• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2023. gada 22. maija rīkojums Nr. 274 "Grozījums Ministru kabineta 2023. gada 20. aprīļa rīkojumā Nr. 200 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 24.05.2023., Nr. 99 https://www.vestnesis.lv/op/2023/99.6

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr. 277

Par Latvijas Republikas delegāciju dalībai Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pilnvarnieku gada sanāksmē 2023. gada 16.–18. maijā

Vēl šajā numurā

24.05.2023., Nr. 99

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 274

Pieņemts: 22.05.2023.

OP numurs: 2023/99.6

2023/99.6
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 2 Pēdējās nedēļas laikā 19 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 274

Rīgā 2023. gada 22. maijā (prot. Nr. 26 22. §)

Grozījums Ministru kabineta 2023. gada 20. aprīļa rīkojumā Nr. 200 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai"

Izdarīt Ministru kabineta 2023. gada 20. aprīļa rīkojumā Nr. 200 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" (Latvijas Vēstnesis, 2023, 78. nr.) šādu grozījumu:

1. Izteikt pielikumu jaunā redakcijā (pielikums).

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ministru prezidenta vietā ‒
finanšu ministrs A. Ašeradens

 

Pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 22. maija
rīkojumam Nr. 274

Deklarācijas sadaļa un rīcības joma

Deklarācijā dotā uzdevuma numurs

Pasākuma numurs

Deklarācijā dotais uzdevums

Rīcības plāna pasākums

Darbības rezultāts

Nacionālā attīstības plāna (NAP) uzdevuma numurs un NAP rādītājs (ja attiecināms)

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš (dd.mm.gggg)

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Valsts aizsardzība

001.

1.1.

Attīstīsim Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) tā, lai tie spētu aizsargāt Latvijas iedzīvotājus pret jauna veida draudiem, kā arī pret militāru apdraudējumu. Lai to sasniegtu, valsts aizsardzības budžetu nodrošināsim vismaz 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam. Noteikt NBS attīstības pasākumus turpmākajiem gadiem. 1) Atbilstoši jaunajai Valsts aizsardzības koncepcijai sagatavots un Ministru kabinetā apstiprināts NBS attīstības plāns.
2) Veikti grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, paredzot pakāpenisku pieaugumu aizsardzības budžetam: 2026. gadā 2.75% no IKP, 2027. gadā un turpmākajos gados vismaz 3% no IKP.
440 AizM   1) 31.12.2024
2) 31.12.2023

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Valsts aizsardzība

002.

2.1.

Nokomplektēsim NBS vienības ar nepieciešamo personālsastāvu, kā arī nodrošināsim plašāku sabiedrības sagatavotību valsts aizsardzībai. Lai to panāktu, izveidosim valsts aizsardzības dienestu ar pirmo iesaukumu 2023. gada vidū. Stiprināsim NBS rezervistu sistēmu, tai skaitā izveidojot aktīvo rezervi un ekipētas rezerves vienības. Turpināsim attīstīt militāro infrastruktūru, uzlabojot karavīru dienesta apstākļus. Ieviest Valsts aizsardzības dienestu. Īstenots VAD pirmais iesaukums.   AizM   30.08.2023

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Valsts aizsardzība

002.

2.2.

Nokomplektēsim NBS vienības ar nepieciešamo personālsastāvu, kā arī nodrošināsim plašāku sabiedrības sagatavotību valsts aizsardzībai. Lai to panāktu, izveidosim valsts aizsardzības dienestu ar pirmo iesaukumu 2023. gada vidū. Stiprināsim NBS rezervistu sistēmu, tai skaitā izveidojot aktīvo rezervi un ekipētas rezerves vienības. Turpināsim attīstīt militāro infrastruktūru, uzlabojot karavīru dienesta apstākļus. Pilnveidot Rezerves karavīru sistēmu. 1) Izstrādāts plāns Rezerves karavīru efektīvākai iekļaušanai NBS struktūrā, rezerves vienību izveidošanai un to militāro iemaņu pastāvīgai uzturēšanai.
2) Izstrādāts plāns NBS kara laika struktūras palielināšanai, kā arī augstas gatavības rezerves vienību veidošanai, uzturēšanai un nodrošināšanai.
  AizM   1) 31.12.2024
2) 31.12.2024

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Valsts aizsardzība

002.

2.3.

Nokomplektēsim NBS vienības ar nepieciešamo personālsastāvu, kā arī nodrošināsim plašāku sabiedrības sagatavotību valsts aizsardzībai. Lai to panāktu, izveidosim valsts aizsardzības dienestu ar pirmo iesaukumu 2023. gada vidū. Stiprināsim NBS rezervistu sistēmu, tai skaitā izveidojot aktīvo rezervi un ekipētas rezerves vienības. Turpināsim attīstīt militāro infrastruktūru, uzlabojot karavīru dienesta apstākļus. Attīstīt nepieciešamo NBS infrastruktūru. Uzbūvēta pirmā standarta Zemessardzes bāze Krustpilī.   AizM   31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Valsts aizsardzība

003.

3.1.

Uzsverot NATO un transatlantiskās sadarbības nozīmi, turpināsim līdzdarboties NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā, kā arī aktīvi piedalīsimies ES ārējās un drošības politikas iniciatīvās. Nodrošināsim Latvijas ārējo drošību, tai skaitā ar ilgstošu un būtisku NATO spēku klātbūtni Latvijā atbilstoši NATO stratēģiskajai koncepcijai, stiprinot Austrumu flangu un palielinot Latvijā izvietoto NATO kaujas grupu līdz brigādes līmenim. Līdz ar NATO paplašināšanos Baltijas jūras reģionā uzstāsim uz jauna reģionālā aizsardzības plāna izstrādi. Nodrošināsim nepieciešamo uzņemošās valsts atbalstu, tai skaitā Sēlijas poligona izveidošanu. Iestāsimies par dziļāku Eiropas Savienības un NATO sadarbību hibrīddraudu novēršanā, drošības infrastruktūras veidošanā un militārās mobilitātes attīstībā. Nodrošināt sabiedroto valstu klātbūtni un veicināt militāro gatavību sniegt Latvijai atbalstu aizsardzības operāciju īstenošanā un veicināt sabiedroto valstu atbalstu Latvijas militāro spēju attīstībā. 1) Nodrošināta ASV militārā klātbūtne Latvijā un palielināts ASV finansiālais atbalsts aizsardzības spēju attīstībā.
2) Izveidota kaujas spējīga, NATO standartiem atbilstoša brigādes lieluma vienība, kuras galvenie elementi ir izvietoti Latvijā.
3) NATO daudznacionālais divīzijas štābs "Ziemeļi" sasniedzis pilnu operacionālo gatavību ne vēlāk kā līdz 2023. gada beigām.
4) Pabeigta militārā poligona "Sēlija" būvniecības I kārta un piesaistīts NATO finansējums infrastruktūras izbūvei.
5) Apstiprināti NATO plāni, kas sniedz risinājumu dažādiem militārā apdraudējuma scenārijiem.
6) NBS iesaistās NATO, Eiropas Savienības un ANO starptautiskajās militārajās misijās un citās sabiedroto militārajās iniciatīvās.
7) Pabeigta līdz šim uzsāktā NATO finansētā uzņemošās valsts atbalsta un militārās apmācības infrastruktūras izbūve sabiedroto spēku vajadzībām militārajos objektos Latvijā.
8) Stiprinot NATO pretgaisa un pretraķešu aizsardzību, Baltijas valstīs pastāvīgi izvietoti šo spēju elementi.
  AizM   1) 31.10.2026
2) 31.10.2026
3) 31.12.2023
4) 31.12.2025
5) 31.10.2026
6) 31.10.2026
7) 31.12.2025
8) 31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Valsts aizsardzība

003.

3.2.

Uzsverot NATO un transatlantiskās sadarbības nozīmi, turpināsim līdzdarboties NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā, kā arī aktīvi piedalīsimies ES ārējās un drošības politikas iniciatīvās. Nodrošināsim Latvijas ārējo drošību, tai skaitā ar ilgstošu un būtisku NATO spēku klātbūtni Latvijā atbilstoši NATO stratēģiskajai koncepcijai, stiprinot Austrumu flangu un palielinot Latvijā izvietoto NATO kaujas grupu līdz brigādes līmenim. Līdz ar NATO paplašināšanos Baltijas jūras reģionā uzstāsim uz jauna reģionālā aizsardzības plāna izstrādi. Nodrošināsim nepieciešamo uzņemošās valsts atbalstu, tai skaitā Sēlijas poligona izveidošanu. Iestāsimies par dziļāku Eiropas Savienības un NATO sadarbību hibrīddraudu novēršanā, drošības infrastruktūras veidošanā un militārās mobilitātes attīstībā. 1) Uzturēt regulāru politisko dialogu, rīkot regulāras konsultācijas un augsta līmeņa vizītes ar NATO sabiedrotajiem, īpaši ar ASV, Kanādu un mūsu reģiona NATO dalībvalstīm ar mērķi aizstāvēt kopīgās intereses un sadarboties NATO aktuālajos darba kārtības jautājumos.
2) Veidot ES drošības un aizsardzības politiku atbilstoši Latvijas interesēm un veicinot dalībvalstu noturību un aizsardzības spējas.
1) Veidota mērķtiecīga sadarbība ar līderiem un politikas veidotājiem NATO dalībvalstīs ar mērķi nodrošināt NATO atturēšanas politiku un kolektīvo aizsardzību un NATO spēku ilgtermiņa klātbūtni Latvijā.
2) Aizstāvētas Latvijas intereses ES drošības un aizsardzības politikas jomā.
  ĀM AizM 31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Valsts aizsardzība

004.

4.1.

Ievērojot ģeopolitiskos apstākļus, paātrināti virzīsim izskatīšanai un apstiprināšanai Nacionālās drošības un Valsts aizsardzības koncepcijas. Noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes tuvākajiem četriem gadiem. 1) Saeimā iesniegta Valsts aizsardzības koncepcija.
2) Izdotas ministres vadlīnijas NBS par VAOP sagatavošanu.
  AizM   1) 01.10.2023
2) 31.12.2023

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Valsts aizsardzība

004.

4.2.

Ievērojot ģeopolitiskos apstākļus, paātrināti virzīsim izskatīšanai un apstiprināšanai Nacionālās drošības un Valsts aizsardzības koncepcijas. Iesniegt Ministru kabinetā Nacionālās drošības koncepciju. Nacionālās drošības koncepcija apstiprināta Ministru kabinetā.   IeM   01.08.2023

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Valsts aizsardzība

005.

5.1.

Turpināsim modernizēt Zemessardzi, uzlabojot tās kaujas gatavību un nodrošinājumu ar moderniem kaujas un kaujas atbalsta ieročiem, kā arī ekipējumu. Paplašināsim zemessardzes vienību izvietojumu reģionos. Veicināsim zemessargu ieroču glabāšanu vienību atbalsta punktos un dzīvesvietā. Paaugstināta NBS vienību, it īpaši Zemessardzes vienību, kaujas gatavība. 1) Visi Zemessardzes kājnieku vienību aktīvie zemessargi nodrošināti ar 5.56 x 45mm kalibra triecienšautenēm.
2) ZS bataljonos, atbilstoši tam noteiktām funkcijām, ir nokomplektēta rotas lieluma kājnieku vienība ar kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma elementiem.
3) Pārskatīts regulējums par ieroču glabāšanu mājās, ar mērķi atvieglot procesu gan glabātājam, gan uzraudzītājam.
4) Pilnveidots Kaujas gatavības pārbaužu process un paaugstināta NBS vienību kaujas gatavība.
440 AizM   1) 30.09.2023
2) 31.12.2024
3) 30.06.2024
4) 31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Valsts aizsardzība

006.

6.1.

Nodrošināsim bruņojumu un materiāli tehniskos līdzekļus NBS Sauszemes spēkiem. Veidosim NBS jaunas spējas, jo īpaši pretgaisa aizsardzību un krasta aizsardzību, kā arī palielināsim NBS skaitlisko sastāvu, pilnveidojot sauszemes spēkus. Pilnveidotas manevra un kaujas nodrošinājuma vienības. ZS paaugstinātas gatavības rotās integrēti PATRIA bruņutransportieri un nodrošināta atbilstošā loģistikas tehnika. 440 AizM   31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Valsts aizsardzība

006.

6.2.

Nodrošināsim bruņojumu un materiāli tehniskos līdzekļus NBS Sauszemes spēkiem. Veidosim NBS jaunas spējas, jo īpaši pretgaisa aizsardzību un krasta aizsardzību, kā arī palielināsim NBS skaitlisko sastāvu, pilnveidojot sauszemes spēkus. Izveidotas brigādes līmeņa un divīzijas līmeņa kaujas atbalsta spējas. 1) NBS attīstīta bezpilota lidaparātu spēja.
2) Izveidotas tuvās darbības pretgaisa aizsardzības vienības un vismaz viena baterijas lieluma vidējas darbības pretgaisa aizsardzības vienība.
3) Sagatavots Pretkuģu raķešu sistēmu spējas ieviešanas plāns un sasniegta spējas sākotnēja operacionālā gatavība.
4) Stiprinātas bataljona līmeņa netiešās uguns atbalsta spējas vienībās.
5) Sagatavots tālās darbības raķešu artilērijas spējas ieviešanas plāns.
440 AizM   1) 31.10.2026
2) 31.10.2026
3) 31.10.2026
4) 01.12.2025
5) 31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Valsts aizsardzība

007.

7.1.

Attīstīsim visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu, stiprinot valsts institūciju, pašvaldību un visas sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, informējot un rīkojot mācības. Stiprināsim sabiedrības psiholoģisko noturību un pretestību dezinformācijai. Nostiprināta sabiedrības un privātā sektora sagatavotība pārvarēt kara laika izaicinājumus un miera laika nemilitāra rakstura draudus. 1) Ne mazāk kā vienas kopīgas mācības valsts pārvaldes institūcijām gadā.
2) Uzsākta sabiedrības pretošanās kustības koncepcijas ieviešana.
3) Organizēti un statistiski izvērtēti pasākumi Latvijas sabiedrības pārliecības vairošanai par savu un savas organizācijas gatavību pārvarēt kara laika izaicinājumus un miera laika nemilitāra rakstura draudus.
4) Sagatavots un īstenots ikgadējs plāns sabiedrības psiholoģiskās noturības stiprināšanai.
5) Sagatavots un īstenots ikgadējs plāns sadarbības stiprināšanai ar pašvaldībām kritiskās infrastruktūras pārvaldībai kara apstākļos.
6) Ikgadēji īstenotas valdības krīzes vadības mācības "KRISTAPS".
7) Ne mazāk kā vienu reizi gadā, lai padziļinātu sadarbību ar mediju pārstāvjiem, ir organizētas kopīgas apmācības un semināri par valsts aizsardzību, kā arī veicināta mediju praktiska iesaiste Aizsardzības ministrijas un NBS mācībās.
8) Stiprināta Latgales informatīvā telpa, veicot skaidrojošo darbu par valsts aizsardzības un drošības jautājumiem un palielinot reģionālo mediju auditoriju interesi par drošības jautājumiem.
9) Izstrādāts plāns NBS valstiskās piederības nostiprināšanā, un sākta tā ieviešana.
10) Sagatavots ikgadējs pasākumu plāns visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanai, organizējot gadā vienu semināru nacionālajā līmenī un vismaz trīs reģionālos seminārus, uzrunājot dažādas sabiedrības grupas, nozaru pārstāvjus un viedokļu līderus.
1) 439
3) 439
4) 439
5) 439
6) 440
8) 439 un 440
AizM 8) KM 1) 31.10.2026
2) 31.12.2024
3) 31.10.2026
4) 31.10.2026
5) 31.10.2026
6) 31.10.2026
7) 31.10.2026
8) 31.10.2026
9) 31.10.2026
10) 31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Valsts aizsardzība

007.

7.2.

Attīstīsim visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu, stiprinot valsts institūciju, pašvaldību un visas sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, informējot un rīkojot mācības. Stiprināsim sabiedrības psiholoģisko noturību un pretestību dezinformācijai. Attīstīta pašvaldību kompetence un gatavība valsts apdraudējuma situācijām ar uzsvaru uz atbalsta sniegšanu valsts aizsardzības sistēmai. Mācībās testēti pašvaldību sagatavoti civilās aizsardzības plāni rīcībai militāra apdraudējuma gadījumā. 317
440
AizM IeM,
VARAM
31.12.2023

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Valsts aizsardzība

007.

7.3.

Attīstīsim visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu, stiprinot valsts institūciju, pašvaldību un visas sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, informējot un rīkojot mācības. Stiprināsim sabiedrības psiholoģisko noturību un pretestību dezinformācijai. Paplašināt valsts materiālās rezerves, izveidojot pirmās nepieciešamības rūpniecības preču rezervi iedzīvotāju nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā. Trīs gadu laikā (2023-2025) izveidota pirmās nepieciešamības rūpniecības preču rezerve, kas ir pietiekama, lai valsts apdraudējuma gadījumā nodrošinātu 6% valsts iedzīvotāju ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm 3 mēnešiem, un organizēta preču iegādes, glabāšanas un sadales sistēma.   EM Pašvaldības 30.12.2025

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Valsts aizsardzība

007.

7.4.

Attīstīsim visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu, stiprinot valsts institūciju, pašvaldību un visas sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, informējot un rīkojot mācības. Stiprināsim sabiedrības psiholoģisko noturību un pretestību dezinformācijai. Izveidot drošu un stabilu valsts naftas produktu drošības rezervju iegādes sistēmu, kas nodrošina valsts naftas produktu drošības rezervju pieejamību 100% apmērā Latvijas teritorijā. Īstenots jauns naftas produktu drošības rezervju iegādes modelis, kas paredz naftas produktu iegādi valsts īpašumā, nodrošinot drošības rezervju apjomu atbilstoši Padomes 2009.gada 14.septembra direktīvas 2009/119/EK, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātās rezerves prasībām un 100% tiek uzglabāts Latvijas teritorijā.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
  EM   31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Valsts aizsardzība

007.

7.5.

Attīstīsim visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu, stiprinot valsts institūciju, pašvaldību un visas sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, informējot un rīkojot mācības. Stiprināsim sabiedrības psiholoģisko noturību un pretestību dezinformācijai. Balstoties uz esošās ģeopolitiskās sistēmas izvērtējumu, attīstīt tautsaimniecības noturības mehānismus, lai valsts apdraudējuma gadījumā tiktu nodrošinātas iedzīvotāju pamatvajadzības un kritiskās infrastruktūras un kritisko pakalpojumu stabila darbība. Tautsaimniecības mobilizācijas plāns pārskatīts, pilnveidots un iesniegts MK, kā arī nodrošināta tā regulāra aktualizēšana.   EM VARAM,
visas ministrijas
01.09.2023
Sākot ar 2024.gadu aktualizēt katru gadu līdz 01.09.

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Valsts aizsardzība

007.

7.6.

Attīstīsim visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu, stiprinot valsts institūciju, pašvaldību un visas sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, informējot un rīkojot mācības. Stiprināsim sabiedrības psiholoģisko noturību un pretestību dezinformācijai. Īstenot visaptverošas civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas apmācības valsts un pašvaldību institūcijām un mācību iestādēm, veicināt sabiedrības zināšanas, prasmes un attieksmju kopumu par civilās aizsardzības jautājumiem. 1) Īstenots pētījums par visaptverošas civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas apmācības izveidi valsts un pašvaldību institūcijām un mācību iestādēm.
2) Īstenoti 10 pasākumi sabiedrības zināšanu veicināšanai, sagatavoti informatīvie materiāli un izplatīti caur VUGD saziņas kanāliem.
3) Izveidotas 6 stacionārās un pārvietojamās drošības klases, veicinot sabiedrības zināšanu, prasmju un attieksmju kopumu par civilās aizsardzības jautājumiem.
439 IeM   1) 31.12.2024
2) 31.12.2023
3) 31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Valsts aizsardzība

007.

7.7.

Attīstīsim visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu, stiprinot valsts institūciju, pašvaldību un visas sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, informējot un rīkojot mācības. Stiprināsim sabiedrības psiholoģisko noturību un pretestību dezinformācijai. Īstenot Nacionālo rīcības plānu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 "Par sievietēm, mieru un drošību" mērķu īstenošanai Latvijā 2020.-2025. gadam, un pilnveidot to, ieviešot dzimumu līdztiesības konsultantus. Īstenots Nacionālais rīcības plāns ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 "Par sievietēm, mieru un drošību" mērķu īstenošanai Latvijā 2020.-2025. gadam, tai skaitā aktualizējot Sievietes, miers un drošība tematiku starptautisko formātu ietvarā. 440 ĀM AizM,
IZM,
LM,
VM,
IeM
31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Valsts aizsardzība

008.

8.1.

Stiprināsim jaunatnes patriotisko un valstisko audzināšanu. Attīstot piederības sajūtu Latvijai, paplašināsim Jaunsardzes kustību, kā arī ieviesīsim valsts aizsardzības mācību kā obligātu priekšmetu vidējās izglītības posmā. Valsts aizsardzības mācība ieviesta kā obligāti apgūstams mācību priekšmets vidējā izglītībā. 1) Turpināta Jaunsardzes un valsts aizsardzības mācībspēku – jaunsargu instruktoru – rekrutēšana, nokomplektējot vismaz 270 instruktoru slodzes.
2) 2024./25.mācību gadā valsts aizsardzības mācību apgūst visi izglītojamie vidējā izglītībā, valsts vidējās izglītības standartā to nosakot kā obligāti apgūstamu priekšmetu (t.sk. profesionālajā izglītībā).
3) Izstrādāti priekšlikumi VAM un VAD savstarpējai integrācijai.
1) 439 AizM   1) 31.12.2024
2) 30.06.2025
3) 31.10.2023

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Valsts aizsardzība

008.

8.2.

Stiprināsim jaunatnes patriotisko un valstisko audzināšanu. Attīstot piederības sajūtu Latvijai, paplašināsim Jaunsardzes kustību, kā arī ieviesīsim valsts aizsardzības mācību kā obligātu priekšmetu vidējās izglītības posmā. Pārskatīta jaunsargu interešu izglītības programma. 1) Stiprināta Jaunsardze visos Latvijas novados, paaugstinot jaunsargu interešu izglītības programmas kvalitāti un veicinot pašu jaunsargu līdera spēju attīstību un iesaisti izglītības procesā, ne mazāk kā 100 jaunsargiem kļūstot par jaunsargu instruktoru palīgiem.
2) Jaunsardzē darbojas vismaz 8000 jaunsargu.
3) Jaunsardzē nodrošināts, lai vismaz 75% no 1. līmeni apguvušajiem dalībniekiem turpina 2. apmācību līmeni un lai vismaz 35% no 2. apmācību līmeņa noslēgušajiem turpina 3. apmācību līmeni.
439 AizM   1) 30.06.2025
2) 31.10.2026
3) 30.06.2024

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Valsts aizsardzība

008.

8.3.

Stiprināsim jaunatnes patriotisko un valstisko audzināšanu. Attīstot piederības sajūtu Latvijai, paplašināsim Jaunsardzes kustību, kā arī ieviesīsim valsts aizsardzības mācību kā obligātu priekšmetu vidējās izglītības posmā. Turpināta Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas attīstība. Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajai vidusskolai, turpinot īstenot licencētu un akreditētu profesionālās izglītības programmu Valsts aizsardzība, sasniegta pilna kapacitāte ar 200 izglītojamajiem.   AizM   31.12.2025

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Valsts aizsardzība

009.

9.1.

Stiprināsim valsts kiberdrošību un nacionālās kiberaizsardzības spējas. Lai pilnveidotu noturību pret kiberuzbrukumiem un mazinātu digitālās drošības riskus, veidosim Nacionālo kiberdrošības centru un uzlabosim kiberdrošības pārvaldību valstī. Stiprināsim sabiedrības spēju gudri lietot tehnoloģiskos risinājumus un apgūt prasmes sevis aizsardzībai kiberdrošības izaicinājumu apstākļos. Stirpinātas valsts līmeņa kiberaizsardzības pārvaldības struktūras. 1) Izveidots Nacionālais kiberdrošības centrs.
2) Izstrādāts Nacionālās kiberdrošības likums un pakārtotie Ministru kabineta noteikumi.
3) Sadarbībā ar valsts drošības iestādēm izstrādāts Nacionālais kiberkrīžu vadības plāns.
317 AizM   1) 31.12.2024
2) 31.12.2023
3) 31.06.2024

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Valsts aizsardzība

009.

9.2.

Stiprināsim valsts kiberdrošību un nacionālās kiberaizsardzības spējas. Lai pilnveidotu noturību pret kiberuzbrukumiem un mazinātu digitālās drošības riskus, veidosim Nacionālo kiberdrošības centru un uzlabosim kiberdrošības pārvaldību valstī. Stiprināsim sabiedrības spēju gudri lietot tehnoloģiskos risinājumus un apgūt prasmes sevis aizsardzībai kiberdrošības izaicinājumu apstākļos. Uzlabota valsts un pašvaldību iestāžu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sistēmu noturība. 1) Uzsākta CERT.LV Drošības operāciju centru darbība (SOC) valsts institūciju informācijas sistēmu izmitināšanas datu centros.
2) Izveidots vienots valsts interneta apmaiņas punkts, kā arī noteikta tā darbības un pakalpojumu sniegšanas, un saņemšanas kārtība un subjekti, kuriem ir noteikta prasība datu plūsmu nepastarpināti virzīt caur vienoto valsts interneta apmaiņas punktu.
316 AizM   1) 31.12.2023
2) 31.12.2023

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Valsts aizsardzība

009.

9.3.

Stiprināsim valsts kiberdrošību un nacionālās kiberaizsardzības spējas. Lai pilnveidotu noturību pret kiberuzbrukumiem un mazinātu digitālās drošības riskus, veidosim Nacionālo kiberdrošības centru un uzlabosim kiberdrošības pārvaldību valstī. Stiprināsim sabiedrības spēju gudri lietot tehnoloģiskos risinājumus un apgūt prasmes sevis aizsardzībai kiberdrošības izaicinājumu apstākļos. Pilnveidotas privātā un publiskā sektora organizāciju un indivīdu kiberdrošības iemaņas. 1) Izstrādātas prasības valsts institūcijām un atvasinātajām publiskajām personām, kas nosaka kiberhigiēnas pasākumu pamatelementus un prasības kiberhigiēnas pasākumu īstenošanai.
2) Izstrādātas mērķtiecīgas kampaņas dažādu sabiedrības grupu informēšanai par kiberdraudiem un to novēršanu, t.sk. Eiropas kiberdrošības mēneša ietvaros.
411 AizM   1) 31.12.2024
2) 31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Valsts aizsardzība

009.

9.4.

Stiprināsim valsts kiberdrošību un nacionālās kiberaizsardzības spējas. Lai pilnveidotu noturību pret kiberuzbrukumiem un mazinātu digitālās drošības riskus, veidosim Nacionālo kiberdrošības centru un uzlabosim kiberdrošības pārvaldību valstī. Stiprināsim sabiedrības spēju gudri lietot tehnoloģiskos risinājumus un apgūt prasmes sevis aizsardzībai kiberdrošības izaicinājumu apstākļos. Mazināt digitālās drošības riskus patērētājiem, nodrošinot efektīvu preču kiberdrošības prasību uzraudzību un mākslīgā intelekta ietekmes aspektu ievērošanu. Veikti aktuālajām digitālā tirgus prasībām un izaicinājumiem atbilstošie uzraudzības un sabiedrības izglītošanas pasākumi.   EM (PTAC)   31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Valsts aizsardzība

009.

9.5.

Stiprināsim valsts kiberdrošību un nacionālās kiberaizsardzības spējas. Lai pilnveidotu noturību pret kiberuzbrukumiem un mazinātu digitālās drošības riskus, veidosim Nacionālo kiberdrošības centru un uzlabosim kiberdrošības pārvaldību valstī. Stiprināsim sabiedrības spēju gudri lietot tehnoloģiskos risinājumus un apgūt prasmes sevis aizsardzībai kiberdrošības izaicinājumu apstākļos. Izveidot vienotu kiberdrošības infrastruktūru Izveidota vienota kiberdrošības infrastruktūra un pakalpojumi valsts pārvaldes informācijas sistēmu aizsardzībai un kibernoturības stiprināšanai. 315 SAM SAM (LVRTC)
AizM
CERT.LV
31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Valsts aizsardzība

009.

9.6.

Stiprināsim valsts kiberdrošību un nacionālās kiberaizsardzības spējas. Lai pilnveidotu noturību pret kiberuzbrukumiem un mazinātu digitālās drošības riskus, veidosim Nacionālo kiberdrošības centru un uzlabosim kiberdrošības pārvaldību valstī. Stiprināsim sabiedrības spēju gudri lietot tehnoloģiskos risinājumus un apgūt prasmes sevis aizsardzībai kiberdrošības izaicinājumu apstākļos. Ieviest interneta protokola 6.versiju valsts pārvaldē Ir nodibināts vienotais valsts pārvaldes interneta reģistrs (LIR) un noteikta kārtība, kādā valsts un pašvaldību institūcijas piesakās uz neatkarīgas interneta protokola sestās versijas adresi un to saņem. 315 SAM SAM (LVRTC) 30.06.2024.

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Valsts aizsardzība

009.

9.7.

Mērķtiecīgi cīnīsimies pret krāpniecību internetā, veidojot pārresoru sadarbību starp patērētāju tiesību aizsardzības, izmeklēšanas un nodokļu administrēšanas iestādēm. Stiprināt uzraudzības iestāžu sadarbību digitālā vidē atbilstoši ES Digitālā tirgus akta, Digitālo pakalpojumu akta, Ražojumu vispārējā drošuma regulas prasībām. Izveidots un efektīvi darbojas sadarbības mehānisms uzraudzības iestāžu koordinētai darbībai ES Digitālā tirgus akta, Digitālo pakalpojumu akta, Ražojumu vispārējā drošuma regulas darbības jomās.   EM EM (PTAC, BVKB),
KP,
VM (VI),
LM (VDI),
ZM (PVD, VAAD, VTUA),
VARAM (VVD),
FM (VID),
IeM (VP)
31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Valsts aizsardzība

009.

9.8.

Mērķtiecīgi cīnīsimies pret krāpniecību internetā, veidojot pārresoru sadarbību starp patērētāju tiesību aizsardzības, izmeklēšanas un nodokļu administrēšanas iestādēm. Ieviest efektīvus uzraudzības rīkus un metodes e-komercijas vides uzraudzībai patērētāju tiesību jomā. Attīstīti mūsdienu digitālā tirgus prasībām atbilstošie elektroniskās uzraudzības rīki un metodes, t.sk. izmantojot ES E-izmeklēšanas platformu.   EM (PTAC)   31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Valsts aizsardzība

010.

10.1.

Atbalstīsim nacionālās aizsardzības industrijas attīstību. Stiprināsim vietējās industrijas spējas nodrošināt NBS operacionālās pamatvajadzības jebkuros apstākļos, kā arī dot ieguldījumu ES un NATO militāro spēju attīstībā. Veicināsim inovācijas un jaunu produktu izstrādi aizsardzības jomas vajadzību nodrošināšanai. Aizsardzības jomas iepirkumos tiks ievērots piegāžu drošības princips. Pilnveidota NBS nodrošinājuma un apgādes sistēma. Īstenota nodrošinājuma reforma, kuras rezultātā kolektīvā ekipējuma, bruņojuma, ēdināšanas un medicīnas materiāltehnisko līdzekļu nodrošināšana nodota VALIC atbildībā.   AizM   31.12.2025

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Valsts aizsardzība

010.

10.2.

Atbalstīsim nacionālās aizsardzības industrijas attīstību. Stiprināsim vietējās industrijas spējas nodrošināt NBS operacionālās pamatvajadzības jebkuros apstākļos, kā arī dot ieguldījumu ES un NATO militāro spēju attīstībā. Veicināsim inovācijas un jaunu produktu izstrādi aizsardzības jomas vajadzību nodrošināšanai. Aizsardzības jomas iepirkumos tiks ievērots piegāžu drošības princips. Stiprināta vietējo aizsardzības nozares uzņēmumu kapacitāte. 1) Aizsardzības industrijas likumprojekts sagatavots un iesniegts Saeimā.
2) Lai veicinātu vietējās aizsardzības industrijas integrāciju, izveidota aizsardzības kapitālsabiedrība.
3) Veicināta nacionālās industrijas kapacitāte kritisko komponenšu nodrošināšanā, izstrādāts nepieciešamo izejvielu (rezervju) saraksts.
4) Uzsākta aizsardzības industrijas iesaiste stratēģisko rezervju veidošanā.
5) Nodrošinātas ikgadējās investīcijas inovācijās, pētniecībā un attīstībā, pārrobežu sadarbības projektos gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī esošā budžeta ietvaros, kā arī vismaz viena inovatīva produkta radīšanai, kas varētu tikt izmantots NBS bruņojumā.
  AizM   1) 31.12.2023
2) 31.12.2023
3) 30.06.2024
4) 31.10.2026
5) 31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Valsts aizsardzība

010.

10.3.

Atbalstīsim nacionālās aizsardzības industrijas attīstību. Stiprināsim vietējās industrijas spējas nodrošināt NBS operacionālās pamatvajadzības jebkuros apstākļos, kā arī dot ieguldījumu ES un NATO militāro spēju attīstībā. Veicināsim inovācijas un jaunu produktu izstrādi aizsardzības jomas vajadzību nodrošināšanai. Aizsardzības jomas iepirkumos tiks ievērots piegāžu drošības princips. Stiprināta piegādes ķēžu drošība. 1) Lielajos aizsardzības spēju attīstības iepirkumos panākta nacionālās industrijas iesaiste vismaz 30% apmērā.
2) Mērķtiecīgāka esošo pētniecības atbalsta instrumentu attīstība NBS praktisko spēju nodrošināšanai.
  AizM EM 1) 31.10.2026
2) 31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Iekšējā drošība un sabiedriskā kārtība

011.

11.1.

Pilnveidosim krīžu vadības sistēmu, izveidojot Krīžu vadības centru un valstiska līmeņa starpinstitucionālu krīžu komunikācijas mehānismu. Izveidot Nacionālo krīzes vadības centru (NKVC), nosakot analītisko, plānošanas, krīzes menedžmenta un krīzes komunikācijas kompetenci, kā arī koordinācijas mehānismus ar valsts un pašvaldības institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, tajā skaitā nozares, akadēmiskām institūcijām, un starptautiskām organizācijām. 1) Sagatavots un iesniegts iekšlietu ministram darba grupas ziņojums par civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošanu, tostarp Nacionālā krīzes vadības centra izveidi.
2) Sagatavots normatīvais regulējums Nacionālā krīzes vadības centra izveidei un krīzes koordinācijas mehānisma ieviešanai.
3) Izveidots Nacionālais krīzes vadības centrs.
  1) IeM
2) IeM
VK,
visas ministrijas,
LPS,
NVO
LTRK,
LDDK,
zinātni pārstāvošas organizācijas
1) 31.12.2023
2) 31.12.2024
3) 31.12.2025

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Iekšējā drošība un sabiedriskā kārtība

012.

12.1.

Pārskatīsim valsts civilās aizsardzības sistēmu kā nacionālās drošības sistēmas sastāvdaļu. Īstenot Valsts kontroles atbilstības revīzijas Nr.2.4.1-2/2021 ziņojumā "Valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošana un gatavība" sniegtos ieteikumus. Izvērtēts normatīvais regulējums civilās aizsardzības jomā, t.sk. attiecībā uz risku novērtējuma procesu, civilās aizsardzības plāniem, institūciju un privātpersonu atbildības sadalījumu, civilās aizsardzības prasību ievērošanu un kontroli, un MK iesniegts likumprojekts "Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā". 439
440
IeM   30.04.2024

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Iekšējā drošība un sabiedriskā kārtība

013.

13.1.

Izstrādāsim un ieviesīsim valsts un novadu līmeņa katastrofu risku samazināšanas un pārvaldības stratēģiju. Noteikti katastrofu risku samazināšanas un pārvaldības pasākumi. Sagatavoti un iesniegti MK attiecīgi grozījumi Valsts civilās aizsardzības plānā. 440 IeM   31.12.2023

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Iekšējā drošība un sabiedriskā kārtība

014.

14.1.

Veiksim valsts materiālo rezervju sistēmas revīziju un pilnveidosim to atbilstoši risku analīzei. Izvērtēt un pilnveidot valsts materiālo rezervju sistēmu, lai nodrošinātu vienotu pieeju valsts materiālo rezervju plānošanai, veidošanai un pārvaldīšanai, kas balstīta uz riska novērtējumu, un noteiktu skaidru pašvaldību līdzdalību valsts materiālo rezervju sistēmā. 1) Īstenots pētījums par valsts materiālo rezervju un citu materiālo resursu, kas nepieciešami katastrofu un citu apdraudējumu pārvaldīšanai, plānošanas, veidošanas un pārvaldīšanas sistēmu un izstrādāta stratēģiska, sistemātiska un metodiska pieeja šo resursu plānošanai, veidošanai un pārvaldīšanai.
2) Izstrādāti grozījumi valsts materiālo rezervju nomenklatūrā, pilnveidojot tās struktūru un saturu.
3) Izstrādāti grozījumi normatīvajā regulējumā valsts materiālo rezervju un mobilizācijas jomā nosakot vienotu valsts materiālo rezervju plānošanas, veidošanas un pārvaldīšanas kārtību, kā arī pašvaldību kompetenci un tiesības.
  IeM EM,
VARAM,
LPS,
ZM,
visas ministrijas
1) 01.09.2024
2) 31.12.2024
3) 31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Iekšējā drošība un sabiedriskā kārtība

015.

15.1.

Pilnveidosim agrīnās brīdināšanas sistēmu. Sadarbībā ar mobilo sakaru operatoriem ieviest sabiedrības apziņošanas risinājumu, kas ļautu katastrofu skarto teritorijās esošiem iedzīvotājiem saņemt informāciju par apdraudējumu un rīcību. Izveidota šūnu apraides sistēma, kas nodrošina ātru informācijas nosūtīšanu iedzīvotājiem, kas atrodas konkrētā apdraudējuma zonā. 439 IeM Mobilo sakaru operatori 31.03.2024

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Iekšējā drošība un sabiedriskā kārtība

016.

16.1.

Turpināsim īstenot Ukrainas civiliedzīvotāju mērķtiecīgu starpinstitucionālu atbalstu, veicinot viņu sociālekonomisko iekļaušanos sabiedrībā un nodrošinot nepieciešamā valsts budžeta finansējuma piešķiršanu atbalsta pasākumiem. 1) Nodrošināt palīdzības sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem un turpināt 2022.gadā īstenotos atbalsta pasākumus arī 2023.gadā.
2) Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot Ministru kabinetā rīkojuma projektu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" atsevišķā programmā plānotā finansējuma atbilstoši faktiski nepieciešamajiem izdevumiem.
1) Pasākumu plāna atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2023.gadā ieviešanas koordinācija.
2) Piešķirts finansējums atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem atbilstoši faktiski nepieciešamajiem izdevumiem.
  IeM
(CAOVC)
Visas ministrijas,
valsts iestādes,
pašvaldības.
1) 31.12.2023
2) 31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Iekšējā drošība un sabiedriskā kārtība

017.

17.1.

Izstrādāsim un ieviesīsim jaunu iekšlietu dienestu darbinieku atalgojuma sistēmu, nodrošinot atbalstu konkurētspējīgas atlīdzības un sociālo garantiju iespējām iekšlietu sistēmas iestādēs nodarbinātajiem, lai novērstu kritisku personāla nepietiekamību, kas noved pie iekšējās drošības pakalpojumu intensitātes un sniegšanas sabiedrībai būtiskiem ierobežojumiem. Palielināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kompensējot veselības aprūpes izdevumus bez limita ierobežojuma un nosakot vienlīdzīgu pieeju veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā ar Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un Valsts drošības iestāžu darbiniekiem. 1) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm paaugstināti veselības aprūpes pakalpojumu kompensāciju limiti - ambulatorajiem maksas medicīniskajiem pakalpojumiem no šobrīd esošajiem 250 euro gadā līdz 500 euro gadā; zobārstniecības pakalpojumiem no 200 euro līdz 400 euro gadā un medikamentu iegādei no 75 euro līdz 100 euro gadā.
2) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm nodrošināta vienota pieeja veselības aprūpes pakalpojumu apmaksā kā tas ir Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un Valsts drošības iestāžu darbiniekiem.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
440 IeM   1) 31.12.2024
2) 31.12.2025

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Iekšējā drošība un sabiedriskā kārtība

'017.

17.2.

Izstrādāsim un ieviesīsim jaunu iekšlietu dienestu darbinieku atalgojuma sistēmu, nodrošinot atbalstu konkurētspējīgas atlīdzības un sociālo garantiju iespējām iekšlietu sistēmas iestādēs nodarbinātajiem, lai novērstu kritisku personāla nepietiekamību, kas noved pie iekšējās drošības pakalpojumu intensitātes un sniegšanas sabiedrībai būtiskiem ierobežojumiem. Veicināt psiholoģisko un emocionālo noturību Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, ieviešot vairāku līmeņu psiholoģisko atbalstu, izveidojot kolēģu atbalsta posmu. Pirmās psiholoģiskās palīdzības sniegšanā apmācītas 2500 Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonas.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
440 IeM   31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Iekšējā drošība un sabiedriskā kārtība

017.

17.3.

Izstrādāsim un ieviesīsim jaunu iekšlietu dienestu darbinieku atalgojuma sistēmu, nodrošinot atbalstu konkurētspējīgas atlīdzības un sociālo garantiju iespējām iekšlietu sistēmas iestādēs nodarbinātajiem, lai novērstu kritisku personāla nepietiekamību, kas noved pie iekšējās drošības pakalpojumu intensitātes un sniegšanas sabiedrībai būtiskiem ierobežojumiem. Izstrādāt priekšlikumus jaunai amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atlīdzības sistēmai. 1) MK iesniegts informatīvais ziņojums par priekšlikumiem jaunai amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm (tai skaitā kadetu) (turpmāk-amatpersona) atlīdzības sistēmai, paredzot mēnešalgas noteikšanas principu pārskatīšanu, piemaksu, prēmiju, sociālo garantiju sistēmas pilnveidošanu, kas kopumā nodrošinātu amatpersonām konkurētspējīgu atlīdzību, risinot piesaistes, motivēšanas un noturēšanas jautājumus.
2) Izstrādāts normatīvais akts par jaunu atlīdzības sistēmu amatpersonām.
3) Iekšlietu dienestiem un IeVP piešķirts atbilstošs finansējums normatīvā regulējuma ieviešanai, nodrošinot, ka amatpersonām noteiktā atlīdzība ir konkurētspējīga un līdzvērtīga starp dienestiem, kas veicina jaunu amatpersonu piesaisti un motivē esošās amatpersonas turpināt dienestu, samazinās personālmainība, tiek stiprināta iekšlietu dienestu kapacitāte un darbības efektivitāte.
440 IeM TM (IeVP) 31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Iekšējā drošība un sabiedriskā kārtība

017.

17.4.

Izstrādāsim un ieviesīsim jaunu iekšlietu dienestu darbinieku atalgojuma sistēmu, nodrošinot atbalstu konkurētspējīgas atlīdzības un sociālo garantiju iespējām iekšlietu sistēmas iestādēs nodarbinātajiem, lai novērstu kritisku personāla nepietiekamību, kas noved pie iekšējās drošības pakalpojumu intensitātes un sniegšanas sabiedrībai būtiskiem ierobežojumiem. Izstrādāt jaunu atlīdzības sistēmu tiesībaizsardzības iestāžu izmeklētājiem, lai nodrošinātu, ka līdzīgas kvalifikācijas izmeklētājiem tiek noteikta līdzvērtīga atlīdzība.
Sagatavot un virzīt starpnozaru prioritārā pasākuma pieteikumu par papildu nepieciešamo finansējumu jaunas atlīdzības sistēmas ieviešanai.
1) Apzināti veicamie pasākumi (reformas), lai ieviestu vienotus nosacījumus izmeklētāju atlīdzības noteikšanai, un izstrādāts veicamo pasākumu plāns.
2) Izstrādāts normatīvais regulējums par jaunu atlīdzības sistēmu tiesībaizsardzības iestāžu izmeklētājiem, kas nodrošina vienotus nosacījumus atlīdzības noteikšanai izmeklētājiem.
3) Tiesībaizsardzības iestādēm piešķirts atbilstošs finansējums normatīvā regulējuma ieviešanai, nodrošinot, ka līdzīgas kvalifikācijas izmeklētājiem tiek noteikta līdzvērtīga atlīdzība. Samazinās izmeklētāju personālmainība, tai skaitā izmeklēšanas iestāžu savstarpējā konkurence izmeklētāju piesaistē un noturēšanā.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
237
440
VK
IeM
FM (VID),
TM (IeVP),
KNAB
01.11.2024

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Iekšējā drošība un sabiedriskā kārtība

017.

17.5.

Izstrādāsim un ieviesīsim jaunu iekšlietu dienestu darbinieku atalgojuma sistēmu, nodrošinot atbalstu konkurētspējīgas atlīdzības un sociālo garantiju iespējām iekšlietu sistēmas iestādēs nodarbinātajiem, lai novērstu kritisku personāla nepietiekamību, kas noved pie iekšējās drošības pakalpojumu intensitātes un sniegšanas sabiedrībai būtiskiem ierobežojumiem. 1) Pilnveidot Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu pedagogu atlīdzības sistēmu.
2) Sagatavot prioritārā pasākuma pieteikumu par papildu nepieciešamo finansējumu.
1) Izstrādāts normatīvais regulējums par Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu pedagogu (darbinieks) atlīdzības noteikšanu, nodrošinot konkurētspējīgu atlīdzību koledžu pedagogiem, kā arī ievērojot samērojamību ar pedagogu, kuri ir amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, atlīdzību.
2) Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžām piešķirts atbilstošs finansējums normatīvā regulējuma ieviešanai, nodrošināta konkurētspējīga atlīdzība koledžu pedagogiem.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
440 IeM   31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Iekšējā drošība un sabiedriskā kārtība

018.

18.1.

Stiprināsim valsts drošības iestāžu kapacitāti, lai novērstu nacionālās drošības apdraudējumus, Krievijas dezinformācijas izplatību un agresijas attaisnošanu. 1)Stiprināt Valsts drošības dienesta personāla un materiāltehniskā nodrošinājuma kapacitāti.
2) Izvērtēt nepieciešamību pilnveidot normatīvo regulējumu, lai novērstu Krievijas dezinformācijas izplatību un agresijas attaisnošanu.
1) Valsts drošības dienestam piešķirts līdzvērtīgs finansējums kapacitātes stiprināšanai (konkurētspējīga atlīdzība, apmācības.
2) Izvērtēts normatīvais regulējums saistībā ar Krievijas dezinformācijas izplatību un agresijas attaisnošanu un nepieciešamības gadījumā sagatavoti grozījumi spēkā esošajos normatīvajos aktos.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
411
440
IeM   1) 31.12.2023
2) 31.12.2023

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Iekšējā drošība un sabiedriskā kārtība

018.

18.2.

Stiprināsim valsts drošības iestāžu kapacitāti, lai novērstu nacionālās drošības apdraudējumus, Krievijas dezinformācijas izplatību un agresijas attaisnošanu. Īstenot Valsts policijas strukturālās pārmaiņas un pakalpojumu sniegšanas efektivitātes pasākumus, nodrošinot intensīvāku pieejamību un reaģēšanu. 1) Īstenotas strukturālās reformas, novēršot funkciju dublēšanos un palielinot reaģējošo norīkojumu skaitu.
2) Atteikšanās no Valsts policijai neraksturīgu funkciju īstenošanu, tostarp izvērtējot iespēju tās nodot komersantiem.
429
440
IeM   1) 31.12.2023
2) 31.12.2023

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Iekšējā drošība un sabiedriskā kārtība

019.

19.1.

Nodrošināsim Iekšējās drošības akadēmijas konsorcija darbības uzsākšanu un attīstību. 1) Konsorcija partneriem nodrošināt jaunu studiju programmu izstrādi, licencēšanu un īstenošanu.
2) Budžeta līdzekļu pieejamības gadījumā nodrošināt jauna mācību korpusa būvniecību Ezermalas 10, Rīgā.
1) Licencētas un sāktas īstenot sešas jaunas konsorcija "Iekšējās drošības akadēmija" studiju programmas.
2) Tiesībaizsardzības iestādēm piešķirts papildu valsts budžeta līdzekļu finansējums speciālistu sagatavošanai tiesībaizsardzības iestāžu vajadzībām konsorcija "Iekšējās drošības akadēmija" studiju programmu apguvei.
3) Izstrādāts būvprojekts minimālā sastāvā un lokālplānojums.
4) Nodots ekspluatācijā jauns mācību korpuss Ezermalas 10, Rīgā.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
429
440
IeM ĢP,
TM (IeVP),
AizM (MP),
FM (VID)
1) 31.12.2023
2) 31.12.2023
3) 31.03.2024
4) 31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Iekšējā drošība un sabiedriskā kārtība

020.

20.1.

Nodrošināsim iekšējās drošības pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras, speciālā transporta, aprīkojuma, speciālo līdzekļu un ekipējuma iegādi, uzturēšanu un atjaunošanu, uzņemoties valsts budžeta ilgtermiņa finanšu saistības. Turpināt attīstīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību un citu iekšlietu nozares dienestu tīklu, nodrošinot kvalitatīvu darba vidi, aprīkojot ar kvalitatīviem darbam nepieciešamajiem līdzekļiem un kopumā nodrošinot kvalitatīvus iekšējās drošības pakalpojumus. 1) Veikta jaunu administratīvo kompleksu un katastrofu pārvaldības centru būvniecība.
2) Izveidots Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mācību poligons.
3) Nodrošināta VP iecirkņu darba apstākļu uzlabošana Rīgā, pārskatot un rodot alternatīvus kvalitatīvus nomas objektus.
4) Attīstīti vismaz 4 objekti lietisko pierādījumu un izņemtās mantas glabāšanai, nodrošinot mantas saglabātību atbilstoši to uzglabāšanas prasībām un efektīvām, vispārpieņemtiem standartiem atbilstošām loģistikas prasībām.
5) Jaunu, vismaz 6 speciālo iekārtu/transporta iegāde lietisko pierādījumu pārņemšanas nodrošināšanai.
6) Uzbūvēts Vienotais iekšlietu loģistikas centrs.
440 IeM   1) 31.10.2026
2) 31.12.2023
3) 31.12.2023
4) 31.10.2026
5) 31.10.2026
6) 31.12.2025

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Iekšējā drošība un sabiedriskā kārtība

020.

20.2.

Nodrošināsim iekšējās drošības pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras, speciālā transporta, aprīkojuma, speciālo līdzekļu un ekipējuma iegādi, uzturēšanu un atjaunošanu, uzņemoties valsts budžeta ilgtermiņa finanšu saistības. Nodrošināt iekšlietu dienestus ar nepieciešamo, tostarp speciālo autotransportu, aprīkojumu, speciālajiem līdzekļiem un ekipējumu, kā arī infrastruktūru, tādējādi sekmējot iekšējas drošības pakalpojumu pieejamību un sniegšanas ātrumu iedzīvotājiem. Lai nodrošinātu iekšējās drošības pakalpojumu sniegšanu, iekšlietu dienesti nodrošināti ar atbilstošu infrastruktūru, speciālo transportu, aprīkojumu, speciālajiem līdzekļiem un ekipējumu. 440 IeM   31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Iekšējā drošība un sabiedriskā kārtība

020.

20.3.

Nodrošināsim iekšējās drošības pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras, speciālā transporta, aprīkojuma, speciālo līdzekļu un ekipējuma iegādi, uzturēšanu un atjaunošanu, uzņemoties valsts budžeta ilgtermiņa finanšu saistības. Vienota 112 pakalpojumu pilnveide, uzlabojot operatīvo dienestu reaģēšanu uz izsaukumiem. Ieviesta pirmā līmeņa 112 zvanu apstrāde, paaugstināta reaģēšanas efektivitāte ārkārtas situācijās, vienkāršojot pieeju operatīvajiem dienestiem (VUGD, VP, NMPD) un nodrošinot vienlīdzīgas iespējas ikvienai Latvijas teritorijā esošai personai saņemt ārkārtas palīdzības pakalpojumus jebkurā diennakts laikā neatkarīgi no tās ģeogrāfiskās atrašanās vietas. 439 IeM   31.12.2023

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Iekšējā drošība un sabiedriskā kārtība

020.

20.4.

Nodrošināsim iekšējās drošības pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras, speciālā transporta, aprīkojuma, speciālo līdzekļu un ekipējuma iegādi, uzturēšanu un atjaunošanu, uzņemoties valsts budžeta ilgtermiņa finanšu saistības. Modernizēt sauszemes robežas radio releju datu pārraides tīklu. 1) Veikta sauszemes robežas radio releju datu pārraides tīkla modernizācija un nodrošināta atbilstoša datu kanālu kapacitātes pieejamība iekšlietu dienestiem.
2) Modernizēta jūras videonovērošanas sistēma.
  IeM   30.06.2024

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Iekšējā drošība un sabiedriskā kārtība

020.

20.5.

Nodrošināsim iekšējās drošības pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras, speciālā transporta, aprīkojuma, speciālo līdzekļu un ekipējuma iegādi, uzturēšanu un atjaunošanu, uzņemoties valsts budžeta ilgtermiņa finanšu saistības. Stiprināt PMLP kapacitāti, lai nodrošinātu augstu PMLP pakalpojumu sniegšanas, darba un IKT infrastruktūras nepārtrauktības līmeni, kā arī PMLP reaģētspēju un pieejamību krīžu situācijās. 1) Sagatavots informatīvais ziņojums par darbības nepārtrauktības nodrošināšanu personu apliecinošu dokumentu noformēšanai un izgatavošanai.
2) Paaugstināta PMLP kapacitāte, tai skaitā nodrošinot nepieciešamo infrastruktūru patvēruma procedūras īstenošanai.
2) 440 IeM   1) 30.06.2024
2) 31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Iekšējā drošība un sabiedriskā kārtība

021.

21.1.

Nodrošināsim valsts ārējās robežas izbūvi, stiprinot Eiropas Savienības robežas drošību, kā arī nodrošināsim nepieciešamo personāla mobilitāti un aprīkojumu. Īstenosim efektīvu stratēģiju, novēršot nelegālās imigrācijas un pārrobežu organizētās noziedzības riskus uz ārējās robežas. Pārskatīsim Imigrācijas likuma normas un kontrolējošo iestāžu darbu, kam jānovērš nelikumīga personu ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikas teritorijā. Nodrošināt Latvijas Republikas valsts robežas integrētu pārvaldību. Izveidots ietvars drošai un efektīvai personu un preču ārējās robežas šķērsošanas un migrācijas plūsmas pārvaldībai, izstrādāts Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plāns 2023.–2027. gadam un nodrošināta tā īstenošana.   IeM FM (VID, VNĪ),
AizM (NBS),
VARAM (VVD (RDD))
VM (NMPD),
LM,
ZM (PVD),
ĀM,
SAM
31.12.2023

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Iekšējā drošība un sabiedriskā kārtība

021.

21.2.

Nodrošināsim valsts ārējās robežas izbūvi, stiprinot Eiropas Savienības robežas drošību, kā arī nodrošināsim nepieciešamo personāla mobilitāti un aprīkojumu. Īstenosim efektīvu stratēģiju, novēršot nelegālās imigrācijas un pārrobežu organizētās noziedzības riskus uz ārējās robežas. Pārskatīsim Imigrācijas likuma normas un kontrolējošo iestāžu darbu, kam jānovērš nelikumīga personu ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikas teritorijā. Turpināt Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas un Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas infrastruktūras izveidei nepieciešamās teritorijas īpašumu tiesību sakārtošanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas, Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanai, kā arī turpināt valsts ārējās robežas izbūvi atbilstoši Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem. 1) Atsavināti un ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā nekustamie īpašumi Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanai.
2) Atsavināti un ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā nekustamie īpašumi Latvijas Republikas un Krievijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanai.
3) Piešķirts nepieciešamais finansējums valsts ārējās robežas izbūvei.
4) Izbūvēta valsts robežas infrastruktūra gar Latvijas ārējo sauszemes robežu atbilstoši Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
  IeM FM (VNĪ),
ZM (LVM)
SAM (LVRTC)
31.12.2024

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Iekšējā drošība un sabiedriskā kārtība

021.

21.3.

Nodrošināsim valsts ārējās robežas izbūvi, stiprinot Eiropas Savienības robežas drošību, kā arī nodrošināsim nepieciešamo personāla mobilitāti un aprīkojumu. Īstenosim efektīvu stratēģiju, novēršot nelegālās imigrācijas un pārrobežu organizētās noziedzības riskus uz ārējās robežas. Pārskatīsim Imigrācijas likuma normas un kontrolējošo iestāžu darbu, kam jānovērš nelikumīga personu ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikas teritorijā. Pilnveidot muitas kontroles tehnisko aprīkojumu, lai nodrošinātu atbilstoši ātru muitas formalitāšu nokārtošanu, robežas šķērsošanu un vienlaikus efektīvu kontroli Pilnveidoti muitas kontrolei nepieciešamie tehnoloģiskie risinājumi, kas sekmē muitas risku pārvaldību piegādes ķēdē:
a) uzbūvēts pasažieru pārbaudes terminālis RŠV Terehova - 2024. gada 1. cet.;
b) modernizētas telpas un aprīkojums muitas darba suņu praktiskām apmācībām/treniņiem - 2024. gada 1. cet.;
c) uzstādīta bagāžas kontroles rentgena iekārta Terehovas MKP – 2024. gada 1. cet.;
d) uzstādīta palešu / bagāžas kontroles rentgena iekārta Rīgas brīvostas MKP – 2025. gada 1. cet.
e) iegādāta mobilā kravu kontroles rentgena iekārta Rīgas brīvostas MKP – 2025. gada 1. cet.
f) izbūvēta nepieciešamā infrastruktūra un uzstādīta kravu kontroles rentgena iekārta Grebņevas MKP – 2026. gada 1. cet.
g) uzsākta nepieciešamā infrastruktūras izbūve dzelzceļa kravu kontroles rentgena iekārtas uzstādīšanai Zilupes MKP.
440 FM (VID) FM (VNĪ),
IeM (VRS)
31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Iekšējā drošība un sabiedriskā kārtība

021.

21.4.

Nodrošināsim valsts ārējās robežas izbūvi, stiprinot Eiropas Savienības robežas drošību, kā arī nodrošināsim nepieciešamo personāla mobilitāti un aprīkojumu. Īstenosim efektīvu stratēģiju, novēršot nelegālās imigrācijas un pārrobežu organizētās noziedzības riskus uz ārējās robežas. Pārskatīsim Imigrācijas likuma normas un kontrolējošo iestāžu darbu, kam jānovērš nelikumīga personu ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikas teritorijā. Ieviest viedās robežas risinājumus, nodrošinot tehniskā aprīkojuma un informācijas sistēmu savstarpēju integrāciju ES ārējās robežas autoceļu RŠV, kā arī elektronisko rindu ar iepriekšēju pieteikšanos. Realizēts pilotprojekts ES ārējās robežas autoceļu RŠV par automatizētu transportlīdzekļu kustības organizāciju RŠV un iepriekšēju elektronisko pieteikšanos robežas šķērsošanai, secīgo kontroles darbību datu sinhronizāciju un validāciju, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu un automatizētu robežšķērsošanas procesu. Realizēts 1. posms – ieviesta un uzturēta elektroniskā rinda visās ārējās robežas autoceļu RŠV. 440 FM,
VARAM,
SAM (LVRTC)
FM (VID),
IeM (VRS),
ZM (PVD)
31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Iekšējā drošība un sabiedriskā kārtība

022.

22.1.

Īstenosim Eiropas Savienības un nacionālajai drošībai būtiskus digitalizācijas un inovācijas projektus, maksimāli stiprinot digitalizāciju iekšlietu sistēmā. Īstenot ES noteiktos robežu un drošības informācijas sistēmu jaunās arhitektūras mērķus - uzlabot pārbaudes pie ES ārējām robežām, sniegt iespēju efektīvāk konstatēt drošības apdraudējumus un identitātes viltošanas gadījumus, un palīdzēt novērst un apkarot nelikumīgu imigrāciju. 1) Ieviestas jaunas sistēmas: Ieceļošanas / Izceļošanas sistēma, kā arī, Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS).
2) Veikti pielāgojami nacionālās sistēmās, lai nodrošinātu centrālo sistēmu (Eiropas Sodāmības reģistra informācijas sistēmas par trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem (ECRIS TCN), Šengenas informācijas sistēmā (SIS), Vīzu informācijas sistēmā (VIS), Patvēruma meklētāju pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmā (EURODAC)) sadarbspējas ieviešanu.
316 IeM   1) 31.12.2025
2) 31.12.2025

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Iekšējā drošība un sabiedriskā kārtība

022.

22.2.

Īstenosim Eiropas Savienības un nacionālajai drošībai būtiskus digitalizācijas un inovācijas projektus, maksimāli stiprinot digitalizāciju iekšlietu sistēmā. Veicināt pakāpenisku virzību uz primāri digitālu procesu ieviešanu ar migrāciju saistītajos pakalpojumos un attīstīt digitālo procesu kvalitāti personu apliecinošu dokumentu jomā. 1) Izveidots pašapkalpošanās risinājums (e-pakalpojums) uzturēšanās atļauju procesu jomā.
2) Veikta ar personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu saistītās IKT infrastruktūras pilnveidošana.
316 IeM   1) 31.10.2026
2) 31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Iekšējā drošība un sabiedriskā kārtība

022.

22.3.

Īstenosim Eiropas Savienības un nacionālajai drošībai būtiskus digitalizācijas un inovācijas projektus, maksimāli stiprinot digitalizāciju iekšlietu sistēmā. 1) Izveidot un ieviest Katastrofu izraisīto zaudējumu datu bāzi.
2) Ieviest Vienoto ugunsdrošības un civilās aizsardzības platformu ugunsdrošības uzraudzības procesu digitalizācijai.
1) Valsts un pašvaldību institūcijām pieejama sistēma, kurā var ievadīt datus par katastrofu izraisītajiem zaudējumiem.
2) Pilnveidots ugunsdrošības uzraudzības process, nodrošinot pārbaudāmo objektu atlasi, balstoties uz riska novērtējumu.
440 IeM   1) 31.10.2026
2) 31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Iekšējā drošība un sabiedriskā kārtība

022.

22.4.

Īstenosim Eiropas Savienības un nacionālajai drošībai būtiskus digitalizācijas un inovācijas projektus, maksimāli stiprinot digitalizāciju iekšlietu sistēmā. Īstenot EEZ finanšu instrumenta programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana" projektu "Tiesībsargājošo iestāžu sadarbības veicināšana ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā Latvijā" Ieviesta Nacionālā kriminālizlūkošanas modeļa atbalsta sistēma VID, izveidota datu apmaiņa starp VID un IeM IC. 440 FM (VID)   31.10.2024

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Iekšējā drošība un sabiedriskā kārtība

022.

22.5.

Īstenosim Eiropas Savienības un nacionālajai drošībai būtiskus digitalizācijas un inovācijas projektus, maksimāli stiprinot digitalizāciju iekšlietu sistēmā. Izstrādāt valsts videonovērošanas sistēmu, nodrošinot personas tiesību aizsardzību. Attīstīti videonovērošanas IKT risinājumi un transportlīdzekļu numuru atpazīšanas sistēma.   IeM   31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Iekšējā drošība un sabiedriskā kārtība

023.

23.1.

Sadarbībā ar pašvaldībām paplašināsim pašvaldības policijas kompetenci un atbildību. 1) Sadarbībā ar pašvaldību institūcijām izvērtēt jomas, kurās var tikt paplašināta pašvaldības policijas kompetence.
2) Sagatavot vadlīnijas pašvaldības policijas izveidei un darbībai, lai nodrošinātu visā valstī pašvaldības policijas darbu.
1) Sagatavoti tiesību aktu projekti par pašvaldības policijas kompetenci un ieniegti Ministru kabinetā
2) Nodrošināts visā valstī pašvaldību policijas darbu.
  IeM VARAM,
LPS,
Pašvaldības
1) 31.12.2024
2) 31.12.2024

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Iekšējā drošība un sabiedriskā kārtība

023.

23.2

Sadarbībā ar pašvaldībām paplašināsim pašvaldības policijas kompetenci un atbildību. Nodrošināt metodisko vadību pašvaldības policijas darba organizēšanā, kā arī izstrādāt priekšlikumu par Valsts policijas un pašvaldības policijas sadarbības modeli 1) Izstrādāta metodika un priekšlikumi par Valsts policijas un pašvaldību policijas sadarbību.
2) Sagatavoti priekšlikumi par Valsts policijas un pašvaldības policijas sadarbības modeli un izmaksām, iesaistot plānošanas reģionus
436
440
VARAM
IeM
Pašvaldības,
Plānošanas reģioni
01.01.2024

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Iekšējā drošība un sabiedriskā kārtība

024.

24.1.

Sadarbībā ar pašvaldībām un vienojoties par finansiālo saistību dalīšanu, stiprināsim brīvprātīgo ugunsdzēsības posteņu darbību reģionos. 1) Ieviest brīvprātīgo ugunsdzēsības posteņu darbības atbalsta mehānismu.
2) Attīstīt brīvprātīgo ugunsdzēsēju sistēmu Latvijā.
1) Sagatavots un iesniegts MK likumprojekts "Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums".
2) Līdz ar Vienotās ugunsdrošības un civilās aizsardzības platformas ieviešanu, balstoties uz riska novērtēšanas rezultātiem, noteiktas brīvprātīgo ugunsdzēsēju formējumu atrašanās vietas un skaits.
3) Piešķirts nepieciešamais finansējums brīvprātīgo ugunsdzēsības posteņu darbības nodrošināšanai reģionos.
4) Identificētas profesionālās prasības ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem (t.sk. brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijām), izstrādāti mācību procesa īstenošanas priekšlikumi.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
442 IeM Pašvaldības 1) 30.11.2023
2) 30.04.2026
3) 31.10.2026
4) 31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

025.

25.1.

Stiprināsim tiesiskumu un likuma varu, ievērojot tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatprincipus un vērtības, ieviešot efektīvu Satversmes tiesas un citu tiesu nolēmumu izpildes mehānismu Mazināt ēnu ekonomiku un veicināt parādsaistību izpildi, pārskatot no parādnieka ienākumiem veicamo kopējo ieturējumu apmērus. Veikts izvērtējums un izstrādāti grozījumi Civilprocesa likumā.   TM   31.12.2023

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

025.

25.2.

Stiprināsim tiesiskumu un likuma varu, ievērojot tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatprincipus un vērtības, ieviešot efektīvu Satversmes tiesas un citu tiesu nolēmumu izpildes mehānismu Veicināt sadarbību un dialogu tiesu varas attīstības jautājumos un tiesu nolēmumu izpildē, vienojoties par darba mērķiem un sadarbības principiem. Pilnveidot mehānismu, kā nodrošināt pēctecīgu un pilnvērtīgu tiesu nolēmumu izpildi. 1) Nodrošināts izpildvaras un tiesu varas līdzsvars, savstarpēja mijiedarbība un varas mērenība; uzturēts un nostiprināts izpildvaras un tiesu varas līdzvērtīgs dialogs tiesu politikas un tiesu sistēmas attīstības jautājumos.
2) Izstrādāts rīcības plāns mehānismam, kā nodrošināt pēctecīgu un pilnvērtīgu tiesu nolēmumu izpildi.
  TM   30.06.2024

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

026.

26.1.

Nodrošināsim Latvijas Republikas Satversmē, Eiropas Savienības un starptautiskajās tiesību normās nostiprināto cilvēka tiesību efektīvu ievērošanu. Veikt efektīvu Latvijai izteikto starptautisko organizāciju rekomendāciju ieviešanu un ieviešanas uzraudzību. 1) Izstrādāts un īstenots plāns sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2024.–2027.gadam.
2) Nodrošināta starptautisko organizāciju rekomendāciju ieviešana un uzraudzība labklājības jomā (Personu ar invaliditāti tiesību komiteja (ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām), Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteja (ANO Konvencija par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu) u.tml.).
119
428
LM Visas ministrijas,
VK,
sociālie partneri,
NVO
1) 30.12.2023
2) 31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

026.

26.2.

Nodrošināsim Latvijas Republikas Satversmē, Eiropas Savienības un starptautiskajās tiesību normās nostiprināto cilvēka tiesību efektīvu ievērošanu. Izvērtēt ES tiesību pārņemšanas uzraudzības mehānismu, lai tas spētu novērst to, ka direktīvas netiek laicīgi un pilnīgi pārņemtas, tādējādi liedzot Latvijas pilsoņiem īstenot ES paredzētās tiesības. 1) ES direktīvu skaits, ko Latvija nav laicīgi pārņēmusi, tiek būtiski samazināts.
2) Apzināti nepieciešamie grozījumi tiesību aktos, lai nodrošinātu laicīgu un pilnvērtīgu ES tiesību pārņemšanu.
3) Izstrādāti priekšlikumi Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles informācijas sistēmas (ESTAPIKS) funkcionalitātes uzlabošanai, lai efektivizētu ES tiesību aktu ieviešanas monitoringu un ļautu identificēt un analizēt ES tiesību aktu ieviešanas problēmposmus.
  TM 1) Visas ministrijas 31.12.2023

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

026.

26.3.

Nodrošināsim Latvijas Republikas Satversmē, Eiropas Savienības un starptautiskajās tiesību normās nostiprināto cilvēka tiesību efektīvu ievērošanu. Eiropas Savienības Tiesas judikatūras pieejamības uzlabošana, veicinot sabiedrības pratību ES tiesību jautājumos. Eiropas Savienības Tiesas judikatūras piesaiste portālā www.likumi.lv, paplašinot piesaistes funkcionalitāti un piesaistāmo avotu apjomu.   TM   31.12.2025

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

027.

27.1.

Nodrošināsim vienā mājsaimniecībā kopīgi dzīvojošu cilvēku tiesību un interešu aizsardzību neatkarīgi no dzimuma un vecuma. Izstrādāt tiesību aktu projektus par vienā mājsaimniecībā kopīgi dzīvojošu cilvēku pilnvērtīgu juridisko, sociālo un ekonomisko aizsardzību un atbalstu. Izstrādāti grozījumu projekti nepieciešamajos tiesību aktos, paredzot vienā mājsaimniecībā kopīgi dzīvojošu cilvēku juridisko, sociālo un ekonomisko aizsardzību un atbalstu   TM ĀM,
LM,
VM,
IeM
31.12.2023

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

028.

28.1.

Turpināsim darbu pie okupācijas seku novēršanas un vēsturiskā taisnīguma atjaunošanas. Saskaņā ar Saeimas 2005. gada 12. maija paziņojumā "Deklarācija par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu" Ministru kabinetam dotajiem uzdevumiem turpināt okupācijas rezultātā Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanu. Ministru kabinetā iesniegts informatīvais ziņojums par Komisijas darba rezultātiem laika periodā no 2005.–2022. gadam Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nodarīto zaudējumu aprēķināšanā.   TM Komisija PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai 31.03.2023

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

028.

28.2.

Turpināsim darbu pie okupācijas seku novēršanas un vēsturiskā taisnīguma atjaunošanas. Saskaņā ar Saeimas 2005. gada 12. maija paziņojumā "Deklarācija par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu" Ministru kabinetam dotajiem uzdevumiem strādāt pie Latvijas prasības pret Krievijas Federāciju par okupācijas rezultātā Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu juridiskā pamatojuma izstrādes. Izveidota komisija Latvijas prasības pret Krievijas Federāciju par okupācijas rezultātā Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu juridiskā pamatojuma izstrādei.   TM ĀM 31.12.2024

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

028.

28.3.

Turpināsim darbu pie okupācijas seku novēršanas un vēsturiskā taisnīguma atjaunošanas. Stiprināt valsts valodas pozīcijas un nodrošināt tās lietojumu visās dzīves jomās. 1) Pastāvīgi pilnveidota un augsti attīstīta latviešu valodas nozaru terminoloģija, kā rezultātā latviešu valoda pilnīgi pilda akadēmiskās un mācību valodas funkciju.
2) Stiprināta valsts valodas loma publiskajā telpā un darba vidē, tādējādi nodrošinot valsts valodas lietojumu visās sabiedrības darbības jomās.
409 TM (VVC) 1) IZM (LZA TK) 31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

029.

29.1.

Stiprināsim tiesu neatkarību un kapacitāti, tai skaitā sekmējot tiesu varas un izmeklēšanas institūciju darbinieku izglītību un kvalifikācijas paaugstināšanu. Turpināsim darbu pie Tieslietu akadēmijas izveides Atbilstoši Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā noteiktajam izveidota Tieslietu akadēmija. Darbu sāk Tieslietu akadēmija kā konkurētspējīga iestāde Eiropas līmenī, nodrošinot tiesnešu un prokuroru sākumapmācības un tālakapmācības, kā arī izmeklētāju mācības starpdisciplināros jautājumos, kas būtiski efektīvai tiesas procesa norisei. 429 TM (TA)   01.01.2025

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

029.

29.2.

Stiprināsim tiesu neatkarību un kapacitāti, tai skaitā sekmējot tiesu varas un izmeklēšanas institūciju darbinieku izglītību un kvalifikācijas paaugstināšanu. Turpināsim darbu pie Tieslietu akadēmijas izveides Stiprināts tiesneša palīga institūts, nodrošinot kvalificētu juridisko atbalstu tiesnesim amata pienākuma izpildē. Attīstīts un modernizēts tiesneša palīga institūts, pārskatot amata aprakstu, palielinot juridiska rakstura funkcijas un samazinot tehniska rakstura funkcijas, kā arī pilnveidojot darba novērtējumu un atlīdzības noteikšanas regulējumu.   TM (TA)   31.12.2024

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

030.

30.1.

Nostiprināsim Tieslietu padomes statusu un funkcijas jautājumos, kas saistīti ar tiesu varas budžetu, personālpolitiku, darba organizāciju un infrastruktūru. 1) Stiprināta tiesu varas pašnoteikšanās ar tiesu budžetu un tiesneša karjeru saistītos jautājumos.
2) Veikts Tiesu administrācijas funkciju audits un izvērtējums par funkciju pārdali tiesu darba organizācijas un infrastruktūras jautājumos.
1) Veikti grozījumi likums "Par tiesu varu" un grozījumi Likumā par budžeta un finanšu vadību, lai stiprinātu tiesu pašnoteikšanos attiecībā uz tiesnešu karjeras jautājumiem un tiesu budžetu.
2) izstrādāts funkciju pārdales modelis.
  TM   1) 31.12.2023
2) 30.06.2025

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

031.

31.1.

Nodrošināsim personas pieeju tiesai un personas tiesību un interešu efektīvu aizsardzību tiesu sistēmā, tostarp pilnveidojot izmeklēšanas un tiesvedības procesus, pabeidzot e-lietas ieviešanu un nodrošinot sekmīgu tās darbību, attīstot tiesu e-pakalpojumus, kā arī veicinot personas motivāciju un iespējas aizstāvēt savas tiesības. E-lietas platformas un pamatdarbības informācijas sistēmu attīstība un pilnveide ar mērķi efektivizēt procesu norisi elektroniskā vidē, nodrošinot vienotu e-lietas datu apriti starp procesos elektroniskā vidē iesaistītajām iestādēm un personām, tādejādi samazinot laika un cilvēkresursu patēriņu. 1) Nodrošināta vienota datu aprite starp pamatdarbības informācijas sistēmām un informācijas pieejamība e-lietas portālā. Racionāla TIS, PLUS, IIS, VNJPR un VKR pilnveide, radot jaunus un attīstot esošos koplietošanas risinājumus.
2) IeM pārziņā esošu informācijas sistēmu integrācija ar e-lietas platformu.
316
429
1) TM (TA)
2) IEM
1) ĢP, IEM (IC)
2) TM (TA)
1) 31.10.2026
2) 31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

031.

31.2.

Nodrošināsim personas pieeju tiesai un personas tiesību un interešu efektīvu aizsardzību tiesu sistēmā, tostarp pilnveidojot izmeklēšanas un tiesvedības procesus, pabeidzot e-lietas ieviešanu un nodrošinot sekmīgu tās darbību, attīstot tiesu e-pakalpojumus, kā arī veicinot personas motivāciju un iespējas aizstāvēt savas tiesības. Attīstīt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmu, tādējādi sekmējot tiesas pieejamību un personu tiesisko paļāvību savu tiesību efektīvai aizsardzībai. 1) Paplašināts personu loks, kas var saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību.
2) Izveidota sākotnējās (agrīnās) juridiskās palīdzības sistēma.
427
429
TM   1) 31.12.2024
2) 31.12.2025

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

031.

31.3.

Nodrošināsim personas pieeju tiesai un personas tiesību un interešu efektīvu aizsardzību tiesu sistēmā, tostarp pilnveidojot izmeklēšanas un tiesvedības procesus, pabeidzot e-lietas ieviešanu un nodrošinot sekmīgu tās darbību, attīstot tiesu e-pakalpojumus, kā arī veicinot personas motivāciju un iespējas aizstāvēt savas tiesības. Izvērtēt iespēju ieviest nemateriāla rakstura piespiedu izpildes līdzekļus izpildu lietās, it īpaši attiecībā uz par personai piemēroto administratīvo naudas sodu piedziņu (sekmējot šo sodu iekasēšanu valsts un pašvaldību budžetā un samazinot to lietu skaitu, kas pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumu izbeidzamas bez izpildes sakarā ar noilgumu). Veikts izvērtējums un tam atbilstoši izstrādāti normatīvo aktu projekti, ar kuriem ieviesti nemateriāla rakstura piespiedu izpildes līdzekļi izpildu lietās.   TM IeM,
VARAM
30.06.2024

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

032.

32.1.

Uzlabosim tiesu sistēmas efektivitāti investīciju aizsardzībā un veicināsim uzņēmējdarbības vides uzticēšanos tiesas un tiesnešu neatkarībai. Attīstīt Ekonomisko lietu tiesas kompetenci un kapacitāti. Izstrādāti normatīvo aktu grozījumi, kas paredz Ekonomisko lietu tiesas kompetenci paplašināt uz dažādu citu civillietu un krimināllietu kategoriju izskatīšanu. 237 TM   31.12.2025

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

032.

32.2.

Uzlabosim tiesu sistēmas efektivitāti investīciju aizsardzībā un veicināsim uzņēmējdarbības vides uzticēšanos tiesas un tiesnešu neatkarībai. Uzlabot tiesu varas neatkarības uztveres rādītāju uzņēmēju vidū. 1) Apzināt iemeslus, sagatavot rīcības plānu, lai Justice Scoreboard Latvijai nebūtu trešais zemākais tiesu varas neatkarības uztveres rādītājs uzņēmēju vidū.
2) Ieviest rīcības plānu, lai Justice Scoreboard Latvijai nebūtu trešais zemākais tiesu varas neatkarības uztveres rādītājs uzņēmēju vidū.
237 TM   1) 31.05.2024
2) 31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

032.

32.3.

Uzlabosim tiesu sistēmas efektivitāti investīciju aizsardzībā un veicināsim uzņēmējdarbības vides uzticēšanos tiesas un tiesnešu neatkarībai. Vienkāršotās likvidācijas procesa ļaunprātīgas izmantošanas ierobežošana. Izstrādāts tiesiskais regulējums, kas novērš vienkāršotās likvidācijas ļaunprātīgu izmantošanu. 426 TM TM (UR),
FM (VID)
30.06.2024

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

033.

33.1.

Stiprināsim izmeklēšanas iestāžu sistēmu, nodrošinot ātrāku un efektīvāku kriminālprocesa norisi. Veicināt izmeklēšanas neatkarību un objektivitāti, novēršot potenciālo interešu konfliktu, kā arī institucionālās piekritības pārklāšanos, izmeklējot koruptīvos un amatpersonu izdarītos noziedzīgos nodarījumus. 1) Sagatavoti un iesniegti priekšlikumi risinājumam izvērtēšanai Tieslietu ministrijas Kriminālprocesa likuma pastāvīgajā darba grupā un Noziedzības novēršanas padomē.
2) Nepieciešamības gadījumā nodrošināta likumprojektu (par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, Iekšējās drošības biroja likumā) izstrāde.
429
440
IeM   29.12.2023

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

033.

33.2.

Stiprināsim izmeklēšanas iestāžu sistēmu, nodrošinot ātrāku un efektīvāku kriminālprocesa norisi. Izvērtēsim iespēju parakstīt Konvencijas par kibernoziegumiem Otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu. Izstrādāts ratifikācijas likums un grozījumi nozaru likumos.   TM   30.04.2024

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

033.

33.3.

Stiprināsim izmeklēšanas iestāžu sistēmu, nodrošinot ātrāku un efektīvāku kriminālprocesa norisi. Turpināsim diskusijas Tieslietu ministrijas pastāvīgajā Kriminālprocesa likuma darba grupā kopā ar ekspertiem kriminālprocesa efektivizēšanai, tajā skaitā paplašinot apelācijas instances tiesas iespējas izskatīt kriminālprocesu rakstveida procesā. Nepieciešamo grozījumu Kriminālprocesa likumā izstrāde un virzība. 426 TM   31.01.2024

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

033.

33.4.

Stiprināsim izmeklēšanas iestāžu sistēmu, nodrošinot ātrāku un efektīvāku kriminālprocesa norisi. 1) Izveidot vienotu izmeklēšanas efektivitātes novērtēšanas sistēmu un izvirzīt izmeklēšanas iestādēm sasniedzamos rezultātus un noteikt izmērāmus rezultatīvos rādītājus, kā arī nodrošināt rezultātu uzraudzību un regulāru izvērtējumu.
2) Veikt darbības, lai nodrošinātu vienotu izmeklēšanas darba uzskaiti, novērtēšanu, uzraudzību un kontroli, tai skaitā izvērtēt, vai VP izstrādātā metodika ir piemērojama arī citu izmeklēšanas iestāžu izmeklēšanas darba uzskaitei, novērtēšanai, uzraudzībai un kontrolei.
1) Sagatavoti priekšlikumi attiecībā uz vienoto izmeklēšanas efektivitātes novērtēšanas sistēmu un izstrādāt vienots izmeklēšanas efektivitātes novērtēšanas modelis ar pilno izmeklēšanas novērtēšanas kritēriju "grozu" un minimālo izmeklēšanas efektivitātes novērtēšanas kritēriju "grozu".
2) Izmeklēšanas iestādēm izvērtēt VP izstrādātās metodikas piemērotību to veiktā izmeklēšanas darba uzskaitei, novērtēšanai, uzraudzībai un kontrolei un, ja nepieciešams, pielāgot to individuālajām vajadzībām.
  IeM IeM (VP, IDB, VRS),
FM (VID),
TM (IeVP),
KNAB
01.11.2024

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

034.

34.1.

Rūpēsimies par efektīvu cietušo interešu ievērošanu un aizstāvību kriminālprocesā. Lai kopumā uzlabotu noziedzīgos nodarījumos cietušo atbalsta sistēmu,
organizēt diskusijas un izstrādāt plānu noziedzīgos nodarījumos cietušo atbalsta fonda izveidošanai, kā arī cietušo atbalsta sistēmu, valstī izveidot "vienas pieturas aģentūru" jeb cietušo atbalsta dienestu, kas atbilstošā veidā vienuviet var nodrošināt cietušajam valstī pieejamos atbalsta pasākumus un pakalpojumu koordinatora lomu.
Noorganizēta diskusija un izstrādāts plāns noziedzīgos nodarījumos cietušo atbalsta fonda izveidošanai un Vienas pieturas aģentūras cietušajiem kriminālprocesā izveidošanai.   TM LM,
IeM,
VM,
ĢP
31.12.2024

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

034.

34.2.

Rūpēsimies par efektīvu cietušo interešu ievērošanu un aizstāvību kriminālprocesā. Attīstīt valsts kompensācijas cietušajiem sistēmu, atbilstoši stiprinot noziedzīgos nodarījumos cietušajiem nodrošināmo pakalpojumu un sniedzamo atbalstu. Paplašināts personu loks, kas var saņemt valsts kompensāciju cietušajiem, palielināts tās maksimālais apmērs. 426
429
TM   31.12.2025

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

034.

34.3.

Rūpēsimies par efektīvu cietušo interešu ievērošanu un aizstāvību kriminālprocesā. Integrēt E-lietas platformu ar citām informācijas sistēmām, nodrošinot universālu saskarni lielāko iesniedzēju un iestāžu vajadzībām, lai turpmāk varētu iesniegt dokumentus no sistēmas sistēmā. Nodrošināta datu apmaiņa starp Valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības reģistru (VNJPR), Valsts kompensācijas reģistru (VKR) un E-lietas platformu. 429 TM (TA, JPA)   31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

034.

34.4.

Rūpēsimies par efektīvu cietušo interešu ievērošanu un aizstāvību kriminālprocesā. Starpinstitucionālās sadarbības veicināšana un sabiedrības informēšana par cietušo tiesībām 1) Ikgadējs izlīgumam veltīts pasākums "Izlīguma nedēļa".
2) Ikgadējs darbam ar cietušajiem veltīts pasākums.
  TM TM (VPD) 1) 31.12.2023, 31.12.2024, 31.12.2025
2) 31.12.2023, 31.12.2024, 31.12.2025

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

035.

35.1.

Reformēsim kriminālsodu izpildes sistēmu, pieņemot jaunu Kriminālsodu izpildes likumu. Nodrošināta modernajiem apstākļiem atbilstoša un efektīva kriminālsodu izpilde, t.sk. nodrošinot pakāpenisku pāreju uz kontaktpersonu sistēmu ieslodzījuma vietās (tādejādi radot priekšnoteikumus individuālā izvērtējuma pieejas pakāpeniskai ieviešanai), izmantojot atjaunojošā taisnīguma pieejas sodu izpildē un citus ārvalstu praksē pierādītus soda izpildes elementus, tā rezultātā samazinot ieslodzīto un probācijas klientu sūdzības un tiesvedības pret soda izpildes iestādēm dažādu līmeņu tiesās. 1) Izstrādāts likumprojekts.
2) Likuma darbības uzsākšana (vienlaikus ar jaunā Liepājas cietuma darbības uzsākšanu).
441 TM TM (IeVP, VPD) 1) 31.12.2024
2) 31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

036.

36.1.

Attīstīsim noteiktajiem cilvēktiesību standartiem atbilstošu ieslodzījuma vietu infrastruktūru. Nodrošināta moderna ieslodzījuma izpildei nepieciešamā infrastruktūra. 1) Jaunā Liepājas cietuma būvniecība un darbības uzsākšana.
2) Vairāku (trīs) cietumu slēgšanas plāns pēc jaunā Liepājas cietuma darbības uzsākšanas.
3) Saglabājamo cietumu infrastruktūras pilnveidošana.
441 TM 1) TM (IeVP, TNA)
2) TM (IeVP),
3) TM (IeVP)
31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

037.

37.1.

Sekmēsim resocializācijas sistēmas attīstību un pilnveidosim probācijas sistēmu, lai veicinātu likumpārkāpumus izdarījušo personu sociālo iekļaušanos. Paaugstināt korekcijas dienestu (Ieslodzījuma vietu pārvalde un Valsts probācijas dienesta) kapacitāti un atalgojumu, turpināt pilnveidot apmācību sistēmu un nodrošināt nepieciešamos e-risinājumus, pilnveidot ieslodzīto un probācijas klientu resocializācijas modeli, attīstot jaunas resocializācijas darba metodes un instrumentus, t.sk. izmantojot starptautisko donoru sniegtās iespējas, tādejādi radot priekšnosacījumus ieslodzīto un probācijas klientu veiksmīgai iekļaušanai un nodarbināmībai pēc soda izpildes beigām, kā arī nodrošinot nepieciešamo dialogu ar visiem sabiedrības sektoriem. 1) Jaunas amata vietas VPD funkciju efektīvai un jēgpilnai izpildei (dzērājšoferi, probācijas uzraudzība kā pamatsods);
2) IeVP Mācību centra telpu risinājums un jaunu atklātā cietuma korpusu būvniecība (NOR projekts).
3) Jaunas resocializācijas darba metodes un instrumenti IeVP un VPD.
4) Ieviestie IeVP un VPD e-risinājumi.
5) Probācijas uzraudzības laikā legālā nodarbinātībā iesaistīto probācijas klientu skaits, kas uzraudzību uzsākuši, neatrodoties darba attiecībās, 2026.gadā pieaudzis līdz 16%.
6) Pieaug nodarbinātu bijušo ieslodzīto skaits
7) Īstenota sociālā kampaņa par atjaunojošā taisnīguma pieeju izmantošanu kriminālajā justīcijā.
441 TM TM (IeVP, VPD) 31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

038.

38.1.

Attīstīsim nepilngadīgajiem labvēlīgu tiesisko vidi. Veidosim sistēmu, kas reaģē uz bērnu likumpārkāpumiem ar tādiem pasākumiem, kas ievēro bērnu vajadzības, nodrošina viņu socializāciju un jaunu likumpārkāpumu novēršanu. Atteikties no bērnu administratīvās sodīšanas, aizstājot to ar atbalsta un palīdzības sniegšanu ģimenēm un bērniem, tādējādi nodrošinot speciālistu darbu ar uzvedības cēloņiem un panākot izmaiņas vidē, kurā nepilngadīgais atrodas, lai novērstu jaunus likumpārkāpumus. Veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, atsakoties no bērnu administratīvās sodīšanas, nodrošinot viņiem atbalsta pasākumus un veicinot viņu labbūtību. 430 TM LM,
IEM,
VM,
IZM
31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

038.

38.2.

Attīstīsim nepilngadīgajiem labvēlīgu tiesisko vidi. Veidosim sistēmu, kas reaģē uz bērnu likumpārkāpumiem ar tādiem pasākumiem, kas ievēro bērnu vajadzības, nodrošina viņu socializāciju un jaunu likumpārkāpumu novēršanu. Atteikšanās no Kriminālprocesa likumā paredzētā drošības līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē, ņemot vērā, ka pastāv citi drošības līdzekļi, kurus nepilngadīgajiem ir iespējams piemērot kriminālprocesa ietvaros. Izstrādāti grozījumi Kriminālprocesa likumā, ar kuriem no kriminālprocesuālā regulējuma tiek svītrots drošības līdzeklis - ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē. 430 TM IZM,
VP,
ĢP
31.05.2023

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

038.

38.3.

Attīstīsim nepilngadīgajiem labvēlīgu tiesisko vidi. Veidosim sistēmu, kas reaģē uz bērnu likumpārkāpumiem ar tādiem pasākumiem, kas ievēro bērnu vajadzības, nodrošina viņu socializāciju un jaunu likumpārkāpumu novēršanu. Probācijas specializācija darbam ar bērniem un jauniešiem, pielāgojot šai mērķa grupai paredzētas specifiskas darba metodes un novērtējuma instrumentus. 1) Izstrādāts darbinieku mācību programmas saturs (t.sk. e-mācības) specializācijai darbam ar bērniem un jauniešiem.
2) Pilnveidota Valsts Informācijas sistēma Probācijas klientu uzskaites sistēma (PLUS).
3) Ieviests jauns atbalsta vajadzību un resursu izvērtēšanas instruments darbā ar bērniem un jauniešiem.
430
441
TM TM (VPD) 31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

038.

38.4.

Attīstīsim nepilngadīgajiem labvēlīgu tiesisko vidi. Veidosim sistēmu, kas reaģē uz bērnu likumpārkāpumiem ar tādiem pasākumiem, kas ievēro bērnu vajadzības, nodrošina viņu socializāciju un jaunu likumpārkāpumu novēršanu. Atslogot bāriņtiesas no tai neraksturīgu funkciju, apliecinājumu izdarīšanas funkcijas īstenošanas, tādējādi radot iespēju palielināt bāriņtiesu kapacitāti attiecībā uz tās pamatfunkcijas - nodrošināt aizbildnībā un aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizsardzību. Izstrādāti likumprojekti, kas paredz samazināt bāriņtiesu kompetenci apliecinājumu izdarīšanā, svītrojot no bāriņtiesu kompetences tādas notariālās darbības, kuru izpildei ir nepieciešamas padziļinātas juridiskas zināšanas un prasmes. 430 TM LM 30.11.2023

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

039.

39.1.

Sekmēsim zemesgrāmatu publiskās ticamības principa ievērošanu un nekustamā īpašuma labticīgā ieguvēja aizsardzību. Izstrādāt likumprojektu, kas paredz regulējumu publiskā reģistrā reģistrētas mantas labticīgā ieguvēja mantisko interešu aizsardzībai gadījumos, kad noziedzīgi iegūta manta tiek atdota īpašniekam vai likumīgajam valdītājam. Likumprojekts, kas paredz publiskā reģistrā reģistrētas mantas labticīgā ieguvēja mantisko interešu aizsardzību gadījumos, kad noziedzīgi iegūta manta tiek atdota īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.   TM   31.12.2023

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

040.

40.1.

Nodrošināsim interešu pārstāvības atklātību, iedzīvinot Interešu pārstāvības atklātības likumu. Ieviest interešu pārstāvības reģistru un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmu. 1) Nodrošināts finansējums Interešu pārstāvības atklātības likumā noteiktās informācijas reģistrācijai un publiskas pieejamības nodrošināšanai.
2) Izstrādāti un pieņemti Ministru kabineta noteikumi un īstenotas skaidrojošas aktivitātes.
3) Ieviests tehniskais risinājums, lai nodrošinātu Interešu pārstāvības atklātības likumā noteiktās informācijas reģistrāciju un publisku pieejamību.
  1) TM
2) TM
3) TM (UR)
2) VK 1) 31.12.2023
2) 31.08.2023.
3) 31.08.2025.

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

041.

41.1.

Īstenosim mantojuma tiesību reformu, modernizējot mantojuma tiesību regulējumu un pielāgojot to mūsdienu tiesību attīstības tendencēm un prasībām 1) Modernizēts mantojuma tiesību regulējums, balstīts uz mantojuma aktīvu pārņemšanu, ātru atgriešanos civiltiesiskajā apritē, pienācīgi ievērotām mantinieku un kreditoru interesēm mantojuma procesā.
2) Pēc izmaiņu pieņemšanas īstenot mantojuma lietu vešanas elementu digitalizāciju un/vai procesu automatizāciju.
1) Grozījumi Civillikumā un Notariāta likumā un, ja nepieciešams, citos saistītajos normatīvajos aktos.
2) Mantojuma lietu digitalizācija un procesu automatizācija un nodrošināts finansējums risinājumu ieviešanai.
  TM   1) 30.06.2025
2) 31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

042.

42.1.

Īstenosim nesaudzīgu cīņu pret korupciju, nodrošinot efektīvu nacionālo pretkorupcijas politiku, stiprinot KNAB kapacitāti, kā arī veicinot neiecietību pret korupciju publiskajā un privātajā sektorā. 1) Koordinēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2023. - 2025.gadam izpildi, nodrošinot efektīvu nacionālo
pretkorupcijas politiku, kā arī veicinot neiecietību pret korupciju publiskajā un privātajā sektorā.
2) Lai stiprinātu KNAB kapacitāti, ar publiskā iepirkuma procedūras palīdzību nodrošināts KNAB līdzšinējā darba un sasniegto rezultātu neatkarīgs izvērtējums (ja tiks piešķirts valsts budžeta finansējums publiskajam iepirkumam)
1) Plāna pasākumi ieviesti noteiktajos termiņos.
2) Veikts izvērtējums par KNAB līdzšinējo darbu un sasniegtajiem rezultātiem
  1) KNAB
2) VK
2) KNAB 1) 30.06.2026
2) 30.09.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

042.

42.2.

Īstenosim nesaudzīgu cīņu pret korupciju, nodrošinot efektīvu nacionālo pretkorupcijas politiku, stiprinot KNAB kapacitāti, kā arī veicinot neiecietību pret korupciju publiskajā un privātajā sektorā. Izstrādāt Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2026. - 2027.gadam, nodrošinot pretkorupcijas politikas nepārtrauktību. Izstrādāts un apstiprināts Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāns 2026. - 2027.gadam.   KNAB   31.12.2025

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

042.

42.3.

Īstenosim nesaudzīgu cīņu pret korupciju, nodrošinot efektīvu nacionālo pretkorupcijas politiku, stiprinot KNAB kapacitāti, kā arī veicinot neiecietību pret korupciju publiskajā un privātajā sektorā. Stiprināt KNAB kapacitāti, uzlabojot KNAB materiāltehnisko nodrošinājumu izmeklēšanas, operatīvās darbības un analītisko funkciju veikšanai. 1) Īstenoti vismaz 3 projekti, piesaistot Eiropas Komisijas Eiropas Krāpšanas apkarošanas programmas finansējumu KNAB izmeklēšanas, operatīvās darbības un analītikas stiprināšanai.
2) Paplašināta KNAB materiāltehniskā bāze operatīvās darbības pasākumu veikšanai.
  KNAB   1) 31.12.2024
2) 30.06.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Tiesiskums un cīņa pret korupciju

042.

42.4.

Īstenosim nesaudzīgu cīņu pret korupciju, nodrošinot efektīvu nacionālo pretkorupcijas politiku, stiprinot KNAB kapacitāti, kā arī veicinot neiecietību pret korupciju publiskajā un privātajā sektorā. Īstenot projektu "Korupcijas novēršanas ietvara stiprināšana" Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta Tehniskā atbalsta instrumenta ietvaros. Izvērtēta interešu konflikta novēršanas normatīvā regulējuma atbilstība mūsdienu situācijai, veikts publiskas personas institūciju iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmu kvalitātes novērtējums un sagatavota metodoloģija nacionālo korupcijas risku novērtēšanai.   KNAB   30.06.2024

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Ārlietas

043.

43.1.

