• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Krievijas plāniem piesaistīt Baltijas valstis. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.03.1995., Nr. 37 https://www.vestnesis.lv/ta/id/34201

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par valdības lomu tirgus ekonomikas apstākļos

Vēl šajā numurā

09.03.1995., Nr. 37

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ārlietu ministrijas paziņojums

Par Krievijas plāniem piesaistīt Baltijas valstis

Pēdējā laikā Krievijas masu informācijas līdzekļos vērojamas norādes uz Krievijas plāniem iesaistīt Baltijas valstis NVS kolektīvās drošības sistēmā — tāds ir 10.februārī NVS valstu vadītāju tikšanās reizē Alma-Atā pieņemtais lēmums izstrādāt priekšlikumus par Baltijas valstu iespējamo pievienošanos NVS apvienotās pretgaisa aizsardzības sistēmai, kā arī laikraksta "Moskovskije Novostji" šī gada 15.numurā publicētais Krievijas Federācijas aizsardzības ministra pirmā vietnieka A.Kokošina izteiktais viedoklis, ka viens no Krievijas primārajiem uzdevumiem ir izveidot kolektīvās drošības sistēmu bijušās PSRS ietvaros.

Šajā sakarā LR Ārlietu ministrija uzskata par nepieciešamu sniegt šādu paziņojumu.

Ar nožēlu nākas konstatēt, ka augsta līmeņa Krievijas oficiālās amatpersonas kārtējo reizi publiski pauž viedokli par jautājumiem, kas atrodas Latvijas Republikas kā neatkarīgas valsts kompetencē, neievērojot valsts suverēnās tiesības, pašai lemt par savu drošības politikas realizāciju.

Latvijas puse ne ar kādu savu rīcību nav devusi pamatu domāt par iestāšanos šāda veida kolektīvās drošības sistēmā, vēl jo vairāk tāpēc, ka Latvija jau ir definējusi savas ārpolitiskās vadlīnijas attiecībā uz drošības politikas veidošanu — sadarbība ar NATO un Rietumeiropas Savienību.

Ārlietu ministrija uzskata, ka Krievijas centieni veidot drošības zonas Eiropā, nerēķinoties ar citu valstu viedokli nākotnes drošības jautājumu risināšanā, var novest ne tikai pie saspīlējuma rašanās divpusējo attiecību kontekstā, bet arī ietekmēt Eiropas valstu pašreizējo sadarbību kontinenta drošības sistēmas veidošanā, kā arī netieši norāda uz to, ka Krievija cenšas noteikt jaunas ietekmes sfēras šajā reģionā.

Vēlreiz apliecinot savu kategorisko nostāju pret jebkādiem mēģinājumiem iekļaut Latviju bez tās piekrišanas citu valstu drošības interešu zonās, Ārlietu ministrija izsaka cerību, ka Krievija nebremzēs savstarpējās uzticības rašanos starp abām valstīm, bet gan spēs reāli novērtēt savu politiku Baltijas reģionā un veidos to tā, lai nostiprinātu stabilitāti un labas kamiņattiecības.

1995.gada 8.martā

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!