Stiprināsim NATO kā Eiropas drošības garanta pozīcijas un ciešas transatlantiskās attiecības ar ASV un Kanādu. 1)Sagatavot un organizēt augsta līmeņa ienākošās un izejošās vizītes ar ASV un Kanādu, nodrošinot dialogu transatlantiskajos un drošības politikas jautājumos, tai skaitā ar mērķi stiprināt alianses Austrumu flangu un vairot sabiedroto, īpaši ASV un Kanādas, spēku klātbūtni reģionā. Uzturēt aktīvu politisko dialogu un daudzpusīgu praktisko sadarbību ar ASV un Kanādu, strādāt pie ekonomisko sakaru stiprināšanas, īpaši investīciju piesaistīšanā, tostarp izmantojot Trīs jūru iniciatīvas sadarbības formātus, un augsto tehnoloģiju jomā.
2) Īstenot publiskās diplomātijas pasākumus, lai veicinātu Eiropas valstu izpratni par NATO lomu Eiropas drošības stiprināšanā, tāpat arī Eiropas Savienības attiecības ar ASV un Kanādu.
1) Uzturēts augsta līmeņa amatpersonu un drošības politikas ekspertu aktīvs dialogs ar ASV un Kanādu.
2) Atbalstīta un veicināta NATO un ES praktiskā sadarbība, lai sekmētu NATO spējas pildīt Eiropas drošības garanta lomu. Pārstāvētas Latvijas intereses diskusijās par ES tirdzniecības attiecību veidošanu ar ASV, t.sk., ES - ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padomē.
  ĀM AizM 31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Ārlietas

044.

44.1.

Sniegsim politisku, militāru, finansiālu, humānu un ekonomisku atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju, turpinot piegādāt Ukrainai bruņojumu un ekipējumu un apmācot Ukrainas bruņoto spēku karavīrus, kā arī aicināsim uz šādu rīcību partnerus un starptautisko sabiedrību. Aktīvi iesaistīsimies Ukrainas atjaunošanas un stiprināšanas procesos. Atbalstīsim dinamisku Ukrainas integrāciju Eiropas Savienības un NATO struktūrās. Iestāsimies par īpaša tribunāla izveidi Krievijas agresijas noziegumu pret Ukrainu izmeklēšanai un sodīšanai. Turpināsim dalību starptautiskajās tiesvedībās pret Krieviju par tās pastrādātajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci Ukrainā. Izvērtēt un īstenot sadarbības attīstību ar Ukrainu tieslietu jomā. Izstrādāts Rīcības plāns sadarbībai ar Ukrainu tieslietu jomā.   TM TM padotībā esošās iestādes 31.12.2023

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Ārlietas

044.

44.2.

Sniegsim politisku, militāru, finansiālu, humānu un ekonomisku atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju, turpinot piegādāt Ukrainai bruņojumu un ekipējumu un apmācot Ukrainas bruņoto spēku karavīrus, kā arī aicināsim uz šādu rīcību partnerus un starptautisko sabiedrību. Aktīvi iesaistīsimies Ukrainas atjaunošanas un stiprināšanas procesos. Atbalstīsim dinamisku Ukrainas integrāciju Eiropas Savienības un NATO struktūrās. Iestāsimies par īpaša tribunāla izveidi Krievijas agresijas noziegumu pret Ukrainu izmeklēšanai un sodīšanai. Turpināsim dalību starptautiskajās tiesvedībās pret Krieviju par tās pastrādātajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci Ukrainā. 1) Turpināt sniegt politisku, militāru, finansiālu, humānu un ekonomisku atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. Atbalstīt palīdzības sniegšanu Ukrainai ar ES tirdzniecības instrumentiem un caur attīstības sadarbības politikas instrumentiem turpināt sniegt atbalstu Ukrainas steidzamajām vajadzībām - humānajai palīdzībai, rekonstrukcijai u.c.; koordinēt un atbalstīt Latvijas sabiedrības un privātā sektora atbalsta centienus Ukrainā, veicināt Latvijas sadarbību ar citiem donoriem un ekspertu iesaisti lielapjoma, jo īpaši ES, projektu īstenošanā.
2) Atbalstīt Ukrainas reformu procesam un integrācijai ES. Veicināt Ukrainas dziļāku sadarbību ar ES, t.sk. noslēgtā Asociācijas un Padziļinātas un visaptverošas brīvas tirdzniecības zonas (AA/DCFTA) līguma ietvaros.
3) Sniegt politisku un ekspertu līmeņa atbalstu Ukrainas integrācijas procesam NATO.
4) Uzturēt regulāru komunikāciju publiskajā telpā par Latvijas valsts atbalsta Ukrainai nepieciešamību: brīvprātīgajām iemaksām starptautisko organizāciju budžetā humānās situācijas risināšanai Ukrainā un palīdzības sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem un bēgļiem, iesaisti Ukrainas atjaunošanas un stiprināšanas procesos un par Krievijas agresijas Ukrainā nosodīšanu.
5) Sniegt atbalstu 5a) Krievijas paveikto noziegumu izmeklēšanai Starptautiskajā Krimināltiesā; 5b) Starptautiskajos formātos turpināt atbalstīt Ukrainu tās centienos izveidot īpašu tribunālu Krievijas atbildības nodrošināšanai par agresijas noziegumu, kā arī, ievērojot procesuālo kārtību, turpināt iesaistīties Ukrainas uzsāktajā tiesvedībā pret Krieviju Starptautiskajā tiesā par ANO Konvencijas par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu piemērošanu un Eiropas Cilvēktiesību tiesā izskatāmajā lietā Ukraina pret Krieviju.
6) Atbalstīt Ukrainas infrastruktūras rekonstrukcijas darbus un ekonomikas atjaunošanas pasākumus, tostarp stimulējot Latvijas uzņēmumu un ekspertu iesaisti un aktivizējot Latvijas un Ukrainas ekonomiskās sadarbības dialoga potenciālu.
1) Kāpinātas Ukrainas aizsardzības un sabiedrības noturības spējas pret Krievijas agresiju caur sabiedroto un starptautisko organizāciju iesaisti bruņojuma un ekipējuma piegādē, Ukrainas bruņoto spēku apmācībā. Īstenots attīstības sadarbības granta projektu konkurss, Ukrainu saglabājot kā prioritāti (ik gadu). Īstenots granta projektu konkurss Ukrainas rekonstrukcijas atbalstam (2023. gadā – valsts budžeta sarunu rezultāts). Panākta Latvijas valsts iestāžu labāka sadarbība projektu ar Ukrainu koordinācijā. Turpināts atbalsts un koordinācija Latvijas sabiedrības un privātā sektora iniciatīvām Ukrainai, Latvijas sabiedrības humānās palīdzības, u.c. atbalsta nosūtīšana Ukrainai. Īstenoti Latvijas un citu donoru kopīgi projekti, piesaistot ārvalstu finansējumu Latvijas projektu īstenotājiem.
2) Uzturēts pastāvīgs ES-Ukrainas dialogs ar mērķi – integrācija ES, sniegts atbalsts Ukrainas eirointegrācijas reformu procesam. Ukrainas ekonomikas atjaunošanai pausts atbalsts visu tarifu un tirdzniecības aizsardzības pasākumu pagaidu apturēšanas turpināšanai pēc 2023. gada jūnija. Pausts atbalsts ES pasākumiem, lai izveidotu nosacījumus pastiprinātām ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām, kas novestu pie Ukrainas integrācijas ES iekšējā tirgū.
3) Uzturēts regulārs dialogs ar citām NATO dalībvalstīm un Ukrainu par tās stratēģisko mērķi - integrāciju NATO.
4) Veicināta Latvijas sabiedrības noturība palīdzības un atbalsta sniegšanā Ukrainai.
5) Panākta individuālās atbildības nodrošināšana par izdarītajiem starptautisko krimināltiesību pārkāpumiem Ukrainā. Apliecināts atbalsts Ukrainai un sniegts ieguldījums starptautiskā tiesiskuma un starptautiskajās tiesībās balstītas kārtības nodrošināšanā. Saņemts politisks atbalsts no Eiropas Savienības un līdzīgi domājošiem partneriem par ad hoc īpašā tribunā la nepieciešamību starptautiskā tiesiskuma nodrošināšanai.
6) Atbalstīta uzņēmēju iesaiste Ukrainas infrastruktūras rekonstrukcijas darbos un ekonomikas atjaunošanas pasākumos, izmantojot Latvijas-Ukrainas Starpvaldību komisiju.
  1-4) ĀM
5a) TM
5b) ĀM
6) EM
1-4) VK, visas ministrijas,
6) ĀM
31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Ārlietas

045.

45.1.

Iestāsimies par stingru un plašu sankciju politiku pret Krievijas Federāciju un Baltkrieviju, kā arī Krievijas Federācijas izolāciju starptautiskajās organizācijās tik ilgi, līdz tā pilnībā izbeigs agresiju pret Ukrainu un sāks ievērot starptautisko tiesību principus un starptautiskās saistības, ko pati uzņēmusies. Iestāsimies par Ukrainas teritoriālās vienotības atjaunošanu tās starptautiski atzītajās robežās. Stiprināt Uzņēmumu reģistra kapacitāti, lai nodrošinātu datu analītiku un informācijas pieejamību par Uzņēmumu reģistrā reģistrētiem tiesību subjektiem, reģistru ierakstos ierakstītām personām vai citām reģistros reģistrētām personām, pret kuriem piemērotas noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kā arī, lai veiktu pasākumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā atbilstoši harmonizētām un pastiprinātām Eiropas Savienības prasībām juridisko personu patieso labuma guvēju atklāšanā. 1) Nodrošināta normatīvā regulējuma pieņemšana, lai noteiktu tiesisko pamatu Uzņēmumu reģistram veikt datu analītiku un informācijas pieejamību par Uzņēmumu reģistrā reģistrētiem tiesību subjektiem, reģistru ierakstos ierakstītām personām vai citām reģistros reģistrētām personām, pret kuriem piemērotas noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kā arī, lai nodrošinātu juridisko personu patieso labuma guvēju atklāšanu.
2) Atbilstoši normatīvajam regulējumam ieviesti Uzņēmumu reģistra Informācijas sistēmas pielāgojumi sankciju informācijas izplatīšanai par Uzņēmumu reģistrā reģistrētiem tiesību subjektiem, reģistru ierakstos ierakstītām personām vai citām reģistros reģistrētām personām, pret kuriem piemērotas vai noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas.
237 TM TM (UR) 1) 31.08.2023
2) 31.08.2024

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Ārlietas

045.

45.2.

Iestāsimies par stingru un plašu sankciju politiku pret Krievijas Federāciju un Baltkrieviju, kā arī Krievijas Federācijas izolāciju starptautiskajās organizācijās tik ilgi, līdz tā pilnībā izbeigs agresiju pret Ukrainu un sāks ievērot starptautisko tiesību principus un starptautiskās saistības, ko pati uzņēmusies. Iestāsimies par Ukrainas teritoriālās vienotības atjaunošanu tās starptautiski atzītajās robežās. 1) Starptautiskos formātos turpināt politisko, diplomātisko un ekonomisko spiedienu uz Krieviju un Baltkrieviju. Kopā ar partneriem strādāt pie iniciatīvām starptautiskajās organizācijās, nosodot Krievijas agresiju pret Ukrainu un veicinot Krievijas starptautisko izolāciju.
2) Stiprināt, paplašināt un pagarināt esošās sankcijas pret Krieviju. Pagarināt esošās sankcijas pret Baltkrieviju.
3) Izvērtēt spēkā esošo sankciju ieviešanu Latvijā.
1) Regulāri pausta Latvijas nostāja un īstenotas iniciatīvas starptautiskajos formātos, vēršoties pret Krievijas agresiju Ukrainā un aizstāvot tiesiskumā balstītu starptautisko kārtību.
2) Stiprinātas, paplašinātas un pagarinātas esošās sankcijas pret Krieviju. Pagarinātas esošās sankcijas pret Baltkrieviju.
3) Veikts izvērtējums par spēkā esošo ES sankciju ieviešanu Latvijā; balstoties uz izvērtējumu piedāvāti pasākumi ieviešanas stiprināšanai, tajā skaitā uzlabots sankciju tiesiskais regulējums par kompetento iestādu sankciju izņēmumu piemērošanā Latvijā.
  ĀM Visas ministrijas 31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Ārlietas

046.

46.1.

Veicināsim iekšēji un ārēji spēcīgas Eiropas Savienības tālāku nostiprināšanos kā globāli ietekmīgu nacionālu valstu savienību, kuru vieno kopīgas demokrātiskās vērtības un atbalsts cilvēktiesībām. Padziļināsim gan Baltijas valstu, gan Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) sadarbību, kā arī šāda formāta attiecību intensificēšanu ar Apvienoto Karalisti, veicinot drošību, labklājību un ilgtspēju reģionā, tādējādi sniedzot ieguldījumu Eiropas Savienības attīstībā. Stiprināsim sadarbību Eiropas ziemeļu un dienvidu ass valstu starpā, īpašu uzmanību pievēršot Trīs jūru iniciatīvas (Baltijas, Melnās un Adrijas jūras) sadarbības formātam. Nodrošināt dalību Trīs Jūru Fonda ietvaros, tostarp sniedzot konsultatīvu atbalstu Latvijas projektu pieteikumiem. Turpināta sadarbība Trīs Jūru Fonda ietvaros. 206 EM (ALTUM)   31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Ārlietas

046.

46.2.

Veicināsim iekšēji un ārēji spēcīgas Eiropas Savienības tālāku nostiprināšanos kā globāli ietekmīgu nacionālu valstu savienību, kuru vieno kopīgas demokrātiskās vērtības un atbalsts cilvēktiesībām. Padziļināsim gan Baltijas valstu, gan Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) sadarbību, kā arī šāda formāta attiecību intensificēšanu ar Apvienoto Karalisti, veicinot drošību, labklājību un ilgtspēju reģionā, tādējādi sniedzot ieguldījumu Eiropas Savienības attīstībā. Stiprināsim sadarbību Eiropas ziemeļu un dienvidu ass valstu starpā, īpašu uzmanību pievēršot Trīs jūru iniciatīvas (Baltijas, Melnās un Adrijas jūras) sadarbības formātam. 1) Iestāsimies par tiesiskuma varā balstītas sadarbības veicināšanu vidē, kas dod vienlīdzīgos noteikumos balstītas politiskas un ekonomiskas iespējas dalībvalstīm attīstīt savu sociālekonomisko labklājību un ārpolitiskos mērķus.
2) Veidot ciešu sadarbību ar stratēģiskajiem partneriem reģionā un Eiropā kopumā, uzturot regulāru politisko dialogu un ekspertu konsultācijas gan divpusējā, gan daudzpusējā līmenī. Koordinēt NB8 valstu sadarbību 2023.gadā. Koordinēt ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam darbu no 01.07.2023. līdz 30.06.2024. Koordinēt Baltijas ministru padomes darbu 2025. gadā.
3) Sagatavoties un sekmīgi novadīt Latvijas prezidentūru Eiropas Padomes Ministru komitejā no 2023. gada maija līdz novembrim, iestājoties par cilvēktiesībām, demokrātiju un likuma varu Eiropā.
4) Trīs jūru iniciatīva: Iniciatīvas koordinācijas sanāksmju organizācija, lai nodrošinātu nozaru ministriju un sadarbības partneru komunikāciju par 3JI prioritārajiem virzieniem t.i. reģiona transporta, enerģētikas un digitālās savienojamības attīstību. Latvijas pārstāvība 3JI samitā Valsts prezidenta vai ārlietu ministra līmenī, kā arī Latvijas uzņēmēju dalība 3JI biznesa forumā 2023. gadā Rumānijā.
1) ES saglabā valsts atbalsta nosacījumus, kas ļauj nodrošināt vienlīdzīgu konkurenci starp dažādu dalībvalstu uzņēmumiem. Ekonomiskā pārvaldība tiek balstīta konkurētspējas veicināšanā, nevis protekcionismā. Dalībvalstis iesaistās tiesiskuma dialogā un respektē tiesu lēmumus. ES politikas ir vērstas uz labākas konkurētspējas veicināšanu un vispārēju augšupejošu konverģenci starp ES dalībvalstīm. ES valstis uzstājas globāli vienotā balsī.
2) Regulāras konsultācijas ar partneriem reģionā un Eiropā, pilnvērtīgi izmantotas NB8, NB8+, NB6, kā arī citu sadarbības formātu sniegtās iespējas, identificējot un aizstāvot kopīgās intereses starptautiski. Pilnvērtīgi īstenots Latvijas koordinācijas gads NB8, stiprinot drošību un noturību reģionā un intensificējot reģionālo sadarbību. Pilnvērtīgi īstenota ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam Nacionālo koordinatoru darba grupas koordinācija, veicinot reģiona partneru ciešāku sadarbību kopīgu projektu izstrādē. Pilnvērtīgi īstenota Latvijas prezidentūra BMP, stiprinot drošību reģionā stiprināšana, veicinot reģionālās savienojamības attīstību un kopīgu interešu aizstāvību.
3) Īstenota rotācijas kārtībā paredzētā Latvijas prezidentūra Eiropas Padomes Ministru komitejā.
4) Sadarbība ar stratēģiskajiem partneriem un investoru intereses piesaiste transporta, enerģētikas un digitālākā sektora projektiem Latvijā, kā arī reģionā kopumā.
  ĀM 1- 2) Visas ministrijas,
3) FID, IeM, IZM, KM (NKMP), LM, TM, VM, VARAM,
4) ALTUM
1) 31.10.2026
2) 30.11.2023
3) 30.11.2023
4) 31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Ārlietas

047.

47.1.

Atbalstīsim vienotas un Eiropas Savienības līgumos balstītas Eiropas Savienības ārējās un drošības politikas veidošanu, kas stiprina Eiropas Savienību kopumā. Atbalstīsim tādu Eiropas Savienības drošības un aizsardzības politiku, kas ir saskaņota ar NATO. Uzstāsim uz nepieciešamību konsekventi aizsargāt Eiropas Savienības ārējās robežas. Iestāsimies pret obligātu migrantu pārdales sistēmas ieviešanu. Iestāsimies par Eiropas Savienības dalībvalstu vienotu politiku attiecībās ar Ķīnu. 1) Aizstāvēt Latvijas intereses un veicināt Eiropas Savienības vienotību ES Globālās ārpolitikas un drošības stratēģijas ieviešanā, kā arī veicināt ES drošības un aizsardzības politikas saskaņotību ar NATO. Sagatavot Latvijas nostājas un aizstāvēt Latvijas intereses Eiropadomes un ES ārlietu padomes sanāksmēs diskusijās aktuālajiem ES ārējās un drošības politikas jautājumiem. Aizstāvēt Latvijas intereses ES Stratēģiskā kompasa drošībai un aizsardzībai ieviešanas procesā. Nodrošināt Latvijas iesaisti sarunās par ES ārējās un drošības politikas veidošanu, kas veicina ilgtermiņa stabilitāti un izaugsmi ES Austrumu kaimiņvalstīs un Globālajos dienvidos.
2) Veicināt kopīgas ES politikas īstenošanu attiecībā uz hibrīdā apdraudējuma, tajā skaitā kiberapdraudējuma un dezinformācijas, apkarošanu un ES dalībvalstu noturības stiprināšanu.
3) Nodrošināt Latvijas pārstāvju dalību ES militārajās operācijās un ES civilajās misijās.
4) Uzturēt politisko dialogu, lai stiprinātu vienotu, saliedētu un efektīvu ES Ķīnas politiku, sniegt ieguldījumu ES vienotības stiprināšanā. Turpināt aktīvi skaidrot Latvijas un ES nostāju par Krievijas karu Ukrainā.
1) Aizstāvētas Latvijas intereses un veicināta Eiropas Savienības vienotība ES kopējās ārējās un drošības politikas ieviešanā. Sagatavotas Latvijas nostājas par ES ārējās un drošības politikas jautājumiem, pārstāvētas Latvijas intereses ES ārlietu padomes sanāksmēs (t.sk. aizsardzības, ārējās tirdzniecības un attīstības sadarbības formātos).
2) Veicināta ES kopējās politikas veidošana ES dalībvalstu noturības stiprināšanā un hibrīdā apdraudējuma novēršanā.
3) Atbalstīta aktīvas ES drošības politikas veidošana un Latvijas iesaiste tās īstenošanā, nodrošinot Latvijas pārstāvju dalību ES militārajās operācijās un civilajās misijās.
4) Stiprināta ES vienotā nostāja attiecībās ar Ķīnu.
  ĀM 1) AizM,
2-4) visas ministrijas
31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Ārlietas

048.

48.1.

Veicināsim stabilitāti, drošību un ilgtspējīgu attīstību Eiropas Savienības kaimiņu reģionos, izmantojot Eiropas kaimiņu politikas instrumentus. Stiprināsim attīstības sadarbības politikas instrumentus un palielināsim tiem pieejamo finansējumu. 1) Veicināt Latvijas divpusējo un ES līmeņa dialogu un sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm - Armēniju, Azerbaidžānu, Gruziju, Moldovu un Ukrainu.
2) Veicināt Latvijas un ES atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, opozīcijai un cilvēktiesību aizstāvjiem.
3) Stiprināt Latvijas iesaisti ES attīstības sadarbības projektu realizēšanā Centrālāzijā, divpusējo kontaktu un sadarbības attīstīšanā ar Centrālāzijas valstīm.
4) Atbilstoši Latvijas attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam, palielināt Ārlietu ministrijas divpusējo Latvijas attīstības sadarbības politikas budžetu, atbilstoši noteiktajām tematiskajām prioritātēm; uzsākt pilnvērtīgu Latvijas attīstības sadarbības aģentūras darbu.
1) Uzturēts regulārs divpusējs un ES līmeņa dialogs ar Ukrainu, Moldovu, Gruziju, Azerbaidžānu un Armēniju;
2) Sniegts atbalsts Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas darbībai;
3) Uzturēts regulārs divpusējs un ES līmeņa dialogs ar Centrālāzijas valstīm; BOMCA9 programmas realizācija Latvijas vadībā.
4) Īstenoti granta projektu konkursi un stratēģiskie projekti, palielinot Latvijas projektu skaitu un paplašinot ģeogrāfiju. Noslēgta Latvijas nacionālās attīstības sadarbības aģentūras (CFLA) akreditācija, stiprināta Latvijas attīstības sadarbības sistēma un īstenotāju kapacitāte (CFLA īstenoto ārējā finansējuma projektu skaits un finansējuma apjoms). Nodrošināta Latvijas īstenotāju iesaiste ES u.c. donoru finansētajos projektos. Izstrādāts Latvijas attīstības sadarbības politikas plāns 2024.-2027. gadam.
406 ĀM IeM (BOMCA) 31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Ārlietas

048.

48.2.

Veicināsim stabilitāti, drošību un ilgtspējīgu attīstību Eiropas Savienības kaimiņu reģionos, izmantojot Eiropas kaimiņu politikas instrumentus. Stiprināsim attīstības sadarbības politikas instrumentus un palielināsim tiem pieejamo finansējumu. Sniegt Latvijas ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā attīstības valstīm. MK apstiprināts konceptuālais ziņojums par klimata finansējuma nodrošināšanu saistībā ar ANO Konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīguma 9.pantu 203 KEM ĀM 31.12.2023

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Ārlietas

049.

49.1.

Atbalstīsim Eiropas Savienības paplašināšanos, tādējādi stiprinot Latvijas ilgtermiņa nacionālās intereses un demokrātijas, drošības, stabilitātes un tiesiskuma nostiprināšanos Eiropā. Atbalstīsim tikai tādu kandidātvalstu uzņemšanu Eiropas Savienībā un NATO, kuras pilnībā atbalsta un īsteno šo organizāciju ārpolitiku. 1) Īstenot līderu un politikas veidotāju dialogu un konsultācijas ar NATO dalībvalstīm un kandidātvalstīm.
2) Sekmēt politisko dialogu ar ES kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, tostarp pieredzes nodošanu, rīkojot divpusējas vizītes un politiskās konsultācijas.
1) Turpināts atbalsts NATO Atvērto durvju politikai. Veicināta kandidātvalstu izpratne par NATO vērtībām un iestāšanās kritērijiem.
2) Panākts tālāks progress ES kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu ES integrācijā. Veicināta Moldovas, Gruzijas un Ukrainas Eiropas integrācija.
  ĀM Visas ministrijas 31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Ārlietas

050.

50.1.

Iestāsimies par nepieciešamību veikt plašas reformas ANO. Nodrošināsim Latvijas sekmīgu kandidēšanu ANO Drošības padomes nepastāvīgās dalībvalsts vēlēšanās uz 2026.–2027. gada termiņu, tādējādi radot nebijušas iespējas starptautiskajā darba kārtībā aizstāvēt Latvijas un reģiona drošībai būtiskākos jautājumus un stiprināt starptautisko tiesiskumu. 1) Iestāties par ANO Drošības padomes un tās darba metožu reformēšanu.
2) Mērķtiecīgi gatavoties ANO Drošības padomes vēlēšanām 2025.gadā: ar lobija vizītēm un divpusējām tikšanām strādāt pie valstu atbalsta gūšanas; 2023.gada nogalē plānot Latvijas kandidatūras ANO DP publiskās kampaņas atklāšanu Ņujorkā un saistībā ar Latvijas tematiskajām prioritātēm nodrošināt Latvijas aktīvu līdzdalību ANO procesos un struktūru darbā; kāpināt ārlietu dienesta kapacitāti un profesionālās spējas.
1) Pausta Latvijas nostāja par ANO DP un darba metožu reformēšanu, atbalstot atbilstošas iniciatīvas ANO formātos.
2) Latvijas ievēlēta ANO Drošības padomē uz 2026.-2027.g. dalības termiņu. Stiprināta Latvijas starptautiskā ietekme, izmantojot iespēju Drošības padomē virzīt Latvijas drošībai un interesēm svarīgos jautājumus, iestāties par noteikumos balstītu starptautisko kārtību.
  ĀM Visas ministrijas 1) 31.10.2026
2) 06.2025. / 31.10.2026. (31.12.2027.)

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Ārlietas

051.

51.1.

Īstenosim vienotu, dinamisku un mērķtiecīgu diasporas politiku, kas balstās koordinētā starpnozaru pieejā. Līdzās latviešu valodas un kultūras stiprināšanai un remigrācijas veicināšanai veidosim ciešāku sadarbību tautsaimniecībā un zinātnē, Latvijas ārējā tēla stiprināšanā un talantu piesaistē darbam Latvijā un Latvijai nozīmīgu starptautiskās darbakārtības jautājumu virzīšanā, kā arī diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšanā. 1) Sadarbībā ar līdzatbildīgajām institūcijām nodrošināt vienotas diasporas politikas izstrādi un koordinētu īstenošanu četros Diasporas likumā noteiktajos rīcības virzienos, nodrošinot pastāvīgu valsts ilgtermiņa finansējumu, lai uzturētu diasporas saikni ar Latviju, latviešu valodas un kultūras stiprināšanu un saglabāšanu diasporā, kā arī remigrācijas veicināšanu.
2) Veicināt diasporas uzņēmēju iesaisti Latvijas tautsaimniecības attīstībā.
3) Atbalstīt diasporas veidotus projektus, t.sk. jaunatnes iniciatīvas izglītībā, kultūrā un sportā, kas sniedz ieguldījumu diasporas attīstībā un pēctecības nodrošināšanā.
4) Iesaistīt diasporas pārstāvjus un starptautiskajās organizācijās strādājošos profesionāļus talantu piesaistē darbam Latvijā un Latvijai nozīmīgu starptautiskās darba kārtības jautājumu virzīšanā. Latvijas starptautiskās pārstāvības plāna ietvaros nodrošināt starptautiskajās organizācijās strādājošo profesionāļu sadarbības foruma pēctecību, radot priekšnoteikumus starptautiskajās institūcijās gūtās pieredzes piesaistei Latvijai nozīmīgu starptautiskās darbakārtības jautājumu virzīšanai.
1a) Īstenots Plāns darbam ar diasporu 2021.-2023. gadam un izstrādāts jauns starpnozaru politikas plānošanas dokuments Plāns darbam ar diasporu 2024.-2026. gadam.
1b) Īstenots Plāns darbam ar diasporu 2024.-2026. gadam.
1c) Notikušas vismaz četras Diasporas konsultatīvās padomes (DKP) sēdes ikgadēji, nodrošinot valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību, diasporas organizāciju, biedrību un nodibinājumu deleģēto pārstāvju koordinētu sadarbību diasporas politikas veidošanā un īstenošanā, nepieciešamības gadījumā veidojot DKP paspārnē ekspertu darba grupas.
1d) Pierādījumos balstītas rīcībpolitikas izstrādei ikgadēji atbalstīti diasporas jautājumiem un problemātikai veltīti pētījumi
2) Atbalstīta Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma organizēšana un citi uzņēmējdarbību, uzņēmēju tīklošanās un biznesa sakaru veicināšanas pasākumi diasporā.
3) Vidēji gadā atbalstītas vismaz 100 diasporas organizāciju, t.sk. jauniešu organizāciju, veidoti projekti.
4) Veikta Latvijas profesionāļu diasporā apzināšana, izveidoti sadarbības tīkli ar diasporas profesionāļiem sadarbības iespēju paplašināšanai. Nodrošināta starptautiskās organizācijās strādājošo profesionāļu foruma pēctecība, organizējot forumu vai līdzvērtīgus tīklošanās pasākumus.
139
203
1a) ĀM
1b) ĀM
1c) ĀM
1d) ĀM
2) ĀM
3) ĀM
4) ĀM, VK
1a) un 1b) IZM (LVA), KM (NKC), SIF, VK, NEPLP, IeM, EM (LIAA), LM (NVA), VARAM, CVK
1c) DKP,
2) EM (LIAA), PBLA,
3) diasporas organizācijas,
4) visas ministrijas, diasporas organizācijas
1a) 31.12.2023
1b) 01.01.2024.-30.10.2026
1c) 31.10.2026
1d) 31.10.2026
2) 31.10.2026
3) 31.10.2026
4) 31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Ārlietas

051.

51.2.

Īstenosim vienotu, dinamisku un mērķtiecīgu diasporas politiku, kas balstās koordinētā starpnozaru pieejā. Līdzās latviešu valodas un kultūras stiprināšanai un remigrācijas veicināšanai veidosim ciešāku sadarbību tautsaimniecībā un zinātnē, Latvijas ārējā tēla stiprināšanā un talantu piesaistē darbam Latvijā un Latvijai nozīmīgu starptautiskās darbakārtības jautājumu virzīšanā, kā arī diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšanā. Sniegt sistemātisku atbalstu latviešu nedēļas nogales skolu darbībai, diasporas skolotāju tālākizglītošanai un mācību un metodisko līdzekļu izstrādei, veicinot latviešu valodas apguvi un popularizēšanu diasporā un remigrāciju. 1) Palielinājies diasporā dzīvojošo bērnu, kuri apmeklē latviešu skolu, īpatsvars (LU SFI, LVA dati (2019.g. 12% → 2024.g. 13%), tostarp ik gadu finansiāli atbalstot vismaz 55 diasporas latviešu skolas.
2) Regulāri papildināta brīvpieejas resursu vietne www.maciunmacies.lv, sniedzot metodisku atbalstu diasporas izglītotājiem un vecākiem, kā arī nodrošinātas latviešu valodas tiešsaistes nodarbības diasporas bērniem un jauniešiem.
399 IZM IZM (LVA) 1) 31.12.2024
2) 30.09.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Ārlietas

051.

51.3.

Īstenosim vienotu, dinamisku un mērķtiecīgu diasporas politiku, kas balstās koordinētā starpnozaru pieejā. Līdzās latviešu valodas un kultūras stiprināšanai un remigrācijas veicināšanai veidosim ciešāku sadarbību tautsaimniecībā un zinātnē, Latvijas ārējā tēla stiprināšanā un talantu piesaistē darbam Latvijā un Latvijai nozīmīgu starptautiskās darbakārtības jautājumu virzīšanā, kā arī diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšanā. Nodrošināt mērķētu finansiālu atbalstu sadarbības projektiem un mobilitātes grantiem zinātnē diasporas speciālistiem un zinātniekiem. 1) Apstiprināta un uzsākta īstenot investīciju programma, kas paredz atbalstu sadarbības kopprojektiem zinātnē un mobilitātes grantiem ārvalstu akadēmiskajam personālam (t.sk.doktorantiem) un zinātniekiem, īpaši no diasporas, vismaz 6 milj. euro apmērā (ESF perioda ietvaros - 2021.-2027.gads).
2) Paplašināta Latvijas diasporas pētnieku datubāze to efektīvākai sasniegšanai un tīklošanās pasākumiem.
139 IZM 1) Augstākās izglītības institūcijas, zinātniskās institūcijas,
2) ĀM
1) 31.10.2026
2) 31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Ārlietas

052.

52.1.

Lai efektīvi pārstāvētu valsti starptautiski, līdzdarbotos Latvijas ārējās drošības stiprināšanā un Latvijas juridisko un fizisko personu interešu aizsardzībā, spēcināsim Latvijas ārlietu dienestu, palielinot darbinieku atalgojumu, tostarp dienestam ārvalstīs, kā arī uzlabosim darbinieku laulāto sociālās garantijas. Paplašināsim Latvijas pārstāvniecību tīklu ārvalstīs atbilstoši valsts politiskajām un ekonomiskajām interesēm. 1) Izvērtēt cilvēkresursu nodrošinājumu ārlietu dienestā ar mērķi efektivizēt dienesta darbību atbilstoši politiskajām prioritātēm.
2) Palielināt darbinieku atalgojumu līdz konkurētspējīgam līmenim, veicinot katras konkrētas jomas ekspertu piesaistīšanu.
3) Nodrošināt izdevumu par uzturēšanos ārvalstīs kompensēšanu pieņemamā līmenī, ņemot vērā valstu specifiku.
4) Nodrošināt adekvātas sociālās garantijas diplomātu laulātajiem.
5) Sagatavot priekšnoteikumus vēstniecības atvēršanai Latīņamerikā un Āfrikā lejpus Sahāras.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Pastāvīga situācijas izvērtēšana un analīze, pēc iespējas optimālāka cilvēkresursu izmantošana Latvijas interešu aizstāvībai ārvalstīs.
2) Atlīdzības sistēmas pielāgošana saskaņā ar grozījumiem atlīdzības likumā, izmantojot tā dotās priekšrocības efektivitātes un elastības uzlabošanai.
3) Lai noteiktu pabalstus ārvalstīs pietiekošā apjomā, izstrādāt grozījumus MK noteikumos.
4) Izstrādāt un apstiprināt MK noteikumus, nosakot par personām, kuras uzturas ārvalstīs kā diplomāta vai karavīra laulātie, kā arī par personām, kuras uzturas ārvalstīs kā sakaru virsnieka laulātais vai kā Eirojusta pārstāvja laulātais, obligāto iemaksu objektu noteikt 1000 euro apmērā.
5) Vēstniecību atvēršana sekmēs uzņēmēju iespējas izvērst sadarbību strauji augošā noieta tirgū, Latvijas valstspiederīgajiem saņemt konsulāros pakalpojumus. Tāpat arī vēstniecību atvēršana stiprinās Latvijas izredzes tikt ievēlētai 2025. gadā un ļaus sekmīgāk darboties ANO Drošības padomē.
  ĀM 1) VK,
2) VK,
3) VK, visas ministrijas,
4) VK, visas ministrijas
1) 31.10.2026
2) 31.10.2026
3) 31.12.2023
4) 31.12.2023
5) 31.10.2026

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA
Ārlietas

053.

53.1.

Starptautiski pastiprināti pievērsīsimies cīņai pret dezinformāciju, lai aizsargātu demokrātiju un cilvēktiesības un novērstu nelikumīga vai sabiedrībai un indivīdam kaitnieciska satura izplatību. 1) Attīstīsim sadarbību ar līdzīgi domājošajām valstīm dezinformācijas apkarošanas jomā.
2) Stiprināsim Eiropas Savienības kopējo rīcību, lai vērstos pret dezinformāciju, aizsargājot vārda brīvību tiešsaistē.
3) Veicināsim mediju neatkarību un vārda brīvību starptautiskos formātos, kā arī atbalstot nevalstisko partneru īstenotos praktiskos projektus.
1a) Stiprināta sadarbība ar līdzīgi domājošām valstīm dezinformācijas apkarošanas jomā divpusējos un daudzpusējos formātos.
1b)2023. gadā pabeigts darbs pie Latvijas, Kanādas un "Alliance for Securing Democracy" kopīgi vadītās Demokrātijas samita Informācijas integritātes kohortas.
2) Sekmēts Eiropas Savienības darbs pie izmaksu piemērošanas ārvalstu pusēm, kas iesaistās informācijas manipulācijas un iejaukšanās aktivitātēs. Nodrošināta aktīva Latvijas darbība Interneta pārvaldības forumā, fokusējoties uz dezinformācijas un vārda brīvības jautājumiem.
3) Ar attīstības sadarbības instrumentiem atbalstīta cīņa pret dezinformāciju, kā arī veicināta labas pārvaldības un demokrātijas attīstība. Turpināta un stiprināta Latvijas un Apvienotās Karalistes kopīgi vadītā Eiropas Savienības Austrumu kaimiņu mediju donoru koordinācijas grupa. Atbalstīta nevalstisko partneru praktiskā rīcība ar mērķi stiprināt Ukrainas mediju vidi. Sekmēta Koalīcijas interneta brīvības veicināšanai darbība.
406 ĀM 1a) VK 31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Valsts valoda

054.

54.1.

Lai nostiprinātu latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas un sabiedrību vienojoša pamata lietošanu ikdienas saziņā, mazināsim krievu un citu svešvalodu pašpietiekamību, stiprināsim valsts valodas politikas īstenošanas koordināciju, tostarp publiskajā un privātajā sektorā ieviešot praksi ar Latvijas iedzīvotājiem sazināties tikai valsts valodā, veidojot valstiski vienotu un koordinētu latviešu valodas apguvi pieaugušajiem, tostarp ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu veidojot vienotu un centralizētu valsts valodas apguves sistēmu Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, Ukrainas civiliedzīvotājiem, ES, EEZ, OECD, Šveices konfederācijas un trešo valstu pilsoņiem, kas likumīgi apmetušies uz dzīvi Latvijā. Nodrošināt valstiski vienotu un koordinētu latviešu valodas apguves sistēmu pieaugušajiem, kā arī pilnveidot latviešu valodas resursu un rīku izstrādi, turpinot integrāciju Eiropas valodu telpā un digitālajā infrastruktūrā (t. sk. stiprinot Nacionālo latviešu valodas korpusu). 1) Vienota latviešu valodas apguves piedāvājuma izstrāde sabiedrības integrācijas nodrošināšanai, t.sk. izveidota valstiski vienota un koordinēta latviešu valodas apguves sistēma pieaugušajiem: Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, Ukrainas civiliedzīvotājiem, ES, EEZ, OECD, Šveices konfederācijas un trešo valstu pilsoņiem, kas likumīgi apmetušies uz dzīvi Latvijā. (IZM, KM, SIF, LM mērķa grupām).
2) Nodrošināta latviešu valodas speciālistu sagatavošana un karjeras izaugsme:
2a) īstenota skolotāju tālmācības programma "Latviešu valodas kā svešvalodas skolotājs" Latvijas Universitātē, ik mācību gadu programmai 15 absolventi;
2b) apstiprināta un īstenota pedagogu izglītības mērķprogramma latviešu valodas kā svešvalodas apguvei pieaugušajiem (sagatavoti 30-40 pedagogu gadā);
3) Valodas apguvēji un pedagogi informēti par latviešu valodas apguves rīkiem: pieaudzis apmeklējumu skaits vietnei "Māci un mācies" u.c. lietotnēm, kur pieejamas paplašinātas latviešu valodas apguves iespējas dažādām mērķa grupām (no 1.5 milj. apmeklējumu 2020.g. uz vismaz 2.2 milj. 2024.g.).
4) Stiprināts Nacionālais latviešu valodas korpuss, sasniedzot 150 miljonu vārdlietojumu un izveidojot 3 jaunus digitālus rīkus latviešu valodas izpētei un apguvei.
404,
409
1) IZM, KM, LM, SIF
2) IZM
3) IZM
4) IZM
1) LM (NVA), IZM (LVA, VISC (VVPP)),
2a)IZM (LVA),
2b) augstākās izglītības institūcijas,
3) IZM (LVA),
4) IZM (LVA), LU MII
1) 31.12.2025
2) 30.09.2026
3) 31.12.2024
4) 31.12.2025

II. IZGLĪTĪBA
Valsts valoda

054.

54.2.

Lai nostiprinātu latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas un sabiedrību vienojoša pamata lietošanu ikdienas saziņā, mazināsim krievu un citu svešvalodu pašpietiekamību, stiprināsim valsts valodas politikas īstenošanas koordināciju, tostarp publiskajā un privātajā sektorā ieviešot praksi ar Latvijas iedzīvotājiem sazināties tikai valsts valodā, veidojot valstiski vienotu un koordinētu latviešu valodas apguvi pieaugušajiem, tostarp ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu veidojot vienotu un centralizētu valsts valodas apguves sistēmu Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, Ukrainas civiliedzīvotājiem, ES, EEZ, OECD, Šveices konfederācijas un trešo valstu pilsoņiem, kas likumīgi apmetušies uz dzīvi Latvijā. Veicināt attieksmes uzlabošanos pret latviešu valodas lietošanu ikdienas saziņā dažādās sabiedrības grupās, tai skaitā mazākumtautību auditorijā. 1) Veicināta kvalitatīvas literatūras latviešu valodā pieejamība bibliotēkās.
2) Nodrošināti mācību līdzekļi pārejas uz mācībām valsts valodā ieviešanai pirmsskolā un pamatizglītībā (mācību līdzekļi latviešu valodā klasēm, kurās notiek pāreja; mācību līdzekļi mazākumtautību interešu izglītības programmām).
409 1) KM (LNB)
2) IZM
1) VKKF,
2) IZM (VISC, LVA)
1) 31.10.2026
2) 31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Valsts valoda

054.

54.3.

Lai nostiprinātu latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas un sabiedrību vienojoša pamata lietošanu ikdienas saziņā, mazināsim krievu un citu svešvalodu pašpietiekamību, stiprināsim valsts valodas politikas īstenošanas koordināciju, tostarp publiskajā un privātajā sektorā ieviešot praksi ar Latvijas iedzīvotājiem sazināties tikai valsts valodā, veidojot valstiski vienotu un koordinētu latviešu valodas apguvi pieaugušajiem, tostarp ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu veidojot vienotu un centralizētu valsts valodas apguves sistēmu Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, Ukrainas civiliedzīvotājiem, ES, EEZ, OECD, Šveices konfederācijas un trešo valstu pilsoņiem, kas likumīgi apmetušies uz dzīvi Latvijā. Nodrošināt valsts valodas prasmes pārbaudes procesa kvalitāti, efektivitāti un drošību. 1) Izstrādāts un ieviests valsts valodas prasmes pārbaudes eksaminācijas process digitālā formā, tostarp palielinot ārzemnieku īpatsvaru valsts valodas prasmes pārbaudē.
2) Pilnveidots valsts valodas prasmes pārbaudes process, stiprinot norisē iesaistīto iestāžu kompetenci un kapacitāti un nodrošinot vismaz 10 ekspertu - filologu sagatavošanu valsts valodas prasmes pārbaudes īstenošanai augstas drošības līmeņa apstākļos.
404
409
IZM IZM (VISC)
LKA
1) 31.01.2024
2) 30.09.2026

II. IZGLĪTĪBA
Valsts valoda

054.

54.4.

Lai nostiprinātu latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas un sabiedrību vienojoša pamata lietošanu ikdienas saziņā, mazināsim krievu un citu svešvalodu pašpietiekamību, stiprināsim valsts valodas politikas īstenošanas koordināciju, tostarp publiskajā un privātajā sektorā ieviešot praksi ar Latvijas iedzīvotājiem sazināties tikai valsts valodā, veidojot valstiski vienotu un koordinētu latviešu valodas apguvi pieaugušajiem, tostarp ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu veidojot vienotu un centralizētu valsts valodas apguves sistēmu Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, Ukrainas civiliedzīvotājiem, ES, EEZ, OECD, Šveices konfederācijas un trešo valstu pilsoņiem, kas likumīgi apmetušies uz dzīvi Latvijā. Stiprināt latviešu valodas lietojumu ikdienā, t.sk. Valsts valodas dienas tradīcijas iedibināšana, dažādu sabiedrības grupu līdzdalībai un atbildībai valsts valodas drošumspējas un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. 1) Valsts valodas dienā 15.oktobrī atbildīgie ministri ikgadēji ziņo Saeimā par īstenotajiem pasākumiem latviešu valodas lietojuma paplašināšanā un turpmākiem darbiem.
2) Īstenotas diskusijas ar Latvijas sabiedrību par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas lomu un citi sabiedrību informējoši un iesaistoši pasākumi.
406
409
1) IZM, KM, TM
2) IZM, KM
IZM (LVA), TM (VVC),
2) SIF, IZM (LVA)
1) 30.09.2026
2) 31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Valsts valoda

055.

55.1.

Nodrošināsim Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma izpildi pārejai uz mācībām tikai latviešu valodā trīs gadu laikā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpēs, tai skaitā izstrādāsim vadlīnijas nepieciešamajai rīcībai un tās atbalsta mehānismus dažādām grupām. Veikt pasākumus, lai īstenotu secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē un veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs. 1) Veikti grozījumi normatīvajā regulējumā, t.sk. pedagogu profesionālās pilnveides kārtībā, īstenojot profesionālās pilnveides kursus par latviskas vides nodrošināšanu un latviešu valodas prasmju nostiprināšanu vismaz 4040 pedagogiem (2720 pirmsskolas un 1320 pamatskolas pedagogiem).
2) Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma izpilde, nodrošinot 14% pirmsskolas un 20% pamatskolas izglītojamo (esošie izglītojamie mazākumtautību programmās no kopējā izglītojamo skaita) sekmīgu pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā trīs gadu laikā.
3) Īstenoti atbalsta pasākumi pārejai uz mācībām valsts valodā:
3a) sniegts atbalsts valsts valodas skolotājiem, ja klasē vairāk kā 30% skolēnu latviešu valoda nav dzimtā valoda, t.sk. pedagoga palīgi speciālās izglītības programmās;
3b) veikta mācību līdzekļu nomaiņa, plānojot papildu finansējumu;
3c) izstrādāts mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugs un īstenota labās prakses pieredzes apmaiņa;
3d) izstrādātas vadlīnijas pedagogu atbalstam darbā lingvistiski neviendabīgā mācību vidē.
4) Nodrošināts pastiprināts monitorings, lai identificētu problēmjautājumus un sniegtu nepieciešamo atbalstu pašvaldību un izglītības iestāžu līmenī.
  IZM Pašvaldības,
IZM (VISC, LVA, IKVD)
1) 31.05.2026
2) 30.09.2026
3) 31.12.2025
4) 31.08.2026

II. IZGLĪTĪBA
Valsts valoda

056.

56.1.

Pamatizglītībā uzsāksim pakāpenisku pāreju uz otro svešvalodu kādā no Eiropas Savienības valstu valodām. Īstenot pāreju uz otrās svešvalodas, kas ir ES oficiālā valoda vai valoda, par kuras apguvi noslēgti starpvaldību līgumi izglītības jomā, apguvi pamatizglītības posmā. 1) Veikti grozījumi valsts pamatizglītības standartā, nosakot, ka otrās svešvalodas apguve tiek nodrošināta kādā no Eiropas Savienības valodām vai valodā, par kuras apguvi ir noslēgti un vismaz kopš 2021./2022. mācību gada tiek īstenotas izglītības programmas saskaņā ar Latvijas Republikas divpusējiem vai daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem, vienlaikus arī saglabājot iespēju izglītības iestādēm saskaņā ar to nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus, īstenot arī citu Eiropas Savienības oficiālo valodu vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālo valodu apguvi.
2) Īstenoti atbalsta pasākumi pārejai uz otro svešvalodu:
2a) izstrādāta un ieviesta pedagogu atbalsta programma, nodrošinot iespējas pārkvalificēties, tostarp pedagogiem, kuri māca krievu valodu kā otro svešvalodu, un iegūt tiesības mācīt citu mācību priekšmetu;
2b) nodrošināta līdz 400 vācu, franču, spāņu, itāļu u.c. valodu jaunu svešvalodu pedagogu sagatavošana un viesskolotāju piesaiste, tostarp atvieglojot prasības viesskolotājiem attiecībā uz valsts valodas lietojumu un īstenojot motivācijas programmu topošo pedagogu piesaistei.
3) Uzsākta pakāpeniska pāreja (sākot ar 2026./2027.m.g. 4.klasē) pamatizglītības posmā uz ES oficiālās valodas vai valodas, par kuras apguvi noslēgti starpvaldību līgumi, kā otrās svešvalodas apguvi.
4) Sniegts atbalsts mācību līdzekļu nomaiņai izglītības iestādēs svešvalodas apguvē.
153
154
IZM Augstākās izglītības institūcijas,
pašvaldības,
IZM (VISC, IKVD)
1) 30.06.2023
2) 31.12.2024
3) 30.09.2026
4) 31.08.2026

II. IZGLĪTĪBA
Valsts valoda

057.

57.1.

Saglabāsim un attīstīsim Latvijas lingvistisko bagātību, attīstot un nostiprinot latgaliešu rakstu valodu un veicinot lībiešu valodas vitalitāti, tai skaitā nodrošinot latgaliešu valodas un novadmācības (latgaliešu valodā) apguvi kā Latgalē, tā arī ārpus tās. Lībiešu valodas un Latgaliešu rakstu valodas normu izstrāde un lietojuma veicināšana. 1) Pastāvīgi pilnveidotas latgaliešu rakstu valodas normas, par tām informēta sabiedrība, kā arī aktuāla informācija par latgaliešu rakstu valodu ir brīvi pieejama jebkuram interesentam, nodrošināta Valsts valodas centra Latgaliešu rakstu valodas apakškomisijas darbība.
2) Pastāvīgi pilnveidotas lībiešu valodas normas, par tām informēta sabiedrība, kā arī aktuāla informācija par lībiešu valodu ir brīvi pieejama jebkuram interesentam, nodrošināta Valsts valodas centra Lībiešu valodas komisijas darbība.
3) Valsts valodas centra Latgaliešu rakstu valodas apakškomisija un Lībiešu valodas komisija sadarbojas ar Valsts valodas centra Vietvārdu komisiju ar mērķi pilnveidot Latgales un Lībiešu krasta vēsturisko vietvārdu informāciju un sastādīt vietvārdu sarakstus vietvārdu attēlošanai publiskās vietās un uz norādēm.
  TM (VVC)   31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Valsts valoda

057.

57.2.

Saglabāsim un attīstīsim Latvijas lingvistisko bagātību, attīstot un nostiprinot latgaliešu rakstu valodu un veicinot lībiešu valodas vitalitāti, tai skaitā nodrošinot latgaliešu valodas un novadmācības (latgaliešu valodā) apguvi kā Latgalē, tā arī ārpus tās. Latviešu valodas paveidu, t.sk. latgaliešu rakstu valodas, iekļaušana pētniecības procesos un lībiešu valodas attīstība. 1) Lībiešu valodas vides uzturēšanai un apguvei atbalstīta lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skolas "Mierlinkizt" norise.
2) Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu savdabības tēmas iekļautas izglītības saturā, sniegts atbalsts ikgadēju latgaliešu rakstu valodas metodikas kursu organizēšanai (izglītoti 30 pedagogi).
3) Valsts pētījumu programmā "Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai" īstenoti projekti "Daudzfunkcionāla lībiešu valodas vārdnīca" un "Latviešu valodas daudzveidība laikā un telpā".
404
406
409
IZM 1) IZM (LVA),
2) KM, IZM (VISC, LVA),
3) LZP, EM (LIAA (LI)), LU (LVI)
1) 30.09.2026
2) 30.09.2026
3) 31.12.2024

II. IZGLĪTĪBA
Izglītības pārvaldība

058.

58.1.

Nodrošināsim izglītības digitālo transformāciju skolēnu un studentu mācīšanās pieredzes un izglītības pieejamības veicināšanai, tostarp pieaugušo izglītībā. Īstenosim izglītības sistēmas procesu un satura digitalizāciju, lai efektivizētu pakalpojumus un iekšējos procesus un samazinātu administratīvo slogu lietotājiem. Nodrošināt mūsdienīgu digitālo infrastruktūru mācīšanās pieredzes un kvalitātes uzlabošanai: "Dators katram bērnam" pieejas nodrošināšana un interneta jaudas uzlabojumi skolās. 1) Mērķētu datoru iegādes programmu ietvaros nodrošināta datoru/skolēnu proporcijas sasniegšana valsts un pašvaldību skolās:
1a) 1.-3.klasē: 1:3
1b) 4.-6.klasē: 1:2
1c) 7.-12.klasē: 1:1
1d) Pedagogiem: 1:1
Izveidotās "datoru bibliotēkas" nodrošina iespēju katram skolēnam, kam tas nepieciešams, saņemt datoru mācībām skolā vai mājās.
2) Apstiprināts resursu (primāri datoru) uzskaites un monitoringa informācijas sistēmas regulējums un nodrošināta tās ieviešana kā koplietošanas pašvaldību pakalpojums, lai tostarp ģimenēm draudzīgā un ērtā veidā saņemtu datorus lietošanai mājās.
3) Īstenoti individuāli risinājumi interneta pieejamības nodrošināšanai skolās, kam tā ir nepietiekama efektīvam mācību procesam, lai sasniegtu garantēti simetriskas datu apmaiņas pieslēguma ātrumu vismaz 100 Mbit/s.
4) Pašvaldībās nodrošināts lietotāju atbalsta dienesta pakalpojums datoru izmantošanā mācībās.
5) Sadarbībā ar pašvaldībām un VARAM izstrādātas rekomendācijas izglītības digitalizācijas stratēģijām, tostarp izvērtējot iespējas to praktiskajam atbalstam piesaistīt reģionālās attīstības investīcijas.
180 IZM IZM (VISC),
VARAM,
RD (RDA),
SAM,
pašvaldības
1) 31.12.2025
2) 30.03.2024
3) 31.10.2026
4) 31.12.2024
5) 31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Izglītības pārvaldība

058.

58.2.

Nodrošināsim izglītības digitālo transformāciju skolēnu un studentu mācīšanās pieredzes un izglītības pieejamības veicināšanai, tostarp pieaugušo izglītībā. Īstenosim izglītības sistēmas procesu un satura digitalizāciju, lai efektivizētu pakalpojumus un iekšējos procesus un samazinātu administratīvo slogu lietotājiem. Uzlabot mācīšanās pieredzi, kvalitāti un dažādību izglītības iestādēs ar digitālā satura palīdzību, īpaši STEM mācību atbalstam, un pakāpeniska mācīšanās metožu maiņa un mācīšanās analītikas ieviešana, efektīvi izmantojot tehnoloģiju iespējas. 1) Kopkataloga skolo.lv un mape.gov.lv papildināšana ar adaptētu, lokalizētu vai jaunradītu mācību saturu, kas atbilst VISC standartiem, tostarp nodrošināta STEM mācību jomu digitālo mācību līdzekļu pieejamība vispārējā izglītībā visos vecumposmos.
2) Adaptīvās mācīšanās metodoloģijā balstīta mācību satura apguve tehnoloģiju jomas mācību kursos vispārējās vidējās izglītības līmenī.
3) Augstskolas digitālās transformācijas monitoringa sistēmā tiek iekļauti mērījumi par studiju procesa un satura digitalizāciju, tostarp par studentu īpatsvaru, kas apgūst studiju kursus/ moduļus jaukta tipa mācību (blended learning) veidā, kā arī ieviešot mācību analītikas risinājumus studentu snieguma efektīvam monitoringam un atgriezeniskai saitei. Monitoringa dati ir daļa no augstskolas akreditācijas procesā izmantotās informatīvās bāzes.
4) Labāko starptautisko mācību līdzekļu adaptācija Latvijas vajadzībām, izmantojot tulkošanas tehnoloģijas.
  IZM IZM (VISC),
pašvaldības,
augstākās izglītības institūcijas
1) 01.09.2025
2) 01.09.2026
3) 31.10.2026
4) 31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Izglītības pārvaldība

058.

58.3.

Nodrošināsim izglītības digitālo transformāciju skolēnu un studentu mācīšanās pieredzes un izglītības pieejamības veicināšanai, tostarp pieaugušo izglītībā. Īstenosim izglītības sistēmas procesu un satura digitalizāciju, lai efektivizētu pakalpojumus un iekšējos procesus un samazinātu administratīvo slogu lietotājiem. Mūsdienīga izglītības procesa vadība, ieviešot digitālus procesus un pakalpojumus, kas samazina administratīvo slogu lietotājiem un uzlabo pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti. 1) Veikta pāreja uz digitālu vienoto uzņemšanu visās studiju programmās visās augstskolās un koledžās, tādējādi samazinot administratīvo slogu reflektantiem un izglītības iestādēm, kā arī nodrošinātu atbilstību Vienotās digitālās vārtejas regulas prasībām, kas paredz, ka uzņemšanas procesi augstākajās izglītības iestādēs ES valstu pilsoņiem ir jānodrošina elektroniski.
2) Ieviesīsim digitālus izglītību apliecinošus dokumentus pamata, vidējā, profesionālajā un augstākā izglītībā, tādējādi izpildot priekšnoteikumus diplomu automātiskai atzīšanai un administratīvā sloga samazināšanai, operatīvākai informācijas apritei.
3) Nodrošināta pakāpeniska pāreja uz valsts pārbaudījumu īstenošanu elektroniski, nodrošinot vidējās izglītības posmā vismaz 10 valsts pārbaudes darbu īstenošanu digitālā formā to vērtēšanas objektivitātes un procesa efektivitātes nodrošinājumam.
4) Nodrošināta pāreja uz vienotu Latvijas augstskolu studiju vadības sistēmu, modernizējot tās arhitektūru un tehnoloģiskos risinājumus, savietojamību ar valsts informācijas sistēmām, veicinot resursu koplietošanu, izmaksu efektivitāti un sistēmas drošību.
  IZM IZM (VISC),
VARAM,
RD (RDA),
VARAM (VRAA),
augstākās izglītības institūcijas,
pašvaldības
1) 30.06.2024
2) 31.03.2026
3) 31.10.2026
4) 31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Izglītības pārvaldība

058.

58.4.

Nodrošināsim izglītības digitālo transformāciju skolēnu un studentu mācīšanās pieredzes un izglītības pieejamības veicināšanai, tostarp pieaugušo izglītībā. Īstenosim izglītības sistēmas procesu un satura digitalizāciju, lai efektivizētu pakalpojumus un iekšējos procesus un samazinātu administratīvo slogu lietotājiem. Pedagogu digitālo prasmju kvalitatīva pilnveide IKT rīku lietošanā mācību procesā un metodiskais atbalsts. 1) Pieaudzis pedagogu skaits, kas mācīšanas procesā aktīvi lieto "Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmu (diagnoscējošie /monitoringa darbi)", vienoto pārbaudījumu sistēmu, mācību pārvaldības sistēmu (piemēram, skolo.lv, Google Classroom), mācību plānošanas e-vidi MAPE un tajā pieejamos digitālos resursu, kā arī citus digitāli pieejamos mācību līdzekļus.
2) Katru gadu īstenoti vismaz 200 "eTwinning" skolu sadarbības projekti, no kuriem vismaz 50 piešķirts "Nacionālais kvalitātes sertifikāts", kas apliecina veiksmīgu projekta integrāciju mācību saturā, IKT rīku izmantošanu, interneta drošības ievērošanu un veiksmīgu skolēnu sadarbību tiešsaistē.
154
153
IZM IZM (VISC, JSPA),
pašvaldības
1) 31.12.2024
2) 31.12.2024

II. IZGLĪTĪBA
Izglītības pārvaldība

059.

59.1.

Lai visos izglītības posmos nodrošinātu izglītības kvalitāti un efektīvi ieviestu izglītības satura reformas, nodrošinot atbilstošus resursus, pilnveidosim jēgpilnu, efektīvu, uz zinātniski pārbaudītiem kritērijiem balstītu izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu (ieskaitot STEM priekšmetos), kā arī stiprināsim izglītības iestāžu vadību un ikgadēju padziļinātu valsts pārbaudes darbu rezultātu analīzi. Nodrošināt izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas ieviešanu un attīstību, lai īstenotu pierādījumos balstītus atbalsta pasākumus izglītības kvalitātes nodrošināšanai visās izglītības iestādēs (mācību saturs, process, vide). 1) Praktiskā lietošanā ieviests skolu tīkla efektivitātes rīks, sniedzot ieguldījumu salīdzinošajos datos balstītu lēmumu pieņemšanā par skolu tīkla attīstību.
2) Praktiskā lietošanā ieviesta izglītības kvalitātes risku identificēšanas sistēma, kas skolas, pašvaldības un nacionālā līmenī ļauj iegūt informāciju par kvalitātes riskiem, veidot risku mazināšanas plānu, noteikt prioritātes un īstenot mērķētus atbalsta pasākumus prioritāri skolām, kas salīdzinošajos datos ir paaugstināta riska zonā.
3) Izstrādāts rīks profesionālās izglītības absolventu monitoringa datu analīzei un vizualizācijai, lai nodrošinātu publisku pieeju informāciju par profesionālās izglītības sniegumu un to absolventu nodarbinātību un algu nozarē, kā arī veicinot topošo audzēkņu informētu un datos balstītu lēmumu par turpmāko karjeras izvēlēm. Tiek īstenots absolventu monitorings profesionālajā un augstākajā izglītībā, un tā datus izglītības iestādes izmanto mācību un studiju satura pilnveidei un pielāgošanai darba tirgus prasībām, savukārt topošajiem izglītojamiem un studentiem šie dati palīdz pieņemt informētākus lēmumus studiju izvēlei.
4) Ieviesta bērnu mācību snieguma valsts pārbaudes darbu sistēma visos izglītības standarta noteiktajos posmos (pirmsskola, 3.klase, 6.klase) un veikta ikgadēja valsts pārbaudes darbu rezultātu analīze.
155 IZM IZM (IKVD, VISC),
KM,
ZM,
VM,
pašvaldības,
izglītības iestādes,
EM (CSP)
1) 31.12.2023
2) 31.12.2025
3) 31.12.2024
4) 31.12.2024

II. IZGLĪTĪBA
Izglītības pārvaldība

059.

59.2.

Lai visos izglītības posmos nodrošinātu izglītības kvalitāti un efektīvi ieviestu izglītības satura reformas, nodrošinot atbilstošus resursus, pilnveidosim jēgpilnu, efektīvu, uz zinātniski pārbaudītiem kritērijiem balstītu izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu (ieskaitot STEM priekšmetos), kā arī stiprināsim izglītības iestāžu vadību un ikgadēju padziļinātu valsts pārbaudes darbu rezultātu analīzi. Lai pilnveidotu uz starptautiskiem un nacionāliem kritērijiem balstītu izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, nodrošināt dalību starptautiskajos salīdzinošajos izglītības pētījumos un piemērot rezultātus izglītības procesu, pārvaldības un mācību satura pilnveidei. Nodrošināta dalība septiņos starptautiskos pētījumos un trīs starptautiskās programmās, un, balstoties uz to rezultātiem, sagatavoti priekšlikumi izglītības procesa, pārvaldības un mācību satura pilnveidei izglītības, cilvēkresursu un tautsaimniecības attīstības politikas plānotājiem un īstenotājiem. 155 IZM EM,
IZM (VISC),
pašvaldības,
izglītības iestādes,
EM (CSP)
31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Izglītības pārvaldība

059.

59.3.

Lai visos izglītības posmos nodrošinātu izglītības kvalitāti un efektīvi ieviestu izglītības satura reformas, nodrošinot atbilstošus resursus, pilnveidosim jēgpilnu, efektīvu, uz zinātniski pārbaudītiem kritērijiem balstītu izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu (ieskaitot STEM priekšmetos), kā arī stiprināsim izglītības iestāžu vadību un ikgadēju padziļinātu valsts pārbaudes darbu rezultātu analīzi. Nodrošināt izglītības iestāžu vadītāju un pašvaldību izglītības pārvalžu kapacitātes stiprināšanu stratēģiskai plānošanai, izglītības kvalitātes novērtēšanai un monitoringam, izglītības kvalitātes pilnveidei. 1) Ieviesta kompetencēs balstīta izglītības iestāžu vadītāju sagatavošanas un profesionālās attīstības sistēma, lai uzlabotu izglītības iestāžu direktoru līderību, izpratni par aktuāliem izglītības attīstības procesiem, tostarp spējot veidot izglītības iestādes kā mācīšanās organizācijas.
2) Nodrošināta izglītības pārvalžu speciālistu kapacitāte izglītības kvalitātes monitoringa īstenošanā, stratēģiskajā plānošanā un atbalsta pasākumu veidošanā un resursu nodrošināšanā, tādējādi stiprinot pašvaldības līderību un kvalitātes vadības lomu kā izglītības iestāžu dibinātājam, un savlaicīgi identificējot un vadot izglītības kvalitātes riskus, kā arī veicināt plānošanas reģionu iesaisti pašvaldību izglītības ekosistēmu attīstībā.
  IZM IZM (IKVD, VISC),
izglītības iestādes,
pašvaldības
1) 31.10.2026
2) 31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Izglītības pārvaldība

060.

60.1.

Veidosim fiziski un emocionāli drošu un no vardarbības brīvu izglītības vidi. Īstenot pasākumus fiziski un emocionāli drošas un no vardarbības brīvas izglītības vides nodrošināšanā. 1) Izstrādāts informatīvais ziņojums par emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādē, un valsts un pašvaldības institūciju sadarbību vardarbības novēršanai ar priekšlikumiem situācijas uzlabošanai un normatīvā regulējuma pilnveidei.
2) Pilnveidota normatīvā bāze fiziskas un emocionāli drošas vides veidošanai, t.sk. izstrādāti grozījumi kārtībā, kādā nodrošināma drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos, pirmās palīdzības sniegšana, vardarbības izskaušana un nepieļaušana izglītības iestādē.
3) Veikts pētījums par monitoringa rīkiem emocionālās, fiziskās un citu risku mazināšanai un izvēlētā rīka iegūtie rezultāti tiek izmantoti kā kritēriji Skolu tīkla efektivitātes rīkā un Risku identificēšanas sistēmā.
4) Izstrādāti metodiskie ieteikumi pašvaldību izglītības stratēģiju izstrādei, lai veicinātu atstumtības risku mazināšanu un atbilstošu resursu plānošanu.
5) Skolēnu, kuri piedzīvojuši dažāda veida (emocionālus, fiziskus u.c.) pāridarījumus skolā, īpatsvara samazinājums no 35% (OECD PISA 2018) uz 23% (OECD PISA 2025), 12% (OECD PISA 2029).
82
84
87
178
183
IZM LM (VBTAI),
VM,
IZM (IKVD),
pašvaldības,
VK
1) 28.02.2023
2) 31.12.2023
3) 31.12.2023
4) 31.08.2024
5) 31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Izglītības pārvaldība

061.

61.1.

Izstrādāsim uz datiem un valsts ekonomiskās un sociālās attīstības plāniem balstītu nozares cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju, kuras sasniedzamos mērķus integrēsim Izglītības attīstības un Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs. Sadarbībā ar līdzatbildīgajām institūcijām veiksim ikgadēju progresa novērtējumu un attiecīgu rīcības plānu korekciju. Īstenot stratēģiskos izglītības nozares cilvēkkapitāla attīstības virzienus, lai nodrošinātu tautsaimniecības nozaru cilvēkkapitāla un inovācijas kapacitātes attīstīšanu. 1) Izveidots jauns akadēmiskās karjeras ietvars;
2) Stimulēta akadēmiskā personāla atjaunotne un ieviesta profesionālās pilnveides sistēma;
3) Ieviesta un nostiprināta jaunu pedagogu sagatavošanas sistēma;
4) Īstenota stratēģiska un sistēmiska pieeja pedagogu profesionālās pilnveides nodrošināšanai;
5) Veicot pamatnostādņu (IAP, ZTAIP) starpposma izvērtējumu, koriģēti IAP īstenošanas pasākumi atbilstoši aktuālajiem cilvēkkapitāla attīstības stratēģiskajiem virzieniem.
  IZM LM,
EM (EM),
LBAS,
LIZDA,
LDDK
31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Izglītības pārvaldība

062.

62.1.

Virzīsimies uz sabalansētu skolu tīklu atbilstoši demogrāfiskajai situācijai, nodrošinot mācību kvalitāti, izglītības pieejamību un pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku. Izvērtēsim Eiropas Savienības ārējās robežas skolu tīkla vajadzības. Izveidot demogrāfiskajai situācijai un teritoriju attīstībai optimālu izglītības iestāžu tīklu 1) Pilnveidots normatīvais regulējums, nosakot minimālo izglītojamo skaitu dažādās izglītības pakāpēs un kvalitātes kritērijus vidējās izglītības pakāpē, balstoties vispusīgā datu analīzē sadarbībā ar pašvaldībām.
2) Īstenots speciālās izglītības iestāžu skaita samazinājums [no 42 uz indikatīvi 31] un uzsākta īstenot investīciju programma to mācību vides uzlabošanai.
3) Reorganizācijas un likvidācijas process ikgadēji skars vidēji 10% izglītības iestāžu, tādējādi veicinot izglītības kvalitāti, izglītojamo drošību un labsajūtu, celtu zemākās mēneša darba algas likmes pedagogiem un pedagogu darba slodzi, vienlaikus nodrošinot aizdevumu un grantu iespējas pašvaldībām skolu mācību vides uzlabošanai.
4) Izvērtēt sociālā atbalsta sistēmas ieviešanu pedagogiem kontekstā ar izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu un ņemot vērā pedagoga darba stāžu un laiku līdz pensionēšanās vecuma iestāšanās.
  IZM Pašvaldības 1) 30.09.2023
2) 31.10.2026
3) 31.10.2026
4) 31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Izglītības pārvaldība

063.

63.1.

Izveidosim pedagogu sagatavošanas, atbalsta un motivācijas sistēmu pedagogu piesaistei, noturēšanai, kā arī izaugsmei visos izglītības līmeņos. Pārskatīsim valsts pasūtījumu augstskolām, nodrošinot mūsdienu prasībām atbilstošu pedagogu sagatavošanu, pietiekamu budžeta vietu skaitu valsts valodas, ES valodu un STEM priekšmetos. Lai nodrošinātu pedagogu sagatavošanu atbilstoši pedagogu pieprasījumam vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, kā arī, lai nodrošinātu pedagogu profesionālās darbības kvalitāti un motivētu pedagogus, veikt grozījumus normatīvajā regulējumā, izstrādāt vadlīnijas jauno skolotāju izaugsmes atbalstam, slodzes uzraudzībai darbam izglītības iestādēs, pārskatīt pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas principus un pedagogu profesiju un amatu sarakstu. 1) Izstrādāts rīks pedagogu nodarbinātības modelēšanai - slodžu efektīvākai sabalansēšanai [cilvēkresursu aprite].
2) Veikti grozījumi Izglītības likumā, pārskatīts pedagogu profesiju un amatu saraksts, veikti grozījumi pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai, lai nodrošinātu kvalitāti un motivētu pedagogus karjeras izglītībai.
3) Izstrādātas vadlīnijas un mehānismi pedagogu, tai sk. jauno pedagogu slodzes uzraudzībai, risku monitorēšanai un atbalsta sniegšanai.
4) Nodrošinātas investīcijas indukcijas gada atbalstam 17 pedagogu sagatavošanas studiju programmās.
5) Palielinājies pedagogu, kuri pedagoģisko izglītību un/vai skolotāja kvalifikāciju ieguvuši pēdējo 5 gadu laikā, īpatsvars no 8,9 % 2018.gadā līdz 10 % 2024.gadā, līdz 15% 2027.gadā, tai skaitā valsts valodas, ES valodu un STEM mācību priekšmetos.
154 IZM IZM (VISC, IKVD) 1) 30.09.2026
2) 31.12.2023
3) 31.12.2024
4) 30.06.2024
5) 31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Izglītības pārvaldība

063.

63.2.

Izveidosim pedagogu sagatavošanas, atbalsta un motivācijas sistēmu pedagogu piesaistei, noturēšanai, kā arī izaugsmei visos izglītības līmeņos. Pārskatīsim valsts pasūtījumu augstskolām, nodrošinot mūsdienu prasībām atbilstošu pedagogu sagatavošanu, pietiekamu budžeta vietu skaitu valsts valodas, ES valodu un STEM priekšmetos. Sniegt atbalstu vienotas pedagogu profesionālās kompetences pilnveides sistēmas izveidei, t.sk. stratēģiski koordinējot visas iesaistītās puses augstas kvalitātes metodiskā un konsultatīvā atbalsta nodrošināšanai pedagogiem visā Latvijā, veicinot pedagogu noturēšanu darbam skolās. 1) Izstrādāts novērtēšanas rīks vispārējās izglītības, tai skaitā pirmsskolas, pedagogu ikgadējam kompetenču pašnovērtējumam, lai mērķtiecīgāk īstenotu pedagogu individuālās izaugsmes plānu.
2) Nodrošināti izglītības iestāžu darbinieku profesionālās pilnveides pasākumi atbilstoši pašnovērtējuma un izglītības iestāžu pašnovērtējuma vajadzībām mācību procesa kvalitātes paaugstināšanai, īpaši STEM jomā.
3) Izveidots un ar atbilstošiem resursiem nodrošināts ar nozari saistīts, sistēmisks profesionālās izglītības pedagogu kompetenču paaugstināšanas mehānisms.
154 IZM IZM (VISC, IKVD) 31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Izglītības pārvaldība

064.

64.1.

Nodrošināsim pedagoga darba stundas samaksu vismaz 120% no vidējās
darba samaksas sabiedriskajā sektorā strādājošajiem.
Veicināt pedagogiem konkurētspējīga atalgojuma un sabalansētas slodzes nodrošinājumu atbilstoši pedagogu zemākās mēnešalgas likmes paaugstināšanas grafikam un normatīvajiem aktiem par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu. 1) Izstrādāts Ministru kabineta rīkojuma par pedagogu zemākās mēneša darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 01.09.2023. līdz 31.12.2025., ievērojot Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktos darba samaksas pieauguma principus.
2) Izstrādātas vadlīnijas par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu.
3) Veikta normatīvās bāzes pilnveide par pedagogu darba samaksu, t.sk. par iespēju pašvaldības izglītības pārvaldes iestādei tarificēt atbalsta personālu, lai efektīvāk izmantotu atbalsta speciālistu pakalpojumus pašvaldības teritorijas izglītības iestāžu ietvaros.
  IZM LIZDA,
LPS,
LIVA
1) 31.03.2023
2) 31.05.2023
3) 31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Izglītības saturs un kvalitāte

065.

65.1.

Veiksim projekta "Skola 2030" ieviešanas izvērtējumu, veicot tajā nepieciešamās izmaiņas. Izveidosim optimālu izglītības satura pārvaldības modeli. Nodrošināt pilnveidotā mācību satura reformas un pārejas perioda no 2020.-2023.gadam ieviešanas kvalitatīvo un kvantitatīvo rezultātu izvērtēšanu. 1) Nodrošināts mācību līdzekļu atbilstības kartējums digitālajās mācību platformās un sadarbībā ar augstskolām radīti uz didaktiskajiem pētījumu rezultātiem balstīti mācību resursi dabaszinātņu apguvei (fizika, ķīmija, bioloģija) vidējās izglītības posmā.
2) Izstrādāti ieteikumi izglītības iestāžu atbalsta pasākumu sistēmai mācību procesa kvalitātes pilnveidei, lai nodrošinātu izglītojamo, kas neturpina turpmāku izglītības ieguvi pēc vidējās izglītības ieguves, samazinājumu par 5% pret bāzes vērtību 2020.gadā un veikts izvērtējums attiecībā uz izglītības standarta, programmu paraugu vai mācību līdzekļu izmaiņu nepieciešamību.
3) Izstrādāts izglītības satura pārvaldības modelis metodiskā atbalsta funkcijas īstenošanai nacionālā un pašvaldības līmenī, stiprinot sadarbību ar augstskolām un izdevniecībām, t.sk., ietverot mācību līdzekļu krājumu atjaunošanu.
153 IZM (VISC)   1) 31.12.2023
2) 31.08.2023
3) 31.08.2023

II. IZGLĪTĪBA
Izglītības saturs un kvalitāte

065.

65.2.

Veiksim projekta "Skola 2030" ieviešanas izvērtējumu, veicot tajā nepieciešamās izmaiņas. Izveidosim optimālu izglītības satura pārvaldības modeli. Nodrošināt vidējās izglītības posma piedāvājuma grozu izvērtējumu, veicinot STEM izglītības pieejamību visās vidējās izglītības iestādēs. Izveidots optimālais vidējās izglītības sasniedzamības modelis, nodrošinot, ka katram izglītojamajam attālumā līdz 50 kilometriem ir pieejams STEM padziļināto kursu piedāvājums vienas vai vairāku pašvaldību ietvaros. 153 IZM Pašvaldības 31.08.2024

II. IZGLĪTĪBA
Izglītības saturs un kvalitāte

066.

66.1.

Sekmēsim uzņēmējdarbības programmu, tai skaitā "Junior Achievement Latvia" izmantošanu visās Latvijas skolās Nodrošināt atbalstu mācību uzņēmumu kā mācību metodes izmantošanu izglītības iestādēs, veicinot izglītojamo tehnoloģiskās kompetences pilnveidi uz augstu pievienoto vērtību vērstu komercializējamu inovāciju izstrādes prasmju attīstībai. 1) Tiesību aktos definēts jēdziens skolēnu mācību uzņēmums (SMU).
2) Pilnveidota tiesiskā bāze SMU nodokļu aprēķinu un administrēšanas jautājumos.
3) Palielinājies izglītības iestāžu skaits, kas nodrošina uzņēmējdarbības apguvi mācību uzņēmumu formā, līdz 30% no visām Latvijas izglītības iestādēm.
  IZM
FM
IZM (VISC),
pašvaldības
1) 31.08.2024
2) 01.09.2024
3) 01.09.2025

II. IZGLĪTĪBA
Izglītības saturs un kvalitāte

067.

67.1.

Nodrošināsim optimālu līdzsvaru starp STEM un citu mācību priekšmetu mācīšanu, vienlaikus gādājot par kvalitatīvam izglītības procesam nepieciešamajiem resursiem – infrastruktūru, koprades mācību līdzekļiem un e-resursiem dabaszinātņu un tehnoloģiju jomu stiprināšanai, kā arī STEM jomas popularizēšanai. Izvērtēt vispārējo vidējo izglītības iestāžu piedāvājumu, identificējot nepieciešamos pilnveides pasākumus STEM jomā, kas nodrošinātu izglītības iestādes ilgtermiņa attīstības iespējas un sadarbībā ar konkrētām pašvaldībām risināt jautājumus par optimālu vidējās izglītības pakalpojuma piedāvājumu. 1) Nodrošinātas investīcijas indukcijas gada atbalstam 17 pedagogu sagatavošanas studiju programmās.
2) Izveidots optimālais vidējās izglītības sasniedzamības modelis, nodrošinot, ka katram izglītojamajam attālumā līdz 50 kilometriem ir pieejams STEM padziļināto kursu piedāvājums vienas vai vairāku pašvaldību ietvaros.
3) Sniegts integrēts pasākumu atbalsts kvalitatīvākai izglītojamo centrētu mācību īstenošanai, tostarp interešu izglītības pieejamībai (prioritāri STEM jomā) un talantu agrīnai attīstībai, sasniedzot šādus rādītājus:
3a) pieaudzis skolēnu (15 gadu vecumā) ar augstiem mācību rezultātiem īpatsvars (pēc PISA ‒ 5. un 6. kompetences līmenis);
3b) samazinājies skolēnu īpatsvars ar zemiem mācību rezultātiem (zemāk par PISA 2. kompetences līmeni);
3c) Izglītojamo skaits, kas piedalās paaugstināta snieguma pasākumos (olimpiādēs, konkursos, skatēs) pašvaldību līmenī paaugstinās par vismaz 1 procentpunktu gadā.
  IZM IZM (VISC),
LPS,
LLPA,
LDDK,
pašvaldības
01.09.2026

II. IZGLĪTĪBA
Izglītības saturs un kvalitāte

068.

68.1.

Nodrošināsim visaptverošu, strukturētu, individuālām vajadzībām atbilstošu atbalsta pasākumu kopumu bērnu un jauniešu attīstības vajadzību, tai skaitā speciālo vajadzību, atbalstam. Organizējot iekļaujošu izglītību, gādāsim arī par talantu attīstību. Nodrošināt atbalstu pedagogiem dažādības vadībai klasē, īstenojot personalizētus izglītojamo mācīšanās ceļus un tādā veidā stiprinot iekļaujošu izglītību, tostarp bērniem ar mācīšanās grūtībām, speciālām vajadzībām, talantīgajiem izglītojamajiem un patvēruma meklētājiem. 1) Sniegts integrēts pasākumu atbalsts kvalitatīvākai izglītojamo centrētu mācību īstenošanai, tostarp interešu izglītības pieejamībai (prioritāri STEM jomā) un talantu agrīnai attīstībai, sasniedzot šādus rādītājus:
1a) pieaudzis skolēnu (15 gadu vecumā) ar augstiem mācību rezultātiem īpatsvars (pēc PISA ‒ 5. un 6. kompetences līmenis);
1b) samazinājies skolēnu īpatsvars ar zemiem mācību rezultātiem (zemāk par PISA 2. kompetences līmeni);
1c) Izglītojamo skaits, kas piedalās paaugstināta snieguma pasākumos (olimpiādēs, konkursos, skatēs) pašvaldību līmenī paaugstinās par vismaz 1 procentpunktu gadā.
2) Stiprināta starpdienestu sadarbība un kopienas atbalstā bāzēta pieeja priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska samazināšanai un kompleksam bērnu attīstības atbalstam:
2a) samazinot jauniešu (18-24 gadus veci) skaitu, kas neturpina izglītību (CSP, Eurosatat; 2024: 7%, 2027: 5%);
2b) palielinot bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām, kas turpina izglītību pēc obligātās izglītības iegūšanas, īpatsvaru par vismaz 5%.
3) Īstenoti pasākumi patvēruma meklētāju un ukraiņu bērnu, izglītības nodrošināšanai (vismaz 257 euro/mēnesī vienam izglītojamajam individuālā plāna īstenošanai, 50 euro mācību gadā mācību līdzekļu iegādei).
4) Izstrādāts informatīvs ziņojums par risinājumiem iekļaujošās izglītības attīstībai visās izglītības pakāpēs.
  IZM IZM (VISC, IKVD)
LM,
IeM
LPS,
pašvaldības,
VM,
KM
1) 31.10.2026
2) 31.10.2026
3) 31.10.2026
4) 30.06.2024

II. IZGLĪTĪBA
Izglītības saturs un kvalitāte

069.

69.1.

Nodrošināsim finansējuma pieaugumu atbalsta personāla darbam izglītības iestādēs visā Latvijas teritorijā, izstrādājot kritērijus atbalsta personāla nodrošināšanai visās izglītības iestādēs. Uzlabot atbalsta personāla pieejamību izglītības iestādēs, nodrošinot to bērniem un jauniešiem, kuriem tas nepieciešams. Nodrošināts kopējās mērķdotācijas pieaugums, palielinot papildu finansējumu atbalsta personālam (pedagoga palīgs, skolotājs logopēds, izglītības psihologs, speciālais pedagogs, pedagogs karjeras konsultants, izglītības iestādes bibliotekārs) ne mazāk par 2 procentpunktiem, lai mērķdotācijas apjoms atbalsta personālam sasniegtu vismaz 9% no kopējās mērķdotācijas apjoma   IZM KM 31.08.2023

II. IZGLĪTĪBA
Izglītības saturs un kvalitāte

070.

70.1.

Virzīsimies uz obligātas vidējās izglītības ieviešanu, iekļaujot arī valsts pārbaudes darbu kādā no dabaszinātņu priekšmetiem. Noteikt uzņemšanas nosacījumus mācībām vispārējā vidējā izglītības iestādē pēc 9.klases absolvēšanas. 1) Ieviesta centralizēta 9.klašu valsts pārbaudes darbu vērtēšana, lai nodrošinātu objektīvu pamatizglītības posma beidzēju rezultātu savstarpējo salīdzināmību.
2) Izstrādāti ieteikumi izglītības iestādēm uzņemšanas prasību noteikšanai vidējās izglītības posmā, ņemot vērā 9.klašu valsts pārbaudes darbu - centralizēto eksāmenu rezultātus, vienlaikus saglabājot iespēju izglītības iestādēm organizēt arī iestājpārbaudījumus un/vai noteikt citus papildu kritērijus uzņemšanai vidusskolā.
  IZM (VISC) IZM 1) 30.06.2023
2) 31.05.2024

II. IZGLĪTĪBA
Izglītības saturs un kvalitāte

070.

70.2.

Virzīsimies uz obligātas vidējās izglītības ieviešanu, iekļaujot arī valsts pārbaudes darbu kādā no dabaszinātņu priekšmetiem. Vispārējās vidējās izglītības posmā ieviest valsts pārbaudes darbu dabaszinātņu jomā. 1) No 2023./2024.m.g. vispārējās vidējās izglītības posmā ieviests obligāts valsts pārbaudes darbs dabaszinātņu jomā.
2) Ikgadēji pieaug dabaszinātņu jomas padziļināto mācību kursu (fizika, ķīmija, bioloģija) izglītojamo kopējais skaits par vismaz 1%.
  IZM (VISC)   1) 01.09.2023
2) 31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Izglītības saturs un kvalitāte

071.

71.1.

Vispārējās vidējās izglītības saturā ieviesīsim veselības pratības, Valsts aizsardzības mācību un patriotisma veicināšanas programmu, stiprināsim Latvijas iedzīvotāju nacionālo pašapziņu un Latvijas Republikas Satversmē noteikto vērtību īstenošanu dzīvē. Nodrošināt kvalitatīvu mobinga intervences un prevencijas programmu ieviešanu izglītības iestādēs. 1) Visās Latvijas mācību iestādēs ieviests metožu kopums dzimumu diskriminācijas un vardarbības novēršanai un veselības pratības veicināšanai.
2) Izvērtēta mācību satura pilnveidošana veselības izglītības jautājumu apguvē.
84
87
183
IZM LM,
VM
1) 30.06.2024
2) 01.09.2023

II. IZGLĪTĪBA
Izglītības saturs un kvalitāte

071.

71.2.

Vispārējās vidējās izglītības saturā ieviesīsim veselības pratības, Valsts aizsardzības mācību un patriotisma veicināšanas programmu, stiprināsim Latvijas iedzīvotāju nacionālo pašapziņu un Latvijas Republikas Satversmē noteikto vērtību īstenošanu dzīvē. Nodrošināt valsts aizsardzības mācības īstenošanu visās Latvijas izglītības iestādēs vidējās izglītības posmā. Veikti grozījumi vidējās izglītības standartā, paredzot no 2024.gada 1.septembra obligātu valsts aizsardzības mācības īstenošanu.   VISC AizM (Jaunsardzes centrs) 01.09.2023

II. IZGLĪTĪBA
Profesionālā un pieaugušo izglītība

072.

72.1.

Pilnveidosim profesionālās ievirzes un profesionālās izglītības programmu finansēšanu, virzoties uz profesionālās izglītības ekselenci un starptautisko konkurētspēju, attīstot ilgtspējīgu profesionālās izglītības saturu, tai skaitā eksamināciju. Nodrošināsim, ka profesionālā izglītība ir prestiža, atbilstoši finansēta, stratēģiski specializēta un ar nozīmīgu darba devēju iesaisti tās īstenošanā. Modernizēt profesionālās izglītības finansēšanas modeli, lai paplašinātu tehnoloģiski ietilpīgāku programmu īstenošanu un uzlabotu mācīšanās kvalitāti un sniegumu atbilstoši darba tirgus attīstības prasībām. 1) Pakāpeniski palielināts bāzes finansējums, kas atbilst faktiskajām izglītības programmu īstenošanas izmaksām, tostarp nodrošinot normatīvu 100% apmērā (grozījumi MK noteikumos par profesionālās izglītības programmu finansēšanu).
2) Aktualizēti profesionālās izglītības programmu minimālie koeficienti izglītības programmu grupām, atbilstoši tehnoloģiski ietilpīgāko programmu izmaksām.
3) Nodrošināta pāreja uz ilgtspējīgu prakšu un darba vidē balstītu mācību īstenošanas izmaksu finansēšanu.
4) Pakāpeniski palielināts valsts finansēto vietu skaits profesionālās izglītības programmās par 125 vietām katru gadu (bāze 9200 uzņemto skaits 2023.).
5) Izstrādāti priekšnosacījumi sniegumā balstītai profesionālās izglītības iestāžu finansēšanai, lai sasniegtu IAP plānoto proporciju 50/50, kā arī samazinātu priekšlaicīgas mācības pametušo skaitu un attiecīgi par 6% kāpinātu uzņemto un absolvējušo skaitu profesionālajā vidējā izglītībā (no 54% (2018) uz 60% (2027).
  IZM ZM
VM
KM
1) 31.12.2024
2) 31.12.2024
3) 31.12.2025
4) 31.10.2026
5) 31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Profesionālā un pieaugušo izglītība

072.

72.2.

Pilnveidosim profesionālās ievirzes un profesionālās izglītības programmu finansēšanu, virzoties uz profesionālās izglītības ekselenci un starptautisko konkurētspēju, attīstot ilgtspējīgu profesionālās izglītības saturu, tai skaitā eksamināciju. Nodrošināsim, ka profesionālā izglītība ir prestiža, atbilstoši finansēta, stratēģiski specializēta un ar nozīmīgu darba devēju iesaisti tās īstenošanā. Uzsākt jaunu sistēmisku publiski finansētu pieeju profesionālās tālākizglītības programmu piedāvājuma plānošanai sinerģijā ar valsts finansēto sākotnējās profesionālās izglītības programmu piedāvājumu, lai maksimāli kompensētu kvalificētā darba spēka iztrūkumu, vienlaikus novirzot jauniešus uz labākām karjerām. Nodrošinātas plašākas profesionālās kvalifikācijas ieguves iespējas tautsaimniecības nozarēs, vienlaikus plānojot uzņemšanu profesionālās tālākizglītības programmās un sākotnējās profesionālās izglītības programmās: līdz 2026. gadam mācības profesionālās kvalifikācijas ieguvei profesionālās tālākizglītības programmās no publiskajiem līdzekļiem uzsākuši indikatīvi 1500 izglītojamo (gadā).   IZM EM,
KM,
LM,
VM
31.12.2024

II. IZGLĪTĪBA
Profesionālā un pieaugušo izglītība

072.

72.3.

Pilnveidosim profesionālās ievirzes un profesionālās izglītības programmu finansēšanu, virzoties uz profesionālās izglītības ekselenci un starptautisko konkurētspēju, attīstot ilgtspējīgu profesionālās izglītības saturu, tai skaitā eksamināciju. Nodrošināsim, ka profesionālā izglītība ir prestiža, atbilstoši finansēta, stratēģiski specializēta un ar nozīmīgu darba devēju iesaisti tās īstenošanā. Stiprināt profesionālās izglītības iestādes kā nozaru izcilības un inovāciju centrus, pilnveidojot mācību saturu, metodisko un materiāltehnisko bāzi un sadarbību ar industriju. 1) Pieaudzis izglītojamo, kas apguvuši jaunas prasmes, mācoties darbavietā, īpatsvars no 39.6% (2021) uz 40.5% (2024).
2) Pieaudzis audzēkņu īpatsvars ar mācību sasniegumu vērtējumu "teicami" un "izcili" profesionālās kvalifikācijas eksāmenos no 24.5% (2019) uz 27% (2027).
3) Turpmāko 5 gadu periodā par 30% pieaudzis talantīgo skolēnu skaits, kas piedalās nacionālajos profesionālās meistarības konkursos SkillsLatvia.
4) Izstrādāts nozares eksaminācijas centru koncepts, paaugstinot kvalitātes standartus, tostarp elastīgi reaģējot uz jaunu prasmju novērtēšanu.
5) Tehnikumu darbības kvalitāte atbilst EQAVET definētajiem kvalitātes kritērijiem, tādējādi apliecinot tehnikumu snieguma atbilstību Eiropas līmeņa prasībām un stiprinot starptautisko konkurētspēju.
166
165
IZM (VISC) IZM (VIAA, VISC, IKVD),
LDDK,
LOSP,
LBAS,
NEP,
KM,
profesionālās izglītības iestādes,
nozaru uzņēmumi
1) 31.10.2026
2) 31.10.2026
3) 31.10.2026
4) 31.10.2026
5) 31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Profesionālā un pieaugušo izglītība

072.

72.4.

Pilnveidosim profesionālās ievirzes un profesionālās izglītības programmu finansēšanu, virzoties uz profesionālās izglītības ekselenci un starptautisko konkurētspēju, attīstot ilgtspējīgu profesionālās izglītības saturu, tai skaitā eksamināciju. Nodrošināsim, ka profesionālā izglītība ir prestiža, atbilstoši finansēta, stratēģiski specializēta un ar nozīmīgu darba devēju iesaisti tās īstenošanā. Modernizēt profesionālās izglītības iestāžu mācību vidi, uzlabot tās izmantošanas efektivitāti un pieejamību, tostarp attīstot infrastruktūras koplietošanas risinājumus ar pašvaldībām. 1) Sadarbībā ar pašvaldībām sagatavoti iespējamie risinājumi infrastruktūras objektu koplietošanai izglītības mērķiem (piemēram, dienesta viesnīcas, sporta bāze).
2) Izstrādāta un uzsākta jauna publisko investīciju programma mācību vides pilnveidei nozarēm aktuālu prasmju apguvei (ES fondu 4.2.1.6. pasākums), palielinot jauno vai modernizēto izglītības iestāžu lietotāju skaitu gadā indikatīvi par 11 116 personām.
3) Izstrādāts koncepts IZM, KM, IeM un VM pārraudzībā esošo profesionālās izglītības iestāžu un koledžu ēku energoefektivitātes uzlabošanai un energoefektīvu un klimatneitrālu jaunu ēku būvniecībai papildu finanšu līdzekļu piesaistei.
4) Rasti risinājumi profesionālo izglītības iestāžu neizmantojamo ēku ātrākai nodošanai Valsts nekustāmo īpašumu aģentūrai, tādējādi samazinot administratīvo slogu un fokusējot profesionālās izglītības iestāžu vadības resursus mācību procesu pārvaldībai.
167 IZM IZM (VIAA),
KM,
IeM,
LPS,
VM
1) 31.10.2026
2) 31.12.2024
3) 31.12.2024
4) 31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Profesionālā un pieaugušo izglītība

073.

73.1.

Izstrādāsim valsts stratēģiju, lai sasniegtu skolēnu skaita proporciju 50/50 vispārējā un profesionālajā izglītībā, paredzot atbilstošu izglītības finansējuma pārdali ekonomikas attīstību veicinošām programmām, nodrošinot karjeras atbalstu skolēniem. Veicināsim skolēnu izvēli turpināt mācības profesionālajā izglītībā. Nodrošināt karjeras attīstības atbalstu, paredzot pasākumus mācību priekšmetos (īpaši STEM) iegūto zināšanu sasaistei ar praktisko pielietojumu darba vidē, tādejādi veicinot profesionālās izglītības izvēli un karjeras vadības prasmju attīstību turpmākajai profesionālajai dzīvei / karjerai. 1) Izveidots kvalitatīvi jauns karjeras informācijas tiešsaistes resurss jauniešiem (uz NIID.LV datubāzes un mājaslapas profesijupasaule.lv bāzes) ar galveno uzsvaru uz izglītības izvēli vidējās (profesionālās un vispārējās) un augstākās izglītības pakāpē. Jauniešiem ir pieejams mūsdienīgs resurss ar adaptētu un bagātinātu informāciju par profesionālajā vidējā izglītībā apgūstamajām profesijām (izglītības kvalifikācijām), tai skaitā veicinot iespējas jauniešu personīgai iesaistei savas karjeras attīstībā ar tiešsaistes karjeras pašizpētes rīkiem.
2) Palielinās pamatizglītību ieguvušo īpatsvars, kuri turpina mācības profesionālajā izglītībā 34,5 (bāze 2018), 39% (mērķis 2024), 45% (mērķis 2027).
165 IZM IZM (VIAA, VISC) 31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Profesionālā un pieaugušo izglītība

074.

74.1.

Turpināsim izglītības satura reformu atbilstoši darba prasmju un tirgus pieprasījuma līdzsvaram, efektivizējot pārkvalifikāciju, integrējot digitālās kompetences, veicinot darba vidē balstītas mācības pieaugušajiem un nosakot vienotu koordināciju pieaugušo izglītībā. Izveidot normatīvā regulējuma ietvaru profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu īstenošanai Latvijas Kvalifikāciju ietvarstruktūras (LKI), jo īpaši 5.-8.līmenī. Izstrādāts un apstiprināts normatīvais regulējums profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides īstenošanai, t.sk. LKI 5.-8. līmenī, tādējādi paplašinot iespējas iedzīvotājiem iegūt augsta līmeņa kvalifikāciju, t.sk. darba vidē balstītās mācībās vai veikt ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu un prasmju novērtēšanu. 170 IZM KM,
LM,
VM,
IZM (VIAA, VISC)
31.12.2023

II. IZGLĪTĪBA
Profesionālā un pieaugušo izglītība

074.

74.2.

Turpināsim izglītības satura reformu atbilstoši darba prasmju un tirgus pieprasījuma līdzsvaram, efektivizējot pārkvalifikāciju, integrējot digitālās kompetences, veicinot darba vidē balstītas mācības pieaugušajiem un nosakot vienotu koordināciju pieaugušo izglītībā. Izstrādājot vienotas prasības neformālās izglītības programmu īstenošanai, tajās integrēt vienotās prasības attiecībā uz mācīšanas rezultātu definēšanu digitālajām prasmēm. Normatīvajā regulējumā noteiktas vienotas prasības neformālās izglītības programmu īstenošanai, tostarp sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem un resursiem, lai padarītu to caurskatāmāku. Digitālo prasmju mācību rezultātu definēšana notiks atbilstoši Eiropas vienotam digitālo prasmju ietvaram sabiedrībai DigComp, lai nodrošinātu vienotu pieeju mācību rezultātu definēšanai. 170 IZM IZM (IKVD),
pašvaldības
31.05.2023

II. IZGLĪTĪBA
Profesionālā un pieaugušo izglītība

074.

74.3.

Turpināsim izglītības satura reformu atbilstoši darba prasmju un tirgus pieprasījuma līdzsvaram, efektivizējot pārkvalifikāciju, integrējot digitālās kompetences, veicinot darba vidē balstītas mācības pieaugušajiem un nosakot vienotu koordināciju pieaugušo izglītībā. Izveidot ar citām valsts informācijas sistēmām integrētu pieaugušo prasmju pārvaldības platformu, kas ietver informāciju par mācību piedāvājumu, mācīšanās rezultātiem, mācību resursiem u.c. pieaugušo prasmju attīstībai būtiskiem elementiem. Attīstīta un aprobēta Prasmju pārvaldības platforma, kas nodrošina vismaz 3500 pieaugušajiem iespēju pieteikties digitālo prasmju pilnveidošanai, uzkrātu informāciju par iegūtajiem mācību rezultātiem, pieteiktos ārpus formālās izglītības iegūto prasmju novērtēšanai, kā arī izmantot platformas iespējas apgūt ārvalstu un Latvijas mācību piedāvājumu. 170
171
IZM IZM (VIAA),
VARAM,
EM,
LM,
NVO
LDDK,
LTRK,
LABS
31.08.2026

II. IZGLĪTĪBA
Profesionālā un pieaugušo izglītība

074.

74.4.

Turpināsim izglītības satura reformu atbilstoši darba prasmju un tirgus pieprasījuma līdzsvaram, efektivizējot pārkvalifikāciju, integrējot digitālās kompetences, veicinot darba vidē balstītas mācības pieaugušajiem un nosakot vienotu koordināciju pieaugušo izglītībā. Attīstīt pašvadītu IKT mācību pieeju. 1) Attīsta jauna pašvadīta IKT mācību pieeja, izveidojot šim nolūkam nepieciešamo mācību vidi un AF investīciju ietvaros nodrošinot papildus IKT speciālistu mācības ārpusformālās izglītības vidē, tostarp mērogojot jau izveidotas ārpusformālās izglītības iniciatīvas IKT speciālistu sagatavošanai, lai nodrošinātu ātrāku IKT speciālistu. Indikatīvi 1 000 ārpusformālās izglītības pieejā sagatavoti IKT speciālistu.
2) Panākts IKT speciālistu skaita pieaugums, lai veicinātu mērķa 100 000 IKT speciālistu jeb 5% no kopējā nodarbināto Latvijā līdz 2023. gadam sasniegšanu.
  IZM Uzņēmumi,
NVO,
pašvaldības
1) 30.06.2026
2) 31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Augstākā izglītība, zinātne un inovācija

075.

75.1.

Palielināsim pētniecības un attīstības kopējo finansējumu ne mazāk kā 1,5% no IKP, ieviešot Latvijas Viedās specializācijas stratēģiju, īstenojot starptautisko sadarbību un sadarbību ar industriju, piesaistot starptautisko finansējumu, primāri orientējoties uz "Apvārsnis Eiropa" programmu un piedalīšanos pasaules līmeņa pētniecības organizācijās, kā arī paplašinot inovāciju fonda darbību atbilstoši caurspīdības, godīgas konkurences un rezultativitātes principiem. Veicināsim inovāciju procesu pētniecības organizācijās. Nodrošināt ilgtspējīga finansējuma modeļa ieviešanu Inovāciju fonda iniciatīvas īstenošanai, tai skaitā elastīgu pieeju komerciālas ievirzes pētniecības projektu atlasei un uzraudzībai, iesaistot industriju, kā arī nodrošinot atbilstību Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas ietvaram. 1) Nodrošināts ilgtspējīgs finansējums Inovāciju fonda iniciatīvai, kas paredz atbalstu komerciālas ievirzes pētniecības projektiem.
2) Nodrošināts, ka Inovāciju fonda pētniecības un attīstības virzieni tiek definēti Viedās specializācijas stratēģijas pārvaldības modeļa ietvaros.
3) Nodrošināta Viedās specializācijas stratēģijas pārvaldības modeļa ilgtspēja (finansējums, administratīvais cilvēkresursi).
202 EM IZM,
LZP
31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Augstākā izglītība, zinātne un inovācija

075.

75.2.

Palielināsim pētniecības un attīstības kopējo finansējumu ne mazāk kā 1,5% no IKP, ieviešot Latvijas Viedās specializācijas stratēģiju, īstenojot starptautisko sadarbību un sadarbību ar industriju, piesaistot starptautisko finansējumu, primāri orientējoties uz "Apvārsnis Eiropa" programmu un piedalīšanos pasaules līmeņa pētniecības organizācijās, kā arī paplašinot inovāciju fonda darbību atbilstoši caurspīdības, godīgas konkurences un rezultativitātes principiem. Veicināsim inovāciju procesu pētniecības organizācijās. Pilnveidot uzņēmumu datu par ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā (P&A) uzskaiti un iekļaušanu statistikā ar nolūku paaugstināt uzņēmumu P&A ieguldījumu datu respondenci un atspoguļošanu oficiālajā statistikā. Nodrošināta pilnvērtīga P&A datu atspoguļošanas mehānisma ieviešana un atbilstoša datu respondence, kā arī atbilstoši informēšanas un motivēšanas pasākumi.   EM EM (CSP, LIAA),
FM (VID)
31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Augstākā izglītība, zinātne un inovācija

075.

75.3.

Palielināsim pētniecības un attīstības kopējo finansējumu ne mazāk kā 1,5% no IKP, ieviešot Latvijas Viedās specializācijas stratēģiju, īstenojot starptautisko sadarbību un sadarbību ar industriju, piesaistot starptautisko finansējumu, primāri orientējoties uz "Apvārsnis Eiropa" programmu un piedalīšanos pasaules līmeņa pētniecības organizācijās, kā arī paplašinot inovāciju fonda darbību atbilstoši caurspīdības, godīgas konkurences un rezultativitātes principiem. Veicināsim inovāciju procesu pētniecības organizācijās. Izveidot un īstenot valsts pētījumu programmu jaunu akadēmisko un klīnisko zināšanu ieguvei veselības politikas prioritārajās jomās, piešķirot tam papildus finansējumu kā jaunai politikas prioritātei ar mērķi uzlabot veselības veicināšanas, slimību profilakses un veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un efektivitāti ar mērķi novērst vai samazināt iedzīvotāju saslimstību un mirstību, palielinātu veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu. Īstenota Valsts pētījumu programma "Sabiedrības veselība" kā rezultātā radītas jaunas zināšanas un risinājumi slimību profilakses un veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai un veselības aprūpes sistēmas efektivitātes un noturībspējas stiprināšanai. Iegūtās zināšanas tiks izmantotas, lai uzlabotu veselības pakalpojumu sniegšanu. Aprobētas jaunas metodes un rīcības algoritmi slimību diagnostikai, ārstēšanai un profilaksei. 63
68
70
72
135
142
VM,
IZM
LZP 31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Augstākā izglītība, zinātne un inovācija

075.

75.4.

Palielināsim pētniecības un attīstības kopējo finansējumu ne mazāk kā 1,5% no IKP, ieviešot Latvijas Viedās specializācijas stratēģiju, īstenojot starptautisko sadarbību un sadarbību ar industriju, piesaistot starptautisko finansējumu, primāri orientējoties uz "Apvārsnis Eiropa" programmu un piedalīšanos pasaules līmeņa pētniecības organizācijās, kā arī paplašinot inovāciju fonda darbību atbilstoši caurspīdības, godīgas konkurences un rezultativitātes principiem. Veicināsim inovāciju procesu pētniecības organizācijās. Sasniegt valsts budžeta ieguldījumus pētniecībā un attīstībā vismaz 0,5 % apmērā no IKP caur lielākajām pētniecības programmām (Valsts pētījumu programma (turpmāk- VPP), tai skaitā ilgtermiņa komerciālas ievirzes pētījumu programma, Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti, turpmāk- FLPP, Zinātnes bāzes finansējums). 1) 1. Latvijas valsts budžeta P&A finansējums sasniedz vismaz 0,5 % no IKP.
2) 2025. gada zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā ir uzlabojums rezultātos visās 6 zinātnes nozaru grupās (tajās zinātniskajās institūcijās, kuras ir piedalījušās iepriekšējā izvērtējumā).
3) Panākts turpinājums un ilgtspēja esošajām valsts pētījumu programmām, kā arī jaunu programmu īstenošana, sākot no 2023. gada, un ir pilnveidots valsts pētījumu programmu regulējums, padarot to pievilcīgāku valsts, pašvaldību un privātā sektora vajadzībām, tādējādi piesaistot papildu finansējumu inovatīvu, uz tautsaimniecības attīstību RIS3 jomās orientētu programmu īstenošanai, sasniedzot vismaz 35 milj. eiro gadā valsts pētījumu programmām.
4) Sniegta iespēja Latvijas labākajiem zinātniekiem realizēt savas pētniecības idejas caur pilnvērtīgu FLPP programmas nodrošinājumu, kurā vismaz 30 % no virs kvalitātes sliekšņa novērtēto projektu tiek finansēti ik gadu, tādējādi nodrošinot lielāku skaitu atbalstīto izcilo Latvijas zinātnieku. Uzlabota Latvijas zinātnes kvalitāte (vismaz 50 % Latvijas zinātnisko publikāciju Q1 (top 25 %) zinātniskajos žurnālos.
5) Panākts būtisks finansējuma palielinājums zinātnes bāzes finansējuma programmā vismaz 70 milj. eiro apmērā, kas ir nepieciešamais pamats, lai labākajās un spēcīgākajās Latvijas zinātniskajās institūcijās atbilstoši sasniegtajam sniegumam tiktu nodrošināts būtisks zinātniskās kapacitātes pieaugums, labāka spēja piesaistīt konkurētspējīgus zinātniekus, projektu līdzfinansējums un jaunu un perspektīvu zinātnisko virzienu attīstīšana. Ar šo programmu arī nodrošināts atbalsts nacionālas nozīmes zinātniskajai infrastruktūrai.
139
143
IZM 1), 3) EM,
1- 5) LZP, zinātniskās institūcijas
31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Augstākā izglītība, zinātne un inovācija

075.

75.5.

Palielināsim pētniecības un attīstības kopējo finansējumu ne mazāk kā 1,5% no IKP, ieviešot Latvijas Viedās specializācijas stratēģiju, īstenojot starptautisko sadarbību un sadarbību ar industriju, piesaistot starptautisko finansējumu, primāri orientējoties uz "Apvārsnis Eiropa" programmu un piedalīšanos pasaules līmeņa pētniecības organizācijās, kā arī paplašinot inovāciju fonda darbību atbilstoši caurspīdības, godīgas konkurences un rezultativitātes principiem. Veicināsim inovāciju procesu pētniecības organizācijās. Palielināt un stiprināt Latvijas zinātnes pārstāvniecību starptautiska mēroga pētniecības organizācijās un konsorcijos. 1) Panākts Latvijas kā pilntiesīga dalībnieka statuss Eiropas Molekulārās Bioloģijas laboratorijā (EMBL), ratificējot Latvijas pievienošanos Eiropas Molekulārās Bioloģijas Konferencei (EMBC) un tās dibinātajai EMBL, kas ļauj iegūt piekļuvi šīs organizācijas resursiem, infrastruktūrai un rezultātiem, sasniedzot pētniecības izcilību biomedicīnas, medicīnas un farmācijas nozarēs.
2) Latvija kļūst par CERN pirmsiestāšanās dalībvalsti, kā arī veic sagatavošanās pasākumus pilntiesīgas dalībvalsts statusa iegūšanai indikatīvi 2027. gadā, palielinot Latvijas zinātnisko kapacitāti un izcilību (īpaši daļiņu fizikas, detektoru un paātrinātāju tehnoloģiju jomā, kā arī saistītajos pētījumos citās jomās, piemēram, medicīnā (diagnostikā un vēža ārstēšanā) un vides piesārņojuma problēmu risināšanā) un Latvijas uzņēmumu iesaisti un dalību CERN iepirkumos.
3) Turpināta un tālāk stiprināta Latvijas uzņēmumu un zinātnisko institūciju spēja kosmosa industrijā izstrādāt jaunus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus caur Latvijas dalības nostiprināšanu Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) asociētās dalībvalsts statusā, palielinot Latvijas integrāciju EKA programmās un aktivitātēs izglītībā, zinātnē un industrijā t.sk. jaunuzņēmumu iesaistē. Palielināts sekmīgo projektu skaits Latvijas zinātniskajām institūcijām un uzņēmumiem. Virzība uz pilntiesīgas EKA dalībvalsts statusu 2027. gadā.
139
143
IZM EM (LIAA),
ĀM,
LZP,
zinātniskās institūcijas,
uzņēmumi
1) 31.12.2023
2) 30.06.2025
3) 31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Augstākā izglītība, zinātne un inovācija

075.

75.6.

Palielināsim pētniecības un attīstības kopējo finansējumu ne mazāk kā 1,5% no IKP, ieviešot Latvijas Viedās specializācijas stratēģiju, īstenojot starptautisko sadarbību un sadarbību ar industriju, piesaistot starptautisko finansējumu, primāri orientējoties uz "Apvārsnis Eiropa" programmu un piedalīšanos pasaules līmeņa pētniecības organizācijās, kā arī paplašinot inovāciju fonda darbību atbilstoši caurspīdības, godīgas konkurences un rezultativitātes principiem. Veicināsim inovāciju procesu pētniecības organizācijās. Palielināt Latvijas dalību starptautiskās pētniecības un inovāciju programmās un iniciatīvās, tai skaitā nodrošināt:
a) dalību Eiropas partnerībās, attīstot inovācijas Latvijas viedās specializācijas stratēģijas prioritārajās jomās;
b) programmas "Apvārsnis Eiropa" projektu līdzfinansēšanu un pārfinansēšanu;
c) atbalstu zinātnes politikas ieviešanas kapacitātes, t.sk. analītikas, īstenošanai.
1) Latvijas ārvalstu P&A finansējums sasniedz vismaz 0,2 % no IKP.
2) Latvijas rezultāts "Apvārsnis Eiropa" programmā konkursā piesaistītajam finansējumam sasniedz 200 milj. euro līdz programmas beigām.
2a) Nodrošināta dalība Eiropas partnerībās, t.sk. otrā un trešā viļņa partnerībās.
2b) Nodrošināts finansējums augsti novērtētiem "Apvārsnis Eiropa" projektiem, t.sk. finansējumu nesaņēmušiem pētniecības projektiem. Nodrošināts nacionālais līdzfinansējums visiem publiskās - publiskās partnerības projektiem, piemēram, ERA-NET programmā, kas guvusi atbalstu no Eiropas Komisijas puses un turpināta "Izcilības apliecinājuma" (Seal of Excellence) finansējuma piešķiršanā pētniecības projektiem, kas guvuši izcilu novērtējumu EK projektu konkursos, tādējādi veicinot augsta līmeņa pētniecības attīstību sekmīgākajās Latvijas zinātniskajās institūcijās. Nodrošināts atbalsts Latvijas dalībai ESFRI Ceļa kartes objektos un ERIC konsorcijos.
2c) Nodrošināta pētniecības datu analītika rīcībpolitikas izstrādei RIS3 stratēģijas ieviešanai, īstenoti pasākumi starptautiskā finansējuma piesaistei programmā "Apvārsnis Eiropa", tajā skaitā nodrošinot starptautisko sadarbību Nacionālā kontaktpunkta funkciju ietvaros.
139
141
143
IZM LZP,
zinātniskās institūcijas,
uzņēmumi
31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Augstākā izglītība, zinātne un inovācija

075.

75.7.

Palielināsim pētniecības un attīstības kopējo finansējumu ne mazāk kā 1,5% no IKP, ieviešot Latvijas Viedās specializācijas stratēģiju, īstenojot starptautisko sadarbību un sadarbību ar industriju, piesaistot starptautisko finansējumu, primāri orientējoties uz "Apvārsnis Eiropa" programmu un piedalīšanos pasaules līmeņa pētniecības organizācijās, kā arī paplašinot inovāciju fonda darbību atbilstoši caurspīdības, godīgas konkurences un rezultativitātes principiem. Veicināsim inovāciju procesu pētniecības organizācijās. Nodrošināt uzņēmumu, tajā skaitā valsts kapitālsabiedrību, investīciju pieaugumu P&A. Latvijas uzņēmumu P&A finansējums sasniedz vismaz 0,57 % no IKP.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
  EM IZM,
visas ministrijas,
uzņēmumi,
zinātniskās institūcijas,
LZP,
EM (LIAA)
30.06.2026

II. IZGLĪTĪBA
Augstākā izglītība, zinātne un inovācija

075.

75.8.

Palielināsim pētniecības un attīstības kopējo finansējumu ne mazāk kā 1,5% no IKP, ieviešot Latvijas Viedās specializācijas stratēģiju, īstenojot starptautisko sadarbību un sadarbību ar industriju, piesaistot starptautisko finansējumu, primāri orientējoties uz "Apvārsnis Eiropa" programmu un piedalīšanos pasaules līmeņa pētniecības organizācijās, kā arī paplašinot inovāciju fonda darbību atbilstoši caurspīdības, godīgas konkurences un rezultativitātes principiem. Veicināsim inovāciju procesu pētniecības organizācijās. Harmonizēt LZP, CFLA, LIAA, VRAA uzraudzīto pētniecības projektu uzraudzības prasības ar programmas Apvārsnis Eiropa uzraudzības prasībām, lai vienādotu administratīvo pieeju un mazinātu administratīvo slogu. 1) Vienotas LZP zinātniskās ekspertīzes prasības visiem Latvijas finansētiem pētniecības projektiem, kas harmonizētas ar EK pielietotajām uzraudzības prasībām Ietvara programmā.
2) Nodrošināti uzlabojumi zinātnes un inovāciju birokrātiskā sloga samazināšanai attiecībā par iesniedzamās informācijas vienkāršošanu un salāgošanu starp dažādām programmām gan programmas administrēšanā, gan zinātnisko institūciju ietvaros.
139
141
IZM LZP
Visas ministrijas (izņemot AizM)
1) 30.06.2026
2) 30.06.2026

II. IZGLĪTĪBA
Augstākā izglītība, zinātne un inovācija

076.

76.1.

Investēsim zinātnes universitāšu konkurētspējā, panākot zinātnes universitāšu iekļūšanu starptautisko reitingu Top 500. Izstrādāt adekvātu resursu atbalsta stratēģiju Latvijas zinātnes universitātēm ar visstraujāko attīstību starptautiskajā konkurētspējā, kas ir vērsta uz pētniecības kapacitātes un kvalitātes celšanu un augsta līmeņa akadēmiskā personāla piesaisti un atjaunotni. Vismaz divas reizes palielināts publiskā sektora atbalsts pētniecībai, palielinot zinātnes universitāšu zinātnisko kapacitāti un kvalitāti, tuvinot to top 500 universitāšu līmenim. 139
143
IZM Augstākās izglītības institūcijas,
zinātniskās institūcijas,
komersanti,
visas ministrijas
31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Augstākā izglītība, zinātne un inovācija

076.

76.2.

Investēsim zinātnes universitāšu konkurētspējā, panākot zinātnes universitāšu iekļūšanu starptautisko reitingu Top 500. Stiprināt augstskolu un zinātnisko institūciju stratēģisko specializāciju, nodrošinot finansējumu grantiem institūciju iekšējām P&A izcilības inciatīvām (Atveseļošanas fonda investīcijas). Augstskolās ir izveidojusies sistēma iekšējo pētniecības projektu finansēšanai, tajā skaitā līdz 30.06.2026. nodrošinot atbalstītu 45 augstskolu un zinātnisko institūciju iekšējie P&A granti. 139
143
IZM Augstākās izglītības institūcijas,
zinātniskās institūcijas,
komersanti,
visas ministrijas
31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Augstākā izglītība, zinātne un inovācija

076.

76.3.

Investēsim zinātnes universitāšu konkurētspējā, panākot zinātnes universitāšu iekļūšanu starptautisko reitingu Top 500. Nodrošināt augsta līmeņa digitālo prasmju apguvi kvantu tehnoloģiju, valodu tehnoloģiju un augstas veiktspējas skaitļošanas jomās (Atveseļošanas fonda investīcijas). Līdz 30.06.2026. vismaz 3000 speciālisti (uzņēmējdarbības, akadēmiskā un valsts sektora) un studenti apguvuši padziļinātas digitālās prasmes kvantu tehnoloģijās, augstas veiktspējas skaitļošanā un valodu tehnoloģiju jomā. 139
143
IZM Augstākās izglītības institūcijas,
zinātniskās institūcijas (LU, RTU, RSU, LU MII, LU CFI, LU LFMI),
komersanti (Tilde),
visas ministrijas (izņemot AizM)
30.06.2026

II. IZGLĪTĪBA
Augstākā izglītība, zinātne un inovācija

076.

76.4.

Investēsim zinātnes universitāšu konkurētspējā, panākot zinātnes universitāšu iekļūšanu starptautisko reitingu Top 500. Nodrošināts mērķēts finansiāls atbalsts sadarbības projektiem un mobilitātes grantiem zinātnē, tādējādi veicinot zinātnes universitāšu konkurētspēju, kā arī nodrošināt P&A&I cilvēkresursu atjaunotni, tai skaitā:
(a) doktorantu iesaisti studiju vai zinātniski pētnieciskajā darbā augstākās izglītības institūcijā vai zinātniskajā institūcijā (ES struktūrfondu un Atveseļošanas fonda investīcijas);
(b) jauno zinātnieku (pēcdoktorantu) pētniecības kapacitātes un karjeras attīstību (ES struktūrfondu un Atveseļošanas fonda investīcijas);
(c) pieredzējušu pētnieku un akadēmiskā personāla pētniecības kapacitātes pilnveidi (Atveseļošanas fonda investīcijas);
(d) studējošo inovācijas un uzņēmīguma prasmju attīstīšanu, risinot tautsaimniecības attīstībai aktuālus jautājumus un stiprinot augstākās izglītības institūciju sadarbību ar uzņēmējdarbības sektoru (ES struktūrfondu investīcijas).
Pētniecības cilvēkresursu piesaiste un kapacitātes celšana, tai skaitā piešķirot finansējumu doktorantu skaita un vienam doktorantam paredzētā finansējuma būtiskai palielināšanai un īstenojot pēcdoktorantūras finansēšanas programmu.
a) Latvijas augstskolās nodrošināts doktora grāda ieguvēju skaita pieaugums, sasniedzot vismaz 200 doktora grāda ieguvējus gadā, tajā skaitā:
b) Līdz 30.06.2026. vismaz 105 doktoranti saņēmuši grantus iesaistei studiju vai zinātniski pētnieciskajā darbā augstākajā izglītības institūcijā vai zinātniskajā institūcijā;
c) Līdz 30.06.2026. vismaz 35 pēcdoktoranti saņēmuši grantus pētnieciskajai darbībai;
d) Līdz 30.06.2026. vismaz 18 zinātnieki (profesori) saņēmuši grantus pētnieciskajai darbībai;
e) 10 % akadēmiskā personāla ir ārvalstnieki no ES un OECD valstīm (IAP)
139 IZM Augstākās izglītības institūcijas,
zinātniskās institūcijas
30.06.2026

II. IZGLĪTĪBA
Augstākā izglītība, zinātne un inovācija

077.

77.1.

Lai uzlabotu augstākās izglītības kopējo kvalitāti un konkurētspēju, atbilstoši Latvijas tautsaimniecības pieprasījumam pilnveidosim augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeļus, nodrošinot reālām izmaksām atbilstošu finansējumu. 1) Piedāvāt jauno koncepciju turpmākajai augstākās izglītības finansēšanai, turpinot attīstīt esošo trīs pīlāru modeli, veicinot sistēmas kvalitāti caur resursu pieejamības nodrošināšanu un mainot fokusu no procesa uz finansējuma piešķiršanu pēc noteiktiem sasniegtajiem rezultātiem (piemēram, saņemtais novērtējums akreditācijā, studiju jomai atbilstošās pētniecības nozares novērtējums, absolventu skaits prioritārās jomās atbilstoši darba tirgus pieprasījumam), ņemot vērā augstskolu tipoloģiju un stratēģisko specializāciju.
2) Pilnveidot augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeli, virzoties uz reālām izmaksām atbilstošu finansējumu, kas nodrošina gan papildus resursu piesaisti augstākās izglītības un zinātnes sistēmai, gan arī racionālu to izmantošanu.
1) Ieviesti jauni snieguma stimuli valsts augstskolās, kuri ir vērsti uz atbiruma mazināšanu, studiju kvalitātes celšanu un akadēmiskā personāla kvalifikācijas paaugstināšanu; būtiski palielināsim pieejamo resursu apjomu augstākajā izglītībā, šim mērķim novirzot 150 milj. euro gadā. Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes procesā vērtēt priekšlikumu, ka darba devēja izdevumi par darbinieku augstāko izglītību netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
2) No 2024.gada pakāpeniski nodrošināta efektivitātes kritēriju ieviešana I pīlārā – 20% no esošā finansējuma piešķirot pēc efektivitātes kritērijiem, 80% nodrošinot kā stabilitātes finansējumu.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
151 IZM KM,
augstākās izglītības institūcijas,
FM
1) 31.10.2026
2) 31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Augstākā izglītība, zinātne un inovācija

078.

78.1.

Nesamazinot valsts finansēto budžeta vietu skaitu, atbalstīsim virzību uz plašāku augstākās izglītības pieejamību Latvijas studējošajiem un pārskatīsim vienas studiju vietas bāzes finansējumu. Palielināt kvalitatīvas augstākās izglītības pieejamību, aktualizēsim studiju izmaksas, piešķirot finansējumu pēc rezultāta, nevis procesa. 1) Ar finansiāliem stimuliem virzīsim augstākās izglītības sistēmu uz kvalitāti, sasniedzot mērķus (augstāks absolventu skaits atbilstoši darba tirgus prasībām, studiju programmu un zinātnes kvalitāte), nomainot fokusu no procesa jeb skaitliskā studiju vietu aizpildījuma uz rezultātu.
2) Palielināts absolventu skaits valstij prioritārajās jomās (STEM, veselība, izglītība), kas strādā Latvijā iegūtajai izglītībai atbilstošā nozarē (izglītības iestādēs, veselības aprūpē, STEM).
3) Pakāpeniski samazināt studējošo atbirumu par 10%.
4) Augstākās izglītības absolventu nodarbinātība 0. līdz 3. profesiju pamatgrupā (vadītāji, vecākie speciālisti un speciālisti), salīdzinot ar kopējo augstāko izglītību ieguvušo nodarbināto skaitu - 78 % (2018), 83 % (2026).
5) Paplašināt sociālās stipendijas "Studētgods" stipendiātu loku ar jaunām mērķgrupām (studējošie no trūcīgām un mazturīgām ģimenēm), pakāpeniski palielinot sociālās stipendijas apmēru.
6) Ieviest mērķētu atbalstu topošajiem speciālistiem valstij prioritārajās jomās, sākot ar pilotprojektu studējošiem - topošiem pedagogiem, nodrošinot jauno absolventu veiksmīgu nokļūšanu izglītības iestādēs.
151 IZM,
VM,
ZM,
KM
Augstākās izglītības institūcijas 31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Augstākā izglītība, zinātne un inovācija

079.

79.1.

Nesamazinot valsts finansēto budžeta vietu skaitu, atbalstīsim virzību uz plašāku augstākās izglītības pieejamību Latvijas studējošajiem un pārskatīsim vienas studiju vietas bāzes finansējumu. Izveidot sistēmisku risinājumu augstskolu stratēģiskās specializācijas regulārai pārskatīšanai atbilstoši tipam un tautsaimniecības attīstības prioritātēm. MK apstiprināti noteikumi par augstskolu stratēģiskās specializācijas aktualizāciju, kas augstskolām ir pamats to studiju un zinātnes īstenošanai un attīstībai. 156
157
158
IZM Zinātnes universitātes 30.08.2023

II. IZGLĪTĪBA
Augstākā izglītība, zinātne un inovācija

079.

79.2.

Nesamazinot valsts finansēto budžeta vietu skaitu, atbalstīsim virzību uz plašāku augstākās izglītības pieejamību Latvijas studējošajiem un pārskatīsim vienas studiju vietas bāzes finansējumu. Ar Atveseļošanas fonda investīcijām īstenot augstākās izglītības institūciju un zinātnisko institūciju konsolidāciju, veidojot spēcīgāku zinātnes universitāšu ekosistēmu. Veiktas augstākās izglītības institūciju vai zinātnisko institūtu strukturālās pārmaiņas un nodrošināta virzība uz izcilību studijās un pētniecībā, kas ir novērtējamas rezultātu uzlabojumā augstskolu reitingos un zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā, kas tiek veikts reizi 6 gados. 156
157
158
IZM Zinātnes universitātes 30.06.2026

II. IZGLĪTĪBA
Augstākā izglītība, zinātne un inovācija

079.

79.3.

Nesamazinot valsts finansēto budžeta vietu skaitu, atbalstīsim virzību uz plašāku augstākās izglītības pieejamību Latvijas studējošajiem un pārskatīsim vienas studiju vietas bāzes finansējumu. Ar ES struktūrfondu investīcijām izveidot RIS3 pētniecības un inovācijas centrus, koncentrējot zinātnes universitātēs un zinātniskajās institūcijās pētniecības, inovācijas un sadarbības ar uzņēmējdarbības sektoru kapacitāti. 1) Attīstīt izcilību, starpnozaru un starptautisko sadarbību un augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti veicinošu pētniecības (t.sk. digitālo) infrastruktūru RIS3 pētniecības un inovācijas izcilības centru ietvaros un veicināt to koplietošanu nacionālā mērogā, tādējādi paaugstinot Latvijas pētniecības redzamību un sadarbības iespējas starptautiskā mērogā. Latvijas rezultāts Apvārsnis Eiropa programmā sasniedz 200 milj. euro līdz programmas beigām, palielinoties augstskolu rezultātiem un pieaugot augstskolu zinātniskā darba rezultātiem, kuri ir izstrādāti, sadarbojoties ar ārvalstu zinātniskajām institūcijām.
2) Līdz 2026. gadam izveidoti vismaz divi RIS3 pētniecības un inovācijas centri RIS3 jomās un līdz 2024. gadam tajos nodrošināti 136 pētnieki (PLE izteiksmē).
156
157
158
IZM Zinātnes universitātes 31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Augstākā izglītība, zinātne un inovācija

080.

80.1.

Izveidosim efektīvu kvalitātes nodrošināšanas mehānismu augstākajā izglītībā, kura sastāvdaļa būs zinātnisko institūciju darbības starptautiskais novērtējums. Pārejot uz institucionālo akreditācijas modeli, atcelsim iepriekšējo augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas procesu. Nodrošināt pakāpenisku pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju, kā arī ar ES struktūrfondu investīcijām nodrošināt pakāpenisku pāreju no studiju virzienu akreditācijas uz ciklisku institucionālo akreditāciju augstākajā izglītībā. 1) Pilnveidota augstākās izglītības ārējās kvalitātes nodrošināšanas sistēma. MK izskatīšanai iesniegts Konceptuālais ziņojums par pakāpenisku pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju, tostarp nodrošinot sinerģiju ar zinātnisko institūtu starptautisko izvērtējumu. Tālākā rīcība normatīvo aktu izstrādē atbilstoši konceptuālajā ziņojumā apstiprinātajam rīcības plānam, paredzot, ka atbilstošais regulējums – Augstskolu likuma grozījumi un saistītie MK noteikumi - tiek izstrādāti vismaz gadu pirms cikliskas augstskolu un koledžu akreditācijas sākuma. (indikatīvi MK apstiprina AL grozījumus līdz 2024.gada jūnijam, Saaeima līdz 2024.gada decembrim pieņem grozījumus; MK noteikumi iesniegti MK līdz 2025.gada jūnijam un sākums pakāpeniskai pārejai uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju sākas ar 2026.gada jūliju) Konceptuālā ziņojuma un normatīvo aktu sagatavošana notiek iesaistot sadarbības partnerus.
2) Tiek nodrošināts atbalsts Augstākās izglītības akreditācijas aģentūras kapacitātes stiprināšanai, tiek izstrādāts augstskolu un koledžu akreditācijas laika grafiks, ievērojot studiju virzienu akreditācijas rezultātus un augstskolu reorganizācijas procesa laika ietvaru.
156
157
158
IZM 1) Augstākās izglītības institūcijas,
KM,
ZM,
VM
2) AIC (AIKA)
1) 30.09.2023
2) 30.06.2024

II. IZGLĪTĪBA
Augstākā izglītība, zinātne un inovācija

081.

81.1.

Veiksim datos balstītu analīzi un izstrādāsim mehānismu, lai samazinātu studentu skaita atbirumu augstskolās. Pilnveidot augstākās izglītības finansēšanas sistēmas snieguma uzraudzību, lai identificētu radušās nepilnības sistēmā, ieviešot nacionālo studējošo aptauju un veicot pētījumu par atbiruma iemesliem. Secinājumi un rekomendācijas tiks ņemti vērā, izstrādājot risinājumus atbiruma mazināšanai. 1) Veikts pētījums par studentcentrētas pieejas īstenošanu Latvijas augstskolās un koledžās, tostarp iegūstot salīdzināmus valsts līmeņa datus un informāciju par studējošo apmierinātību ar studijām, mācīšanas kvalitāti, mācīšanas iespējām, akadēmisko atbalstu, studiju organizāciju, mācīšanās resursiem, mācīšanās vidi, atbiruma iemesliem un studējošo pārstāvniecību, ko pēc tam būs iespējams izmantot politikas plānošanā.
2) Studiju kvalitātes stiprināšanai, tostarp studējošo atbiruma mazināšanai, augstskolas pilnveido un nostiprina studentcentrētu pieeju, tostarp izstrādājot un ieviešot rīcības plānu atbiruma mazināšanai, kā arī attīstības stratēģijās nosakot atbiruma samazināšanas rezultatīvos rādītājus.
3) Augstskolās un koledžās tiek nodrošināta atgriezeniskās saites par akadēmiskā personāla darbu sasaiste ar akadēmiskā personāla atalgojuma sistēmu
156
157
158
IZM Augstākās izglītības institūcijas 1) 31.12.2023
2) 31.12.2023
3) 31.12.2023

II. IZGLĪTĪBA
Augstākā izglītība, zinātne un inovācija

082.

82.1.

Veidosim vienotu regulējumu augstākajā izglītībā un zinātnē, tai skaitā ieviešot jaunu akadēmiskās karjeras modeli un tenūras profesūras atbalsta fondu, izstrādāsim Zinātnes universitāšu likumu. Nodrošināts, ka augstākās izglītības un zinātnes regulējums ir savstarpēji integrēts. 1) Izstrādāts un iesniegts MK izskatīšanai likumprojekts par zinātnes universitātēm.
2) pakāpeniski, izstrādājot jaunu regulējumu doktorantūrai, akadēmiskajai karjerai, akreditācijai, to nostiprināt Augstskolu likumā, nodrošinot atbilstošo normu izslēgšanu no Zinātniskās darbības likuma.
156
157
158
IZM   1) 31.10.2024
2) 31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Augstākā izglītība, zinātne un inovācija

082.

82.2.

Veidosim vienotu regulējumu augstākajā izglītībā un zinātnē, tai skaitā ieviešot jaunu akadēmiskās karjeras modeli un tenūras profesūras atbalsta fondu, izstrādāsim Zinātnes universitāšu likumu. Izstrādāt modeli jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanai augstskolās un zinātniskajos institūtos. 1) Izglītības un pētniecības starptautiskās konkurētspejas stiprināšanai, cilvēkresursu atjaunotnes nodrošināšanai un ārvalstu akadēmiskā personāla piesaistei tiek modernizēts akadēmiskās karjeras ietvars, MK iesniegts Konceptuālais ziņojums par jaunu akadēmiskās karjeras ietvaru Latvijā. Tālākā rīcība normatīvo aktu izstrādē atbilstoši konceptuālajā ziņojumā apstiprinātajam tālākas rīcības plānam, sadarbojoties ar iesaistītajām pusēm.
2) Palielināts augstākās izglītības un zinātnes finansējums kā pamats tenūras fondu izveidei augstskolās.
3) Palielinātas minimālās prasības akadēmiskajam personālam (īpaši asociētajiem profesoriem un profesoriem).
4) Pieaudzis akadēmiskā personāla, kuri nodarbināti pilna laika slodzē augstākās izglītības institūcijās, īpatsvars (pēc ISCED, 5.-8. izglītības pakāpes līmenis) - 17,8 % (2018.g.), 25 % (2024.g.), 50 % (2027.g.).
5) MK apstiprināts pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks atbilstoši Izglītības likumam un Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam.
156
157
158
IZM Augstākās izglītības institūcijas 1) 30.09.2023
2) 31.10.2026
3) 31.12.2023
4) 31.10.2026
5) 31.10.2025

II. IZGLĪTĪBA
Augstākā izglītība, zinātne un inovācija

082.

82.3.

Veidosim vienotu regulējumu augstākajā izglītībā un zinātnē, tai skaitā ieviešot jaunu akadēmiskās karjeras modeli un tenūras profesūras atbalsta fondu, izstrādāsim Zinātnes universitāšu likumu. Nodrošināt ES struktūrfondu investīcijas akadēmiskā personāla kompetenču modeļa ieviešanai, personāla atlases un motivēšanas sistēmas pilnveidei un prognozējamās karjeras jeb tenūrgaitas sistēmas un tenūramatu institucionalizēšanai, kā arī pilotprojektu īstenošanai profesoru vietu izveidei. Nodrošinātas ES struktūrfondu investīcijas akadēmiskā personāla kompetenču modeļa ieviešanai, personāla atlases un motivēšanas sistēmas pilnveidei un prognozējamās karjeras jeb tenūrgaitas sistēmas un tenūramatu institucionalizēšanai, izvēloties piemērotāko scenāriju pilotprojektu ieviešanai.   IZM Augstākās izglītības institūcijas 31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Augstākā izglītība, zinātne un inovācija

083.

83.1.

Izveidosim inovācijas ekosistēmu Latvijā, kas iekļauj publisko un privāto sektoru. Sakārtosim intelektuālā īpašuma jautājumu publiskā sektora zinātniskajos institūtos, lai veicinātu ne tikai inovāciju procesu augstskolās un zinātniskajās institūcijās, bet arī jaunu tehnoloģiju un produktu izstrādi un izgudrojumu patentēšanu un valorizāciju. Veikt normatīvā regulējuma pilnveidi saistībā ar intelektuālā īpašuma regulējuma sakārtošanu nozares normatīvajā regulējumā. Pilnveidots normatīvais regulējums, tajā skaitā veicot nepieciešamos grozījumus Zinātniskās darbības likumā, sakārtojot intelektuālā īpašuma jautājumu publiskā sektora zinātniskajās institūcijās sadarbībā ar citām šajā jautājumā iesaistītajām ministrijām. 139
141
144
IZM EM 31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Augstākā izglītība, zinātne un inovācija

083.

83.2.

Izveidosim inovācijas ekosistēmu Latvijā, kas iekļauj publisko un privāto sektoru. Sakārtosim intelektuālā īpašuma jautājumu publiskā sektora zinātniskajos institūtos, lai veicinātu ne tikai inovāciju procesu augstskolās un zinātniskajās institūcijās, bet arī jaunu tehnoloģiju un produktu izstrādi un izgudrojumu patentēšanu un valorizāciju. Nodrošināt ES struktūrfondu finansējumu praktiskas ievirzes pētījumu īstenošanai un valsts budžeta finansējumu Tirgus orientēto pētījumu īstenošanai. Palielinājusies augstskolu un zinātnisko institūciju pētniecības sadarbība caur kopīgu pētniecības projektu skaitu, piesaistīto privāto investīciju apmēru un jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi. 139
141
144
IZM EM 31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Augstākā izglītība, zinātne un inovācija

083.

83.3.

Izveidosim inovācijas ekosistēmu Latvijā, kas iekļauj publisko un privāto sektoru. Sakārtosim intelektuālā īpašuma jautājumu publiskā sektora zinātniskajos institūtos, lai veicinātu ne tikai inovāciju procesu augstskolās un zinātniskajās institūcijās, bet arī jaunu tehnoloģiju un produktu izstrādi un izgudrojumu patentēšanu un valorizāciju. Veicināt valsts zinātniskajās institūcijās radītā intelektuālā īpašuma plašāku izmantošanu sabiedrības interesēs un komercializāciju. 1) Izveidota sistēma, kas veicina tehnoloģiju pārneses infrastruktūras attīstību.
2) Uzlabots normatīvais regulējums valsts zinātniskajās institūcijās radītā intelektuālā īpašuma izmantošanai un komercializācijai (izvērtēta grozījumu nepieciešamība Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, Zinātniskās darbības likumā).
3) Nodrošināt finansējumu pētniecisko organizāciju izstrāžu TRL līmeņa celšanai, tehnoloģiju pārnesei, komercializācijas stratēģiju un tehniski ekonomisko pamatojumu izstrādei kā arī intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai
139
141
144
1) IZM
2) IZM
3) IZM, EM
1) Zinātniskās institūcijas un augstākās izglītības institūcijas,
2) FM, EM (LIAA), TM, zinātniskās institūcijas, augstākās izglītības institūcijas,
3) TM, EM (LIAA), zinātniskās institūcijas, augstākās izglītības institūcijas
1) 31.10.2026
2) 31.10.2026
3) 31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Augstākā izglītība, zinātne un inovācija

084.

84.1.

Turpināsim kvalitatīvas kultūrizglītības sistēmas pilnveidi, atbalstot virzību uz izcilību visos kultūrizglītības līmeņos, sākot no profesionālās ievirzes un vidējā līmeņa kultūrizglītības līdz mākslu un kultūras universitāšu izglītībai, nodrošinot programmu starptautisku konkurētspēju, pēctecību, elastīgi pielāgojot izglītības programmas atbilstoši laikmeta, kultūras un radošā sektora darba tirgus prasībām Veidot mākslu jomas nozares kvalifikāciju struktūru atbilstoši darba tirgus vajadzībām un virzībai uz izcilību un īstenot profesionālās kultūrizglītības iestāžu mācību vides un infrastruktūras modernizācijas projektus, t.sk. mācību līdzekļu bāzes atjaunināšanu un citus pasākumus. 1) Aktualizēta mākslu jomas nozares kvalifikāciju struktūra un nozares kvalifikāciju karte, kā arī izstrādātas vai aktualizētas profesionālās kvalifikācijas prasības atbilstoši laikmeta, kultūras un radošā sektora darba tirgus pieprasījumam.
2) Pabeigta profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu tīkla reforma (konsolidētas 2 KM vidusskolas).
3) Īstenoti profesionālās kultūrizglītības iestāžu mācību vides un infrastruktūras modernizācijas projekti, t.sk. mācību līdzekļu, materiāltehniskas bāzes atjaunināšana.
166 KM (LNKC)   1) 31.10.2026
2) 31.10.2026
3) 31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Augstākā izglītība, zinātne un inovācija

085.

85.1.

Veicināsim izglītības eksportu, piesaistot augsti motivētus ārvalstu studentus, mazinot administratīvo slogu. Organizēt efektīvu starp-sektoru sadarbību procedurāli ērtai un pārskatāmai augsti motivētu ārvalstu studentu piesaistei, kas ir daļa no viedās migrācijas politikas. 1) Pievienošanās Globālajai diplomatzīšanas konvencijai.
2) Izstrādāti un iesniegti izskatīšanai MK noteikumi par diplomatzīšanas tiesību piešķiršanu augstskolām.
3) Uzlabota kvalitātes vadība augstskolās ārvalstu studentu piesaistē Vienošanās par labo praksi ārvalstu studentu piesaistē un studiju nodrošināšanā ietvarā.
  IZM,
VIAA
ĀM,
IeM (PMLP, VRS),
LM,
EM
1) 30.12.2023
2) 30.06.2023
3) 30.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Augstākā izglītība, zinātne un inovācija

086.

86.1.

Sniegsim atbalstu Ukrainas studentiem un pētniekiem, kuri izvēlējušies studēt un strādāt Latvijas augstskolās un zinātniskajos institūtos. Integrēt Ukrainas civiliedzīvotājus Latvijas augstskolās un zinātniskajos institūtos un sniegt atbalstu, nodrošinot studiju un pētniecības stipendijas. Nodrošinātas stipendijas Ukrainas studentiem un pētniekiem, kas atbilst Ukrainas civiliedzīvotāja statusam vismaz esošajā apjomā līdz 30.06.2023. Pēc tam atbalsts tiks plānots atkarībā no kara situācijas attīstības.   IZM Augstākās izglītības institūcijas,
zinātniskās institūcijas
30.06.2023

II. IZGLĪTĪBA
Augstākā izglītība, zinātne un inovācija

086.

86.2.

Sniegsim atbalstu Ukrainas studentiem un pētniekiem, kuri izvēlējušies studēt un strādāt Latvijas augstskolās un zinātniskajos institūtos. Nodrošināt iespēju Ukrainas studentiem, akadēmiskā un vispārējā personāla pārstāvjiem īstenot mobilitātes Latvijas augstskolās Erasmus+ programmas ietvaros. Īstenotas studentu, akadēmiskā un vispārējā personāla mobilitātes starp Latvijas un Ukrainas augstākās izglītības iestādēm Erasmus+ programmas ietvaros.   IZM IZM (VIAA) 31.10.2026

II. IZGLĪTĪBA
Sports, jaunatnes politika un interešu izglītība

087.

87.1.

Pilnveidosim sporta nozares tiesisko regulējumu, finansēšanas un pārvaldības sistēmu, tai skaitā pārskatot nevalstiskajām sporta organizācijām valsts deleģētos uzdevumus, kā arī izveidosim ilgtermiņā prognozējamu finansēšanas modeli augstu sasniegumu sportā, tai skaitā paralimpiskajā kustībā. Izstrādāt jaunu Sporta likumu, modernizējot sporta organizēšanas un attīstības tiesisko regulējumu. Izskatīšanai MK iesniegts likumprojekts "Sporta likums", nosakot jaunus sporta organizēšanas un
attīstības vispārīgos un tiesiskos pamatus, sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju kompetenci un pamatuzdevumus sporta attīstībā, nodalot sporta organizāciju darbību publisko un privāto tiesību jomā, pārskatot Latvijas Nacionālās sporta padomes statusu un sastāvu, reformējot naudas balvu sistēmu, pilnveidojot paralimpiskā un pielāgota sporta regulējumu, kā arī sociālo garantiju sistēmu sportistiem un sporta veterāniem, precizējot sportistu un sporta darbinieku nodarbinātības tiesisko regulējumu, kā arī veicot citas uz nozares attīstību vērstas izmaiņas, tādejādi modernizējot sporta nozares tiesisko regulējumu un veicinot sporta politikas mērķu sasniegšanu.
381 IZM VM,
LM,
IeM,
AizM,
VARAM,
EM (LIAA)
NVO,
LPS,
LLPA
30.06.2024

II. IZGLĪTĪBA
Sports, jaunatnes politika un interešu izglītība

087.

87.2.

Pilnveidosim sporta nozares tiesisko regulējumu, finansēšanas un pārvaldības sistēmu, tai skaitā pārskatot nevalstiskajām sporta organizācijām valsts deleģētos uzdevumus, kā arī izveidosim ilgtermiņā prognozējamu finansēšanas modeli augstu sasniegumu sportā, tai skaitā paralimpiskajā kustībā. Ieviest jaunu sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeli, nodrošinot sporta nozarei būtisku programmu un pasākumu ilgtspēju, kā arī veicinot sporta politikas mērķu sasniegšanu. 1) Izskatīšanai MK iesniegts informatīvais ziņojums "Par valsts sporta budžeta līdzekļu administrēšanas kārtību" un saistītie Ministru kabineta noteikumu/rīkojumu grozījumu projekti, nodrošinot, ka Latvijā atzītās sporta federācijas valsts budžeta finansējumu saņem no Izglītības un zinātnes ministrijas, novēršot konstatētos trūkumus un dubultā finansējuma saņemšanas risku, pastiprinot kontroli par valsts budžeta finansējuma izlietojumu, kā arī stiprinot atzītās sporta federācijas lomu sporta veidam paredzēto valsts budžeta līdzekļu pārvaldībā.
2) Sagatavoti un izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegti vienoti kritēriji, pēc kuriem aprēķināms sporta federācijām piešķiramais valsts budžeta finansējums, tai skaitā ietverot principus prioritāri atbalstāmo sporta federāciju (veidu) noteikšanai.
381 IZM IeM,
AizM,
NVO
1) 30.09.2023
2) 30.09.2024

II. IZGLĪTĪBA
Sports, jaunatnes politika un interešu izglītība

087.

87.3.

Pilnveidosim sporta nozares tiesisko regulējumu, finansēšanas un pārvaldības sistēmu, tai skaitā pārskatot nevalstiskajām sporta organizācijām valsts deleģētos uzdevumus, kā arī izveidosim ilgtermiņā prognozējamu finansēšanas modeli augstu sasniegumu sportā, tai skaitā paralimpiskajā kustībā. Pilnveidot sporta speciālistu profesionālās kvalifikācijas atbilstības noteikšanas kārtību, precizējot prasības sporta speciālista kvalifikācijai, tādejādi paaugstinot sporta pakalpojumu kvalitāti un drošību. Izskatīšanai MK iesniegti jauni MK noteikumi par sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un sporta speciālistam noteiktajām prasībām, paaugstinot kvalifikācijas prasības, it īpaši darbam ar bērniem un jauniešiem, nosakot katra sporta speciālista konkrētai izglītības pakāpei atbilstošu profesionālās darbības tiesību apjomu, tādejādi palielinot sporta pakalpojumu kvalitāti un drošību. 371
385
IZM IZM (IKVD),
VM,
NVO
31.12.2023

II. IZGLĪTĪBA
Sports, jaunatnes politika un interešu izglītība

087.

87.4.

Pilnveidosim sporta nozares tiesisko regulējumu, finansēšanas un pārvaldības sistēmu, tai skaitā pārskatot nevalstiskajām sporta organizācijām valsts deleģētos uzdevumus, kā arī izveidosim ilgtermiņā prognozējamu finansēšanas modeli augstu sasniegumu sportā, tai skaitā paralimpiskajā kustībā. Noteikt pārejas perioda kārtību naudas balvu piešķiršanai par izciliem sasniegumiem sportā līdz naudas balvu sistēmas reformas pabeigšanai. Izskatīšanai MK iesniegti jauni MK noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru, kas piemērojami līdz jaunā Sporta likuma spēkā stāšanās, būtiski paaugstinot kritērijus naudas balvu piešķiršanai, kā arī pārskatot naudas balvu apmēru. 381 IZM NVO 30.06.2023

II. IZGLĪTĪBA
Sports, jaunatnes politika un interešu izglītība

087.

87.5.

Pilnveidosim sporta nozares tiesisko regulējumu, finansēšanas un pārvaldības sistēmu, tai skaitā pārskatot nevalstiskajām sporta organizācijām valsts deleģētos uzdevumus, kā arī izveidosim ilgtermiņā prognozējamu finansēšanas modeli augstu sasniegumu sportā, tai skaitā paralimpiskajā kustībā. Izveidosim vienotu sistēmu ārvalstu tūrisma un valsts ārējā tēla atpazīstamību veicinošu nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanas Latvijā atbalstam. Izskatīšanai MK iesniegts informatīvais ziņojums par vienota atbalsta mehānisma izveidi nacionālas nozīmes starptautisko sporta pasākumu organizēšanai Latvijā, nosakot prioritāros sporta pasākumus un to atbalsta modeli, ilgtermiņā pēc vienotiem kritērijiem plānojot starptautisko sporta pasākumu norisi vismaz 3 gadu periodā, kā arī nodrošinot sasaisti ar vienotu valsts ārējo tēlu, tādejādi veicinot ārvalstu tūrismu. 384 IZM EM (LIAA),
NVO
31.12.2024

II. IZGLĪTĪBA
Sports, jaunatnes politika un interešu izglītība

088.

88.1.

Attīstīsim sporta infrastruktūru, sekmēsim tās pieejamību. SIA "Latvijas Nacionālās sporta centrs" vidēja termiņa darbības stratēģijā kā vienu no nefinanšu mērķiem noteikt sporta infrastruktūras pieejamības sekmēšanu. Apstiprināta SIA "Latvijas Nacionālās sporta centrs" vidēja termiņa darbības stratēģija, kurā sporta infrastruktūras pieejamības sekmēšana noteikta kā viens no nefinanšu mērķiem, norādot konkrētus sasniedzamos skaitliskos rādītājus. 380 IZM   30.09.2023

II. IZGLĪTĪBA
Sports, jaunatnes politika un interešu izglītība

088.

88.2.

Attīstīsim sporta infrastruktūru, sekmēsim tās pieejamību. Veicot esošās sporta infrastruktūras novērtējumu, apstiprināt prioritāri atbalstāmo valsts nozīmes sporta infrastruktūras projektu sarakstu un noteiksim to finansēšanas modeli. 1) Veikts esošās sporta infrastruktūras kartējums, kā arī nozīmīguma un ietekmes novērtējums.
2) MK apstiprināts prioritāri atbalstāmo valsts nozīmes sporta infrastruktūras projektu saraksts un to finansēšanas modelis, tādejādi veicinot sporta infrastruktūras attīstību, objektu ilgtspējību, noslodzi un ekonomiski pamatotu darbību.
380 IZM VARAM,
NVO,
LPS,
LLPA
1) 31.12.2024
2) 31.12.2025

II. IZGLĪTĪBA
Sports, jaunatnes politika un interešu izglītība

089.

89.1.

Nodrošināsim prioritāti bērnu un jauniešu sporta attīstībai. Pilnveidojot sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeli, noteikt federāciju pienākumu pakāpeniski palielināt to finansējuma daļu, kas no sporta federācijas saņemtajiem valsts budžeta līdzekļiem novirzāms bērnu un jauniešu sportam. Latvijā atzītajām sporta federācijām noteikts pienākums pakāpeniski palielināt to finansējuma daļu, kas no sporta federācijas saņemtajiem valsts budžeta līdzekļiem novirzāms bērnu un jauniešu sportam (provizoriski 2024. gadā 40% un 2025. gadā 50%), izņemot mērķfinansējumu augstas klases sportistu sagatavošanai un paralimpiskam sportam, tādejādi palielinot sporta federācijas organizētās sporta aktivitātēs iesaistīto bērnu un jauniešu skaitu. 381 IZM NVO 31.03.2025

II. IZGLĪTĪBA
Sports, jaunatnes politika un interešu izglītība

089.

89.2.

Nodrošināsim prioritāti bērnu un jauniešu sporta attīstībai. Īstenot pasākumus programmas "Drošība uz ūdens" ieviešanai vispārējās izglītības iestādēs
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
Kā vienu no IZM budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un turpmākajiem gadiem izvirzīsim valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanu divu gadu ūdens kompetences programmas ieviešanai un apguvei vispārējās izglītības iestāžu sākumskolas audzēkņiem, vienlaikus programmas īstenošanā ņemot vērā publiskas lietošanas peldbaseinu pieejamību.   IZM IZM (VISC),
Pašvaldības,
LOK,
LPF
31.12.2025

II. IZGLĪTĪBA
Sports, jaunatnes politika un interešu izglītība

090.

90.1.

Palielināsim veselību veicinošu sporta aktivitāšu pieejamību visām sabiedrības grupām visos reģionos, it īpaši bērniem un jauniešiem, kā arī pārskatīsim valsts un pašvaldību lomu sporta izglītības programmu finansēšanā. Izstrādāt programmu atzīto sporta federāciju īstenoto veselību veicinošu sporta aktivitāšu atbalstam. Sagatavoti un iesniegti izskatīšanai MK priekšlikumi par pakāpenisku valsts finansiālā atbalsta palielināšanu veselību veicinošu sporta aktivitāšu atbalstam, palielinot noteiktā kārtībā atbalstīto pasākumu skaitu un paplašinot veselīga un aktīva dzīvesveida aktivitātēs iesaistīto iedzīvotāju (it īpaši bērnu un jauniešu, tai skaitā bērnu ar invaliditāti) skaitu, izmantojot arī Latvijā izveidoto veselīgo pašvaldību tīklu. 381 IZM VM,
pašvaldības,
NVO
31.03.2024

II. IZGLĪTĪBA
Sports, jaunatnes politika un interešu izglītība

090.

90.2.

Palielināsim veselību veicinošu sporta aktivitāšu pieejamību visām sabiedrības grupām visos reģionos, it īpaši bērniem un jauniešiem, kā arī pārskatīsim valsts un pašvaldību lomu sporta izglītības programmu finansēšanā. Pārskatot izglītības finansēšanas modeli, paredzēt pašvaldību vadošo lomu sporta izglītības programmu īstenošanā to administratīvajā teritorijā, nodrošinot tam nepieciešamo juridisko ietvaru. 1) Precīzi nodalīti profesionālās ievirzes sportā un interešu izglītības sportā programmu īstenošanas mērķi un definēti sasniedzamie rezultāti. Izstrādāts valsts profesionālās ievirzes izglītības standarts sportā.
2) Apstiprināts jauns sporta izglītības programmu finansēšanas modelis (sasaiste ar citu izglītības veidu finansēšanas modeli).
3) Īstenojot sporta ekosistēmas pieeju, izveidots vienots (caurviju un pēctecīgs) saturs sportā visos izglītības veidos (vispārējā, interešu, profesionālā ievirze) zināšanu par fizisko aktivitāšu nepieciešamību un regulāru fizisko aktivitāšu paradumu izveidošanai un nostiprināšanai, vienlaikus pilnveidojot ieguldījumu to atbalstam.
381
385
IZM IZM (VISC),
VARAM,
pašvaldības
1) 31.12.2023
2) 31.12.2024
3) 31.12.2025

II. IZGLĪTĪBA
Sports, jaunatnes politika un interešu izglītība

091.

91.1.

Izstrādāsim valsts vadlīnijas jaunatnes politikā un nodrošināsim patstāvīgo finansējumu jauniešu vajadzību izpētei, kā arī valsts mērķdotācijas pašvaldību pamatfunkcijas – darba ar jaunatni ‒ īstenošanai un patstāvīgo bāzes finansējumu nacionāla mēroga jaunatnes organizācijām. Nodrošināt visiem jauniešiem iespējas neformāli mācīties un attīstīt savas iniciatīvas, kā arī veicināt brīvā laika lietderīgu izmantošanu, turpinot attīstīt kvalitatīvu un ilgtspējīgu darba ar jaunatni sistēmu. 1) Nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas jauniešiem piekļūt darba ar jaunatni pakalpojumiem, izstrādājot valsts vadlīnijas darbam ar jaunatni pašvaldībās.
2) Ieviests mērķēta finansējuma piešķīrums pašvaldībām Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros, lai, atbilstoši valsts vadlīnijās noteiktajam, sekmētu darba ar jaunatni attīstību pašvaldībās, tostarp virzoties uz Jaunatnes politikas valsts programmas budžeta dubultošanu.
3) 21 pašvaldībai ar zemākiem rādītājiem darba ar jaunatni īstenošanā nodrošināts metodisks atbalsts projekta "Europe Goes Local" ietvaros darba ar jaunatni attīstīšanai pilnveidei, t.sk. starptautiskajā vidē.
4) Nodrošināta regulāra jauniešu vajadzību apzināšana un attīstīta uz jauniešu vajadzībām balstīta politikas īstenošana valsts un pašvaldību līmenī, izveidojot jaunatnes politikas un darba ar jaunatni monitoringa rīku.
5) Nodrošināta uz jauniešu vajadzībām vērstas politikas īstenošana, pilotējot "Ietekme uz jauniešiem" sadaļas ieviešanu pašvaldību saistošo noteikumu paskaidrojuma rakstos un/vai tiesību aktu projektu sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtībā, lai noteiktu prioritāros uzdevumus un izstrādātu/ieviestu atbilstošas rīcībpolitikas.
6) Vismaz 24 % jauniešu piedalās jauniešu centru aktivitātēs (IZM aptaujas dati).
122 IZM IZM (JSPA),
pašvaldības,
NVO,
LM
1) 31.03.2024
2) 30.06.2025
3) 31.10.2026
4) 30.06.2024 (monitoringa koncepcijas izstrāde līdz 30.06.2023.)
5) 31.12.2024
6) 31.12.2024

II. IZGLĪTĪBA
Sports, jaunatnes politika un interešu izglītība

091.

91.2.

Izstrādāsim valsts vadlīnijas jaunatnes politikā un nodrošināsim patstāvīgo finansējumu jauniešu vajadzību izpētei, kā arī valsts mērķdotācijas pašvaldību pamatfunkcijas – darba ar jaunatni ‒ īstenošanai un patstāvīgo bāzes finansējumu nacionāla mēroga jaunatnes organizācijām. Pilnveidot darba ar jaunatni veicēju kvalifikācijas normatīvo regulējumu un attīstīt jaunatnes darbinieku un jaunatnes lietu speciālistu profesionalitāti, t.sk. viņu kompetences strādāt ar jauniešiem ar ierobežotām iespējām (jauniešiem ar sociāliem šķēršļiem, kultūru atšķirībām, veselības problēmām u.c. šķēršļiem), veicinot jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, iekļaušanos sabiedrībā un dzīves kvalitātes uzlabošanos. 1) Definētas vienotas prasības jaunatnes darbinieku un jaunatnes lietu speciālistu kompetencēm, atjaunojot šo profesiju amatu aprakstus un iekļaujot amatus profesiju klasifikatorā.
2) Nodrošināta darba ar jaunatni veicēju profesionalitāte, sadarbībā ar izglītības iestādēm izstrādājot profesionālās izglītības programmu darba ar jaunatni veicējiem.
3) Darba ar jaunatni veicēji motivēti regulāri pilnveidot savas zināšanas, izveidojot atzītu tālākizglītības sertifikātu sistēmu.
4) Ik gadu 48 jaunatnes darbinieki gūst padziļinātas zināšanas un prasmes jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanai sabiedrībā.
5) Pieaudzis pašvaldību īpatsvars, kurās projektos un aktivitātēs tiek iesaistīti jaunieši ar ierobežotām iespējām (bāzes vērtība: 42% un sasniedzamā vērtība: 80%) (IZM aptaujas dati).
122 IZM 1-3),
5) pašvaldības,
4) IZM (JSPA), LM, pašvaldības
1) 30.06.2023
2) 30.06.2026
3) 30.06.2026
4) 31.10.2026
5) 31.12.2024

II. IZGLĪTĪBA
Sports, jaunatnes politika un interešu izglītība

091.

91.3.

Izstrādāsim valsts vadlīnijas jaunatnes politikā un nodrošināsim patstāvīgo finansējumu jauniešu vajadzību izpētei, kā arī valsts mērķdotācijas pašvaldību pamatfunkcijas – darba ar jaunatni ‒ īstenošanai un patstāvīgo bāzes finansējumu nacionāla mēroga jaunatnes organizācijām. Nodrošināt jauniešiem plašākas un aktīvākas līdzdalības iespējas, attīstot jauniešos pilsonisko kompetenci un demokrātisko vērtību cieņu, sekmējot jauniešu iesaisti nacionāla, reģionāla un vietēja mēroga jaunatnes organizācijās. 1) Palielināts atbalsts nacionāla mēroga jaunatnes organizācijām Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros, to darbībai un jauniešu līdzdalības nodrošināšanai valsts un starptautiskajā jaunatnes politikā, tādejādi nodrošinot vismaz 10 000 jauniešu iesaisti nacionāla mēroga jaunatnes organizāciju aktivitātēs (gadā), vismaz 600 jauniešu aktīvu un regulāru iesaisti brīvprātīgā darba aktivitātēs (gadā) nacionāla mēroga jaunatnes organizācijās un vismaz 150 jauniešu dalību lēmumu pieņemšanā starptautiskā līmenī (gadā).
2) Ieviesta vienkāršota izmaksu metodika nacionālā mēroga jaunatnes organizāciju projektos piešķirtajam finansējumam, lai mazinātu administratīvo slogu, tādējādi palielinot organizāciju iespējas veikt tiešo darbu ar jaunatni.
3) Palielināts atbalsts reģionālo un vietēja mēroga jaunatnes organizācijām Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros aktīvas jauniešu līdzdalības stiprināšanai un pilsoniskās sabiedrības attīstībai, tādejādi nodrošinot vismaz 2400 jauniešu iesaisti projektu aktivitātēs (gadā) un ik gadu palielinot projektos iesaistīto reģionālo un vietēja mēroga jaunatnes organizāciju biedru skaitu vismaz par 5%.
4) Pieaug jauniešu īpatsvars, kuri augsti novērtē savas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu pašvaldībās (bāzes vērtība: 8% un sasniedzamā vērtība: 12%) un valsts līmenī (bāzes vērtība: 5% un sasniedzamā vērtība: 7%) (IZM aptaujas dati).
122
407
IZM NVO,
IZM (JSPA),
SIF
1) 30.06.2026
2) 31.12.2024
3) 31.08.2026
4) 31.12.2024

II. IZGLĪTĪBA
Sports, jaunatnes politika un interešu izglītība

091.

91.4.

Izstrādāsim valsts vadlīnijas jaunatnes politikā un nodrošināsim patstāvīgo finansējumu jauniešu vajadzību izpētei, kā arī valsts mērķdotācijas pašvaldību pamatfunkcijas – darba ar jaunatni ‒ īstenošanai un patstāvīgo bāzes finansējumu nacionāla mēroga jaunatnes organizācijām. Radīt plašākas iespējas jauniešiem ārpus formālās izglītības apgūt patstāvīgai dzīvei un darba tirgum nepieciešamās kompetences, nodrošinot neformālās izglītības rezultātu atzīšanu un neformālās izglītības pieejamību. 1) Izvērtēta neformālās izglītības piedāvājuma atbilstība jauniešu vajadzībām un interesēm valstī.
2) Izstrādāts un ieviests mehānisms neformālās izglītības rezultātā iegūto prasmju un iemaņu novērtēšanai un atzīšanai darbā ar jaunatni, lai veicinātu sabiedrībā, t.sk. darba devēju vidū, izpratni par neformālās izglītības nepieciešamību darba tirgus prasībām un jaunieša patstāvīgas dzīves uzsākšanai nepieciešamo prasmju un iemaņu apguvē.
3) Vismaz 50% jauniešu augsti novērtē iespējas pilnveidot savu personību, zināšanas un prasmes savas dzīvesvietas tuvumā. (IZM aptaujas dati)
122
221
IZM IZM (JSPA, VISC) 1) 30.11.2023
2) 31.12.2025
3) 31.12.2024

II. IZGLĪTĪBA
Sports, jaunatnes politika un interešu izglītība

092.

92.1.

Pilnveidosim interešu izglītības sistēmu, veicot nepieciešamās pārmaiņas, lai nodrošinātu kvalitatīvas un pieejamas interešu izglītības programmas, tai skaitā tehniskās jaunrades un radošo industriju programmas. Nodrošinātas kvalitatīvas un pieejamas interešu izglītības programmas Izstrādāts normatīvais regulējums par valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu un finansēšanas kārtību, t.sk. nosakot īpašas prasības STEM jomu īstenošanā interešu izglītības programmās.   IZM IZM (VISC) 31.12.2023

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Enerģētika

093.

93.1.

Nodrošināsim virzību uz Latvijas enerģētisko pašpietiekamību, sekmējot bezemisiju tehnoloģiju un atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ražošanā, panākot Latvijas enerģētisko neatkarību no Krievijas un stabilizējot enerģijas ražošanas sektora piedāvājumu tautsaimniecībai, izskatot iespējas palielināt elektroenerģijas ģenerācijas jaudas, tai skaitā izpētot modulārās atomelektrostacijas saražotās elektroenerģijas integrāciju enerģētikas sistēmā. Veicināsim enerģijas akumulācijas tehnoloģiju attīstību. 1) Pilnveidot nacionālo regulējumu bezemisiju tehnoloģiju un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai enerģētikā, lai palielinātu vietējo elektroenerģijas ražošanu un enerģētisko pašpietiekamību
2) Izvērtēt alternatīvus bāzes jaudu nodrošināšanas risinājumus Latvijā un ņemt tos vērā ilgtermiņa enerģētikas politikas plānošanā
3) Nodrošināt regulējumu, kas veicinās biometāna ražošanu un izmantošanu
1) Pieņemta jauna Ministru kabineta noteikumi Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" redakcija, pilnveidojot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu un iedibinot energokopienu attīstības regulējumu, kā arī vienveidojot mikroģenerācijas attīstības nosacījumus.
2) Izstrādāti elektroenerģijas kopīgošanas noteikumi, kas ļautu uzsākt darbu energokopienām
3) Izstrādāts ziņojums par nacionālo kodolenerģijas programmu, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, energoresursu izmaksas un pieejamību
4) Pilnveidots tiesiskais regulējums biometāna ražošanai un ievadīšanai dabasgāzes sistēmā
309
271
318
KEM   1) 31.03.2023
2) 30.06.2023
2) 31.12.2023
4) 31.12.2023

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Enerģētika

094.

94.1.

Panāksim būtisku atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu pieaugumu un eksportu, nodrošinot investīciju piesaisti un birokrātijas šķēršļu mazināšanu saules, sauszemes vēja un atkrastes vēja parku izveidei, tai skaitā turpinot Latvijas valsts stratēģisko vēja parku būvniecību uz valstij un pašvaldībai piederošām zemēm un Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Nodrošināsim ilgtermiņa prognozējamu investīciju vidi atjaunojamo energoresursu jaudas ģenerācijas un akumulācijas projektiem. Kāpināt "tīrās" elektroenerģijas ieguvi, izmantojot iekšzemes atjaunīgos energoresursus, sekmējot nacionālas nozīmes sauszemes un atkrastes vēja parku kopprojektu attīstību un nodrošinot konkurētspējīgu vidi privāto komersantu projektu attīstībai, tostarp pilnveidojot vēja parku attīstībai nepieciešamo nacionālo regulējumu 1) Iesniegt Ministru kabinetā Grozījumus Ministru kabineta 2018.gada 19.jūnija noteikumos Nr.350 "Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi";
2) Iesniegt Ministru kabinetā noteikumus "Vietējai sabiedrībai vēja elektrostaciju radītā diskomforta kompensācijas maksājumu apmērs, veikšanas kārtība un termiņi";
3) Īstenots AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" sauszemes vēja parku izbūves kopprojekts, nepieciešamības gadījumā veicot grozījumus attiecināmos normatīvajos aktos;
4) Īstenotas Latvijas-Igaunijas atkrastes vēja parku attīstības kopprojekta sagatavošanos aktivitātes, kas ļautu uzsākt būvdarbus pēc 2026. gada;
5) Pārskatīts tiesiskais ietvars attiecībā uz atkrastes vēja parku attīstīšanu, izstrādājot objektīvus un konkurētspējīgus kritērijus projektu izvērtēšanai.
309
271
318
1) KEM
2) KEM
3) KEM
4) EM (LIAA)
5) KEM
1) EM, FM
2) EM
3) EM, ZM
4) KEM
5) EM
1) 31.10.2023
2) 31.10.2023
3) 31.12.2026
4) 31.12.2026
5) 31.12.2023

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Enerģētika

095.

95.1.

Lai nodrošinātu atjaunojamo energoresursu strauju integrāciju, izveidosim tādu regulācijas vidi (pārvaldību), kas nodrošinās optimālu elektroapgādes sistēmas darbību, efektīvi izmantojot jau esošo sistēmu un mazinot nepieciešamību pēc būtiskām papildu investīcijām. Pilnveidot nacionālo regulējumu jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanā un energokopienu darbības veicināšanai 1) Izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par atļaujām elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai", paredzot kritērijus, kādos gadījumos elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanas atļaujas izsniegšanu var atteikt;
2) Izstrādāti elektroenerģijas kopīgošanas noteikumi, kas ļautu uzsākt darbu energokopienām.
309 KEM   1) 30.06.2023
2) 30.06.2023

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Enerģētika

096.

96.1.

Veicināsim elektrifikācijas attīstību Latvijā, ieviešot speciālus vienkāršotus un ekonomiskus pārvades tīkla pieslēguma un tīkla pakalpojuma tarifa struktūras risinājumus. Pilnveidot nacionālo regulējumu jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanā un izvērtēt nepieciešamību pārskatīt pieeju pārvades sistēmas izmaksu dalīšanai. 1) Izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par atļaujām elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai", paredzot kritērijus, kādos gadījumos elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanas atļaujas izsniegšanu var atteikt
2) Izvērtēta izmaksu attiecināšanas izmaiņu nepieciešamība. Ja tāda konstatēta, veikti atbilstoši grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā.
308 KEM SPRK 1) 30.06.2023
2) 31.12.2024

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Enerģētika

097.

97.1.

Izveidojot sašķidrinātās dabasgāzes termināli Skultē, kas pilnībā izmantotu Inčukalna pazemes gāzes krātuves sniegtās priekšrocības, izvērtēsim tā perspektīvu no ekonomiskajiem un drošības aspektiem, lai neradītu papildu finansiālo slogu patērētājiem un nenonāktu pretrunā ar vides aizsardzības politiku, klimata politikas mērķiem un iedzīvotāju interesēm. Panāksim stabilas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes un tās cenu. Izvērtēt Skultes termināla izveides ietekmi uz alternatīvo gāzu izmantošanas attīstības perspektīvām, tostarp saistībā ar vidēja un ilgtermiņa klimata politikas mērķu sasniegšanu Latvijā Novērtēta Skultes termināla attīstības perspektīva ilgtermiņā ar iespējām to pielāgot ūdeņraža importa risinājumiem 311
318
KEM   31.12.2023

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Enerģētika

098.

98.1.

Palielināsim ekonomiski pamatotas enerģijas pašražošanu un pašpatēriņu tautsaimniecībā, sekmējot energokopienu veidošanos un attīstību. 1) Nodrošināt atbalsta programmas un pasākumu izveidi energokopienu veidošanos un attīstības veicināšanai, sekmējot atjaunojamās enerģijas ražošanas un patēriņa apjomu, kā arī iedzīvotāju izpratni par energoefektīvu rīcību
2) Pārskatīt tiesisko regulējumu pašpatērētāju tīkla pieslēgumiem
1) Apstiprināta vismaz viena atbalsta programma energokopienu veidošanas un attīstības veicināšanai, t.sk. līdzfinansējuma atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanai un nepieciešamās infrastruktūras izveidei, energokopienu informēšanai, kā arī tehniskā un konsultatīvā atbalsta nodrošināšanai
2) Izstrādāti elektroenerģijas kopīgošanas noteikumi un pilnveidots regulējums attiecībā uz elektroenerģijas tiešajām līnijām
3) Pieņemta jauna Ministru kabineta noteikumu Nr. 50 " Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" redakcija, pilnveidojot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu.
271
281
292
309
318
KEM EM,
VARAM,
ZM
1) 31.10.2026
2) 30.06.2023
3) 31.03.2023

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Enerģētika

099.

99.1.

Veicināsim energoefektivitātes uzlabošanos, tai skaitā ēku energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanas veicināšanu siltumapgādē, aukstumapgādē un rūpniecībā. Pārskatīsim daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes veicināšanas pasākumu atbalstu, sniedzot iespēju veikt energoefektivitātes pasākumus, sadalot aktivitātes daļās. Ieviesīsim tipveida projektus daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes/renovācijas veikšanai. Sekmēsim siltumapgādes uzņēmumu iesaisti ēku energoefektivitātes pasākumu realizācijā. Veicināt energoefektivitātes uzlabošanu un ēku ekspluatācijas paradumu maiņu, tai skaitā dzīvojamo ēku, publisko ēku un rūpniecības energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu. Nodrošināta ilgtermiņa atbalsta programmu darbība energoefektivitātes uzlabošanai, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanai un ēku ekspluatācijas paradumu maiņai 540.3 milj.EUR apmērā, kuru ietvaros līdz 30.10.2026. atbalsts sniegts vismaz 800 uzņēmumiem un 6000 mājsaimniecībām. 310
318
EM KEM 31.10.2026

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Enerģētika

099.

99.2.

Veicināsim energoefektivitātes uzlabošanos, tai skaitā ēku energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanas veicināšanu siltumapgādē, aukstumapgādē un rūpniecībā. Pārskatīsim daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes veicināšanas pasākumu atbalstu, sniedzot iespēju veikt energoefektivitātes pasākumus, sadalot aktivitātes daļās. Ieviesīsim tipveida projektus daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes/renovācijas veikšanai. Sekmēsim siltumapgādes uzņēmumu iesaisti ēku energoefektivitātes pasākumu realizācijā. Izstrādāt piedāvājumu elastīgākai pieejai, lai veicinātu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitāti, paredzot iespēju īstenot energoefektivitātes pasākumus sadalot aktivitātes daļās. Izstrādāta atbalsta programma daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanai pa daļām. 310
318
EM KEM 30.12.2024

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Enerģētika

099.

99.3.

Veicināsim energoefektivitātes uzlabošanos, tai skaitā ēku energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanas veicināšanu siltumapgādē, aukstumapgādē un rūpniecībā. Pārskatīsim daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes veicināšanas pasākumu atbalstu, sniedzot iespēju veikt energoefektivitātes pasākumus, sadalot aktivitātes daļās. Ieviesīsim tipveida projektus daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes/renovācijas veikšanai. Sekmēsim siltumapgādes uzņēmumu iesaisti ēku energoefektivitātes pasākumu realizācijā. Sagatavot kvalitatīvus tipveida projektus Latvijā plaši izplatītām daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku sērijām, lai mazinātu birokrātiju un veicinātu sērijveida daudzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanu un energoefektivitātes paaugstināšanu. Izstrādāti tipveida energoefektivitātes uzlabošanas projekti vismaz deviņām Latvijā plaši izplatītām daudzdzīvokļu ēku sērijām. 310
318
EM KEM 31.10.2026

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Enerģētika

099.

99.4.

Veicināsim energoefektivitātes uzlabošanos, tai skaitā ēku energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanas veicināšanu siltumapgādē, aukstumapgādē un rūpniecībā. Pārskatīsim daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes veicināšanas pasākumu atbalstu, sniedzot iespēju veikt energoefektivitātes pasākumus, sadalot aktivitātes daļās. Ieviesīsim tipveida projektus daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes/renovācijas veikšanai. Sekmēsim siltumapgādes uzņēmumu iesaisti ēku energoefektivitātes pasākumu realizācijā. Izstrādāt ilgtermiņa ēku energoefektivitātes finansēšanas programmu. Darbību uzsācis Ēku energoefektivitātes fonds. 310
318
EM   01.01.2025

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Enerģētika

099.

99.5.

Veicināsim energoefektivitātes uzlabošanos, tai skaitā ēku energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanas veicināšanu siltumapgādē, aukstumapgādē un rūpniecībā. Pārskatīsim daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes veicināšanas pasākumu atbalstu, sniedzot iespēju veikt energoefektivitātes pasākumus, sadalot aktivitātes daļās. Ieviesīsim tipveida projektus daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes/renovācijas veikšanai. Sekmēsim siltumapgādes uzņēmumu iesaisti ēku energoefektivitātes pasākumu realizācijā. Īstenot Latvijas–Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojektu ELWIND. Attīstīts atkrastes vēja parks ELWIND ar uzstādīto jaudu Latvijas pusē 700 līdz 1000 MW (rezultāts sasniedzams līdz 2030.gadam), kas pieslēgts starpvalstu elektroenerģijas tīklu starpsavienojumam. 281 EM (LIAA) KEM 31.10.2026

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Enerģētika

099.

99.6.

Veicināsim energoefektivitātes uzlabošanos, tai skaitā ēku energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanas veicināšanu siltumapgādē, aukstumapgādē un rūpniecībā. Pārskatīsim daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes veicināšanas pasākumu atbalstu, sniedzot iespēju veikt energoefektivitātes pasākumus, sadalot aktivitātes daļās. Ieviesīsim tipveida projektus daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes/renovācijas veikšanai. Sekmēsim siltumapgādes uzņēmumu iesaisti ēku energoefektivitātes pasākumu realizācijā. Nodrošināt atbalsta programmu izveidi energoefektivitātes pasākumu īstenošanai 1) Apstiprināta vismaz viena atbalsta programma energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanas pasākumu īstenošanai ēkās;
2) Izstrādāts Sociālā klimata fonda plāns un uzsākta tā īstenošana.
271
273
281
283
309
310
318
KEM LM
2) SAM, EM
31.10.2026

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Enerģētika

100.

100.1.

Sekmēsim atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu transportā, tai skaitā esošā dzelzceļa elektrifikācijas, elektroautomobiļu uzlādes tīkla, kā arī sabiedriskā transporta sistēmas izmantošanas paplašināšanu. 1) Izstrādāt normatīvo regulējumu, lai finansējuma saņēmēji varētu īstenot projektus ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifisko atbalsta mērķu / pasākumu ietvaros:
1a) Dzelzceļa transporta attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos;
1b) Elektrotransporlīdzekļiem paredzēti lieljaudas uzlādes punkti;
1c) Eiropas transporta tīklā esošās dzelzceļa infrastruktūras attīstība
2) Izstrādāt normatīvo regulējumu, lai finansējumu saņēmēji varētu īstenot ANM plāna 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana"
2a) investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.1.i.2. un 1.1.1.1.i.3. pasākumu (Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un jaunas izveide, elektrifikācija);
2b) 1.1.1.2.i. investīcijas "Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.2.i.2. un 1.1.1.2.i.3. pasākumu
projektus (Neatkarīgas sabiedriskā transporta līnijas izbūve, tramvaja līniju infrastruktūras,
mobilitātes punktu publiskās lietošanas infrastruktūras gājēju, velosipēdistu un sabiedriskā transporta vajadzībām izbūve, pārbūve
).
1) Apstiprināti MK noteikumi ANM plāna investīciju īstenošanai.
2) Apstiprināti ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifisko atbalsta mērķu / pasākumu īstenošanas MK noteikumi.
  SAM   1) 29.12.2023
2) 30.12.2024

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Enerģētika

100.

100.2.

Sekmēsim atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu transportā, tai skaitā esošā dzelzceļa elektrifikācijas, elektroautomobiļu uzlādes tīkla, kā arī sabiedriskā transporta sistēmas izmantošanas paplašināšanu. Paplašināt publiskās lietošanas dzelzceļa tīkla elektrificēto zonu un atjaunot esošo dzelzceļa kontakttīklu. Iesniegti projektu pieteikumi atbilstoši finanšu resursu avota noteikumiem un laika ietvaram:
1) Kontakttīkla modernizācija Rīga – Aizkraukle, jauna kontakttīkla izbūve Aizkraukle – Krustpils, signalizācijas un apakšstaciju izbūve nodrošinot pāreju no 3.3kV sistēmas uz 25 kV sistēmu Rīgas mezglā un Rīgas metropoles areālā. (KF 2021-2027)
2) Rīga - Zemitāni, Rīga - Priedaine un Zasulauks - Bolderāja (ANM investīcijas)
312 SAM SAM (LDZ) 1) 01.06.2024
2) 31.12.2023

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Enerģētika

100.

100.3.

Sekmēsim atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu transportā, tai skaitā esošā dzelzceļa elektrifikācijas, elektroautomobiļu uzlādes tīkla, kā arī sabiedriskā transporta sistēmas izmantošanas paplašināšanu. Veikt alternatīvo degvielu infrastruktūras izveidi atbilstoši Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulas prasībām. 1) Izstrādāts nacionālās politikas ietvara projekts, lai to iesniegtu saskaņošanai Eiropas Komisijā.
2) Gala plāna apstiprināšana.
  SAM KEM 1) 01.06.2024
2) 01.02.2025

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Enerģētika

100.

100.4.

Sekmēsim atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu transportā, tai skaitā esošā dzelzceļa elektrifikācijas, elektroautomobiļu uzlādes tīkla, kā arī sabiedriskā transporta sistēmas izmantošanas paplašināšanu. Veicināt ūdeņraža (zaļā) uzpildes infrastruktūras izveidošanu. H2US izstrādāts plāns un normatīvais ietvars infrastruktūras attīstībai.   SAM KEM 31.10.2026

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Enerģētika

101.

101.1.

Sekmēsim uz atjaunojamiem dabas resursiem balstītu centralizēto siltumapgādes sistēmu attīstību un paplašināšanos. Veicināsim pieslēgšanos centralizētām siltumapgādes sistēmām. 1) Nodrošināt atbalsta programmu izveidi pieslēgšanās centralizētās siltumapgādes sistēmai veicināšanai,
2) Veicināt bezemisiju siltumapgādes risinājumu attīstību
1) Apstiprināta vismaz viena atbalsta programma, kas veicina pieslēgšanos centralizētās siltumapgādes sistēmai un tostarp iekļauj trašu izbūvi un akumulācijas risinājumus
2) Pārskatīti Ministru kabineta noteikumi Nr. 686 "Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem"
271
281
KEM
VARAM
2) ZM 1) 30.07.2023
2) 30.03.2023

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Enerģētika

102.

102.1.

Ieviesīsim efektīvu un caurskatāmu atjaunojamo energoresursu elektrostaciju, ražošanas iekārtu nojaukšanas un utilizācijas regulējumu, kas nosaka uzstādīto iekārtu ilgtspējīgas demontāžas kārtību pēc to darbības izbeigšanas. Izstrādāt atjaunīgo energoresursu elektrostaciju, ražošanas iekārtu nojaukšanas un utilizācijas regulējumu Izstrādāts atsevišķs likums un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi, kas noteic uzstādīto atjaunīgo energoresursu izmantojošu iekārtu ilgtspējīgas demontāžas kārtību pēc to darbības izbeigšanas 287 KEM VARAM 31.12.2025

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Enerģētika

103.

103.1.

Sekmēsim Baltijas valstu sadarbību enerģētikas nozares kopējai attīstībai un koordinācijai, tai skaitā īstenosim Baltijas energosistēmas sinhronizāciju ar Kontinentālās Eiropas energosistēmu līdz 2025. gada beigām. Uzturēt pastāvīgu informācijas koordināciju un viedokļu apmaiņu par enerģētikas politikas prioritātēm ar Igaunijas un Lietuvas par enerģētiku atbildīgajām ministrijām un citām iesaistītajām pusēm, tostarp Eiropas Komisiju 1) Pabeigta Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu
2) Īstenotas Latvijas-Igaunijas atkrastes vēja parku attīstības kopprojekta sagatavošanos aktivitātes, kas ļautu uzsākt būvdarbus pēc 2026. gada
3) Panākta vienošanās ar Lietuvu par turpmāko risinājumu saistībā ar ogļūdeņražu ieguvi jūrā
4) Veicināta FinBalt vienotās dabasgāzes ieejas-izejas sistēmas izveide.
309
318
KEM   31.12.2025

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Enerģētika

104.

104.1.

Veicināsim vietējo dabas resursu izmantošanu apkurē nolūkā mazināt apkures izmaksas. Turpināt sniegt atbalstu mājsaimniecībām atjaunojamo energoresursu iekārtu iegādei Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros Atbalstītas vismaz 1000 mājsaimniecības, kurās siltumenerģijas ražošanā izmanto atjaunojamo energoresursu iekārtas. 271
273
281
283
309
318
KEM   31.10.2026

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Enerģētika

105.

105.1.

Pārskatīsim Latvijas nacionālo enerģētikas un klimata plānu, ņemot vērā straujākas pārejas nepieciešamību no fosilajiem energoresursiem uz atjaunojamajiem energoresursiem, kā arī ņemot vērā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķus. Plāna izstrādi un ieviešanu koordinēsim ar iesaistītajām pusēm (sadales un pārvades tīklu operatori, regulators un nevalstiskās organizācijas), nosakot skaidrus īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa mērķus. Izstrādāts un Eiropas Komisijā iesniegts atjauninātu Latvijas nacionālo enerģētikas un klimata plānu (NEKP) 1) Sagatavots NEKP progresa ziņojums
2) Eiropas Komisijā iesniegts atjauninātā NEKP projekts
3) Eiropas Komisijā iesniegts atjauninātā NEKP gala redakcija
4) Sagatavoti regulārie (reizi 2 gados) NEKP progresa ziņojumi
281
282
292
304
305
308
309
310
311
318
KEM EM,
FM,
SAM,
VARAM,
ZM
1) 30.06.2023
2) 30.06.2023
3) 30.06.2024
4) 15.03.2025

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Enerģētika

106.

106.1.

Nodrošināsim energoresursu rezerves krīzes situāciju pārvarēšanai. Izstrādāt tiesisko ietvaru naftas drošības rezervju iegādei valsts īpašumā un pārskatīt atbilstoši aktuālajai drošības situācijai dabasgāzes energoapgādes drošuma rezervju apmēru, kas uzturams Inčukalna pazemes gāzes krātuvē 1) Vismaz 40% no valsts naftas rezervēm 2025.gadā ir valsts īpašumā.
2) Ministru kabinets 2024.gadā pieņem lēmumu par energoapgādes situācijai atbilstošo energoapgādes drošuma rezervju apmēru Inčukalna pazemes gāzes krātuvē
318 1) EM
2) KEM
1) KEM
2) EM
1) 31.12.2025
2) 30.04.2024

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Klimats un vide

107.

107.1.

Vispusīgi un sociāli taisnīgi ieviesīsim Eiropas zaļo kursu, virzoties uz klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam, Eiropas zaļā kursa pakotnē noteikto mērķu un "Gatavi mērķrādītājam 55%" ("Fit for 55") klimata mērķu īstenošanu, ņemot vērā valsts attīstības mērķus un sociālo drošību, par prioritāti izvirzot Latvijas konkurētspēju reģionā un sabalansētas un ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstību. Nodrošināsim zinātnē balstītu lēmumu pieņemšanu, regulāru sabiedrības līdzdalību un mehānismus publiskā finansējuma izsekojamībai Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā. Izstrādāt meža nozares attīstības stratēģiju ES Zaļā kursa ietvarā, sadarbībā ar meža nozares interešu grupām. Sagatavot meža nozares attīstības stratēģija 2030, ar perspektīvu līdz 2050.gadam 266
268
272
ZM KEM 31.10.2026

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Klimats un vide

107.

107.2.

Vispusīgi un sociāli taisnīgi ieviesīsim Eiropas zaļo kursu, virzoties uz klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam, Eiropas zaļā kursa pakotnē noteikto mērķu un "Gatavi mērķrādītājam 55%" ("Fit for 55") klimata mērķu īstenošanu, ņemot vērā valsts attīstības mērķus un sociālo drošību, par prioritāti izvirzot Latvijas konkurētspēju reģionā un sabalansētas un ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstību. Nodrošināsim zinātnē balstītu lēmumu pieņemšanu, regulāru sabiedrības līdzdalību un mehānismus publiskā finansējuma izsekojamībai Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā. 1) Pilnveidot un aktualizēt klimata politikas tiesisko regulējumu, nosakot visus politikas īstenošanai nepieciešamos nosacījumus vienuviet;
2) Pārskatīt Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam;
3) Uzsākt un īstenot Valsts pētījumu programmu "Klimatneitralitātes mērķa sasniegšanas lēmuma pieņemšanas atbalsta sistēma";
4) Īstenot sabiedrības informēšanas par klimata pārmaiņu politiku pasākumus un nodrošināt sabiedrības līdzdalību;
5) Izveidots mehānisms publiskā finansējuma izsekojamībai Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā
6) Dabas resursu nodokļa likmju pārskatīšana un diferencēšana, lai mazinātu atkritumu un piesārņojuma radīšanu, lai veicinātu pilnvērtīgāka zaļā iepirkuma pielietošanu un maksimālu resursu atgriešanu ekonomikā.
1a) Pieņemts Klimata likums;
1b) Nodrošināta Klimata likumā ietverto deleģējumu ieviešana, lai nodrošinātu efektīvu Latvijas virzību uz klimatneitralitāti un nodrošinātu klimatnoturību;
1c) MK apstiprināti nozaru SEG mērķi un mehānisms to aprēķināšanai;
2) Atjaunināta Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam
3) Izveidota IT risinājumos balstīta lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai līdz 2050.gadam;
4) Veikti vismaz 5 sabiedrības informēšanas pasākumi;
5) Apstiprināti MK noteikumi par kārtību un prasībām, kādā nodrošināma klimata finansējuma izsekojamība valsts budžeta ietvaros
6) Veikti grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā.
237
271
272
281
282
292
1 - 5) KEM
6) VARAM, KEM
1) EM, FM, IZM, SAM, VARAM, ZM,
2) EM, FM, IZM, SAM, ZM, LM, VARAM, VM, TM,
3-4) -
5) FM,
6) EM, SAM, ZM
1a) 31.12.2023
1b) 6 mēneši pēc Klimata likuma spēkā stāšanās;
1c) 6 mēneši pēc Klimata likuma spēkā stāšanās;
2) 31.12.2024
3) 31.12.2025
4) 31.12.2025
5) 31.12.2025
6) 31.12.2023

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Klimats un vide

107.

107.3.

Vispusīgi un sociāli taisnīgi ieviesīsim Eiropas zaļo kursu, virzoties uz klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam, Eiropas zaļā kursa pakotnē noteikto mērķu un "Gatavi mērķrādītājam 55%" ("Fit for 55") klimata mērķu īstenošanu, ņemot vērā valsts attīstības mērķus un sociālo drošību, par prioritāti izvirzot Latvijas konkurētspēju reģionā un sabalansētas un ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstību. Nodrošināsim zinātnē balstītu lēmumu pieņemšanu, regulāru sabiedrības līdzdalību un mehānismus publiskā finansējuma izsekojamībai Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā. Noteikti papildus pasākumi gaisa piesārņojuma samazināšanai un ES līmenī noteikto mērķu sasniegšanai Papildināts "Gaisa piesārņojuma rīcības plāns 2020.-2030.gadam"   VARAM ZM,
SAM,
EM,
KEM
01.12.2024

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Klimats un vide

108.

108.1.

Nodrošināsim atbalstu pētniecībai, lai sasniegtu izvirzītos klimatneitralitātes mērķus, tai skaitā palielināt finansējumu pētījumiem, kas izstrādā un rada klimatneitrālus produktus un tehnoloģijas. Atbalstīsim tādu pētniecību un inovācijas, kas pakāpeniski maina eksporta struktūru no zemas pievienotās vērtības uz precēm ar augstu pievienoto vērtību. Atbalstīsim uzņēmumus, kas finansē pētniecības projektus un ievieš radītos produktus un tehnoloģijas. Veicināt pētijumus meža nozares ilgtspējīgai attīstībai, tostarp uzlabojot zināšanas par klimatviedu mežu apsaimniekošanu un augstas pievienotas vērtības oglekļietilpīgu produktu ražošanu, nodrošinot finansējumu Meža attīstības fondā. Veikti pētījumi meža nozares ilgtspējīgai attīstībai, tostarp uzlabojot zināšanas par klimatneitrālu mežu apsaimniekošanu un augstas pievienotas vērtības oglekļietilpīgu produktu ražošanu, nodrošināts finansējums Meža attīstības fondā.   ZM ZM (LVM) 30.06.2023

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Klimats un vide

109.

109.1.

Realizējot kopēju pārvaldību enerģētikas un klimata jomās, kā arī horizontālu enerģētikas un klimata politikas ieviešanas koordināciju tautsaimniecības nozarēs, izveidosim Klimata un enerģētikas ministriju. Izveidot Klimata un enerģētikas ministriju (KEM) 1) Apstiprināta KEM darbības stratēģija;
2) Saeimā iesniegti likumprojekti par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos, lai tos saskaņotu ar MK iekārtas likumu.
  KEM 2) EM, FM, VARAM 1) 31.12.2023
2) 30.06.2023

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Klimats un vide

110.

110.1.

Samazināsim poligonos apglabājamo sadzīves atkritumu īpatsvaru, paplašinot ražotāju atbildības sistēmu. Veicināsim iepakojuma izmantošanu pārstrādei, nosakot pārstrādājamā iepakojuma definīciju normatīvajos aktos. Izveidosim pilnvērtīgu normatīvo regulējumu preču atkārtotas izmantošanas attīstīšanai un otrreizējo izejvielu izmantošanai. Paplašināt ražotāju atbildības sistēmas piemērošanu uz tekstilizstrādājumiem un plastmasu saturošiem vienreizlietojamie izstrādājumiem (mitrās salvetes, baloni, tabakas izstrādājumi ar filtriem un filtri, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem). Sagatavoti tiesību akti ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu izveidei un piemērošanai 287 VARAM   30.12.2024

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Klimats un vide

110.

110.2.

Samazināsim poligonos apglabājamo sadzīves atkritumu īpatsvaru, paplašinot ražotāju atbildības sistēmu. Veicināsim iepakojuma izmantošanu pārstrādei, nosakot pārstrādājamā iepakojuma definīciju normatīvajos aktos. Izveidosim pilnvērtīgu normatīvo regulējumu preču atkārtotas izmantošanas attīstīšanai un otrreizējo izejvielu izmantošanai. Izstrādāt nosacījumus plastmasas iepakojuma apstrādājamībai un otrreizēju materiālu izmantošanai. Sagatavoti tiesību akti, lai veicinātu tādu produktu un materiālu izmantošanu, kas ir paredzēti atkārtotai lietošanai vai pārstrādei 285
275
VARAM   31.10.2026

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Klimats un vide

110.

110.3.

Samazināsim poligonos apglabājamo sadzīves atkritumu īpatsvaru, paplašinot ražotāju atbildības sistēmu. Veicināsim iepakojuma izmantošanu pārstrādei, nosakot pārstrādājamā iepakojuma definīciju normatīvajos aktos. Izveidosim pilnvērtīgu normatīvo regulējumu preču atkārtotas izmantošanas attīstīšanai un otrreizējo izejvielu izmantošanai. Izstrādāt priekšlikumus preču atkārtotas izmantošanas veicināšanai. 1) Sagatavotas vadlīnijas par nosacījumiem preču atkārtotai lietošanai
2) Izstrādāti normatīvo aktu projekti, kas veicina bateriju, akumulatoru un mēbeļu otrreizēju izmantošanu
285
275
VARAM   31.10.2026

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Klimats un vide

110.

110.4.

Samazināsim poligonos apglabājamo sadzīves atkritumu īpatsvaru, paplašinot ražotāju atbildības sistēmu. Veicināsim iepakojuma izmantošanu pārstrādei, nosakot pārstrādājamā iepakojuma definīciju normatīvajos aktos. Izveidosim pilnvērtīgu normatīvo regulējumu preču atkārtotas izmantošanas attīstīšanai un otrreizējo izejvielu izmantošanai. Pilnveidot bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītās vākšanas sistēmu un samazināt pārtikas atkritumu apjomu. Izveidota bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītās vākšanas sistēma Latvijā 287 VARAM   30.12.2023

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Klimats un vide

110.

110.5.

Samazināsim poligonos apglabājamo sadzīves atkritumu īpatsvaru, paplašinot ražotāju atbildības sistēmu. Veicināsim iepakojuma izmantošanu pārstrādei, nosakot pārstrādājamā iepakojuma definīciju normatīvajos aktos. Izveidosim pilnvērtīgu normatīvo regulējumu preču atkārtotas izmantošanas attīstīšanai un otrreizējo izejvielu izmantošanai. 1) Jaunu atkritumu plūsmu izdalīšana no kopējās nešķirotās atkritumu masas un papildināta dalīti vākto atkritumu infrastruktūra.
2) Jaunu RAS izveide.
3) Diferencētas nodokļu likmes iepakojumam ņemot vērā tā pārstrādājamības iespējas.
Pieņemti nepieciešamie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas un Dabas resursu nodokļa likumā 287 VARAM VARAM (VVD),
EM,
SAM,
ZM
30.12.2024

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Klimats un vide

111.

111.1.

Panāksim ekonomiski efektīvu un pārdomātu resursu izmantošanu, attīstot aprites ekonomiku, pilnveidojot zaļā publiskā iepirkuma regulējumu, lai veicinātu tā plašāku lietojumu, kā arī ieviešot īpašu pasākumu programmu sabiedrības ikdienas paradumu maiņai, atbalstot bezatkritumu dzīvesveidu un vietējo, bioloģisko produktu izvēli. Nodrošināt atkārtotu būvizstrādājumu, t.sk. būvniecības atkritumu, kas rodas ceļu atjaunošanas un izbūves procesā, izmantošanu, sekmējot ilgtspējīgu pieejamo resursu izmantošanu, un mazināt atkritumu daudzumu no būvobjektiem, vienlaikus nosakot skaidras prasības atkārtoti izmantojamiem būvizstrādājumiem un to uzskaitei, lai tie atbilstu drošuma un nekaitīguma prasībām, kā arī būtu izsekojama to plūsma. Nodrošināta būvizstrādājumu atkārtota droša izmantošana.   EM VARAM 30.12.2025

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Klimats un vide

111.

111.2.

Panāksim ekonomiski efektīvu un pārdomātu resursu izmantošanu, attīstot aprites ekonomiku, pilnveidojot zaļā publiskā iepirkuma regulējumu, lai veicinātu tā plašāku lietojumu, kā arī ieviešot īpašu pasākumu programmu sabiedrības ikdienas paradumu maiņai, atbalstot bezatkritumu dzīvesveidu un vietējo, bioloģisko produktu izvēli. Saskaņot un virzīt stratēģiju notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai, lai nodrošinātu, ka dūņas tiek pārstrādātas un izmantotas videi drošā veidā, ievērojot aprites ekonomikas principus. 1) Apstiprināts plānošanas dokuments "Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģija 2022.-2027. gadam".
2) Uzsākta "Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģijā 2022.-2027. gadam" paredzēto pasākumu īstenošana atbilstoši DP šim mērķim paredzētām finansējumam
284
287
VARAM 1) SPRK, EM, ZM, VM (VI), LPS, LŪKA,
2) Iesaistītās institūcijas Plāna pasākumu ieviešanā
1) 30.12.2023
2) 31.10.2026

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Klimats un vide

111.

111.3.

Panāksim ekonomiski efektīvu un pārdomātu resursu izmantošanu, attīstot aprites ekonomiku, pilnveidojot zaļā publiskā iepirkuma regulējumu, lai veicinātu tā plašāku lietojumu, kā arī ieviešot īpašu pasākumu programmu sabiedrības ikdienas paradumu maiņai, atbalstot bezatkritumu dzīvesveidu un vietējo, bioloģisko produktu izvēli. Koordinēt Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021. - 2028. gada pasākumu īstenošanu. Sagatavots informatīvais ziņojums par Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021. - 2028. gada pasākumu ieviešanu 2021.- 2023. gadā 287
285
VARAM Iesaistītās institūcijas Plāna pasākumu ieviešanā 01.10.2024

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Klimats un vide

111.

111.4.

Panāksim ekonomiski efektīvu un pārdomātu resursu izmantošanu, attīstot aprites ekonomiku, pilnveidojot zaļā publiskā iepirkuma regulējumu, lai veicinātu tā plašāku lietojumu, kā arī ieviešot īpašu pasākumu programmu sabiedrības ikdienas paradumu maiņai, atbalstot bezatkritumu dzīvesveidu un vietējo, bioloģisko produktu izvēli. Īstenot sabiedrības informēšanas kampaņas un izglītojošus pasākumus iedzīvotājiem par atkritumu šķirošanas iespējām, par ilgtspējīgu patēriņu un apritīgumu. Īstenotas sabiedrības informēšanas kampaņas un izglītojoši pasākumi iedzīvotājiem par atkritumu šķirošanas iespējām, par ilgtspējīgu patēriņu un apritīgumu (LIFE integrētā projekta ietvaros "Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju") 292 VARAM SPRK, ZM, LPS, LŪKA 31.10.2026

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Klimats un vide

111.

111.5.

Panāksim ekonomiski efektīvu un pārdomātu resursu izmantošanu, attīstot aprites ekonomiku, pilnveidojot zaļā publiskā iepirkuma regulējumu, lai veicinātu tā plašāku lietojumu, kā arī ieviešot īpašu pasākumu programmu sabiedrības ikdienas paradumu maiņai, atbalstot bezatkritumu dzīvesveidu un vietējo, bioloģisko produktu izvēli. Sniegt investīciju atbalstu atkritumu apsaimniekošanas darbībām, lai veicinātu materiālu un resursu apritīgumu un sabiedrības ikdienas paradumu maiņu, tai skaitā attīstot mājkompostēšanu 1) Atkritumu dalītas vākšanas, pārstrādes un poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanai, piesaistītas ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīcijas vismaz 69,03 milj.euro apmērā (ieskaitot elastības finansējumu)
2) Atbalstīti projekti, paredzot izveidot atkritumu pārstrādes iekārtas ar kopējo jaudu 40 000 t/g
3) Atbalstīti projekti, paredzot palielināt šķiroto atkritumu daudzumu par 6000 t/gadā
287
292
275
VARAM   31.10.2026

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Klimats un vide

111.

111.6

Panāksim ekonomiski efektīvu un pārdomātu resursu izmantošanu, attīstot aprites ekonomiku, pilnveidojot zaļā publiskā iepirkuma regulējumu, lai veicinātu tā plašāku lietojumu, kā arī ieviešot īpašu pasākumu programmu sabiedrības ikdienas paradumu maiņai, atbalstot bezatkritumu dzīvesveidu un vietējo, bioloģisko produktu izvēli. Izstrādāts atbalsta mehānisms Programmas zivsaimniecības attīstībai 2021.-2027.gadam ietvaros un sniegts atbalsts upju atbrīvošanai no šķēršļiem vai zivju ceļu izveidošanai zivju nārsta vietu un dzīvotņu atjaunošanai Īstenoto projektu skaits - 9   ZM VARAM 31.10.2026

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Klimats un vide

111.

111.7

Panāksim ekonomiski efektīvu un pārdomātu resursu izmantošanu, attīstot aprites ekonomiku, pilnveidojot zaļā publiskā iepirkuma regulējumu, lai veicinātu tā plašāku lietojumu, kā arī ieviešot īpašu pasākumu programmu sabiedrības ikdienas paradumu maiņai, atbalstot bezatkritumu dzīvesveidu un vietējo, bioloģisko produktu izvēli. Ar pašvaldību un zinātnes iesaisti veikti modeļprojekti publiskajos ezeros zivju resursu efektīvākas apsaimniekošanas un izmantošanas nodrošināšanai Īstenoto projektu skaits - 2   ZM VARAM 31.10.2026

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Klimats un vide

111.

111.8.

Panāksim ekonomiski efektīvu un pārdomātu resursu izmantošanu, attīstot aprites ekonomiku, pilnveidojot zaļā publiskā iepirkuma regulējumu, lai veicinātu tā plašāku lietojumu, kā arī ieviešot īpašu pasākumu programmu sabiedrības ikdienas paradumu maiņai, atbalstot bezatkritumu dzīvesveidu un vietējo, bioloģisko produktu izvēli. Veicināt mazo lauksaimniecības un pārtikas ražotāju produkcijas realizācijas iespējas mazumtirdzniecības sistēmā noteiktos laika periodos. Veikts izvērtējums par pārtikas lielveikalu darba laika diversifikācijas ieviešanas ietekmi uz pārtikas piegādes ķēdi 59
285
ZM EM 30.12.2024

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Klimats un vide

111.

111.9.

Panāksim ekonomiski efektīvu un pārdomātu resursu izmantošanu, attīstot aprites ekonomiku, pilnveidojot zaļā publiskā iepirkuma regulējumu, lai veicinātu tā plašāku lietojumu, kā arī ieviešot īpašu pasākumu programmu sabiedrības ikdienas paradumu maiņai, atbalstot bezatkritumu dzīvesveidu un vietējo, bioloģisko produktu izvēli. Mainīt konceptuāli ēšanas paradumus skolās un veicināt ēdiena bezatlikuma patēriņu, maksimāli samazinot produktu piegādes ķēdes garumu. 1) 2024 gadā uzsākti vismaz 3 pilotprojekti;
2) Pilnveidots regulējums un ieviestas izmaiņas skolu ēdināšanas sistēmā
  ZM VARAM,
IZM,
VM
31.10.2026

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Klimats un vide

112.

112.1.

Pilnveidosim un ieviesīsim regulējumu atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai atkārtoti izmantojamiem materiāliem. Noteikt atkritumu beigu statusa dažādām atkritumu plūsmām. Sagatavoti tiesību akti atkritumu beigu statusa piemērošanai 287 VARAM VARAM (VVD) 31.10.2026

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Klimats un vide

113.

113.1.

Atbalstīsim bioloģisko atkritumu reģenerāciju biogāzes stacijās ar efektīvu iegūtās gāzes siltumspējas izmantošanu. Veikt izmaiņas tiesiskajā regulējumā saistībā ar piesārņojošo darbību veikšanu. Sagatavoti tiesību akti piesārņojošo darbību veikšanai 287 VARAM VARAM (VVD) 31.05.2024

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Klimats un vide

114.

114.1.

Aktīvi strādāsim pie dažādu klimata pārmaiņu radītu seku novēršanas un cēloņu mazināšanas, atbalstīsim pašvaldības plūdu risku, upju un Baltijas jūras krastu erozijas novēršanā. Apstiprināt precizētos upju baseinu apsaimniekošanas un plūdu riska pārvaldības plānus kā ES kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam noteikto pamatojošo dokumentu ES finansējuma piesaistei pretplūdu pasākumiem. Apstiprināti plānošanas dokumenti - upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni un plūdu riska pārvaldības plāni 2022.-2027.gadam 282 VARAM   01.03.2023

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Klimats un vide

114.

114.2.

Aktīvi strādāsim pie dažādu klimata pārmaiņu radītu seku novēršanas un cēloņu mazināšanas, atbalstīsim pašvaldības plūdu risku, upju un Baltijas jūras krastu erozijas novēršanā. Sniegt investīciju atbalstu plūdu riska samazināšanai un krasta erozijas novēršanai, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un samazinātu applūšanas apdraudējumu iedzīvotājiem Plūdu riska samazināšanai un krasta erozijas novēršanai, piesaistītas ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīcijas vismaz 49,23 milj.euro apmērā (ieskaitot elastības finansējumu) 282 VARAM   31.10.2026

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Klimats un vide

114.

114.3.

Aktīvi strādāsim pie dažādu klimata pārmaiņu radītu seku novēršanas un cēloņu mazināšanas, atbalstīsim pašvaldības plūdu risku, upju un Baltijas jūras krastu erozijas novēršanā. Uzlabot ūdensteču un ūdenstilpju aizsargjoslās augošo mežu apsaimniekošanu, sekmējot zemsedzes filtrējošās īpašības un mazinot kritušo koku aizdambējumu veidošanos. Upju aizsargjoslu apsaimniekošanas plānu izstrāde, paredzot mežsaimniecisko darbību veikšanu. Sagatavoti priekšlikumi grozījumiem Aizsargjoslu likumā par ūdensteču aizsargjoslu mežu apsaimniekošanu. 284 ZM VARAM 31.12.2024

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Klimats un vide

114.

114.4.

Aktīvi strādāsim pie dažādu klimata pārmaiņu radītu seku novēršanas un cēloņu mazināšanas, atbalstīsim pašvaldības plūdu risku, upju un Baltijas jūras krastu erozijas novēršanā. 1) Sagatavot "Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030.gadam" vidusposma atskaiti;
2) Īstenot Norvēgijas finanšu instrumenta pētījumu iespējamo risinājumu kopuma izstrādei jūras krasta erozijas mazināšanai;
3) Izstrādāt un ieviest uz risku izvērtējumu balstītas pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas;
4) Izstrādāt uz risku izvērtējumiem balstītas tautsaimniecības nozaru pielāgošanās klimata pārmaiņām plānus vai vadlīnijas.
1) Sagatavota un Ministru kabinetā iesniegta "Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāna laika posmam līdz 2030. gadam" vidusposma atskaite;
2) Īstenots pētījums par iespējamo risinājumu kopuma izstrādi jūras krasta erozijas mazināšanai;
3) Izstrādātas un pilnībā vai daļēji ieviestas uz risku izvērtējumu balstītas piekrastes pašvaldību (līdz 2024.gadam) un visu Latvijas pašvaldību (līdz 2027.gadam) pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas;
4) Izstrādāti nozaru pielāgošanās klimata pārmaiņām plāni vai vadlīnijas klimata pārmaiņu visbūtiskāk ietekmētām nozarēm - lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, tūrismam, būvniecībai, transporta infrastruktūrai veselības aprūpei, zivsaimniecībai, ūdens apsaimniekošanai līdz 2027.gadam
282 1 - 2) KEM
3) Pašvaldības
4) Nozaru ministrijas
Visas ministrijas,
3) pašvaldības, KEM,
4) KEM
1) 31.12.2025
2) 31.12.2024
3) 31.10.2024 (piekrastes pašvaldības), 31.10.2026 (pārējās pašvaldības)
4) 31.10.2026

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Klimats un vide

115.

115.1.

Ievērojot, ka zināšanas un cilvēku izglītība ir zaļās domāšanas un saimniekošanas veida garants, finansēsim pētījumus vides kvalitāti uzlabojošu darbību vai tehnoloģiju attīstībai, attīstīsim inovācijas un tehnoloģijas klimatneitralitātes un vides aizsardzības jomās. Nodrošināt dialogu un sadarbību ar zinātnes sektoru, kā arī īstenot pilotprojekti, kas demonstrē jaunas pārstrādes iespējas nepārstrādājamiem atkritumiem un otrreizējās pārstrādes darbības, lai ražotu paraugproduktus. Nodrošināta sadarbība ar zinātnes sektoru un īstenoti 3 pilotprojekti LIFE integrētā projekta ietvaros "Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju" (turpmāk - Projekts) 285 VARAM Projektā iesaistītie partneri 31.10.2026

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Klimats un vide

115.

115.2.

Ievērojot, ka zināšanas un cilvēku izglītība ir zaļās domāšanas un saimniekošanas veida garants, finansēsim pētījumus vides kvalitāti uzlabojošu darbību vai tehnoloģiju attīstībai, attīstīsim inovācijas un tehnoloģijas klimatneitralitātes un vides aizsardzības jomās. Izstrādāt normatīvo regulējumu uztvertā oglekļa dioksīda izmantošanai un uzglabāšanai. 1) Veikts pētījums par oglekļa dioksīda uztveršanas, uzglabāšanas un izmantošanas tehnoloģisko iespēju un sociālekonomisko izvērtējumu Latvijā;
2) Apstiprināti MK noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā nodrošināma oglekļa dioksīda uztveršana, transportēšana, uzglabāšana un izmantošana
271
281
KEM VARAM 1) 31.12.2023
2) 31.12.2024

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Klimats un vide

116.

116.1.

Uzsāksim Latvijas dabas kapitāla uzskaites un monitoringa sistēmas veidošanu. Īstenot bioloģiskās daudzveidības monitoringa sistēmas pilnveidošanu. Pilnveidota bioloģiskās daudzveidības monitoringa sistēma 289 VARAM   31.10.2026

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Klimats un vide

116.

116.2.

Uzsāksim Latvijas dabas kapitāla uzskaites un monitoringa sistēmas veidošanu. Iegūt statistisko informāciju par meža resursu un meža veselības stāvokli, kā arī meža un vides (biotisko, abiotisko, antropogēno) faktoru mijiedarbību, nodrošinot nepieciešamos datus gan meža nozares (mežsaimniecība un kokrūpniecība), gan ar meža nozari saistīto nozaru (lauksaimniecība, enerģētika, būvniecība u.c.) attīstībai, gan visai Latvijas ekonomikai kopumā, kā arī klimata politikas plānošanai, sniedzot atbalstu Latvijas interešu pamatojumam Eiropas Savienības normatīvo aktu izstrādes procesā un ieviešanā.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
Pilnveidots nacionālā meža monitorings saskaņā ar ES normatīvo aktu uzdevumiem, ietverot tajos klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības indikatorus, nodrošinot papildus finansējumu.   ZM   31.12.2024

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Dabas aizsardzība

117.

117.1.

Stiprināsim Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts vides dienesta, Vides pārraudzības valsts biroja un citu dabas aizsardzībā iesaistīto institūciju kapacitāti "ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030. gadam" mērķu sasniegšanai, kas ir Eiropas zaļā kursa būtisks elements un instruments vides piesārņojuma mazināšanai. Apzināt nepieciešamos papildus resursus iestāžu kapacitātes uzlabošanai; Apzināti nepieciešamie papildus resursi iestāžu kapacitātes uzlabošanai 289 VARAM   30.09.2023

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Dabas aizsardzība

117.

117.2.

Stiprināsim Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts vides dienesta, Vides pārraudzības valsts biroja un citu dabas aizsardzībā iesaistīto institūciju kapacitāti "ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030. gadam" mērķu sasniegšanai, kas ir Eiropas zaļā kursa būtisks elements un instruments vides piesārņojuma mazināšanai. Pilnveidot digitālos rīkus iestāžu lēmumu pieņemšanas procesa optimizēšanai; Pilnveidota dabas datu pārvaldības sistēma - portāls "Ozols" 289 VARAM   31.10.2026

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Dabas aizsardzība

117.

117.3.

Stiprināsim Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts vides dienesta, Vides pārraudzības valsts biroja un citu dabas aizsardzībā iesaistīto institūciju kapacitāti "ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030. gadam" mērķu sasniegšanai, kas ir Eiropas zaļā kursa būtisks elements un instruments vides piesārņojuma mazināšanai. Paaugstināt Dabas aizsardzības pārvaldes kapacitāti, mazinot invazīvo svešzemju sugu ietekmi, kas ir tiešs biodaudzveidības izzušanu veicinošs faktors. Uzlabota invazīvo sugu pārvaldības sistēma, pielāgojot nacionālo bioloģiskās daudzveidības monitoringa sistēmu un jaunu ierobežošanas un iznīcināšanas metožu izpēte 289 VARAM ZM 31.10.2026

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Dabas aizsardzība

117.

117.4.

Stiprināsim Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts vides dienesta, Vides pārraudzības valsts biroja un citu dabas aizsardzībā iesaistīto institūciju kapacitāti "ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030. gadam" mērķu sasniegšanai, kas ir Eiropas zaļā kursa būtisks elements un instruments vides piesārņojuma mazināšanai. Sniegt investīciju atbalstu vides izglītības centru izveidei un attīstībai, lai veicinātu sabiedrības izpratni par bioloģiskās daudzveidības nozīmību un cilvēku un dabas mijiedarbību Bioloģiskās daudzveidības un sabiedrības vides apziņas veicināšanai, piesaistītas ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīcijas vismaz 8,13 milj. euro apmērā (ieskaitot elastības finansējumu) 292
291
VARAM VARAM (DAP) 31.10.2026

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Dabas aizsardzība

118.

118.1.

Novērsīsim Eiropas nozīmes aizsargājamo sugu un biotopu stāvokļa pasliktināšanos un veicināsim tā uzlabošanos. Ieguldīsim līdzekļus sugu aizsardzības plānu un aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanas noteikumu izstrādē, kas mazinās neskaidrības mežu un lauku teritoriju apsaimniekošanas iespējās. Sagatavot ziņojumu par ES nozīmes biotopu stāvokli LV un izvērtēt nepieciešamos aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus. 1) Sagatavots informatīvais ziņojums par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem
2) Sagatavoti priekšlikumi par potenciālajām jaunajām aizsargājamām dabas teritorijām, lai sasniegtu "ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030. gadam" mērķi līdz 30% palielināt aizsargājamo teritoriju pārklājumu gan sauszemē, gan jūrā, potenciālajiem saimnieciskās darbības aprobežojumiem tajās un to ietekmi uz sociāli ekonomisko situāciju, tajā skaitā 10% ar stingru aizsardzības režīmu, un aizsardzības stāvokļa uzlabošanu sugām un biotopiem
289
290
VARAM ZM,
EM
30.12.2023

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Dabas aizsardzība

118.

118.2.

Novērsīsim Eiropas nozīmes aizsargājamo sugu un biotopu stāvokļa pasliktināšanos un veicināsim tā uzlabošanos. Ieguldīsim līdzekļus sugu aizsardzības plānu un aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanas noteikumu izstrādē, kas mazinās neskaidrības mežu un lauku teritoriju apsaimniekošanas iespējās. Pilnveidot dabas aizsardzības plānu izstrādes sistēmu Pilnveidota dabas aizsardzības plānu izstrādes sistēma un normatīvais regulējums 289
290
VARAM ZM 31.10.2026

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Dabas aizsardzība

118.

118.3.

Novērsīsim Eiropas nozīmes aizsargājamo sugu un biotopu stāvokļa pasliktināšanos un veicināsim tā uzlabošanos. Ieguldīsim līdzekļus sugu aizsardzības plānu un aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanas noteikumu izstrādē, kas mazinās neskaidrības mežu un lauku teritoriju apsaimniekošanas iespējās. Sabalansēt dabas aizsardzības un tautsaimniecības attīstības intereses, izstrādājot sugu aizsardzības un aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plānus, kā arī jaunus individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus Izstrādāti vismaz 5 īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plāni, un izstrādāti un MK iesniegti jauni individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi vismaz 7 aizsargājamām dabas teritorijām 289
290
VARAM   31.10.2026

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Dabas aizsardzība

118.

118.4.

Novērsīsim Eiropas nozīmes aizsargājamo sugu un biotopu stāvokļa pasliktināšanos un veicināsim tā uzlabošanos. Ieguldīsim līdzekļus sugu aizsardzības plānu un aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanas noteikumu izstrādē, kas mazinās neskaidrības mežu un lauku teritoriju apsaimniekošanas iespējās. Pilnveidot un papildināt normatīvo regulējumu par invazīvo sugu profilaksi un pārvaldību, nosakot nepieciešamās funkcijas un atbildīgās iestādes sauszemes, saldūdens un jūras vidēm. 1) Veikti grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā un Augu aizsardzības likumā
2) Izdots jauns normatīvais akts - MK noteikumi
289
291
VARAM ZM 31.10.2026

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Dabas aizsardzība

118.

118.5.

Novērsīsim Eiropas nozīmes aizsargājamo sugu un biotopu stāvokļa pasliktināšanos un veicināsim tā uzlabošanos. Ieguldīsim līdzekļus sugu aizsardzības plānu un aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanas noteikumu izstrādē, kas mazinās neskaidrības mežu un lauku teritoriju apsaimniekošanas iespējās. Iesaistīt zemes īpašniekus sugu aizsardzības plānu un aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanas plānu realizēšanā un finansējuma saņemšanā. Izstrādāt dabai tuvākas un klimatneitrālas mežsaimniecības vadlīnijas. 1) Zemes īpašnieku iesaiste apsaimniekošanas plānu realizēšanā un finansējuma saņemšana.
2) Izstrādātas dabai tuvākas un klimatneitrālas mežsaimniecības vadlīnijas.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
291 1) VARAM
2) ZM
1) ZM
2) VARAM
31.10.2026

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Dabas aizsardzība

118.

118.6.

Novērsīsim Eiropas nozīmes aizsargājamo sugu un biotopu stāvokļa pasliktināšanos un veicināsim tā uzlabošanos. Ieguldīsim līdzekļus sugu aizsardzības plānu un aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanas noteikumu izstrādē, kas mazinās neskaidrības mežu un lauku teritoriju apsaimniekošanas iespējās. Sniegt investīciju atbalstu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības plānu izstrādei un īstenošanai, lai veicinātu Eiropas nozīmes aizsargājamo sugu un biotopu stāvokļa uzlabošanos 1) Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, aizsardzībai un atjaunošanai, piesaistītas ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīcijas vismaz 34,28 milj.euro apmērā (ieskaitot elastības finansējumu)
2) Atbalstīti projekti, paredzot īstenot bioloģiskās daudzveidības aizsardzības pasākumus 6 300 ha platībā
289
290
291
VARAM VARAM (DAP) 31.10.2026

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Dabas aizsardzība

119.

119.1.

Veidosim aizsargājamo dabas teritoriju tīklu atbilstoši esošajai situācijai dabā pēc apdraudēto sugu, biotopu un dabas objektu klātesamības principa, salāgojot to ar saimnieciskām interesēm. Pabeigt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīkla izveidi, lai nodrošinātu labvēlīgu aizsardzības stāvokli Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību pielikumos minētajiem biotopiem un sugām. Sagatavoti tiesību akti par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīkla izveidi
(Sagatavots likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām", izstrādāti un iesniegti MK noteikumu projekti, ar kuriem izveido īpaši aizsargājamās dabas teritorijas iekļaušanai Natura 2000 teritoriju tīklā)
289 VARAM   31.10.2026

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Dabas aizsardzība

119.

119.2.

Veidosim aizsargājamo dabas teritoriju tīklu atbilstoši esošajai situācijai dabā pēc apdraudēto sugu, biotopu un dabas objektu klātesamības principa, salāgojot to ar saimnieciskām interesēm. Pilnveidot un papildināt normatīvo regulējumu Eiropas Savienības nozīmes sugu un biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanai ārpus Natura 2000 teritorijām. Veikti grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā, pēc nepieciešamības citos normatīvajos aktos Eiropas Savienības nozīmes sugu un biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanai 289
290
VARAM VARAM (DAP) 31.10.2026

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Dabas aizsardzība

120.

120.1.

Rūpēsimies, lai ietekmes uz vidi aspekts tiktu ņemts vērā kā būtiska attīstības plānošanas sastāvdaļa visās tautsaimniecības un politikas plānošanas jomās. Sabalansēta vides aizsardzības un tautsaimniecības attīstības intereses Pilnveidotas ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras, kā arī pilnveidoti nozaru (piemēram, lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības, ūdens apsaimniekošanas, enerģētikas u.c.) attīstības plānošanas un pašvaldību teritorijas plānošanas procesi un normatīvais regulējums, integrējot nosacījumus vides kvalitātes un dabas vērtību saglabāšanai   VARAM,
ZM,
KEM,
SAM,
EM
  31.10.2026

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Dabas aizsardzība

120.

120.2.

Rūpēsimies, lai ietekmes uz vidi aspekts tiktu ņemts vērā kā būtiska attīstības plānošanas sastāvdaļa visās tautsaimniecības un politikas plānošanas jomās. Veikt grozījumus likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un saistošajos Ministru kabineta noteikumos, kas vērsti uz administratīvā procesa vienkāršošanu un precīzāku normatīvo aktu prasību definēšanu, novēršot, ka normatīvajiem aktiem līdzvērtīgs statuss un no tiem izrietošās prasības tiek attiecinātas uz dokumentiem, kas nav saistoši trešajām pusēm un kam ir rekomendējošs raksturs, piem., sugu aizsardzības plāni, eksperta atzinumu sagatavošanas un citas vadlīnijas. 1) Radīts vienkāršots un paredzams administratīvais process sākotnējā ietekmes uz vidi vērtējuma veikšanai un tehnisko noteikumu saņemšanai, t.sk. gadījumos, kad darbības paredzētas ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un/vai nerobežojas ar tām.
2) Grozīti ar administratīvo procesu saistītie normatīvie akti
  ZM,
VARAM
  31.10.2026

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Dabas aizsardzība

121.

121.1.

Nodrošināsim, ka ikviena Latvijas nacionālā pozīcija vides politikas jomā tiktu skatīta arī caur enerģētiskās un saimnieciskās neatkarības prizmu, sabalansējot dabas aizsardzībai un lauksaimniecības/mežsaimniecības teritoriju izmantošanai paredzētās platības. Iesaistīt Latvijas nacionālo pozīciju vides politikas jomā izstrādē visas ieinteresētās puses. Turpināta labās prakses pilnveide Latvijas nacionālo pozīciju vides politikas jomā izstrādē.   VARAM Visas ministrijas 31.10.2026

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Dabas aizsardzība

122.

122.1.

Pilnveidosim kompensāciju sistēmu un noteiksim atbilstīgus kompensāciju apjomus par saimnieciskās darbības, tai skaitā mežsaimnieciskās darbības, ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un ierobežojumiem, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo un migrējošo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu saglabāšanu. Veicināsim racionālu dabas kapitāla izmantošanu un apsaimniekošanu, kā arī sabiedrības izpratni par dabas un vides kvalitāti kā cilvēka dzīves kvalitātes būtisku un neatņemamu sastāvdaļu un ekotūrisma elementu. Veicināt racionālu dabas kapitāla izmantošanu un apsaimniekošanu, nosakot pienākumus un atbildības dabas resursu, tai skaitā ūdens resursu ilgtspējīgā pārvaldībā. Sagatavoti normatīvie akti dabas kapitāla, tsk. ūdens resursu, pārvaldībai atbilstoši darba grupas par ūdeņu pārvaldību secinājumiem 284
291
VARAM   31.10.2024

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Dabas aizsardzība

122.

122.2.

Pilnveidosim kompensāciju sistēmu un noteiksim atbilstīgus kompensāciju apjomus par saimnieciskās darbības, tai skaitā mežsaimnieciskās darbības, ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un ierobežojumiem, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo un migrējošo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu saglabāšanu. Veicināsim racionālu dabas kapitāla izmantošanu un apsaimniekošanu, kā arī sabiedrības izpratni par dabas un vides kvalitāti kā cilvēka dzīves kvalitātes būtisku un neatņemamu sastāvdaļu un ekotūrisma elementu. Sniegt ieguldījumu vēsturiski piesārņoto vietu vides kvalitātes uzlabošanā un piesārņoto vietu pārvaldības sistēmas modernizēšanā, piesaistot Latvijas un Šveices sadarbības programmas un Norvēģijas finanšu instrumenta programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" finansējumu 24 milj.euro apmērā, līdz 2029.gadam 1) Īstenota vismaz 3 vēsturiski piesārņotu teritoriju sanācija
2) Iedzīvotāju skaits vēsturiski piesārņotajās pašvaldību teritorijās, kuriem uzlabota vides kvalitāte - vismaz 37000.
3) Aktualizēta un digitalizēta piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldības sistēma.
277
288
VARAM   30.09.2026

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Dabas aizsardzība

122.

122.3.

Pilnveidosim kompensāciju sistēmu un noteiksim atbilstīgus kompensāciju apjomus par saimnieciskās darbības, tai skaitā mežsaimnieciskās darbības, ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un ierobežojumiem, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo un migrējošo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu saglabāšanu. Veicināsim racionālu dabas kapitāla izmantošanu un apsaimniekošanu, kā arī sabiedrības izpratni par dabas un vides kvalitāti kā cilvēka dzīves kvalitātes būtisku un neatņemamu sastāvdaļu un ekotūrisma elementu. Sekmēt sabiedrības izpratni par dabas un vides kvalitāti kā cilvēka dzīves kvalitātes būtisku un neatņemamu sastāvdaļu un ekotūrisma elementu. Īstenotas sabiedrības informēšanas kampaņas un izglītojoši pasākumi iedzīvotājiem par dabas vērtībām un to nozīmi labbūtībā. 291
292
VARAM   31.10.2023

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE
Dabas aizsardzība

122.

122.4.

Pilnveidosim kompensāciju sistēmu un noteiksim atbilstīgus kompensāciju apjomus par saimnieciskās darbības, tai skaitā mežsaimnieciskās darbības, ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un ierobežojumiem, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo un migrējošo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu saglabāšanu. Veicināsim racionālu dabas kapitāla izmantošanu un apsaimniekošanu, kā arī sabiedrības izpratni par dabas un vides kvalitāti kā cilvēka dzīves kvalitātes būtisku un neatņemamu sastāvdaļu un ekotūrisma elementu. Pilnveidot kompensāciju sistēmu par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās, paredzot atbilstošus maksājumus. Veiktas izmaiņas:
1) Likumā Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās
2) MK noteikumos Noteikumi par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, par kuriem pienākas kompensācija, tās izmaksas nosacījumiem, kārtību un apmēru
3) Pārskatīts Natura 2000 maksājumu apjoms
289 VARAM
ZM
  31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Finanšu sektora politika

123.

123.1.

Veidosim tādu finanšu sektora politiku, kas veicina un atbalsta ilgtspējīgu Latvijas tautsaimniecības attīstību, uzlabojot finansējuma pieejamību un nodrošinot konkurētspējīgus, ērtus, drošus un modernus finanšu pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, tostarp valsts atbalstu pārdomāti koncentrējot uz tirgus nepilnību mazināšanu jomās ar lielāko ilgtermiņa atdeves potenciālu tautsaimniecībai. Izstrādāt Finanšu sektora attīstības plānu 2024.-2026.gadam, definējot politikas ietvaru finanšu tirgus attīstībai un konkurētspējai, balstoties uz iepriekšējā plāna uzdevumu izpildes rezultātiem, kā arī izvērtējot ES regulatīvo prasību piemērošanu Latvijā. Ministru kabinetā apstiprināts Finanšu sektora attīstības plāns 2024.-2026.gadam, kas paredz tādu finanšu sektora politikas uzdevumu īstenošanu, kas veicina un atbalsta ilgtspējīgu Latvijas tautsaimniecības attīstību, uzlabojot finansējuma pieejamību un nodrošinot konkurētspējīgus, ērtus, drošus un modernus finanšu pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem. 233,
236,
239
FM   1) 31.12.2023
2) 31.12.2023

IV. KONKURĒTSPĒJA
Finanšu sektora politika

123.

123.2.

Veidosim tādu finanšu sektora politiku, kas veicina un atbalsta ilgtspējīgu Latvijas tautsaimniecības attīstību, uzlabojot finansējuma pieejamību un nodrošinot konkurētspējīgus, ērtus, drošus un modernus finanšu pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, tostarp valsts atbalstu pārdomāti koncentrējot uz tirgus nepilnību mazināšanu jomās ar lielāko ilgtermiņa atdeves potenciālu tautsaimniecībai. Nodrošināt finanšu instrumentu valsts atbalsta programmu portfeli tirgus nepilnību risināšanai. 1) Finanšu instrumentu tirgus nepilnību risināšanai pieejamais valsts atbalsta programmu portfelis, 1060 milj. EUR apmērā (līdz 31.12.2023.).
2) Finanšu instrumentu tirgus nepilnību risināšanai pieejamais valsts atbalsta programmu portfelis, 1170 milj. EUR apmērā (līdz 31.12.2024.).
3) Finanšu instrumentu tirgus nepilnību risināšanai pieejamais valsts atbalsta programmu portfelis, 1270 milj. EUR apmērā (līdz 31.12.2025.).
4) Finanšu instrumentu tirgus nepilnību risināšanai pieejamais valsts atbalsta programmu portfelis, 1370 milj. EUR apmērā (līdz 31.12.2026.).
194
196
197
202
203
204
206
328
333
FM ALTUM,
EM
1) 31.12.2023
2) 31.12.2024
3) 31.12.2025
4) 31.12.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Finanšu sektora politika

124.

124.1.

Veidosim Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmumiem un finanšu sektoram atbilstošu un samērīgu regulējumu, kas veicina stabilu, drošu un attīstībā virzītu finanšu sektoru, konkurenci finanšu pakalpojumu sniedzēju vidū, kas nodrošina konkurētspējīgu kapitāla pieejamību, kā arī inovācijām labvēlīgu finanšu pakalpojumu vidi. 1) Pilnveidots kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālās uzraudzības regulējums, saskaņā ar Eiropas Savienības kapitālprasību direktīvas un regulas prasībām (Basel III);
2) Izstrādāts virtuālo aktīvu licencēšanas mehānisms, kas paredz augstāku investoru aizsardzības līmeni un Eiropas Savienības līmeņa nozares uzraudzības standartu ieviešanu (atbilstoši Eiropas Padomes un Parlamenta regulas par kriptoaktīvu tirgiem prasībām);
3) Ieviestas finanšu sektora kibernoturības prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par finanšu sektora digitālās darbības noturību prasībām
1) Veiktas normatīvā regulējuma prasību izmaiņas, paredzot pilnveidotas kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālās uzraudzības prasības finanšu stabilitātes jomā.
2) Iesniegti un Ministru kabinetā atbalstīti virtuālo aktīvu licencēšanas mehānismu regulējošie normatīvie akti, paredzot augstāku investoru aizsardzības līmeni un Eiropas Savienības līmeņa nozares uzraudzību;
3) Stiprinātas finanšu sektora kibernoturības prasības.
  FM   1) 31.12.2024
2) 31.12.2023
3) 01.07.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Finanšu sektora politika

125.

125.1.

Turpināsim attīstīt ar kaimiņvalstīm konkurētspējīgu kapitāla tirgu, paplašinot uzņēmumu pieeju finansējumam un investīciju iespējas ieguldījumiem Latvijas tautsaimniecībā. Valsts stratēģiskos aktīvus un kritisko infrastruktūru paturēsim valsts kontrolē. Atsevišķos gadījumos, ja tas nepieciešams kapitāla piesaistei un uzņēmuma attīstības nodrošināšanai, izmantosim tādus finanšu instrumentus, kas sekmē tautsaimniecības attīstību. 1) Īstenoti finanšu instrumenti, paplašinot uzņēmumu pieeju finansējumam, t.sk vērtējot ģeogrāfisko mērogu mazo un vidējo uzņēmumu sākotnējā publiska piedāvājuma fonda izveidei.
2) Valsts kapitālsabiedrībām ieviesta finanšu instrumentu izvērtēšanas kārtība, t.sk. resursu piesaiste biržā un meitas sabiedrību dibināšana investīciju projektu īstenošanai.
3) Pilnveidot regulējumu publisko personu līdzadalībai kapitālsabiedrībās.
1) Izvērtētas plašāka ģeogrāfiska mēroga finansējuma pieejamības iespējas mazo un vidējo uzņēmumu sākotnējā publiskā piedāvājuma fonda izveidei un rasti risinājumi, kas paredz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumiem konkurētspējīgus nosacījumus dalībai publiski izveidotajā fondā;
2) Valsts kapitāla daļu turētāji, sagatavojot izskatīšanai jautājumus par finansējuma piesaisti investīciju projektiem, izvērtē meitas sabiedrību dibināšanas potenciālu, piesaistot arī privāto kapitālu un citus finanšu instrumentus.
3) Veikti grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā
233,
236,
239
1) FM
2) VK
3) VK
1)EM, ALTUM
2) visi valsts kapitāla daļu turētāji (ministrijas)
1) 31.12.2023
2) 31.10.2026
3) 31.12.2023

IV. KONKURĒTSPĒJA
Finanšu sektora politika

126.

126.1.

Ieviesīsim augstus pārvaldības standartus valsts kapitālsabiedrībās. Vērtēsim atsevišķu valsts kapitālsabiedrību apvienotas pārvaldības izveidi. 1) Ieviest caurskatāmus augsta līmeņa pārvaldības standartus, balstoties uz vienotu kārtību, principiem un prasībām;
2) Stiprināt valsts kapitālsabiedrību padomju lomu.
3) Ieviest pasākumus, lai īstenotu aktīva investora funkcijas.
1a) Sagatavoti grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas ietver augsta līmeņa pārvaldības standartus, balstoties uz vienotu kārtību, principiem un prasībām.
2a) Sagatavoti grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas veicina padomes stratēģiskās lomas stiprināšanu un īstenošanu kapitālsabiedrību pārraudzībā, lai uzlabotu kapitālsabiedrības darbības efektivitāti, veicinātu attīstību un panāktu ilgtermiņa vērtības pieaugumu.
2b) Pilnveidots normatīvais regulējums padomes un valdes atlasēm.
2c) Pārskatīta padomes un valdes atlīdzības sistēma, tajā skaitā vērtēta padomes un valdes mainīgā atlīdzības daļa saistībā ar valsts kapitālsabiedrību finanšu rādītājiem.
2d) Veikti uzlabojumi iekšējās kontroles un risku vadībā.
3a) Īstenotas apmācības kapitāla daļu turētājiem par aktīva īpašnieka funkciju īstenošanu (mērķu izvirzīšanu, gaidu vēstuļu sagatavošanu, padomes/valdes darba novērtēšanu).
3b) Ieviesta kārtība, kas nodrošina aktīva īpašnieka funkcijas īstenošanu un pārraudzību valsts kapitālsabiedrībās, kurās nav izveidotas padomes.
3c) Ministru kabinetā izvērtēta atsevišķu valsts kapitālsabiedrību apvienotas pārvaldības izveide.
188 VK Visi valsts kapitāla daļu turētāji (ministrijas) 1) 31.12.2023
2) 31.12.2024
3) 31.12.2025

IV. KONKURĒTSPĒJA
Finanšu sektora politika

127

127.1.

Integrēsim ilgtspējas aspektus finanšu sektora politikā, lai veicinātu pāreju uz klimata mērķu sasniegšanu, vienlaikus turpinot noteikt un novērot ar klimata un vides pārmaiņām saistītās ievainojamības un riskus, kuriem pakļauta Latvijas tautsaimniecība un finanšu sistēma. Izstrādāt priekšlikumus par ilgtspējīgu finanšu turpmāko attīstību Latvijā. Īstenot projektu "ES Taksonomijas ieviešana un ilgtspējīgu finanšu ceļakartes izveide Igaunijā un Latvijā", ņemot vērā Latvijas uzņēmumu un nozaru ilgtspējas vajadzības. Īstenots projekts "ES Taksonomijas ieviešana un ilgtspējīgu finanšu ceļakartes izveide Igaunijā un Latvijā" un priekšlikumi par ilgtspējīgu finanšu attīstību iesniegti Ministru kabinetā. 237 FM Visas ministrijas (izņemot AizM) 31.12.2023

IV. KONKURĒTSPĒJA
Finanšu sektora politika

128.

128.1.

Latvijas un finanšu sistēmas drošībai un stabilitātei īstenosim uz konkurētspējīgu līderību reģionāli un starptautiski vērstu finanšu noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu plūsmu caur Latviju novēršanu, popularizējot Latvijas panākumu pozitīvo ietekmi uz drošību, ekonomisko un sociālo labklājību, būtiski mazinot toleranci pret savtīgu un noziedzīgu interešu graujošo ietekmi uz finanšu sistēmas veselīgu darbību tautsaimniecības attīstībai. Veicināsim riskos balstītu pieeju, turpinot pilnveidot uzraugošo un kontrolējošo iestāžu darbības efektivitāti, vienlaikus atvieglojot godprātīgu iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuvi pakalpojumiem. Veikt nacionālo NILLTPF risku novērtējumu par 2020.-2022.gadu. Identificēti, novērtēti un izprasti Latvijai piemītošie NILLTPF riski.   FID   30.09.2023

IV. KONKURĒTSPĒJA
Finanšu sektora politika

128.

128.2.

Latvijas un finanšu sistēmas drošībai un stabilitātei īstenosim uz konkurētspējīgu līderību reģionāli un starptautiski vērstu finanšu noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu plūsmu caur Latviju novēršanu, popularizējot Latvijas panākumu pozitīvo ietekmi uz drošību, ekonomisko un sociālo labklājību, būtiski mazinot toleranci pret savtīgu un noziedzīgu interešu graujošo ietekmi uz finanšu sistēmas veselīgu darbību tautsaimniecības attīstībai. Veicināsim riskos balstītu pieeju, turpinot pilnveidot uzraugošo un kontrolējošo iestāžu darbības efektivitāti, vienlaikus atvieglojot godprātīgu iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuvi pakalpojumiem. Izstrādāt uz risku novērtējumu balstītu politikas plānošanas dokumentu NILLTPFN jomā ar mērķi stiprināt Latvijas spējas cīnīties ar NILL, TF un PF un uzraudzīt NILLTPFN režīma prasību īstenošanu, kā arī samazināt vispārējos NILL, TF un PF riskus. Apkopoti no atbildīgajām iestādēm saņemtie priekšlikumi un sagatavots nākamā perioda NILLTPFN plāns, pamatojoties uz Nacionālo NILLTPF risku novērtējumu par 2020.-2022. gadu.   IeM FM,
TM,
ĀM,
FID
31.03.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Finanšu sektora politika

128.

128.3.

Latvijas un finanšu sistēmas drošībai un stabilitātei īstenosim uz konkurētspējīgu līderību reģionāli un starptautiski vērstu finanšu noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu plūsmu caur Latviju novēršanu, popularizējot Latvijas panākumu pozitīvo ietekmi uz drošību, ekonomisko un sociālo labklājību, būtiski mazinot toleranci pret savtīgu un noziedzīgu interešu graujošo ietekmi uz finanšu sistēmas veselīgu darbību tautsaimniecības attīstībai. Veicināsim riskos balstītu pieeju, turpinot pilnveidot uzraugošo un kontrolējošo iestāžu darbības efektivitāti, vienlaikus atvieglojot godprātīgu iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuvi pakalpojumiem. 1) Īstenot Pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2023.–2025. gadam noteiktos pasākumus rīcības virzienos "Uzraudzība" un "Preventīvie pasākumi";
2) novēršanas centralizētās uzraudzības aģentūras AMLA (Anti- Money Laundering Agency) mītnes vietas popularizēšana;
3) Atbilstoši Eiropas Savienības līmeņa normatīvā regulējuma izmaiņām izstrādāti grozījumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomas normatīvajos aktos, paredzot Latvijas sadarbību ar Eiropas Savienības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas centralizētās uzraudzības aģentūru AMLA (Anti- Money Laundering Agency).
1) Īstenoti pasākumu plāna NILLTPF novēršanai laikposmam 2023.–2025. gadam FM kompetences uzdevumi rīcības virzienos "Uzraudzība" un "Preventīvie pasākumi", kā arī koordinēta rīcības virzienos paredzēto pasākumu izpilde;
2) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektu īpatsvars, kuru darbība atbilst NILLTPFN likuma un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma prasībām 2026.gadā 90%
3) Sagatavoti informatīvie materiāli un popularizēta Latvija kā starptautiskas aģentūras mītnes vieta;
4) Izstrādāti un Ministru kabinetā iesniegti Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, paredzot Latvijas sadarbību ar Eiropas Savienības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas centralizētās uzraudzības aģentūru AMLA (Anti- Money Laundering Agency).
237 1) FM; VID
2) FM
3) FM
2) LB, FM (VID) 1) 31.12.2025
2) 31.10.2026
3) 31.12.2025
4) 31.12.2025

IV. KONKURĒTSPĒJA
Fiskālā politika

129.

129.1.

Veidosim pretciklisku fiskālo politiku, lai būtu iespējams mērķtiecīgi sniegt atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem krīzes situācijā, un veikt ekonomikas transformāciju, nodrošinot straujāku eksporta un IKP izaugsmi. Lai nodrošinātu pretcikliskas fiskālās politikas veidošanu, pakāpenisku vispārējās valdības budžeta strukturālā deficīta samazināšanu līdz 0,5% un uzturēšanu šajā līmenī, kā arī vispārējās valdības parāda samazināšanu zem 40% pēc kara izraisītās krīzes beigām, izstrādāt vidēja termiņa budžeta plānošanas dokumentus, ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un Latvijas kā eirozonas dalībvalsts saistības un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem. 1) Latvijas Stabilitātes programma, ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un Latvijas kā euro zonas dalībvalsts saistības;
2) MK informatīvais ziņojums par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm vidējam termiņam atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem;
3) Likumprojekts "Par valsts budžetu kārtējam gadam un budžeta ietvaru vidējam termiņam" un fiskālo risku deklarācija vidējam termiņam, atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem;
4) Vispārējās valdības budžeta plāna projekts kārtējam gadam, ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un Latvijas kā euro zonas dalībvalsts saistības.
Saskaņā ar prognozēm, kas tika izstrādātas, sagatavojot budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023.-2025.gadiem:
Vispārējās valdības budžeta strukturālās bilance 2023.gadā ir -0,5% no IKP, 2024.gadā -0,5% no IKP un 2025.gadā -0,5% no IKP.
Vispārējās valdības budžeta deficīts (pie nemainīgas politikas) 2023.gadā ir 2,6% no IKP, 2024.gadā 0,4% no IKP un 2025.gadā 0,4% no IKP.
Minētie rādītāji tiek precizēti turpmākajās Latvijas Stabilitātes programmās un likumos par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru saskaņā ar jaunākajām makroekonomiskajām un fiskālajām prognozēm atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.
  FM   Saskaņā ar ikgadējo MK apstiprināto rīkojumu par likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas grafiku.
Attiecībā uz Latvijas Stabilitātes programmu iesniegšana Saeimā līdz kārtējā gada 15.aprīlim atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 28.pantu.
31.12.2023
31.12.2024
31.12.2025
26.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Fiskālā politika

130.

130.1.

Pakāpeniski samazināsim vispārējās valdības budžeta strukturālo deficītu līdz 0,5% no IKP 2025. gadā un turpmāk to uzturēsim šajā līmenī. Pakāpeniski samazināsim vispārējās valdības budžeta strukturālo deficītu līdz 0,5% no IKP 2025. gadā un turpmāk to uzturēsim šajā līmenī. 1) Latvijas Stabilitātes programma, ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un Latvijas kā euro zonas dalībvalsts saistības;
2) MK informatīvais ziņojums par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm vidējam termiņam atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem;
3) Likumprojekts "Par valsts budžetu kārtējam gadam un budžeta ietvaru vidējam termiņam" un fiskālo risku deklarācija vidējam termiņam, atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem;
4) Vispārējās valdības budžeta plāna projekts kārtējam gadam, ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un Latvijas kā euro zonas dalībvalsts saistības.
Saskaņā ar prognozēm, kas tika izstrādātas, sagatavojot budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023.-2025.gadiem:
Vispārējās valdības budžeta strukturālās bilance 2023.gadā ir -0,5% no IKP, 2024.gadā -0,5% no IKP un 2025.gadā -0,5% no IKP.
Vispārējās valdības budžeta deficīts (pie nemainīgas politikas) 2023.gadā ir 2,6% no IKP, 2024.gadā 0,4% no IKP un 2025.gadā 0,4% no IKP.
Minētie rādītāji tiek precizēti turpmākajās Latvijas Stabilitātes programmās un likumos par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru saskaņā ar jaunākajām makroekonomiskajām un fiskālajām prognozēm atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.
  FM   Saskaņā ar ikgadējo MK apstiprināto rīkojumu par likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas grafiku.
Attiecībā uz Latvijas Stabilitātes programmu iesniegšana Saeimā līdz kārtējā gada 15.aprīlim atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 28.pantu.
31.12.2023
31.12.2024
31.12.2025
26.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Fiskālā politika

131.

131.1

Ārpus šī nosacījuma finansēsim aizsardzības un iekšējās drošības izdevumu pieaugumu un vienreizējus izdevumus, kas saistīti ar Krievijas kara pret Ukrainu izraisītās krīzes seku mazināšanai un valsts enerģētiskās neatkarības no Krievijas nodrošināšanai. Lai nodrošinātu pretcikliskas fiskālās politikas veidošanu, pakāpenisku vispārējās valdības budžeta strukturālā deficīta samazināšanu līdz 0,5% un uzturēšanu šajā līmenī, kā arī vispārējās valdības parāda samazināšanu zem 40% pēc kara izraisītās krīzes beigām, izstrādāt vidēja termiņa budžeta plānošanas dokumentus, ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un Latvijas kā eirozonas dalībvalsts saistības un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem. 1) Latvijas Stabilitātes programma, ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un Latvijas kā euro zonas dalībvalsts saistības;
2) MK informatīvais ziņojums par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm vidējam termiņam atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem;
3) Likumprojekts "Par valsts budžetu kārtējam gadam un budžeta ietvaru vidējam termiņam" un fiskālo risku deklarācija vidējam termiņam, atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem;
4) Vispārējās valdības budžeta plāna projekts kārtējam gadam, ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un Latvijas kā euro zonas dalībvalsts saistības.
Saskaņā ar prognozēm, kas tika izstrādātas, sagatavojot budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023.-2025.gadiem:
Vispārējās valdības budžeta strukturālās bilance 2023.gadā ir -0,5% no IKP, 2024.gadā -0,5% no IKP un 2025.gadā -0,5% no IKP.
Vispārējās valdības budžeta deficīts (pie nemainīgas politikas) 2023.gadā ir 2,6% no IKP, 2024.gadā 0,4% no IKP un 2025.gadā 0,4% no IKP.
Minētie rādītāji tiek precizēti turpmākajās Latvijas Stabilitātes programmās un likumos par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru saskaņā ar jaunākajām makroekonomiskajām un fiskālajām prognozēm atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.
  FM   Saskaņā ar ikgadējo MK apstiprināto rīkojumu par likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas grafiku.
Attiecībā uz Latvijas Stabilitātes programmu iesniegšana Saeimā līdz kārtējā gada 15.aprīlim atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 28.pantu.
31.12.2023
31.12.2024
31.12.2025
26.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Fiskālā politika

132.

132.1.

Lai nodrošinātu ekonomikas noturību pret potenciālajiem satricinājumiem nākotnē, pēc kara izraisītās krīzes beigām īstenosim tādu fiskālo politiku, kas samazina vispārējās valdības parādu zem 40% no IKP. Lai nodrošinātu pretcikliskas fiskālās politikas veidošanu, pakāpenisku vispārējās valdības budžeta strukturālā deficīta samazināšanu līdz 0,5% un uzturēšanu šajā līmenī, kā arī vispārējās valdības parāda samazināšanu zem 40% pēc kara izraisītās krīzes beigām, izstrādāt vidēja termiņa budžeta plānošanas dokumentus, ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un Latvijas kā eirozonas dalībvalsts saistības un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem. 1) Latvijas Stabilitātes programma, ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un Latvijas kā euro zonas dalībvalsts saistības;
2) MK informatīvais ziņojums par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm vidējam termiņam atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem;
3) Likumprojekts "Par valsts budžetu kārtējam gadam un budžeta ietvaru vidējam termiņam" un fiskālo risku deklarācija vidējam termiņam, atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem;
4) Vispārējās valdības budžeta plāna projekts kārtējam gadam, ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un Latvijas kā euro zonas dalībvalsts saistības.
Saskaņā ar prognozēm, kas tika izstrādātas, sagatavojot budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023.-2025.gadiem:
Vispārējās valdības budžeta strukturālās bilance 2023.gadā ir -0,5% no IKP, 2024.gadā -0,5% no IKP un 2025.gadā -0,5% no IKP.
Vispārējās valdības budžeta deficīts (pie nemainīgas politikas) 2023.gadā ir 2,6% no IKP, 2024.gadā 0,4% no IKP un 2025.gadā 0,4% no IKP.
Minētie rādītāji tiek precizēti turpmākajās Latvijas Stabilitātes programmās un likumos par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru saskaņā ar jaunākajām makroekonomiskajām un fiskālajām prognozēm atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.
  FM   Saskaņā ar ikgadējo MK apstiprināto rīkojumu par likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas grafiku.
Attiecībā uz Latvijas Stabilitātes programmu iesniegšana Saeimā līdz kārtējā gada 15.aprīlim atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 28.pantu.
31.12.2023
31.12.2024
31.12.2025
26.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Fiskālā politika

132.

132.2.

Lai nodrošinātu ekonomikas noturību pret potenciālajiem satricinājumiem nākotnē, pēc kara izraisītās krīzes beigām īstenosim tādu fiskālo politiku, kas samazina vispārējās valdības parādu zem 40% no IKP. Veicināt publiskās un privātās partnerības (PPP) instrumenta izmantošanu. Izveidota publiskās un privātās partnerības projektu publisko partneru atbalsta sistēma. 44 FM (CFLA)   31.12.2025

IV. KONKURĒTSPĒJA
Valsts budžeta sagatavošana un pašvaldību finanšu sistēma

133.

133.1.

Sagatavosim valsts budžeta likumprojektus atbilstoši valdības (koalīcijas) izvirzītajām prioritātēm un attīstības plānošanas dokumentiem. Uzturēsim ilgtspējas principus valsts finanšu vadībā, nodrošinot atbildīgi izvērtētu finansējuma pieejamību valsts budžeta izdevumiem un caurskatāmu tā plānošanas, piešķiršanas, izlietošanas un uzraudzības procesu, piedāvājot ilgtermiņā sabalansētus risinājumus. Nostiprināt fiskālās disciplīnas ievērošanas principu normatīvajos aktos par lēmumiem, kas ietekmē valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu un tā finanšu ilgtspēju. Vienlaikus ar valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu pieaugumu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes samazināšanu tiek ieviesti pasākumi, kas kompensē ietekmi uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu.
Nodrošināta valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ilgtspēja.
225 LM   31.12.2023

IV. KONKURĒTSPĒJA
Valsts budžeta sagatavošana un pašvaldību finanšu sistēma

133.

133.2.

Sagatavosim valsts budžeta likumprojektus atbilstoši valdības (koalīcijas) izvirzītajām prioritātēm un attīstības plānošanas dokumentiem. Uzturēsim ilgtspējas principus valsts finanšu vadībā, nodrošinot atbildīgi izvērtētu finansējuma pieejamību valsts budžeta izdevumiem un caurskatāmu tā plānošanas, piešķiršanas, izlietošanas un uzraudzības procesu, piedāvājot ilgtermiņā sabalansētus risinājumus. Katru gadu izstrādāt valsts budžeta likumprojektu:
a) likumu "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam";
b) likumu "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam";
c) likumu "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam";
d) likumu "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam".
Valsts budžeta likumprojekts ir izstrādāts atbilstoši Likumā par budžetu un finanšu vadību, Fiskālās disciplīnas likumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem.   FM Visas ministrijas Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību un ikgadējo MK apstiprināto budžeta sagatavošanas grafiku.

IV. KONKURĒTSPĒJA
Valsts budžeta sagatavošana un pašvaldību finanšu sistēma

134.

134.1.

Veiksim patstāvīgu un sistemātisku valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu ar mērķi optimizēt valsts budžeta izdevumus un izvērtēt to efektivitāti un lietderīgumu valdības noteikto prioritāšu kontekstā, apkopojot priekšlikumus budžeta procesu pilnveidošanai un sistēmu sakārtošanai, kas veicina līdzekļu ekonomisku izlietošanu, administratīvā sloga mazināšanu un palielina iestāžu darbības efektivitāti. Nodrošināta pastāvīga un sistemātiska valsts budžeta izdevumu pārskatīšana ar mērķi optimizēt valsts budžeta izdevumus, izvērtējot to efektivitāti un atbilstību attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un mērķiem, kā arī veikta valsts budžeta finanšu vadības pilnveide un valsts budžeta līdzekļu pārvaldības efektivizēšana, izstrādājot priekšlikumus un attīstot normatīvo regulējumu valsts budžeta politikas jomā. 1) Valsts budžeta politikas ekonomiskāka un efektīvāka īstenošana, veicot pastāvīgu un sistemātisku valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu.
2) Izstrādāti un iekļauti normatīvajā regulējumā priekšlikumi valsts budžeta finanšu vadības pilnveidošanai, tostarp pamatojoties uz labāko starptautisko praksi un uz snieguma rezultātiem balstītu budžetēšanu.
  FM Visas ministrijas Katru gadu saskaņā ar MK apstiprināto rīkojumu par valsts budžeta un budžeta ietvara sagatavošanas grafiku

IV. KONKURĒTSPĒJA
Valsts budžeta sagatavošana un pašvaldību finanšu sistēma

134.

134.2.

Veiksim patstāvīgu un sistemātisku valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu ar mērķi optimizēt valsts budžeta izdevumus un izvērtēt to efektivitāti un lietderīgumu valdības noteikto prioritāšu kontekstā, apkopojot priekšlikumus budžeta procesu pilnveidošanai un sistēmu sakārtošanai, kas veicina līdzekļu ekonomisku izlietošanu, administratīvā sloga mazināšanu un palielina iestāžu darbības efektivitāti. Sagatavot priekšlikumus ikgadējā budžeta projekta sagatavošanas laikā par nepieciešamo izdevumu apmēru, kuri pieauguši straujo cenu, tai skaitā energoresursu cenu, izmaiņu dēļ. Sadarbībā ar ārstniecības iestādēm tiks sagatavota informācija par cenu, tai skaitā energoresursu cenu pieaugumu, sniegti priekšlikumi turpmākai rīcībai un atbilstošais jautājuma izklāsts sagatavots izskatīšanai MK, lai kompensētu ārstniecības iestāžu (ģimenes ārstu, SAVA, slimnīcu), kuras nodrošina valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus (ievērojot proporciju starp maksas un valsts apmaksas pakalpojumiem), izdevumus, kuri pieauguši straujo cenu, tai skaitā energoresursu cenu izmaiņu dēļ.   VM FM 01.07.2023

IV. KONKURĒTSPĒJA
Valsts budžeta sagatavošana un pašvaldību finanšu sistēma

134.

134.3.

Veiksim patstāvīgu un sistemātisku valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu ar mērķi optimizēt valsts budžeta izdevumus un izvērtēt to efektivitāti un lietderīgumu valdības noteikto prioritāšu kontekstā, apkopojot priekšlikumus budžeta procesu pilnveidošanai un sistēmu sakārtošanai, kas veicina līdzekļu ekonomisku izlietošanu, administratīvā sloga mazināšanu un palielina iestāžu darbības efektivitāti. Sagatavot priekšlikumus infrastruktūras investīciju projektu būvdarbu sadārdzinājumu segšanai, kas finansēti ārvalstu finanšu instrumentu ietvaros (Kohēzija ERAF, AF). Sasniegti ārvalstu finanšu infrastruktūras investīciju projektu mērķi, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprinot veselības sistēmu, kā arī nodrošinot visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu attīstību un mazinātu infekciju slimību izplatību.   VM FM 30.12.2023

IV. KONKURĒTSPĒJA
Valsts budžeta sagatavošana un pašvaldību finanšu sistēma

134.

134.4.

Veiksim patstāvīgu un sistemātisku valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu ar mērķi optimizēt valsts budžeta izdevumus un izvērtēt to efektivitāti un lietderīgumu valdības noteikto prioritāšu kontekstā, apkopojot priekšlikumus budžeta procesu pilnveidošanai un sistēmu sakārtošanai, kas veicina līdzekļu ekonomisku izlietošanu, administratīvā sloga mazināšanu un palielina iestāžu darbības efektivitāti. Veikt izdevumu auditu un izstrādāt efektīvus kompensēšanas mehānismus, kas radušies strauji pieaugušo energoresursu cenu sadārdzinājuma dēļ. Izstrādāta un apstiprināta metodika veselības aprūpes pakalpojumu tarifu indeksācijai.   VM VARAM,
pašvaldība
31.03.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Valsts budžeta sagatavošana un pašvaldību finanšu sistēma

135.

135.1.

Veicināsim pašvaldību atbildību un ieinteresētību savas teritorijas attīstībā, tai skaitā uzņēmējdarbības un nodarbinātības attīstības jomā. Fiskāli atbildīgi nodrošināsim stabilu reģionāli līdzsvarotu finanšu resursu pieejamību pašvaldībām, radot līdzvērtīgus priekšnosacījumus to funkciju īstenošanai un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem. Sagatavosim izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā un pilnveidosim pašvaldību aizņēmumu nosacījumus. Sniegt atbalstu pašvaldībām reģionālās nozīmes uzņēmējdarbības veicinošās infrastruktūras attīstībai, atbilstoši teritoriālajai pieejai nodrošinot sinerģiju/koordināciju ar komersantiem plānoto atbalstu, kā arī radot pašvaldībām motivējošos instrumentus, t.sk. izvērtējot IIN pieauguma novirzīšanas iespējas pašvaldību attīstībai. Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes procesā vērtēt priekšlikumus par nodokļu ieņēmumos balstītu atbalsta modeli pašvaldībām reģionālās nozīmes uzņēmējdarbības veicināšanai 238,
332
VARAM FM 30.12.2023

IV. KONKURĒTSPĒJA
Valsts budžeta sagatavošana un pašvaldību finanšu sistēma

135.

135.2.

Veicināsim pašvaldību atbildību un ieinteresētību savas teritorijas attīstībā, tai skaitā uzņēmējdarbības un nodarbinātības attīstības jomā. Fiskāli atbildīgi nodrošināsim stabilu reģionāli līdzsvarotu finanšu resursu pieejamību pašvaldībām, radot līdzvērtīgus priekšnosacījumus to funkciju īstenošanai un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem. Sagatavosim izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā un pilnveidosim pašvaldību aizņēmumu nosacījumus. Izstrādāt valsts atbalsta programmu pašvaldībām (mērķdotācijas) Sagatavoti normatīvie akti pašvaldību valsts atbalsta programmas pašvaldībām īstenošanai 332 VARAM   30.06.2023

IV. KONKURĒTSPĒJA
Valsts budžeta sagatavošana un pašvaldību finanšu sistēma

135.

135.3.

Veicināsim pašvaldību atbildību un ieinteresētību savas teritorijas attīstībā, tai skaitā uzņēmējdarbības un nodarbinātības attīstības jomā. Fiskāli atbildīgi nodrošināsim stabilu reģionāli līdzsvarotu finanšu resursu pieejamību pašvaldībām, radot līdzvērtīgus priekšnosacījumus to funkciju īstenošanai un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem. Sagatavosim izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā un pilnveidosim pašvaldību aizņēmumu nosacījumus. Izstrādāt priekšlikumus izmaiņām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā, lai radītu pašvaldībām līdzvērtīgas iespējas pašvaldību funkciju veikšanai, vienlaikus sekmējot pašvaldību ieinteresētību uzņēmējdarbības veicināšanā. Pilnveidot pašvaldību aizņemšanās nosacījumus, lai nodrošinātu resursus attīstībai un fiskāli atbildīgu saistību uzņemšanos. 1) Izstrādāts un iesniegts Ministru kabinetā likumprojekts "Grozījumi Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā"
2) Izstrādāts un iesniegts Ministru kabinetā likumprojekts par valsts budžetu, paredzot aizņemšanās nosacījumus pašvaldībām
  FM IZM,
LM,
VARAM,
pašvaldības
1) 31.12.2025
2) 31.12.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Nodokļu politika un nodokļu administrēšana

136.

136.1.

Veicināsim valsts konkurētspēju, īstenojot stabilu, vienkāršu, nodokļu maksātājiem saprotamu un elastīgu nodokļu politiku, kas nodrošina valsts fiskālās vajadzības un stratēģisko attīstības mērķu sasniegšanu. Kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem 2023.gadā izstrādāsim un apstiprināsim vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes. Īstenosim principu, ka būtiskas pārmaiņas veicam ne biežāk kā vienu reizi četru gadu ciklā. Izstrādāt priekšlikumus par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samaksas termiņu pagarinājuma negatīvās ietekmes mazināšanu uz personas vecuma pensijas apmēru. Mazinātas negatīvās sekas uz darbinieku sociālo nodrošinājumu gadījumos, kad darba devējs nav faktiski veicis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. 110
111
121
225
LM FM,
sociālie partneri
31.12.2023

IV. KONKURĒTSPĒJA
Nodokļu politika un nodokļu administrēšana

136.

136.2.

Veicināsim valsts konkurētspēju, īstenojot stabilu, vienkāršu, nodokļu maksātājiem saprotamu un elastīgu nodokļu politiku, kas nodrošina valsts fiskālās vajadzības un stratēģisko attīstības mērķu sasniegšanu. Kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem 2023.gadā izstrādāsim un apstiprināsim vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes. Īstenosim principu, ka būtiskas pārmaiņas veicam ne biežāk kā vienu reizi četru gadu ciklā. Kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādātas un apstiprinātas vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes. 1) Nodokļu ieņēmumi attiecībā pret IKP 2024.-2026.gadā nav mazāki kā 30,5% no IKP.
2) Tax Foundation starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss ierindo Latviju ne zemāk kā ranga 3.vietā starp OECD valstīm.
216
224
237
FM Visas ministrijas (izņemot AizM),
LDDK,
LTRK,
LBAS,
LPS
31.12.2023

IV. KONKURĒTSPĒJA
Nodokļu politika un nodokļu administrēšana

137.

137.1.

Īstenosim reģionā konkurētspējīgu darbaspēka nodokļu politiku, nodrošināsim, lai tā ir viegli administrējama un vienkārša, mazina ēnu ekonomiku un veicina uzņēmējdarbību un nodarbinātību. Īpašu uzmanību veltīsim mazajiem un jaunajiem uzņēmumiem. Radīt gan darba devējiem, gan darbiniekiem abpusēji izdevīgu, elastīgu un ar pārējām Baltijas valstīm konkurētspējīgu nodarbināšanas organizēšanas mehānismu, tai skaitā attiecībā uz viesstrādniekiem. Nodrošināti konkurētspējīgi, darba ņēmējiem un darba devējiem elastīgi, darba nosacījumi, kas ir vērsti uz Latvijas tautsaimniecības attīstību.   EM,
LM,
IZM (Nodarbinātības padome)
IeM 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Nodokļu politika un nodokļu administrēšana

137.

137.2.

Īstenosim reģionā konkurētspējīgu darbaspēka nodokļu politiku, nodrošināsim, lai tā ir viegli administrējama un vienkārša, mazina ēnu ekonomiku un veicina uzņēmējdarbību un nodarbinātību. Īpašu uzmanību veltīsim mazajiem un jaunajiem uzņēmumiem. Kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādātas un apstiprinātas vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes. Darbaspēka nodokļu slogs (nodokļa ķīlis) strādājošam ar ienākumiem 67% un 100% apmērā no vidējās darba algas valstī, bez apgādībā esošām personām pakāpeniski samazinās līdz sasniedz vidējo līmeni Baltijas valstīs. 101
216
224
225
237
FM Visas ministrijas (izņemot AizM),
LDDK,
LTRK,
LBAS,
LPS
31.12.2023

IV. KONKURĒTSPĒJA
Nodokļu politika un nodokļu administrēšana

138.

138.1.

Izmantojot nodokļu politikas instrumentus un stiprinot sociālo politiku, samazināsim ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā. Sniegsim mērķētu atbalstu sociāli mazaizsargātajām grupām, 2023.gadā pilnveidojot līdzšinējās valsts atbalsta programmas. Turpināsim tendenci pakāpeniski palielināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām un pārskatīt nodokļa atvieglojumu apmēru personām ar invaliditāti un politiski represētajām personām. Palielināt sociālās aizsardzības finansējumu un sociālo transfertu ietekmi uz nabadzības riska samazināšanu. 1) Normatīvajos aktos noteikta minimālo ienākumu sliekšņu aprēķināšanas metodoloģija un regulāra minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtība.
2) Regulāri pārskatītas minimālas pensijas, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, garantēto minimālo ienākumu slieksnis, trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis, ņemot vērā aktuālo procentuālo vērtību no mājsaimniecību ienākumu mediānas.
3) Pārskatītas sociālās garantijas bāreņiem un bez vecāku gādības esošiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas.
4) Sniegti priekšlikumi piemaksu pie pensijas sistēmas pilnveidošanai, tai skaitā par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim.
5) Veikta regulāra valsts sociālo pabalstu pārskatīšana atbilstoši sociāli ekonomiskajiem rādītājiem.
110
111
113
121
225
LM KM,
AizM,
pašvaldības
31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Nodokļu politika un nodokļu administrēšana

138.

138.2.

Izmantojot nodokļu politikas instrumentus un stiprinot sociālo politiku, samazināsim ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā. Sniegsim mērķētu atbalstu sociāli mazaizsargātajām grupām, 2023.gadā pilnveidojot līdzšinējās valsts atbalsta programmas. Turpināsim tendenci pakāpeniski palielināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām un pārskatīt nodokļa atvieglojumu apmēru personām ar invaliditāti un politiski represētajām personām. Kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādātas un apstiprinātas vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes. Darbaspēka nodokļu slogs (nodokļa ķīlis) strādājošam ar apgādībā esošām personām nav augstāks kā ES vidējais rādītājs un zemāks kā vidējais līmenis reģionā. 101
216
224
225
237
FM Visas ministrijas (izņemot AizM),
LDDK,
LTRK,
LBAS,
LPS
31.12.2023

IV. KONKURĒTSPĒJA
Nodokļu politika un nodokļu administrēšana

139.

139.1.

Īstenojot Eiropas zaļā kursa nospraustos mērķus, veidosim ilgtspējīgu nodokļu politiku. 1)Izstrādājot nodokļu politikas pamatnostādnes, sagatavot priekšlikumus nodokļu politikas uzlabošanai ar mērķi samazināt SEG emisijas;
2)Veikt visaptverošu izvērtējumu un identificēt jomas un konkrētus tiesību aktus, kuriem būtu potenciāli jāvērtē izmaiņas, lai mazinātu SEG emisijas.
Nodokļu politikas stimuli veicina SEG emisiju samazināšanos. 237
271
281
KEM Visas ministrijas (izņemot AizM) 31.12.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Nodokļu politika un nodokļu administrēšana

139.

139.2.

Īstenojot Eiropas zaļā kursa nospraustos mērķus, veidosim ilgtspējīgu nodokļu politiku. 1) Ievērojot Latvijas intereses, turpināt darbu pie Enerģijas nodokļu direktīvas (2003/96/EK) pārskatīšanas ES Padomē.
2) Pārskatīt nodokļu likmes energoproduktiem, atbilstoši 1.puktā minētajai direktīvai, lai veicinātu ES klimata mērķu sasniegšanu.
Noteiktas nodokļu likmes energoproduktiem, kas veicina siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, energoefektivitāti, elektroenerģijas un alternatīvo degvielu izmantošanu. 237
271
281
FM 1) EM, VARAM, ZM, SAM, KEM,
2)EM, VARAM, ZM, SAM, KEM,
31.12.2025

IV. KONKURĒTSPĒJA
Nodokļu politika un nodokļu administrēšana

140.

140.1.

Iestāsimies par to, ka nodokļu politika ir katras valsts nacionālā kompetence. Latvijas dalība ES Padomes darba grupās attiecībā uz tiešo, netiešo nodokļu un grāmatvedības, un komercsabiedrību revīzijas jautājumiem, aizstāvot Latvijas un vienojoties par kopīgām interesēm ES līmenī. Nodrošināta Latvijas nacionālā suverenitāte nodokļu jomā. Izstrādātas Latvijas nacionālās pozīcijas, lai paustu un aizstāvētu Latvijas nostāju.   FM   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Nodokļu politika un nodokļu administrēšana

141.

141.1.

Turpināsim veikt nodokļu administrēšanas procesa pārskatīšanu, īstenojot procesu digitalizāciju un automatizāciju, esošo tiesību normu efektivitātes un lietderības izvērtēšanu, kā arī publiski pieejamās nodokļu informācijas apjoma paplašināšanu. Nodrošināt dalību starptautisko organizāciju politiku iniciatīvu par starptautisko automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā izstrādē un ieviešanā, lai pilnveidotu nodokļu nomaksas kontroli. 1) Stiprinot cīņu pret pārrobežu nodokļu nemaksāšanu, pilnveidota un detalizēta iespēja veikt starpvalstu kopīgus auditus.
2) Nodrošināta Valsts ieņēmumu dienesta pieeja kripto aktīviem automātiskās informācijas apmaiņas ietvaros.
237 FM FM (VID) 1) 31.12.2023
2) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Nodokļu politika un nodokļu administrēšana

141.

141.2.

Turpināsim veikt nodokļu administrēšanas procesa pārskatīšanu, īstenojot procesu digitalizāciju un automatizāciju, esošo tiesību normu efektivitātes un lietderības izvērtēšanu, kā arī publiski pieejamās nodokļu informācijas apjoma paplašināšanu. Turpināt darbu pie analītikas stiprināšanas un datu pārvaldības attīstības nodokļu administrēšanas jomā, pilnveidojot nodokļu administrācijas pārbaužu tiesisko regulējumu un nodrošinot publiski pieejamu Valsts ieņēmumu dienesta noteikto nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, lai veicinātu labprātīgu nodokļu saistību izpildi. 1) Pilnveidotā un efektivizētā nodokļu administrācijas pārbaužu tiesiskā regulējuma ieviešana un iedzīvināšana praksē.
2) Nodrošināts publiski pieejams Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums, parādot nodokļu maksātājam viņa nodokļu saistību izpildi raksturojošo rādītāju novērtējumu no VID skatu punkta.
237 VID FM 1) 31.12.2023
2) 01.01.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Nodokļu politika un nodokļu administrēšana

141.

141.3.

Turpināsim veikt nodokļu administrēšanas procesa pārskatīšanu, īstenojot procesu digitalizāciju un automatizāciju, esošo tiesību normu efektivitātes un lietderības izvērtēšanu, kā arī publiski pieejamās nodokļu informācijas apjoma paplašināšanu. Paplašināt Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē publiski pieejamās informācijas apjomu, kā arī noteikt datu kopas, kuras turpmāk būtu publicējamas atvērto datu veidā, lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci, labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, un būtu saistoša un noderīga sabiedrībai. Paplašināts Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē publiski pieejamās informācijas apjoms, kā arī noteikta tā publiski pieejamā informācija par nodokļu maksātāju, kas turpmāk būtu publicējama atvērto datu veidā. 235
237
242
FM FM (VID) 31.12.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Nodokļu politika un nodokļu administrēšana

141.

141.4.

Turpināsim veikt nodokļu administrēšanas procesa pārskatīšanu, īstenojot procesu digitalizāciju un automatizāciju, esošo tiesību normu efektivitātes un lietderības izvērtēšanu, kā arī publiski pieejamās nodokļu informācijas apjoma paplašināšanu. Lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, pārskatīt likumā paredzēto Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamās informācijas apjomu, nepieciešamības gadījumā nosakot jaunus un efektīvākus risinājumus sabiedrības labklājības un demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzības nodrošināšanai. Nodokļu administrēšanas procesu saistībā ar iegūtās informācijas apstrādi optimizācija un nepieciešamības gadījumā sniedzamās informācijas, kas nedod plānoto ieguvumu, apjoma mazināšana. 237 FM FM (VID) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Nodokļu politika un nodokļu administrēšana

141.

141.5.

Turpināsim veikt nodokļu administrēšanas procesa pārskatīšanu, īstenojot procesu digitalizāciju un automatizāciju, esošo tiesību normu efektivitātes un lietderības izvērtēšanu, kā arī publiski pieejamās nodokļu informācijas apjoma paplašināšanu. Nodrošināt produktīvu darba vidi un ilgtspējīgus IKT risinājumus nodokļu kontroles un nodokļu nomaksas veicināšanas pasākumu atbalstam, to digitalizācijai un automatizācijai Pilnveidota Maksājumu administrēšanas informācijas sistēma, t.sk. īstenojot nodokļu parādu piedziņas procesa automatizāciju (2027.gada 2.ceturksnis). 241 FM (VID)   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Nodokļu politika un nodokļu administrēšana

141.

141.6.

Turpināsim veikt nodokļu administrēšanas procesa pārskatīšanu, īstenojot procesu digitalizāciju un automatizāciju, esošo tiesību normu efektivitātes un lietderības izvērtēšanu, kā arī publiski pieejamās nodokļu informācijas apjoma paplašināšanu. Optimizēt un digitalizēt ar muitas maksājumiem saistītus procesus Ieviesta muitas maksājumu uzskaites, galvojumu pārvaldības un pēcmuitošanas pārbaužu procesu digitalizācija Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā.   FM (VID)   31.12.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Nodokļu politika un nodokļu administrēšana

142.

142.1.

Sekmēsim ēnu ekonomikas samazināšanos, kopā ar nozaru speciālistiem koncentrējoties uz apzinātiem ēnu ekonomiku ietekmējošiem faktoriem un konstatētajiem riskiem, izvērtējot iespējamos risinājumus to ietekmes mazināšanai konkrētās tautsaimniecības nozarēs ar augstu ēnu ekonomikas risku. Risināsim prioritārus horizontālus jautājumus: skaidras naudas ierobežošana darījumos, informācijas paplašināšana un pieejamība valsts pārvaldes iestādēm un nodokļu maksātājiem, nodokļu administrēšanas procesu automatizācija un nomaksas vienkāršošana. Veicināsim nodokļu iekasēšanas izmaksu efektivitāti un palielināsim valsts budžeta ieņēmumus, samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru. Pilnveidosim ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu izstrādes un uzraudzības pārvaldību, kā arī noteiksim skaidrus sasniedzamos rezultatīvos rādītājus. Ieviest informācijas avotus finanšu grūtību identificēšanai un risināšanai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, uzņēmējiem un patērētājiem. 1) Uzsākta pilotprojekta īstenošana.
2) Uzsākta pilna mēroga aktivitāšu īstenošana.
237 TM VARAM,
TM (VPD, IeVP)
1) 31.08.2024
2) 30.09.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Nodokļu politika un nodokļu administrēšana

142.

142.2.

Sekmēsim ēnu ekonomikas samazināšanos, kopā ar nozaru speciālistiem koncentrējoties uz apzinātiem ēnu ekonomiku ietekmējošiem faktoriem un konstatētajiem riskiem, izvērtējot iespējamos risinājumus to ietekmes mazināšanai konkrētās tautsaimniecības nozarēs ar augstu ēnu ekonomikas risku. Risināsim prioritārus horizontālus jautājumus: skaidras naudas ierobežošana darījumos, informācijas paplašināšana un pieejamība valsts pārvaldes iestādēm un nodokļu maksātājiem, nodokļu administrēšanas procesu automatizācija un nomaksas vienkāršošana. Veicināsim nodokļu iekasēšanas izmaksu efektivitāti un palielināsim valsts budžeta ieņēmumus, samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru. Pilnveidosim ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu izstrādes un uzraudzības pārvaldību, kā arī noteiksim skaidrus sasniedzamos rezultatīvos rādītājus. Nodrošinot izpēti par azartspēļu un izložu atkarību izplatību, īstenotas pētījumu programmas ESF+ fonda projektu ietvarā. Pētot azartspēļu un izložu jomas darbību, gūti sākotnēji bāzes dati tādos virzienos kā riskanta azartspēļu spēlētāja un interaktīvo izložu dalībnieka pazīmes, videospēļu ietekme uz sabiedrību, azartspēļu un izložu reklāmas ietekme uz sabiedrību iedzīvotāju iesaiste nelicencētajās azartspēlēs u.c. Iegūtie rezultāti radīs visaptverošu redzējumu uz azartspēļu un izložu jomu, attiecīgi ļaujot pieņemt pamatotu un izsvērtu lēmumu normatīvo aktu izmaiņām. 86 FM VM (SPKC) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Nodokļu politika un nodokļu administrēšana

142.

142.3.

Sekmēsim ēnu ekonomikas samazināšanos, kopā ar nozaru speciālistiem koncentrējoties uz apzinātiem ēnu ekonomiku ietekmējošiem faktoriem un konstatētajiem riskiem, izvērtējot iespējamos risinājumus to ietekmes mazināšanai konkrētās tautsaimniecības nozarēs ar augstu ēnu ekonomikas risku. Risināsim prioritārus horizontālus jautājumus: skaidras naudas ierobežošana darījumos, informācijas paplašināšana un pieejamība valsts pārvaldes iestādēm un nodokļu maksātājiem, nodokļu administrēšanas procesu automatizācija un nomaksas vienkāršošana. Veicināsim nodokļu iekasēšanas izmaksu efektivitāti un palielināsim valsts budžeta ieņēmumus, samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru. Pilnveidosim ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu izstrādes un uzraudzības pārvaldību, kā arī noteiksim skaidrus sasniedzamos rezultatīvos rādītājus. Atbilstoši Ministru kabineta atbalstītajā informatīvajā ziņojumā "Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību" iekļautajam sabiedriskā labuma organizāciju darbības attīstības konceptam, ieviestas izmaiņas jomas reglamentējošajos normatīvajos aktos. Samazināts administratīvais slogs gan pašām sabiedriskā labuma organizācijām, gan uzraudzības iestādei.   FM FM (VID) 31.12.2025

IV. KONKURĒTSPĒJA
Nodokļu politika un nodokļu administrēšana

142.

142.4.

Sekmēsim ēnu ekonomikas samazināšanos, kopā ar nozaru speciālistiem koncentrējoties uz apzinātiem ēnu ekonomiku ietekmējošiem faktoriem un konstatētajiem riskiem, izvērtējot iespējamos risinājumus to ietekmes mazināšanai konkrētās tautsaimniecības nozarēs ar augstu ēnu ekonomikas risku. Risināsim prioritārus horizontālus jautājumus: skaidras naudas ierobežošana darījumos, informācijas paplašināšana un pieejamība valsts pārvaldes iestādēm un nodokļu maksātājiem, nodokļu administrēšanas procesu automatizācija un nomaksas vienkāršošana. Veicināsim nodokļu iekasēšanas izmaksu efektivitāti un palielināsim valsts budžeta ieņēmumus, samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru. Pilnveidosim ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu izstrādes un uzraudzības pārvaldību, kā arī noteiksim skaidrus sasniedzamos rezultatīvos rādītājus. 1) Koncentrējoties uz ēnu ekonomikas riska mazināšanu prioritārajās tautsaimniecības nozarēs:
1a) izstrādāt ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2023.-2025. gadam, nosakot prioritāti šādām nozarēm - būvniecība, veselības aizsardzība, mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība;
1b) uzlabot ēnu ekonomikas mazināšanas plāna pasākumu izstrādi un uzraudzības pārvaldību.
2) Nozaru ministrijām, kuras iesaistītas ēnu ekonomikas riska mazināšanā prioritārajās tautsaimniecības nozarēs, veikt ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna pasākumu ieviešanu un izvērtēt rezultatīvo rādītāju sasniegšanas progresu.
3) Pamatojoties uz visaptverošu risku vadību, turpināt attīstīt un īstenot mērķtiecīgus pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai nodokļu un muitas jomā
4) uzsākta jauna ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna izstrāde, pamatojoties uz iepriekšējā ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna pasākumu ieviešanas izvērtējumu.
1) Izstrādāts un apstiprināts ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2023.-2025. gadam:
1a) Finanšu ministrija izstrādājusi horizontālus pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai, piemēram, izvērtējusi skaidras naudas izmantošanu darījumos un algu izmaksu skaidrā naudā, informācijas pieejamību un apmaiņu starp valsts pārvaldes iestādēm un nodokļu maksātājiem, atkārtoti diskutēts par iedzīvotāju parādu korelāciju ar "aplokšņu algu" riskiem;
1b) nozaru ministrijas sadarbībā ar nozaru ekspertiem, asociācijām izstrādājušas konkrētus pasākumus nozares sakārtošanā, katram virzienam nosakot mērāmus rezultatīvos rādītājus.
2a) kopējais rādītājs - ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšana katru gadu par 1 procentpunktu no IKP;
2b) sasniegti konkrētām nozarēm ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2023.-2025.gadam noteiktie rezultatīvie rādītāji.
3) nodokļu ieņēmumu zaudējumu samazināšanās:
3a) Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa iepriekšējā gadā, % - mērķa vērtība 2025.gadā 3,4%
3b) iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) plaisa no nedeklarētās darba samaksas iepriekšējā gadā, % - mērķa vērtība 2025.gadā 15,6%;
3c) valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) plaisa no nedeklarētās darba samaksas iepriekšējā gadā, % - mērķa vērtība 2025.gadā 15,5%.
4) definēts nākamā ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna mērķis un tvērums.
237 1) FM
2) Nozaru ministrijas, kas iesaistītas plāna pasākumu īstenošanā
3) FM (VID)
4) FM
1) Visas ministrijas (izņemot AizM),
2) FM, EM,
3) -
4) visas ministrijas (izņemot AizM)
1a) 31.07.2023
1b) 31.05.2023
2) 30.04.2026
3) 31.10.2026
4) 30.04.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Nodokļu politika un nodokļu administrēšana

142.

142.5.

Sekmēsim ēnu ekonomikas samazināšanos, kopā ar nozaru speciālistiem koncentrējoties uz apzinātiem ēnu ekonomiku ietekmējošiem faktoriem un konstatētajiem riskiem, izvērtējot iespējamos risinājumus to ietekmes mazināšanai konkrētās tautsaimniecības nozarēs ar augstu ēnu ekonomikas risku. Risināsim prioritārus horizontālus jautājumus: skaidras naudas ierobežošana darījumos, informācijas paplašināšana un pieejamība valsts pārvaldes iestādēm un nodokļu maksātājiem, nodokļu administrēšanas procesu automatizācija un nomaksas vienkāršošana. Veicināsim nodokļu iekasēšanas izmaksu efektivitāti un palielināsim valsts budžeta ieņēmumus, samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru. Pilnveidosim ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu izstrādes un uzraudzības pārvaldību, kā arī noteiksim skaidrus sasniedzamos rezultatīvos rādītājus. Īstenotas izmaiņas preču un pakalpojumu loteriju jomā, ieviešot administratīvā sloga mazinošus pasākumus iesaistītajiem. Normatīvajā regulējuma noteikti uzlabojumi preču un pakalpojumu loteriju pieteikumu izskatīšanas procesam, samazinot pieteikumu izskatīšanas laiku.   FM FM (IAUI) 31.12.2023

IV. KONKURĒTSPĒJA
Nodokļu politika un nodokļu administrēšana

142.

142.6.

Sekmēsim ēnu ekonomikas samazināšanos, kopā ar nozaru speciālistiem koncentrējoties uz apzinātiem ēnu ekonomiku ietekmējošiem faktoriem un konstatētajiem riskiem, izvērtējot iespējamos risinājumus to ietekmes mazināšanai konkrētās tautsaimniecības nozarēs ar augstu ēnu ekonomikas risku. Risināsim prioritārus horizontālus jautājumus: skaidras naudas ierobežošana darījumos, informācijas paplašināšana un pieejamība valsts pārvaldes iestādēm un nodokļu maksātājiem, nodokļu administrēšanas procesu automatizācija un nomaksas vienkāršošana. Veicināsim nodokļu iekasēšanas izmaksu efektivitāti un palielināsim valsts budžeta ieņēmumus, samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru. Pilnveidosim ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu izstrādes un uzraudzības pārvaldību, kā arī noteiksim skaidrus sasniedzamos rezultatīvos rādītājus. Īstenotas izmaiņas azartspēļu un izložu jomā, ar kurām veicināta sabiedrības interešu aizstāvība, mazinot ar azartspēlēm un izlozēm saistītos riskus, nodrošinot kontrolētu, caurskatāmu, legālu, sociāli atbildīgu un atkarības riskus neradošu azartspēļu un izložu organizēšanas vidi. Pilnveidoti normatīvajā regulējumā noteiktie azartspēļu un izložu jomas ierobežojumi, kā rezultātā samazināsies azartspēļu pieejamība un ar pārmērīgu tieksmi uz azartspēļu un izložu spēlēšanu saistītie riski. 86 FM EM,
IZM (VISC)
KM,
LM,
SAM,
VM,
VARAM,
LDDK,
LLPA,
LPS,
LTRK,
NEPLP,
NVO,
FM (IAUI)
31.12.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Nodokļu politika un nodokļu administrēšana

142.

142.7.

Sekmēsim ēnu ekonomikas samazināšanos, kopā ar nozaru speciālistiem koncentrējoties uz apzinātiem ēnu ekonomiku ietekmējošiem faktoriem un konstatētajiem riskiem, izvērtējot iespējamos risinājumus to ietekmes mazināšanai konkrētās tautsaimniecības nozarēs ar augstu ēnu ekonomikas risku. Risināsim prioritārus horizontālus jautājumus: skaidras naudas ierobežošana darījumos, informācijas paplašināšana un pieejamība valsts pārvaldes iestādēm un nodokļu maksātājiem, nodokļu administrēšanas procesu automatizācija un nomaksas vienkāršošana. Veicināsim nodokļu iekasēšanas izmaksu efektivitāti un palielināsim valsts budžeta ieņēmumus, samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru. Pilnveidosim ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu izstrādes un uzraudzības pārvaldību, kā arī noteiksim skaidrus sasniedzamos rezultatīvos rādītājus. Nodrošināt mājas (istabas) dzīvnieku aprites izsekojamības pastiprināšanu, nekontrolētu pavairošanu un tirdzniecības novēršanu, mazinot ēnu ekonomiku un patērētāju krāpšanu. 1) Noteiktas obligātās prasības informācijas norādīšanai, kas jāievēro dzīvnieka īpašniekam, ievietojot tīmekļvietnēs sludinājumus par mājas (istabas) dzīvnieku atsavināšanu.
2) Pastiprināta mājas (istabas) dzīvnieku tirdzniecības kontrole, veicot sludinājumu pārbaudes tīmekļvietnēs.
  ZM ZM (PVD) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Nodokļu politika un nodokļu administrēšana

143.

143.1.

Turpināsim uzkrājuma principa ieviešanu attiecībā uz naudas sodu uzskaiti, kā arī vienotā nodokļu konta izmantošanu, lai mazinātu valsts budžeta ieņēmumu kontu skaitu. 1) Ieviest vienoto nodokļu kontu muitas maksājumiem;
2) Izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kuri nosaka to nenodokļu ieņēmumu veidus, kurus pirms pārskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos uzskaita valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas kontā, kā arī kārtību, kādā šo veidu nenodokļu ieņēmumus ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos un veic to atmaksu;
3) pielāgot IeM IC pārraudzītās informācijas sistēmas precīzākai administratīvo sodu uzskaites pilnveidošanai, lai nodrošinātu saņemto naudas sodu ieņēmumu maksājumu atpazīšanu un attiecināšanu uz APAS sistēmā reģistrētajiem iestāžu lēmumiem par uzliktajiem sodiem.
1) Nodrošināta muitas maksājumu veikšana vienotajā nodokļu kontā ar 01.01.2025., nodokļu maksātājiem vienkāršojot muitas maksājumu samaksu, samazinot kontu skaitu, maksājumu veikšanai patērēto laiku un izmaksas, kā arī kļūdaini veikto valsts budžeta maksājumu skaitu;
2) valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas MK noteikumos noteiktos nenodokļu ieņēmumu veidus pirms pārskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos uzskaitīs valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas kontā, kā arī ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumos vai veiks to atmaksu;
3) veikti uzlabojumi Iekšlietu ministrijas Informācijas centra administrētajās informācijas sistēmās (APAS), lai institūcijas, kas piemēro naudas sodu, varētu sagatavot pārskatu attiecībā uz administratīvo sodu ieņēmumu rezultātiem.
  1) FM (VID)
2) FM (Valsts kase)
3) IeM (IeM IC)
3) FM (Valsts kase) 1) 31.12.2024
2) 30.06.2023
3) 01.07.2025

IV. KONKURĒTSPĒJA
Nodokļu politika un nodokļu administrēšana

144.

144.1.

Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomē un tās apakšpadomēs līdz enerģētiskās krīzes pasaulē pārvarēšanai veikt regulāru situācijas monitoringu, nepieciešamības gadījumā valdībai izvērtējot papildu atbalsta iespējas. Regulāri sniegt informāciju par enerģētikas krīzes risinājumiem NTPS Sniegti priekšlikumi par atbalsta instrumentiem.   KEM   Pēc vajadzības

IV. KONKURĒTSPĒJA
Nodokļu politika un nodokļu administrēšana

145.

145.1.

Ierobežosim ļaunprātīgas nodokļu sistēmas izmantošanas iespējas, īstenojot aizsargpasākumus, kas saderīgi ar ES līmenī noteiktajiem, turpinot samazināt ārzonās reģistrētu uzņēmumu pieeju valsts vai ES līmeņa atbalsta, dotāciju, atvieglojumu, subsīdiju, stimulēšanas, nodokļu atlaižu vai atvieglojumu un citiem ekonomiskiem un sociāliem atbalsta pasākumiem, kas tiek finansēti no budžeta līdzekļiem. Pamatojoties uz Eiropas Savienības līmenī veiktajām izmaiņām attiecībā uz Eiropas Savienības nesadarbojošos jurisdikciju sarakstu nodokļu jomā, aktualizēt nacionālo zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un jurisdikciju sarakstu Nodrošināta Latvijas normatīvo aktu atbilstība Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām, regulāri aktualizējot nacionālo zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un jurisdikciju sarakstu   FM   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Nodokļu politika un nodokļu administrēšana

146.

146.1.

Ierobežosim valsts budžeta un stimulējošo vai atbalsta mehānismu pieejamību negodprātīgiem uzņēmumiem un personām gadījumos, ja veikti būtiski pārkāpumi sankciju ieviešanas, nodokļu, drošības un citās jomās, nosakot par pienākumu atgriezt līdz tam izmaksāto atbalstu. Veikt izvērtējumu un nepieciešamības gadījumā sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām valsts budžeta vai stimulējošo atbalsta mehānismu pieejamības ierobežošanai negodprātīgiem uzņēmumiem un personām. Identificēti priekšlikumi par stimulējošo atbalsta mehānismu pieejamības ierobežošanu negodprātīgiem uzņēmumiem un personām apkopošani un un iesniegšanai NILLTPFN plānā laika periodam 2023 - 2025.gadam. (Īstenojams VRP 128.2 un 128.3 ietvaros).   FM IeM,
FID
31.03.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Publiskā pārvalde un investīcijas

147.

147.1.

Ieviesīsim Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā apstiprinātās reformas un sasniegsim nospraustos investīciju mērķus. Pēc iespējas plašāk un pilnvērtīgāk izmantosim Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma programmā pieejamos līdzekļus un finanšu instrumentus un investēsim tos Latvijas tautsaimniecībā, konkurētspējā un eksporta veicināšanā. Efektīvi izmantosim RePowerEU iespējas, nostiprinot valsts energodrošību. Veicināt produktivitātes celšanu uzņēmējiem un zinātniskajām institūcijām, kā arī atbalstīt uzņēmumus jaunu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju izstrādei RIS3 jomās, lai sekmētu tautsaimniecības attīstību, nodrošinot investīciju uzraudzību, investīciju izstrādē iesaistot uzņēmumus pārstāvošās organizācijas. Kāpināta uzņēmumu produktivitāte, sniedzot atbalstu vismaz 150 komersantiem un nodrošinot privātā līdzfinansējuma piesaisti vismaz 53 milj. EUR apmērā.
(rezultāti sasniedzami līdz 2026.gada beigām)
143 EM,
IZM
  31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Publiskā pārvalde un investīcijas

147.

147.2.

Ieviesīsim Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā apstiprinātās reformas un sasniegsim nospraustos investīciju mērķus. Pēc iespējas plašāk un pilnvērtīgāk izmantosim Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma programmā pieejamos līdzekļus un finanšu instrumentus un investēsim tos Latvijas tautsaimniecībā, konkurētspējā un eksporta veicināšanā. Efektīvi izmantosim RePowerEU iespējas, nostiprinot valsts energodrošību. Sekmēt digitālo transformāciju uzņēmējdarbībā (digitalizācija, automatizācija, robotizācija, mākslīgais intelekts u.c.), lai veicinātu tautsaimniecības attīstību, nodrošinot investīciju uzraudzību, investīciju izstrādē iesaistot uzņēmumus pārstāvošās organizācijas. Nodrošināta uzņēmumu digitālā transformācija, sniedzot atbalstu vismaz 6876 komersantiem
un nodrošinot privātā līdzfinansējuma piesaisti vismaz 41,86 milj. EUR apmērā.
(rezultāti sasniedzami līdz 2026.gada beigām)
204 EM EM (LIAA) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Publiskā pārvalde un investīcijas

147.

147.3.

Ieviesīsim Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā apstiprinātās reformas un sasniegsim nospraustos investīciju mērķus. Pēc iespējas plašāk un pilnvērtīgāk izmantosim Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma programmā pieejamos līdzekļus un finanšu instrumentus un investēsim tos Latvijas tautsaimniecībā, konkurētspējā un eksporta veicināšanā. Efektīvi izmantosim RePowerEU iespējas, nostiprinot valsts energodrošību. Izstrādāt normatīvo regulējumu, lai finansējumu saņēmēji varētu īstenot ANM plāna 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" investīciju projektus. Apstiprināti MK noteikumi ANM plāna investīciju īstenošanai, MK izskatīts informatīvais ziņojums ANM plāna investīciju īstenošanai.   SAM   29.12.2023

IV. KONKURĒTSPĒJA
Publiskā pārvalde un investīcijas

147.

147.4.

Ieviesīsim Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā apstiprinātās reformas un sasniegsim nospraustos investīciju mērķus. Pēc iespējas plašāk un pilnvērtīgāk izmantosim Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma programmā pieejamos līdzekļus un finanšu instrumentus un investēsim tos Latvijas tautsaimniecībā, konkurētspējā un eksporta veicināšanā. Efektīvi izmantosim RePowerEU iespējas, nostiprinot valsts energodrošību. Nodrošināt Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ieviešanas Latvijā koordinēšanu. Nozares ministrijas un Valsts kanceleja ieviesušas Atveseļošanas un noturības plānā noteiktās reformas un investīcijas ES finansējuma izmantošanai pilnā apmērā
Veikta regulāra ANM progresa ziņošana MK.
  FM Visas ministrijas (izņemot AizM),
VK,
FM (CFLA)
1) 31.12.2023
2) 31.12.2024
3) 31.12.2025
4) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Publiskā pārvalde un investīcijas

147.

147.5.

Ieviesīsim Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā apstiprinātās reformas un sasniegsim nospraustos investīciju mērķus. Pēc iespējas plašāk un pilnvērtīgāk izmantosim Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma programmā pieejamos līdzekļus un finanšu instrumentus un investēsim tos Latvijas tautsaimniecībā, konkurētspējā un eksporta veicināšanā. Efektīvi izmantosim RePowerEU iespējas, nostiprinot valsts energodrošību. Ieviest Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā apstiprinātās VID kompetences reformas:
a) Stiprināt analītikas un datu pārvaldības attīstību nodokļu administrēšanas un muitas jomā (6.1.1.r - 30.06.2024.);
b) Nodrošināt muitas kontroles punktos skenēto attēlu attālinātu un centralizētu analīzi (6.1.2.r. - 31.08.2026.);
c) Nodrošināt valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšanu (2.1.2.r - 31.08.2026.) atbilstoši VID kompetencei;
d) Īstenot valsts procesu un pakalpojumu modernizāciju un digitālo transformāciju (2.1.1.r. - 31.08.2026.) atbilstoši VID kompetencei.
1) Sāk darboties uz datiem balstītu pakalpojumu grozs katrai nodokļu maksātāju segmentācijas grupai; Publicēta rokasgrāmata par nedeklarēto algu metodoloģisko atbilstības riska pārvaldību; Attīstīta datu pārvaldības infrastruktūra – modernizēti esošie un izstrādāti jauni analītiski risinājumi uz vienotas tehnoloģiskās platformas SAP HANA.
2) Ieviesta pasta sūtījumu skenēšanas un automātiskās šķirošanas/analīzes līnija Lidostas MKP, kas nodrošinās vairāku procesu vienlaicīgu izpildi – tiks skenēti, analizēti un automātiski secīgi novirzīti pasta sūtījumi izlaišanai vai papildus padziļinātajai muitas kontrolei, sekmējot ātrāku muitas kontroli pasta sūtījumiem.
Pilnveidota Baltijas valstu kravas rentgeniekārtu attēlu apmaiņas sistēma (BAXE), tā sasaistīta ar dzelzceļa MKP "Indra" un "Kārsava" rentgena iekārtām. Sistēmā iestrādāti analītiskie rīki, izveidojot dzelzceļa kravu skenēto attēlu analīzes platformu, kas ļaus operatīvi analizēt vilcienu plūsmu, kuras apstrādei muitas dienestam tiek dots ļoti ierobežots laiks.
Uzstādīta kravu kontroles rentgena iekārta jaunajā kontroles dienestu infrastruktūrā Kundziņsalā.
3) Sadarbībā ar VARAM (VRAA) īstenota attaisnojuma dokumentu (e-rēķinu) elektroniskās aprites sistēmas ieviešana Latvijā.
4) Datu apmaiņu moduļu tehniskā modernizācija, ieliekot pamatus tehnoloģiski un ekonomiski pamatotai, efektīvai, kā arī politikas plānošanas dokumenta "Par Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam" un citām Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozari reglamentējošo normatīvo aktu prasībām atbilstošai arhitektūrai, lai nodrošinātu datu apstrādi un apmaiņu ar ES dalībvalstīm ES normatīvo aktu izpildē.
44 FM (VID)   1) 30.06.2024
2) 31.08.2026
3) 31.08.2026
4) 31.08.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Publiskā pārvalde un investīcijas

148.

148.1.

Veiksim mērķtiecīgu un efektīvu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam iekļauto investīciju īstenošanu Latvijas tautsaimniecībā. Veicināt produktivitātes celšanu uzņēmējiem un zinātniskajām institūcijām, kā arī atbalstīt uzņēmumus jaunu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju izstrādei RIS3 vadības grupās, lai sekmētu tautsaimniecības attīstību, nodrošinot investīciju uzraudzību, investīciju izstrādē iesaistot uzņēmumus pārstāvošās organizācijas. Kāpināta uzņēmumu produktivitāte, sniedzot atbalstu vismaz 540 komersantiem un un nodrošinot privātā līdzfinansējuma piesaisti vismaz 118 milj. EUR apmērā.
(rezultāti sasniedzami līdz 2029.gada beigām)
143 EM   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Publiskā pārvalde un investīcijas

148.

148.2.

Veiksim mērķtiecīgu un efektīvu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam iekļauto investīciju īstenošanu Latvijas tautsaimniecībā. Sekmēt digitālo transformāciju uzņēmējdarbībā (digitalizācija, automatizācija, robotizācija, mākslīgais intelekts u.c.), lai veicinātu tautsaimniecības attīstību, nodrošinot investīciju uzraudzību, atbalsta programmu izstrādē iesaistot uzņēmumus pārstāvošās organizācijas. Nodrošināta uzņēmumu digitālā transformācija, sniedzot atbalstu vismaz 1810 komersantiem, un nodrošinot privātā līdzfinansējuma piesaisti vismaz 20 milj. EUR apmērā.
(rezultāti sasniedzami līdz 2029.gada beigām)
204 EM   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Publiskā pārvalde un investīcijas

148.

148.3.

Veiksim mērķtiecīgu un efektīvu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam iekļauto investīciju īstenošanu Latvijas tautsaimniecībā. Nodrošināt mērķtiecīgu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam iekļauto investīciju īstenošanu 1) Sadarbībā ar ES fondu atbildīgajām iestādēm (nozares ministrijām un Valsts kanceleju) nodrošināta mērķtiecīgu un uz rezultātiem balstītu kohēzijas politikas investīciju kvalitatīvu ieviešanas nosacījumu izstrāde atbilstoši laika grafikam, nodrošinot efektīvu investīciju īstenošanu.
2) Veikta efektīvu ES fondu ieviešanas risku pārvaldība, lai pilnībā izpildītu galvenos Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam noteiktos ikgadējos mērķus (Regulā 2021/1060 105.pantā noteiktais "n+3" automātiskās ES saistību atcelšanas princips) un nodrošināt programmas vidusposma pārskata īstenošanu un elastīguma summas galīgā piešķīruma apstiprināšanu.
44 FM Visas ministrijas (izņemot AizM),
VK,
FM (CFLA)
31.12.2025
31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Publiskā pārvalde un investīcijas

148.

148.4.

Veiksim mērķtiecīgu un efektīvu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam iekļauto investīciju īstenošanu Latvijas tautsaimniecībā. Īstenosim jaunas investīcijas ar Šveices sadarbības programmas (līdz 2029) finansējumu. 1) Valdībā apstiprināts Ietvarlīgums par Latviju un Šveices sadarbības programmas otro periodu (līdz 2029.gadam) kā priekšnosacījums tā parakstīšanai.
2) Izstrādāts un apstiprināts nepieciešamais regulējums, un uzsākta programmu īstenošana par kopējo Šveices granta finansējumu 40,4 milj. CHF ar mērķi sekmīgi pabeigt Šveices programmas īstenošanu līdz 03.12.2029.
44 FM IZM,
VARAM,
VM
1) 31.12.2023
2) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Publiskā pārvalde un investīcijas

149.

149.1.

Veicināsim starptautisko finanšu institūciju, primāri Eiropas Investīciju bankas grupas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, ilgtermiņa resursu piesaisti sabiedrībai nozīmīgu mērķu finansēšanai (tādu kā energoefektivitātes un mājokļu politikas ieviešana). Veicināt aktīvāku starptautisko finanšu institūciju (Eiropas Investīciju bankas grupas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Ziemeļu Investīciju bankas, Eiropas Padomes Attīstības bankas, Starptautiskās Finanšu korporācijas, Daudzpusējās investīciju garantiju aģentūras) piedāvāto finanšu instrumentu izmantošanu, tādējādi paplašinot kapitāla piesaistes iespējas sabiedrībai nozīmīgu mērķu finansēšanai un tirgus nepilnību risināšanai, primāri energoefektivitātes un mājokļu politikas ieviešanai, kapitāla tirgus attīstībai, eksportspējas stiprināšanai un investīciju paplašināšanai attīstības valstīs. Starptautisko finanšu institūciju apstiprinātās investīcijas Latvijas publiskā un privātā sektora projektu līdzfinansēšanai 500 milj. EUR. 44 FM EM (LIAA),
KEM,
VARAM,
SAM,
ZM,
ALTUM
31.12.2025

IV. KONKURĒTSPĒJA
Publiskā pārvalde un investīcijas

150.

150.1.

Stiprināsim valsts un pašvaldību iekšējās kontroles sistēmas un ieviesīsim iekšējo auditu pašvaldībās. Veicināt efektīvas pārvaldības un pārskatatbildības attīstību būtiskās iekšējās kontroles sistēmas (IKS) jomās publiskajā pārvaldē, stiprinot iekšējo auditu kā uzticamu un profesionālu IKS uzraudzības mehānismu un sistemātisku pārliecības sniedzēju atbilstoši labākajai starptautiskajai praksei (Standartiem). 1) Sniegts viedoklis Ministru kabinetam par IKS darbību pārskata gadā
2) Īstenoti horizontālie un starpresoru iekšējie auditi un sniegts viedoklis par nozīmīgām iekšējās kontroles sistēmām
3) Sagatavoti pašvaldību iekšējā audita metodiskie materiāli (Rokasgrāmata) un nodrošināti
mācību semināri reģionos.
  FM VARAM 1)Reizi gadā.
2) Katru gadu saskaņā ar MK apstiprināto rīkojumu par prioritāri auditējamo IKS jomu.
3) 31.12.2025.

IV. KONKURĒTSPĒJA
Publiskā pārvalde un investīcijas

151.

151.1.

Nodrošināsim publisko iepirkumu digitālo transformāciju, pilnveidojot esošos tehnoloģiskos risinājumus un paaugstinot to efektivitāti, mazinot slogu iepirkumu veicējiem un piegādātājiem. Veikt publisko iepirkumu paziņojumu pārveidi, lai nodrošinātu to pilnvērtīgu darbību digitālajā vidē. 1) Pilnveidots publisko iepirkumu jomas tiesiskais regulējums (grozījumi iepirkumu jomas likumos, Ministru kabineta noteikumos) par iepirkumu paziņojumiem un to sagatavošanas kārtību.
2) Izstrādāts un produkcijas vidē nodots jauns e-veidlapu modulis iepirkumu paziņojumu sagatavošanai un publicēšanai.
307
316
1) FM
2) FM (IUB)
1) FM (IUB),
2) VARAM (VRAA)
25.10.2023

IV. KONKURĒTSPĒJA
Publiskā pārvalde un investīcijas

151.

151.2.

Nodrošināsim publisko iepirkumu digitālo transformāciju, pilnveidojot esošos tehnoloģiskos risinājumus un paaugstinot to efektivitāti, mazinot slogu iepirkumu veicējiem un piegādātājiem. Modernizēt Publikāciju vadības sistēmas funkcionalitāti, kas nodrošina iespēju veikt iepirkumu risku analīzi un ērtāku publisko iepirkumu datu ievadi un apstrādi, uzlabojot datu kvalitāti un samazinot administratīvo slogu un resursu patēriņu. Izstrādāta un produkcijas vidē nodota modernizētā Publikāciju vadības sistēma, kas papildināta ar jauniem funkcionālajiem moduļiem un datu apstrādes/analītikas rīkiem. 307
316
FM (IUB) VARAM (VRAA) 31.12.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uzņēmējdarbības un investīciju vide

152.

152.1.

Attīstot pilna cikla inovāciju sistēmu, ieguldīsim Latvijas uzņēmumu spējā inovēt – cilvēkkapitāla, zinātnes, pētniecības attīstībā un komercializācijā, kā arī atbalstīsim ieguldījumus mērogojamu, dziļo tehnoloģiju, sociālo un Eiropas zaļā kursa jaunuzņēmumu skaita pieaugumā, pietuvojoties ES vadošo valstu rādītājiem. Lai nodrošinātu uzņēmējdarbības aktivitātes veicināšanai, inovāciju un cilvēkkapitāla attīstībai nepieciešamo pakalpojumu pieejamību, izveidot attiecīgu valsts pārvaldes institūciju reģionālo tīklu. 1) Nodrošināti pakalpojumi pilna cikla inovācijām.
2) Nodrošināti pārkvalifikācijas un kvalifikācijas celšanas pasākumi cilvēkkapitāla attīstībai.
  EM EM (LIAA),
LM (NVA)
31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uzņēmējdarbības un investīciju vide

152.

152.2.

Attīstot pilna cikla inovāciju sistēmu, ieguldīsim Latvijas uzņēmumu spējā inovēt – cilvēkkapitāla, zinātnes, pētniecības attīstībā un komercializācijā, kā arī atbalstīsim ieguldījumus mērogojamu, dziļo tehnoloģiju, sociālo un Eiropas zaļā kursa jaunuzņēmumu skaita pieaugumā, pietuvojoties ES vadošo valstu rādītājiem. Stiprināt jaunuzņēmumu nozari, veicot mērķtiecīgus ieguldījumus (t.sk. valsts budžeta) jaunuzņēmumu veidošanai un attīstībai.
Paredzēt papildus stimulus ārvalstu investīciju piesaistes veicināšanai Latvijā, tādējādi nodrošinot Jaunuzņēmumu stratēģijā 2022.-2025.gadam noteikto rādītāju sasniegšanu.
1) Piesaistītas 100 milj. EUR lielas investīcijas Latvijas jaunuzņēmumos.
2) Izveidoti vismaz 100 jaunuzņēmumi.
3) Radītas vismaz 500 jaunas darba vietas.
199 EM EM (LIAA) 30.12.2025

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uzņēmējdarbības un investīciju vide

152.

152.3.

Attīstot pilna cikla inovāciju sistēmu, ieguldīsim Latvijas uzņēmumu spējā inovēt – cilvēkkapitāla, zinātnes, pētniecības attīstībā un komercializācijā, kā arī atbalstīsim ieguldījumus mērogojamu, dziļo tehnoloģiju, sociālo un Eiropas zaļā kursa jaunuzņēmumu skaita pieaugumā, pietuvojoties ES vadošo valstu rādītājiem. Vienotas intelektuālā īpašuma un MVU atbalsta sistēmas/platformas izveide. Stiprināt Patentu informācijas centra (PATLIB) darbību un efektivitāti. Stiprināt Baltijas universitāšu Tehnoloģijas pārneses biroju tīklu (TTO), nodrošinot cilvēkkapitāla kapacitātes attīstību intelektuālā īpašuma jomā. Saskaņots LIAA (RIS3) un EUIPO atbalsts uzņēmējdarbībai (EUIPO MVU atbalsta fonds/vaučeri).
Uzņēmējiem, zinātnes un pētniecības iestādēm pieejama aktuāla un atbalstoša informācija un pakalpojumi patentu reģistrēšanas un komercializācijas jomā.
237 TM TM (PV),
EM (LIAA)
31.12.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uzņēmējdarbības un investīciju vide

153.

153.1.

Veicināsim aprites ekonomiku un izejvielu atkārtotu izmantošanu, stiprinot inovācijas un Latvijas uzņēmumu tehnoloģisko kapacitāti. Iedzīvināt produktu vides ilgtspēju visā produktu aprites dzīves ciklā. 1) Īstenotas sabiedrības (uzņēmēju un patērētāju) informēšanas kampaņas par ilgtspējīgiem (energoefektīviem, videi draudzīgiem) ražošanas, patērēšanas, pārstrādes un atkalizmantošanas aspektiem.
2) Nodrošināta nepieciešamā regulējuma pilnveidošana, lai veicinātu jaunu ilgtspējīgu produktu nonākšanu tirgū.
241
285
EM 1-2) EM (PTAC) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uzņēmējdarbības un investīciju vide

153

153.2.

Veicināsim aprites ekonomiku un izejvielu atkārtotu izmantošanu, stiprinot inovācijas un Latvijas uzņēmumu tehnoloģisko kapacitāti. Nodrošināt atbalstu zaļo produktu un tehnoloģiju izstrādei, kas paredz energoefektivitātes paaugstināšanu uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā)). Zaļo produktu un tehnoloģiju izstrāde atbalstīta vismaz 36 milj. EUR apmērā.   EM   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uzņēmējdarbības un investīciju vide

154.

154.1.

Veicināsim Latvijas industriālā kapitāla attīstību, veidojot komercdarbības attīstībai labvēlīgu vidi, turpinot atbalstīt investīcijas lielos, eksportspējīgos, tautsaimniecībai nozīmīgos projektos un jaunu konkurētspējīgu uzņēmumu veidošanā, kā arī jaunu tirgu apgūšanā. Turpinot Investīciju fonda darbu, nodrošināt ikgadēju lielu, stratēģisku investīciju projektu atlasi, tādējādi veicinot uz uzņēmēju produktivitāti un eksportspēju orientētus ieguldījumus un nodrošinot Latvijas reģionos labi apmaksātu darbavietu veidošanu. Katru gadu atbalstīti vismaz 20 lielu investīciju projekti, kas paredz veicināt ikgadēju eksporta pieaugumu 100 milj. EUR apmērā, un radītas vismaz 1000 jaunas labi apmaksātas darba vietas (apjoms par 100 milj.EUR valsts budžeta investīciju). Rezultāti sasniedzami līdz 2026.gada beigām. 206 EM ALTUM,
EM (LIAA)
31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uzņēmējdarbības un investīciju vide

154.

154.2.

Veicināsim Latvijas industriālā kapitāla attīstību, veidojot komercdarbības attīstībai labvēlīgu vidi, turpinot atbalstīt investīcijas lielos, eksportspējīgos, tautsaimniecībai nozīmīgos projektos un jaunu konkurētspējīgu uzņēmumu veidošanā, kā arī jaunu tirgu apgūšanā. Sadarbībā ar sociālajiem un citiem partneriem identificēt un īstenot uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumus, kas paredz samazināt uzņēmējdarbības izmaksas, uzlabot būvniecības procesu prasības, darba spēka pārvaldību un pieejamību, datu uzkrāšanu un atkalizmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas regulējumu, lai radītu pievilcīgāku un motivējošu uzņēmējdarbības vidi un konkurētspējīgus uzņēmējdarbības nosacījumus vismaz Baltijas reģionā. 1) Nodrošināta Baltijā konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide.
2) Uzņēmēji ir iesaistīti uzņēmējdarbības vides problēmu identificēšanā un novēršanā. Pasākumu īstenošanas rezultāti ir uzskatāmāki un vieglāk izsekojami.
  EM Visas ministrijas 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uzņēmējdarbības un investīciju vide

154.

154.3.

Veicināsim Latvijas industriālā kapitāla attīstību, veidojot komercdarbības attīstībai labvēlīgu vidi, turpinot atbalstīt investīcijas lielos, eksportspējīgos, tautsaimniecībai nozīmīgos projektos un jaunu konkurētspējīgu uzņēmumu veidošanā, kā arī jaunu tirgu apgūšanā. 1) Sekmēt Latvijas eksportējošo uzņēmumu intereses ārvalstu tirgos, sniedzot atbalstu biznesa kontaktu veidošanā, ekonomiska rakstura vizīšu un pasākumu organizēšanā un problēmjautājumu risināšanā;
2) Iepazīstināt esošos un potenciālos investorus ar Latviju kā investīcijām drošu vidi;
3) Nodrošināt Latvijas interešu pārstāvību ES kopējās tirdzniecības politikas veidošanā un realizēšanā, jo īpaši ES tirdzniecības nolīgumu un ieguldījumu aizsardzības nolīgumu sarunās, kā arī citos starptautiskās tirdzniecības nosacījumu uzlabošanas jautājumos;
4) Pārstāvēt Latvijas intereses Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) ES kopējās tirdzniecības politikas ietvaros, kā arī jaunu dalībvalstu pievienošanās PTO sarunās.
1) Atbalstot Latvijas uzņēmējus, sadarbībā ar Latvijas diplomātiskajām pārstāvniecībām un LIAA sarīkoti pasākumi (vizītes, semināri, tikšanās u.c.) eksporta veicināšanai un investīciju piesaistei, kā arī aizstāvētas Latvijas uzņēmēju intereses ārvalstīs.
2) Latvijas interešu pārstāvība diskusijās par ES ārējās tirdzniecības un ieguldījumu aizsardzības jautājumiem dažādos ES formātos (Tirdzniecības ministru padome, Tirdzniecības politikas komiteja, u.c. ES Padomes un Eiropas Komisijas darba grupas), ņemtas vērā Latvijas ekonomiskās intereses, jo īpaši būtiskākajos eksporta tirgos. Noslēgti un ratificēti Latvijas interesēm atbilstoši tirdzniecības un ieguldījumu aizsardzības nolīgumi;
3) ES, t.sk. Latvijas intereses ņemtas vērā PTO modernizācijas diskusijā, daudzpusējās un vairākpusējās sarunās, kā arī iekļautas jaunu dalībvalstu pievienošanās PTO iestāšanās nosacījumos.
203 1) EM (LIAA)
2-3) ĀM
1) ĀM 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uzņēmējdarbības un investīciju vide

155.

155.1.

Izstrādāsim stratēģiju un konkrētas rīcības plānu kapitāla tirgus attīstībai Latvijā, kas ļautu privātajiem uzņēmumiem gūt pieeju būtiskai izaugsmei nepieciešamajam kapitālam. 1) Pilnveidots kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālās uzraudzības regulējums, saskaņā ar Eiropas Savienības kapitālprasību direktīvas un regulas prasībām (Basel III);
2) Izstrādāts virtuālo aktīvu licencēšanas mehānisms, kas paredz augstāku investoru aizsardzības līmeni un Eiropas Savienības līmeņa nozares uzraudzības standartu ieviešanu (atbilstoši Eiropas Padomes un Parlamenta regulas par kriptoaktīvu tirgiem prasībām);
3) Ieviestas finanšu sektora kibernoturības prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par finanšu sektora digitālās darbības noturību prasībām
1) Veiktas normatīvā regulējuma prasību izmaiņas, paredzot pilnveidotas kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālās uzraudzības prasības finanšu stabilitātes jomā.
2) Iesniegti un Ministru kabinetā atbalstīti virtuālo aktīvu licencēšanas mehānismu regulējošie normatīvie akti, paredzot augstāku investoru aizsardzības līmeni un Eiropas Savienības līmeņa nozares uzraudzību;
3) Starpinātas finanšu sektora kibernoturības prasības.
  FM   1) 31.12.2024
2) 31.12.2023
3) 01.07.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uzņēmējdarbības un investīciju vide

156.

156.1.

Turpināsim pilnveidot ALTUM programmas, lai nodrošinātu kredītu pieejamību produktivitātes un eksporta kāpināšanai ar konkurētspējīgu piedāvājumu. Veidosim pieejamus ALTUM finanšu instrumentus uzņēmumu restrukturizācijas, pēctecības vai likviditātes nodrošināšanai. Nodrošināt atbalstu uzņēmumiem, attīstot un ieviešot ALTUM finanšu instrumentus garantiju, aizdevumu (t.sk., ar kapitāla atlaidi) un riska kapitāla veidā, īpaši reģionos, uzņēmumu produktivitātes kāpināšanai, digitalizācijai un inovācijas attīstībai. Nodrošinātas investīcijas 818 uzņēmumos 243 941 000 EUR apmērā.
Rezultāti sasniedzami līdz 2026.gada beigām.
239 EM ALTUM 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uzņēmējdarbības un investīciju vide

156.

156.2.

Turpināsim pilnveidot ALTUM programmas, lai nodrošinātu kredītu pieejamību produktivitātes un eksporta kāpināšanai ar konkurētspējīgu piedāvājumu. Veidosim pieejamus ALTUM finanšu instrumentus uzņēmumu restrukturizācijas, pēctecības vai likviditātes nodrošināšanai. Izveidot visaptverošas eksporta kredītu darījumu un apdrošināšanas sistēmu, lai novērstu tirgus nepilnības finanšu pieejamībā. Izveidots eksporta kredītu apdrošināšanas modelis, novirzot valsts budžeta finansējumu sākotnēji vismaz 20 milj. EUR apmērā.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
203 EM ALTUM 30.12.2025

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uzņēmējdarbības un investīciju vide

157.

157.1.

Noteiksim zaļo komponenti kā vienu no vērtēšanas kritērijiem un veicināsim vietējo ražojumu izmantošanu publiskajos iepirkumos. Veicināt Zaļā publiskā iepirkuma plašāku lietojumu, pilnveidojot normatīvo regulējumu zaļā publiskā iepirkuma jomā, pielāgojot zaļā iepirkuma prasības un kritērijus mainīgai un modernai dzīves videi un iedzīvinot aprites ekonomikas principus 1) Pilnveidots zaļā publiskā iepirkuma normatīvais regulējums, nosakot obligātus zaļā iepirkuma kritērijus 3.kategorijas būvēm, kā arī vieglajam pasažieru un vieglajam komerctransportam
2) Pilnveidots zaļā publiskā iepirkuma normatīvais regulējums, pārskatot zaļā iepirkuma kritērijus vidēja izmēra būvēm, ceļu būvniecībai, pārtikai un ēdināšanas pakalpojumiem un citām iepirkumu grupām
269
285
292
VARAM 1) EM, FM (IUB), ZM, SAM
2) EM, FM (IUB), ZM, SAM
1) 01.04.2023
2) 31.12.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uzņēmējdarbības un investīciju vide

158.

158.1.

Stiprināsim Latvijas starptautiskās pozīcijas, tostarp panākot, ka Eiropas Savienības vienotais tirgus darbojas Latvijas labā, kā arī stiprināsim Eiropas Savienības vienotā tirgus (tai skaitā digitālā vienotā tirgus) turpmāku pilnveidošanu, mazinot pārrobežu šķēršļus un tādējādi atbalstot Latvijas uzņēmēju preču un pakalpojumu eksportu. Veikt tirgus uzraudzības sistēmas izvērtējumu atbilstoši OECD labākajai praksei, tai skaitā attiecībā uz tiešsaistes tirdzniecības uzraudzību. Uzlabojas nepārtikas preču drošums un atbilstība prasībām, patērētāji pasargāti no riskiem veselībai un dzīvībai saistībā ar nedrošu vai neatbilstošu preču izmantošanu.   EM EM (PTAC, BVKB),
VM (VI),
LM (VDI),
ZM (PVD, VAAD, VTUA)
VARAM,
FM (VID)
30.04.2025

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uzņēmējdarbības un investīciju vide

158.

158.2.

Stiprināsim Latvijas starptautiskās pozīcijas, tostarp panākot, ka Eiropas Savienības vienotais tirgus darbojas Latvijas labā, kā arī stiprināsim Eiropas Savienības vienotā tirgus (tai skaitā digitālā vienotā tirgus) turpmāku pilnveidošanu, mazinot pārrobežu šķēršļus un tādējādi atbalstot Latvijas uzņēmēju preču un pakalpojumu eksportu. 1) Nodrošināt Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības nacionālo interešu iekļaušanu Eiropas Savienības normatīvajos aktos, kas reglamentē vienoto ES tirgu.
2) Aizstāvēt Latvijas ekonomiskās intereses, lai nepieļautu nozaru pārregulāciju ES līmenī un mazinātu regulatīvos un administratīvos šķēršļus.
3) Nodrošināt ES regulējuma pārņemšanu nacionālajā likumdošanā atbilstoši Latvijas interesēm.
Attiecībā uz jaunajām ES likumdošanas iniciatīvām Vienotā tirgus jomā aktivizēta sadarbība ar Latvijai līdzīgi domājošajām valstīm, sagatavojot un iesniedzot Eiropas Komisijai līdzīgi domājošo valstu nostājas. 238 EM Visas ministrijas (izņemot AizM) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uzņēmējdarbības un investīciju vide

158.

158.3.

Stiprināsim Latvijas starptautiskās pozīcijas, tostarp panākot, ka Eiropas Savienības vienotais tirgus darbojas Latvijas labā, kā arī stiprināsim Eiropas Savienības vienotā tirgus (tai skaitā digitālā vienotā tirgus) turpmāku pilnveidošanu, mazinot pārrobežu šķēršļus un tādējādi atbalstot Latvijas uzņēmēju preču un pakalpojumu eksportu. Nodrošināt Latvijas valsts tēla starptautiskās komunikācijas kampaņas, tādējādi veicinot Latvijas atpazīstamību, politisko, ekonomisko un kultūras sakaru veidošanu, preču un pakalpojumu eksportu. 1) Nodrošināts un regulāri atjaunots misiju koncepts.
2) Organizētas vismaz četras (4) mārketinga kampaņas ārvalstīs gadā ar Latvijas komersantu dalību, par pamatu izvēloties kādu nozīmīgu notikumu/norisi Latvijā vai ārvalstīs.
3) Eksporta pieaugums atbalstītajiem komersantiem gadā 10%.
4) Sasniegtā auditorija mērķa valstī vismaz 1.5 milj. cilvēku.
  EM (LIAA)   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uzņēmējdarbības un investīciju vide

158.

158.4.

Stiprināsim Latvijas starptautiskās pozīcijas, tostarp panākot, ka Eiropas Savienības vienotais tirgus darbojas Latvijas labā, kā arī stiprināsim Eiropas Savienības vienotā tirgus (tai skaitā digitālā vienotā tirgus) turpmāku pilnveidošanu, mazinot pārrobežu šķēršļus un tādējādi atbalstot Latvijas uzņēmēju preču un pakalpojumu eksportu. Stiprināt starptautisko, bet īpaši Baltijas valstu tiesībsargājošo institūciju un tiesu sadarbību intelektuālā īpašuma aizsardzībā un attīstībā. Starptautisks seminārs tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem un tiesnešiem, lai virzītos uz vienotu pieeju cīņai ar krāpniecību un viltojumiem internetā, saskaņotas atbildības un aktivitātes. 237
429
TM TM (PV),
FM (VID),
VP,
EM (PTAC)
31.10.2023

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uzņēmējdarbības un investīciju vide

158.

158.5.

Stiprināsim Latvijas starptautiskās pozīcijas, tostarp panākot, ka Eiropas Savienības vienotais tirgus darbojas Latvijas labā, kā arī stiprināsim Eiropas Savienības vienotā tirgus (tai skaitā digitālā vienotā tirgus) turpmāku pilnveidošanu, mazinot pārrobežu šķēršļus un tādējādi atbalstot Latvijas uzņēmēju preču un pakalpojumu eksportu. Nodokļu konvenciju slēgšana ilgtermiņā, tādējādi radot pievilcīgu un stabilu investīciju vidi, kā arī nodrošinot likumīgu pamatu abu valstu kompetento iestāžu tiešai sadarbībai. Vienojoties ar otru līguma slēdzēju pusi, uzsāktas sarunas par jaunas nodokļu konvencijas noslēgšanu vai arī esošo nodokļu konvenciju grozīšanu, parafēto nodokļu konvenciju iesniegšana Ministru kabinetā apstiprināšanai.   FM FM (VID) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uzņēmējdarbības un investīciju vide

158.

158.6.

Stiprināsim Latvijas starptautiskās pozīcijas, tostarp panākot, ka Eiropas Savienības vienotais tirgus darbojas Latvijas labā, kā arī stiprināsim Eiropas Savienības vienotā tirgus (tai skaitā digitālā vienotā tirgus) turpmāku pilnveidošanu, mazinot pārrobežu šķēršļus un tādējādi atbalstot Latvijas uzņēmēju preču un pakalpojumu eksportu. Turpināsim aktīvu dalību Eiropas Savienības un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) nodokļu jautājumu darba grupās, nodrošinot Latvijas interešu pārstāvību, it īpaši starptautisko nodokļu uzlikšanas reformas ietvarā. 1) Nodrošināta Latvijas normatīvo aktu atbilstība ES normatīvo aktu prasībām (īpaši starptautisko nodokļu uzlikšanas reformas ietvarā) un nepieciešamības gadījumā veikti grozījumi tiešo un netiešo nodokļu jomu, muitas, grāmatvedības un komercsabiedrību revīzijas jomas regulējošajos normatīvajos aktos.
2) Nodrošināta Latvijas nodokļu jomu regulējošo normatīvo aktu izvērtēšana un aktualizēšana, ja nepieciešams, atbilstoši OECD vadlīnijās noteiktajam. Sniegti ziņojumi un pārskati par Latvijas normatīvo aktu normām.
3) Nodrošināta Latvijas komercsabiedrību revīzijas jomu regulējošo normatīvo aktu izvērtēšana un aktualizēšana, ja nepieciešams, atbilstoši OECD vadlīnijās, kas reglamentē nosacījumus neatkarīgas ārējās revīzijas veikšanai, noteiktajam.
  FM   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uzņēmējdarbības un investīciju vide

158.

158.7.

Stiprināsim Latvijas starptautiskās pozīcijas, tostarp panākot, ka Eiropas Savienības vienotais tirgus darbojas Latvijas labā, kā arī stiprināsim Eiropas Savienības vienotā tirgus (tai skaitā digitālā vienotā tirgus) turpmāku pilnveidošanu, mazinot pārrobežu šķēršļus un tādējādi atbalstot Latvijas uzņēmēju preču un pakalpojumu eksportu. Nodrošināt vienlīdzīgas un godīgas konkurences apstākļus visas sabiedrības (uzņēmēju un patērētāju) interesēs, lai veicinātu tās labklājību un konkurētspējīgāku uzņēmējdarbības vidi, stiprinot uz efektīvām izmeklēšanas metodēm un uz moderniem automatizētiem IT rīkiem balstītu Konkurences padomes darbu, kā arī veicinot ciešāku sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām.
Novērsīsim tādus konkurences kropļojumus, kas rodas, publiskajai pārvaldei iesaistoties komercdarbībā. Panāksim, ka publiskās pārvaldes dalība komercdarbība ir tikai stratēģiska aktīva pārvaldības, tirgus kļūdas vai eksporta gadījumā. Nodrošināsim konkurences neitralitātes principa ievērošanu.
1) Paplašinātas KP pilnvaras attiecībā uz publisko sektoru Konkurences padomes veikto konkurences aizsardzības un veicināšanas aktivitāšu rezultātā sabiedrībai radīts materiāls ieguvums vismaz 30 milj. euro apmērā (vidēji trīs gadu periodā).
2) Pilnveidots normatīvais regulējums godīgas un brīvas konkurences nodrošināšanai. Stiprināta Konkurences padomes neatkarība, kapacitāte, izvērtēta un īstenota tās kompetences attiecībā uz publiskām personām paplašināšana.
  KP   30.12.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uzņēmējdarbības un investīciju vide

159.

159.1.

Sadarbojoties EM, LIAA, VARAM un pašvaldībām, veicināsim industriālo zonu attīstību reģionos, stimulējot vietējo un ārvalstu investoru interesi veidot vai pārcelt savas ražotnes uz tām. Lielajos industriālajos centros sadarbībā ar zinātņu universitātēm atbalstīsim augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un produktu ražotņu un zinātnes parku attīstību. Ieguldīsim reģionu attīstībā, veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, atbalstot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai būtiskajā infrastruktūrā, modernā un produktīvā ražošanā, kas atbilst nākotnes vajadzībām. Sniegt atbalstu industriālo parku attīstībai, kas paredz ilgtspējīgu uzņēmumu attīstību visos Latvijas reģionos, piesaistot arī ārvalstu investīcijas, tādējādi veidojot stratēģisku pieeju Latvijas konkurētspējas priekšnosacījumu izveidošanā starptautiskajā tirgū. 1) Izveidoti vismaz 4 industriālie parki.
2) Izveidotas vismaz jaunas 328 darba vietas.
3) Veiktas nefinanšu investīcijas vismaz 85 741 349 EUR apmērā.
(rezultāti sasniedzami līdz 2029.gada beigām)
332 VARAM EM 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uzņēmējdarbības un investīciju vide

160.

160.1.

Veicināsim Latvijas tūrisma atjaunošanos, izaugsmi un eksportspēju, nodrošinot vietējā un starptautiskā tūrisma mārketinga aktivitāšu īstenošanu, liela mēroga tūrisma enkurprojektu izveidošanu reģionos, atbalstot komersantus tūrisma sadarbības tīklu ietvaros. Sekmēt Latvijas starptautisko konkurētspēju tūrismā, kāpinot tūrisma eksporta apjomu. 1) Nodrošināta publiskā finansējuma pieejamība tūrisma atvērto datu ieguvei un analīzei, mārketinga aktivitāšu īstenošanai, starptautiskās konkurētspējas veicināšanas pasākumiem.
2) Nodrošinātas datos balstītas Latvijas tūrisma mārketinga un starptautiskās konkurētspējas veicināšanas aktivitātes, izstrādāts risinājums (sistēma, datu rīks) tūrisma nozarei būtisku datu ieguvei un analīzei, nodrošināta tūrisma aktivitāšu produktivitātes un ieguldījumu efektivitātes novērtēšana.
384
378
EM EM (LIAA, CSP) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uzņēmējdarbības un investīciju vide

160.

160.2.

Veicināsim Latvijas tūrisma atjaunošanos, izaugsmi un eksportspēju, nodrošinot vietējā un starptautiskā tūrisma mārketinga aktivitāšu īstenošanu, liela mēroga tūrisma enkurprojektu izveidošanu reģionos, atbalstot komersantus tūrisma sadarbības tīklu ietvaros. Nodrošināt atbalstu stratēģisku investīciju projektu attīstībai tūrisma nozarē, tādējādi sekmējot Latvijas starptautisko konkurētspēju tūrismā. 1) Nodrošināta publiskā finansējuma pieejamība enkurprojektu īstenošanai.
2) Nodrošināts atbalsts ikgadēji vismaz 4 investīciju enkurprojektiem, kas vērsti uz eksporta kāpināšanu un jaunu darba vietu radīšanu Latvijas reģionos.
384
378
EM EM (LIAA) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uzņēmējdarbības un investīciju vide

160.

160.3.

Veicināsim Latvijas tūrisma atjaunošanos, izaugsmi un eksportspēju, nodrošinot vietējā un starptautiskā tūrisma mārketinga aktivitāšu īstenošanu, liela mēroga tūrisma enkurprojektu izveidošanu reģionos, atbalstot komersantus tūrisma sadarbības tīklu ietvaros. Sekmēt jaunu tūrisma produktu izstrādi, sniedzot atbalstu eksporta veicināšanā. 1) Saņemot atbalstu, radīti vismaz 5 jauni eksportspējīgi produkti.
2) Izveidoti vismaz 5 sadarbības tīkli (klasteri), iesaistot vismaz 120 komersantus.
(rezultāti sasniedzami līdz 2029.gada beigām)
384 EM EM (LIAA) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uzņēmējdarbības un investīciju vide

161.

161.1.

Atbalstīsim augsto tehnoloģiju preču un zināšanu ietilpīgu pakalpojumu izstrādi un eksportu, attīstot pārstāvniecību tīklu ārpus Latvijas, nodrošinot Latvijas vēstniecību sadarbību un atbalstu Latvijas eksportējošiem uzņēmumiem. Nodrošināt esošo ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla darbību un paplašināšanos, atverot 4 jaunas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
Atbalstīta un veicināta Latvijas uzņēmumu piekļuve svarīgākajiem un jauniem ārvalstu tirgiem, sniedzot katru gadu 200 padziļinātas konsultācijas biznesa partneru atrašanai. Kāpināts atbalstīto uzņēmumu eksports. 203 EM (LIAA) ĀM 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uzņēmējdarbības un investīciju vide

161.

161.2.

Atbalstīsim augsto tehnoloģiju preču un zināšanu ietilpīgu pakalpojumu izstrādi un eksportu, attīstot pārstāvniecību tīklu ārpus Latvijas, nodrošinot Latvijas vēstniecību sadarbību un atbalstu Latvijas eksportējošiem uzņēmumiem. Uzlabot un paplašināt starptautisko līgumtiesisko bāzi Latvijas eksportētājiem un aktivizēt ekonomisko sadarbību ar Latvijai prioritārajiem un potenciālajiem eksporta tirgiem. Noslēgti līgumi vai uzsāktas sarunas par divpusējo ekonomiskās sadarbības līgumu vai sadarbības memorandu noslēgšanu ar Latvijai prioritāriem eksporta un investīciju partneriem, lai radītu priekšnosacījumus sadarbības projektu attīstībai uzņēmēju līmenī.   EM ĀM 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uzņēmējdarbības un investīciju vide

161.

161.3.

Atbalstīsim augsto tehnoloģiju preču un zināšanu ietilpīgu pakalpojumu izstrādi un eksportu, attīstot pārstāvniecību tīklu ārpus Latvijas, nodrošinot Latvijas vēstniecību sadarbību un atbalstu Latvijas eksportējošiem uzņēmumiem. Pilnveidot Latvijas valsts tēla ieviešanu. 1) Misiju pieejas ietvaros identificēti labās prakses piemēri Latvijas pozicionēšanai un valsts tēla stiprināšanai globālā vidē.
2) Realizēti vismaz 2 vietēja un starptautiska mēroga sadarbības projekti viena gada laikā.
3) Misiju pieeja regulāri pārskatīta.
  EM EM (LIAA) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uzņēmējdarbības un investīciju vide

161.

161.4.

Atbalstīsim augsto tehnoloģiju preču un zināšanu ietilpīgu pakalpojumu izstrādi un eksportu, attīstot pārstāvniecību tīklu ārpus Latvijas, nodrošinot Latvijas vēstniecību sadarbību un atbalstu Latvijas eksportējošiem uzņēmumiem. Īstenot Latvijas dalību starptautiskajā izstādē "Expo 2025 Osaka" (Japāna), veicinot Latvijas atpazīstamību, investīciju piesaisti un palielinot Latvijas produktu un pakalpojumu eksportu uz Tālajiem Austrumiem un pārējo pasauli. Nodrošināti sagatavošanās darbi:
a) izstrādāts Latvijas (vai Baltijas) Expo dalības koncepts,
b) izstrādāta Latvijas dalības oficiālā programma,
c) iekārtots Latvijas (vai Baltijas) paviljons;
īstenoti izstādes atklāšanas pasākumi un veicināts eksporta pieaugums izstādes laikā atbalstītajiem Latvijas komersantiem.
203 EM EM (LIAA) 30.04.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uzņēmējdarbības un investīciju vide

161.

161.5.

Atbalstīsim augsto tehnoloģiju preču un zināšanu ietilpīgu pakalpojumu izstrādi un eksportu, attīstot pārstāvniecību tīklu ārpus Latvijas, nodrošinot Latvijas vēstniecību sadarbību un atbalstu Latvijas eksportējošiem uzņēmumiem. Nodrošināt atbalstu Latvijas uzņēmumiem eksporta veicināšanas aktivitātēs ārvalstīs (nacionālie stendi starptautiskajās izstādēs, tirdzniecības misijas, produktu prezentācijas, biznesa forumi u.c.). 1) Atbalstītajiem komersantiem eksports pieaug par 10 % gadā.
2) Atbalstītajiem komersantiem apgrozījums pieaug par 5 % gadā.
3) Līdz 2026.gadam ieskaitot atbalstu saņēmuši 1150 uzņēmumi.
203 EM (LIAA)   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uzņēmējdarbības un investīciju vide

161.

161.6.

Atbalstīsim augsto tehnoloģiju preču un zināšanu ietilpīgu pakalpojumu izstrādi un eksportu, attīstot pārstāvniecību tīklu ārpus Latvijas, nodrošinot Latvijas vēstniecību sadarbību un atbalstu Latvijas eksportējošiem uzņēmumiem. Sniegt uzņēmējiem visaptverošu informāciju par ārvalstu tirgiem un konsultācijas biznesa partneru eksporta tirgos atrašanai. Līdz 2026.gadam ieskaitot:
1) LIAA seminārus par ārvalstu tirgiem apmeklējuši 1400 dalībnieki.
2) LIAA sniegusi 1800 konsultācijas.
203 EM (LIAA) ĀM 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uzņēmējdarbības un investīciju vide

162.

162.1.

Stiprinot reģionālo biznesa inkubatoru tīklu un optimizējot administrēšanas un grāmatvedības procesus uzņēmējdarbības uzsācējiem, veicināsim iedzīvotāju iesaisti komercdarbības veikšanā un jaunu uzņēmumu dibināšanā. Atbalstīt vidējo augsto un augsto tehnoloģiju uzņēmumu veidošanos, nodrošināt biznesa inkubācijas pakalpojumus uzņēmējdarbības uzsākšanai un inovatīvu ideju īstenošanai, tādējādi veicinot darba vietu izveidi arī Latvijas reģionos. 1) Nodrošināts biznesa inkubatoru tīkls Latvijā (izveidoti 22 biznesa inkubatori, tajā skaitā tehnoloģiskais un radošo industriju inkubators).
2) Sniegts inkubācijas atbalsts vismaz 285 inovatīviem uzņēmumiem, pirmsinkubācijas atbalsts 422 topošajiem uzņēmumiem un 192 jaunizveidotiem uzņēmumiem.
3) Izveidoti papildus 4 biznesa inkubatori par valsts budžeta līdzekļiem.
(rezultāti sasniedzami līdz 2029.gada beigām)
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
332
383
EM EM (LIAA) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uzņēmējdarbības un investīciju vide

163.

163.1.

Vienkāršosim nekustamā īpašuma attīstīšanas procesus no teritorijas plānošanas līdz nekustamā īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā, kā arī stiprināsim investīciju drošību, modernizējot un pilnveidojot nekustamā īpašuma īpašnieku un labticīgo ieguvēju aizsardzības regulējumu. Sekmēsim vienveidīgu būvniecības regulējuma piemērošanu visā Latvijas teritorijā, tostarp tipveida dokumentāciju un līdzvērtīgu horizontālu darbību visās būvvaldēs. Vienkāršosim un paātrināsim ēku nodošanas ekspluatācijā procedūru. 1) Izstrādāt rīcības plānu nekustamā īpašuma attīstīšanas procesu (no teritorijas plānošanas līdz būves ierakstīšanai zemesgrāmatā) pilnveidošanai, balstot tos uz vienreizes principu.
2) Pārskatīt būvniecības administratīvos procesus, mazinot atšķirības viena veida procesa ietvaros (paziņojums, paskaidrojuma raksts, būvatļauja).
3) Nodrošināt, ka būves reģistrācija Nekustamo īpašumu valsts kadastra informācijas sistēmā tiek veikta vienota procesa ietvaros, nododot sistēmu līmenī būves kā nekustamā īpašuma objekta reģistrācijai nepieciešamos teksta un telpiskos datus, pārskatot būves nodošanas ekspluatācijā sasaisti ar būves reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
4) Pārskatīt būvniecības procesa ietvaros iegūstamo datu par būvi apjomu, nosakot un nodrošinot būves kā nekustamā īpašuma objekta secīgai reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un zemesgrāmatā nepieciešamo teksta un telpisko datu komplektu.
5) Veicināt plašāku elektronisko dokumentu pielietojumu īpašuma tiesību nostiprināšanas procesā.
Izveidots efektīvs, optimāls un samērīgs nekustamā īpašuma attīstīšanas vienots administratīvais process, nodrošinot datu plūsmu no Būvniecības informācijas sistēmas uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu un zemesgrāmatām.
Būves ierakstīšana zemesgrāmatā notiek uz īpašnieka elektroniska iesnieguma pamata.
  EM VARAM,
TM
31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Mājokļi

164.

164.1.

Veicināsim dzīvojamo un nedzīvojamo ēku atjaunošanu un energoefektivitāti. 1) Nodrošināt, ka gadījumos, kad dzīvokļu īpašnieku vairākums neīsteno vai neatbalsta dzīvojamās mājas energoefektivitāti uzlabojošos pasākumus, dzīvokļu īpašnieku mazākums varēs lemt par šādu pasākumu īstenošanu.
2) Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes procesā vērtēt iespēju ieviest atvieglojumus iedzīvotāju ienākuma nodoklim, ja dzīvojamai mājai veikta atjaunošana, t.sk. energoefektivitātes paaugstināšana.
3) Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes procesā vērtēt atvieglojumus nekustamā īpašuma nodoklim, ja nekustamajam īpašumam veikti energoefektivitāti uzlabojoši pasākumi.
4) Veicināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju efektīvāku pārvaldīšanu, nodrošinot dzīvojamo māju ekspluatāciju, uzturēšanu un attīstību atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
5) Novērst administratīvos šķēršļus, lai dzīvokļu īpašnieku kopības varētu pieteikties kredītiestādēs aizņēmuma saņemšanai dzīvojamās mājas atjaunošanai.
Nodrošināts efektīvs regulējums ēku fonda atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai.   EM FM 1) 01.07.2023
2) 29.12.2023
3) 30.12.2023
4) 30.12.2024
5) 30.12.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Mājokļi

164.

164.2.

Veicināsim dzīvojamo un nedzīvojamo ēku atjaunošanu un energoefektivitāti. 1) Apstiprināta atbalsta programma (piemēram, Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros) energoefektivitātes pasākumu īstenošana ēkās;
2) Pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanai, piesaistītas Atveseļošanas un noturības mehānisma un ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīcijas 55,71 milj. euro apmērā (ieskaitot elastības finansējumu)
Apstiprināta vismaz viena atbalsta programma energoefektivitātes pasākumu īstenošana ēkās; 271
273
281
283
309
310
318
KEM
EM
VARAM
  1) 31.10.2026
2) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Mājokļi

165.

165.1.

Izveidosim ilgtermiņa Mājokļu attīstības fondu, stimulēsim investīcijas daudzdzīvokļu īres mājokļu būvniecībā, ceļot vismaz 1000 jaunu mājokļu gadā. 1) Izveidot ilgtspējīgu Mājokļu pieejamības veicināšanas fondu.
2) Aprobēt un attīstīt zemu izmaksu īres mājokļu atbalsta programmu.
3) Radīt pievilcīgus priekšnosacījumus privātā finansējuma un pensiju fondu līdzekļu ieguldījumiem nekustamajā īpašumā.
4) Piesaistīt papildus finansējumu, t.sk. starptautisko finanšu institūciju finansējumu, Mājokļu pieejamības veicināšanas fondam.
Darbību uzsācis ilgtermiņa Mājokļu pieejamības veicināšanas fonds.   EM VARAM 01.01.2025

IV. KONKURĒTSPĒJA
Mājokļi

166.

166.1.

Turpināsim nodrošināt mājokļa programmas jaunajiem speciālistiem un ģimenēm ar bērniem, nodrošinot ALTUM mājokļa garantijas aizņēmumam, kā arī pirmās iemaksas subsīdijas daudzbērnu ģimenēm. 1) Pilnveidot programmu "Balsts", palielinot atbalstu energoefektīvu mājokļu iegādei.
2) Pilnveidot garantiju nosacījumus mājokļu programmā, lai nodrošinātu efektīvu programmas darbību reģionos.
Atbilstoši piešķirtajam finansējumam turpināta, paplašināta un pilnveidota mājokļa pieejamības atbalsta programma ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem, piešķirot garantijas un subsīdijas energoefektīvam mājoklim visā Latvijas teritorijā.   EM LM,
VARAM
01.01.2025

IV. KONKURĒTSPĒJA
Mājokļi

167.

167.1.

Palielināsim mājokļu pieejamību reģionos, ieviešot ALTUM īres mājokļu programmas ar izpirkuma tiesībām ekonomiskā tipa privātmājām uz pašvaldības zemes, nodrošinot mājokļa un kapitāla pieejamību līdzvērtīgi visā valstī, arī ārpus pilsētām un pierobežas teritorijās. 1) Veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai atsevišķos gadījumos atļautu apbūves tiesības dzīvojamām ēkām.
2) Nodrošināt finansējumu īres mājokļu ar izpirkuma tiesībām programmai.
Ieviesta ALTUM programma, kas paredz atbalstu īres mājoklim ar izpirkuma tiesībām.   EM TM 30.12.2025

IV. KONKURĒTSPĒJA
Mājokļi

168.

168.1.

Pilnveidosim regulējumu attiecībā uz personas tiesībām uz mājokli. Veicināt kvalitatīvu mājokļu pieejamību visām iedzīvotāju grupām. Izstrādāts jauns regulējums, kas paredz palīdzību mājokļa jautājumu risināšanai, tai skaitā, pilnveidojot nosacījumus atbalsta sniegšanā nabadzības un/ vai sociālās atstumtības riskam pakļautajām personām/ mājsaimniecībām.   EM LM,
VARAM,
SIF
30.12.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Cilvēkkapitāls un nodarbinātība

169.

169.1.

Uzlabosim darbaspēka jautājumu pārvaldību, darbaspēka pieejamību, kā arī prasmju un mūžizglītības politiku. Attīstīsim darba prasmes tirgus līdzsvarā balstītā nodarbinātības politikā, veidojot to Ekonomikas ministrijas pārziņā. Nodrošināt reformu un politikas pasākumu savstarpējo saskaņotību, nepieciešamo resursu pieejamību un pieejamo resursu efektīvu izmantošanu un starpresoru sadarbību cilvēkkapitāla attīstībai nepieciešamo pasākumu ieviešanā. Izveidota Cilvēkkaptāla attīstības padome, kas risina jautājumus attiecībā uz darbaspēka piedāvājuma atbilstību tautsaimniecības pieprasījumam un nodrošina apmācības darbinieku prasmju un kvalifikācijas celšanai.   EM LM,
IZM,
VM
31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Cilvēkkapitāls un nodarbinātība

169.

169.2.

Uzlabosim darbaspēka jautājumu pārvaldību, darbaspēka pieejamību, kā arī prasmju un mūžizglītības politiku. Attīstīsim darba prasmes tirgus līdzsvarā balstītā nodarbinātības politikā, veidojot to Ekonomikas ministrijas pārziņā. Sniegt metodisko atbalstu pieaugušo izglītības koordinatoriem pašvaldībās pieaugušo izglītības īstenošanai un pārvaldībai pašvaldību līmenī. Stiprināta pieaugušo izglītības koordinatoru kapacitāte pieaugušo izglītības attīstības, pārvaldības un koordinēšanas jautājumos visās pašvaldībās, lai nodrošinātu pieaugušo izglītības attīstību vietējā līmenī. 166
171
IZM Pašvaldības 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Cilvēkkapitāls un nodarbinātība

169.

169.3.

Uzlabosim darbaspēka jautājumu pārvaldību, darbaspēka pieejamību, kā arī prasmju un mūžizglītības politiku. Attīstīsim darba prasmes tirgus līdzsvarā balstītā nodarbinātības politikā, veidojot to Ekonomikas ministrijas pārziņā. Paaugstināt pieaugušo izglītotāju kopienas kapacitāti, nodrošinot informācijas apmaiņu, izglītības un sabiedrības informēšanas pasākumus par pieaugušo izglītības aktualitātēm, t.sk. pieaugušo neformālās izglītības balvas "Saules laiva" pasniegšanu. Stiprināts EPALE Latvijas reģionālo koordinatoru, ekspertu un vēstnieku tīkls, kā arī attīstīts sociālo mediju saturs, lai kāpinātu pieaugušo izglītotāju kapacitāti. Ik gadu par 200 lietotājiem palielinās Latvijas reģistrēto lietotāju skaits platformā. 166
171
IZM   31.12.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Cilvēkkapitāls un nodarbinātība

169.

169.4.

Uzlabosim darbaspēka jautājumu pārvaldību, darbaspēka pieejamību, kā arī prasmju un mūžizglītības politiku. Attīstīsim darba prasmes tirgus līdzsvarā balstītā nodarbinātības politikā, veidojot to Ekonomikas ministrijas pārziņā. Konsolidēt prasmju un pārkvalifikācijas IZM, LM un EM noteikšanas formātus, izveidojot vienotu platformu lēmumu pieņemšanai par darba tirgū un mūžizglītībā nepieciešamo prasmju un pārkvalifikācijas jomām. EM, LM un IZM pārziņā izveidota nacionālā mācību vajadzību noteikšanas sistēma, kuras ietvaros sadarbībā ar sociālajiem partneriem tiek noteiktas nodarbinātajiem, bezdarbniekiem un bezdarba riskam pakļautām personām nepieciešamās pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides programmas atbilstoši tautsaimniecības attīstības vajadzībām, veikts mūžizglītībā iesaistīto personu rezultativitātes monitorings un ietekmes vērtējums, nodrošināta operatīva lēmumu pieņemšana pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides jautājumos. 166
171
172
EM,
LM,
IZM
VM 31.12.2023

IV. KONKURĒTSPĒJA
Cilvēkkapitāls un nodarbinātība

169.

169.5.

Uzlabosim darbaspēka jautājumu pārvaldību, darbaspēka pieejamību, kā arī prasmju un mūžizglītības politiku. Attīstīsim darba prasmes tirgus līdzsvarā balstītā nodarbinātības politikā, veidojot to Ekonomikas ministrijas pārziņā. Sadarbībā ar sociālajiem partneriem izvērtēt nepieciešamību pilnveidot darba tiesisko attiecību regulējumu, tai skaitā attiecībā uz virsstundu darbu, dīkstāvi, nepilno darba laiku, koplīgumiem, kā arī iespēju samazināt darba devējiem izvirzāmās formālās prasības, vienlaikus nesamazinot vispārējo darbinieku tiesiskās aizsardzības līmeni. Grozījumi Darba likumā, kas nodrošina darba tirgus izmaiņām pielāgotu un taisnīgu darba tiesisko attiecību regulējumu. 223 LM Sociālie partneri,
visas ministrijas
31.12.2023

IV. KONKURĒTSPĒJA
Cilvēkkapitāls un nodarbinātība

170.

170.1.

Izstrādāsim un īstenosim datos balstītu Nacionālo cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju, tostarp atbalstīsim augsti kvalificēta un profesionāli sagatavota darbaspēka piesaisti, īpaši veicinot tautiešu remigrāciju, kā arī zināšanu pārnesi un darba tirgū pieprasīto pārkvalifikāciju, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmumu izaugsmi un eksportspēju. Pilnveidosim remigrācijas programmas, veidojot tās efektīvākas un mērķētākas uz dažādām iedzīvotāju grupām un sekmējot to iesaisti darba tirgū. Noteikt stratēģiskos virzienus reformām ekonomikas transformācijas, izglītības, labklājības jomās, lai nodrošinātu vajadzības atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu. 1) Izstrādāta Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija.
2) Nodrošināts ilgtspējīgs finansējums darbaspēka prasmju un kvalifikācijas celšanai.
  EM LM,
IZM,
EM (LIAA)
31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Cilvēkkapitāls un nodarbinātība

170.

170.2.

Izstrādāsim un īstenosim datos balstītu Nacionālo cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju, tostarp atbalstīsim augsti kvalificēta un profesionāli sagatavota darbaspēka piesaisti, īpaši veicinot tautiešu remigrāciju, kā arī zināšanu pārnesi un darba tirgū pieprasīto pārkvalifikāciju, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmumu izaugsmi un eksportspēju. Pilnveidosim remigrācijas programmas, veidojot tās efektīvākas un mērķētākas uz dažādām iedzīvotāju grupām un sekmējot to iesaisti darba tirgū. Sagatavot priekšlikumu pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem, kas sniegtu atbalstu remigrantu un iekšējo migrantu piesaistei MK apstiprināts priekšlikums atbalsta sniegšanai pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem, kas sniegtu atbalstu remigrantu un iekšējo migrantu piesaistei 105 VARAM ĀM
SIF
30.12.2023

IV. KONKURĒTSPĒJA
Cilvēkkapitāls un nodarbinātība

171.

171.1.

Sekmēsim cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes pieprasījumam un tautsaimniecības transformācijai uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, izmantojot Latvijas augstskolu un profesionālās izglītības iestāžu absolventu, apmācību programmu dalībnieku monitoringu un pilnveidojot pārkvalifikācijas, profesionālās pilnveides un mūžizglītības sistēmu, līdzekļus novirzot apmācību finansēšanai, kas dod labumu Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā. Lai nodrošinātu uzņēmējdarbības aktivitātes veicināšanai, inovāciju un cilvēkkapitāla attīstībai nepieciešamo pakalpojumu pieejamību, izveidot attiecīgu valsts pārvaldes institūciju reģionālo tīklu. 1) Nodrošināti pakalpojumi pilna cikla uzņēmējdarbības atbalstam un inovācijām.
2) Nodrošināti pārkvalifikācijas un kvalifikācijas celšanas pasākumi cilvēkkapitāla attīstībai.
  EM EM (LIAA)
LM,
NVA,
IZM
31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Cilvēkkapitāls un nodarbinātība

171.

171.2.

Sekmēsim cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes pieprasījumam un tautsaimniecības transformācijai uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, izmantojot Latvijas augstskolu un profesionālās izglītības iestāžu absolventu, apmācību programmu dalībnieku monitoringu un pilnveidojot pārkvalifikācijas, profesionālās pilnveides un mūžizglītības sistēmu, līdzekļus novirzot apmācību finansēšanai, kas dod labumu Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā. Izstrādāt darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes, kurās identificētas iespējamās darba tirgus disproporcijas vidējā un ilgtermiņā un sniegti priekšlikumi nozaru politiku koriģēšanai, t.sk. priekšlikumi imigrācijas politikas veidotājiem. MK un sabiedrība informēta par aktuālajām prognozēm attiecībā uz darbaspēka pietiekamību.
Veicināta darbaspēka piedāvājuma atbilstība tautsaimniecības pieprasījumam.
  EM LM,
IZM
1) 30.06.2024
2) 30.06.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Cilvēkkapitāls un nodarbinātība

171.

171.3.

Sekmēsim cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes pieprasījumam un tautsaimniecības transformācijai uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, izmantojot Latvijas augstskolu un profesionālās izglītības iestāžu absolventu, apmācību programmu dalībnieku monitoringu un pilnveidojot pārkvalifikācijas, profesionālās pilnveides un mūžizglītības sistēmu, līdzekļus novirzot apmācību finansēšanai, kas dod labumu Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā. Cilvēkkapitāla jautājumu pārvaldības kontekstā, lai nodrošinātu mūžizglītības politikas atbilstību nākotnes darba tirgus prasībām, izveidot absolventu monitoringa sistēmu attiecībā uz tālākizglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas programmām. Izveidota absolventu monitoringa sistēma attiecībā uz tālākizglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas programmām.   EM (CSP) LM (NVA),
IZM (VIAA),
EM (LIAA),
29.12.2023

IV. KONKURĒTSPĒJA
Cilvēkkapitāls un nodarbinātība

171.

171.4.

Sekmēsim cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes pieprasījumam un tautsaimniecības transformācijai uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, izmantojot Latvijas augstskolu un profesionālās izglītības iestāžu absolventu, apmācību programmu dalībnieku monitoringu un pilnveidojot pārkvalifikācijas, profesionālās pilnveides un mūžizglītības sistēmu, līdzekļus novirzot apmācību finansēšanai, kas dod labumu Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā. Pilnveidot bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu prasmes un kvalifikāciju atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām, darba tirgus pieprasījumam un globālajām digitalizācijas un automatizācijas tendencēm. 1) Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu pārkvalifikācija un prasmju pilnveide nodrošināta atbilstoši tautsaimniecības attīstības tendencēm, darba devēju pieprasījumam un darba tirgū aktuālo prasmju nepieciešamībai.
2) Izstrādāts un aprobēts profesionālās piemērotības noteikšanas rīks, kas tiek izmantots darbā ar NVA klientu pirms iesaistes pārkvalifikācijā un digitālo prasmju programmās, labāka mācību rezultāta sasniegšanai un pārkvalifikācijas līdzekļu efektīvākai izmantošanai.
3) Izstrādāts ikgadējs bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu mācību pasākumu monitoringa ziņojums ar datos balstītiem priekšlikumiem turpmākiem pilnveidojumiem mācību piedāvājumā.
4) Ikgadēji 12 000 – 15 000 bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu sniegts atbalsts darba tirgū aktuālo prasmju apguvē vai pārkvalifikācijā.
221 LM,
EM
IZM 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Cilvēkkapitāls un nodarbinātība

171.

171.5.

Sekmēsim cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes pieprasījumam un tautsaimniecības transformācijai uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, izmantojot Latvijas augstskolu un profesionālās izglītības iestāžu absolventu, apmācību programmu dalībnieku monitoringu un pilnveidojot pārkvalifikācijas, profesionālās pilnveides un mūžizglītības sistēmu, līdzekļus novirzot apmācību finansēšanai, kas dod labumu Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā. Nodrošināt iedzīvotāju, tostarp bezdarba riskam pakļauto, prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju atbilstoši esošajām un nākotnes darba tirgus vajadzībām, attīstīsim individuālo mācību kontu (IMK) pieeju un aprobēsim to, atbalstot digitālo prasmju apgūšanu, mācību vajadzību noteikšanā kā sadarbības konsultatīvos partnerus iesaistot daba devēju un darba ņēmēju pārstāvošās organizācijas. 1) Attīstīta un aprobēta IMK pieeja, lai paplašinātu indivīdiem elastīgas iespējas iegūt vai pilnveidot darba tirgū nepieciešamās prasmes; 3500 pieaugušie ir apguvuši digitālās prasmes, izmantojot IMK resursus.
2) Nodrošināts tautsaimniecības attīstības vajadzībās balstīts mācību piedāvājums pieaugušajiem un mazināti dalības šķēršļi. Mācībās iesaistīto unikālo personu skaits - 28 000, no tiem kvalifikāciju ieguvušo personu skaits - 24 118 un dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc aiziešanas atrodas labākā darba tirgus situācijā – 5 601.
Tiks veicināta IAP rādītāja "Dalība pieaugušo izglītībā" mērķa sasniegšana palielinot iedzīvotāju 25-64 g.v., kuri piedalās izglītībā četru nedēļu laikā, īpatsvaru no 8.6% (2021) līdz 12% (2027.)
171
170
IZM IZM (VIAA),
LM,
EM
1) 31.08.2026
2) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Cilvēkkapitāls un nodarbinātība

171.

171.6.

Sekmēsim cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes pieprasījumam un tautsaimniecības transformācijai uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, izmantojot Latvijas augstskolu un profesionālās izglītības iestāžu absolventu, apmācību programmu dalībnieku monitoringu un pilnveidojot pārkvalifikācijas, profesionālās pilnveides un mūžizglītības sistēmu, līdzekļus novirzot apmācību finansēšanai, kas dod labumu Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā. Nodrošināt atbalstu un stimulus nozarēm, uzņēmumiem un darba devējiem darbinieku papildu izglītošanā 1) Izstrādāti MK noteikumi, kas nosaka atbalsta pasākumus darba devējiem darbinieku papildu izglītošanā, tai skaitā kritērijus šāda atbalsta saņemšanai un atbalsta pasākumu īstenošanas kārtību, tādējādi kāpinot darba devēju atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidei, tostarp to iegūšanai darba laikā;
2) Izstrādāti atbalsta instrumenti nozaru asociācijām pēc darba devēja pieprasījuma organizētu mācību īstenošanai darbaspēka produktivitātes paaugstināšanai, tostarp piesaistot ES finansējumu. Mācībās iesaistīti – 10 166 unikālās personas, no tiem kvalifikāciju ieguvušās personas – 7 774 un dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc aiziešanas atrodas labākā darba tirgus situācijā – 2115;
3) Izvērtēt Prasmju fondu attīstības iespējas.
171
170
215
EM LM,
IZM,
sociālie partneri,
nozaru asociācijas.
1) 31.08.2023
2) 31.12.2023
3) 31.12.2023

IV. KONKURĒTSPĒJA
Cilvēkkapitāls un nodarbinātība

171.

171.7.

Sekmēsim cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes pieprasījumam un tautsaimniecības transformācijai uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, izmantojot Latvijas augstskolu un profesionālās izglītības iestāžu absolventu, apmācību programmu dalībnieku monitoringu un pilnveidojot pārkvalifikācijas, profesionālās pilnveides un mūžizglītības sistēmu, līdzekļus novirzot apmācību finansēšanai, kas dod labumu Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā. Nodrošināt prasmju attīstību, pilnveidi un pārkvalificēšanu pārejai uz klimatneitralitāti īpaši skartajās teritorijās, tostarp Reģiona ekonomiskās transformācijas virzieniem atbilstošu speciālistu (profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu/ jauniešu) sagatavošana īsā cikla izglītības programmās, t.sk. darba vidē balstītu mācību veidā, saskaņā ar uzņēmēju pieprasījumu 1) SAM 6.1.1.5. mācībās iesaistīto nodarbināto personu, tostarp pašnodarbināto personu skaits -3 950, no tiem dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc jaunas kvalifikācijas iegūšanas atrodas labākā darba tirgus situācijā – 40%.
2) Sākotnējā profesionālajā izglītībā iesaistīto izglītojamo skaits - 1609; Dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc dalības pārtraukšanas ir nodarbināti, tai skaitā pašnodarbinātie 80%.
171
170
215
IZM IZM (VIAA) 1) 31.10.2026
2) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Cilvēkkapitāls un nodarbinātība

171.

171.8.

Sekmēsim cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes pieprasījumam un tautsaimniecības transformācijai uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, izmantojot Latvijas augstskolu un profesionālās izglītības iestāžu absolventu, apmācību programmu dalībnieku monitoringu un pilnveidojot pārkvalifikācijas, profesionālās pilnveides un mūžizglītības sistēmu, līdzekļus novirzot apmācību finansēšanai, kas dod labumu Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā. Turpināt sniegt atbalstu jauniešiem, kas nav iesaistīti ne izglītībā, ne mācībās, ne nodarbinātībā (turpmāk - NEET situācijā esošie jaunieši), attīstot viņu prasmes un veicinot viņu iesaisti izglītībā, mācībās un nodarbinātībā. Katru gadu 450 NEET situācijā esošajiem jauniešiem sniegts atbalsts. 122 IZM IZM (JSPA) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Cilvēkkapitāls un nodarbinātība

172.

172.1

Sekmēsim valsts, darba devēju un darba ņēmēju sadarbību, veicinot profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, kā arī tās efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu. Sekmēsim izglītības iestāžu sadarbību ar darba devējiem izglītības pārvaldībā, izglītības satura veidošanā, izcilības veicināšanā, kvalitātes nodrošināšanā un eksaminācijas procesā. Stiprināt tehnikumu sadarbību ar nozari konkurētspējīga darbaspēka sagatavošanai, veidojot tehnikumus par nacionāla līmeņa metodiskajiem centriem atbilstoši stratēģiskajai specializācijai saistībā ar darba tirgus vajadzībām un specifiku. 1a) VISC īsteno metodisko koordināciju un pārraudzību, ieviešot vienotu metodisku pieeju (mehānismu) tehnikumu un nozares sadarbību, t.sk. nodrošināta ilgtspējīga pieeja DVB mācībām.
1b) Nodrošināta 7 - 9 valsts līmeņa prasmju alianšu izveide, kas īsteno institucionālu un nozares specifikai atbilstošu sadarbības mehānismu DVB īstenošanai, pilnveidotas sadarbības prakses starp izglītības iestādēm, NEP un nozares uzņēmumiem nozarēm nepieciešamo prasmju apguvei un kvalitatīva profesionālās izglītības procesa īstenošanai.
2)Pieaug izglītojamo, kas apguvuši jaunas prasmes mācoties darbavietā, īpatsvars no 16,6% (bāze 2019) līdz 25% (mērķis 2027).
  IZM (VISC) EM,
LM,
LOSP,
LBAS,
LNKC
IZM (VISC),
PIB,
pašvaldības,
plānošanas reģioni
31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Cilvēkkapitāls un nodarbinātība

172.

172.2.

Sekmēsim valsts, darba devēju un darba ņēmēju sadarbību, veicinot profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, kā arī tās efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu. Sekmēsim izglītības iestāžu sadarbību ar darba devējiem izglītības pārvaldībā, izglītības satura veidošanā, izcilības veicināšanā, kvalitātes nodrošināšanā un eksaminācijas procesā. Izstrādāt un uzturēt digitālo platformu "Nozaru kvalifikāciju sistēma" (turpmāk - e-NKS), kas ietver: nozaru kvalifikāciju struktūras; nozaru kvalifikāciju kartes; profesiju standartos iekļautās profesionālās kvalifikācijas prasības; sasniedzamo mācīšanās rezultātu vienības Izveidots un iesaistītajām pusēm - darba devējiem, darba ņēmējiem, izglītības programmu izstrādātājiem - ir pieejama ērti lietojama interaktīvi izmantojama vienota, elektroniska kvalifikāciju datu bāze, kas satur aktualizēto informāciju par profesijām nepieciešamajām prasmēm un kompetencēm, lai nodrošinātu jaunu profesionālās izglītības programmu izstrādi un savlaicīgu un ātru mācību satura atjaunošanu skaņā ar darba tirgus prasībām. Ieviestie elastības un metodiskā atbalsta mehānismi profesionālajā izglītībā nodrošina, ka jaunas prasmes/ satura aktualizācija tiek ieviesta 6 mēnešu laikā   IZM (VISC) LDDK,
NEP,
LOSP,
LBAS
31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Cilvēkkapitāls un nodarbinātība

172.

172.3.

Sekmēsim valsts, darba devēju un darba ņēmēju sadarbību, veicinot profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, kā arī tās efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu. Sekmēsim izglītības iestāžu sadarbību ar darba devējiem izglītības pārvaldībā, izglītības satura veidošanā, izcilības veicināšanā, kvalitātes nodrošināšanā un eksaminācijas procesā. Nodrošināt profesionālās izglītības absolventu monitoringu. 1) Īstenots profesionālās izglītības absolventu monitorings, iekļaujot datus par tālākizglītības programmu absolventiem, lai plānotu darba tirgus vajadzībām atbilstošu profesionālās izglītības piedāvājumu.
2) Izstrādāts rīks profesionālās izglītības absolventu monitoringa datu analīzei un vizualizācijai, lai nodrošinātu publisku pieeju informāciju par profesionālās izglītības sniegumu un to absolventu nodarbinātību un algu nozarē. Tādējādi veicinot topošo audzēkņu informētu un datos balstītu lēmumu par turpmāko karjeras izvēlēm.
  IZM EM (CSP) 1) 31.12.2025
2) 31.12.2023.

IV. KONKURĒTSPĒJA
Cilvēkkapitāls un nodarbinātība

173.

173.1.

Stimulēsim darbaspēka mobilitāti, nodrošinot iedzīvotājus ar adekvātu informāciju par darba tirgus iespējām, atbalstu jaunas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, atbalstu pieejamam īres mājoklim, kā arī atbalstu ģimenes integrācijai jaunajā darba vietā. Nodrošināt publicitātes aktivitātes par atbalstu jaunas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, atbalstu pieejamam īres mājoklim, kā arī atbalstu ģimenes integrācijai jaunajā darba vietā. Sekmēta iedzīvotāju izšķiršanās par labu nodarbinātībai atšķirīgā vietā no esošās vai līdzšinējās dzīvesvietas.   EM LM (NVA),
IZM,
EM (LIAA),
VARAM,
SAM
31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Cilvēkkapitāls un nodarbinātība

173.

173.2.

Stimulēsim darbaspēka mobilitāti, nodrošinot iedzīvotājus ar adekvātu informāciju par darba tirgus iespējām, atbalstu jaunas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, atbalstu pieejamam īres mājoklim, kā arī atbalstu ģimenes integrācijai jaunajā darba vietā. Sniegt finanšu atbalstu mobilitātei pārejas no bezdarba uz nodarbinātību sākotnējā posmā. Sniegts NVA finanšu atbalsts reģionālās mobilitātes veicināšanai vismaz 1000 personām gadā. 221 LM   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Cilvēkkapitāls un nodarbinātība

173.

173.3.

Stimulēsim darbaspēka mobilitāti, nodrošinot iedzīvotājus ar adekvātu informāciju par darba tirgus iespējām, atbalstu jaunas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, atbalstu pieejamam īres mājoklim, kā arī atbalstu ģimenes integrācijai jaunajā darba vietā. Nodrošināt informācijas pieejamību iedzīvotājiem par darba tirgus situāciju Latvijā un pieejamām vakancēm. 1) NVA mājas lapā, prognožu platformā un CV un vakanču portālā nodrošināta daudzpusīga un aktuāla informācija Latvijas uzņēmējiem, darba meklētājiem un remigrantiem par darba tirgus situāciju un darba atrašanas iespējām Latvijā.
2) Organizēti vidēji 20 publiski pasākumi gadā (konferences, vakanču gadatirgi, informatīvi semināri, akcijas, piemēram, karjeras dienas, atvērtās durvju dienas personām ar invaliditāti u.tml.).
220 LM EM 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Cilvēkkapitāls un nodarbinātība

173.

173.4.

Stimulēsim darbaspēka mobilitāti, nodrošinot iedzīvotājus ar adekvātu informāciju par darba tirgus iespējām, atbalstu jaunas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, atbalstu pieejamam īres mājoklim, kā arī atbalstu ģimenes integrācijai jaunajā darba vietā. Atbalstīt darba devējus ģimenei draudzīgas darba vides veidošanā. Valsts atbalsta programmas "Ģimenei draudzīga darbavieta" ietvaros īstenoti grantu konkursi darba devējiem, piešķirtā finansējuma ietvaros. 103 SIF   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Cilvēkkapitāls un nodarbinātība

174.

174.1.

Kopā ar sociālajiem partneriem ieviesīsim skaidrus un paredzamus nosacījumus minimālās algas celšanas algoritmam, kā arī koplīgumu izmantošanu kā sociālā dialoga formu. Sadarbībā ar sociālajiem partneriem izstrādāt kritērijus minimālās darba algas apmēra noteikšanai un regulārai pārskatīšanai. Izstrādāti MK noteikumi par minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību, paredzot kritērijus minimālās darba algas celšanai un regularitātei, tai skaitā, ņemot vērā direktīvā par minimālajām algām Eiropas Savienībā noteiktos principus.   LM FM,
EM
NVO
15.11.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Cilvēkkapitāls un nodarbinātība

174.

174.2.

Kopā ar sociālajiem partneriem ieviesīsim skaidrus un paredzamus nosacījumus minimālās algas celšanas algoritmam, kā arī koplīgumu izmantošanu kā sociālā dialoga formu. Sadarbībā ar sociālajiem partneriem izstrādāt priekšlikumus koplīgumu veicināšanai un sociālā dialoga stiprināšanai. Veikti pasākumi direktīvas par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā pārņemšanai un ieviešanai Latvijā attiecībā uz koplīgumu sarunu veicināšanu, tādējādi sekmējot sociālo partneru dialogu.   LM NVO 15.11.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Cilvēkkapitāls un nodarbinātība

175.

175.1.

Attīstīsim sociālo un veicināsim sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību, paplašinot dažādu sociālo grupu iesaisti darba tirgū un sabiedrībā. Nodrošināt atbalstu esošajiem un potenciālajiem sociālajiem uzņēmumiem, sniedzot konsultatīvu un finansiālu atbalstu ilgtspējīgu sociālo uzņēmumu veidošanai un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu darba integrācijai. Sniegts konsultatīvs, informatīvs, apmācību un grantu atbalsts 200 sociālajiem uzņēmumiem vai sociālās uzņēmējdarbības uzsācējiem, stiprinot to spējas ilgtspējīgas sociālās uzņēmējdarbības attīstībai un sociālās atstumtības riska grupu nodarbinātībai. 212
214
223
LM EM 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Cilvēkkapitāls un nodarbinātība

175.

175.2.

Attīstīsim sociālo un veicināsim sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību, paplašinot dažādu sociālo grupu iesaisti darba tirgū un sabiedrībā. Izvērtēt iespējas ieguldījumu stimulēšanai un finansējuma dažādošanai sociālajos uzņēmumos. Izstrādāts konceptuālais ziņojums ar iespējamiem scenārijiem, piedāvājot risinājumus ieguldījumu stimulēšanai un finansējuma dažādošanai, lai veicinātu sociālo uzņēmumu izaugsmes iespējas ilgtermiņā. 223 LM EM 30.06.2023

IV. KONKURĒTSPĒJA
Cilvēkkapitāls un nodarbinātība

175.

175.3.

Attīstīsim sociālo un veicināsim sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību, paplašinot dažādu sociālo grupu iesaisti darba tirgū un sabiedrībā. Sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu (galvenokārt personu, kuras tiek diskriminētas dzimuma, vecuma, invaliditātes, etniskās piederības dēļ) integrācija sabiedrībā, iesaistīšanās nodarbinātībā, izglītībā vai kvalifikācijas ieguvē. Pilnveidota un īstenota programma, kas veicina sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu (galvenokārt personu, kuras tiek diskriminētas dzimuma, vecuma, invaliditātes, etniskās piederības dēļ) integrāciju sabiedrībā, iesaistīšanos nodarbinātībā, izglītībā vai kvalifikācijas ieguvē. 121
408
408
SIF LM 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

176.

176.1.

Nodrošināsim sabiedriskā transporta pieejamību un atbilstošu pakalpojumu kvalitāti visā Latvijā, kā galveno sabiedrisko pārvadājumu transporta veidu izvirzot dzelzceļu, tam pakārtojot sabiedrisko autobusu plūsmu, lai neveidotos konkurence ar dzelzceļu. SIA"Autotransporta direkcija", AS "Pasažieru vilciens" un Sabiedriskā transporta padomei veikt izvērtējumu jaunu dzelzceļa reģionālo pasažieru maršrutu ekonomisko lietderību un nodrošināt, lai tiktu veidoti jauni autobusu vilcienu savienojumi, izmantojot pārsēšanās punktus. 1) Ieviests intervāla grafiks, nodrošinot, ka no noslogotākajām dzelzceļa līnijām vilciens Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā maksimālajā intensitātē ienāk vai iziet ik pēc 15 min līdz 20 min, savukārt ārpus maksimumstundām ik pēc 30 min līdz 45 min četros dzelzceļa maršrutos;
2) Nodrošināti ērti sabiedriskā transporta maršrutu savienojumi pārsēšanās punktos.
312
335
SAM (ATD, PV) Plānošanas reģioni,
Pašvaldības
31.12.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

176.

176.2.

Nodrošināsim sabiedriskā transporta pieejamību un atbilstošu pakalpojumu kvalitāti visā Latvijā, kā galveno sabiedrisko pārvadājumu transporta veidu izvirzot dzelzceļu, tam pakārtojot sabiedrisko autobusu plūsmu, lai neveidotos konkurence ar dzelzceļu. Veikt grozījumus reģionālā sabiedriskā transporta maršruta tīklā, lai kā galveno sabiedrisko pārvadājumu transporta veidu izvirzītu dzelzceļu, tam pakārtojot sabiedrisko autobusu plūsmu, lai neveidotos konkurence ar dzelzceļu Dzelzceļa pasažieru pārvadājumu apjomu pieaugums salīdzinot ar 2022.gadu (vilcienu kilometri / proporcionāls pieaugums pasažieru skaitam):
a)2023.gadā - 6.3 milj.
b)2024.gadā - 7.3 milj.
c)2027.gadā - 8.2 milj.
  SAM SAM (ATD, Pvilc),
valstpilsētu pašvaldības
31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

176.

176.3.

Nodrošināsim sabiedriskā transporta pieejamību un atbilstošu pakalpojumu kvalitāti visā Latvijā, kā galveno sabiedrisko pārvadājumu transporta veidu izvirzot dzelzceļu, tam pakārtojot sabiedrisko autobusu plūsmu, lai neveidotos konkurence ar dzelzceļu. Atjaunot un attīstīt dzelzceļa pasažieru infrastruktūru sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes un pievilcības celšanai. 1) Īstenoti ES fondu līdzfinansēti projekti par pasažieru platformu modernizāciju 48 stacijās līnijās Rīga – Tukums II, Rīga – Jelgava, Rīga – Skulte, Rīga - Krustpils, kā arī drošības pasākumu īstenošanu un vilcienu kustības ātruma paaugstināšanu līnijās Rīga – Jelgava un Rīga- Aizkraukle.
2) Iesniegti projektu pieteikumi dzelzceļa pasažieru infrastruktūras turpmākai modernizācijai, kā arī vilcienu kustības ātruma paaugstināšanai
312 SAM SAM (LDZ, ATD) 1) 31.12.2023
2) 01.02.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

176.

176.4.

Nodrošināsim sabiedriskā transporta pieejamību un atbilstošu pakalpojumu kvalitāti visā Latvijā, kā galveno sabiedrisko pārvadājumu transporta veidu izvirzot dzelzceļu, tam pakārtojot sabiedrisko autobusu plūsmu, lai neveidotos konkurence ar dzelzceļu. Izvērtēt bezemisiju vilces tehnoloģiju opcijas pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai nākotnē. Izpētes ziņojums par bezemisiju tehnoloģiju opcijām pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai galvenajās reģionālajās līnijās. 312 SAM SAM (LDZ, ATD) 01.07.2023

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

176.

176.5.

Nodrošināsim sabiedriskā transporta pieejamību un atbilstošu pakalpojumu kvalitāti visā Latvijā, kā galveno sabiedrisko pārvadājumu transporta veidu izvirzot dzelzceļu, tam pakārtojot sabiedrisko autobusu plūsmu, lai neveidotos konkurence ar dzelzceļu. Veicināt sociāli atbildīgas darba samaksas sistēmas izveidi pasažieru pārvadājumu nozarē strādājošiem. Periodiski organizētas konsultācijas ar sociālajiem partneriem par sabiedriskā transporta attīstības jautājumiem.   SAM SAM (Pvilc) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

177.

177.1.

Nodrošināsim dzelzceļa pasažieru pārvadājumus ar mūsdienīgiem vilcieniem, prioritāri nosakot galvenos starppilsētu virzienus, padarot dzelzceļu par ātrāko un ērtāko transporta veidu ar atpūtai un darbam atbilstošu maršrutu grafiku, tā sekmējot Latvijas iedzīvotāju vēlmi mainīt ikdienas pārvietošanās paradumus no privātā uz sabiedrisko transportu. 1) Izstrādāt normatīvo regulējumu, lai finansējumu saņēmēji varētu īstenot ANM plāna 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, attīstot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru ar bezemisiju ritekļiem" 1.1.1.1.i.1. pasākuma investīciju projektus.
2) Izstrādāt normatīvo regulējumu, lai finansējuma saņēmēji varētu īstenot projektus ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifisko atbalsta mērķu / pasākumu ietvaros:
Bezemisiju vilcieni;
1) MK izskatīts informatīvais ziņojums ANM plāna investīciju īstenošanai.
2) Apstiprināti ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifisko atbalsta mērķu / pasākumu īstenošanas MK noteikumi.
312 SAM   1) 29.12.2023
2) 30.12.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

177.

177.2.

Nodrošināsim dzelzceļa pasažieru pārvadājumus ar mūsdienīgiem vilcieniem, prioritāri nosakot galvenos starppilsētu virzienus, padarot dzelzceļu par ātrāko un ērtāko transporta veidu ar atpūtai un darbam atbilstošu maršrutu grafiku, tā sekmējot Latvijas iedzīvotāju vēlmi mainīt ikdienas pārvietošanās paradumus no privātā uz sabiedrisko transportu. 1) Pieņemt konceptuālu lēmumu par sabiedriskā transporta pārvadājumu pakalpojumu pa dzelzceļu attīstību.
2) Veikt Škoda elektrovilcienu iegādi un uzsākt ekspluatāciju.
3) Veikt bezemisiju (BEMU) ritošā sastāva iegādi un uzsākt ekspluatāciju.
1) Izvēlēts pakalpojumu sniedzējs/-i Latvijas teritorijā.
2) Iegādāti elektrovilcienu sastāvi.
3) Īstenota pasažieru pārvadājumu apjomu palielināšana, regulārā intervāla grafiku nodrošināšana, tajā skaitā jaunu pilsētas dzelzceļa maršrutu izveide (piemēram, Bolderāja-Rīga-Sigulda).
4) Noslēgts līgums par 9 bateriju vilcienu piegādi un iegādāti bezemisiju vilcienu sastāvi.
281
283
312
314
335
SAM SAM (ATD, PVilc, LDZ) 1) 30.04.2023
2) 31.12.2023
3) 01.01.2024.-01.07.2026
4) 01.07.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

178.

178.1.

Sekmēsim reģionālo pasažieru pārvadājumu iekļaušanu Rīgas Metropoles areāla Sabiedriskā transporta plānā un nepieciešamā reģionālo pārvadājumu apjoma iekļaušanu valsts finansētajā sabiedriskā transporta pasūtījumā. Īstenot pētījumus: "Ilgtspējīga integrēta sabiedriskā transporta plāns, kas veidots kā daļa no Rīgas metropoles areāla (RMA) pilsētas mobilitātes plāna (SUMP – sustainable urban mobility plan), izveide". Izstrādāts ilgtspējīgs integrēts sabiedriskā transporta plāns, kuru apstiprinājusi Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta plānošanas koordinācijas darba grupa.   SAM VARAM,
KEM
31.12.2023

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

179.

179.1.

Izveidosim vienotu norēķinu sistēmu starp dažādiem sabiedriskā transporta veidiem. Izveidot un ieviest vienotu sabiedriskā transporta biļešu sistēmu. Nodrošināta plaša spektra reģionālas nozīmes dotēto maršrutu biļešu tirdzniecība un izvērtēti priekšnosacījumi. 241
242
281
283
312
335
SAM SAM (ATD) 31.12.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

180.

180.1.

Īpašu uzmanību pievērsīsim ceļu satiksmes drošībai. Turpināsim fotoradaru ieviešanu un ieviesīsim veiktās distances ātruma fotoradarus (vidējā ātruma fotoradarus), kā arī veicināsim jaunu un apgaismotu gājēju un velo celiņu ierīkošanu, veicināsim videi draudzīgākas infrastruktūras izveidi, kas piemērota speciālajām palīgierīcēm, velosipēdiem, citiem mikromobilitātes līdzekļiem, kā arī uzlabosim sabiedrisko transportu. Ieviesīsim drošību uzlabojošu infrastruktūras standartu valsts ceļiem visā Latvijā. 1) Izstrādāt normatīvo regulējumu, lai finansējumu saņēmēji varētu īstenot ANM plāna 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.3.i. investīcijas "Pilnveidota veloceļu infrastruktūra"projektus.
2) Izstrādāt normatīvo regulējumu, lai finansējuma saņēmēji varētu īstenot projektus ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifisko atbalsta mērķu / pasākumu ietvaros:
Veloinfrastruktūras attīstība;
1) Apstiprināti MK noteikumi ANM plāna investīciju īstenošanai.
2) Apstiprināti ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifisko atbalsta mērķu / pasākumu īstenošanas MK noteikumi.
  SAM   1) 29.12.2023
2) 30.12.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

180.

180.2.

Īpašu uzmanību pievērsīsim ceļu satiksmes drošībai. Turpināsim fotoradaru ieviešanu un ieviesīsim veiktās distances ātruma fotoradarus (vidējā ātruma fotoradarus), kā arī veicināsim jaunu un apgaismotu gājēju un velo celiņu ierīkošanu, veicināsim videi draudzīgākas infrastruktūras izveidi, kas piemērota speciālajām palīgierīcēm, velosipēdiem, citiem mikromobilitātes līdzekļiem, kā arī uzlabosim sabiedrisko transportu. Ieviesīsim drošību uzlabojošu infrastruktūras standartu valsts ceļiem visā Latvijā. Īstenot Ceļu satiksmes drošības plānā 2021.-2027.gadam noteiktos rīcības virzienus un pasākumus. 1) 2027.gadā samazināts ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto skaits 35% apmērā pret 2020. gadu.
2) Samazināts administratīvais slogs, tehniskajā apskatē atsakoties no valsts tehnisko apskati apliecinošās uzlīmes un mainīts tehniskās apskates periodiskums jauniem vieglajiem automobiļiem.
3) Ieviesti pasākumi transportlīdzekļu radīto SEG emisiju kontrolei tehniskajā apskatē.
4) Ieviesti jauni nosacījumi ziemas apstākļiem paredzētajām riepām, lai uzlabotu satiksmes drošību ziemas apstākļos.
434,
442,
314
SAM IeM,
VM,
IZM,
EM
31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

180.

180.3.

Īpašu uzmanību pievērsīsim ceļu satiksmes drošībai. Turpināsim fotoradaru ieviešanu un ieviesīsim veiktās distances ātruma fotoradarus (vidējā ātruma fotoradarus), kā arī veicināsim jaunu un apgaismotu gājēju un velo celiņu ierīkošanu, veicināsim videi draudzīgākas infrastruktūras izveidi, kas piemērota speciālajām palīgierīcēm, velosipēdiem, citiem mikromobilitātes līdzekļiem, kā arī uzlabosim sabiedrisko transportu. Ieviesīsim drošību uzlabojošu infrastruktūras standartu valsts ceļiem visā Latvijā. Aprīkot ceļa posmus ar vidēja ātruma noteikšanas ierīcēm Aprīkotas 24 vietas (2023.g. - 16; 2025.g. - 8).   SAM LVC 31.12.2025

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

180.

180.4.

Īpašu uzmanību pievērsīsim ceļu satiksmes drošībai. Turpināsim fotoradaru ieviešanu un ieviesīsim veiktās distances ātruma fotoradarus (vidējā ātruma fotoradarus), kā arī veicināsim jaunu un apgaismotu gājēju un velo celiņu ierīkošanu, veicināsim videi draudzīgākas infrastruktūras izveidi, kas piemērota speciālajām palīgierīcēm, velosipēdiem, citiem mikromobilitātes līdzekļiem, kā arī uzlabosim sabiedrisko transportu. Ieviesīsim drošību uzlabojošu infrastruktūras standartu valsts ceļiem visā Latvijā. Izbūvēt nacionālas nozīmes mikromobilitātes maršrutus. Izbūvēti 10 mikromobilitātes maršruti.   SAM LVC 31.10.2026
(31.12.2026.)

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

181.

181.1.

Turpināsim uzlabot un pabeigt ostu pārvaldības reformu, pilnveidojot pašvaldību iesaisti ostu pārvaldībā. Efektīvāk izmantosim Latvijas ostu sociāli ekonomisko potenciālu, piesaistot tranzīta kravas no jauniem virzieniem. Sagatavot grozījumus Ostu likumā, paredzot ostu reformas termiņu pagarinājumu līdz 2023.gada 31.decembrim, lai nodrošinātu savlaicīgu un kvalitatīvu ostu pārvalžu aktīvu un funkciju nodošanu jaunajām kapitālsabiedrībām un integrētu pašvaldība ostu pārvaldībā. Izstrādāti attiecīgie normatīvie akti atbilstoši MK atbalstītajiem priekšlikumiem.   SAM EM,
VARAM,
FM
31.12.2023

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

181.

181.2.

Turpināsim uzlabot un pabeigt ostu pārvaldības reformu, pilnveidojot pašvaldību iesaisti ostu pārvaldībā. Efektīvāk izmantosim Latvijas ostu sociāli ekonomisko potenciālu, piesaistot tranzīta kravas no jauniem virzieniem. Nodrošināt koordinētu transporta un loģistikas nozares eksporta pakalpojumu virzību starptautiskā tirgū, Latvijas iekļaušanos mūsdienīgās globālās piegādes ķēdēs ar vienotu nozares zīmolu VIA LATVIA. Nodrošināta pastāvīga ostu un citu transporta un loģistikas uzņēmumu dalība starptautiskos sadarbības pasākumos ārvalstīs un Latvijā, nozares pakalpojumu diversifikācijai, jaunu tirgu apgūšanai un jaunu klientu piesaistei gan kravu apjomu kāpināšanai, gan industriālu projektu īstenošanai ostās.   SAM EM (LIAA),
VARAM,
31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

182.

182.1.

Nodrošināsim efektīvu Latvijas Dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un ar to saistītos izaicinājumus. Nodrošināsim ilgtspējīgu Latvijas Dzelzceļa infrastruktūras finansēšanas modeli. Veikt Latvijas Dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas izvērtējumu, un nostiprināt pieņemtās rīcības ES un Latvijas normatīvajos aktos paredzētajos plānošanas dokumentos. 1) Sagatavots Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 2023.-2027. gadam, ietverot ilgtspējīgu VAS "Latvijas dzelzceļš" infrastruktūras finansēšanas modeli.
2) Atbilstoši ES regulas par trans Eiropas transporta tīklu prasībām sagatavots izvērtējums par Latvijas 1520 mm platuma sliežu ceļu pārlikšanu uz Eiropas sliežu ceļu platumu (1435 mm).
312 SAM SAM (LDZ (LRN), ATD, PVilc, VDA)) 1) 31.12.2023
2) 31.12.2025

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

183.

183.1.

Nodrošināsim nepieciešamo politisko, stratēģisko un finansiālo atbalstu Rail Baltica kā vienota ES nozīmes pārrobežu projekta īstenošanai ES transporta tīkla Ziemeļjūras–Baltijas jūras koridora ietvaros ar tiešu un nozīmīgu lomu Latvijas un reģiona ilgtspējīgai attīstībai un drošībai, tai skaitā atbalstot turpmāko koridora attīstību Arktikas un Melnās jūras virzienos. Virzīt Rail Baltica projektu atbalsta saņemšanai projektu uzsaukumos, kas tiek finansēti no ES budžeta. Saņemts maksimāli iespējamais ārvalstu finanšu palīdzības finansējums Rail Baltica īstenošanai Latvijā. 313 SAM RBR,
EDzL
31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

183.

183.2.

Nodrošināsim nepieciešamo politisko, stratēģisko un finansiālo atbalstu Rail Baltica kā vienota ES nozīmes pārrobežu projekta īstenošanai ES transporta tīkla Ziemeļjūras–Baltijas jūras koridora ietvaros ar tiešu un nozīmīgu lomu Latvijas un reģiona ilgtspējīgai attīstībai un drošībai, tai skaitā atbalstot turpmāko koridora attīstību Arktikas un Melnās jūras virzienos. Turpināt attīstīt Rail Baltica objektu divējādo pielietojamību militārajai mobilitātei Latvijas teritorijā. 1)Piesaistīts finansējums aktivitātēm Latvijas teritorijā no EISI militārās mobilitātes aploksnes.
2)Paaugstināts Latvijas Republikas aizsardzības potenciāls.
313 SAM RBR,
EDzL
31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

183.

183.3.

Nodrošināsim nepieciešamo politisko, stratēģisko un finansiālo atbalstu Rail Baltica kā vienota ES nozīmes pārrobežu projekta īstenošanai ES transporta tīkla Ziemeļjūras–Baltijas jūras koridora ietvaros ar tiešu un nozīmīgu lomu Latvijas un reģiona ilgtspējīgai attīstībai un drošībai, tai skaitā atbalstot turpmāko koridora attīstību Arktikas un Melnās jūras virzienos. Veicināt sadarbību un pastiprināti iesaistīt valsts pārvaldi Rail Baltica projekta īstenošanā un uzlabot projekta finanšu un tiesisko ietvaru. Sagatavoti priekšlikumi Rail Baltica projekta ietvaros pārnozaru sadarbības stiprināšanai, finansēšanas modeļa uzlabošanai un izmaiņām tiesiskajā ietvarā. 313 SAM RBR,
EDzL
30.06.2023

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

183.

183.4.

Nodrošināsim nepieciešamo politisko, stratēģisko un finansiālo atbalstu Rail Baltica kā vienota ES nozīmes pārrobežu projekta īstenošanai ES transporta tīkla Ziemeļjūras–Baltijas jūras koridora ietvaros ar tiešu un nozīmīgu lomu Latvijas un reģiona ilgtspējīgai attīstībai un drošībai, tai skaitā atbalstot turpmāko koridora attīstību Arktikas un Melnās jūras virzienos. Izveidot efektīvu un ekonomiski pamatotu Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības modeli, kas ietver vienošanos ar pārējām Baltijas valstīm par padziļinātu sadarbību infrastruktūras pārvaldībā. 1) Noteikts RB infrastruktūras pārvaldītājs Latvijā un izstrādāts Baltijas valstu starpvaldību līgums par RB infrastruktūras pārvaldību.
2) Sagatavoti finanšu aprēķini Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeļa izveidei, paralēli risinot jautājumu par nepieciešamajiem kapitālieguldījumiem infrastruktūras pārvaldībā.
313 SAM   31.12.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

184.

184.1.

Ieviešot Rail Baltica dzelzceļa projektu, izvērtēsim un plānosim 1435 mm sliežu savienojumu ar ostas infrastruktūru, lai nezaudētu kravu plūsmu konkurencē ar Igauniju un Lietuvu. Projektēšanas procesā paredzēt pieslēguma vietas ostu savienojumiem. Būvprojektos paredzētas pieslēguma vietas ostu savienojumiem 313 SAM RBR,
EDZL,
Rīgas brīvosta,
Skultes osta un Salacgrīvas osta
31.12.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

185.

185.1.

Nodrošināsim nacionālās lidsabiedrības Air Baltic ilgtspējīgu attīstību un darbības virzību uz klimatneitralitāti. Pielāgosim Air Baltic darbību atbilstoši jaunajiem tirgus apstākļiem. 1) Lai nodrošinātu Air Baltic klimatneitralitāes mērķu īstenošanu, izpētīt ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) ražošanas iespējas Latvijā.
2) COVID-19 rekapitalizācijas rezultātā iegūtās valsts līdzdalības izbeigšana Air Baltic, izmantojot sākotnējo publisko piedāvājumu (turpmāk – IPO).
1) Veikts izvērtējums par SAF ražošanas iespējām Latvijā, tai skaitā, definēts tirgus pieprasījums, eksporta iespējas, ražošanas tehnoloģija, veikta sākotnējā izmaksu un ieguvumu analīze, apzināti projekta dalībnieki.
2) Īstenota Air Baltic sniegtā valsts COVID-19 atbalsta līdzekļu atgūšana caur IPO.
313 SAM 1) KEM 1) 31.12.2024
2) 31.12.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

186.

186.1.

Palielināsim elektrotransporta uzlādes punktu skaitu Latvijā, izmantojot Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu un publiskās un privātās partnerības (PPP) mehānismu. Novērsīsim birokrātiskos un likumdošanas šķēršļus privāto uzlādes punktu attīstībai. Radīt nosacījumus EUS tīkla izveidošanai uz TEN T ceļiem. 1) Izstrādāts politikas ietvars.
2) Veikta lieljaudas publiskās uzlādes infrastruktūras izvietojuma izpēte TEN-T ceļu tīklā.
  SAM LVC 1) 31.12.2024
2) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

187.

187.1.

Nodrošināsim jaunas autoceļu infrastruktūras būvniecību un esošās infrastruktūras uzturēšanu, plašāk izmantojot publiskās un privātās partnerības (PPP) mehānismu, veicinot, ka pēc īstenotās administratīvi teritoriālās reformas tiek sakārtots ceļu tīkls starp novadu centriem. Jāmaina kurss no uz auto centrētas satiksmes infrastruktūras uz vispārējas mobilitātes vidi. Turpināt publiskās un privātās partnerības projekta "E67/A7 Ķekavas apvedceļš" īstenošanu un uzsākt Iecavas un Bauskas apvedceļu publiskās un privātās partnerības projekta īstenošanu.
Nodrošināt valsts galveno autoceļu attīstības projektu īstenošanai nepieciešamo projektu sagatavošanu un TEN-T pamattīkla valsts autoceļu būvniecības procesa uzsākšanu, Rīgas apvedceļa pārbūvi - A4 unA5.
Uzsākta Rīgas apvedceļa A4 un A5 būvniecība, kā arī Bauskas apvedceļš un Iecavas apvedceļš   SAM LVC 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

187.

187.2.

Nodrošināsim jaunas autoceļu infrastruktūras būvniecību un esošās infrastruktūras uzturēšanu, plašāk izmantojot publiskās un privātās partnerības (PPP) mehānismu, veicinot, ka pēc īstenotās administratīvi teritoriālās reformas tiek sakārtots ceļu tīkls starp novadu centriem. Jāmaina kurss no uz auto centrētas satiksmes infrastruktūras uz vispārējas mobilitātes vidi. Pārveidot normatīvo aktu ietvaru un secīgi satiksmes infrastruktūru, lai ieviestu vispārējas mobilitātes vidi (vietējo un reģionālo ceļu pārbūves ietvaros mikromobilitātes infrastruktūras nodrošināšana) Grozījumi ceļu satiksmes likumā, Ceļu satiksmes noteikumos, tehniskajos normatīvos par ceļu būvniecību, sagatavots labās prakses apkopojums un vadlīnijas par vispārējās mobilitātes vidi un infrastruktūru mikromobilitātei   SAM LVC 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

187.

187.3.

Nodrošināsim jaunas autoceļu infrastruktūras būvniecību un esošās infrastruktūras uzturēšanu, plašāk izmantojot publiskās un privātās partnerības (PPP) mehānismu, veicinot, ka pēc īstenotās administratīvi teritoriālās reformas tiek sakārtots ceļu tīkls starp novadu centriem. Jāmaina kurss no uz auto centrētas satiksmes infrastruktūras uz vispārējas mobilitātes vidi. 1) Pārbūvēt un atjaunot valsts autoceļus, kas savieno novadu centrus ar pagastu pārvaldēm.
2) Veikt ATR būtisku autoceļu atjaunošanu un pārbūvi
1) Pārbūvēti vai atjaunoti 230 km
2) Pārbūvēti vai atjaunoti 140 km
335 SAM VARAM
LVC
31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

188.

188.1.

Nodrošināsim pasta pakalpojumu pieejamību un preses piegādi visā valsts teritorijā, pilnveidojot Latvijas pasta darbību un pakalpojumus. Izvērtēt, sākot ar 2023.gadu, pasta pakalpojumu pieejamību, tai skaitā attiecībā uz abonētās preses piegādi, un sagatavot iespējamos risinājumus to pilnveidošanai. Veikts izvērtējums par pasta pakalpojumu pieejamību un iespējamajiem risinājumiem pasta pakalpojumu, tai skaitā abonētās preses piegādes, pieejamības pilnveidošanai.   SAM KM 31.12.2025

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

189.

189.1.

Kopā ar pašvaldībām radīsim risinājumu reģionālo lidostu veiksmīgākai apsaimniekošanai un izmantošanai tautsaimniecības izaugsmei. 1) Sadarbībā ar pašvaldībām izstrādāt priekšlikumus valsts līdzfinansējumam TEN-T pamattīkla lidlauku infrastruktūras modernizācijai un efektīvai izmantošanai.
2) Sadarbībā ar pašvaldībām izstrādāt tehniski - ekonomisko pamatojumu valsts pasūtījumam sabiedriskas nozīmes pakalpojumu sniegšanai iekšzemes gaisa pārvadājumiem.
3) Izstrādāt priekšlikumus, lai attīstītu starppilsētu gaisa mobilitātes (eVTOL) konceptu un bezpilota gaisa kuģu sistēmu komerciālu izmantošanu.
1) Izskatīšanai valdībā sagatavots konceptuālais ziņojums par TEN-T pamattīkla lidlauku pārvaldības politiku.
2) Izskatīšanai valdībā sagatavots informatīvais ziņojums par valsts atbalsta iespējām iekšzemes lidojumiem.
3) Izstrādāta tiesiskā bāze un sagatavoti priekšlikumi EVTOL un bezpilota gaisa kuģu lidojumiem Latvijas gaisa telpā.
251
299
335
SAM 1) VARAM
2) VARAM
1) 31.12.2024.
2) 31.12.2025.
3) 31.12.2025.

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

190.

190.1.

Īstenosim pārdomātu un izmaksu ziņā efektīvu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu transporta sektorā, ņemot vērā sociālekonomisko ietekmi. 1) Sagatavots sociālekonomiski pamatots pasākumu kopums, t.sk. izmaiņas tiesību aktos
2) Veicināsim dzelzceļa infrastruktūras attīstību, palielinot videi draudzīgus kravu, kā arī pasažieru pārvadājumus, tādējādi veidojot dzelzceļu kā Latvijas sabiedriskā transporta sistēmas "mugurkaulu", izveidojot normatīvo bāzi, kas nodrošinātu šī mērķa realizāciju;
1) Atjaunināti Nacionālā klimata un enerģētikas plāna pasākumi transporta sektorā.
2) Ar dzelzceļa transportu veikto iekšzemes pārvadājumu apjoma (milj. tonnu km) īpatsvars kopējos iekšzemes kravu pārvadājumos, kas veikti ar dzelzceļa transportu un autotransportu
  KEM,
SAM
  1) 30.06. 2024.
2) 31.10.2027.

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

190.

190.2.

Īstenosim pārdomātu un izmaksu ziņā efektīvu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu transporta sektorā, ņemot vērā sociālekonomisko ietekmi. Sniegt investīciju atbalstu pašvaldībām bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, lai uzlabotu pašvaldību funkciju īstenošanu un sniegtos pakalpojumus. Pašvaldību bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, piesaistītas Atveseļošanas un noturības mehānisma un ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīcijas 314
335
VARAM IZM 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

191.

191.1.

Nodrošināsim valsts atbalstu platjoslas tīkla "pēdējai jūdzei" un "vidējai jūdzei" attālinātos reģionos. Attīstīt "Pēdējās jūdzes" elektronisko sakaru tīklu infrastruktūru, piesaistot publiskos līdzekļus. Izveidoti "pēdējās jūdzes" pieslēgumi mājsaimniecībām, uzņēmumiem un sabiedriskajām ēkām. 315, 307 SAM   31.12.2025

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

191.

191.2.

Nodrošināsim valsts atbalstu platjoslas tīkla "pēdējai jūdzei" un "vidējai jūdzei" attālinātos reģionos. Risināt jautājumu par pietiekamas intensitātes radiolauka mobilās platjoslas elektronisko sakaru pārklājumu ēku iekštelpās Sagatavots informatīvais ziņojums, nepieciešamības gadījumā veikti grozījumi normatīvajos aktos 315 SAM LIKTA,
LTA,
LIA,
LEKA
31.12.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

191.

191.3.

Nodrošināsim valsts atbalstu platjoslas tīkla "pēdējai jūdzei" un "vidējai jūdzei" attālinātos reģionos. Izstrādāt Ministru kabineta noteikumus atbilstoši Elektronisko sakaru likumam par atlīdzības aprēķināšanas metodiku un kārtību īpašniekam par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu un ievērojot elektronisko sakaru tīklu attīstībai samērīgu un līdzsvarotu pieeju starp īpašnieka radīto apgrūtinājumu un sabiedrības interesēm uz digitālo attīstību. Sagatavoti Ministru kabineta noteikumi. 315 SAM   31.12.2025

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

191.

191.4.

Nodrošināsim valsts atbalstu platjoslas tīkla "pēdējai jūdzei" un "vidējai jūdzei" attālinātos reģionos. Pārskatīt pastāvošo kārtību mobilo sakaru infrastruktūras izvietošanai, atsakoties no publiskās mantas nomas tiesību institūta un aizvietojot to ar vienreizēju maksu par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu. Sagatavots informatīvais ziņojums, nepieciešamības gadījumā veikti grozījumi normatīvajos aktos. 315 SAM   31.12.2025

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

191.

191.5.

Nodrošināsim valsts atbalstu platjoslas tīkla "pēdējai jūdzei" un "vidējai jūdzei" attālinātos reģionos. Attīstīt pasīvās elektronisko sakaru infrastruktūras izbūvi Via Baltica koridorā 5G pārklājuma nodrošināšanai. Izveidota pasīvā elektronisko sakaru infrastruktūra ("vidējā jūdze"), kas atbalstīs nepārtraukta 5G pārklājuma nodrošināšanu autoceļa Via Baltica koridorā Latvijas teritorijā. 315
307
SAM SAM (LVRTC) 31.12.2025

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

191.

191.6.

Nodrošināsim valsts atbalstu platjoslas tīkla "pēdējai jūdzei" un "vidējai jūdzei" attālinātos reģionos. Izveidot platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmu. Nodrošināta informācija par elektronisko sakaru pakalpojumu ģeogrāfisko pieejamību 315 SAM VAS ES 31.12.2023

IV. KONKURĒTSPĒJA
Satiksme

192.

192.1.

Sekmēsim mazo ostu attīstību, izveidojot mehānismu ostu tīkla darbības koordinēšanai. Īstenot Valsts kontroles revīzijā Nr. 2.4.1-23/2021 "Vai tiek nodrošināta likumīga, efektīva un produktīva pašvaldību dibināto ostu pārvaldība?" izteikto priekšlikumu - "Lai noteiktu mazo ostu lomu tautsaimniecībā un nodrošinātu to ilgtermiņa attīstību, Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomi un pašvaldībām mazo ostu attīstības jautājumus turpināt integrēt nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentos". 1)Izvērtētas mazo ostu attīstības iespējas, problēmas un plāni, lomas un kompetences atbildīgām institūcijām: ostu pārvaldēm, valstij un pašvaldībām.
2)Panākta vienošanās par mazo ostu attīstību un nepieciešamo koordināciju mazo ostu tīkla darbības pilnveidošanai, ietverot to jaunajā "Latvijas ostu attīstības programmā līdz 2027.gadam".
  SAM VARAM,
ZM,
EM
mazo ostu pārvaldes, pašvaldības,
31.12.2023

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

193.

193.1.

Nodrošināsim pārdomātu un mērķētu atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas ražošanai un vides uzturēšanai, tādējādi garantējot pienesumu nodarbinātībai, ekonomiskajai izaugsmei un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Pieņemot nozarēm būtiskus lēmumus, veiksim sociālekonomisko izvērtējumu, lai apzinātu potenciālo lēmumu ietekmi uz valsts tautsaimniecības attīstību un konkurētspēju. 1) Sniegt KLP stratēģiskā plāna 2023-2027 atbalstu:
1a) investīciju atbalstu, tostarp aizdevumu veidā, mazām un vidējām saimniecībām, konkurētspējas veicināšanai;
1b) mežsaimniecībai SEG piesaistes palielināšanai un produktivitātes uzlabošanai;
1c) lauksaimniekiem daļējai apdrošināšanas polišu dzēšanai;
1d) zināšanu pārneses un konsultāciju pakalpojumu pieejamībai lauksaimniecībā un mežsaimniecībā iesaistītām personām lauku teritorijā.
2) Sniegt valsts atbalsts lauksaimniekiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgākus konkurences apstākļus ar citām ES dalībvalstīm un nodrošināts lauksaimniecībai nepieciešamais valsts atbalsta apmērs.
3) Turpināsim īstenot Skolu apgādes programmu ar augļiem, dārzeņiem un pienu, lai ar atbalsta palīdzību veicinātu veselīgu uzturu paradumu veidošanos jau bērnībā, radinot pie svaigu un veselīgu produktu lietošanas ikdienas uzturā.
4) Sniegt KLP stratēģiskā plāna 2023-2027 ietvaros mērķtiecīgu ienākumu atbalstu (maksājums mazajiem lauksaimniekiem, ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts un saistītais ienākumu atbalsts).
5) Sniegt KLP stratēģiskā plāna 2023-2027 ietvaros atbalstu tiešo maksājumu veidā vides uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Sniegts atbalsts lauku saimniecībām un mazām saimniecībām veicinot to konkurētspēju:
1a) sniegts atbalsts meža produktivitātes uzlabošanai,
1b) daļēji kompensējot lauksaimniekiem izdevumus apdrošināšanas polišu iegādei, veicināta lauksaimnieku iesaistīšanās lauksaimniecības nozaru risku mazināšanā.
1c) apmācītas un konsultētas lauksaimniecībā un mežsaimniecībā iesaistītas personas
2) Sagatavoti un iesniegti izvērtēšanai kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas procesā priekšlikumi par lauksaimniecībai nepieciešamā papildu valsts atbalsta finansējuma nodrošināšanu.
Ik gadu lauksaimniekiem nodrošināts valsts atbalsts prioritāru pasākumu veidā ne mazāk kā 30 milj.euro apmērā.
3) Skolu apgādes programmas ar augļiem, dārzeņiem un pienu ietvaros vismaz 90% pirmsskolas un 1.-9.klašu skolēni saņem bezmaksas svaigus augļus, dārzeņus un pienu (vienā mācību gadā izdalot vismaz 1700 tonnas svaigu augļu vai dārzeņu un vismaz 4000 tonnas piena).
4) Tiešo maksājumu ietvaros atbalstītas 15 tūkst.mazās saimniecības jeb saimniecības, kas pretendē uz maksājumu mazajiem lauksaimniekiem.
Ilgtspēju sekmējošajam pārdalošajam ienākumu papildatbalstam novirzīts 9% no tiešo maksājuma finansējumu.
Saistītā ienākumu atbalsta ietvaros atbalstītas 15 tūkst.saimniecības.
5) Vismaz 25% no ikgadējā tiešo maksājuma finansējuma novirzīts vides un klimata atbalsta intervencēm (ekoshēmām).
  ZM   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

193.

193.2.

Nodrošināsim pārdomātu un mērķētu atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas ražošanai un vides uzturēšanai, tādējādi garantējot pienesumu nodarbinātībai, ekonomiskajai izaugsmei un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Pieņemot nozarēm būtiskus lēmumus, veiksim sociālekonomisko izvērtējumu, lai apzinātu potenciālo lēmumu ietekmi uz valsts tautsaimniecības attīstību un konkurētspēju. 1) Nodrošināt atbalsta iespējas lauku saimniecību konkurētspējas veicināšanai un infrastruktūras (t.sk.meliorācijai) uzlabošanai.
2) Nodrošināt meliorēto zemju ilgtspējīgu apsaimniekošanu un valsts meliorācijas sistēmu uzturēšanu
Nodrošināta plāna "Prioritārie rīcības virzieni meliorācijas politikā 2021.-2027. gadam" izpilde: pašvaldību un viena īpašnieka meliorācijas infrastruktūras atbalsts.
Konkrēts finansējuma apjoms darbības rezultāta sasniegšanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
282
272
ZM   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

193.

193.3.

Nodrošināsim pārdomātu un mērķētu atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas ražošanai un vides uzturēšanai, tādējādi garantējot pienesumu nodarbinātībai, ekonomiskajai izaugsmei un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Pieņemot nozarēm būtiskus lēmumus, veiksim sociālekonomisko izvērtējumu, lai apzinātu potenciālo lēmumu ietekmi uz valsts tautsaimniecības attīstību un konkurētspēju. Sagatavot jaunu tiesisko regulējumu:
1) dzīvnieku veselības un veterināro zāļu jomā, nodrošinot vienotu, ES tiesību aktos pamatotu pieeju "no lauka līdz galdam", lai veicinātu dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkcijas ražošanas ilgtspēju un konkurētspēju;
2) bioloģiskās lauksaimniecības jomā, nodrošinot ES prasību ievērošanu un godīgu konkurenci, novērstu patērētāju maldināšanu un veicinātu uzticēšanos bioloģiskajai lauksaimniecībai.
Pieņemts jauns tiesiskais regulējums (jauni likumi un uz to pamata izdotie MK noteikumi) šādās jomās:
1) dzīvnieku veselība;
2) veterinārās zāles;
3) bioloģiskā lauksaimniecība.
  ZM   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

193.

193.4.

Nodrošināsim pārdomātu un mērķētu atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas ražošanai un vides uzturēšanai, tādējādi garantējot pienesumu nodarbinātībai, ekonomiskajai izaugsmei un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Pieņemot nozarēm būtiskus lēmumus, veiksim sociālekonomisko izvērtējumu, lai apzinātu potenciālo lēmumu ietekmi uz valsts tautsaimniecības attīstību un konkurētspēju. Turpināt projekta "Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā" īstenošanu Norvēģijas Finanšu instrumenta programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" ietvaros Pilnveidota vēsturiskā augšņu datubāze, izstrādāta nacionālā augsnes klasifikācijas sistēma un augsnes kartēšanas metodika, kartēta kūdras augsnes izplatība, izveidota nacionālā augsnes oglekļa monitoringa sistēma, uzlabota SEG emisiju aprēķināšanas sistēma:
1) vēsturiskā augšņu datubāze un digitālā augšņu karte atjaunināta, pievienojot 15 000 augsnes profilu datus;
2) nacionālā augšņu klasifikācijas sistēma ir atjaunināta un saskaņota ar starptautisko PAK klasifikāciju;
3) izstrādāta augšņu kartēšanas metodoloģija;
4) novērtēta kūdras augsnes izplatība lauksaimniecības zemē: izstrādāta karte par kūdras augšņu izplatību lauksaimniecības zemē;
5) ierīkotas 200 augsnes oglekļa monitoringa vietas lauksaimniecības zemē;
6) izstrādāti trīs SEG emisiju faktori nosusinātām organiskajām augsnēm lauksaimniecības zemēs.
282 ZM   31.01.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

194.

194.1.

Aktualizēsim un uzlabosim Latvijas sagatavoto Eiropas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu, panākot saprātīgu, nacionālajām interesēm atbilstošu zaļās vienošanās ieviešanu. Sagatavot un pēc nepieciešamības iesniegt Komisijai pieprasījumu grozīt Latvijas KLP stratēģisko plānu (atbilstoši Regulas 2021/2115 nosacījumiem dalībvalsts vienu reizi kalendārā gadā var iesniegt Komisijai pieprasījumu grozīt savu KLP stratēģisko plānu). Sagatavots un Eiropas Komisijai iesniegts pieprasījums grozīt Latvijas KLP stratēģisko plānu, t.sk. ekoshēmu atbalstu.   ZM   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

195.

195.1.

Veiksim zinātniski, sociāli un ekonomiski pamatotu, nacionālajām interesēm atbilstošu Eiropas zaļā kursa ieviešanu, neapdraudot resursu pašpietiekamību rūpniecībā un enerģētikā. Lai būtiski samazinātu zemes sektora emisiju apjomu, atbalstīsim zemes lietošanas mērķa maiņu lauksaimniecībā neizmantojamām zemēm. Īstenot KLP stratēģiskā plāna 2023-2027 vides un klimata pasākumus, kuri balstīti uz līdz šim veiktiem zinātniskiem un ekonomiski pamatotiem pētījumiem. KLP stratēģiskā plāna 2023-2027 ietvaros īstenotas vides un klimata atbalsta intervences, paredzot vides un klimata mērķiem 48 % no kopējā finansējuma. 272
273
274
279
ZM   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

196.

196.1.

Veicināsim zemes kā resursa efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimniecības, mežsaimniecības un kūdras produkcijas ražošanai, lai nodrošinātu valsts ekonomisko izaugsmi un sabiedrības labklājību un sekmētu klimatneitralitātes nodrošināšanu. 1) Sniegt valsts atbalstu aizdevumiem lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei
2) Īstenot ienākumu pamatatbalstu, paredzot atbalstu par lauksaimniecības zemi, kuru izmanto ražošanai (kultūraugu audzēšanai un dzīvnieku ganīšanai), vai jānodrošina zemes uzturēšanu kultūraugu audzēšanai piemērotās stāvoklī, tostarp zālāji līdz 15.augustam ir jānopļauj un jānovāc.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Atbalstīti 250 lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes aizdevumu saņēmēji ik gadu.
2) Atbalstīti 42 tūkst.lauksaimnieki, kas nodrošina lauksaimniecības zemes uzturēšanu kultūraugu audzēšanai vai dzīvnieku ganīšanai piemērotā stāvoklī.
271 ZM   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

196.

196.2.

Veicināsim zemes kā resursa efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimniecības, mežsaimniecības un kūdras produkcijas ražošanai, lai nodrošinātu valsts ekonomisko izaugsmi un sabiedrības labklājību un sekmētu klimatneitralitātes nodrošināšanu. Nodrošināt plašāku atbalstu jaunaudžu kopšanai, neizmantotās zemes apmežošanai, neproduktīvu audžu nomaiņai, meliorācijas sistēmu renovācijai un rekonstrukcijai meža zemēs, agromežsaimniecībai.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
Atbalsta paredzēšana Latvijas nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 271
281
ZM KEM 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

196.

196.3.

Veicināsim zemes kā resursa efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimniecības, mežsaimniecības un kūdras produkcijas ražošanai, lai nodrošinātu valsts ekonomisko izaugsmi un sabiedrības labklājību un sekmētu klimatneitralitātes nodrošināšanu. Pilnveidot Nacionālos inventarizācijas ziņojumus samazinot nenoteiktību emisiju aprēķinu bilancē, atspoguļojot augstākas precizitātes vērtības. Pilnveidoti SEG ziņojumi izmantojot nacionālos emisiju faktorus, mazinot nenoteiktību zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā. 281 KEM
ZM
  31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

196.

196.4.

Veicināsim zemes kā resursa efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimniecības, mežsaimniecības un kūdras produkcijas ražošanai, lai nodrošinātu valsts ekonomisko izaugsmi un sabiedrības labklājību un sekmētu klimatneitralitātes nodrošināšanu. Nodrošināta medību saimniecības koordinācija ar mērķi samazināt medījamo dzīvnieku postījumu apjomu jaunaudzēs:
1) Izveidot efektīvu mehānismu, lai zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir tiesīgs iesaistīties medījamo dzīvnieku medīšanā postījumu vietās.
2) Nodrošināt medījamā dzīvnieka nomedīšanas fakta fiksēšanu izmantojot Meža valsts reģistra funkcionalitātei atbilstošu mobilo lietotni.
Medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu apjoms (svaigi jaunaudžu bojājumi ar bojājumu intensitāti pieci procenti vai vairāk) nepārsniedz vairāk par 0.5 % no jaunaudžu platības.   ZM   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

196.

196.5.

Veicināsim zemes kā resursa efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimniecības, mežsaimniecības un kūdras produkcijas ražošanai, lai nodrošinātu valsts ekonomisko izaugsmi un sabiedrības labklājību un sekmētu klimatneitralitātes nodrošināšanu. Izstrādāt un uzturēt lauksaimniecībā izmantojamo zemju pārvaldības sistēmu, tajā apkopojot un aktualizējot lauksaimniecībā izmantojamās zemes agroķīmiskās izpētes, augšņu kartēšanas un oglekļa monitoringa datus Izveidota un uzturēta vienota informācijas sistēma 271 ZM ZM (VAAD),
VARAM
31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

197.

197.1.

Izveidosim precīzu kūdras kā lēni atjaunīga vietēja resursa bilanci, lai tās ieguve un pārstrāde spētu nodrošināt pozitīvu resursa pieaugumu, neatstājot negatīvu efektu uz bioloģisko daudzveidību un siltumnīcefekta gāzu emisijām. Sekmēt zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora klimata mērķu izpildi Izvērtētas kūdras resursu ieguves un pārstrādes iespējas, lai tās ieguve un pārstrāde spētu nodrošināt pozitīvu resursa pieaugumu, neatstājot negatīvu efektu uz bioloģisko daudzveidību un siltumnīcefekta gāzu emisijām. 286 KEM,
ZM
VARAM 31.12.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

198.

198.1.

Veicināsim lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu ražošanas vērtības pieaugumu un eksportu. Atbalstīsim stratēģiskos projektus augstas pievienotās vērtības produktu radīšanai lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības sektoros. 1) Sniegt KLP stratēģiskā plāna 2023-2027 investīciju atbalstu lauksaimniecības produktu pārstrādei, jaunu tehnoloģiju ieviešanai, inovatīvu un produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanai, ražošanas jaudu palielināšanas projektiem ar izteiktu eksporta potenciālu.
2) Īstenot eksporta atbalsta pasākumus un pārtikas produktu veicināšanas atbalsta jomas pasākumus
1) Eksporta vērtības palielinājums atbalstītajos lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumos
2) Nodrošināta Latvijas lauksaimniecības un pārtikas ražotāju dalība ar kopstendiem starptautiskajās izstādēs - ne mazāk kā 4 izstādes katru gadu;
3) Ražotāji iesaistīti Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā (NPKS).
4) Pilnveidots tiesiskais regulējums NPKS jomā, iekļaujot jaunus sertificējamos produktus, tādejādi veicinot ražotāju iesaistīšanos shēmā.
5) Nodrošināta ES atbalsta pieejamība Latvijas lauksaimniecības un pārtikas preču tirgus veicināšanas pasākumu - ES finansiāli atbalstīto lauksaimniecības produktu tirgus veicināšanas programmu - īstenošana - iesniegta vismaz viena programma.
6) Nodrošināta eksportējamo pārtikas produktu laboratoriskā kontrole, garantējot produktu atbilstību trešo valstu prasībām
271
203
ZM ZM (PVD, BIOR, AREI) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

198.

198.2.

Veicināsim lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu ražošanas vērtības pieaugumu un eksportu. Atbalstīsim stratēģiskos projektus augstas pievienotās vērtības produktu radīšanai lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības sektoros. Nodrošināt atbalsta pasākumus zvejas un akvakultūras produktu ražošanas vērtības pieaugumam un eksporta sekmēšanai 1) Atbalstīti vismaz 20 zvejas un akvakultūras uzņēmumi
2) Līdz 2026.gada beigām nodrošināta Latvijas zivsaimniecības produktu ražotāju dalība ar kopstendiem starptautiskajās izstādēs - ne mazāk kā 3 izstādes katru gadu
203 ZM   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

198.

198.3.

Veicināsim lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu ražošanas vērtības pieaugumu un eksportu. Atbalstīsim stratēģiskos projektus augstas pievienotās vērtības produktu radīšanai lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības sektoros. Nodrošināt augstu dzīvnieku veselības līmeni, lai saglabātu ES un Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (WOAH) iegūtos un atzītos no noteiktām dzīvnieku infekcijas slimībām oficiāli brīvas valsts statusus dzīvnieku veselības jomā, kas atvieglotu dzīvnieku tirdzniecību gan ES kopējā tirgū, gan arī ar trešajām valstīm un veicinātu dzīvnieku un nekaitīgas, kvalitatīvas pārtikas produktu eksportu. Veikti vismaz 14 valsts statusa saglabāšanas pasākumi dzīvnieku veselības un pārtikas jomā, īstenojot dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un kontroles programmas.   ZM ZM (PVD, BIOR) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

198.

198.4.

Veicināsim lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu ražošanas vērtības pieaugumu un eksportu. Atbalstīsim stratēģiskos projektus augstas pievienotās vērtības produktu radīšanai lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības sektoros. Nodrošināt augiem bīstamo slimību un kaitēkļu neiekļūšanu valstī vai ierobežot to izplatību, vai laicīgu to iznīcināšanu, kas nodrošinātu augu un augu produktu tirdzniecību gan ES kopējā tirgū, gan arī ar trešajām valstī Veikts vismaz 12 prioritāro karantīnas organismu monitorings un vismaz 200 karantīnas organismu monitorings Daudzgadu kontroles programmas ietvaros.   ZM ZM (VAAD) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

199.

199.1.

Ar valsts un ES atbalsta mehānismiem sekmēsim lauksaimnieku, mežsaimnieku, zivsaimnieku un ražotāju kooperatīvu izveidi un to attīstību. Radīsim priekšnoteikumus, kas veicinātu otrā līmeņa kooperatīvo sabiedrību apvienošanos. Sniegt atbalstu lauksaimnieku sadarbības vai kooperācijas veicināšanai KLP Stratēģiskā plāna 2023-2027 ietvaros, lai stiprinātu ražotāju tirgus varu kopējā pārtikas piegādes ķēdē:
1) investīciju atbalsts lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstībai;
2) atbalsts jaunizveidotām kooperatīvajām sabiedrībām intervencē "Ražotāju grupu un organizāciju izveide";
3) investīciju atbalsts un atbalsts saražotās produkcijas kopīgai virzībai uz tirgu ražotāju organizācijām augļu un dārzeņu, labības, piena, cūkgaļas, liellopu gaļas un pākšu dārzeņu nozarēs.
1) investīciju atbalstam paredzot - 7,7 milj.
2) Atbalstīto jaunizveidoto kooperatīvo sabiedrību skaits - 9.
3) Izveidotas ražotāju organizācijas ne tikai augļu un dārzeņu nozarē, bet arī tādās nozarēs kā labības, piena, cūkgaļas, liellopu gaļas un pākšu dārzeņu - kopā 11.
203 ZM   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

199.

199.2.

Ar valsts un ES atbalsta mehānismiem sekmēsim lauksaimnieku, mežsaimnieku, zivsaimnieku un ražotāju kooperatīvu izveidi un to attīstību. Radīsim priekšnoteikumus, kas veicinātu otrā līmeņa kooperatīvo sabiedrību apvienošanos. Pilnveidot atbalsta mehānismu un atbalstīt kooperāciju zivsaimniecībā Zvejas un akvakultūras produktu ražotāju organizācijās iesaistīto biedru skaits - 35 203
206
ZM   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

200.

200.1.

Veicināsim inovatīvu, oglekļietilpīgu produktu ražošanu, balstoties uz zinātnisko atziņu pārnesi, lai nodrošinātu lauksaimniecības, kūdras ieguves un pārstrādes, mežsaimniecības un saistīto nozaru ilgtspējību un produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražošanu. Paredzēt KLP stratēģiskā plāna 2023-2027 investīciju atbalstā priekšrocības lauksaimniecības produktu pārstrādei inovatīvu un produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanai. Ar investīciju atbalstu atbalstīto pārstrādes uzņēmumu skaits - 15 203
206
ZM   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

200.

200.2.

Veicināsim inovatīvu, oglekļietilpīgu produktu ražošanu, balstoties uz zinātnisko atziņu pārnesi, lai nodrošinātu lauksaimniecības, kūdras ieguves un pārstrādes, mežsaimniecības un saistīto nozaru ilgtspējību un produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražošanu. Veikt pētījumus lauksaimniecības, pārtikas ražošanas, mežsaimniecības un saistīto nozaru ilgtspējību un produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražošanu, tai skaitā kūdras, novērtējot sociālekonomiskos un vides aspektus. 1) Atbilstoši zinātniskajām atziņām pilnveidota SEG emisiju ziņošanas kārtība.
2) Pētniecības un produktu inovāciju TRL-1-6 atbalsta programmas izveide. Prototipēšanas un produktu ieviešanas TRL-6-9 atbalsta programmas izveide.
206 ZM,
IZM
EM
KEM
31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

200.

200.3.

Veicināsim inovatīvu, oglekļietilpīgu produktu ražošanu, balstoties uz zinātnisko atziņu pārnesi, lai nodrošinātu lauksaimniecības, kūdras ieguves un pārstrādes, mežsaimniecības un saistīto nozaru ilgtspējību un produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražošanu. Radīt priekšnosacījumus koka būvniecības attīstībai, sākotnēji to ieviešot publisko ēku būvniecībā (skolas, bērnudārzi, klientu apkalpošanas centri, u.c.), tādējādi arī veicinot nozares attīstības kapacitāti. Veikts izvērtējums un izstrādāti priekšlikumi normatīvā regulējuma pilnveidošanai, vērtējot koka konstrukciju plašāku izmantošanu ēku būvniecībā, veicinot klimata mērķu sasniegšanu. 285 EM
KEM
ZM
EM,
VARAM
31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

201.

201.1.

Izstrādāsim un ieviesīsim atbalsta programmas, kas vērstas uz brīvprātīgām shēmām bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un klimatviedai lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. 1) Ieviest brīvprātīgas agrovides saistības, kā arī investīciju atbalstu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un klimatviedai lauksaimniecībai un mežsaimniecībai KLP stratēģiskā plāna 2023-2027 ietvaros
2) Nodrošināt papildu valsts finansējumu (157 milj.EUR) no valsts budžeta Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027.gadam intervenču īstenošanai, tā palielinot ieguldījumu CO2 piesaistes pasākumu īstenošanā, kompensācijas nodrošināšanā, SEG un amonjaka emisiju samazinājumā.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Ieviestas 5 agrovides atbalsta shēmas ilgtspējīgām lauksaimniecības praksēm;
1a) sniegts investīciju atbalsts 2 atbalsta shēmās, kā arī 2 neienesīgu investīciju veidā;
2) Papildus KLP stratēģiskā plānā noteikto rādītāju izpilde šādā apmērā:
2a)papildus atbalstītā mežu kopšanas platība 69 tūkst. ha
2b) papildu ieguldījumu atbalsts 500 saņēmējiem un papildu atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai 3307 saņēmējiem.
2c) papildus atbalstītā platība bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanai - 15 794 ha
  ZM   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

201.

201.2.

Izstrādāsim un ieviesīsim atbalsta programmas, kas vērstas uz brīvprātīgām shēmām bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un klimatviedai lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. Pilnveidot atbalsta iespējas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu sekmējošiem pasākumiem zivsaimniecībā Brīvprātīgajās shēmās, kas veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu iesaistīto zivsaimniecības uzņēmumu skaits 85 274
291
ZM   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

201.

201.3.

Izstrādāsim un ieviesīsim atbalsta programmas, kas vērstas uz brīvprātīgām shēmām bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un klimatviedai lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. Veicināt dabas vērtību saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu privātajās zemēs, īstenojot pilotprogrammas bioloģiski daudzveidīgu zālāju veidošanai un dabas daudzveidības saglabāšanai mežā, balstoties uz brīvprātīgo (līgumisko) pieeju Sagatavoti alternatīvi priekšlikumi kompensāciju sistēmas pilnveidei, izvērtējot realizēto pilotprogrammu darbības rezultātus 268
292
VARAM ZM 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

201.

201.4.

Izstrādāsim un ieviesīsim atbalsta programmas, kas vērstas uz brīvprātīgām shēmām bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un klimatviedai lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. 1) Izveidot oglekļa piesaistes sertifikācijas satvaru;
2) Attīstīt oglekļa aprites ciklu analīzi un pārvaldības instrumentus;
1) MK apstiprināts informatīvais ziņojums par brīvprātīga CO2 piesaistes mehānisma izveidi Latvijā;
2) Izstrādāts emisiju kalkulators un vadlīnijas oglekļa aprites cikla analīzes un pārvaldības īstenošanai;
271
273
281
283
KEM ZM 1) 31.12.2023
2) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

202.

202.1.

Veicināsim bioloģiskās lauksaimniecības attīstību, atbalstīsim bioloģiskās pārtikas ražošanu, pieprasījumu, pieejamību un popularizēšanu, palielinot bioloģiskās pārtikas īpatsvaru valsts un pašvaldību izglītības, medicīnas un sociālo iestāžu ēdināšanā. 1) Izstrādāt Bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas attīstības rīcības plānu, sadarbībā ar bioloģiskās lauksaimniecības nozari, nosakot bioloģiskās lauksaimniecības attīstības virzienus.
2) Nodrošināt atbalsta iespējas bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanai, pārstrādei un popularizēšanai. KLP stratēģiskajā plānā 2023-2027
3) Izstrādāt priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidei plašākai ZPI izmantošanas veicināšanai.
4) Īstenot pasākumus pārtikas piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu jomā plašākai bioloģisko pārtikas produktu lielākas pārstāvības un patēriņa veicināšanai ZPI.
5) Ieviest brīvprātīgu ekoshēmu atbalstu KLP stratēģiskā plāna 2023-2027 tiešo maksājumu ietvaros
1) Izstrādāts Bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas rīcības plāns 2023.-2027.gadam
2) Nodrošināts atbalsts par bioloģiskās lauksaimniecības platības apsaimniekošanu - 368 000 ha;
3a) Sadarbībā ar VARAM nodrošināta ZPI sistēmas pilnveide pārtikas jomā, veicinot bioloģisko produktu lielāku pārstāvību zaļos publiskajos iepirkumos atbilstoši esošajai tirgus situācijai.
3b) Sniegts atbalsts par dalību pārtikas kvalitātes shēmās 1350 dalībniekiem
4) ZPI ietvaros noslēgto pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu līgumu izpildes pastiprināta uzraudzība un kontrole.
5) Ekoshēmas ietvaros sniegts atbalsts par bioloģiskās lauksaimniecības platības apsaimniekošanu - 350 tūkst. ha;
  ZM 3a) VARAM 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

203.

203.1.

Līdzsvarosim jaunu aizsargājamo teritoriju veidošanu ar taisnīgas kompensācijas sistēmas ieviešanu un izmaiņām normatīvajos aktos, kas paredzētu elastīgākus meža un lauksaimniecības zemju apsaimniekošanas nosacījumus. Jaunas aizsargājamas teritorijas tiek veidotas, ja tiek nodrošināta taisnīga kompensācija par saimnieciskās darbības aprobežojumiem, kā arī ieviešot elastīgākus mežu un lauksaimniecības zemju apsaimniekošanas nosacījumus. Izveidotas aizsargājamās teritorijas, ja tiek nodrošinātas atbilstošas kompensācijas.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
278
289
VARAM ZM 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

204.

204.1.

Palielināsim finansējumu pētījumiem, kas izstrādā un rada klimatneitrālus produktus vai tehnoloģijas. Atbalstīsim tādu pētniecību un inovācijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības sektoros, kas maina eksporta struktūru no zemas pievienotās vērtības uz precēm ar augstu pievienoto vērtību. 1) Nodrošināt papildus valsts budžeta finansējumu lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem;
2) Nodrošināt atbalsta iespējas KLP stratēģiskajā plānā 2023-2027 sadarbības attīstībai starp lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares pārstāvjiem un pētniekiem, izstrādājot jaunus, kā arī inovatīvus produktus, metodes un tehnoloģijas, veicinot augstāku pievienoto vērtību pieejamiem resursiem.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Atbalstīti vismaz 20 lauksaimniecībā izmantojami zinātnes pētījumi.
2) Atbalstīti 95 sadarbības projekti lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē
  ZM   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

204.

204.2.

Palielināsim finansējumu pētījumiem, kas izstrādā un rada klimatneitrālus produktus vai tehnoloģijas. Atbalstīsim tādu pētniecību un inovācijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības sektoros, kas maina eksporta struktūru no zemas pievienotās vērtības uz precēm ar augstu pievienoto vērtību. Sniegt atbalstu jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei zivsaimniecībā Atbalstīto inovāciju zivsaimniecībā skaits - 8 206 ZM   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

205.

205.1.

Atbalstīsim uzņēmumus, kas finansē pētniecības projektus un ievieš radītos produktus un tehnoloģijas. Veiksim Eiropas zaļā kursa sociāli ekonomisko izvērtējumu lauksaimniecības un mežsaimniecības sektoros. Paredzēt KLP stratēģiskā plāna 2023-2027 investīciju atbalstā priekšrocības uzņēmumiem, kas finansē pētniecības projektus un ievieš radītos produktus un tehnoloģijas. Ar investīciju atbalstu atbalstīto pārstrādes uzņēmumu skaits - 15 206 ZM   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

206.

206.1.

Veicināsim Latvijas kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, atbalstot piekrastes zvejniecības saglabāšanu. Pilnveidot Programmas zivsaimniecības attīstībai 2021.-2027.gadam piekrastes zvejniecību sekmējošos pasākumus un īstenot atbalstu piekrastes zvejniekiem Atbalstīto piekrastes zvejnieku projektu skaits - 80 206
332
ZM   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

207.

207.1.

Izstrādāsim zemes izmantošanas politiku un lauku ilgtermiņa attīstības plānu līdz 2050. gadam, kurš balstīts nacionālās interesēs, nodrošinot stabilu Latvijas iedzīvotāju apgādi ar kvalitatīvu pārtiku. Izstrādāt Zemes izmantošanas turpmāko perspektīvu dabas un vides apstākļu/ klimata pārmaiņu ietekmē ilgtermiņā Izstrādāti politikas plānošanas dokumenti: Zemes izmantošanas politikas pamatnostādnes un Ainavu politikas plāns 2024-2027 290
291
VARAM ZM 30.11.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

207.

207.2.

Izstrādāsim zemes izmantošanas politiku un lauku ilgtermiņa attīstības plānu līdz 2050. gadam, kurš balstīts nacionālās interesēs, nodrošinot stabilu Latvijas iedzīvotāju apgādi ar kvalitatīvu pārtiku. Izveidota jauna reģionālā politika, aptverot pilsētu un lauku attīstības jautājumus, saskaņā ar Eiropas ilgtermiņa vīziju teritoriju attīstībai un Latvijas reģionālās attīstības izaicinājumiem, sekmējot pārnozariskus risinājumu ieviešanu un darbības plānu pilsētu un lauku teritoriju attīstībai. Kā arī apzināti un noteikti ilgtermiņa attīstības virzieni lauku teritorijām līdz 2050. gadam Izstrādātas jaunas Reģionālās politikas pamatnostādnes, iekļaujot risinājumus pilsētu un lauku telpas attīstībai, ietverot vīziju, pārnozariskus stratēģiskos darbības virzienus un vidēja plānošanas termiņa rīcības plānu. 328 VARAM ZM
KM,
KEM,
EM
31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

207.

207.3.

Izstrādāsim zemes izmantošanas politiku un lauku ilgtermiņa attīstības plānu līdz 2050. gadam, kurš balstīts nacionālās interesēs, nodrošinot stabilu Latvijas iedzīvotāju apgādi ar kvalitatīvu pārtiku. Sagatavot informatīvo ziņojumu ZIZIMM sektora virzībai uz klimatneitralitates sasniegšanu, tostarp vidējā termiņa mērķu sasniegšanas nodrošināšanā; Izstrādāts informatīvais ziņojums par Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora virzību uz klimatneitralitāti. 271
272
281
KEM ZM 01.05.2023

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

208.

208.1.

Veicināsim gados jaunu cilvēku iesaisti uzņēmējdarbībā lauku teritorijās, veidojot īpašus atbalsta mehānismus uzņēmējdarbības uzsākšanai. Sniegts atbalsts gados jauniem lauksaimniekiem, sekmēta vietējās teritorijas attīstība, nodarbinātība un MVU uzņēmējdarbības radīšanai un attīstībai lauku teritorijā, sniedzot atbalstu Kopējās lauksaimniecības politikas 2023.-2027.gadam intervenču ietvaros. 1) Atbalstīti 200 mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) projekti lauku teritorijā
2) Izsniegti aizdevumi lauku teritorijā (investīcijas, apgrozāmie līdzekļi)
203 ZM   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

209.

209.1.

Stiprināsim Latvijas Zemes fondu un lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kritērijus. Izstrādāti priekšlikumi normatīvā akta pilnveidei zemju privatizācijas pabeigšanai Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"   ZM   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Reģionālās attīstības politika

210.

210.1.

Izveidosim efektīvu Latvijas teritorijas attīstības pārvaldības sistēmu Latvijas reģionu izaugsmei, policentriskai attīstībai un kohēzijai. Sagatavot priekšlikumus teritoriālās pieejas piemērošanai Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifiskajos atbalsta mērķos un pasākumos, t.sk, paredzot plānošanas reģionu lomu ieguldījumu koordinācijai. Izstrādāti priekšlikumi par teritoriālās pieejas piemērošanu Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifiskajos atbalsta mērķos un pasākumos, t.sk, paredzot plānošanas reģionu lomu ieguldījumu koordinācijai (informatīvais ziņojums) 330
332
334
VARAM EM,
ZM,
SAM,
IZM,
LM,
KM
01.06.2023

IV. KONKURĒTSPĒJA
Reģionālās attīstības politika

210.

210.2.

Izveidosim efektīvu Latvijas teritorijas attīstības pārvaldības sistēmu Latvijas reģionu izaugsmei, policentriskai attīstībai un kohēzijai. Sagatavot priekšlikumu par statistiski teritoriālo vienību (NUTS 2 ) klasifikācijas uzlabošanu, atbilstoši reģionālās attīstības izaicinājumiem Sagatavots priekšlikums MK lēmuma pieņemšanai par NUTS 2 klasifikāciju, nodrošinot labvēlīgākus priekšnoteikumus reģionālās attīstības plānošanai 334 VARAM EM 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Reģionālās attīstības politika

210.

210.3.

Izveidosim efektīvu Latvijas teritorijas attīstības pārvaldības sistēmu Latvijas reģionu izaugsmei, policentriskai attīstībai un kohēzijai. Stiprināt plānošanas reģionu lomu valsts un pašvaldību pakalpojumu plānošanā un pārvaldībā Izstrādāts informatīvais ziņojums valsts un pašvaldību pakalpojumu sistēmiskai plānošanai un lēmumu pieņemšanai plānošanas reģionu līmenī 334 VARAM   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Reģionālās attīstības politika

210.

210.4.

Izveidosim efektīvu Latvijas teritorijas attīstības pārvaldības sistēmu Latvijas reģionu izaugsmei, policentriskai attīstībai un kohēzijai. Sadarbībā ar plānošanas reģioniem un valstspilsētām veicināt iedzīvotāju, uzņēmēju un pašvaldību iestāžu darbinieku izpratni par ēnu ekonomikas un viltojumu kaitējumu tautsaimniecībai. Īstenot sabiedrības informēšanas kampaņas par viltojumu kaitīgumu tautsaimniecībai un pilsoņu veselībai. Izveidots autentisko pilsētu tīkls (AUTHETICITY) Latvijā, pašvaldības aktīvi iesaistās rūpnieciskā intelektuālā īpašuma apzināšanā un aizsardzībā. 237 TM (PV) Pašvaldības,
plānošanas reģioni
31.12.2025

IV. KONKURĒTSPĒJA
Reģionālās attīstības politika

211.

211.1.

Pilnveidosim valdības dialogu ar pašvaldībām, pašvaldību sadarbību savā starpā un sadarbību ar valsts institūcijām. Veicināsim kopienu demokrātijas attīstību un darbību vietējo pašvaldību ietvaros. Pilnveidot demokrātisko pašvaldību sistēmu un stiprināt labu pārvaldību pašvaldībās un labas likumdošanas principu ieviešanu, veicināt pašvaldību atvērtību un sabiedrības/ kopienas līdzdalību demokrātijas attīstībā 1) Veicināta atvērtība un labas pārvaldības principa ieviešana pašvaldību darbā, izveidojot vienotu digitālu platformu saistošo noteikumu izstrādei, virzībai un pieņemšanai, tādējādi integrējot saistošo noteikumu izstrādes procesu vienotā valsts pārvaldes tiesību aktu projektu izstrādes sistēmā.
2) Izstrādāts digitālais instruments sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai - līdzdalības budžeta ieviešanai.
428 VARAM 1) VK 1) 31.10.2026
2) 30.12.2025

IV. KONKURĒTSPĒJA
Reģionālās attīstības politika

212.

212.1.

Sadarbībā ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām veidosim un īstenosim reģionālo politiku, kas vērsta uz reģionālās sociālekonomiskās attīstības kohēziju, ievērojot pašvaldību resursus, iespējas un koordinēti izmantojot pieejamos attīstības veicināšanas instrumentus. Sniegt atbalstu un piesaistīt investīcijas plānošanas reģioniem, pašvaldībām un nevalstiskā sektora pārstāvjiem sociālekonomiskās attīstības kohēzijas veicināšanai, ES Kohēzijas politikas Interreg programmu 2021.-2027.gadam ietvaros īstenotās starptautiskās sadarbības rezultātā 6 Interreg programmu ietvaros piesaistīti vismaz 49 miljoni euro plānošanas reģionu un pašvaldību projektu īstenošanai, kas vērsti uz kohēzijas un sociālekonomiskās attīstības un resursu ilgtspējas veicināšanu. 334
336
367
369
383
VARAM   30.09.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Reģionālās attīstības politika

213.

213.1.

Izvērtēsim ATR rezultātus, sociālo un ekonomisko ietekmi, nodrošināsim sabiedrības un kopienu plašu un efektīvu iesaisti Latvijas teritoriju attīstības pārvaldības procesos. Nodrošināt ATR ieviešanu un uzraudzību Izvērtēsim ATR rezultātus, sociālo un ekonomisko ietekmi (priekšdarbi datu un informācijas iegūšanai un izpētei, lai ne vēlāk kā 2024. gadā sagatavotu starpziņojumu un 2026. gadā sagatavotu nākamo ziņojumu (novērtējumu) par izmaiņām pašvaldību sociālekonomiskajā situācijā un ATR zaudējumiem un ieguvumiem) 332
333
334
VARAM   31.10.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Reģionālās attīstības politika

214.

214.1.

Izvērtēsim sabiedrībai nozīmīgu valsts funkciju stiprināšanu vai nodošanu reģioniem un pašvaldībām, lai nodrošinātu koordinētu nozaru pakalpojumu organizāciju Latvijas reģionos. 1) Veikt pakalpojumu izvietojuma un efektivitātes reģionos izvērtējumu, sniedzot priekšlikumus plānošanas reģionu un pašvaldību kapacitātes stiprināšanai pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai, īstenojot kapacitāti stiprinošos pasākumus
2) Sagatavot priekšlikumus par plānošanas reģionu funkciju pārskatīšanu pakalpojumu koordinētai plānošanai reģionos
1) Veikts pakalpojumu izvietojuma un efektivitātes reģionos izvērtējums, sniedzot priekšlikumus plānošanas reģionu un pašvaldību kapacitātes stiprināšanai pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai, īstenojot kapacitāti stiprinošos pasākumus
2) Sadarbībā ar nozaru ministrijām un plānošanas reģioniem sagatavots un iesniegts izskatīšanai MK informatīvais ziņojums par plānošanas reģionu funkciju pārskatīšanu pakalpojumu koordinētai plānošanai reģionos.
334
337
VARAM KM,
VM,
IZM,
LM,
SAM
01.07.2025

IV. KONKURĒTSPĒJA
Reģionālās attīstības politika

215.

215.1.

Ekonomisko un sociālo krīžu novēršanā plaši iesaistīsim pašvaldības un sabiedrību. Sniegt atbalstu pašvaldībām krīzes vadības nodrošināšanai, atbilstoši piešķirtajam finansējumam 1) Sadarbībā ar pašvaldībām turpināts atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem 2023. gadā
2) Sadarbībā ar pašvaldībām turpināts atbalsts mājsaimniecībām apkures izdevumu kompensēšanai 2023. gadā
117 VARAM 1) LM, EM, IZM, FM
2) FM
30.12.2023

IV. KONKURĒTSPĒJA
Reģionālās attīstības politika

216.

216.1.

Lai sekmētu datos balstītu lēmumu pieņemšanu, nodrošināsim pieeju valsts rīcībā esošajiem datiem, uzlabosim valsts informācijas sistēmas, nodrošināsim teritoriālās statistikas pieejamību dažāda lieluma ģeotelpisko vienību detalizācijā, attīstīsim analīzes rīkus un spējas pašvaldībām un reģionālā līmenī. Uzlabot datu pieejamību un to detalizāciju, kas nepieciešami attīstības plānošanas procesam 1) Pilnveidots Reģionālās attīstības indikatoru modulis (RAIM), nodrošinot datos balstītu lēmumu pieņemšanu.
2) Nodrošināta plašāka teritoriālās statistikas pieejamība dažāda lieluma ģeotelpisko vienību (bijušās administratīvās teritorijas, pagasti, ciemi, blīvi apdzīvotas teritorijas) detalizācijā, kas sekmēs administratīvi. teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanu un veicinās datu pieejamību vietējās plānošanas mērķiem, kā arī pašvaldības vadīšanu.
334 VARAM   30.12.2025

IV. KONKURĒTSPĒJA
Reģionālās attīstības politika

216.

216.2.

Lai sekmētu datos balstītu lēmumu pieņemšanu, nodrošināsim pieeju valsts rīcībā esošajiem datiem, uzlabosim valsts informācijas sistēmas, nodrošināsim teritoriālās statistikas pieejamību dažāda lieluma ģeotelpisko vienību detalizācijā, attīstīsim analīzes rīkus un spējas pašvaldībām un reģionālā līmenī. Nodrošināt IT sistēmu savstarpēju savietošanu, dažādu valsts informācijas sistēmās esošo datu pieejamību un integrāciju 1) Nodrošināta iespēja elektronizēt procesus pašvaldībās, atsakoties no nepieciešamības pieprasīt informāciju no iedzīvotājiem, kura jau ir pašvaldību un citu valsts institūciju rīcībā; efektivizēta pakalpojumu sniegšana iedzīvotājam, attīstīta pieeja proaktīvai valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem.
2) Atbrīvotas valsts institūcijas un pašvaldības no maksas pakalpojumiem citās valsts informāciju sistēmās, pilnībā ieviešot savstarpējās darbības principu.
316
317
VARAM Visas ministrijas un to padotības iestādes,
LPS
31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Reģionālās attīstības politika

217.

217.1.

Koordinēti izmantojot valsts un pašvaldības resursus, katrā reģionā pilnveidosim un tālāk attīstīsim vienotu kvalitatīvas un iekļaujošas vidējās un profesionālās izglītības (tai skaitā profesionālā un pieaugušo izglītība konkurētspējīgai ekonomikai), kā arī veselības un sociālās aprūpes telpu. 1) Stiprināt plānošanas reģionu lomu valsts un pašvaldību pakalpojumu plānošanā un pārvaldībā
2) Veikt pakalpojumu izvietojuma un efektivitātes reģionos izvērtējumu, sniedzot priekšlikumus plānošanas reģionu un pašvaldību kapacitātes stiprināšanai pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai, īstenojot kapacitāti stiprinošos pasākumus
3) Sagatavot priekšlikumus par plānošanas reģionu funkciju pārskatīšanu pakalpojumu koordinētai plānošanai reģionos
1) Izstrādāts informatīvais ziņojums valsts un pašvaldību pakalpojumu sistēmiskai plānošanai un lēmumu pieņemšanai plānošanas reģionu līmenī
2) Veikts pakalpojumu izvietojuma un efektivitātes reģionos izvērtējums, sniedzot priekšlikumus plānošanas reģionu un pašvaldību kapacitātes stiprināšanai pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai, īstenojot kapacitāti stiprinošos pasākumus
3) Sadarbībā ar nozaru ministrijām un plānošanas reģioniem sagatavots un iesniegts izskatīšanai MK informatīvais ziņojums par plānošanas reģionu funkciju pārskatīšanu pakalpojumu koordinētai plānošanai reģionos.
334
337
VARAM EM,
ZM,
SAM,
IZM,
LM,
VM,
KM
1) 31.10.2026
2-3) 01.07.2025

IV. KONKURĒTSPĒJA
Reģionālās attīstības politika

218.

218.1.

Sekmēsim Rīgas un Rīgas metropoles areāla konkurētspējas pieaugumu Ziemeļeiropā, attīstot Rīgas metropoles areāla pārvaldības modeli sadarbībā ar Pierīgas pašvaldībām. 1) Sagatavot priekšlikumus teritoriālās pieejas piemērošanai Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifiskajos atbalsta mērķos un pasākumos, t.sk, paredzot plānošanas reģionu lomu ieguldījumu koordinācijai
2) 1Veikt pakalpojumu izvietojuma un efektivitātes reģionos izvērtējumu, sniedzot priekšlikumus plānošanas reģionu un pašvaldību kapacitātes stiprināšanai pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai, īstenojot kapacitāti stiprinošos pasākumus
3) Sagatavot priekšlikumus par plānošanas reģionu funkciju pārskatīšanu pakalpojumu koordinētai plānošanai reģionos
1) Izstrādāti priekšlikumi par teritoriālās pieejas piemērošanu Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifiskajos atbalsta mērķos un pasākumos, t.sk, paredzot plānošanas reģionu lomu ieguldījumu koordinācijai (informatīvais ziņojums)
2) Veikts pakalpojumu izvietojuma un efektivitātes reģionos izvērtējums, sniedzot priekšlikumus plānošanas reģionu un pašvaldību kapacitātes stiprināšanai pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai, īstenojot kapacitāti stiprinošos pasākumus
3) Sadarbībā ar nozaru ministrijām un plānošanas reģioniem sagatavots un iesniegts izskatīšanai MK informatīvais ziņojums par plānošanas reģionu funkciju pārskatīšanu pakalpojumu koordinētai plānošanai reģionos.
334 VARAM EM,
ZM,
SAM,
IZM,
LM,
VM,
KM
01.06.2023

IV. KONKURĒTSPĒJA
Reģionālās attīstības politika

219.

219.1.

Samazināsim administratīvo slogu pašvaldībās teritorijas plānošanas, investīciju piesaistes un vides aizsardzības jomās, veicot izmaiņas normatīvajā regulējumā. Pilnveidot teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes procesu digitālajā telpā un uzlabot normatīvo regulējumu 1) TAPIS stiprināta plānošanas dokumentu savstarpēja integrācija un izstrādāti uzlabojumi plānošanas procesa nodrošināšanai ar digitāliem risinājumiem
2) Pilnveidots normatīvais regulējums teritorijas attīstības plānošanas jomā ar mērķi mazināt administratīvo un finansiālo slogu pašvaldībām dokumentu izstrādes procesā
334 VARAM   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Reģionālās attīstības politika

219.

219.2.

Samazināsim administratīvo slogu pašvaldībās teritorijas plānošanas, investīciju piesaistes un vides aizsardzības jomās, veicot izmaiņas normatīvajā regulējumā. Stiprināt pašvaldību kapacitāti teritorijas plānošanā Stiprināta pašvaldību kapacitāte teritorijas plānošanā (Latvijas Atveseļošanas fonda plāna investīcijas 3.1.1.2.i. "Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai" ietvaros) 334 VARAM   01.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Reģionālās attīstības politika

220.

220.1.

Panāksim jaunā Rīgas teritorijas plānojuma stāšanos spēkā pēc iespējas ātrāk, lai nodrošinātu galvaspilsētas attīstību un investīciju piesaisti. Ievērojot tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatprincipus, izvērtēt Rīgas teritorijas plānojuma risinājumu ātrāku piemērošanu Ievērojot tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatprincipus, izvērtēts Rīgas teritorijas plānojums 329 VARAM   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uz reģionu atšķirībām un iespējām mērķēta investīciju politika

221.

221.1.

Pilnveidosim ES fondu plānošanas pieeju, ievērojot katra reģiona sociālekonomiskās attīstības stratēģiskajos dokumentos noteiktās vajadzības un iespējas. Plānošanas reģionu programmās iekļauti risinājumi ES fondu 2021.-2027.gadam teritoriālās pieejas īstenošanai, atbilstoši reģionu sociālekonomiskās attīstības tendencēm. Aktualizētas plānošanas reģionu programmas, iekļaujot teritoriālās pieejas īstenošanu atbilstoši datiem par reģionālās attīstības tendencēm. 330
332
334
VARAM EM,
ZM,
SAM,
IZM,
LM,
VM,
KM
01.06.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uz reģionu atšķirībām un iespējām mērķēta investīciju politika

222.

222.1.

Izmantojot valsts, pašvaldību, ES un citas ārvalstu finanšu palīdzības resursus, sagatavosim un realizēsim mērķētas programmas uzņēmējdarbības konkurētspējas un pakalpojumu pieejamības atbalstam un attīstībai Latvijas austrumu pierobežas reģionos. Sniegt atbalstu plānošanas reģioniem, pašvaldībām un nevalstiskā sektora pārstāvjiem ārējās pārrobežu sadarbības programmas ietvaros Īstenoti vismaz 10 sadarbības projekti, vismaz 30 institūcijām sniedzot kapacitātes celšanas atbalstu darbam ar uzņēmējiem un par vietējās kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu 240
367
369
370
VARAM   30.06.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uz reģionu atšķirībām un iespējām mērķēta investīciju politika

222.

222.2.

Izmantojot valsts, pašvaldību, ES un citas ārvalstu finanšu palīdzības resursus, sagatavosim un realizēsim mērķētas programmas uzņēmējdarbības konkurētspējas un pakalpojumu pieejamības atbalstam un attīstībai Latvijas austrumu pierobežas reģionos. Izstrādāt un iesniegt MK Rīcības plānu Latgales reģiona izaugsmei. Izstrādāts Rīcības plāns Latgales reģiona izaugsmei, reaģējot uz Latgales reģionā ilgstoši pastāvošajām attīstības problēmām. 328
331
VARAM   30.12.2023

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uz reģionu atšķirībām un iespējām mērķēta investīciju politika

223.

223.1.

Veicināsim līdzsvarotu un ilgtspējīgu jūras piekrastes attīstību un atbalstīsim pašvaldības plūdu risku, upju un Baltijas jūras krastu erozijas novēršanā un piesārņojuma mazināšanā. Atjaunot Baltijas jūras krasta erozijas monitoringu Atjaunots un regulāri veikts Baltijas jūras krasta erozijas (mūsdienu ģeoloģisko procesu) monitorings, kas iekļauts monitoringa programmā ar atbilstošu finansējumu 284 VARAM KEM
VARAM (LVĢMC)
30.12.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uz reģionu atšķirībām un iespējām mērķēta investīciju politika

223.

223.2.

Veicināsim līdzsvarotu un ilgtspējīgu jūras piekrastes attīstību un atbalstīsim pašvaldības plūdu risku, upju un Baltijas jūras krastu erozijas novēršanā un piesārņojuma mazināšanā. Pilnveidot Jūras plānojumu, veicot izpēti un sagatavojot priekšlikumus daudzdimensionālai un daudzfunkcionālai jūras telpas izmantošanu, ņemot vērā aktuālos izaicinājumus enerģētikā, dabas aizsardzībā u.c. jomās 1) Sagatavots Jūras plānojuma starpnovērtējuma ziņojums ar priekšlikumiem daudzdimensionālai jūras telpas izmantošanai;
2) Ņemot vērā starpnovērtējuma ziņojumu, izstrādāta 2019. gadā Ministru kabinetā apstiprinātā Jūras plānojuma grozījumu 1. redakcija (ar aktualizētu prioritāšu zonējumu) un uzsākta publiskā apspriešana
284 VARAM KEM,
SAM,
ZM,
EM
30.12.2025

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uz reģionu atšķirībām un iespējām mērķēta investīciju politika

223.

223.3.

Veicināsim līdzsvarotu un ilgtspējīgu jūras piekrastes attīstību un atbalstīsim pašvaldības plūdu risku, upju un Baltijas jūras krastu erozijas novēršanā un piesārņojuma mazināšanā. Sniegt investīciju atbalstu klimata pārmaiņa pielāgošanās un piesārņojuma samazināšanas pasākumiem, lai veicinātu vietējās ekonomikas attīstību, vides stāvokļa uzlabošanos un sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti 1) Klimata pārmaiņu pielāgošanās nolūkā pašvaldībās piesaistītas ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīcijas vismaz 44,3 milj.euro apmērā (ieskaitot elastības finansējumu)
2) Atbalstīti projekti, paredzot īstenot pasākumus, kas aptver astoņas pašvaldību līmeņa klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijas (attīstības programmas)
3) Ūdenssaimniecības sektora resursu un infrastruktūras efektivitātes uzlabošanai un piesārņojuma samazināšanai piesaistītas ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīcijas vismaz 74,16 milj.euro apmērā (ieskaitot elastības finansējumu)
282
284
274
VARAM   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uz reģionu atšķirībām un iespējām mērķēta investīciju politika

224.

224.1.

Veidosim programmas jaunu mājokļu attīstībai Latvijas reģionos, kā arī pirmsskolas izglītības iestāžu izveidošanas atbalstam. Pieejamas atbalsta programmas dažādiem jauna mājokļa iegūšanas veidiem. 1) Paplašināt un pilnveidot mājokļa pieejamības atbalsta programmas ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem (garantijas un "Balsts").
2) Attīstīt zemas īres maksas mājokļu programmu.
3) Izstrādāt īres mājokļu ar izpirkuma tiesībām programmu.
4) Izveidot ilgtspējīgu Mājokļu pieejamības veicināšanas fondu.
5) Izveidot VARAM pārziņā VAS "Mājokļu fonda institūcija" un uzsākt īstenot mājokļu pieejamības pasākumus, izmantojot valsts budžeta atbalstu un papildus aizdevumu resursus no starptautiskām finanšu institūcijām
338 EM VARAM
KEM
31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uz reģionu atšķirībām un iespējām mērķēta investīciju politika

224.

224.2.

Veidosim programmas jaunu mājokļu attīstībai Latvijas reģionos, kā arī pirmsskolas izglītības iestāžu izveidošanas atbalstam. Nodrošināt koordinētu mājokļu pieejamības atbalsta instrumentu īstenošanu. 1) Izstrādāta mērķtiecīga mājokļu politika.
2) Apstiprinātas Mājokļu politikas pamatnostādnes 2027.gadam, nodrošinot ilgtermiņa risinājumus mājokļu pieejamībai Latvijas iedzīvotājiem atbilstoši mājsaimniecību ienākumiem.
343
347
EM VARAM,
KEM
31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uz reģionu atšķirībām un iespējām mērķēta investīciju politika

224.

224.3.

Veidosim programmas jaunu mājokļu attīstībai Latvijas reģionos, kā arī pirmsskolas izglītības iestāžu izveidošanas atbalstam. Piesaistīt ES fondu investīcijas pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai jaunu vietu izveidei un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamībai, tādējādi mazinot rindas uz pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēm. Pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai jaunu vietu izveidei un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamībai, piesaistītas ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīcijas vismaz 42,15 milj.euro apmērā (ieskaitot elastības finansējumu). 104
336
VARAM   31.10.2026.

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uz reģionu atšķirībām un iespējām mērķēta investīciju politika

225.

225.1.

Ar industriālo teritoriju un biznesa parku attīstību stimulēsim produktīvu darbavietu pieejamību reģionu centros. Sniegt investīciju atbalstu pašvaldībām un komersantiem nacionālas nozīmes industriālo parku attīstīšanai reģionos ārpus Rīgas plānošanas reģiona teritorijas, piesaistot cilvēkresursus un ceļot produktivitāti, tādējādi sekmējot komercdarbības attīstību reģionos. Pabeigta vismaz četru nacionālas nozīmes industriālo parku un teritoriju būvniecība reģionos. 330
331
332
VARAM EM 30.12.2025

IV. KONKURĒTSPĒJA
Uz reģionu atšķirībām un iespējām mērķēta investīciju politika

225.

225.2.

Ar industriālo teritoriju un biznesa parku attīstību stimulēsim produktīvu darbavietu pieejamību reģionu centros. Piesaistīt ES fondu investīcijas uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai pašvaldībās, lai veicinātu privāto investīciju piesaisti un darbavietu radīšanu vai saglabāšanu reģionos, vienlaikus turpinot īstenošanā esošo investīciju programmu ieviešanas uzraudzību. Uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai pašvaldībās, piesaistītas ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīcijas vismaz 182,38 milj.euro apmērā (ieskaitot elastības finansējumu) un nodrošināta iepriekšējā perioda investīciju programmu ieviešanas uzraudzība. 330
331
332
VARAM EM 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Digitālās prasmes un iedzīvotājiem ērtāki pakalpojumi

226.

226.1.

Turpināsim pārveidot valsts pakalpojumus, lai samazinātu normatīvo, birokrātisko un administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Attīstīsim vienotu valsts pakalpojumu centru tīklu pašvaldībās. Pilnveidot valsts pakalpojumu pieejamību digitālajā vidē Attīstīta valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platformu Hugo.lv, t.sk. uzlaboti integrējami piekļūstamības risinājumi (runas sintēzes pakalpojums), paplašināta virtuālo asistentu funkcionalitāte proaktīvai pakalpojumu sniegšanai. 295
316
KM (KISC)   30.06.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Digitālās prasmes un iedzīvotājiem ērtāki pakalpojumi

226.

226.2.

Turpināsim pārveidot valsts pakalpojumus, lai samazinātu normatīvo, birokrātisko un administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Attīstīsim vienotu valsts pakalpojumu centru tīklu pašvaldībās. Īstenot pakalpojumu pārvaldības reformu:
Paplašināt valsts pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem- veikt Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla teritoriālo paplašināšanu.
1) Palielināta valsts pakalpojumu pieejamība teritoriāli paplašinot Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru tīklu līdz 592 punktiem.
2) Vienoto pakalpojumu centru tīkla darbības koordinācijai izveidots Pakalpojumu administratīvais centrs un izveidots vienots valsts pakalpojumu neklātienes atbalsta dienests.
3) Noteikta pāreja uz primāri digitālu saraksti ar privātpersonām, paredzot izņēmumus personām, kurām ir ierobežotas iespējas lietot mūsdienu tehnoloģijas un sadarbībā ar pašvaldībām, paredzot plašas klātienes atbalsta un konsultācijas iespējas iedzīvotājiem. Kā prioritāro privātpersonu grupu primāri digitālās sarakstes ieviešanā noteiksim valsts un pašvaldību iestādēs strādājošos, kas neveic fizisku darbu
316 VARAM Visas ministrijas,
pašvaldības un to iestādes,
neatkarīgās iestādes
1) 31.12.2026
2) 31.12.2024
3) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Digitālās prasmes un iedzīvotājiem ērtāki pakalpojumi

226.

226.3.

Turpināsim pārveidot valsts pakalpojumus, lai samazinātu normatīvo, birokrātisko un administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Attīstīsim vienotu valsts pakalpojumu centru tīklu pašvaldībās. Īstenot pakalpojumu pārvaldības reformu:
Nodrošināt valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamību citu ES dalībvalstu lietotājiem (pārveidojot atbilstoši Vienotās digitālās vārtejas regulas prasībām).
Pārveidoti iestāžu valsts pakalpojumi, nodrošinot attālinātu pieejamību (informācija un pieteikšanās) ES dalībvalstu lietotājiem, Vienotās digitālās vārtejas regulas tvērumā iekļautajiem pakalpojumiem 316 VARAM Visas ministrijas,
pašvaldības un to iestādes,
neatkarīgās iestādes
31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Digitālās prasmes un iedzīvotājiem ērtāki pakalpojumi

226.

226.4.

Turpināsim pārveidot valsts pakalpojumus, lai samazinātu normatīvo, birokrātisko un administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Attīstīsim vienotu valsts pakalpojumu centru tīklu pašvaldībās. Uzlabot un vienkāršot valsts sniegto pakalpojumu pieejamību lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā iesaistītajiem samazinot administratīvo slogu IKT sistēmu attīstība Zemkopības ministrijas kompetences jomās, atbilstoši vienotai nozares IKT arhitektūrai kā daļai no valsts kopējās IKT arhitektūras elementiem, uz kompetencēm balstītu pārvaldību, mazinot sistēmu daudzveidību un vienkāršojot lietojamību   ZM   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Digitālās prasmes un iedzīvotājiem ērtāki pakalpojumi

226.

226.5.

Turpināsim pārveidot valsts pakalpojumus, lai samazinātu normatīvo, birokrātisko un administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Attīstīsim vienotu valsts pakalpojumu centru tīklu pašvaldībās. Turpināt attīstīt lietotājorientētus, vienkāršotus un proaktīvus pakalpojumus un digitālos pašapkalpošanās risinājumus 1) Attīstīta klientu apkalpošanas ekosistēma un pašapkalpošanās vide (t.sk. EDS), maksimāli digitalizējot un automatizējot servisu, uzlabojot VID sniedzamo pakalpojumu ērtumu, kvalitāti un pieejamību
2) Nodrošināta MAIS ieviešana atbilstoši ERAF projektiem, t.sk. " Nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācija (Maksājumu uzskaites un uzkrājuma princips)" un "Nodokļu pakalpojumu automatizācija"
3) Izstrādātas un ieviestas jaunas muitas informācijas sistēmas (EMDAS2) atbilstoši ES un nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, pakāpeniski pārnesot jaunajā arhitektūrā un pilnveidojot esošās EMDAS pamatfunkcionalitātes, kā arī nacionālos, ar lietošanas ērtumu un procesu automatizāciju saistītos risinājumus.
307
316
FM (VID)   1) 31.10.2026
2) 31.12.2023
3) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Digitālās prasmes un iedzīvotājiem ērtāki pakalpojumi

227.

227.1.

Īstenosim pēc iespējas lielāku procesu automatizāciju, izmantojot valsts informācijas sistēmās pieejamos datus, kā arī savstarpēju datu apmaiņu starp tām. 1) Attīstīt Būvniecības informācijas sistēmu un tās nodrošinātos pakalpojumus, ieviešot jaunus pakalpojumus investoriem, nodrošinot ērtāko un efektīvāko darba vidi visiem būvniecības un ekspluatācijas procesā iesaistītajiem dalībniekiem.
2) Iestrādāt Būvniecības informācijas sistēmā vienotas procesa shēmas, veicinot vienveidīgus procesus visā Latvijas teritorijā.
3) Nodrošināt finansējumu, norādot finansēšanas avotu, informācijas sistēmu funkcionalitātes pielāgošanai un turpmākai attīstībai, lai ieviestu vienotu nekustamā īpašuma attīstīšanas procesu no būvniecības ierosināšanas līdz būves kā nekustamā īpašuma objekta reģistrācijai un ierakstīšanai zemesgrāmatā.
1) Ieviests vienots nekustamā īpašuma attīstīšanas process no būvniecības ieceres ierosināšanas līdz būves ierakstīšanai zemesgrāmatā, kā arī automatizētāks būves nodošanas ekspluatācijā process.
2) Izveidotas efektīvas saskarnes ar citām informācijas sistēmām (tajā skaitā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu un Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu) Būvniecības informācijas sistēmas datu nodošanai uz citām informācijas sistēmām valsts pārvaldes procesu un tiesību nostiprināšanas procesa nodrošināšanai, nododot pilnīgus, nepieciešamos un atbilstošos datus.
  EM TM (VZD),
VARAM,
SAM
31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Digitālās prasmes un iedzīvotājiem ērtāki pakalpojumi

227.

227.2.

Īstenosim pēc iespējas lielāku procesu automatizāciju, izmantojot valsts informācijas sistēmās pieejamos datus, kā arī savstarpēju datu apmaiņu starp tām. Ieviest centralizētu risinājumu ērtai un elastīgai datu koplietošanai publiskajā un privātajā sektorā, samazinot datu aprites izveidei nepieciešamo laiku un administratīvo slogu. 1) Ieviesta vienotās datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR) un uzsākta tā izmantošana valsts pārvaldē (sākotnējo lietošanu uzsākot 2023. gadā)
2) Vienkāršota un paātrināta datu pieslēgumu veidošana, ieviešot datu piekļuves atļauju automatizāciju
3) Nodrošināta valsts pamatreģistru datu ērta pieejamība vienuviet, tiem pieslēdzoties DAGR platformai, t.sk. vienuviet nodrošinot klientu izpētei nepieciešamo datu pieejamība, atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajam
317 1-2) VARAM (VRAA)
3) VARAM
1-2) VARAM 1) - 2) 31.12.2025
3) 31.12.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Digitālās prasmes un iedzīvotājiem ērtāki pakalpojumi

228.

228.1.

Veicināsim digitālās plaisas samazināšanos starp Latvijas iedzīvotāju grupām, nodrošinot, ka plašam Latvijas iedzīvotāju lokam tiek būtiski palielinātas digitālās pamata prasmes, kas ļaus tiem labāk iekļauties digitalizācijas laikmeta sabiedrībā. Mazināt digitālo plaisu sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu (galvenokārt personu, kuras tiek diskriminētas dzimuma, vecuma, invaliditātes, etniskās piederības dēļ) grupās Izstrādāta un ieviesta mācību programma par digitālajām prasmēm sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu grupām 121
403
408
SIF   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Digitālās prasmes un iedzīvotājiem ērtāki pakalpojumi

228.

228.2.

Veicināsim digitālās plaisas samazināšanos starp Latvijas iedzīvotāju grupām, nodrošinot, ka plašam Latvijas iedzīvotāju lokam tiek būtiski palielinātas digitālās pamata prasmes, kas ļaus tiem labāk iekļauties digitalizācijas laikmeta sabiedrībā. Īstenot iedzīvotāju digitālo pamatprasmju pilnveides programmu sadarbībā ar pašvaldībām un sabiedrisko sektoru, vienlaikus stiprinot pašvaldību spējas iedzīvotāju digitālo prasmju sistēmiskai pilnveidei 1) Sadarbībā ar NVO un pašvaldībām vismaz 10'000 jauniešu pilnveidojuši tehnoloģiju un inovāciju spējas
2) Sadarbībā ar pašvaldībām 40 000 iedzīvotāju, t.sk. no sociāli mazaizsargātām grupām, ir nodrošinātas vai paaugstinātas digitālās pašapkalpošanās prasmes.
317 VARAM IZM,
pašvaldības un to iestādes,
neatkarīgās iestādes,
NVO
31.05.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Digitālās prasmes un iedzīvotājiem ērtāki pakalpojumi

228.

228.3.

Veicināsim digitālās plaisas samazināšanos starp Latvijas iedzīvotāju grupām, nodrošinot, ka plašam Latvijas iedzīvotāju lokam tiek būtiski palielinātas digitālās pamata prasmes, kas ļaus tiem labāk iekļauties digitalizācijas laikmeta sabiedrībā. Izveidot digitālā darba ar jaunatni sistēmu pašvaldībās, īstenojot atbalsta projektu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālās prasmes" 2.3.2.1.i. investīcijas "Digitālās prasmes iedzīvotājiem t.sk. jauniešiem" īstenošanu" ietvaros. 1) 300 darba ar jaunatni veicēji pilnveidojuši kompetences, kas ir nepieciešamas efektīvai digitālā darba ar jaunatni veikšanai.
2) 43 pašvaldībās, izvērtējot iespējas sadarboties ar NVO, sagatavots plāns digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstībai jauniešu digitālo un citu prasmju attīstībai, līdzdalības veicināšanai un iesaistei aktivitātēs u.c.
3) 43 pašvaldībās sadarbībā ar JSPA īstenotas aktivitātes jauniešu digitālo prasmju un digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstībai, un tādējādi:
3a). 90% pašvaldībās jauniešiem uzlabota vispārējā digitālā kompetence;
3b). 80% pašvaldībās jauniešiem paaugstinātas kritiskās domāšanas un digitālā satura izvērtēšanas prasmes;
3c) 70% pašvaldībās jauniešiem uzlabotas informācijas lietošanas un apstrādes prasmes digitālajā vidē;
3d) 70% pašvaldībās jauniešiem uzlabotas komunikācijas un kvalitatīva satura veidošanas un publicēšanas prasmes digitālajā vidē.
122 IZM IZM (JSPA),
pašvaldības
1) 30.12.2024
2) 30.12.2024
3) 31.08.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Digitālās prasmes un iedzīvotājiem ērtāki pakalpojumi

229.

229.1.

Stiprināsim un attīstīsim jau esošos klientu apkalpošanas centrus pašvaldībās, uzlabosim pašvaldības darbinieku, tai skaitā pagastu pārvalžu darbinieku un bibliotekāru digitālās prasmes, lai iedzīvotājiem arī pagastos būtu pieejami valsts un pašvaldību sniegtie pakalpojumi. Īstenot pašvaldību darbinieku, īpaši klientu apkalpošanā strādājošo, digitālo apkalpošanas prasmju un to tālāknodošanas spēju pilnveides programmu Ne mazāk kā 1000 unikālas personas kļuvušas par digitālās apkalpošanas un digitālo pakalpojumu mentoriem, tālākizglītojot vismaz 5 000 personas. 317 VARAM   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Digitālās prasmes un iedzīvotājiem ērtāki pakalpojumi

230.

230.1.

Pilnveidosim lietotājam draudzīgāku Latvija.lv portāla versiju un mobilo lietotni, rūpēsimies, lai valsts iestāžu un pašvaldību e-pakalpojumi būtu saprotami un ērti lietojami. Padarīt ērtāku un intuitīvāku pakalpojumu attālinātu saņemšanu iedzīvotājiem attālināti, t.sk. valsts vienotajā pakalpojumu vietnē. Nodrošināsim iestādēm ērti pārvaldāmu e-pakalpojumu izveidi Latvija.lv, novēršot nepieciešamību attīstīt dublējošus risinājumus 1) Ieviesta pilnveidota Latvija.lv pakalpojumu portāla versija, tai skaitā ērtai izmantošanai mobilajās ierīcēs
2) Izstrādāts Latvija.lv un iedzīvotāju attālinātās apkalpošanas attīstības plāns un augsta līmeņa arhitektūra
3) Nodrošināta e-adreses mobilā versija uz valsts esošo mobilo lietotņu bāzes un ieviesta iespēja iedzīvotājiem Latvija.lv piekļūt valsts rīcībā esošajai pamatinformācijai par sevi.
4) Pilnveidota pašapkalpošanās vide iestādēm un izstrādātājiem Latvija.lv izmitināmo e-pakalpojumu un e-formu izstrādei, attīstībai, t.sk. automatizācijai.
317 VARAM VARAM (VRAA),
visas valsts iestādes un pašvaldības, kuras uztur datu par personu savās informācijas sistēmās
1) 31.10.2023
2) 30.12.2024
3) 30.12.2025
4) 31.05.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Digitālās prasmes un iedzīvotājiem ērtāki pakalpojumi

231.

231.1

Nodrošināsim valsts atbalstu platjoslas tīkla "pēdējai jūdzei" un "vidējai jūdzei" attālinātos reģionos. Radīt priekšnoteikumus, lai izveidotu mobilās platjoslas, tajā skaitā 5G, tīkla pārklājumu visās apdzīvotās vietās un ap nozīmīgākajām sauszemes transporta maģistrālēm, tostarp, nolūkā nodrošināt mobilo sakaru pārklājumu un kapacitāti blīvi apdzīvotās teritorijās, kā arī ieviešot praksi tuvas darbības piekļuves punktu izvēršanai un izstrādājot vadlīnijas to izvietošanai. Izstrādātas vadlīnijas tuvas darbības bezvadu piekļuves punktu izvietošanai. 315 SAM   31.12.2025

IV. KONKURĒTSPĒJA
Valsts IKT pārvaldība un datu drošība

232.

232.1.

Nodrošināsim mūsdienu prasībām atbilstošu, saimnieciski pārvaldītu un drošu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu uzturēšanas un datu pārvaldības modeli un piemērosim publiskās pārvaldes pakalpojumus izmantošanai mobilajā vidē iedzīvotājiem ērtākajā veidā. Attīstīt VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" mākoņdatošanas pakalpojumus valsts federētā mākoņa ietvaros Pilnveidota un paplašināta koplietojamā mākoņdatošanas infrastruktūra publiskās pārvaldes informācijas sistēmu un citu resursu darbināšanai vienotā valsts federētā (datu apstrādes) mākonī un izveidots vienots, integrēts, drošs datu pārraides tīkls un piekļuve publiskā interneta tīklam starp valsts federētā mākoņa projektu īstenotājiem. 316 SAM SAM (LVRTC) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Valsts IKT pārvaldība un datu drošība

232.

232.2.

Nodrošināsim mūsdienu prasībām atbilstošu, saimnieciski pārvaldītu un drošu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu uzturēšanas un datu pārvaldības modeli un piemērosim publiskās pārvaldes pakalpojumus izmantošanai mobilajā vidē iedzīvotājiem ērtākajā veidā. Pilnveidot valsts IKT attīstības un uzturēšanas pārvaldības procesus, t.sk. ieviešot vienveidīgu un caurskatāmu IKT izdevumu pārvaldību valsts pārvaldes institūcijās, sākot ar skaitļošanas infrastruktūras koplietošanas pakalpojumu sniedzējiem 1) Pārstrādātas uz valsts un pašvaldību iestāžu IKT attīstību attiecināmās minimālās prasības un to uzraudzības ietvars (MK noteikumus), nodrošināta uzraudzības procesa caurspīdība
2) Nodrošināta pāreja uz vienveidīgu un caurskatāmu izdevumu pārvaldību datu centru pakalpojumu jomā (līdz 31.12.2024.) un pakāpenisku ieviešanu arī citās IKT izdevumu jomās
316 VARAM   1) 30.12.2023
2) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Valsts IKT pārvaldība un datu drošība

233.

233.1.

Stiprināsim valsts IKT attīstības projektu savstarpējo koordināciju un pārvaldību, novēršot dublēšanos un pēc nepieciešamības apvienojot šobrīd fragmentētos risinājumus. Veicināt vienotu nozares informācijas sistēmu attīstību uz vienotu tehnisko risinājumu pamata. Administratīvo procesu īstenojošās iestādes pirmstiesas procesā (piemēram, Konkurences padome) izmanto vienotu informācijas sistēmu programmatūras kodu (to, kuru šobrīd izmanto prokuratūra) un e-lietas integrācijas risinājumus darbības procesu nodrošināšanai, tādejādi nodrošinot vienādu tehnisku risinājumu ieviešanu visās iestādēs. 429 TM (TA) EM (KP) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Valsts IKT pārvaldība un datu drošība

233.

233.2.

Stiprināsim valsts IKT attīstības projektu savstarpējo koordināciju un pārvaldību, novēršot dublēšanos un pēc nepieciešamības apvienojot šobrīd fragmentētos risinājumus. Pārdefinēt valsts vienotās IKT arhitektūras principus atbilstoši tehnoloģiju attīstības tendencēm un ES sadarbspējas praksei, kā arī veicināt specializētu IKT kompetenču centru attīstību valsts pārvaldē, lai nodrošinātu IKT kompetenču un risinājumu konsolidāciju un profesionalizāciju. 1) Izstrādāts un nostiprināts valsts pārvaldes vienotās IKT arhitektūras principu kopums, atbilstoši Eiropas Sadarbspējas satvaram un nodrošināta to ieviešanas metodiskā vadība valsts pārvaldē. Vienotajā valsts IKT arhitektūrā iestrādāts visai valsts pārvaldei vienoti datu pārvaldības principi, lai darītu iespējamu datu savietošanu starp dažādām valsts informācijas sistēmām
2) Nodrošināta vienota valsts IKT arhitektūras pārvaldības pieejas ievērošana valsts IKT risinājumu attīstībā, t.sk. izvēršot koplietojamo IKT risinājumu izmantošanu un samazinot fragmentēto/ dublējošo risinājumu attīstību un uzturēšanu
3) Nodrošināta pašvaldību IKT risinājumu iekļaušanās valsts pārvaldes vienotajā IKT arhitektūrā, t.sk. pašvaldību IKT risinājumu iekļaušanās valsts vienotajā datu apstrādes mākonī, vienojoties par pieeju pašvaldību koplietošanas IKT platformu un pakalpojumu finansēšanai
316 VARAM Visas ministrijas,
pašvaldības
1) 01.06.2024
2-3) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Valsts IKT pārvaldība un datu drošība

234.

234.1.

Lai veicinātu digitālo transformāciju, veidosim vienotu digitālo politiku Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā. Stiprināt valsts digitālās transformācijas stratēģisko vadību un Valsts IKT organizācijas lomu VARAM ietvaros, izvēršot tādas lomas kā Valsts digitālās transformācijas pārvaldība; Valsts IKT pārvaldība; kopējas valsts IKT arhitektūras attīstība; digitālo investīciju portfeļa plānošanas vadība; stratēģisko digitālo pārmaiņu iniciatīvu vadība; digitālās transformācijas kompetenču attīstība valsts pārvaldē; digitālās transformācijas komunikācijas stratēģiskā vadība; lietotāju iesaistes stiprināšana valsts risinājumu attīstībā; ES digitālās dekādes mērķu sasniegšanas vadība. 1) Pilnveidots digitālās transformācijas pārvaldības modelis, izveidojot Digitālās transformācijas vadības grupu
2) Aktualizēts Valsts IKT pārvaldības tiesiskais ietvars un ieviests atbalsta nodrošinājums (centralizētie rīki)
3) Aktualizēta Valsts IKT arhitektūru un stiprināti tās ieviešanas pārvaldības procesi VARAM ietvaros.
4) Ieviests valsts digitālās transformācijas projektu un programmu stratēģiskās plānošanas, apstiprināšanas un pārvaldības pieeja (ANM; ERAF; DEP), nodrošinot investīciju efektivitāti, uz ilgtspējīgu tehnoloģisko attīstību vērstu un ekonomiski pamatotu rezultātu sasniegšanu, nodrošinot labu pārvaldību un iespējami plašu konkurenci.
5) Izveidota un īstenota valsts un pašvaldību darbinieku digitālo prasmju un spēju attīstības programma iesaistos 62'900 personas
6) Izveidots nacionālais pārraudzības un sadarbības mehānisms Eiropas digitālās pārejas mērķu un Latvijas sasniedzamo mērķrādītāju definēšanai un sasniegšanai.
317 VARAM Visas ministrijas,
VK
1) 30.12.2023
2) 30.12.2025
3) 01.06.2024
4) 30.12.2023
5-6) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Valsts IKT pārvaldība un datu drošība

235.

235.1.

Pabeigsim un ieviesīsim Atvieglojumu vienoto informācijas sistēmu, lai nodrošinātu administratīvo resursu un valsts līdzekļu efektīvu izmantošanu. Optimizēt iedzīvotājiem pieejamo atvieglojumu pārvaldību, nodrošinot efektīvu publisko līdzekļu izlietošanu 1) Ieviesta atvieglojumu vienotā informācijas sistēma (AVIS), vienotai atvieglojumu pārvaldībai un uzskaitei
2) Valsts un pašvaldību organizācijas izmanto AVIS savā pārziņā esošo pakalpojumu atvieglojumu administrēšanai
119 VARAM VARAM (VRAA)
Valsts un pašvaldību iestādes
1) 30.12.2023
2) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Valsts IKT pārvaldība un datu drošība

236.

236.1.

Attīstīsim profesionālu Valsts digitālās attīstības aģentūru, kas nodrošinās kvalitatīvus IKT koplietošanas pakalpojumus iestādēm, vadīs nacionālas nozīmes digitālās transformācijas iniciatīvas, kā arī veidos integrētus un ērtus pakalpojumus iedzīvotājiem. Izvērtēt ITK kompetenču attiecībā uz tieslietu nozares IS attīstību centralizāciju, ITK projektu īstenošanu un vienotu tehnisko risinājumu izstrādi un infrastruktūras uzturēšanu, ieviešanu un attīstīšanu. Izstrādāts ilgtspējīgs un vienots tieslietu nozares ITK kompetenču attīstības modelis. 316 TM (TA)   31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Valsts IKT pārvaldība un datu drošība

236.

236.2.

Attīstīsim profesionālu Valsts digitālās attīstības aģentūru, kas nodrošinās kvalitatīvus IKT koplietošanas pakalpojumus iestādēm, vadīs nacionālas nozīmes digitālās transformācijas iniciatīvas, kā arī veidos integrētus un ērtus pakalpojumus iedzīvotājiem. Transformēt Valsts reģionālās attīstības aģentūru par Valsts digitālās attīstības aģentūru, stiprinot tās spējas un lomu realizēt stratēģiskus digitālo pārmaiņu iniciatīvas un nodrošināt efektīvu atbalstu citām valsts organizācijām. Valsts stratēģiski nozīmīgo digitālās transformācijas iniciatīvu vadībā un pakalpojumu dizainā; IKT pārvaldības metodiskajā vadībā; atbalsta nodrošināšanā IT drošības, digitālo risinājumu attīstības un uzturēšanas jautājumos; centralizēta atbalsta dienesta nodrošināšanā; lietotāju iesaistē, kā arī risinājumu ekosistēmu vadībā un valsts IKT pakalpojumu un resursu sagādes pilnveidē 1) Sagatavota un virzīta apstiprināšanai Valsts reģionālās attīstības aģentūras attīstības stratēģija, kā arī plāns, kas ietver valsts IKT kompetenču, funkciju, uzdevumu, centralizēti nodrošināmo pakalpojumu klāsta un darbības modeļa pilnveides priekšlikumus (t.sk. DevOps; Drošības pārvaldība; Mākoņpakalpojumu sagāde; Atbalsta dienests; Stratēģisko risinājumu attīstības projektu vadība un darbināšana ("zaļā koridora" iniciatīvas, u.c.)
2) Veikts resoru Valsts IKT atbalsta funkciju izvērtējums, ar mērķi identificēt pārvaldības riskus un nepieciešamos pilnveides pasākumus, kā arī centralizēti veidojamos atbalsta pasākumus resoriem
3) VRAA uzsāks pildīt valsts datu apstrādes mākoņa pakalpojumu centralizētas pārvaldības funkcijas, sniedzot valsts pārvaldes institūcijām efektīvu atbalstu skaitļošanas infrastruktūras pakalpojumu sagādē valsts un vidējā termiņā - privātajā sektorā
4) Izstrādāti priekšlikumi valsts IKT pakalpojumu sagādes prakses pilnveidei ar mērķi veicinātu plašāku konkurenci un dalībnieku lomu valsts iepirkumos, iespējot nepārtrauktās pilnveides pieeju valsts IKT attīstībā, t.sk. pārskatot un paplašinot Elektronisko iepirkumu sistēmā pieejamo IKT pakalpojumu klāstu un sagādes metodes.
317 1), 3) VARAM
2), 4) VARAM (VRAA)
1) VARAM (VRAA),
2) VARAM, AizM, CERT,
3) VARAM (VRAA) sadarbībā ar federēto mākoņu pakalpojumu sniedzējiem,
4) VARAM
1-2) 01.06.2024
3) 30.12.2025
4) 30.12.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Valsts IKT pārvaldība un datu drošība

237.

237.1.

Valsts elektroniskajā vidē nodrošināsim proaktīvu informāciju par iedzīvotājiem pieejamajiem publiskajiem pakalpojumiem. Izveidot tiesisko un tehnoloģisko ietvaru proaktīvai pakalpojumu piedāvājumu sniegšanai iedzīvotājiem 1) Nodrošināta publisko pakalpojumu saņemšana ar minimāli nepieciešamu lietotāja iesaisti
2) Aktualizēti tiesību akti, Latvija.lv nodrošināta proaktīva informācija par iedzīvotājiem pieejamajiem un rekomendējamajiem valsts pakalpojumiem
316
317
VARAM VARAM (VRAA) 31.05.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Datu ekonomikas attīstība

238.

238.1.

Izveidosim Latvijas Digitālās stratēģijas ieviešanas augsta līmeņa vadītāju vadības grupu "Digitālā Latvija", lai nodrošinātu Latvijas Digitālās stratēģijas īstenošanas vadību, pārnozaru sadarbības jautājumu koordināciju, tai skaitā veicinātu publiskā sektora IKT projektu īstenošanu un sekmētu datos balstītas ekonomikas ātrāku veidošanu. Stiprināt valsts digitālās transformācijas stratēģisko vadību un Valsts IKT organizācijas lomu VARAM ietvaros, izvēršot tādas lomas kā Valsts digitālās transformācijas pārvaldība; Valsts IKT pārvaldība; kopējas valsts IKT arhitektūras attīstība; digitālo investīciju portfeļa plānošanas vadība; stratēģisko digitālo pārmaiņu iniciatīvu vadība; digitālās transformācijas kompetenču attīstība valsts pārvaldē; digitālās transformācijas komunikācijas stratēģiskā vadība; lietotāju iesaistes stiprināšana valsts risinājumu attīstībā; ES digitālās dekādes mērķu sasniegšanas vadība. 1) Pilnveidots digitālās transformācijas pārvaldības modelis, izveidojot Digitālās transformācijas vadības grupu
2) Aktualizēts Valsts IKT pārvaldības tiesiskais ietvars un ieviests atbalsta nodrošinājums (centralizētie rīki)
3) Aktualizēta Valsts IKT arhitektūru un stiprināti tās ieviešanas pārvaldības procesi VARAM ietvaros.
4) Ieviests valsts digitālās transformācijas projektu un programmu stratēģiskās plānošanas, apstiprināšanas un pārvaldības pieeja (ANM; ERAF; DEP), nodrošinot investīciju efektivitāti, uz ilgtspējīgu tehnoloģisko attīstību vērstu un ekonomiski pamatotu rezultātu sasniegšanu, nodrošinot labu pārvaldību un iespējami plašu konkurenci.
5) Izveidota un īstenota valsts un pašvaldību darbinieku digitālo prasmju un spēju attīstības programma iesaistos 62'900 personas
6) Izveidots nacionālais pārraudzības un sadarbības mehānisms Eiropas digitālās pārejas mērķu un Latvijas sasniedzamo mērķrādītāju definēšanai un sasniegšanai.
252
317
VARAM Visas ministrijas,
VK
1) 30.12.2023
2) 30.12.2025
3) 01.06.2024
4) 30.12.2023
5-6) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Datu ekonomikas attīstība

239.

239.1

Turpināsim ieviest datu atvērtības principu – atvērts ir viss, izņēmumi ir jāpamato. Radīsim tiesisko un organizatorisko ietvaru, tehnisko nodrošinājumu valsts datu plašākai koplietošanai pētniecības, kā arī jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšanas nolūkiem. Pilnveidot Atvērto datu politiku, tai skaitā nodrošinot augstvērtīgu valsts pārvaldes rīcībā esošu datu kopu pieejamību sabiedrībai atvērto datu veidā Latvijas Atvērto datu portālā 1) Tiesību aktos noteikts iestādēm obligāti publicējamo augstvērtīgu datu saraksts un to pieejamības nosacījumi
2) Iestādes dara pieejamus, publicē un kvalitatīvi uztur augstvērtīgos atvērtos datus
3) Izveidoti tiesiskie, organizatoriskie un tehniskie priekšnosacījumi valsts datu plašākai koplietošanai, nodrošinot ES Datu pārvaldības akta pārņemšanu
4) Izveidoti tiesiskie, organizatoriskie un tehniskie priekšnosacījumi privātā sektora produktu ražotāju un saistīto pakalpojumu datu pieejamības nosacījumu ieviešanai, nodrošinot ES Datu akta pārņemšanu
316 VARAM Ministrijas, kuru pārziņā ir augstvērtīgās datu kopas,
VK,
NVO
1) 30.12.2023
2) 30.12.2026
3) 30.12.2024
4) 30.12.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Datu ekonomikas attīstība

240.

240.1.

Izveidosim Valsts pārvaldes datu analītikas kompetenču centru, kam būs kompetence un spējas nodrošināt datu analītikas spējas valdības vajadzībām, kā arī virzīt datos balstītu lēmumu pieņemšanas spēju attīstību un kultūru valsts pārvaldē kopumā. Stiprināt valsts pārvaldes datu analītikas spējas, identificējot un attīstot kompetenču centru, kā arī paaugstinot datu analītikas kompetences nozarēs. 1) Stiprinātas reģionālās attīstības politikas datu analītikas spējas.
2) Paaugstinātas datu analīzes un datos balstītu lēmumu sagatavošanas spējas nozaru ministrijās un valdībā, realizējot kompetenču pilnveides programmu vismaz 100 darbiniekiem
3) Izstrādāts tiesiskais regulējums, nosakot kompleksu risinājumu fizisko personu datu apstrādei publiskās pārvaldes automatizētajos procesos, kad automatizācija pieprasa dažādu reģistru datu savietošanu, t.sk. arī lai būtu iespēja lietot datus tos automatizēti savietojot arī politikas plānošanā, atbalstu plānošanā, normatīvo aktu ietekmes modelēšanā
4) Politikas plānošana veikta modelējot dažādus risinājumus ar faktiskajiem datiem valsts informāciju sistēmās. Valsts informācijas sistēmu datiem tiek nodrošināta tāda kvalitāte un pastāv tādi tehniskie risinājumi, kas atļauj šos datus operatīvi apstrādāt, neieguldot nesamērīgus resursus datu sagatavošanā.
316
317
1-3) VARAM
4) VK
1) EM (CSP), Latvijas Banka, visas ministrijas,
2) VK, visas ministrijas, pašvaldības,
3) visas ministrijas
1) 30.12.2024
2) 31.10.2026
3-4) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Datu ekonomikas attīstība

241.

241.1.

Būtiskajiem valsts IKT attīstības projektiem tiks izveidotas iesaistīto pušu ekosistēmas, kā arī, kur atbilstoši un pieļaujami, valsts platformas tiks veidotas atvērtas sadarbībai ar privātā sektora lietojumiem, īpaši sabiedrībai nozīmīgās jomās (veselība, izglītība u.c.). Nodrošināt, ka valsts būtisko IKT risinājumu ieviešana notiek ciešā sadarbībā ar lietotājiem, proaktīvi apzinot to vajadzības pakalpojumu definēšanas un darbināšanas laikā (gan pakalpojuma dizaina/procesa, gan lietojamības līmenī) 1) Definētas un tiesiski nostiprinātas minimālās prasības lietotāju iesaistei, lietotāju pieredzes pastāvīgas analīzes un pilnveides ietvaram (piem. ieviešot lietotāju padomes) pakalpojumu pārvaldības politikā un tiesiskajā ietvarā. Atbildīgie resori uzsāk ieviešanu
2) Izveidots izstrādātāju/ privātā sektora iesaistīto pušu ekosistēmu sadarbības formāts Valsts reģionālās attīstības aģentūras izstrādātajām koplietošanas risinājumiem, valsts platformu regulējumā nostiprināts sistēmisks tiesiskais ietvars.
316 VARAM Visas ministrijas,
VK
30.12.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Datu ekonomikas attīstība

242.

242.1.

Sekmēsim inovāciju, IKT un tiesisko "smilškastu" izveidošanu, kā arī starptautiskā finansējuma piesaisti inovatīvu risinājumu attīstībai tautsaimniecībā, tai skaitā veselības, izglītības un publisko pakalpojumu jomās. Nodrošināt prioritāro investīciju projektu apkalpošanu, šim nolūkam pilnveidojot "zaļā koridora" regulējumu. 1) Nodrošināts elastīgs un darboties spējīgs mehānisms inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro investīciju atbalstam.
2) Atbalstīti 15 investīciju projektu piesaistot 250 milj. EUR
(rezultāti sasniedzami līdz 2026.gada beigām)
203 EM EM (LIAA) 1) 01.07.2024
2) 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Datu ekonomikas attīstība

242.

242.2.

Sekmēsim inovāciju, IKT un tiesisko "smilškastu" izveidošanu, kā arī starptautiskā finansējuma piesaisti inovatīvu risinājumu attīstībai tautsaimniecībā, tai skaitā veselības, izglītības un publisko pakalpojumu jomās. Sniegt finansiālu un tehnoloģisku atbalstu inovāciju izstrādes procesam KUS, tādējādi veicinot starptautiska finansējuma piesaisti tautsaimniecībai. Nodrošināt zināšanu pārneses platformas izstrādi veselības izglītībā. Sniegt investīciju atbalstu un pilnveidot tiesisko regulējumu vienotas veselības inovāciju vides izveidei veselības nozares inovāciju piesaistei un izvērtēšanai ārstniecības iestādēs. 1) Izveidota vienota platforma akadēmiskā, veselības aprūpes un komercsektora sadarbības veicināšanai.
2) Izveidoti un ieviesti finanšu atbalsta mehānismi inovatīvu risinājumu piesaistei, klīniskai un efektivitātes izvērtēšanai KUS un plašākai ieviešanai ārstniecības iestādēs Latvijā.
69
138
135
EM,
VM
IZM 31.10.2026

IV. KONKURĒTSPĒJA
Datu ekonomikas attīstība

242.

242.3.

Sekmēsim inovāciju, IKT un tiesisko "smilškastu" izveidošanu, kā arī starptautiskā finansējuma piesaisti inovatīvu risinājumu attīstībai tautsaimniecībā, tai skaitā veselības, izglītības un publisko pakalpojumu jomās. Izveidot atbalsta mehānismu ES programmas "Digitālā Eiropa" inovāciju projektu attīstībai un īstenošanai valsts un privātajā sektorā, sekmējot investīciju piesaisti digitālās jomas attīstībai tautsaimniecībā. 1) Uz VARAM bāzes izveidots ES Digitālās Eiropas programmas atbalsta kontaktpunkts, Latvijas pretendentu iesaistei inovāciju programmu konsorcijos
2) Nostiprināts mehānisms nacionālā līdzfinansējuma saņemšanai publiskās pārvaldes un deleģēto funkciju īstenotāju atbalstam dalībai Digitālās Eiropas programmā
317 VARAM Visas ministrijas,
VK
30.12.2023

IV. KONKURĒTSPĒJA
Datu ekonomikas attīstība

242.

242.4.

Sekmēsim inovāciju, IKT un tiesisko "smilškastu" izveidošanu, kā arī starptautiskā finansējuma piesaisti inovatīvu risinājumu attīstībai tautsaimniecībā, tai skaitā veselības, izglītības un publisko pakalpojumu jomās. Attīstīt nacionālās e-identifikācijas un uzticamības pakalpojumu klāstu, papildinot ar jauniem valsts finansētiem pakalpojumiem 1) Attīstīti un iedzīvotājiem garantēti nacionālie e-paraksta un elektroniskās identifikācijas līdzekļi, t.sk. uzsākta ES Digitālās identitātes maka risinājuma ieviešana, izmantošanai valsts un privātā sektorā
2) Izveidoti tiesiskie un organizatoriskie priekšnosacījumi augsta riska mākslīgā intelekta lietojumu uzraudzībai, nodrošinot ES Mākslīgā intelekta akta pārņemšanu
317 VARAM SAM (LVRTC),
IeM (PMLP),
VARAM (VRAA),
Visas ministrijas
30.12.2024

IV. KONKURĒTSPĒJA
Datu ekonomikas attīstība

243.

243.1.

Nodrošināsim Inovāciju iepirkumu pielietojuma pieaugumu publiskajā sektorā, nodrošinot nepieciešamo praktisko metodisko un juridisko atbalstu iepirkumu veicējiem. Veidot inovatīvus risinājumus atbilstoši publiskā sektora pieprasījumam inovāciju jomā. Izmantojot pārrobežu pieredzi, ieviests risinājums inovāciju iepirkuma plašākai izmantošanai un izstrādāta sistēma inovāciju iepirkuma gadījumu identificēšanai, tādējādi panākot publiskā sektora iesaisti inovāciju pasūtījuma veidošanā.   EM FM (IUB),
EM (LIAA)
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Ģimenes un bērnu atbalsta politika un vardarbības mazināšana

244.

244.1.

Īstenosim ilgtspējīgu tautas ataudzes politiku demogrāfiskās situācijas atveseļošanai, kas vērsta uz bērna vislabākajās interesēs balstītu pakalpojumu un cita atbalsta sniegšanu ģimenēm ar bērniem, vadoties pēc principa – bērns centrā. Pilnveidot bērnu tiesību aizsardzības sistēmu un tās nodrošināšanai pastāvošo institucionālo mehānismu. Izstrādāti priekšlikumi bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidošanai, tostarp pārskatot kompetento institūciju lomu un funkciju robežas bērnu interešu un tiesību nodrošināšanā. 430 LM TM,
IZM,
VM,
IeM,
KM,
VARAM,
pašvaldības,
NVO
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Ģimenes un bērnu atbalsta politika un vardarbības mazināšana

244.

244.2.

Īstenosim ilgtspējīgu tautas ataudzes politiku demogrāfiskās situācijas atveseļošanai, kas vērsta uz bērna vislabākajās interesēs balstītu pakalpojumu un cita atbalsta sniegšanu ģimenēm ar bērniem, vadoties pēc principa – bērns centrā. Īstenot Bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas pamatnostādņu 2022.–2027.gadam mērķa par tautas ataudzi plānotos pasākumus. 1) Ieviesti pasākumi ģimenes vērtību spēcināšanai sabiedrībā, atbalsta sistēmas pilnveidei bērna audzināšanai un aprūpei un dzīves kvalitātes uzlabošanai ģimenēs ar bērniem.
2) Palielināta sociālā aizsardzība vecākiem, stiprinot tēva lomu ģimenē.
3) Veikts izvērtējums par ģimenes politikas attīstību un īstenošanu.
77
90
101
102
103
104
351
352
367
LM VK,
KM,
VM,
EM,
SIF,
IZM,
pašvaldības,
NVO
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Ģimenes un bērnu atbalsta politika un vardarbības mazināšana

244.

244.3.

Īstenosim ilgtspējīgu tautas ataudzes politiku demogrāfiskās situācijas atveseļošanai, kas vērsta uz bērna vislabākajās interesēs balstītu pakalpojumu un cita atbalsta sniegšanu ģimenēm ar bērniem, vadoties pēc principa – bērns centrā. Sniegt psihosociālo atbalstu bērniem līdz 18 gadu vecumam (neieskaitot) ar smagu slimību vai funkcionāliem traucējumiem, iespējamu vai esošu invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem. 1) Izveidots psihosociālā atbalsta mehānisms (rokasgrāmatas izstrāde starpinstitucionālai sadarbības veicināšanai).
2) Sniegts psihosociāls atbalsts 4500 bērniem un viņu ģimenes locekļiem.
71
117
LM BKUS,
pašvaldības
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Ģimenes un bērnu atbalsta politika un vardarbības mazināšana

244.

244.4.

Īstenosim ilgtspējīgu tautas ataudzes politiku demogrāfiskās situācijas atveseļošanai, kas vērsta uz bērna vislabākajās interesēs balstītu pakalpojumu un cita atbalsta sniegšanu ģimenēm ar bērniem, vadoties pēc principa – bērns centrā. Īstenot pasākumus bērnu nabadzības novēršanai. Izstrādāts un īstenots plāns par Eiropas Garantiju bērniem.   LM IZM,
EM,
SAM,
SIF,
VM,
KM,
LM (VBTAI),
NVO
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Ģimenes un bērnu atbalsta politika un vardarbības mazināšana

244.

244.5.

Īstenosim ilgtspējīgu tautas ataudzes politiku demogrāfiskās situācijas atveseļošanai, kas vērsta uz bērna vislabākajās interesēs balstītu pakalpojumu un cita atbalsta sniegšanu ģimenēm ar bērniem, vadoties pēc principa – bērns centrā. Paredzēt valdes locekļa tiesības izmantot ar bērnu saistītu atvaļinājumu, nodrošinot bērna labākās intereses. Modernizēts regulējums, nodrošinot kapitālsabiedrības valdes locekļa tiesības saglabāt ieņemamo amatu, atgriežoties no atvaļinājuma, kas saistīts ar bērna piedzimšanu, aprūpi, kopšanu.   TM LM,
VK
31.12.2023

V.DZĪVES KVALITĀTE
Ģimenes un bērnu atbalsta politika un vardarbības mazināšana

244.

244.6.

Īstenosim ilgtspējīgu tautas ataudzes politiku demogrāfiskās situācijas atveseļošanai, kas vērsta uz bērna vislabākajās interesēs balstītu pakalpojumu un cita atbalsta sniegšanu ģimenēm ar bērniem, vadoties pēc principa – bērns centrā. Veicināta vecāku informētība par bērnu audzināšanu. 1) Īstenoti Starptautiskās ģimenes dienas, Mātes dienas un Tēva dienas godināšanas pasākumi.
2) Stiprināta tēvu iesaistīšanās bērnu ikdienas aprūpē, aktīvi izmantojot bērna kopšanas atvaļinājumu un paternitātes atvaļinājumu.
3) Rosinātas diskusijas par Vīriešu dienas iekļaušanu svētku un svinamo dienu sarakstā.
102 LM NVO 31.12.2023

V.DZĪVES KVALITĀTE
Ģimenes un bērnu atbalsta politika un vardarbības mazināšana

245.

245.1.

Ieviesīsim vienotu, preventīvu agrīnā atbalsta sistēmu bērniem un ģimenēm, nodrošinot uz bērna labbūtību vērstu pilnvērtīgu bērna fiziskās un psihiskās veselības attīstību. Ieviest agrīnas, sistēmiskas un pierādījumos balstītas intervences bērnu un jauniešu attīstības un ģimenes labbūtības risku atpazīšanai un novēršanai. 1) Izveidota pierādījumos balstīta attīstību ietekmējošo risku agrīnās atpazīšanas un novērtēšanas sistēma, tai skaitā, izstrādāts nepieciešamais normatīvais regulējums.
2) Rasts vairākas politikas jomas aptverošs institucionāls risinājums bērnu attīstības atbalstam
3) Uzlabota bērna attīstības traucējumu, grūtību un nepietiekamību savlaicīga atpazīšana.
4) Paaugstināta atbalsta pakalpojumu pieejamība ģimenēm un bērniem ar attīstības traucējumiem, grūtībām, nepietiekamībām vai to veidošanās risku.
5) Pilnveidotas speciālistu zināšanas, prasmes un kompetences bērnu un jauniešu attīstības vajadzību identificēšanā un nodrošināšanā.
85
89
VK LM 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Ģimenes un bērnu atbalsta politika un vardarbības mazināšana

246.

246.1.

Specializēsim atbalstu personām, kuri bērnus aprūpē vieni un tiem, kam ģimenē aug bērns ar invaliditāti. Veicināt bērnu, kurus aprūpē viens vecāks, sociālo iekļaušanu un vienlīdzīgu iespēju stiprināšanu. 1) Īstenotas diskusijas par principu un kritēriju "viena vecāka ģimene" noteikšanai.
2) Izvērtētas iespēja ieviest jaunu atbalsta veidu bērniem, kuriem nav noteikta paternitāte.
101 LM TM,
NVO,
pašvaldības
31.12.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Ģimenes un bērnu atbalsta politika un vardarbības mazināšana

246.

246.2.

Specializēsim atbalstu personām, kuri bērnus aprūpē vieni un tiem, kam ģimenē aug bērns ar invaliditāti. 1) Pilnveidot invaliditātes noteikšanas sistēmu bērniem, sekmējot mērķēta atbalsta sniegšanu invaliditātes gadījumā.
2) Nodrošināt sabiedrībā balstītus pakalpojumus bērniem ar invaliditāti.
1) Mainīta pieeja invaliditātes noteikšanas sistēmā bērniem, tai skaitā ieviešot izmaiņas atbalsta sniegšanā invaliditātes gadījumā.
2) Sniegts sociālās aprūpes un "atelpas brīža" pakalpojums vairāk kā 1000 bērniem ar invaliditāti.
3) Sniegts psihosociālās rehabilitācijas pakalpojums 300 bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem (tai skaitā bērniem ar autiskā spektra traucējumiem) un viņu likumiskajiem pārstāvjiem.
117
121
LM 1) VM, IZM, pašvaldības, NVO
2) plānošanas reģioni, pašvaldības, NVO
3) pašvaldības, NVO
1) 31.12.2025
2) 31.10.2026
3) 31.10.2023

V.DZĪVES KVALITĀTE
Ģimenes un bērnu atbalsta politika un vardarbības mazināšana

247.

247.1.

Pilnveidosim iespējas vecākiem būt ekonomiski aktīviem bērna kopšanas laikā līdz 1,5 gadu vecumam. Pārskatīt vecāku pabalsta izmaksas nosacījumus strādājošiem vecāku pabalsta saņēmējiem. Izvērtējums par iespējamo risinājumu ietekmi uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu, administratīvo slogu un uz vecāku motivāciju iesaistīties darba tirgū un sociālās apdrošināšanas sistēmā, vienlaikus vērtējot ietekmi uz ienākumu nevienlīdzību. 103 LM VK,
LM (VSAA)
31.12.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Ģimenes un bērnu atbalsta politika un vardarbības mazināšana

248.

248.1.

Pilnveidosim pirmsskolas izglītības un bērnu uzraudzības pakalpojumus atbilstoši bērna labākajām interesēm un vienlīdzīgai pieejai visā Latvijā. Piesaistīt ES fondu investīcijas pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai jaunu vietu izveidei un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamībai, tādējādi mazinot rindas uz pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēm. Pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai jaunu vietu izveidei un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamībai, piesaistītas ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīcijas vismaz 42,15 milj.euro apmērā (ieskaitot elastības finansējumu). 104
336
VARAM IZM 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Ģimenes un bērnu atbalsta politika un vardarbības mazināšana

249.

249.1.

Pilnveidosim ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu atbalsta sistēmu. Turpināsim deinstitucionalizācijas procesu bez vecāku gādības palikušu bērnu un jauniešu pārejai no aprūpes institūcijām uz aprūpi ģimenēs, attīstot kvalitatīvu audžuģimeņu institūtu, kā arī ieviesīsim ģimeniskai videi pietuvinātus sociālos pakalpojumus bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Palielināt iespējas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem augt ģimenē vai ģimenei pietuvinātā vidē, kā arī nodrošināt individuālajām vajadzībām atbilstošus atbalsta pakalpojumus, veicinot bāreņu un citu īpaši atbalstāmo bērnu un jauniešu grupu pilnvērtīgu sociālo iekļaušanos sabiedrībā. 1) Nodrošināta ģimeniska vide ārpus ģimenes aprūpē esošajiem bērniem.
2) Nodrošināts metodisks un praktisks atbalsts bērnu aprūpē iesaistītajiem ģimenes locekļiem.
3) Bāreņi un bez vecāku gādības palikušie jaunieši pēc pilngadības sasniegšanas ir gatavi patstāvīgai dzīvei sabiedrībā.
4) Izveidots bērnu atbalsta resursu personas (piesaistes personas) institūta pakalpojums institucionālā aprūpē esošajiem bērniem.
117
120
121
LM Pašvaldības,
sociālo pakalpojumu sniedzēji,
NVO
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Ģimenes un bērnu atbalsta politika un vardarbības mazināšana

249.

249.2.

Pilnveidosim ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu atbalsta sistēmu. Turpināsim deinstitucionalizācijas procesu bez vecāku gādības palikušu bērnu un jauniešu pārejai no aprūpes institūcijām uz aprūpi ģimenēs, attīstot kvalitatīvu audžuģimeņu institūtu, kā arī ieviesīsim ģimeniskai videi pietuvinātus sociālos pakalpojumus bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Uzlabot sociālo pakalpojumu kvalitāti bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionālajiem traucējumiem. Mainīta pakalpojuma sniegšanas pieeja – nodrošināts ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums 120 bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionālajiem traucējumiem, kuri saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu valsts institūcijās. 89
117
LM LM (VSAC) 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Ģimenes un bērnu atbalsta politika un vardarbības mazināšana

249.

249.3.

Pilnveidosim ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu atbalsta sistēmu. Turpināsim deinstitucionalizācijas procesu bez vecāku gādības palikušu bērnu un jauniešu pārejai no aprūpes institūcijām uz aprūpi ģimenēs, attīstot kvalitatīvu audžuģimeņu institūtu, kā arī ieviesīsim ģimeniskai videi pietuvinātus sociālos pakalpojumus bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. 1) Pārskatīt ikgadējo finansējuma modeli Ārpus ģimenes atbalsta centriem.
2) Izvērtēt esošo audžuģimeņu finansēšanas modeli.
3) Veidot profesionālu specializēto audžuģimeņu pakalpojumu, ieviešot un paplašinot specializācijas.
4) Pilnveidot atbalsta sistēmu jauniešiem pēc ārpus ģimenes aprūpes beigām.
5) Pārskatīt sniegto atbalstu aizbildņiem.
1) Nodrošināts nepieciešamais atbalsts bērniem, uzņemošajām ģimenēm un speciālistiem.
2) Nodrošināta audžuģimeņu pakalpojuma kvalitāte.
3) Samazinājies bērnu skaits, no kuriem audžuģimenes atsakās.
4) Nodrošinot finansiālu un materiālu atbalstu, veicinātas jauniešu pēc 18 gadu vecuma iespējas turpināt izglītoties un veiksmīgi iekļauties darba tirgū un sabiedrībā.
5) Pilnveidots nepieciešamais atbalsts aizbildņiem.
120
121
LM Pašvaldības,
sociālo pakalpojumu sniedzēji,
NVO
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Ģimenes un bērnu atbalsta politika un vardarbības mazināšana

250.

250.1.

Pilnveidosim atbalsta sistēmu pusaudžiem, lai savlaicīgi reaģētu uz viņu vecumam atbilstošām vajadzībām. Uzlabot bērnu aizsardzību, sekmējot bērna labākajām interesēm atbilstošu līdzdalību un vienlaikus uzlabojot tiesu sistēmu darbību civilprocesa un kriminālprocesa ietvaros. 1) Izstrādāti normatīvie akti un programmas bērnu antisociālas uzvedības novēršanai.
2) Nodrošināta bērnu tiesību aizsardzība un speciālistu koordinēta darbība pārrobežu jautājumos.
3) Īstenota bērnu tiesību aizsardzības sistēmas un starpinstitūciju sadarbības pilnveide.
4) Nodrošināta speciālistu profesionālo zināšanu pilnveide bērnu tiesību aizsardzības jomā.
5) Ieviestas specializētās audžuģimenes bērniem ar uzvedības un atkarības problēmām.
430 LM,
TM
IeM,
VARAM,
pašvaldības
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Ģimenes un bērnu atbalsta politika un vardarbības mazināšana

250.

250.2.

Pilnveidosim atbalsta sistēmu pusaudžiem, lai savlaicīgi reaģētu uz viņu vecumam atbilstošām vajadzībām. 1) Izstrādāt tiesisko ietvaru un metodikas "ielu darbam" ar bērniem un jauniešiem.
2) Veicināt valstī zināšanu pārnesi labas prakses popularizēšanai speciālistiem, kuri sniedz atbalstu jauniešiem ar uzvedības traucējumiem.
3) Izveidot atbalsta pakalpojumus bērniem un jauniešiem ar uzvedības un atkarību riskiem, atbilstoši bērnu un jauniešu individuālajām (dažādajām) vajadzībām.
1) Izstrādāts tiesiskais ietvars un darba metodes "ielu darbam" ar bērniem un jauniešiem.
2) Pilnveidotas speciālistu zināšanas praktiskā pieredzē darbā ar bērniem un jauniešiem ar uzvedības traucējumiem.
3) Attīstīti jauni pakalpojumi bērniem un jauniešiem ar uzvedības un atkarību riskiem.
77
118
430
LM IZM (JSPA),
pašvaldības,
NVO,
sociālo pakalpojumu sniedzēji
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Ģimenes un bērnu atbalsta politika un vardarbības mazināšana

251.

251.1.

Paplašināsim "Studētgods" sociālās stipendijas tvērumu. Pilnveidosim studiju kredītu dzēšanas kārtību bērnu piedzimšanas gadījumos. Paplašināsim "Studētgods" sociālās stipendijas tvērumu, tajā skaita mazturīgajām un trucīgajām iedzīvotāju grupām. Izstrādāt pilnveidotu piedāvājumu studiju kredītu dzēšanai bērnu piedzimšanas gadījumos. Paplašināts "Studētgods" stipendijas tvērumu, tajā skaita mazturīgajām un trucīgajām iedzīvotāju grupām. Izstrādāti priekšlikumi pilnveidotai studiju kredītu dzēšanai, bērnu piedzimšanas gadījumos.   IZM SIF 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Ģimenes un bērnu atbalsta politika un vardarbības mazināšana

252.

252.1.

Paplašināsim ģimeņu atbalsta programmu darbību – Latvijas Goda ģimenes, Ģimenei draudzīga pašvaldība un Ģimenei draudzīga darbavieta – ģimenei draudzīgas vides nodrošināšanai. Paplašināt un pilnveidot ģimeņu atbalsta programmu darbību, mērķtiecīgi informējot sabiedrību par ģimenei draudzīgas vides veidošanu 1) Pilnveidots atbalsts NVO, palielinot pieejamību atbalsta programmām, nodrošinot plašāku informētību par atbalsta saņemšanas iespējām.
2) Izvērtēts Latvijas Goda ģimenes apliecības tvērums un nepieciešamības gadījumā veiktas izmaiņas normatīvajos aktos.
3) īstenota Latvijas Goda ģimenes apliecības digitalizācija.
101
102
SIF VK,
SIF padomē pārstāvētās institūcijas,
NVO
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Ģimenes un bērnu atbalsta politika un vardarbības mazināšana

253.

253.1.

Mazināsim vardarbību, īpaši ģimenē, kā arī pret sievietēm un nepilngadīgo vidū, sekmējot prevenciju, koordināciju un sadarbību starp institūcijām, kā arī apkopojot datus par vardarbību tās novēršanai. 1) Izstrādāt un ieviest iekšējo kārtību (vadlīnijas, metodika), lai nodrošinātu vienotu praksi Valsts policijā darbam ģimenes vardarbības gadījumos, un veicināt starpinstitūciju sadarbības modeļa izveidi ar mērķi izskatīt individuāli ģimenes konfliktu gadījumus.
2) Pilnveidot izsaukumu uz notikumiem par iespējamu vardarbību ģimenē uzskaiti, izveidojot Ziņojumu par notikumu uzskaiti.
1)Izstrādāta iekšējā kārtība, vienotas prakses nodrošināšanai Valsts policijā darbam ģimenes vardarbības jomā.
2) Pilnveidota datu uzskaites sistēma.
  IeM   1) 31.12.2024
2) 31.12.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Ģimenes un bērnu atbalsta politika un vardarbības mazināšana

253.

253.2.

Mazināsim vardarbību, īpaši ģimenē, kā arī pret sievietēm un nepilngadīgo vidū, sekmējot prevenciju, koordināciju un sadarbību starp institūcijām, kā arī apkopojot datus par vardarbību tās novēršanai. Nodrošināt datu par vardarbību uzkrāšanu, apkopošanu un analīzi Pierādījumos un vienotā metodoloģijā balstītas vardarbības monitoringa sistēmas Latvijā izveide. 87 LM IZM,
TM,
IeM,
VM,
pašvaldības
31.12.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Ģimenes un bērnu atbalsta politika un vardarbības mazināšana

253.

253.3.

Mazināsim vardarbību, īpaši ģimenē, kā arī pret sievietēm un nepilngadīgo vidū, sekmējot prevenciju, koordināciju un sadarbību starp institūcijām, kā arī apkopojot datus par vardarbību tās novēršanai. Sniegt mērķtiecīgu atbalstu no vardarbības cietušām personām. 1) Izstrādāts algoritms sociālajiem dienestiem, lai sniegtu mērķtiecīgu atbalstu iedzīvotājiem, par kuriem saņemti policijas ziņojumi par notikušu vardarbību, bet personas atteikušās no sociālo dienestu atbalsta.
2) Pārskatītas valsts sociālās rehabilitācijas programmas no vardarbības cietušajiem, nodrošinot tās atbilstoši mērķgrupas specifiskajām vajadzībām.
87
117
118
LM Pašvaldības,
NVO,
sociālo pakalpojumu sniedzēji
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Ģimenes un bērnu atbalsta politika un vardarbības mazināšana

253.

253.4.

Mazināsim vardarbību, īpaši ģimenē, kā arī pret sievietēm un nepilngadīgo vidū, sekmējot prevenciju, koordināciju un sadarbību starp institūcijām, kā arī apkopojot datus par vardarbību tās novēršanai. Īstenot Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu prasību ieviešanu. 1) Izvērtētas iespējas valsts finansētu rehabilitāciju saņemt anonīmi.
2) Izstrādāti pakalpojumi prostituētām personām.
3) Izveidota starpinstitucionāla darba grupa vardarbības novēršanai.
4) Ikgadēja starpinstitucionāla konference vardarbības mazināšanas pasākumu ieviešanai sadarbībā ar NVO.
87
117
118
LM TM,
IeM
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Ģimenes un bērnu atbalsta politika un vardarbības mazināšana

253.

253.5.

Mazināsim vardarbību, īpaši ģimenē, kā arī pret sievietēm un nepilngadīgo vidū, sekmējot prevenciju, koordināciju un sadarbību starp institūcijām, kā arī apkopojot datus par vardarbību tās novēršanai. Mazināt visu veidu vardarbību pret nepilngadīgajiem, īstenojot preventīvus un pastāvīgus pasākumus jauniešiem, pedagogiem, darbā ar jaunatni iesaistītajiem un ģimenēm. 1) Izstrādāts informatīvais ziņojums par emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādē, un valsts un pašvaldības institūciju sadarbību vardarbības novēršanai ar priekšlikumiem situācijas uzlabošanai un normatīvā regulējuma pilnveidei.
2) Pilnveidota normatīvā bāze fiziskas un emocionāli drošas vides veidošanai, t.sk. izstrādāti grozījumi kārtībā, kādā nodrošināma drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos, pirmās palīdzības sniegšana, vardarbības izskaušana un nepieļaušana izglītības iestādē.
3) Veikts pētījums par monitoringa rīkiem emocionālās, fiziskās un citu risku mazināšanai un izvēlētā rīka iegūtie rezultāti tiek izmantoti kā kritēriji Skolu tīkla efektivitātes rīkā un Risku identificēšanas sistēmā.
4) Izstrādāti metodiskie ieteikumi pašvaldību izglītības stratēģiju izstrādei, lai veicinātu atstumtības risku mazināšanu un atbilstošu resursu plānošanu.
5) Skolēnu, kuri piedzīvojuši dažāda veida (emocionālus, fiziskus u.c.) pāridarījumus skolā, īpatsvara samazinājums no 35% (OECD PISA 2018) uz 23% (OECD PISA 2025), 12% (OECD PISA 2029).
  IZM LM (VBTAI),
VM,
IZM (IKVD),
pašvaldības
1) 28.02.2023
2) 31.12.2023
3) 31.12.2023
4) 31.08.2024
5) 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Ģimenes un bērnu atbalsta politika un vardarbības mazināšana

253.

253.6.

Mazināsim vardarbību, īpaši ģimenē, kā arī pret sievietēm un nepilngadīgo vidū, sekmējot prevenciju, koordināciju un sadarbību starp institūcijām, kā arī apkopojot datus par vardarbību tās novēršanai. Ieviest Barnahus modeli Latvijā ar mērķi vienuviet nodrošināt vardarbībā cietušā bērna labākajām interesēm atbilstošus intervences pasākumus. Veicināta koordinēta institūciju sadarbība darbā ar vardarbībā cietušajiem bērniem, jo īpaši seksuālas vardarbības upuriem, šādu gadījumu savlaicīgā atklāšanā, izmeklēšanā un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanā cietušajam un viņa ģimenei atbilstoši cietušā bērna labākajām interesēm. 117
118
LM VM,
TM,
IeM (VP)
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Ģimenes un bērnu atbalsta politika un vardarbības mazināšana

254.

254.1.

Pilnveidosim sociālās rehabilitācijas sistēmu vardarbības veicējiem. Pilnveidot sociālās rehabilitācijas programmu vardarbību veikušām personām. 1) Aktualizēta esošā sociālās rehabilitācijas programma vardarbību veikušām personām.
2) Sociālās rehabilitācijas programma papildināta ar moduli individuālo konsultāciju nodrošināšanai vardarbību veikušām personām.
3) Izmēģinājumprojekta īstenošana rehabilitācijas programmas ieviešanai (izglītoti speciālisti, programma izmantota darbā ar klientiem).
4) Izmēģinājumprojekta rezultātu izvērtējums un sociālās rehabilitācijas programmas pilnveide.
5) Paplašināts atbalsta un pakalpojumu ietvars vīriešiem ar vardarbīgu uzvedību (palielināts konsultāciju skaits, pieejamas atbalsta grupas).
117
118
LM TM,
IeM (VP),
VM,
IZM,
NVO,
pašvaldības
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Ģimenes un bērnu atbalsta politika un vardarbības mazināšana

254.

254.2.

Pilnveidosim sociālās rehabilitācijas sistēmu vardarbības veicējiem. Ieviest cietušā perspektīvu darbā ar vardarbības veicējiem, un sekmēt dzimumu perspektīvas ieviešanu, nodrošinot pakalpojumu vardarbības veicējiem. 1) Īstenots semināru cikls speciālistiem, kas strādā ar vardarbības veicējiem un vardarbībā cietušajiem, par dzimumā balstītu vardarbību un vardarbībā cietušā perspektīvas nozīmi.
2) Attīstīti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi un programmas nepilngadīgiem vardarbības veicējiem.
117
118
LM IZM,
TM,
NVO
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Materiālais atbalsts un vides pieejamība sociālās nevienlīdzības mazināšanai

255.

255.1.

Mēs rūpēsimies par sociālā budžeta noturību un ilgtspēju cienīgām vecumdienām, turpinot pensiju indeksāciju atbilstoši dzīves dārdzībai un īpaši atbalstot nabadzības riskam pakļautos seniorus. Nodrošināt valsts pensiju un apdrošināšanas atlīdzību indeksāciju atbilstoši inflācijai un algu summas reālajam pieaugumam. 1) Pārskatīts valsts pensijas un apdrošināšanas atlīdzības apmērs, ņemot vērā gan faktisko patēriņu cenu indeksu, gan algu summas reālā pieauguma indeksa ietekmi.
2) Regulāri pārskatītas minimālas pensijas, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, garantēto minimālo ienākumu slieksnis, trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis, ņemot vērā aktuālo procentuālo vērtību no mājsaimniecību ienākumu mediānas.
110
111
113
121
225
LM LM (VSAA) 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Materiālais atbalsts un vides pieejamība sociālās nevienlīdzības mazināšanai

255.

255.2.

Mēs rūpēsimies par sociālā budžeta noturību un ilgtspēju cienīgām vecumdienām, turpinot pensiju indeksāciju atbilstoši dzīves dārdzībai un īpaši atbalstot nabadzības riskam pakļautos seniorus. Palielināt ienākumus vecumdienās, īpaši senioriem ar lielu apdrošināšanas stāžu. Pensiju piemaksu sistēmas pilnveidošana, tai skaitā pakāpeniski atjaunotas piemaksas pie pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim tiem, kas pensionējās pēc 2012.gada 1.janvāra. 110
111
121
225
LM LM (VSAA) 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Materiālais atbalsts un vides pieejamība sociālās nevienlīdzības mazināšanai

255.

255.3.

Mēs rūpēsimies par sociālā budžeta noturību un ilgtspēju cienīgām vecumdienām, turpinot pensiju indeksāciju atbilstoši dzīves dārdzībai un īpaši atbalstot nabadzības riskam pakļautos seniorus. Izstrādāt priekšlikumus pensiju finanšu resursu rezerves fonda izveidošanai. Pilnveidoti pasākumi valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātes nodrošināšanai ilgtermiņā, kompensējot svārstības darbaspējīgo iedzīvotāju demogrāfiskajā noslodzē ar pensionāriem. 225 LM LM (VSAA),
LVB
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Materiālais atbalsts un vides pieejamība sociālās nevienlīdzības mazināšanai

256.

256.1.

Pilnveidosim minimālo ienākumu atbalsta sistēmu (minimālās pensijas, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, garantētā minimālā ienākuma slieksnis, trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis), regulāri pārskatot to apmērus un piesaistot procentuālai vērtībai no mājsaimniecību ienākumu mediānas. Normatīvajos aktos noteikt minimālo ienākumu sliekšņus, tai skaitā minimālo pensiju un aprēķināšanas metodoloģiju, un ikgadēju minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu. 1) Normatīvajos aktos noteikta minimālo ienākumu sliekšņu aprēķināšanas metodoloģija un regulāra minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtība.
2) Regulāri pārskatītas minimālas pensijas, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, garantēto minimālo ienākumu slieksnis, trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis, ņemot vērā aktuālo procentuālo vērtību no mājsaimniecību ienākumu mediānas.
3) Pārskatītas sociālās garantijas bāreņiem un bez vecāku gādības esošiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas.
110
111
113
121
LM KM,
pašvaldības
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Materiālais atbalsts un vides pieejamība sociālās nevienlīdzības mazināšanai

257.

257.1.

Piesaistīsim bērna kopšanas pabalsta apmēru noteiktam sociāli ekonomiskam rādītājam un nodrošināsim tā regulāru pārskatīšanu. Izvērtēt bērna kopšanas pabalsta pārskatīšanas kritērijus. Izstrādāti priekšlikumi regulārai bērna kopšanas pabalsta apmēru pārskatīšanai un piesaistei noteiktam sociāli ekonomiskam rādītājam. 121 LM   31.12.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Materiālais atbalsts un vides pieejamība sociālās nevienlīdzības mazināšanai

258.

258.1.

Ieviesīsim iedzīvotāju vajadzībās balstītu automatizētu un integrētu atbalsta noteikšanas sistēmu, tai skaitā ienākumu apmēra aprēķināšanai uz vienu mājsaimniecības locekli, kas balstīta uz datu apmaiņu starp valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, kā arī izveidojot vienotu daudzbērnu ģimeņu reģistru, lai atvieglotu dažādu atbalsta veidu sniegšanu bez liekām birokrātiskām procedūrām. Izvērtēt iespējas automatizētas un integrētas atbalsta noteikšanas sistēmas ieviešanai. Veikts izvērtējums un izstrādāti priekšlikumi par daļēji automatizētas, digitalizētas un integrētas atbalsta noteikšanas sistēmas ieviešanu, identificējot turpmāk veicamos uzdevumus. 117 LM,
VARAM
EM (CSP),
IeM (PMLP),
FM (VID),
pašvaldības,
LM (VSAA)
30.06.2023

V.DZĪVES KVALITĀTE
Materiālais atbalsts un vides pieejamība sociālās nevienlīdzības mazināšanai

258.

258.2.

Ieviesīsim iedzīvotāju vajadzībās balstītu automatizētu un integrētu atbalsta noteikšanas sistēmu, tai skaitā ienākumu apmēra aprēķināšanai uz vienu mājsaimniecības locekli, kas balstīta uz datu apmaiņu starp valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, kā arī izveidojot vienotu daudzbērnu ģimeņu reģistru, lai atvieglotu dažādu atbalsta veidu sniegšanu bez liekām birokrātiskām procedūrām. Izvērtēt iespējas vienota daudzbērnu ģimeņu reģistra izveidei. Izstrādāti priekšlikumi vienota daudzbērnu ģimeņu reģistra izveidei. 101 LM,
SIF,
VARAM
IeM,
pašvaldības
31.12.2025

V.DZĪVES KVALITĀTE
Materiālais atbalsts un vides pieejamība sociālās nevienlīdzības mazināšanai

259.

259.1.

Turpināsim mērķētu atbalsta sistēmas ieviešanu grūtībās nonākušu iedzīvotāju atbalstam, tai skaitā augstas inflācijas un energoresursu cenu sadārdzinājuma apstākļos. Savlaicīgi nodrošināt nepieciešamos atbalsta pasākumus grūtībās nonākušiem iedzīvotājiem. Nodrošināti mērķēti atbalsta pasākumi grūtībās nonākušu iedzīvotāju atbalstam atbilstoši inflācijas pieaugumam un energoresursu cenu sadārdzinājumam. 121 KEM LM,
LPS
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Materiālais atbalsts un vides pieejamība sociālās nevienlīdzības mazināšanai

259.

259.2.

Turpināsim mērķētu atbalsta sistēmas ieviešanu grūtībās nonākušu iedzīvotāju atbalstam, tai skaitā augstas inflācijas un energoresursu cenu sadārdzinājuma apstākļos. Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām un ESF+ programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027.gadam ietvaros sniegt pārtikas atbalstu (tai skaitā gatavas maltītes zupas virtuvēs) un pamata materiālo palīdzību zemu ienākumu un krīzes situācijā nonākušajām mājsaimniecībām, tai skaitā mājsaimniecībām ar bērniem un īpaši tām mājsaimniecībām, kuru locekļi nevar vai kuriem ir apgrūtinātas iespējas mainīt savu situāciju, tostarp nodrošinot iespēju piedalīties papildpasākumos. Vidēji ik gadu 59 tūkst. personas, tai skaitā 25 tūkst. unikālas personas mājsaimniecībās ar bērniem un 34 tūkst. unikālas personas mājsaimniecībās, kurās ir pensionāri, cilvēki ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma ilgstošie bezdarbnieki u.c., saņem pārtikas atbalstu un pamata materiālo palīdzību, mazinot mājsaimniecību budžeta slogu un palielinot iespēju nodrošināt citas pamatvajadzības. 121 LM FM,
pašvaldības,
SIF,
NVO,
reliģiskās organizācijas
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Materiālais atbalsts un vides pieejamība sociālās nevienlīdzības mazināšanai

260.

260.1.

Veicināsim infrastruktūras pielāgotību un pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tai skaitā veicinot veselīgu dzīvesveidu un integrāciju sabiedrībā. Uzlabot publiskās infrastruktūras pielāgotību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Īstenoti publiskās infrastruktūras, preču un pakalpojumu, t.sk. digitālajā vidē, piekļūstamības prasību uzraudzības projekti.   EM (PTAC)   31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Materiālais atbalsts un vides pieejamība sociālās nevienlīdzības mazināšanai

260.

260.2.

Veicināsim infrastruktūras pielāgotību un pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tai skaitā veicinot veselīgu dzīvesveidu un integrāciju sabiedrībā. Nodrošināt publiskās un privātās infrastruktūras pielāgošanu un vides piekļūstamību personām ar funkcionālajiem traucējumiem. 1) Pielāgotas 63 valsts un pašvaldību iestādes, kurās tiek sniegti labklājības nozares valsts pakalpojumi vai pašvaldības sociālie pakalpojumi.
2) Veikti vides pielāgojumi 259 privātpersonu mājokļos.
3) Pielāgotas ēkas, kurās tiek sniegti sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi, nodrošinot vides pieejamību visām lietotāju mērķa grupām.
4) Izveidots kompetenču attīstības centrs personu ar invaliditāti profesionālai rehabilitācijai un darbam ar personām ar invaliditāti, nodrošinot iekšējās un ārējās vides piekļūstamību visām lietotāju mērķa grupām.
317 LM Visi valsts īpašumu (būvju) pārvaldītāji,
pašvaldības
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Materiālais atbalsts un vides pieejamība sociālās nevienlīdzības mazināšanai

260.

260.3.

Veicināsim infrastruktūras pielāgotību un pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tai skaitā veicinot veselīgu dzīvesveidu un integrāciju sabiedrībā. Veicināt cilvēku ar īpašām vajadzībām integrāciju sabiedrībā Paplašinot projektu pieteikumu konkursu, atbalstītas NVO, kas sniedz atbalstu personām ar īpašām vajadzībām un palielināta šo NVO kapacitāte 121
403
408
SIF   31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Materiālais atbalsts un vides pieejamība sociālās nevienlīdzības mazināšanai

260.

260.4.

Veicināsim infrastruktūras pielāgotību un pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tai skaitā veicinot veselīgu dzīvesveidu un integrāciju sabiedrībā. Piesaistīt ES fondu investīcijas publiskās ārtelpas attīstībai pašvaldībās, tādējādi uzlabojot dzīves vides kvalitāti, sabiedrības drošību un publiskās ārtelpas pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Publiskās ārtelpas attīstībai pašvaldībās piesaistītas ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīcijas vismaz 23,66 milj.euro apmērā (ieskaitot elastības finansējumu). 336 VARAM KM 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Individuālās vajadzībās balstīti pakalpojumi un investīcijas cilvēkresursos

261.

261.1.

Ieviesīsim principu "nauda seko klientam" sociālo pakalpojumu nodrošināšanā neatkarīgi no atbildīgā par uzdevumu (valsts vai pašvaldība). Uzlabot sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu pieejamību personām pēc institucionālās aprūpes. Paplašināts saņēmēju loks un finansējuma apjoms sabiedrībā balstīto pakalpojumu saņemšanai pašvaldībās, novirzot valsts finansējumu ("nauda seko klientam") personām, kuras pēc dzīves institūcijā uzsāk dzīvi pašvaldībā, un personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuras dzīvo pašvaldībā, tādējādi novēršot nepieciešamību pēc pakalpojuma institūcijā. 89
117
LM Pašvaldības 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Individuālās vajadzībās balstīti pakalpojumi un investīcijas cilvēkresursos

261.

261.2.

Ieviesīsim principu "nauda seko klientam" sociālo pakalpojumu nodrošināšanā neatkarīgi no atbildīgā par uzdevumu (valsts vai pašvaldība). Ieviest starptautiski atzītu metodoloģiju pilngadīgas personas funkcionēšanas ierobežojumu novērtēšanā, vienlaikus pilnveidojot valsts sniegto atbalstu invaliditātes seku mazināšanai. 1) Ieviesta WHODAS anketas izmantošana invaliditātes ekspertīzes procesā pilngadīgām personām.
2) Pārskatīts finansiālā atbalsta apmērs invaliditātes seku mazināšanai.
3) Pārskatīti atbalsta pakalpojumi invaliditātes seku mazināšanai.
117 LM Visas ministrijas,
pašvaldības,
NVO
1) 31.12.2025
2) 31.10.2026
3) 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Individuālās vajadzībās balstīti pakalpojumi un investīcijas cilvēkresursos

262.

262.1.

Noteiksim vienotu pašvaldību minimālo sociālo pakalpojumu grozu. Mazināt nevienlīdzību sociālo pakalpojumu pieejamībā starp pašvaldībām. 1) Noteikti pašvaldībā obligāti nodrošināmie sociālie pakalpojumi (minimālais sociālo pakalpojumu grozs).
2) Ieviesta mērķdotācija pašvaldībām, daļēji kompensējot izdevumus par minimālo sociālo pakalpojumu grozā ietverto sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu sniegšanu, veicinātu sociālo pakalpojumu attīstību, tostarp īpaši personām ar multipliem un ļoti smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem pārejas periodā starp bērna un pieaugušā vecumu.
89
117
LM Pašvaldības 1) 31.12.2023
2) 30.06.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Individuālās vajadzībās balstīti pakalpojumi un investīcijas cilvēkresursos

262.

262.2.

Noteiksim vienotu pašvaldību minimālo sociālo pakalpojumu grozu. Nodrošināt sociālos pakalpojumus ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem. Minimālo sociālo pakalpojumu grozā iekļauts bērna atbalsta speciālista pakalpojums ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. 117 LM Pašvaldības,
NVO
31.12.2023

V.DZĪVES KVALITĀTE
Individuālās vajadzībās balstīti pakalpojumi un investīcijas cilvēkresursos

263.

263.1.

Turpināsim attīstīt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus un ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu pieejamību pilngadīgām personām, tai skaitā senioriem. Veicināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību personām ar invaliditāti, palielināt atbalstu cilvēkiem ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, atbalstīt ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstību pensijas vecuma personām. 1) Izveidotas un uzlabotas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas, nodrošinot pakalpojumu sniegšanu 540 personām ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem.
2) Sniegts atbalsts NVO un pašvaldību sociālo inovāciju ieviešanai sociālo pakalpojumu sniegšanā.
3) Nodrošināts ģimeniskai videi pietuvināts ilgstošas aprūpes pakalpojums 850 pensijas vecuma personām.
117 LM Pašvaldības,
plānošanas reģioni
30.06.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Individuālās vajadzībās balstīti pakalpojumi un investīcijas cilvēkresursos

264.

264.1.

Stiprināsim labklājības nozares pamatus un sociālā darba jomā strādājošo profesijas prestižu, virzoties uz konkurētspējīgāku atalgojumu. Nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu sociālo pakalpojumu sniegšanā iesaistītajiem speciālistiem, tai skaitā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās nodarbinātajiem, sociālajiem aprūpētājiem, sociālajiem darbiniekiem. 1) Paaugstināts atalgojums sociālajā jomā strādājošajiem, nodrošinot vismaz amata mēnešalgu grupas skalas minimumu.
2) Uzlabota sociālā jomā strādājošo speciālistu pieejamība.
  LM,
pašvaldības
1) VK 31.12.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Individuālās vajadzībās balstīti pakalpojumi un investīcijas cilvēkresursos

264.

264.2.

Stiprināsim labklājības nozares pamatus un sociālā darba jomā strādājošo profesijas prestižu, virzoties uz konkurētspējīgāku atalgojumu. Veicināt sabiedrības izpratni par sociālo darbu, tādējādi stiprinot arī sociālā darba jomā strādājošo profesijas prestižu. 1) Īstenotas 2 informatīvās kampaņas.
2) Sabiedriskās domas mērījumi nacionālā mērogā demonstrē izpratnes, uzticēšanās un atzinības pieaugumu sociālā darba jomas profesionāļu darbam, salīdzinot ar situāciju 2023. gadā (ex-post pētījuma rezultāti projektā "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās").
3) Īstenots ikgadējs konkurss "Gada balva sociālajā darbā".
4) Izstrādāta cilvēkresursu attīstības stratēģija sociālajā darbā un sociālajā aprūpē.
118
116
LM   30.06.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Individuālās vajadzībās balstīti pakalpojumi un investīcijas cilvēkresursos

265.

265.1.

Pilnveidosim sociālo pakalpojumu institūciju tīkla sistēmu un uzraudzību, uzlabojot pakalpojumu saņēmēju dzīves kvalitāti, pārskatot atsevišķu pakalpojumu sniegšanas organizācijas sistēmu. Nodrošināt sociālo pakalpojumu pieejamību un atbilstību individuālajām personas vajadzībām. 1) Sagatavots plāns par nepieciešamajiem pasākumiem pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai atbilstoši Eiropas Komisijas Ilgtermiņa aprūpes rekomendācijām.
2) Veikts izvērtējums par ilgtermiņa sociālās aprūpes finansēšanas modeļiem.
3) Izstrādāts ilgtermiņa sociālās aprūpes finansēšanas modelis un priekšlikumi pakalpojumu pārvaldībai.
89
117
LM 1), 3) VARAM, pašvaldības,
2) VARAM, pašvaldības
1) 31.12.2023
2) 30.06.2024
3) 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Individuālās vajadzībās balstīti pakalpojumi un investīcijas cilvēkresursos

266.

266.1.

Paplašināsim speciālistu, kas ikdienā strādā ar bērniem un bērnu labā, zināšanas un prasmes, tai skaitā par ANO Bērnu tiesību konvencijas pamatprincipiem. Pilnveidot bērnu tiesību aizsardzības sistēmā iesaistīto speciālistu kvalifikāciju un starpinstitūciju sadarbību. 1) Sistemātiski pilnveidotas speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu, zināšanas, prasmes un kompetences, sekmējot efektīvu, tiesisku un pilnvērtīgu bērnu tiesību un aizsardzību Latvijā.
2) Pārstrādātas speciālo zināšanu mācību programmas speciālistiem bērnu tiesību aizsardzības jomā, lai tās saturiski balstītos ANO Bērnu tiesību konvencijā.
3) Izstrādāta metodika speciālistiem bērna viedokļa noskaidrošanai.
4) Visās augstākās izglītības programmās, kuru absolventiem paredzēts darbs ar bērniem vai lēmumu pieņemšana par bērniem, iekļauts kurss par starptautiskajām bērnu tiesībām.
5) Izveidota valsts stipendiju programma bērnu tiesību speciālistiem starptautiskajās bērnu tiesībās studijām ārvalstīs.
118
430
LM,
IZM
TM 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Individuālās vajadzībās balstīti pakalpojumi un investīcijas cilvēkresursos

267.

267.1.

Nodrošināsim valsts finansētu sociālo darbinieku sagatavošanu par valsts budžeta līdzekļiem, ņemot vērā darba devēju – sociālo pakalpojumu sniedzēju vajadzības. Balstoties nozares darba tirgus pieprasījumā, nodrošināt valsts budžeta finansētu izglītību sociālā darba jomā. Palielināts valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits sociālā darba jomā. 118
116
IZM LM,
VM
1) 30.08.2024
2) 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Individuālās vajadzībās balstīti pakalpojumi un investīcijas cilvēkresursos

268.

268.1.

Ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, nodrošināsim visiem Latvijas nodokļu rezidentiem, tai skaitā bērniem, pensionāriem un iedzīvotājiem, kuri ienākumus gūst Latvijā, vienotu valsts apmaksāto pakalpojumu grozu. Ieviest visaptverošu valsts veselības apdrošināšanas sistēmu (visām personām, kuras dzīvo un strādā Latvijā), atsakoties no divu "grozu principa". Pilnveidots veselības aprūpes finansēšanas modelis, kas visiem Latvijas rezidentiem vai cilvēkiem, kuri Latvijā strādā, uzturas ar uzturēšanās vai darba atļaujam, nodrošina vienādus valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. 60
61
68
VM FM,
LM
29.12.2023

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

269.

269.1.

Turpināsim palielināt publiskā sektora finansējumu veselības aprūpei, virzoties uz to, lai veselības nozares budžets veidotu vismaz 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem, tā mazinot iedzīvotāju augstos tiešmaksājumus un finansiālās barjeras veselības aprūpes pieejamībai. Palielināt valsts budžeta finansējumu veselības aprūpei, tai skaitā kompensējamām zālēm. Veselības aprūpes vispārējās valdības sektora (Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regulas (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (Dokuments attiecas uz EEZ) A pielikuma 2.113. punkta izpratnē) finansējums veido:
a) 2023. gadā vismaz 13,3% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem;
b) 2024.gadā vismaz 12,7% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem;
c) 2025. gadā vismaz 13,5% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
60
61
62
68
VM   31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

270.

270.1.

Veiksim pasākumus izmaksu efektivitātes paaugstināšanai, tiecoties efektīvāk izmantot veselības nozarei jau piešķirto finansējumu. Attīstīt veselības aprūpes rezultātu novērtēšanu un nodrošināt rādītāju pieejamību sabiedrībai, ieviest vērtībās balstītu veselības aprūpes finansēšanas modeli, lai uzlabotu pacientu veselības rezultātus un veselības aprūpes sistēmas darbību, vienlaikus kontrolējot pieaugošās veselības aprūpes izmaksas. 1) Noteikti, monitorēti veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes kritēriji, tai skaitā, veicot veselības aprūpes pakalpojumu stratēģiskos iepirkumus, un tos integrējot apmaksas modelī.
2) Izstrādāts un apstiprināts vērtībā balstītas veselības aprūpes pieejas ieviešanas plāns.
3) Piešķirts finansējums pilotprojektu ieviešanai un uzsākti pilotprojekti atsevišķām diagnozēm vai diagnožu grupām, atbilstoši prioritārajām jomām Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021. - 2027. gadam ietvaros, izmantojot "ar diagnozēm saistītas grupas" (DRG - diagnosis related group) un pilna aprūpes cikla apmaksas modeļus.
4) Publiskajai apspriešanai nodots normatīvā regulējuma projekts vērtībā balstītu iepirkumu organizēšanai.
5) Sadarbībā ar augstskolām, profesionālajām organizācijām un pakalpojumu sniedzējiem izstrādātas un pilotētas vismaz 10 pakalpojumu pirkšanas programmas, kurās pakalpojumu apmaksa saistīta ar sasniegto rezultātu.
59
63
70
VM VM (NVD, SPKC, VI),
ārstniecības iestādes,
profesionālās asociācijas,
universitātes,
pacientu organizācijas
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

270.

270.2.

Veiksim pasākumus izmaksu efektivitātes paaugstināšanai, tiecoties efektīvāk izmantot veselības nozarei jau piešķirto finansējumu. Attīstīt ar zālēm nesaistītu medicīnisko tehnoloģiju novērtēšanu, tai skaitā stiprināt medicīnisko tehnoloģiju novērtēšanas kapacitāti. Izstrādāta Medicīnisko tehnoloģiju izvērtēšanas stratēģija, rīcības plāns un vadlīnijas. 70
72
VM VM (NVD, ZVA),
augstskolas
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

270.

270.3.

Veiksim pasākumus izmaksu efektivitātes paaugstināšanai, tiecoties efektīvāk izmantot veselības nozarei jau piešķirto finansējumu. Nodrošināt efektīvu stacionārās veselības aprūpes un laboratoriskās diagnostikas finansējuma izmantošanu. 1) Veikta centralizēta antibiotiku un pretsāpju - pretiekaisuma zāļu iepirkšana stacionāru vajadzībām un izdevumu par šo zāļu iegādi stacionāros samazināšana.
2) Izvērtētas un ieviestas nepieciešamās valsts apmaksātu laboratorisko pakalpojumu klāsta izmaiņas veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai un samazināts nepamatoti veikto laboratorisko izmeklējumu skaits, ņemot vērā pacientu drošību, pakalpojumu kvalitāti un izmaksu efektivitāti.
3) Stacionāros sniegto pakalpojumu pārvērtēšana un daļēja pārvirzīšana uz dienas stacionāra pakalpojumiem.
70 VM VM (NVD, VI, ZVA, RAKUS, BKUS, PSKUS),
VADDA,
NVO
1) 31.10.2026
2) 31.12.2024
3) 01.01.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

270.

270.4.

Veiksim pasākumus izmaksu efektivitātes paaugstināšanai, tiecoties efektīvāk izmantot veselības nozarei jau piešķirto finansējumu. Veicināt pacienta līdzestību ārstēšanas procesā un risināt jautājumu par savlaicīgu pacientu pierakstu uz veselības aprūpes pakalpojumiem neatcelšanu tā neizmantošanas gadījumā, lai novērstu vai mazinātu neizmantotos pierakstus uz veselības aprūpes pakalpojumiem, tādējādi ierobežojot citu personu tiesības laikus saņemt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus un kopumā pagarinot gaidīšanas laiku uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. 1) Ieviestas praksē pacientu līdzestības mērīšanas un uzlabošanas metodes noteiktās hronisko slimību grupās.
2) Izstrādāta kārtība un noteiktas iesaistīto pušu tiesības un pienākumi gadījumos, kad pacients neierodas uz pieteikto vizīti pie ārstniecības personas un nav to laikus atcēlis.
60
70
VM Profesionālās asociācijas,
pacientu organizācijas,
universitātes
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

270.

270.5.

Veiksim pasākumus izmaksu efektivitātes paaugstināšanai, tiecoties efektīvāk izmantot veselības nozarei jau piešķirto finansējumu. Stiprināt primāro un sekundāro profilaksi, izmantojot aktuālajās pasaules un Eiropas rekomendācijās ieteiktās skrīninga un agrīnas diagnostikas iespējas, lai savlaicīgi noteiktu un novērstu cilvēka veselības riska faktorus un saslimšanas gadījumu skaitu.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
Izvērtēta iespējas ieviest pasaules un Eiropas rekomendācijās ieteiktās skrīninga un agrīnas diagnostikas iespējas. 59
63
68
70
VM Pakalpojumu sniedzēji un profesionālās organizācijas 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

270.

270.6.

Veiksim pasākumus izmaksu efektivitātes paaugstināšanai, tiecoties efektīvāk izmantot veselības nozarei jau piešķirto finansējumu. Pilnveidot darbnespējas lapu izrakstīšanas kārtību. 1) Kopā ar galvenajiem speciālistiem izvērtēta iespēja noteikt vidējo darbnespējas lapu izsniegšanas ilgumu atkarībā no diagnožu grupām.
2) Sagatavoti priekšlikumi darbnespējas režīmu ieviešanai.
  VM   30.12.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

270.

270.7.

Veiksim pasākumus izmaksu efektivitātes paaugstināšanai, tiecoties efektīvāk izmantot veselības nozarei jau piešķirto finansējumu. Pārskatīt nosacījumus nosūtīšanai uz dārgajiem (izmaksu ietilpīgajiem) izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām. Katru gadu tiek pārskatīti nosacījumi nosūtīšanai uz dārgajiem izmeklējumiem 10% dārgo izmeklējumu.   VM VM (NVD) Ikgadēji

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

271.

271.1.

Lai nodrošinātu Eiropas Savienības vidējam līmenim atbilstošu ārstu un māsu skaitu, sekmēsim ārstniecības personāla ilgtspējīgu attīstību un piesaisti valsts finansētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, pilnveidojot mediķu un veselības nozarē strādājošo atalgojuma sistēmu, kā arī rūpējoties par atalgojuma palielināšanu nozarē strādājošiem. Gādājot par medicīnas personāla atjaunotni, nodrošināsim pietiekamu valsts apmaksātu studiju vietu skaitu rezidentūrā un māszinību studiju programmās. Izstrādāt Veselības nozares cilvēkresursu stratēģiju, apzinot nepieciešamo ārstniecības personu skaitu pakalpojumu nodrošināšanai nākotnē un definējot konkrētas aktivitātes ārstniecības personu piesaistei, attīstībai un noturēšanai valsts finansētās veselības aprūpes sektorā. (Sasaistē ar 291.1.) 1) Izstrādāts cilvēkresursu kartējums.
2) Izstrādāts cilvēkresursu plānošanas modelis.
3) Izstrādātas tehniskās specifikācijas Ārstniecības personu reģistra modernizācijai un modernizēts Ārstniecības personu reģistrs (reģistra modernizācija 291.1. pasākuma ietvaros).
4) Izstrādāti risinājumi tālākizglītības sistēmas pilnveidei veselības aprūpes sektorā, tai skaitā simulētās medicīnas attīstībai izglītības procesā.
60
64
65
68
69
VM IZM,
EM,
VM (NVD, VI),
ārstniecības iestādes,
profesionālās asociācijas
31.07.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

271.

271.2.

Lai nodrošinātu Eiropas Savienības vidējam līmenim atbilstošu ārstu un māsu skaitu, sekmēsim ārstniecības personāla ilgtspējīgu attīstību un piesaisti valsts finansētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, pilnveidojot mediķu un veselības nozarē strādājošo atalgojuma sistēmu, kā arī rūpējoties par atalgojuma palielināšanu nozarē strādājošiem. Gādājot par medicīnas personāla atjaunotni, nodrošināsim pietiekamu valsts apmaksātu studiju vietu skaitu rezidentūrā un māszinību studiju programmās. Ieviest jaunu ārstniecības personu darba samaksas kārtību. Izvērtēti pilna darba laika ekvivalentā bāzēta darba organizācijas un samaksas pilotprojekta rezultāti un izmantoti normatīvā regulējuma izstrādē. 60
64
65
68
69
VM   31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

271.

271.3.

Lai nodrošinātu Eiropas Savienības vidējam līmenim atbilstošu ārstu un māsu skaitu, sekmēsim ārstniecības personāla ilgtspējīgu attīstību un piesaisti valsts finansētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, pilnveidojot mediķu un veselības nozarē strādājošo atalgojuma sistēmu, kā arī rūpējoties par atalgojuma palielināšanu nozarē strādājošiem. Gādājot par medicīnas personāla atjaunotni, nodrošināsim pietiekamu valsts apmaksātu studiju vietu skaitu rezidentūrā un māszinību studiju programmās. Palielināt darba samaksai novirzāmo finansējumu veselības nozarē strādājošajiem atbilstoši MK un Saeimas lēmumiem. Pakalpojuma tarifos noteiktā mēneša vidējā darba samaksa (VDS) veselības aprūpes nozares darbiniekiem tiek palielināta katru gadu.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā
60
64
65
68
69
VM   Ikgadēji

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

271.

271.4.

Lai nodrošinātu Eiropas Savienības vidējam līmenim atbilstošu ārstu un māsu skaitu, sekmēsim ārstniecības personāla ilgtspējīgu attīstību un piesaisti valsts finansētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, pilnveidojot mediķu un veselības nozarē strādājošo atalgojuma sistēmu, kā arī rūpējoties par atalgojuma palielināšanu nozarē strādājošiem. Gādājot par medicīnas personāla atjaunotni, nodrošināsim pietiekamu valsts apmaksātu studiju vietu skaitu rezidentūrā un māszinību studiju programmās. Sagatavot ārstniecības personas atbilstoši pieprasījumam darba tirgū.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) 2023./2024. studiju gadā palielināta uzņemšana māszinību studiju programmās par 250, ārsta palīga studiju programmās par 200 studiju vietām.
2) Sākot ar 2023./2024. studiju gadu nodrošināta no valsts budžeta finansētās rezidentūras uzņemšana optimālā apjomā t.i. līdz 280 vietām.
3) Ārstu apakšspecialitātes un papildspecialitātes tiek apgūtas profesionālajā tālākizglītībā.
4) Universitātes, slēdzot rezidentūras līgumus ar ārstniecības iestādēm, ņem vērā stacionāro ārstniecības iestāžu iespējas (t. sk. vakances) un gatavību nodrošināt kvalitatīvu rezidentūras izglītības procesu, kā arī ģimenes ārstu rezidentūras īstenošanu ģimenes ārstu praksēs plānot sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu, vērtējot datus par ģimenes ārstu pakalpojumu pieejamību un nepieciešamo jauno speciālistu piesaisti ģimenes ārsta specialitātē.
5) Nodrošināta medicīnas izglītības programmu pāreja uz 100% nodrošinājumu pēc optimālajiem koeficientiem, tai skaitā palielinot ārstniecības iestāžu par apmācību atbildīgā personāla atalgojumu.
60
64
65
68
70
VM 1) IZM, RSU, LU, DU, medicīnas koledžas,
2) RSU, LU,
3) IZM, RSU, LU, LĀB, profesionālās asociācijas,
4) RSU, LU, VM (NVD), LĀB, ārstniecības iestādes, profesionālās asociācijas,
5) IZM, LU, RSU, DU, medicīnas koledžas, ārstniecības iestādes.
1) 31.12.2023. un turpmāk
2) 01.04.2023. un turpmāk
3) 01.06.2024. un turpmāk
4) 01.10.2023. un turpmāk
5) 31.07.2026.

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

272.

272.1.

Sagatavosim tarifu pārskatīšanas plānu un nodrošināsim pakāpenisku to pārskatīšanu, virzoties uz to, lai valsts nodrošinātā maksa par veselības aprūpes pakalpojumu būtu atbilstoša faktiskajām izmaksām. Izveidosim un ieviesīsim tarifu indeksācijas sistēmu. Pārskatīt un pārrēķināt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu tarifus atbilstoši faktiskajām izmaksām un prioritārajām jomām.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Sagatavots valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu tarifu pārskatīšanas plāns.
2) Pakāpeniski pārskatīti valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumu tarifi, lai tie būtu atbilstoši faktiskajām izmaksām, t.sk.tiktu iekļautas tehnoloģiju amortizācijas un ar to saistītās izmaksas, ja tiks piešķirts papildu finansējums.
3) Izstrādāta un apstiprināta metodika tarifu indeksācijai.
68
72
VM VM (NVD),
ārstniecības iestādes,
profesionālās asociācijas
1) 31.12.2023
2) ik gadu visu periodu
3) 31.03.2024.

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

273.

273.1.

Palielināsim primārās veselības aprūpes lomu uz pacientu orientētas veselības aprūpes nodrošināšanā, uzlabojot tās kvalitāti un sadarbību ar pašvaldību. Lai to panāktu, pārskatīsim un kalibrēsim kvalitātes prasības, pilnveidosim maksājumu sistēmu, palielināsim piemaksas par kvalitāti, stiprināsim ģimenes ārsta komandu kā multidisciplināru komandu, kā arī definēsim pušu pienākumus attiecībās starp ģimenes ārstiem un pašvaldībām. Definēt primārās veselības aprūpes pakalpojumu grozu. Izveidots primārās veselības aprūpes pakalpojumu grozs, kas pieejams visā Latvijā, ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tādējādi uzlabojot primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. 59
60
62
63
70
VM VM (NVD),
profesionālās asociācijas,
pacientu organizācijas
30.09.2023

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

273.

273.2.

Palielināsim primārās veselības aprūpes lomu uz pacientu orientētas veselības aprūpes nodrošināšanā, uzlabojot tās kvalitāti un sadarbību ar pašvaldību. Lai to panāktu, pārskatīsim un kalibrēsim kvalitātes prasības, pilnveidosim maksājumu sistēmu, palielināsim piemaksas par kvalitāti, stiprināsim ģimenes ārsta komandu kā multidisciplināru komandu, kā arī definēsim pušu pienākumus attiecībās starp ģimenes ārstiem un pašvaldībām. Pilnveidot primārās veselības aprūpes finansēšanas modeli. Pilnveidots nozarē strādājošajiem skaidrāk izprotams primārās veselības aprūpes finansēšanas modelis. 70 VM VM (NVD),
profesionālās asociācijas
30.06.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

273.

273.3.

Palielināsim primārās veselības aprūpes lomu uz pacientu orientētas veselības aprūpes nodrošināšanā, uzlabojot tās kvalitāti un sadarbību ar pašvaldību. Lai to panāktu, pārskatīsim un kalibrēsim kvalitātes prasības, pilnveidosim maksājumu sistēmu, palielināsim piemaksas par kvalitāti, stiprināsim ģimenes ārsta komandu kā multidisciplināru komandu, kā arī definēsim pušu pienākumus attiecībās starp ģimenes ārstiem un pašvaldībām. Stiprināt ģimenes ārsta prakses komandu. Nodrošināta papildus darbinieka piesaiste, savstarpēja ģimenes ārstu aizvietošana slimību vai atvaļinājumu gadījumos, kā arī definēta darba organizācijas prasības ģimenes ārstu praksē kompetenču līmenī.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
62
68
69
70
VM VM (NVD),
profesionālās asociācijas,
izglītības iestādes
31.12.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

274.

274.1.

Nodrošināsim sekundārās veselības aprūpes un hronisko pacientu aprūpes tīkla sakārtošanu, saglabājot pakalpojumu pieejamību reģionos – pēc iespējas tuvāk pacienta dzīvesvietai. Uzlabot sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. 1) Veikts pētījums, lai identificētu vājos posmus sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā.
2) Sagatavoti priekšlikumi rīcībpolitikas izmaiņām sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā un veikti grozījumi normatīvajos aktos.
60
68
VM VM (NVD),
pakalpojumu sniedzēji,
pacientu organizācijas
1) 31.12.2023
2) 31.12.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

274.

274.2.

Nodrošināsim sekundārās veselības aprūpes un hronisko pacientu aprūpes tīkla sakārtošanu, saglabājot pakalpojumu pieejamību reģionos – pēc iespējas tuvāk pacienta dzīvesvietai. Uzlabot hronisko pacientu aprūpi stacionārās ārstniecības iestādēs. Sagatavoti priekšlikumi hronisko pacientu aprūpes uzlabošanai stacionārās ārstniecības iestādēs, t.sk. hronisko pacientu aprūpes uzlabošanas iespējām Rīgas plānošanas teritorijā. 71 VM LPS,
VM (NVD),
ārstniecības iestādes,
pacientu organizācijas
31.12.2023

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

275.

275.1.

Turpināsim slimnīcu tīkla sakārtošanu, veidojot slimnīcu reģionālos konsorcijus un nostiprinot valsts līdzdalību stratēģiski svarīgās reģionālā līmeņa (4.līmenis) slimnīcās. Uzlabot slimnīcu sadarbību un veicināt pakalpojumu sniegšanu stacionāros atbilstoši definētajam slimnīcu sadalījumam aprūpes līmeņos. 1) Pārskatītas prasības slimnīcu līmeņiem un veselības aprūpes pakalpojumu profiliem.
2) Pilnveidoti kvalitātes kritēriji slimnīcu līmeņu noteiktu profilu novērtēšanai.
3) Noteiktas slimnīcu atbildības teritorijas, sadarbības iespējas un tiesības slimnīcu sadarbības tīkla ietvaros un sagatavoti priekšlikumi normatīvo aktu grozījumiem.
70
71
72
VM VM (NVD, SPKC, VI),
ārstniecības iestādes,
profesionālās asociācijas,
universitātes
1) ik gadu
2) 31.12.2024 (pēc metodisko centru izveides)
3) 31.12.2023

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

275.

275.2.

Turpināsim slimnīcu tīkla sakārtošanu, veidojot slimnīcu reģionālos konsorcijus un nostiprinot valsts līdzdalību stratēģiski svarīgās reģionālā līmeņa (4.līmenis) slimnīcās. Izvērtēt iespēju valsts līdzdalības nodrošināšanai stratēģiski svarīgās reģionālā līmeņa slimnīcās. Izvērtēti valsts līdzdalības ieguvumi un trūkumi stratēģiski svarīgās reģionālas slimnīcās atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam. 72 VM   31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

276.

276.1.

Lai veidotu valstī vienotu pieeju veselības aprūpes pakalpojuma saturam un sniegšanai, nodrošinātu pakalpojumu efektivitātes un kvalitātes uzlabošanu un novērstu funkciju un augstas klases terciāro veselības aprūpes pakalpojumu dublēšanos, pie vadošajām slimnīcām izveidosim kompetenču (metodiskās vadības) centrus prioritārajās veselības jomās un rehabilitācijā. Izveidot metodiskās vadības centrus un nodrošināt metodisko vadību noteiktās veselības aprūpes jomās, un, sadarbojoties ar universitātēm, realizēt zināšanu pārnesi un ieviest metodiskos jauninājumus medicīnā. Pasākuma īstenošanai nepieciešams papildus valsts budžeta finansējums. 1) Izveidoti metodiskās vadības centri noteiktās veselības aprūpes jomās - onkoloģijā, kardioloģijā, pediatrijā, psihiatrijā, bērnu psihiatrijā, rehabilitācijā, kā arī traumatoloģijā un ortopēdijā, dzemdniecībā un ginekoloģijā un radioloģijā, ja tiks piešķirts papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums.
2) Izveidots AMR metodiskās vadības centrs, ja tiks piešķirts papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums.
63
70
VM VM (NVD),
ārstniecības iestādes
1) 31.12.2024
2) 31.12.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

277.

277.1.

Lai nodrošinātu savlaicīgāku onkoloģisko slimību atklāšanu un labāku onkoloģisko pacientu aprūpi, sadarbojoties ar augstākās izglītības un pētniecības institūcijām, uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas bāzes veidosim valsts vēža centru kā kompetences centru vēža ārstniecības un pētniecības jomā, kurš sekmē izmeklējumu un nepieciešamo skrīningu pieejamību riska grupās, mūsdienīgu ārstniecības metožu iekļaušanu valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā un novērš rindas uz ķīmijterapijas pakalpojumu saņemšanu. Izveidot Vēža metodiskās vadības centru un nodrošināt metodisko vadību onkoloģijā. 1) Izveidots Vēža metodiskās vadības centrs, pamatojoties uz Ministru kabineta 06.12.2022. noteikumiem Nr. 760 ""Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 4.1.1.r. reformas "Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība" atskaites punkta "Nodrošināt metodisko vadību onkoloģijas jomā" īstenošanas noteikumi".
2) Ieviesti vienoti onkoloģisko pacientu ceļi Latvijā saskaņā ar starptautiskajām vadlīnijām, vienota onkoloģijas ārstēšanas un aprūpes jomas pārvaldību un metodiskā vadību un sadarbības tīkla izveidi starp slimnīcām, kas specializējas onkoloģisko pacientu ārstēšanā un aprūpē.
3) Izstrādātas vadlīnijas onkoloģijas jomas infrastruktūras attīstībai vēža ārstniecības un aprūpes iestādēs.
63
70
VM   31.08.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

277.

277.2.

Lai nodrošinātu savlaicīgāku onkoloģisko slimību atklāšanu un labāku onkoloģisko pacientu aprūpi, sadarbojoties ar augstākās izglītības un pētniecības institūcijām, uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas bāzes veidosim valsts vēža centru kā kompetences centru vēža ārstniecības un pētniecības jomā, kurš sekmē izmeklējumu un nepieciešamo skrīningu pieejamību riska grupās, mūsdienīgu ārstniecības metožu iekļaušanu valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā un novērš rindas uz ķīmijterapijas pakalpojumu saņemšanu. Uzlabot vakcinācijas pret CPV pārklājumu gan meiteņu, gan zēnu vidū.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Palielināta valsts iepirkto CPV vakcīnu pieejamība meiteņu un zēnu vakcinācijai.
2) Veikti sabiedrības informēšanas pasākumi vakcinācijas aptveres rādītāju uzlabošanai.
59
63
70
78
VM Pacientu organizācijas no 2023.gada un turpmāk

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

278.

278.1.

Stiprinot veselīga dzīvesveida paradumus sabiedrībā un profilaksi, uzlabojot diagnostiku un ārstēšanu, mazināsim novēršamo mirstību no sirds un asinsvadu slimībām, tādējādi pagarinot veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu un dzīvildzi. Izstrādāts "Pasākumu plāns liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai un fizisko aktivitāšu veicināšanai Latvijas iedzīvotājiem 2024.-2028.gadam" un nodrošināta tā īstenošana. 1) Īstenoti koordinēti pasākumi fiziskās aktivitātes veicināšanai un fizisko aktivitāšu pieejamības uzlabošanai.
2) Ieviesti pasākumi veselīgas pārtikas izvēles veicināšanai.
3) Īstenoti pasākumi sabiedrības izpratnes un iemaņu veidošanai atbilstošu fizisko aktivitāšu plānošanai un veselīga, sabalansēta uztura veicināšanai.
4) Uzlabota aptaukošanās un aptaukošanos veicinošu risku savlaicīga atklāšana un ārstēšanas iespējas, kā arī uzlabota nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība personām ar aptaukošanos un lieko svaru.
59
63
VM VM (SPKC),
ZM,
LM,
IZM,
KM,
RSU,
LU,
pašvaldības,
pacientu organizācijas,
NVO
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

278.

278.2.

Stiprinot veselīga dzīvesveida paradumus sabiedrībā un profilaksi, uzlabojot diagnostiku un ārstēšanu, mazināsim novēršamo mirstību no sirds un asinsvadu slimībām, tādējādi pagarinot veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu un dzīvildzi. Izstrādāt Sirds un asinsvadu veselības aprūpes uzlabošanas rīcības plānu 2025.-2027.gadam.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
Noteikti nepieciešamie pasākumi veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai iedzīvotāju sirds un asinsvadu veselības uzlabošanai. 59
63
68
70
78
VM VM (NVD, SPKC, VI, ZVA),
profesionālās asociācijas,
ārstniecības iestādes,
augstskolas,
pacientu organizācijas
NVO
31.12.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

279.

279.1.

Nodrošināsim bērniem paredzēto ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes pilnveidošanu, tai skaitā uzlabojot ģimenes ārstu iesaisti bērnu attīstības risku un traucējumu savlaicīgā identificēšanā un turpmākās rīcības algoritmu ieviešanā, īpaši bērnu psihiskās veselības jomā, kā arī attīstot ģimenēm ar bērniem pieejamo profilakses un agrīnas intervences pakalpojumu klāstu. Uzlabosim mātes un bērna veselības aprūpi. Uzlabot veselības aprūpes pakalpojumus bērniem. 1) Izstrādāts informatīvais ziņojums, kurā sniegti priekšlikumi veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtībai veseliem bērniem un bērniem ar hroniskām slimībām.
Izstrādāts pakalpojumu kartējums:
1a) Vesela bērna aprūpe Profilaktisko pakalpojumu, t.sk. vakcinācijas, skrīninga (jaundzimušo; redzes; dzirdes; psihisko un uzvedības traucējumu), zobu higiēnista pieejamība, īpaši reģionos; veselības pratības attīstīšana; Piena bankas uzturēšana priekšlaikus dzimušajiem.
1b) Slima bērna aprūpe. Veselības pakalpojumu pieejamības un kvalitātes pilnveidošana visos aprūpes līmeņos, kā arī dinamiskās novērošanas un pārejas no bērnu veselības aprūpes uz pieaugušo aprūpi un nodrošināšana hroniski slimiem bērniem.
2) Izstrādāts Mātes un bērna veselības plāns 2025.-2027.gadam.
59
63
66
67
68
70
71
72
78
VM VM (NVD, SPKC, VI, BKUS),
Profesionālās asociācijas,
Pacientu organizācijas,
NVO
1) 30.12.2023
2) 30.12.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

279.

279.2.

Nodrošināsim bērniem paredzēto ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes pilnveidošanu, tai skaitā uzlabojot ģimenes ārstu iesaisti bērnu attīstības risku un traucējumu savlaicīgā identificēšanā un turpmākās rīcības algoritmu ieviešanā, īpaši bērnu psihiskās veselības jomā, kā arī attīstot ģimenēm ar bērniem pieejamo profilakses un agrīnas intervences pakalpojumu klāstu. Uzlabosim mātes un bērna veselības aprūpi. Uzlabot valsts apmaksātu zobārstniecības pakalpojumu pieejamību bērniem (sasaistē ar 283.1.pasākumu).
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
Nodrošināta zobārstniecības tarifu atbilstība faktiskajam izmaksām, tādējādi uzlabojot valsts apmaksāto zobārstniecības pakalpojumu pieejamību, t.sk. reģionos. 61
68
VM VM (NVD, SPKC),
ārstniecības iestādes,
profesionālās asociācijas
30.12.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

280.

280.1.

Apzinoties, ka krīzes prioritāri ietekmē iedzīvotāju emocionālo un psihisko veselību, kā rezultātā cieš darbspējas, produktivitāte, ienākumi, attiecības un spēja iekļauties sabiedrībā, stiprināsim iedzīvotāju emocionālo un psiholoģisko noturību. Nodrošināsim psihisko traucējumu agrīnu diagnostiku un uz mērķa grupām orientētu profilaksi un agrīnu intervenci, psihiskās veselības aprūpes, kā arī sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju un pašvaldībām sabiedrībā un izglītības vidē balstītu pakalpojumu attīstību. Nodrošināt kvalitatīvu nemedikamentozo terapiju pieejamību ambulatorajos psihiskās veselības centros.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Izvērtēta esošā situācija, veicot sniegto pakalpojumu izpēti.
2) Izstrādātas vienotas prasības ambulatoriem psihiskās veselības aprūpes centriem (šobrīd tikai 30% multiprofesionālās komandas ir pilnvērtīgi nokomplektētas).
3) Ieviestas izstrādātās prasības ārstniecības iestādēm.
59
63
71
78
83
84
VM VM (NVD, RPNC),
profesionālās asociācijas
30.12.2024 (pēc metodisko centru ieviešanas)

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

280.

280.2.

Apzinoties, ka krīzes prioritāri ietekmē iedzīvotāju emocionālo un psihisko veselību, kā rezultātā cieš darbspējas, produktivitāte, ienākumi, attiecības un spēja iekļauties sabiedrībā, stiprināsim iedzīvotāju emocionālo un psiholoģisko noturību. Nodrošināsim psihisko traucējumu agrīnu diagnostiku un uz mērķa grupām orientētu profilaksi un agrīnu intervenci, psihiskās veselības aprūpes, kā arī sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju un pašvaldībām sabiedrībā un izglītības vidē balstītu pakalpojumu attīstību. Veicināt sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstību.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Ieviesta agrīnā intervences programma pacientiem ar autiskā spektra un citiem attīstības traucējumiem.
2) Trīs ārstniecības iestādēs ieviesta agrīnās intervences programma pacientiem ar šizofrēniju, kā arī izstrādāta un ieviesta ēšanas traucējumu programma pēc papildu finansējuma piešķiršanas
71 VM LM
VM (NVD),
ārstniecības iestādes,
profesionālās asociācijas
31.12.2025

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

280.

280.3.

Apzinoties, ka krīzes prioritāri ietekmē iedzīvotāju emocionālo un psihisko veselību, kā rezultātā cieš darbspējas, produktivitāte, ienākumi, attiecības un spēja iekļauties sabiedrībā, stiprināsim iedzīvotāju emocionālo un psiholoģisko noturību. Nodrošināsim psihisko traucējumu agrīnu diagnostiku un uz mērķa grupām orientētu profilaksi un agrīnu intervenci, psihiskās veselības aprūpes, kā arī sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju un pašvaldībām sabiedrībā un izglītības vidē balstītu pakalpojumu attīstību. Izstrādāt un ieviest kvalitātes kritērijus stacionāro psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem. 1) Veikta pieejamo datu analīze par pacientu rehospitalizāciju, pakalpojumu pieejamību, ārstēšanās ilgumu stacionārā u.c.
2) Izstrādāti kvalitātes kritēriji.
3) Īstenots neatkarīgs audits psihiatriskā profila slimnīcās.
4) Ieviesta kvalitātes kontrole.
5) Ieviesti pacientu drošības pasākumi.
6) Izvērtēt par cilvēkresursu un materiāltehnoloģisko nodrošinājumu psihiatriskā profila slimnīcās.
70 VM VM (NVD, SPKC, VI),
ārstniecības iestādes,
profesionālās asociācijas
01.12.2025
(pēc metodisko centru izveides)

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

280.

280.4.

Apzinoties, ka krīzes prioritāri ietekmē iedzīvotāju emocionālo un psihisko veselību, kā rezultātā cieš darbspējas, produktivitāte, ienākumi, attiecības un spēja iekļauties sabiedrībā, stiprināsim iedzīvotāju emocionālo un psiholoģisko noturību. Nodrošināsim psihisko traucējumu agrīnu diagnostiku un uz mērķa grupām orientētu profilaksi un agrīnu intervenci, psihiskās veselības aprūpes, kā arī sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju un pašvaldībām sabiedrībā un izglītības vidē balstītu pakalpojumu attīstību. Nodrošināt koordinētu pāreju no bērna profila ārstniecības iestādēm un pieaugušā profila ārstniecības iestādēm. Sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju izstrādāti un ieviesti kompleksi pasākumi (pakalpojuma pēctecības nodrošināšana) pacientiem ar ilgstošiem psihiskās veselības traucējumiem, kam nepieciešama pāreja no bērnu profila ārstniecības iestādes uz pieaugušo ārstniecības iestādi (pacientiem ar ēšanas traucējumiem un akūtām psihozēm). 71
78
83
VM   01.07.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

281.

281.1.

Stiprināsim pacientu tiesību aizsardzību un, nodrošinot uz pacientu centrētu veselības aprūpi, turpināsim ieviest pacienta pieredzes monitoringa sistēmu. Stiprināt pacientu tiesības attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par savu ārstēšanu. Stiprināta pacientu tiesību ievērošana un uzraudzība, paplašinātas iespējas pacientam, tai skaitā, nepilngadīgajam, līdzdarboties savā ārstniecībā, kā arī pilnveidoti šo jomu regulējošie normatīvie akti. Veicināta kopīga lēmumu pieņemšana (shared decision making) ārstniecības procesā. 426 VM   22.08.2023. - Iesniegts Saeimā
01.07.2024. - pieņemts

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

281.

281.2.

Stiprināsim pacientu tiesību aizsardzību un, nodrošinot uz pacientu centrētu veselības aprūpi, turpināsim ieviest pacienta pieredzes monitoringa sistēmu. Ieviest elektronizētu pacientu ziņotās pieredzes mērījumu procesu par stacionāros sniegtajiem pakalpojumiem, par pamatu ņemot PREMS projekta laikā izstrādāto risinājumu. Stacionārajās ārstniecības iestādēs ieviesta pacietu ziņotās pieredzes monitoringa sistēma (100% trešā līdz piektā līmeņa un specializētajās slimnīcās un vismaz 75% pārējo slimnīcu). 70 VM VM (SPKC) 31.12.2025

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

282.

282.1.

Sadarbojoties Veselības ministrijai, Labklājības ministrijai un pašvaldību sociālajiem dienestiem, ar vienotām pakalpojumu vadlīnijām un finansēšanas modeli, stiprināsim integrētu aprūpi, attīstot starpnozaru sadarbībā balstītus pakalpojumus, tai skaitā īslaicīgās aprūpes pakalpojumus, paliatīvo un hospisa aprūpi, tādējādi mazinot plaisu starp veselības un sociālo aprūpi un rehabilitāciju. Paliatīvās aprūpes sistēmiska sakārtošana, t.sk. hospisa pakalpojuma satura izstrāde sadarbībā ar Labklājības ministriju, pašvaldībām un paliatīvās aprūpes speciālistiem, un no valsts budžeta finansētu valsts atbalsta pakalpojumu paliatīvās aprūpes klientiem ieviešana. 1) Mobilās paliatīvās brigādes pilotprojekta rezultātu izvērtēšana un sistēmisko risinājumu ieviešanas plānošana.
2) Sagatavoti priekšlikumi hospisa tipa pakalpojuma ieviešanai, t.sk., grozījumiem normatīvajos aktos un papildus nepieciešamajam finansējumam.
3) Sagatavots priekšlikums mobilā paliatīvās aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai visā Latvijas teritorijā pilngadīgām personām, kurām ir paliatīvās aprūpes nepieciešamība mūža pēdējos mēnešos.
71
117
1) VM
2) VM, LM
3) LM
Pašvaldības,
LPS,
VM (RAKUS, BKUS, PSKUS),
pacientu organizācijas,
NVO
1-2) 01.07.2024
3) 31.12.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

282.

282.2.

Sadarbojoties Veselības ministrijai, Labklājības ministrijai un pašvaldību sociālajiem dienestiem, ar vienotām pakalpojumu vadlīnijām un finansēšanas modeli, stiprināsim integrētu aprūpi, attīstot starpnozaru sadarbībā balstītus pakalpojumus, tai skaitā īslaicīgās aprūpes pakalpojumus, paliatīvo un hospisa aprūpi, tādējādi mazinot plaisu starp veselības un sociālo aprūpi un rehabilitāciju. Izstrādāt risinājumu starpnozaru pakalpojumu koordinācijai veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem. Sagatavoti priekšlikumi veselības aprūpes nodrošināšanai ilgstošās sociālās aprūpes institūcijās. 71 VM,
LM
LPS,
VM (RAKUS, BKUS, PSKUS)
01.07.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

283.

283.1.

Pārskatīsim un precizēsim pašvaldību funkcijas veselības aprūpes jomā. Veikts izvērtējums par pašvaldību funkcijām veselības jomā, tai skaitā izvērtēta iespēja valsts līdzdalības nodrošināšanai stratēģiski svarīgās reģionālā līmeņa slimnīcās (ietverts 275.2. pasākumā) Sadarbībā ar pašvaldībām nodefinēts pašvaldībai veicamo pienākumu un atbildības ietvars, tādējādi veicinot līdzvērtīgu veselības aprūpes nodrošināšanu katrā pašvaldībā; īpaši hronisko pacientu aprūpē. 68 VM VARAM,
IZM,
LPS,
LLPA
30.12.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

284.

284.1.

Turpināsim ieviest brīvāku un godīgāku konkurenci medikamentu tirgū, pilnveidojot nacionālo farmācijas politiku, lai uzlabotu zāļu pieejamību un samazinātu to cenas. Paplašināsim valsts kompensējamo medikamentu klāstu. Uzlabot kompensējamo zāļu pieejamību pacientiem. 1) Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes procesā vērtēt iespēju pārskatīt PVN likmi zālēm, samazinot PVN likmi (to) recepšu zālēm ne mazāk kā par 5%;
2) Pacientam noteikti veikto līdzmaksājumu «griesti» 250,00 eiro kalendārajā gadā par kompensējamo zāļu iegādi
61
68
VM 1) FM 1) 30.12.2023
2) 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

285.

285.1.

Pilnveidosim iedzīvotāju veselībpratību, Veselības ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Labklājības ministriju attīstot veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus gan valsts, gan pašvaldību līmenī. Identificēt vajadzības veselībpratības uzlabošanai izglītības vidē, t.sk. izvērtēt izglītojamo zināšanas un prasmes veselības izglītības jautājumos un veikt pasākumus, lai pilnveidotu mācību saturu veselības izglītības jautājumu apguvei. 1) Starpinstitucionālās darba grupas ietvaros sagatavoti priekšlikumi izglītojamo zināšanu un prasmju izvērtēšanai veselības izglītības jautājumos.
2) Izvērtēts un pilnveidots mācību saturs veselības izglītības jautājumu kvalitatīvai apguvei:
2a) Izstrādāts un īstenots diagnosticējošais darbs jauniešu zināšanu un prasmju noteikšanai mācību procesā.
2b) Pilnveidots mācību saturs veselības izglītības jautājumu apguvei.
2c) Izstrādāts un publicēts metodiskais materiāls veselības jautājumu integrēšanai mācību procesā.
  IZM (VISC) LM
VM (SPKC)
RSU
NVO
1) 01.07.2023.
2) 30.12.2025.
2a) 30.12.2024.
2b) 30.12.2024
2c) 30.12.2025.

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

285.

285.2.

Pilnveidosim iedzīvotāju veselībpratību, Veselības ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Labklājības ministriju attīstot veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus gan valsts, gan pašvaldību līmenī. ESF ietvaros īstenot veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus gan nacionālā, gan pašvaldību līmenī veselīga uztura, fizisko aktivitāšu, psihiskās veselības, seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas, atkarību izraisošo vielu lietošanas un procesu atkarības mazināšanas, traumatisma mazināšanas, infekcijas slimību profilakses un vakcinācijas veicināšanas, pirmās palīdzības jomās, kā arī vecāku prasmju programmas. Ar ESF atbalstu veicināta sabiedrības veselībpratība, īstenojot aktivitātes nacionālā un pašvaldību līmenī, tai skaitā sabiedrības informēšanas kampaņas, programmas, izglītojošus un informatīvus pasākumus, atbalsta grupas, nodarbības, kā arī izstrādājot un izplatot informatīvus materiālus, video, u.c. 59
70
84
85
86
87
88
367
368
VM VM (SPKC, PSMVM, NMPD, LAB)
Pašvaldības,
NVO
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

286.

286.1.

Mazināsim infekcijas slimību, tostarp HIV/AIDS, C hepatīta un tuberkulozes, izplatīšanās riskus un to ietekmi uz sabiedrības veselību, tai skaitā mazinot pārrobežu draudus un antimikrobiālās rezistences izplatību. Apstiprināts plāns HIV, hepatītu, STI un TB izplatības ierobežošanai 2023.-2027.gadam un ieviests atbilstoši papildus piešķirtajam valsts budžeta finansējumam. 1) Uzlabota pieejamība HIV, hepatītu un STI diagnostikas pakalpojumiem, tai skaitā paplašināta paštestu izmantošana un iespēja veikt HIV testēšanu bez ārsta nosūtījuma vienreiz gadā.
2) Uzlabota pacientu iesaiste ārstēšanā, paplašinot līdzestību un atbalsta personu pakalpojumus.
3) Uzlabota pieejamība profilaktiskās ārstēšanas pakalpojumiem tuberkulozes un HIV infekcijas profilaksei.
4) Uzlabota HIV, hepatītu, STI un tuberkulozes epidemioloģiskā uzraudzība un datu analīze.
59
63
68
70
71
78
88
VM   1) 01.09.2023
2) 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

286.

286.2.

Mazināsim infekcijas slimību, tostarp HIV/AIDS, C hepatīta un tuberkulozes, izplatīšanās riskus un to ietekmi uz sabiedrības veselību, tai skaitā mazinot pārrobežu draudus un antimikrobiālās rezistences izplatību. Apstiprināts plāns AMR izplatības ierobežošanai "Viena veselība" 2023.-2027.gadam un ieviests atbilstoši papildus piešķirtajam valsts budžeta finansējumam. 1) Uzlabota koordinēta starpinstitūciju rīcība AMR izplatības ierobežošanai, pārveidojot AMR ierobežošanas komisijas darbību un sastāvu.
2) Uzlabot AMR diagnostikas apjomu, kā arī AMR uzraudzību un antibiotika patēriņa monitoringu.
3) Pilnveidot pētniecību AMR jomā un laboratoriju darbību.
4) Veikt pasākumus speciālistu izglītošanai un sabiedrības izpratnes veidošanai par AMR un piesardzīgu un atbildīgu antibiotiku lietošanu.
70 VM ZM (BIOR, PVD)
VM (SPKC, VI, NVD, RAKUS, BKUS, PSKUS)
ĀPO,
RSU
1) 01.04.2023
2) 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

286.

286.3.

Mazināsim infekcijas slimību, tostarp HIV/AIDS, C hepatīta un tuberkulozes, izplatīšanās riskus un to ietekmi uz sabiedrības veselību, tai skaitā mazinot pārrobežu draudus un antimikrobiālās rezistences izplatību. Nodrošināt Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2023. – 2027.gadam paredzētos pasākumus zoonožu ierobežošanas jomā, lai veicinātu principu "Viena veselība" īstenošanu, atbilstoši papildus piešķirtajam valsts budžeta finansējumam.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
Ieviesti Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2023. – 2027.gadam paredzētie pasākumi (pētniecība, uzraudzība) zoonožu ierobežošanas jomā, tādejādi veicinot augstu sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības aizsardzības līmenis un mazinot AMR un zoonotisko infekcijas slimību izplatīšanās risku ietekme uz sabiedrības veselību saskaņā ar "Viena veselība" principu. 269
285
ZM VM (VI, SPKC)
ZM (BIOR, PVD)
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

287.

287.1.

Nolūkā mazināt vielu un azartspēļu atkarību izplatību, pilnveidosim atkarību kaitējuma mazināšanas, profilakses, ārstniecības un rehabilitācijas programmas, kā arī iestāsimies par iniciatīvām, kas sekmē atkarības izraisošu vielu pieejamības samazināšanos, īpaši nepilngadīgo vidū, tostarp izmantojot nodokļu instrumentus. Ieviest "Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānā alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.-2025.gadam" paredzētos pasākumus atkarību kaitējuma mazināšanas, profilakses, ārstniecības un rehabilitācijas jomā.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Mērķtiecīga selektīvās un indicētās atkarību profilakses programmu attīstība personām, kurām ir augstāks atkarību risks.
2) Līdzmaksājumu atcelšana narkoloģijas pacientiem saņemot nepieciešamo narkoloģisko ārstēšanos.
3) Uz klientu vērstas, pēctecīgas un multiprofesionālas narkoloģiskās ārstēšanas pieejamības uzlabošana visos līmeņos (ambulatori un stacionāri), veicinot starpsektoriālu sadarbību veselības un sociālā atbalsta nozarēs.
4) Veikta narkoloģijas pakalpojumu (programma nepilngadīgām personām ar vielu lietošanas traucējumiem,Minesotas programma stacionārā) izvērtēšana un vienotu kritēriju izstrāde pakalpojuma uzlabošanai.
71
78
83
86
VM VM (SPKC, RPNC),
LM,
IeM,
TM (IeVP, VPD),
NVO,
pašvaldības,
ārstniecības iestādes, kas sniedz narkoloģijas pakalpojumus
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

287.

287.2.

Nolūkā mazināt vielu un azartspēļu atkarību izplatību, pilnveidosim atkarību kaitējuma mazināšanas, profilakses, ārstniecības un rehabilitācijas programmas, kā arī iestāsimies par iniciatīvām, kas sekmē atkarības izraisošu vielu pieejamības samazināšanos, īpaši nepilngadīgo vidū, tostarp izmantojot nodokļu instrumentus. Ieviest "Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānā alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.-2025.gadam" paredzētos pasākumus sociālās rehabilitācijas un sociālā atbalsta jomā personām ar atkarību izraisošo vielu lietošanas traucējumiem 1) Ieviests pašvaldību sociālajos dienestos atbalsta personu (sociālā mentora) pakalpojums bērniem un jauniešiem ar atkarību izraisošo vielu lietošanas traucējumiem.
2) Attīstīti pašvaldībās atbalsta pakalpojumi līdzatkarīgām personām, veicot pašvaldībās nodrošināto sociālo atbalsta pakalpojumu klāsta līdzatkarīgām personām izvērtējumu un nodrošinot līdzatkarīgām personām iespēju saņemt valsts apmaksātas psiholoģiska un terapeitiska rakstura konsultācijas.
  LM VM,
LPS,
PRC,
NVO,
pašvaldības
30.12.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

287.

287.3.

Nolūkā mazināt vielu un azartspēļu atkarību izplatību, pilnveidosim atkarību kaitējuma mazināšanas, profilakses, ārstniecības un rehabilitācijas programmas, kā arī iestāsimies par iniciatīvām, kas sekmē atkarības izraisošu vielu pieejamības samazināšanos, īpaši nepilngadīgo vidū, tostarp izmantojot nodokļu instrumentus. Īstenot kompleksus pasākumus, t.sk. likumdošanas iniciatīvas, atkarību izraisošu vielu pieejamības un izplatības ierobežošanai sabiedrībā, īpaši nepilngadīgo vidū. 1) Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču pieejamības mazināšana, nosakot stingrākas aprites prasības t.sk. nodrošinot Eiropas Komisijas noteiktā regulējuma pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos.
2) Valsts apmaksātas smēķēšanas atmešanas programmas izstrāde un ieviešana Latvijā, ja tiks piešķirts papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums.
3) Ieviesti pasākumi alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanai sabiedrībā, nosakot papildu prasības alkoholisko dzērienu pieejamībai, reklāmai un mārketingam (t.sk. tirdzniecības veicināšanas pasākumiem).
71
86
VM VM (SPKC, NVD, VI, RPNC),
ārstu profesionālās asociācijas
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

287.

287.4.

Nolūkā mazināt vielu un azartspēļu atkarību izplatību, pilnveidosim atkarību kaitējuma mazināšanas, profilakses, ārstniecības un rehabilitācijas programmas, kā arī iestāsimies par iniciatīvām, kas sekmē atkarības izraisošu vielu pieejamības samazināšanos, īpaši nepilngadīgo vidū, tostarp izmantojot nodokļu instrumentus. Īstenot pasākumus azartspēļu atkarību izplatības mazināšanai profilakses un ārstniecības jomā.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Īstenoti izglītojošie pasākumi par azartspēļu atkarības riskiem dažādām sabiedrības mērķgrupām
2) Uzlabota pieejamība valsts apmaksātai Minesotas stacionārās ārstēšanas programmai personām, kurām diagnosticēta pataloģiska tieksme uz azartspēlēm
3) Nodrošinātas valsts apmaksātas veselības vai klīnisko psihologu vadītās ambulatorās atbalsta grupas personām, kurām diagnosticēta patoloģiska tieksme uz azartspēlēm
71
78
83
86
VM FM (IAUI),
VM (SPKC, NVD),
ārstniecības iestādes
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

287.

287.5.

Nolūkā mazināt vielu un azartspēļu atkarību izplatību, pilnveidosim atkarību kaitējuma mazināšanas, profilakses, ārstniecības un rehabilitācijas programmas, kā arī iestāsimies par iniciatīvām, kas sekmē atkarības izraisošu vielu pieejamības samazināšanos, īpaši nepilngadīgo vidū, tostarp izmantojot nodokļu instrumentus. 1) Pārskatīt akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, tabakas aizstājējproduktiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamajiem šķidrumiem un to sastāvdaļām.
2) Izvērtēt iespēju pastiprināt elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma un tabakas aizstājējproduktu aprites prasības.
1) Sagatavoti grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas paredz pārskatīt akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, tabakas aizstājējproduktiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamajiem šķidrumiem un to sastāvdaļām, samērojot valsts fiskālos un sabiedrības veselības aizsardzības mērķus.
2) Izvērtēta nepieciešamība pastiprināt aprites prasības elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamajiem šķidrumiem un tabakas aizstājējproduktiem, lai ierobežotu šo produktu izplatību.
59
86
FM VM 1) 01.07.2024
2) 31.12.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

287.

287.6.

Nolūkā mazināt vielu un azartspēļu atkarību izplatību, pilnveidosim atkarību kaitējuma mazināšanas, profilakses, ārstniecības un rehabilitācijas programmas, kā arī iestāsimies par iniciatīvām, kas sekmē atkarības izraisošu vielu pieejamības samazināšanos, īpaši nepilngadīgo vidū, tostarp izmantojot nodokļu instrumentus. Novirzīsim daļu akcīzes nodokļa par alkoholu, tabakas izstrādājumiem, produktiem un azartspēlēm sabiedrības veselības veicināšanas un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu finansēšanai. Pieņemts lēmums par veselības veicināšanas un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu finansēšanai novirzāmo daļu no akcīzes nodokļa par alkoholu, tabakas izstrādājumiem, produktiem un azartspēlēm   VM,
FM,
LM
  30.12.2023

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

288.

288.1.

Veselības ministrijai sadarbojoties ar Aizsardzības ministriju un Iekšlietu ministriju, stiprināsim veselības nozares gatavību ārkārtējām situācijām, tai skaitā paredzot civilās aizsardzības sistēmas un infrastruktūras sakārtošanu slimnīcās, valsts metodisko atbalstu civilās aizsardzības plānu izstrādei slimnīcās un citās ārstniecības iestādēs, nodrošinot vienotu visaptverošu civilās aizsardzības funkciju ieviešanu visā veselības aprūpes sistēmā, kā arī kara medicīnas un NMPD katastrofu medicīnas sistēmas stiprināšanu. 1) Veikt grozījumus Ministru kabineta 20.01.2009. noteikumos Nr.60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām" par darbības laiku un pārbaudēm ģeneratoriem un skābeklim stacionāros.
2) Sadarbībā ar IeM un EM veikt normatīvo aktu izmaiņas par slimnīcu ēku drošību.
3) Turpināt sniegt metodisko atbalstu slimnīcu katastrofu medicīnas plānu izstrādei (1.līmeņa slimnīcām) un aktualizācijai.
3a) Uzraudzīt slimnīcu gatavību dažādām katastrofu situācijām un slimnīcu gatavību rīkoties atbilstoši katastrofu medicīnas plānam.
1) Ministru kabineta 20.01.2009. noteikumi Nr.60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām" nosaka, ka ģeneratoram enerģija ir jānodrošina vismaz 72h, ģeneratoru pārbaude ir jāveic vismaz 2x gadā, noteikumi papildināti ar prasību, kas slimnīcām ir jābūt nodrošinātām ar alternatīvo sakaru līdzekļiem un, ka slimnīcām skābekļa piegādes sistēmu apkope jāveic vismaz vienu reizi gadā. Precizēts, kuras slimnīcas nodaļas tiks nodrošinātas ar ģeneratora enerģiju. Tiek veikti grozījumi Ministru kabineta 20.01.2009. noteikumos Nr.60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām", ka alternatīvos sakarus jānodrošina ne tikai daudzprofilu slimnīcām, bet arī specializētajām un pirmā līmeņa slimnīcām.
2) Jaunu ēku būvniecība: Pie nosacījuma ja tiek papildināti grozījumi, Būvnormatīvos plānots paredzēt to, ka jaunajām ēkām jābūt pagrabtelpām, kuras var izmantot kā patversmi.
3) Atjaunoti Katastrofu medicīnas plāni slimnīcās sniedz sagatavotību personālam un skaidru rīcības plānu katastrofu gadījumā.
78
434
439
VM IeM,
EM,
AizM
31.12.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

288.

288.2.

Veselības ministrijai sadarbojoties ar Aizsardzības ministriju un Iekšlietu ministriju, stiprināsim veselības nozares gatavību ārkārtējām situācijām, tai skaitā paredzot civilās aizsardzības sistēmas un infrastruktūras sakārtošanu slimnīcās, valsts metodisko atbalstu civilās aizsardzības plānu izstrādei slimnīcās un citās ārstniecības iestādēs, nodrošinot vienotu visaptverošu civilās aizsardzības funkciju ieviešanu visā veselības aprūpes sistēmā, kā arī kara medicīnas un NMPD katastrofu medicīnas sistēmas stiprināšanu. 1) Nodrošināt ārstniecības personu un studējošo apmācību militārajā medicīnā, tai skaitā militārajā rehabilitācijā.
2) Izstrādāt kārtību kā nosaka kritisko personālu un rezerves personāla apzināšanu un iesaistīšanas kārtību darbam ārstniecības iestādēs valsts apdraudējuma gadījumā.
1) Militārās medicīnas kurss visiem medicīnas studentiem 1 KP apjomā; Militārās medicīnas programmu/katedras izveidošana; Simulāciju un virtuālās realitātes mācību līdzekļu izstrāde, adaptēšana un aprobēšana;
2) Nodrošināta informācijas apmaiņas un aktualizācijas kārtība starp slimnīcām un NBS par kritiskā personāla sarakstiem. Rezerves personāla piesaiste ārstniecības iestādēs valsts apdraudējuma gadījumā.
439
440
VM AizM,
IZM,
RSU,
LU,
DU,
medicīnas koledžas,
ārstniecības iestādes
31.12.2025

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

289.

289.1.

Veselības ministrijai sadarbojoties ar Izglītības un zinātnes ministriju un Ekonomikas ministriju, sekmēsim pētniecību un inovāciju attīstību biomedicīnā un biofarmācijā, iesaistot Latvijas vadošās universitātes, zinātniskos institūtus, slimnīcas un uzņēmējus. Izstrādāt un virzīt pieņemšanai Saeimā likumprojektu "Biobanku likums". Regulēta cilvēka izcelsmes bioloģisko paraugu un paraugsaistīto datu ieguve, uzglabāšana, tālāknodošana, iznīcināšana un izmantošana pētniecībā nolūkā sniegt ieguldījumu zinātnē un veselības aprūpē un veicināta sabiedrības labklājība, aizsargājot cilvēka cieņu, identitāti un tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību. 426 VM   31.03.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

289.

289.2.

Veselības ministrijai sadarbojoties ar Izglītības un zinātnes ministriju un Ekonomikas ministriju, sekmēsim pētniecību un inovāciju attīstību biomedicīnā un biofarmācijā, iesaistot Latvijas vadošās universitātes, zinātniskos institūtus, slimnīcas un uzņēmējus. Atbalstīt nacionālā genoma datu apstrādes mezgla integrāciju Eiropas Savienības 1+ miljona genoma datu infrastruktūrā.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
Lai nodrošinātu pieejamību ģenētiskajiem un saistītajiem veselības datiem drošā un aizsargātā veidā veselības aprūpes (profilaksei, diagnostikai un ārstēšanai), pētniecības un inovāciju nolūkos
1) Izstrādāta Valsts iedzīvotāju genoma datu informācijas sistēma un tās darbības tiesiskais regulējums,
2) Atbalstīta Valsts iedzīvotāju genoma datu informācijas sistēmas (nacionālā genoma datu apstrādes mezgla) integrācija Eiropas Savienības 1+ miljona genoma datu federētajā infrastruktūrā un nodrošināts papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums.
  VM
BMC
IZM
EM 1) 31.03.2026
2) 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

289.

289.3.

Veselības ministrijai sadarbojoties ar Izglītības un zinātnes ministriju un Ekonomikas ministriju, sekmēsim pētniecību un inovāciju attīstību biomedicīnā un biofarmācijā, iesaistot Latvijas vadošās universitātes, zinātniskos institūtus, slimnīcas un uzņēmējus. Nodrošināt valsts budžeta līdzfinansējumu valsts dibinātai augstskolai vai valsts, vai valsts augstskolas dibinātam zinātniskajam institūtam, klīniskajai universitātes slimnīcai vai ārstniecības iestādei, kas ieguvusi metodiskās vadības institūcijas statusu (ne valsts budžeta iestādes) dalībai programmās "Digitālā Eiropa", "Erasmus+", "ES-veselībai", "Radošā Eiropa" un "Nordplus". 1) Veikti grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumos Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas", nosakot, ka uz valsts budžeta līdzfinansējumu projektu īstenošanai var pretendēt valsts dibināta augstskola vai valsts, vai valsts augstskolas dibināts zinātniskais institūts programmās "Digitālā Eiropa", "Erasmus+", "ES-veselībai", "Radošā Eiropa" un "Nordplus".
2) Veikti grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumos Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas", nosakot, ka uz valsts budžeta līdzfinansējumu var pretendēt klīniskā universitātes slimnīca vai ārstniecības iestāde, kas ieguvusi metodiskās vadības institūcijas statusu (ne valsts budžeta iestādes) projektu īstenošanai minētajās programmās.
139
142
1) IZM
2) VM
  1) 30.12.2023
2) 30.12.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

290.

290.1.

Stiprināsim veselības nozares pārvaldību, paaugstinot tās kapacitāti un nodrošinot augstas kvalifikācijas ekspertu piesaisti kā arī piesaistīsim RSU un LU speciālistus. Attīstīt VM resora analītikas dienestu. Stiprināta VM resora analītikas kapacitāte. 72
428
VM VAS,
VM (padotības iestādes, RAKUS, BKUS, PSKUS),
RTU,
RSU,
LU
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

291.

291.1.

Izstrādāsim un ieviesīsim mūsdienīgu digitālās veselības sistēmu, kura apvienos visas, tai skaitā izvērtējot eksistējošās, veselības nozares informācijas sistēmas un kurā būs iekļauti visi pacienta veselības dati, tādējādi nodrošinot datu bezmaksas pieejamību pacientam, datu apmaiņu starp iestādēm, pakāpeniski atsakoties no papīra dokumentu izmantošanas un iekļaujoties vienotajā Eiropas datu telpā. Nodrošinot personalizēto veselības aprūpi, attīstīsim attālināto konsultāciju un telemedicīnas pakalpojumus. Izveidosim datu apmaiņas iespēju starp veselības nozari un citām nozarēm, tai skaitā paaugstinot iedzīvotāju piekļuvi veselības un sociālajiem pakalpojumiem. Sadarbībā ar VARAM izstrādāt un ieviest Digitālās veselības stratēģiju. 1) Stiprināta veselības nozares IKT pārvaldības kapacitāte.
2) Attīstīta centralizēta pacienta elektroniskā veselības karte - nodrošināta pacienta veselības datu elektronizēšana un droša pieejamība vienuviet un bez maksas valsts informācijas sistēmā, attīstīta datu apmaiņa ar ES un EEZ valstīm Eiropas veselības datu telpas ietvaros; veikti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos;
3) Izstrādātas un ieviestas prasības drošai datu apstrādei ārstniecības iestāžu informācijas sistēmās un integrācijai ar centralizēto pacienta elektronisko veselības karti e-veselības sistēmā.
4) Izstrādāts telemedicīnas tiesiskais regulējums un telemedicīnas platformu tehniskās un drošības prasības (vadlīnijas).
5) Nodrošināti priekšnoteikumi datu apmaiņas starp e-veselību un sociālās jomas informācijas sistēmām īstenošanai - veikts izvērtējums, kādi dati nepieciešami apmaiņai starp veselības un sociālo pakalpojumu sniedzējiem, izstrādāts tiesiskais regulējums, uzsākta tehniskā risinājuma izstrāde.
72
307
316
317
1- 4) VM,
5) LM, VM
VM (NVD),
VARAM
1) 31.12.2023
2) 31.10.2026
3) 20.10.2026
4) 31.12.2023
5) 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Veselība

291.

291.2.

Izstrādāsim un ieviesīsim mūsdienīgu digitālās veselības sistēmu, kura apvienos visas, tai skaitā izvērtējot eksistējošās, veselības nozares informācijas sistēmas un kurā būs iekļauti visi pacienta veselības dati, tādējādi nodrošinot datu bezmaksas pieejamību pacientam, datu apmaiņu starp iestādēm, pakāpeniski atsakoties no papīra dokumentu izmantošanas un iekļaujoties vienotajā Eiropas datu telpā. Nodrošinot personalizēto veselības aprūpi, attīstīsim attālināto konsultāciju un telemedicīnas pakalpojumus. Izveidosim datu apmaiņas iespēju starp veselības nozari un citām nozarēm, tai skaitā paaugstinot iedzīvotāju piekļuvi veselības un sociālajiem pakalpojumiem. Attīstīt ar noteiktām slimībām slimojošo pacientu reģistru, lai nodrošinātu kvalitatīvu un pilnīgu informāciju lēmumu pieņemšanai slimnieku veselības aprūpes organizēšanai. 1) Attīstīts valsts vēža reģistra centrālais risinājums E-veselības platformā.
2) Atbalstīta valsts vēža reģistra integrācija ar ārstniecības iestāžu informācijas sistēmām, kuras veica vēža pacientu ārstēšanu.
3) Attīstīti citi reģistri.
4) Izstrādāts tiesiskais regulējums.
  VM VM (NVD) 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Moderna pārvaldība

292.

292.1.

Pilnveidosim valsts pārvaldi atbilstoši mūsdienu prasībām, mazinot birokrātiju, izmantojot moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas un panākot lielāku elastību prioritāro politiku koordinācijā un ieviešanā. Īstenosim valsts pārvaldes pilnveidošanu, īpašu uzmanību veltot pārvaldes funkciju efektivizēšanai un birokrātijas mazināšanai, pārskatot un optimizējot pārvaldes iestādēs esošos procesus. Samazināsim pakalpojuma sniegšanas termiņus, radot alternatīvu iespēju nodot Valsts zemes dienesta funkciju – ēku kadastrālā uzmērīšana – arī privātiem sertificētiem speciālistiem. 1) Diskusija par jautājuma attīstību.
2) Nepieciešamo normatīvo aktu grozījumu sagatavošana un iesniegšana MK.
  TM TM (VZD) 1) 31.05.2023
2) 31.05.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Moderna pārvaldība

292.

292.2.

Pilnveidosim valsts pārvaldi atbilstoši mūsdienu prasībām, mazinot birokrātiju, izmantojot moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas un panākot lielāku elastību prioritāro politiku koordinācijā un ieviešanā. Īstenosim valsts pārvaldes pilnveidošanu, īpašu uzmanību veltot pārvaldes funkciju efektivizēšanai un birokrātijas mazināšanai, pārskatot un optimizējot pārvaldes iestādēs esošos procesus. Attīstīt vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla (TAP) 2.kārtu. 1) Īstenota MK sēžu procesu attīstība, pilnībā pārejot uz e-valdību, integrējot TAP portālā sēžu organizēšanu un norisi attālinātā veidā un pilnveidojot balsošanu, kā arī citas funkcionalitātes.
2) Nodrošināta TAP portāla atbilstība obligāto normatīvo aktu prasībām, izstrādājot automātisku datu arhivēšanu, analītisku statistikas pārskatu rīku. Ņemot vērā drošības aktualitāti, izveidots sēžu norises ārkārtas modulis.
3) Īstenota sabiedrības līdzdalības un interešu pārstāvības iespēju attīstība un lietotāju pieredzes uzlabošana, nodrošinot izstrādes un saskaņošanas procesā izteikto viedokļu sistematizēšanu, pārnesi, plašāku pieejamību un izsekojamību.
4) Nodrošināta papildus tiesību aktu veidu integrācija TAP portālā strukturētu datu veidā.
5) Nodrošināta datu apmaiņa ar "Latvijas Vēstnesi", paplašinot datu apstrādes kvalitāti un to izmantošanas iespējas sabiedrībai.
316 VK Visas ministrijas 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Moderna pārvaldība

292.

292.3.

Pilnveidosim valsts pārvaldi atbilstoši mūsdienu prasībām, mazinot birokrātiju, izmantojot moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas un panākot lielāku elastību prioritāro politiku koordinācijā un ieviešanā. Īstenosim valsts pārvaldes pilnveidošanu, īpašu uzmanību veltot pārvaldes funkciju efektivizēšanai un birokrātijas mazināšanai, pārskatot un optimizējot pārvaldes iestādēs esošos procesus. Attīstīt valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotās koplietošanas platformu. 1) Nodrošināta tīmekļvietņu pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī atbilstība lietošanai mobilajās ierīcēs, ko nosaka ES Direktīva 2016/2102 par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību.
2) Valsts un pašvaldības iestādēm nodrošināts mūsdienīgs, kvalitatīvs komunikācijas kanāls ar sabiedrību un nodrošināta vienota tīmekļvietņu pārvaldība, centralizējot atbalsta procesus (vietņu izveide, uzturēšana, atjaunināšana, drošības pārvaldība, u.tml.)
3) Tīmekļvietņu vienotajā platformā izvietoto iestāžu tīmekļvietņu skaits palielināts par 40 tīmekļvietnēm.
316 VK KM (KISC),
VARAM (VRAA),
Pašvaldības
31.05.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Moderna pārvaldība

292.

292.4.

Pilnveidosim valsts pārvaldi atbilstoši mūsdienu prasībām, mazinot birokrātiju, izmantojot moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas un panākot lielāku elastību prioritāro politiku koordinācijā un ieviešanā. Īstenosim valsts pārvaldes pilnveidošanu, īpašu uzmanību veltot pārvaldes funkciju efektivizēšanai un birokrātijas mazināšanai, pārskatot un optimizējot pārvaldes iestādēs esošos procesus. Nodrošināt sabiedrībai un valsts pārvaldei viegli pieejamu informāciju par valsts pārvaldes organizāciju, starpnozaru aktualitātēm, kā arī - kaskādes veidā - dati par valsts pārvaldes galvenajiem mērķiem, uzdevumiem un sagaidāmajiem rezultātiem, to sasniegšanas gaitu un izpildi. Valsts pārvaldes institūcijām pastāvīgi vērtēt procesu efektivizācijas un budžeta izdevumu mazināšanas iespējas. 1) Valsts pārvaldes darbības rādītāju vienotā informatīvā portāla izveide un ieviešana. Portālā ir publiski pieejama informācija par valsts pārvaldi un darba izpildi valsts pārvaldē. Valsts pārvaldes institūcijas regulāri aktualizē informāciju portālā.
2) Valsts pārvaldes institūcijas organizē darbību efektīvi un nodrošina lietderīgu publisko resursu izlietojumu.
3) Iestāžu stratēģijās un gada pārskatos tiek norādīta informācija par iestādes efektivitātes uzlabošanu.
428 VK Visas ministrijas 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Moderna pārvaldība

292.

292.5.

Pilnveidosim valsts pārvaldi atbilstoši mūsdienu prasībām, mazinot birokrātiju, izmantojot moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas un panākot lielāku elastību prioritāro politiku koordinācijā un ieviešanā. Īstenosim valsts pārvaldes pilnveidošanu, īpašu uzmanību veltot pārvaldes funkciju efektivizēšanai un birokrātijas mazināšanai, pārskatot un optimizējot pārvaldes iestādēs esošos procesus. Pastiprināt tīmekļvietņu kontroli, sabiedrības informētību un pārresoru sadarbību, lai novērstu nereģistrētu uzņēmējdarbību pārtikas, uztura bagātinātāju un veterināro zāļu apritē, t.sk., nereģistrētu vai prasībām neatbilstošu uztura bagātinātāju un veterināro zāļu izplatīšanā, kas var apdraudēt patērētājus. Novērsta iespēja veikt krāpnieciskas darbības un nereģistrētu uzņēmējdarbību internetā, t.sk., izplatot tīmekļvietnēs nereģistrētas vai prasībām neatbilstošas veterinārās zāles un uztura bagātinātājus, kā arī novērsta patērētāju maldināšana.   ZM ZM (PVD),
EM (PTAC),
SAM
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Moderna pārvaldība

292.

292.6.

Pilnveidosim valsts pārvaldi atbilstoši mūsdienu prasībām, mazinot birokrātiju, izmantojot moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas un panākot lielāku elastību prioritāro politiku koordinācijā un ieviešanā. Īstenosim valsts pārvaldes pilnveidošanu, īpašu uzmanību veltot pārvaldes funkciju efektivizēšanai un birokrātijas mazināšanai, pārskatot un optimizējot pārvaldes iestādēs esošos procesus. Tiek samazināts administratīvais slogs, atzīstot par spēku zaudējušiem neaktuālos tiesību aktus vai atsevišķas tiesību normas, vai atsakoties no darbībām, kas rada nesamērīgu slogu, nevajadzīgi paildzina vai sadārdzina procesu. 1) Ir izveidota administratīvā sloga mazināšanas komanda.
2) Administratīvā sloga mazināšanas komanda izstrādā risinājumus administratīvā sloga mazināšanai un kritērijus darbību, kas rada nesamērīgu slogu, nevajadzīgi paildzina vai sadārdzina procesu, izvērtēšanai.
  VK Visas ministrijas 1) 30.06.2023
2) 31.12.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Moderna pārvaldība

293.

293.1.

Uzlabosim to, kā tiek īstenoti valsts pārvaldes pamatuzdevumi – politikas izstrāde un ieviešana, kā arī pakalpojumu sniegšana, vienlaikus pārskatot civildienesta lomu un tvērumu valsts pārvaldē un pašvaldībās. Izvērtēt valsts civildienesta turpmākas attīstības iespējas un tvērumu valsts pārvaldē un pašvaldībās. Izstrādāts un MK iesniegts konceptuālais ziņojums. Sakārtojot un mērķtiecīgi uzlabojot cilvēkresursu vadības procesus valsts pārvaldē, paaugstinās nodarbināto darba sniegums, kas rezultējas ar kvalitatīvāku pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai un jēgpilnāku politiku veidošanu. 428 VK Visas ministrijas 31.12.2023

V.DZĪVES KVALITĀTE
Moderna pārvaldība

294.

294.1.

Izstrādāsim pakalpojumu kvalitātes standartu, balstoties uz cilvēku vajadzībām un lietotāju pieredzi. Nodrošināsim pastāvīgu pakalpojumu pārskatīšanu un uzlabošanu, lai iedzīvotāji saņemtu labākus, ērtākus un pieejamākus pakalpojumus. Nacionāla līmeņa koordinācijas struktūras izveide trešo valstu pilsoņu integrācijas procesa atbalstam un pilsoniskās aktivitātes veicināšanai, uzlabojot piekļuvi valsts un privātajiem pakalpojumiem un produktiem, veicinot mērķa grupas līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedrības dzīvē, kā arī nodrošinot vienotu valsts, pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību trešo valstu valstpiederīgo integrācijas procesā Latvijā. 1) Izveidota un attīstīta Vienas pieturas aģentūra ārzemniekiem
2) Atbalstu saņēmušo sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits gadā - 1500
3) Pilnveidota nacionāla līmeņa atbalsta koordinācijas sistēma ārzemniekiem un starptautiskās aizsardzības personām
393
394
SIF 1) KM, IeM,
2) IeM, LM,
3) IeM
31.12.2025

V.DZĪVES KVALITĀTE
Moderna pārvaldība

294.

294.2.

Izstrādāsim pakalpojumu kvalitātes standartu, balstoties uz cilvēku vajadzībām un lietotāju pieredzi. Nodrošināsim pastāvīgu pakalpojumu pārskatīšanu un uzlabošanu, lai iedzīvotāji saņemtu labākus, ērtākus un pieejamākus pakalpojumus. Nacionāla līmeņa koordinācijas struktūras izveide ES, EEZ, Šveices konfederācijas un Norvēģijas pilsoņu integrācijas procesa atbalstam un pilsoniskās aktivitātes veicināšanai, uzlabojot piekļuvi valsts un privātajiem pakalpojumiem un produktiem, veicinot mērķa grupas līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedrības dzīvē, kā arī nodrošinot vienotu valsts, pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību integrācijas procesā Latvijā. Paplašināta Vienas pieturas aģentūras darbība iekļaujot ES, EEZ, Šveices konfederācijas un Norvēģijas pilsoņus 393
395
SIF   31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Moderna pārvaldība

294.

294.3.

Izstrādāsim pakalpojumu kvalitātes standartu, balstoties uz cilvēku vajadzībām un lietotāju pieredzi. Nodrošināsim pastāvīgu pakalpojumu pārskatīšanu un uzlabošanu, lai iedzīvotāji saņemtu labākus, ērtākus un pieejamākus pakalpojumus. Nacionāla līmeņa koordinācijas struktūras izveide remigrantu integrācijas procesa atbalstam un pilsoniskās aktivitātes veicināšanai, uzlabojot piekļuvi valsts un privātajiem pakalpojumiem un produktiem, veicinot mērķa grupas līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedrības dzīvē, kā arī nodrošinot vienotu valsts, pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību integrācijas procesā Latvijā. Paplašināta Vienas pieturas aģentūras darbība iekļaujot remigrantus 393
396
SIF ĀM 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Moderna pārvaldība

294.

294.4.

Izstrādāsim pakalpojumu kvalitātes standartu, balstoties uz cilvēku vajadzībām un lietotāju pieredzi. Nodrošināsim pastāvīgu pakalpojumu pārskatīšanu un uzlabošanu, lai iedzīvotāji saņemtu labākus, ērtākus un pieejamākus pakalpojumus. Sekmēt sociālās inovācijas pakalpojumu jomā, nodrošinot mūsdienīgu, cilvēka vajadzībām atbilstošu un aktuālu sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstību. Nodrošināt inovatīvu pakalpojumu attīstību, stiprināt sociālo inovāciju ekosistēmas dalībnieku kapacitāti, nodrošināt sabiedrības izglītošanu, informēšanu un sociālo inovāciju popularizēšanu. 117 SIF Visas ministrijas,
pašvaldības,
NVO
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Moderna pārvaldība

294.

294.5.

Izstrādāsim pakalpojumu kvalitātes standartu, balstoties uz cilvēku vajadzībām un lietotāju pieredzi. Nodrošināsim pastāvīgu pakalpojumu pārskatīšanu un uzlabošanu, lai iedzīvotāji saņemtu labākus, ērtākus un pieejamākus pakalpojumus. Īstenot pakalpojumu pārvaldības reformu, kuras mērķis - radīt sistēmisku ietvaru valsts pakalpojumu nemitīgai pilnveidei un mērīšanai.
Izstrādāt valstī vienotu valsts pakalpojumu pilnveides politiku, tiesisko regulējumu, ieviešanas plānu un tehnisko nodrošinājumu, kā arī uzsākt tā ieviešanu izstrādājot un īstenojot atbilstošus resoru un iestāžu pakalpojumu pārvaldības pilnveides plānus.
1) Definēta pakalpojumu pārvaldības politika, t.sk uzdevumi, nosacījumi un nepieciešamais nodrošinājums
2) Izveidots pakalpojumu pārvaldības politikas ieviešanai nepieciešamais tiesiskais ietvars, sagatavotas vadlīnijas un veiktas iesaistīto grupu apmācības
3) Izveidots valstī vienots pakalpojumu pilnveides stratēģiskais plāns, veikts iestāžu sākotnējais novērtējums un sagatavoti iestāžu pakalpojumu pārvaldības pilnveides plāni
4) Iestādes atbilstoši ir pilnveidojušas savu pakalpojumu pārvaldību, tostarp nosakot pakalpojumu pārvaldības lomas, pienākumus un atbildības
5) Ieviests pakalpojumu pārvaldības reformas ieviešanai nepieciešamais nodrošinājums
6) Veikta vismaz 3 sabiedrībai būtisku pakalpojumu/ dzīves situāciju saņemšanas procesu pilnveide (pilnveides plānu sagatavošana un to īstenošana).
307
424
VARAM Visas ministrijas,
VK
1) 31.12.2023
2-3) 31.12.2024
4-5) 31.12.2026
6) 31.12.2025

V.DZĪVES KVALITĀTE
Moderna pārvaldība

295.

295.1.

Nodrošināsim inovatīvas pieejas, uz datiem un vispusīgu izvērtējumu balstītu lēmumu pieņemšanu valsts pārvaldē pakalpojumu un politikas veidošanas procesos. Mazināsim normatīvismu un administratīvo slogu, palielinot iestāžu vadītāju rīcības brīvību. Sekmēsim to, ka lēmumi tiek pieņemti tālredzīgi un savlaicīgi. Izstrādāt jaunu, mūsdienīgu un respondentiem ērtu integrētu statistisko datu apstrādes un vadības sistēmu (ISDAVS). Samazināta respondentu noslodze datu iesniegšanai, iespējams elastīgi reaģēt uz izmaiņām, augstāka datu kvalitāte, sasniedzot augstāku atbildētības procentu no respondentiem, jaunajā sistēmā iespējams izveidot ērtākas un saprotamākas veidlapas.   EM (CSP)   31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Moderna pārvaldība

295.

295.2.

Nodrošināsim inovatīvas pieejas, uz datiem un vispusīgu izvērtējumu balstītu lēmumu pieņemšanu valsts pārvaldē pakalpojumu un politikas veidošanas procesos. Mazināsim normatīvismu un administratīvo slogu, palielinot iestāžu vadītāju rīcības brīvību. Sekmēsim to, ka lēmumi tiek pieņemti tālredzīgi un savlaicīgi. Nodrošināt jēgpilnu ietekmes novērtēšanu, veicot pienācīgu alternatīvu risinājumu izpēti, izmaksu ieguvumu vai izmaksu lietderības analīzi, kā arī nodrošinot sabiedrības iesaisti. 1) Tiek nodrošināta datos balstīta politikas un regulējuma izstrāde, kas ietver arī ex-post ietekmes novērtēšanu
2) Tiek samazināts administratīvais slogs, atzīstot par spēku zaudējušiem neaktuālos tiesību aktus vai atsevišķas tiesību normas, vai atsakoties no darbībām, kas rada nesamērīgu slogu, nevajadzīgi paildzina vai sadārdzina procesu.
428 VK Visas ministrijas 31.12.2025

V.DZĪVES KVALITĀTE
Moderna pārvaldība

295.

295.3.

Nodrošināsim inovatīvas pieejas, uz datiem un vispusīgu izvērtējumu balstītu lēmumu pieņemšanu valsts pārvaldē pakalpojumu un politikas veidošanas procesos. Mazināsim normatīvismu un administratīvo slogu, palielinot iestāžu vadītāju rīcības brīvību. Sekmēsim to, ka lēmumi tiek pieņemti tālredzīgi un savlaicīgi. Izveidojot visaptverošu normatīvo ietvaru valsts pārvaldes inovācijas kapacitātes attīstībai, sniegt iespēju paaugstināt valsts pārvaldes efektivitāti, iedzīvotāju pašreizējās un nākotnes vajadzību nonākšanu uzmanības centrā. Strukturēta un vienmērīga valsts pārvaldes inovācijas kapacitātes attīstība, kas norit pēc izstrādāta vidēja termiņa plāna un stratēģijas.
1) Izstrādāta valsts pārvaldes inovācijas kapacitātes celšanas stratēģija un rīcības plāns. Inovācijas kapacitāte valsts pārvaldē ir mērāma, un tās attīstība ir datos balstīta.
2) Ir izstrādāts monitoringa mehānisms un noteikti valsts pārvaldes inovācijas galvenie snieguma rādītāji, kuri ir iekļauti institūciju stratēģijās un plānošanas dokumentos.
3) Izstrādāts tiesiskais regulējums, kas nodrošina iespēju testēt izstrādātos risinājumus pirms to ieviešanas.
428 VK Visas ministrijas 1) 31.12.2024
2) 31.12.2025
3) 31.12.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Moderna pārvaldība

296.

296.1.

Stiprināsim valsts pārvaldes cilvēkresursu kapacitāti, paaugstinot nodarbināto prasmes un spējas, kā arī nodrošinot, ka valsts pārvaldē strādā motivēti, produktīvi un profesionāli darbinieki, kas orientēti uz pārmaiņu ieviešanu. Īstenot atlīdzības reformu, tai skaitā panākot mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē līdz 80% no privātajā sektorā maksātās atlīdzības līmeņa, tiem nodarbinātajiem, kuriem piemērojams Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.pielikums
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Valsts pārvaldē nodarbināto mēnešalgas apmērs nav mazāks par amata mēnešalgu grupas skalas minimumu,
2) Valsts pārvaldē nodarbināto, kuriem piemērojama likuma 3.pielikumā minēta mēnešalgu skala, attiecīgais mēnešalgu līmenis ir līdz 80% no privātajā sektorā maksātā atlīdzības līmeņa.
  VK Visas ministrijas 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Moderna pārvaldība

296.

296.2.

Stiprināsim valsts pārvaldes cilvēkresursu kapacitāti, paaugstinot nodarbināto prasmes un spējas, kā arī nodrošinot, ka valsts pārvaldē strādā motivēti, produktīvi un profesionāli darbinieki, kas orientēti uz pārmaiņu ieviešanu. Sakārtojot un mērķtiecīgi uzlabojot cilvēkresursu vadības procesus, paaugstināt nodarbināto darba sniegumu, kas rezultējas ar kvalitatīvāku pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai un jēgpilnāku politiku veidošanu. 1) Ievērojot atbalstīto risinājumu turpmākai valsts civildienesta attīstībai un veikto valsts pārvaldes cilvēkresursu pārvaldības analīzi, izstrādāti priekšlikumi cilvēkresursu pārvaldības attīstībai, to skaitā, diasporas pārstāvju iesaistei Latvijas valsts pārvaldē, un iesniegts izskatīšanai MK Cilvēkresursu attīstības plāns.
2) Izstrādāta karjeras pārvaldības sistēma ar mobilitātes risinājumiem, kas aktīvi tiek izmantota valsts pārvaldē nodarbināto karjeras pārvaldībā - 70 % valsts pārvaldes iestāžu tiek definētas nodarbināto individuālās karjeras un izaugsmes kartes.
3) Stiprināta cilvēkresursu vadības loma valsts pārvaldē kopumā un katrā iestādē - izstrādāta ceļa karte cilvēkresursu vadības speciālistu kā iestādes vadības stratēģiskā partnera attīstībai. Ir aktualizēts valsts pārvaldes cilvēkresursu vadības procesu ietvars un vismaz 20 % iestāžu cilvēkresursu vadības procesi pielāgoti atbilstoši valsts pārvaldes cilvēkresursu vadības procesu ietvaram.
428 VK VAS 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Moderna pārvaldība

296.

296.3.

Stiprināsim valsts pārvaldes cilvēkresursu kapacitāti, paaugstinot nodarbināto prasmes un spējas, kā arī nodrošinot, ka valsts pārvaldē strādā motivēti, produktīvi un profesionāli darbinieki, kas orientēti uz pārmaiņu ieviešanu. Mērķtiecīgi ieguldot laika un finanšu resursus nodarbināto attīstībā, celt nodarbināto profesionalitāti, uzlabojot valsts pārvaldes sadarbību ar sabiedrību un veicinot sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei. 1) Izveidota uz kompetencēm balstīta mācību un attīstības sistēma, kas nodrošina iespēju centralizēti piekļūt nodrošinātām mācībām visiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem, tai skaitā vienota valsts pārvaldes tālmācības vide/platforma, kas sasaistīta ar cilvēkresursu vadības platformu, un ietver dažādus mācību kursus nodarbināto kapacitātes stiprināšanai.
2) Izstrādāta un ieviesta kompetenču centru pieeja būtiskākajām profesijām valsts pārvaldē un izveidoti kompetenču ietvari, mācību programmu ceļa kartes vismaz piecām profesijām
428 VK (VAS) Visas ministrijas 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Moderna pārvaldība

296.

296.4.

Stiprināsim valsts pārvaldes cilvēkresursu kapacitāti, paaugstinot nodarbināto prasmes un spējas, kā arī nodrošinot, ka valsts pārvaldē strādā motivēti, produktīvi un profesionāli darbinieki, kas orientēti uz pārmaiņu ieviešanu. Īstenot pasākumus plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības plānošanas un īstenošanas kapacitātes stiprināšanai, lai tās spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus Īstenoti pasākumi plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības plānošanas un īstenošanas kapacitātes stiprināšanai, t.sk. uz 2026.gadu apmācot 1 300 vietējās pašvaldības darbiniekus, pamatojoties uz pakalpojumu un pašvaldību kapacitātes novērtējumu 334 VARAM IZM,
LM,
VM,
KM,
SAM
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Moderna pārvaldība

297.

297.1.

Ņemot vērā pilsoņu līdzdalības nozīmi politiskajos procesos, veicināsim to dalību vēlēšanās un attīstīsim vēlēšanu sistēmu Latvijā, palielinot Centrālās vēlēšanu komisijas rīcībspēju, savlaicīgi piešķirot atbilstošus resursus vēlēšanu nodrošināšanai, vēlēšanu procesu digitalizācijai, vēlēšanu komisiju apmācībām, vēlētāju informēšanai un izglītošanai. Sadarboties un atbalstīt Centrālo vēlēšanu komisiju stabilas ilgtermiņa vēlēšanu politikas un pārvaldības sistēmas izveidē mijiedarbībā ar Saeimu, Ministru kabinetu un pilsonisko sabiedrību, nodrošinot CVK nepieciešamās zināšanas, tehniskus un finansiālus resursus, tādejādi nostiprinot uzticēšanos vēlēšanu procesam ilgtermiņā. 2024. gada Eiropas Parlamenta, 2025. gada pašvaldību un 2026. gada Saeimas vēlēšanās izmanto elektronisku vēlēšanu vadības sistēmu un tiešsaistes vēlētāju reģistru.   VK TM (IeVP),
IeM (PMLP),
VARAM (VRAA),
IZM,
ĀM,
AizM,
pašvaldības,
KNAB,
CERT.LV,
SAB,
VDD
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Moderna pārvaldība

298.

298.1.

Stiprināsim valdības stratēģiskās vadības un koordinācijas kapacitāti, ieviešot elastīgu starpnozaru jautājumu risināšanas pieeju. Lai palielinātu Ministru kabineta darbības efektivitāti starpnozaru jautājumu risināšanā, izveidosim vairākas Ministru kabineta komitejas, kuras vada Ministru prezidents vai nozīmēts ministrs. Sekmēt institūciju sadarbības efektivitāti, attīstot vienotu redzējumu, kopīgus risinājumus un saskaņotu rīcību sabiedrībai aktuālos jautājumos, kas skar vairāku iestāžu sadarbību. Tiek iedzīvināta starpinstitucionālo projektu komandu pieeja.
1) Ir izveidota metodika un mehānisms projektu komandu pieejas izmantošanai, iekļaujot informācijas apmaiņas un saziņas rīkus.
2) Projektu komandu pieeja ir izmantota vismaz piecos stratēģiski nozīmīgos projektos. Tiek lietderīgāk izmantota valsts pārvaldē esošā ekspertīze un zināšanas, valstiski svarīgu jautājumu risināšanā elastīgi uz laiku piesaistot dažādu jomu ekspertus, kuri jau strādā valsts pārvaldē.
3) Izveidota ekspertu, treneru un pārmaiņu vadītāju datubāze un izstrādāta sistēma kā izmantot ekspertus ar nepieciešamajām zināšanām neatkarīgi no piederības iestādei.
428 VK Visas ministrijas 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Moderna pārvaldība

299.

299.1.

Veicināsim pašvaldību un nozaru līderu iesaisti valdības lēmumu pieņemšanā. Pārskatīsim plānošanas reģionu funkcijas, stiprinot tos kā efektīvu lēmumu pieņemšanas platformu starp nozaru ministrijām un pašvaldībām katrā reģionā. 1) Sagatavot priekšlikumus teritoriālās pieejas piemērošanai Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifiskajos atbalsta mērķos un pasākumos, t.sk, paredzot plānošanas reģionu lomu ieguldījumu koordinācijai.
2) Sagatavot priekšlikumu par statistiski teritoriālo vienību (NUTS 2 ) klasifikācijas uzlabošanu, atbilstoši reģionālās attīstības izaicinājumiem
3) Stiprināt plānošanas reģionu lomu valsts un pašvaldību pakalpojumu plānošanā un pārvaldībā
4) Veikt pakalpojumu izvietojuma un efektivitātes reģionos izvērtējumu, sniedzot priekšlikumus plānošanas reģionu un pašvaldību kapacitātes stiprināšanai pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai, īstenojot kapacitāti stiprinošos pasākumus
5) Sagatavot priekšlikumus par plānošanas reģionu funkciju pārskatīšanu pakalpojumu koordinētai plānošanai reģionos
1) Izstrādāti priekšlikumi par teritoriālās pieejas piemērošanu Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifiskajos atbalsta mērķos un pasākumos, t.sk, paredzot plānošanas reģionu lomu ieguldījumu koordinācijai (informatīvais ziņojums)
2) Sagatavots priekšlikums MK lēmuma pieņemšanai par NUTS 2 klasifikāciju, nodrošinot labvēlīgākus priekšnoteikumus reģionālās attīstības plānošanai
3) Izstrādāts informatīvais ziņojums valsts un pašvaldību pakalpojumu sistēmiskai plānošanai un lēmumu pieņemšanai plānošanas reģionu līmenī
4) Veikts pakalpojumu izvietojuma un efektivitātes reģionos izvērtējums, sniedzot priekšlikumus plānošanas reģionu un pašvaldību kapacitātes stiprināšanai pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai, īstenojot kapacitāti stiprinošos pasākumus
5) Sadarbībā ar nozaru ministrijām un plānošanas reģioniem sagatavots un iesniegts izskatīšanai MK informatīvais ziņojums par plānošanas reģionu funkciju pārskatīšanu pakalpojumu koordinētai plānošanai reģionos.
330
332
334
VARAM KM,
VM,
IZM,
LM,
SAM
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Moderna pārvaldība

300.

300.1.

Optimizēsim valsts resursu fizisko infrastruktūru, vienlaikus investējot esošajās telpās, tehnoloģijās un digitālajā vidē, lai valsts pārvaldi veidotu par mūsdienīgu darba vietu. Vienotas tiesu ekspertīžu iestādes izveide, Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Ekspertīžu biroju pievienojot Valsts tiesu ekspertīžu birojam. Vienotas tiesu ekspertīžu iestādes izveide, Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Ekspertīžu biroju pievienojot Valsts tiesu ekspertīžu birojam. 429 TM,
IEM
TM (VTEB),
IeM (VPKP)
31.12.2025

V.DZĪVES KVALITĀTE
Moderna pārvaldība

300.

300.2.

Optimizēsim valsts resursu fizisko infrastruktūru, vienlaikus investējot esošajās telpās, tehnoloģijās un digitālajā vidē, lai valsts pārvaldi veidotu par mūsdienīgu darba vietu. Ieviest viedu valsts pārvaldes darba vidi, nodrošinot, ka valsts pārvalde kļūst par pievilcīgu un modernu darba devēju, kā arī samazinās nepieciešamo telpu un ar to saistīto uzturēšanas izmaksu apjoms. 1) Ir izstrādāts risinājums viedo biroju ieviešanai valsts pārvaldē - nosakot to, kādā veidā notiks ministriju un to padotības iestāžu izvietošana vienotās telpās, un to, kā notiks valsts pārvaldes kopstrādes telpu ieviešana ārpus Rīgas.
2) Ir izstrādāts un iesniegts izskatīšanai MK konceptuālais ziņojums par valsts tiešās pārvaldes iestāžu biroja telpu optimizācijas iespējām.
3) Ir izveidots tiesiskais ietvars, lai nodrošinātu darba vidi, kas veicina inovācijas un sadarbību valsts pārvaldē, kā arī sekmē ilgtspējīgu resursu izmantošanu.
4) Izstrādāts tiesiskais regulējums viedas darba vides ieviešanai (t. sk. nosacījumi elastīgā darba ieviešanai, darba vietas kā pakalpojuma ieviešanai, norādījumi finanšu resursu izlietošanai).
5) Ir uzsākta virzība uz viedas valsts pārvaldes darba vides infrastruktūras izveidi Rīgā, paaugstinot nodarbināto produktivitāti un labbūtību, darba un privātās dzīves līdzsvaru, kā arī veicinot sadarbību nodarbināto starpā un inovācijas kultūras attīstību valsts pārvaldē.
6) Ir uzsākta valsts pārvaldes fizisko telpu optimizācija, tai skaitā ieviešot kopstrādes telpas Rīgā.", t.i., atbilstoši Valsts pārvaldes modernizācijas plāna 2023.-2027. gadam 5.1.punktā norādītajiem rezultatīvajiem rādītājiem.
7) Ir uzsākts nodrošināt plašākas fiziskās darba vides pieejamību valsts pārvaldes esošajiem un potenciālajiem nodarbinātajiem, kuri vēlas dzīvot un strādāt ārpus Rīgas. Ir uzsākts veidot vismaz trīs kopstrādei pielāgotus birojus ārpus Rīgas.
428 VK Visas ministrijas,
VNI
1 - 2) 31.12.2023
3 - 4) 30.06.2025
5 - 7) 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Moderna pārvaldība

300.

300.3.

Optimizēsim valsts resursu fizisko infrastruktūru, vienlaikus investējot esošajās telpās, tehnoloģijās un digitālajā vidē, lai valsts pārvaldi veidotu par mūsdienīgu darba vietu. Pilnveidot pašvaldību IKT attīstības un uzturēšanas pārvaldības procesus 1) Nodrošināta atbalsta pieejamība viedpilsētu attīstībai un koplietojamu pašvaldību digitālo platformu un pakalpojumu attīstībai, t.sk. teritorijas plānošanas un līdzdalības budžeta organizēšanai
2) Izveidots sadarbības formāts valsts un pašvaldību sadarbībai, t.sk. IKT un pakalpojumu arhitektūras sadarbspējas nodrošināšanai, ņemot vērā aktualizētā Valsts informācijas sistēmu likuma nosacījumus
316 VARAM LPS, Pašvaldības 31.12.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Moderna pārvaldība

301.

301.1.

Veicināsim centralizēta atbalsta funkciju pakalpojumu nodrošināšanu visā valsts pārvaldē. Izveidot centralizētu platformu grāmatvedības un personāla lietvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības jomā un uzsākt pakāpenisku resoru grāmatvedības uzskaites centralizāciju, nodrošinot standartizētus koplietošanas pakalpojumus Vienoto pakalpojumu centrā, kas veicinās administratīvo funkciju efektivitāti, digitālo transformāciju un valsts līdzekļu optimizāciju. 1) Izveidota vienota, centralizēta valsts pārvaldes platforma grāmatvedības un personāla lietvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības jomā.
2) 29 valsts budžeta iestādes saņem vienotus un standartizētus pakalpojumus centralizētajā valsts pārvaldes platformā grāmatvedības un personāla lietvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības jomā
307
316
FM (Valsts kase) VM
ZM
VARAM
VK
31.05.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Moderna pārvaldība

301.

301.2.

Veicināsim centralizēta atbalsta funkciju pakalpojumu nodrošināšanu visā valsts pārvaldē. Ieviest vienotu informācijas sistēmu, kas spēj nodrošināt tiešās valsts pārvaldes kā vienotas organizācijas darbību un uzsākt pakāpenisku cilvēkresursu vadības un mācību un attīstības procesu standartizāciju, nodrošinot caurspīdīgu un saprotamu cilvēkresursu vadības politiku un stiprinot valsts pārvaldes galveno resursu – darbinieku un tā izaugsmes potenciālu. 1) Ieviestas un darbojas cilvēkresursu vadības un mācību un attīstības sistēma, kas nodrošina standartizētu cilvēkresursu vadības un mācību un attīstības procesus;
2) 15% no kopējā tiešās valsts pārvaldes darbinieku skaita, kuri saņem cilvēkresursu vadības un mācību un attīstības pakalpojumus informācijas sistēmā
316 VK (VAS) FM (VKase) 31.05.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Moderna pārvaldība

302.

302.1.

Iestāsimies par valsts institūciju un amatpersonu godprātīgu rīcību un darbu sabiedrības interesēs, vairojot sabiedrības uzticēšanos. Izstrādāsim valdības ētikas kodeksu. Izstrādāt valdības ētikas kodeksu. Izstrādāts un MK iesniegts tiesību akta projekts "Ministru kabineta ētikas kodekss". Tādējādi gan politiskajām amatpersonām, gan sabiedrībai attīstīsies izpratne, kāda rīcība ir ētiska, un tiks aktualizēta ētikas nozīme valsts demokrātiskā pārvaldībā. 426
428
VK KNAB,
TM
31.12.2023

V.DZĪVES KVALITĀTE
Moderna pārvaldība

302.

302.2.

Iestāsimies par valsts institūciju un amatpersonu godprātīgu rīcību un darbu sabiedrības interesēs, vairojot sabiedrības uzticēšanos. Izstrādāsim valdības ētikas kodeksu. Īstenot mērķtiecīgus pasākumus, kuri veicina uzticēšanos sabiedrībā un valsts institūcijām. 1) Nozaru ministrijas izvērtē pētījumu datus par klientu apmierinātību un veic uzlabojumus valsts pārvaldes iestāžu darbam un sniegto pakalpojumu pieejamībai un kvalitātei.
1) Organizēti dialogu apļi Rīgā un reģionos par uzticēšanos un iegūtā informācija nodota lēmumu pieņēmējiem, kā arī organizēta diskusija par turpmākajiem soļiem.
2) Balstoties gūtajos secinājumos, tiek veikti pasākumi, kuri veicina uzticēšanos sabiedrībā un valsts institūcijām.
402
420
421
422
428
VK   31.12.2023

V.DZĪVES KVALITĀTE
Moderna pārvaldība

303.

303.1.

Attīstīsim un atbalstīsim sabiedrības pašorganizēšanās un noturībspējas mehānismus, paplašinot pilsonisko dialogu. Veicināsim aktīvu sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos, īstenojot mērķtiecīgu pilsoniskās sabiedrības attīstības rīcībpolitiku un atvēlot pastāvīgu valsts budžeta finansējumu pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai un stiprināšanai. Atbalstīt pilsoniskās sabiedrības iesaisti patērētāju tiesību efektīvākai un pilnvērtīgākai aizsardzībai. Izstrādāta un darbojas patērētāju kolektīvo prasību izskatīšanas sistēma, iesaistot patērētāju nevalstiskās organizācijas.   EM EM (PTAC) 01.12.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Moderna pārvaldība

303.

303.2.

Attīstīsim un atbalstīsim sabiedrības pašorganizēšanās un noturībspējas mehānismus, paplašinot pilsonisko dialogu. Veicināsim aktīvu sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos, īstenojot mērķtiecīgu pilsoniskās sabiedrības attīstības rīcībpolitiku un atvēlot pastāvīgu valsts budžeta finansējumu pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai un stiprināšanai. Nodrošināt pastāvīgu atbalstu mērķtiecīgai pilsoniskās sabiedrības attīstībai, tai skaitā nodrošinot valsts budžeta finansējuma pieejamību/ pieaugumu programmai "Latvijas NVO fonds", programmai "NVO līdzfinansējuma programma", programmai "Reģionu NVO atbalsta programma" un "Mazākumtautību NVO līdzdalības veicināšanas programmai". 1) Īstenota mērķtiecīga pilsoniskās sabiedrības attīstības politika pilsoniskās sabiedrības un interešu aizstāvības stiprināšanai, tai skaitā nodrošināts NVO fonda finansējuma pieaugums;
2) sekmēta sabiedrības pašorganizēšanās, nodrošinot finansiālu atbalstu nevalstiskajām organizācijām reģionālā līmenī un stiprinot mazākumtautību nevalstisko organizāciju līdzdalību;
3) nodrošināts valsts budžeta līdzfinansējums NVO projektiem, kā arī ES projektu konkursos atbalstītajiem NVO projektiem.
407 KM,
SIF
  1) 31.10.2026
2) 31.10.2026
3) 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Moderna pārvaldība

303.

303.3.

Attīstīsim un atbalstīsim sabiedrības pašorganizēšanās un noturībspējas mehānismus, paplašinot pilsonisko dialogu. Veicināsim aktīvu sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos, īstenojot mērķtiecīgu pilsoniskās sabiedrības attīstības rīcībpolitiku un atvēlot pastāvīgu valsts budžeta finansējumu pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai un stiprināšanai. Nodrošināt sabiedrības iesaisti saliedētas sabiedrības politikas veidošanas procesos, tādējādi veicinot sabiedrības izpratni par pilsonisko līdzdalību. Īstenoti saliedētas sabiedrības politikas veidošanas līdzdalības pasākumi, nodrošinot dažādu sabiedrības grupu pārstāvniecību. 407 KM   31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Moderna pārvaldība

303.

303.4.

Attīstīsim un atbalstīsim sabiedrības pašorganizēšanās un noturībspējas mehānismus, paplašinot pilsonisko dialogu. Veicināsim aktīvu sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos, īstenojot mērķtiecīgu pilsoniskās sabiedrības attīstības rīcībpolitiku un atvēlot pastāvīgu valsts budžeta finansējumu pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai un stiprināšanai. Organizēt diskusiju ar iesaistītajām pusēm (pilsoniskās sabiedrības attīstības jomā strādājošās biedrības, to skaitā, diasporas organizācijas, un nodibinājumi, sociālie un sadarbības partneri, politiķi) par pilsoniskā un sociālā dialoga turpmāko īstenošanas ietvaru un izstrādāt ietvara dokumentu par sabiedrības līdzdalību un pilsonisko dialogu, tostarp vīziju par līdzdalības iespēju palielināšanu digitālajā vidē. 1) noorganizēta diskusija starp iesaistītajām pusēm, panākot vienošanos par turpmāko pilsoniskā un sociālā dialoga īstenošanu;
2) sagatavoti grozījumi NTSP nolikumā, Memoranda padomes nolikumā un citos normatīvajos aktos pēc nepieciešamības, lai nostiprinātu un ieviestu praksē pilsonisko un sociālo dialogu.
3) izstrādāta un MK apstiprināta programma ES fondu līdzekļu apguvei pilsoniskā un sociālā dialoga attīstībai
426
428
VK NVO
Latvijas Pilsoniskā alianse
LDDK
LBAS
31.12.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Moderna pārvaldība

303.

303.5.

Attīstīsim un atbalstīsim sabiedrības pašorganizēšanās un noturībspējas mehānismus, paplašinot pilsonisko dialogu. Veicināsim aktīvu sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos, īstenojot mērķtiecīgu pilsoniskās sabiedrības attīstības rīcībpolitiku un atvēlot pastāvīgu valsts budžeta finansējumu pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai un stiprināšanai. Nodrošināt visu iesaistīto pušu izpratni par sabiedrības līdzdalības nozīmi un jēgpilnu īstenošanu, organizējot daudzveidīgas mācību un komunikācijas aktivitātes dažādām mērķgrupām (publiskajā sektorā nodarbinātie, iedzīvotāji, NVO u.c.), kā arī plašāk veikt sabiedrības līdzdalību un izmantot pilsonisko dialogu valsts pārvaldes darbā. 1) Izstrādāts e-mācību kurss par sabiedrības līdzdalību;
2) īstenoti mācību pasākumi un komunikācijas aktivitātes dažādām sabiedrības grupām un valsts pārvaldē nodarbinātajiem, sekmējot izpratni par sabiedrības līdzdalības nozīmīgumu valsts attīstībā;
3) sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām sagatavots aktualizēts pilsoniskās kompetences ietvars iekļaušanai izglītības saturā
426
428
1) VK (VAS)
2) VK (VAS)
3) IZM (VISC)
3) VK, NVO 1) 30.06.2024
2) 31.10.2026
3) 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

304.

304.1.

Turpināsim kvalitatīvas kultūrizglītības sistēmas pilnveidi, atbalstot virzību uz izcilību visos kultūrizglītības līmeņos: sākot no profesionālās ievirzes un vidējā līmeņa kultūrizglītības līdz mākslu un kultūras universitāšu izglītībai (universitātes stiprinot atbilstoši attīstības stratēģijām), nodrošinot programmu starptautisku konkurētspēju, pēctecību, elastīgi pielāgojot izglītības programmas atbilstoši laikmeta, kultūras un radošā sektora darba tirgus prasībām. Pilnveidot profesionālās ievirzes kultūrizglītības saturu, izglītības programmas un finansēšanas kārtību. 1) Izstrādāti MK noteikumi par valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu mākslu jomā un atbilstoši aktualizētas izglītības programmas.
2) Izstrādāti MK noteikumu grozījumi kārtībai, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas, pārskatot finansēšanas principus un kritērijus.
3) Aktualizētas profesionālās ievirzes izglītības programmu mācību priekšmetu īstenošanas vadlīnijas, nodrošinot kultūrizglītības pēctecību.
166
385
KM (LNKC)   1) 31.12.2023
2) 31.12.2023
3) 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

304.

304.2.

Turpināsim kvalitatīvas kultūrizglītības sistēmas pilnveidi, atbalstot virzību uz izcilību visos kultūrizglītības līmeņos: sākot no profesionālās ievirzes un vidējā līmeņa kultūrizglītības līdz mākslu un kultūras universitāšu izglītībai (universitātes stiprinot atbilstoši attīstības stratēģijām), nodrošinot programmu starptautisku konkurētspēju, pēctecību, elastīgi pielāgojot izglītības programmas atbilstoši laikmeta, kultūras un radošā sektora darba tirgus prasībām. Veidot mākslu jomas nozares kvalifikāciju struktūru atbilstoši darba tirgus vajadzībām un virzībai uz izcilību un īstenot profesionālās kultūrizglītības iestāžu mācību vides un infrastruktūras modernizācijas projektus, t.sk. mācību līdzekļu bāzes atjaunināšanu un citus pasākumus. 1) Aktualizēta mākslu jomas nozares kvalifikāciju struktūra un nozares kvalifikāciju karte, kā arī izstrādātas vai aktualizētas profesionālās kvalifikācijas prasības atbilstoši laikmeta, kultūras un radošā sektora darba tirgus pieprasījumam.
2) Pabeigta profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu tīkla reforma (konsolidētas 2 KM vidusskolas).
3) Īstenoti profesionālās kultūrizglītības iestāžu mācību vides un infrastruktūras modernizācijas projekti, t.sk. mācību līdzekļu, materiāltehniskas bāzes atjaunināšana.
166 KM (LNKC)   1) 31.10.2026
2) 31.10.2026
3) 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

304.

304.3.

Turpināsim kvalitatīvas kultūrizglītības sistēmas pilnveidi, atbalstot virzību uz izcilību visos kultūrizglītības līmeņos: sākot no profesionālās ievirzes un vidējā līmeņa kultūrizglītības līdz mākslu un kultūras universitāšu izglītībai (universitātes stiprinot atbilstoši attīstības stratēģijām), nodrošinot programmu starptautisku konkurētspēju, pēctecību, elastīgi pielāgojot izglītības programmas atbilstoši laikmeta, kultūras un radošā sektora darba tirgus prasībām. Stiprināt mākslu un kultūras universitāšu kapacitāti, pārvaldību, attīstot studiju vidi, infrastruktūru un modernizējot aprīkojumu, kā arī digitalizāciju, nodrošinot mākslinieciskās jaunrades attīstību un sadarbību, kopīga, konkurētspējīga, starpdisciplināra izglītības piedāvājuma, tostarp uz ārvalstu studentu mērķauditoriju orientētu studiju programmu, īpaši pedagoģijas un doktorantūras studiju programmu, attīstību. 1) Veiktas investīcijas mākslu un kultūras universitāšu (LMA, JVLMA, LKA) kapacitātes stiprināšanai, t.sk. infrastruktūrā, aprīkojumā, digitalizācijā.
2) Mākslu un kultūras universitātēs ir pilnveidotas studiju programmas, nodrošinot to starptautisku konkurētspēju, pēctecību, kā arī atbilstību kultūras un radošā sektora darba tirgus prasībām, turpinot attīstīt pedagoģijas studiju programmas, tostarp veidojot pedagoģijas studiju kursa moduli esošajās studiju programmās, pilnveidojot doktorantūras studiju programmas mākslās un uzsākot veidot mākslu un kultūras universitāšu kopīgo doktorantūras skolu, ņemot vērā jauno doktorantūras finansēšanas modeli.
3)Mākslu un kultūras universitātēs ir īstenoti ar pārvaldības izmaiņu ieviešanu saistīti pasākumi, tostarp LKA un LKK konsolidācija, kā arī stiprināta konkurētspēja un studiju kvalitāte, institucionālā kapacitāte un pārvaldība, cilvēkresursu attīstība, saikne ar kultūras nozares un radošo industriju vajadzībām, tostarp mūžizglītības attīstība, kā arī resursu koplietošana.
139
156
157
158
KM,
LKA,
JVLMA,
LMA
IZM 1) 31.10.2026
2) 31.10.2026
3) 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

305.

305.1.

Sadarbosimies ar zinātniskajām institūcijām, lai nodrošinātu kultūras, mākslas un radošā sektora sistemātisku pētniecību, īstenojot valsts pētījumu programmu kultūrā, veicinot pētījumos balstītu kultūrpolitikas veidošanu, kā arī stiprinot kultūras un radošā sektora pašapziņu un integritāti. Uzsākt un īstenot valsts pētījumu programmu kultūrā "Latvijas kultūra - resurss valsts attīstībai" 2023.-2026.gadam, attīstot zināšanu bāzi par Latvijas kultūras un radošo nozaru aktuālajām attīstības tendencēm, vēsturiskajiem procesiem, kā arī to sociālās un ekonomiskās ietekmes (īpaši iedzīvotāju dzīves kvalitāte un labbūtība, veselība, izglītība un sociālā iekļaušanās, vide, klimats, inovācijas) novērtējumu. 1) Sagatavots un MK iesniegts MK rīkojuma projekts par valsts pētījumu programmu "Latvijas kultūra - resurss valsts attīstībai" 2023.-2026.gadam, izstrādāts valsts pētījumu programmas nolikums, izsludināts konkurss, veikta pieteikumu izvērtēšana, noslēgts līgums ar konkursa uzvarētāju;
2) uzsākta un īstenota valsts pētījumu programma, veicinot pētījumos balstītu kultūrpolitikas veidošanu un sadarbību starp zinātniskajām institūcijām un kultūras institūcijām, iesaistot kultūras un radoša sektora pārstāvjus;
3) sagatavotas publikācijas nacionālos un starptautiskos, tostarp Web of Science/Scopus, un citos žurnālos.
140
143
144
KM IZM (LZP),
augstskolas,
zinātniskās institūcijas
1)31.07.2023
2)31.10.2026
3)31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

306.

306.1.

Izveidosim optimālu Dziesmu un deju svētku nepārtrauktības un rīkošanas modeli, iekļaujot Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkus kā dabisku Vispārējo Dziesmu un deju svētku kustības sastāvdaļu, tās nodrošināšanai veidojot solidāru atbildību starp valsti un pašvaldībām, pilsonisko sabiedrību un tās organizācijām. Sagatavot priekšlikumus Dziesmu un deju svētku tradīcijas pārvaldības modelim. 1) MK iesniegts informatīvais ziņojums, sagatavoti priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos;
2) Uzsākta gatavošanās XXVIII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētkiem.
370 KM (LNKC) IZM (VISC)
LKA
1) 31.12.2025
2) 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

306.

306.2.

Izveidosim optimālu Dziesmu un deju svētku nepārtrauktības un rīkošanas modeli, iekļaujot Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkus kā dabisku Vispārējo Dziesmu un deju svētku kustības sastāvdaļu, tās nodrošināšanai veidojot solidāru atbildību starp valsti un pašvaldībām, pilsonisko sabiedrību un tās organizācijām. Atzīmēt Dziesmu un deju svētku tradīcijas 150. gadadienu, nodrošinot sekmīgu XXVII Vispārējo Latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku norisi 2023. gada vasarā. 1) Nodrošināta sekmīga XXVII Vispārējo Latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku norise 2023. gada vasarā;
2) Organizēts svētku izvērtēšanas process, tai skaitā sarīkojot svētku izvērtēšanas konferenci.
370 KM (LNKC) IeM
IZM
VM
VARAM
Pašvaldības
1) 10.07.2023
2) 31.12.2023

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

306.

306.3.

Izveidosim optimālu Dziesmu un deju svētku nepārtrauktības un rīkošanas modeli, iekļaujot Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkus kā dabisku Vispārējo Dziesmu un deju svētku kustības sastāvdaļu, tās nodrošināšanai veidojot solidāru atbildību starp valsti un pašvaldībām, pilsonisko sabiedrību un tās organizācijām. Stiprinot Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tradīciju, nodrošināt sekmīgu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi 2025.gadā Nodrošināta sekmīga XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošana un norise 2025.gadā   IZM (VISC) IeM
IZM
VM
VARAM
Pašvaldības
31.12.2025

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

307.

307.1.

Turpināsim atbalstu visām profesionālās mākslas nozarēm – tai skaitā filmu projektiem, kas stiprina valstiskumu un piederību Latvijai, sekmējot Latvijas kultūras popularizēšanu pasaulē, atbalstot dalību vērienīgos starptautiskos projektos. Nodrošināt profesionālās mākslas attīstību un ilgtspēju. 1) Atbalstīta jaunu filmu un seriālu, t.sk. starptautisko kopražojumu, tapšana;
2) Atbalstīta jaundarbu tapšana skatuves mākslās;
3) Atbalstīta jaunu literāro darbu radīšana;
4) Atbalstīta vizuālās mākslas darbu tapšana un pieejamība sabiedrībai;
5) Atbalstīta jaunu koncertprogrammu un mūzikas ierakstu tapšana un pieejamība sabiedrībai.
337
364
377
382
KM (VKKF)   1) 31.10.202
2) 31.10.2026
3) 31.10.2026
4) 31.10.2026
5) 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

307.

307.2.

Turpināsim atbalstu visām profesionālās mākslas nozarēm – tai skaitā filmu projektiem, kas stiprina valstiskumu un piederību Latvijai, sekmējot Latvijas kultūras popularizēšanu pasaulē, atbalstot dalību vērienīgos starptautiskos projektos. Stiprināt profesionālo radošo organizāciju un kultūras NVO darbības kapacitāti. 1) Atbalsts profesionālajām radošajām organizācijām, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes sekas un saglabātu darba vietas;
2) atbalsts kultūras NVO sektoram VKKF programmās;
3) Paplašināts kultūras NVO sektoram deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu apjoms.
382 KM (VKKF)   1) 31.12.2024
2) 31.10.2026
3) 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

307.

307.3.

Turpināsim atbalstu visām profesionālās mākslas nozarēm – tai skaitā filmu projektiem, kas stiprina valstiskumu un piederību Latvijai, sekmējot Latvijas kultūras popularizēšanu pasaulē, atbalstot dalību vērienīgos starptautiskos projektos. Stiprināt kultūras un radošo nozaru eksportspēju un starptautisko atpazīstamību Latvijas tēla veidošanā. 1) Atbalstīti latviešu literatūras darbu tulkojumi, nodrošināta pārstāvība starptautiskā mērogā, iegūts un īstenots Latvijas viesu valsts statuss Frankfurtes grāmatu tirgū, panākot valsts tēla plašu starptautisku rezonansi, kāpinot Latvijas literatūras darbu izdošanu ārvalstīs, poligrāfijas pakalpojumu eksportu un ārvalstu tūristu skaita pieaugumu;
2) Nodrošināta Latvijas pārstāvniecība kultūras un radošo nozaru starptautiskos pasākumos;
3) Nodrošināta Baltijas kultūras fonda darbība;
4) Īstenota kultūras apmaiņa un sadarbība starpvaldību kultūras programmu ietvaros.
376
378
384
KM   1) 31.10.2026
2) 31.10.2026
3) 31.10.2026
4) 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

307.

307.4.

Turpināsim atbalstu visām profesionālās mākslas nozarēm – tai skaitā filmu projektiem, kas stiprina valstiskumu un piederību Latvijai, sekmējot Latvijas kultūras popularizēšanu pasaulē, atbalstot dalību vērienīgos starptautiskos projektos. Nodrošināt kvalitatīvu 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas norises Liepājā programmas sagatavošanu un īstenošanu, stiprinot Latvijas atpazīstamību, kultūras piedāvājuma dažādošanu, veicinot kultūras pieejamību reģionos, veicinot sabiedrības lepnumu par piederību savai valstij. 1) Nodrošināta valsts līdzdalība Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 projekta sagatavošanā un īstenošanā.
2) Nodrošināti pozitīvi Eiropas Komisijas uzraudzības grupas atzinumi par īstenošanas uzsākšanu, uzsāktas iniciatīvas, piesaistīti partneri, veikti auditorijas pētījumi.
369 KM;
Liepājas valstspilsēta,
Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadi.
  1) 31.10.2026
2) 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

308.

308.1.

Panāksim, ka valsts kultūras institūcijās nodarbināto atalgojums nav zemāks par vidējo atalgojumu sabiedriskajā sektorā, rūpēsimies, lai atalgojums un sociālais nodrošinājums pieaugtu arī ārpus valsts sektora strādājošiem profesionāļiem, tā uzlabojot kultūras nozarē nodarbināto dzīves kvalitāti. Pilnveidosim radošās personas statusa definējumu. Pakāpeniski palielināt kultūras institūciju nodarbināto atalgojumu.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
Valsts kultūras institūcijās nodarbināto atalgojums nav zemāks par vidējo atalgojumu sabiedriskajā sektorā. 223
225
382
KM VM 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

308.

308.2.

Panāksim, ka valsts kultūras institūcijās nodarbināto atalgojums nav zemāks par vidējo atalgojumu sabiedriskajā sektorā, rūpēsimies, lai atalgojums un sociālais nodrošinājums pieaugtu arī ārpus valsts sektora strādājošiem profesionāļiem, tā uzlabojot kultūras nozarē nodarbināto dzīves kvalitāti. Pilnveidosim radošās personas statusa definējumu. Pārskatīt radošo personu statusu un atbalsta mehānismus. Veikti grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā. 225
382
KM LRSP 31.05.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

308

308.3.

Panāksim, ka valsts kultūras institūcijās nodarbināto atalgojums nav zemāks par vidējo atalgojumu sabiedriskajā sektorā, rūpēsimies, lai atalgojums un sociālais nodrošinājums pieaugtu arī ārpus valsts sektora strādājošiem profesionāļiem, tā uzlabojot kultūras nozarē nodarbināto dzīves kvalitāti. Pilnveidosim radošās personas statusa definējumu. Noteikt līdzvērtīgu valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, stiprinot Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju un tās saglabāšanā iesaistīto speciālistu un pēctecību. MK iesniegti grozījumi 2015.gada 17.novembra MK noteikumos Nr. 649 "Kārtība, kādā pašvaldībām aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" un 2017.gada 7.februāra MK noteikumos Nr.57 "Par valsts budžeta mērķdotācijas sadalījumu 2017. gadam to māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kuru dibinātāji nav pašvaldība". 367 KM (LNKC) Pašvaldības un citi māksliniecisko kolektīvu dibinātāji 31.12.2023

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

309.

309.1.

Turpināsim kultūras infrastruktūras attīstību visā Latvijā, nacionālo kultūras institūciju ēku renovāciju un atjaunošanu, iestājoties par ilgtermiņa plāna nepieciešamību valsts finansējuma nodrošināšanai nacionālajai infrastruktūrai. Sadarbībā ar Rīgas domi uzsāksim Latvijas Nacionālās koncertzāles būvniecību un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekta īstenošanu Rīgā. Turpināsim attīstīt un uzlabot kultūras izglītības iestāžu infrastruktūru Rīgā un reģionos, radot labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības, radošā sektora, izglītības un zinātnes radošām partnerībām, jauno tehnoloģiju ieviešanai un Latvijas augstākās izglītības internacionalizācijai. Nodrošināt Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta īstenošanu Rīgā.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
1) Īstenots starptautisks metu konkurss;
2) Izstrādāts būvprojekts;
3) Panākta vienošanās par būvdarbu īstenošanas un finansēšanas kārtību;
4) Veikts būvdarbu un būvuzraudzības iepirkums, uzsākti būvdarbi.
  KM   1) 31.12.2023
2) 31.12.2025
3) 30.06.2026
4) 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

309.

309.2.

Turpināsim kultūras infrastruktūras attīstību visā Latvijā, nacionālo kultūras institūciju ēku renovāciju un atjaunošanu, iestājoties par ilgtermiņa plāna nepieciešamību valsts finansējuma nodrošināšanai nacionālajai infrastruktūrai. Sadarbībā ar Rīgas domi uzsāksim Latvijas Nacionālās koncertzāles būvniecību un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekta īstenošanu Rīgā. Turpināsim attīstīt un uzlabot kultūras izglītības iestāžu infrastruktūru Rīgā un reģionos, radot labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības, radošā sektora, izglītības un zinātnes radošām partnerībām, jauno tehnoloģiju ieviešanai un Latvijas augstākās izglītības internacionalizācijai. Panākt Laikmetīgās mākslas muzeja projekta īstenošanas uzsākšanu.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
Izstrādāts muzeja darbības modelis un pieņemts lēmums par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekta īstenošanu.   KM   31.12.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

309.

309.3.

Turpināsim kultūras infrastruktūras attīstību visā Latvijā, nacionālo kultūras institūciju ēku renovāciju un atjaunošanu, iestājoties par ilgtermiņa plāna nepieciešamību valsts finansējuma nodrošināšanai nacionālajai infrastruktūrai. Sadarbībā ar Rīgas domi uzsāksim Latvijas Nacionālās koncertzāles būvniecību un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekta īstenošanu Rīgā. Turpināsim attīstīt un uzlabot kultūras izglītības iestāžu infrastruktūru Rīgā un reģionos, radot labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības, radošā sektora, izglītības un zinātnes radošām partnerībām, jauno tehnoloģiju ieviešanai un Latvijas augstākās izglītības internacionalizācijai. Radīt priekšnoteikumus kvalitatīva kultūras piedāvājuma pieejamībai, īstenojot kultūras infrastruktūras projektus. Īstenota: 1) Lielās Ģildes pārbūve un rekonstrukcija;
2) izstāžu zāles "Arsenāls" rekonstrukcija, tai skaitā ēka Rīgā, Pils laukumā 2 (t.sk. nepieciešamā infrastruktūra un aprīkojums Latvijas Nacionālā mākslas muzeja darbībai);
3) Rīgas cirka ēkas pārbūve (t.sk. nepieciešamā infrastruktūra un aprīkojums Rīgas cirka vajadzībām);
4) Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas pārbūve;
5) Dailes teātra infrastruktūras uzlabošana;
6) Valmieras drāmas teātra rekonstrukcija;
7) Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas 1.-2. kārtas pabeigšana (t.sk. nepieciešamā infrastruktūra un aprīkojums Latvijas Nacionālā vēstures muzeja darbībai);
8) Latvijas Leļļu teātra pārbūve un rekonstrukcija;
9) Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūve un restaurācija.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
369 KM 1)FM (VNĪ);
2)FM (VNĪ)
3)VSIA "Rīgas Cirks"
4) VSIA "Latvijas Nacionāla opera un balets"
5 -10) FM (VNĪ).
1) 31.10.2026
2) 31.10.2026
3) 31.12.2023
4) 31.10.2026
5) 31.10.2026
6) 31.12.2025
7) 31.03.2025
8) 31.12.2023
9) 31.12.2023

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

309.

309.4.

Turpināsim kultūras infrastruktūras attīstību visā Latvijā, nacionālo kultūras institūciju ēku renovāciju un atjaunošanu, iestājoties par ilgtermiņa plāna nepieciešamību valsts finansējuma nodrošināšanai nacionālajai infrastruktūrai. Sadarbībā ar Rīgas domi uzsāksim Latvijas Nacionālās koncertzāles būvniecību un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekta īstenošanu Rīgā. Turpināsim attīstīt un uzlabot kultūras izglītības iestāžu infrastruktūru Rīgā un reģionos, radot labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības, radošā sektora, izglītības un zinātnes radošām partnerībām, jauno tehnoloģiju ieviešanai un Latvijas augstākās izglītības internacionalizācijai. Īstenot kultūrizglītības iestāžu infrastruktūras un mācību vides modernizācijas projektus. 1) Turpinātas investīcijas augstskolu (LMA, JVLMA, LKA) infrastruktūras attīstībā, tostarp Tabakas Fabrikas projektā Miera ielā īstenošanā (2.kārta) (LKA), Kronvalda bulvārī (LMA), A.Briāna ielā (LMA);
2) Īstenoti infrastruktūras modernizācijas un mācību vides uzlabošanas projekti KM profesionālās vidējās izglītības iestādēs, uzsākot vismaz 3 KM profesionālās vidējās izglītības iestāžu mācību vides un dienesta viesnīcu atjaunošanu.
156
167
KM (LNKC) IZM 1) 31.10.2026
2) 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

310.

310.1.

Rūpēsimies par Latvijas materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, izpēti un tālāknodošanu, turpinot kultūras pieminekļu un sakrālā mantojuma saglabāšanu un atjaunošanu, trimdas iekopto tradīciju saglabāšanu. Stiprināt nacionālas nozīmes kultūras mantojuma institūciju (Latvijas Nacionālā bibliotēka, Nacionālā Kultūras mantojuma pārvalde, Latvijas Nacionālais arhīvs, valsts muzeji) kapacitāti un nozīmi nācijas dokumentārā mantojuma, datu un zinātniskās informācijas apritē. 1) Izstrādāts plāns un nodrošināta apmācība kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās;
2) Uzsākta Nacionālā arhīva infrastruktūras attīstības koncepcijas īstenošana;
3) Izbūvētas LNB atjaunojamo energoresursu (saules enerģijas) sistēmas;
4) Attīstīta Latvijas Digitālā kultūras mantojuma platforma un kompetenču centrs;
5) Izveidots konsorcijs nacionālai kolektīvo licenču pārvaldībai un jauna pieeja e-resursu administrēšanā.
6) Sekmēta diasporas dokumentārā mantojuma apzināšana, saglabāšana un izpēte diasporas mītnes zemēs;
380 KM (NKMP; LNB, LNA)   1) 31.10.2026
2) 31.10.2026
3) 31.10.2026
4) 31.10.2026
5) 31.10.2026
6) 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

310.

310.2.

Rūpēsimies par Latvijas materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, izpēti un tālāknodošanu, turpinot kultūras pieminekļu un sakrālā mantojuma saglabāšanu un atjaunošanu, trimdas iekopto tradīciju saglabāšanu. Pilnveidot valsts īpašumā esošu kultūras pieminekļu valdījuma un apsaimniekošanas sistēmu. 1) Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu objektu un zemes īpašuma tiesības reģistrētas valsts īpašumā;
2) Pārskatīts pārvaldības modelis valsts īpašumā esošo kultūras pieminekļu uzturēšanai un attīstībai.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
369 KM (NKMP) 2) FM (VNĪ) un citi pārvaldītāji, kura valdījumā atrodas valsts īpašumā esošie kultūras pieminekļi. 1) 31.12.2023
2) 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

310

310.3.

Rūpēsimies par Latvijas materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, izpēti un tālāknodošanu, turpinot kultūras pieminekļu un sakrālā mantojuma saglabāšanu un atjaunošanu, trimdas iekopto tradīciju saglabāšanu. Attīstīt atbalsta mehānismus kultūras pieminekļu saglabāšanai un atjaunošanai. 1) Nodrošināta Sakrālā mantojuma programmas īstenošana;
2) Nodrošināta Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas īstenošana;
3) Sekmēta starptautiskā finansējuma piesaiste kultūras mantojuma saglabāšanā, tajā skaitā Rīgas Svētā Pētera baznīcā un Riharda Vāgnera nama Rīgā atjaunošanas projektā.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
369 KM (NKMP)   1) 31.10.2026
2) 31.10.2026
3) 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

311.

311.1.

Pakāpeniski palielināsim Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumu. Panākt, ka VKKF budžeta līdzekļu piešķīrums kārtējam gadam ir 3 procenti no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem, 3 procenti no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no izložu nodokļa, 3 procenti no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no azartspēļu nodokļa. Veikti grozījumi Valsts kultūrkapitāla fonda likumā. 381 KM (VKKF)   31.12.2023

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

312.

312.1.

Sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību attīstīsim kultūras dzīvi reģionos, plašāk atbalstot vietējo kolektīvu iesaisti un lomu lokālās kultūras dzīves norisēs, iedarbinot Kultūras centru likumu un ceļot kultūras centru darbinieku profesionālo kompetenci. Izvērtēt kultūras centru un metodisko kultūras centru darbības atbilstību Kultūras centru likumā noteiktajām prasībām; Veikti grozījumi MK 30.05.2017. noteikumos Nr.291 "Noteikumi par statistikas apkopošanu kultūras jomā" un izvērtēta Kultūras un metodisko centru darbība, neatbilstības gadījumā informēts centra dibinātājs. 367
368
369
406
KM (LNKC)   31.12.2025

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

312.

312.2.

Sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību attīstīsim kultūras dzīvi reģionos, plašāk atbalstot vietējo kolektīvu iesaisti un lomu lokālās kultūras dzīves norisēs, iedarbinot Kultūras centru likumu un ceļot kultūras centru darbinieku profesionālo kompetenci. Īstenot tālākizglītības un profesionālās pilnveides pasākumus kultūras centru darbiniekiem. Vismaz 100 pašvaldību kultūras darbinieki piedalījušies profesionālās kompetences atbalsta pasākumos. 367
368
369
406
KM (LNKC)   31.12.2025

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

313.

313.1.

Radīsim tiesisko regulējumu valsts un reģionu pašvaldību iesaistei reģionālas nozīmes profesionālo kultūras institūciju (koncertzāļu, teātru u.c.) ilgtspējas nodrošināšanai un profesionālās mākslas pieejamībai Latvijas reģionos. Izstrādāt tiesisko regulējumu valsts un reģionu pašvaldību iesaistei reģionālas nozīmes profesionālo kultūras institūciju (koncertzāļu, teātru u.c.) ilgtspējas nodrošināšanai un profesionālās mākslas pieejamībai Latvijas reģionos. Veikts pētījums un izstrādāti priekšlikumi tiesiskajam regulējumam. 369 KM
Pašvaldības
  31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

314.

314.1.

Efektīvi ieviesīsim Vēsturisko zemju likumu, atbalstīsim vēsturisko novadu identitātes un kultūrtelpu saglabāšanu un attīstību, kultūrtelpu kopienas un to darbību, par likuma ieviešanu solidāri atbildot valstij un pašvaldībām. Veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību Latvijai, vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīga attīstību, kā arī Latvijas pirmiedzīvotāju – lībiešu – kultūrvēsturiskās vides un mantojuma saglabāšanu visās latviešu vēsturiskajās zemēs. 1) Atbilstoši Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānam nodrošināti atbalsta mehānismi vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanai un attīstībai, veicināta latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējā apziņa, identitāte un piederības sajūta Latvijai;
2) Nodrošināta Latvijas pirmiedzīvotāju – lībiešu – kultūrvēsturiskās vides un mantojuma saglabāšana visās latviešu vēsturiskajās zemēs. 3) Atbilstoši Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānam nodrošināta vēsturisko zemju atzīmēšana dabā;
4) Nodrošināta Latvijas pirmiedzīvotāju – lībiešu un latviešu rakstu valodas lietošana vietvārdu apzīmējumos vēsturisko zemju un kultūrtelpu robežās.
406 KM (LNKC) 1-2) ZM, IZM, EM,TM, LPS,
3-4) SAM, pašvaldības
1) 31.10.2026
2) 31.10.2026
3) 31.10.2026
4) 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

315.

315.1.

Turpināsim paplašināt kultūras piedāvājumu un pieejamību bērnu, jauniešu auditorijām, ilgtermiņā īstenojot "Latvijas skolas somas" projektu. Attīstīsim piedāvājumu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tai skaitā ieviešot atbalstu šāda veida projektiem kā horizontālo prioritāti VKKF konkursos un gādājot par atbilstošas infrastruktūras pielāgošanu kultūras institūcijās cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Palielināt finansējumu, tajā skaitā piesaistot starptautisko finansējumu, programmas "Latvijas skolas soma" īstenošanai. Notikušas vismaz 10 000 bērnu un jauniešu auditorijai radītas kultūras norises gadā, kas aptver visas kultūras nozares un ko apmeklējuši vismaz 230 000 izglītojamie katrā mācību semestrī. 153 KM (LNKC),
IZM
Pašvaldības un citi izglītības iestāžu dibinātāji 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

315.

315.2.

Turpināsim paplašināt kultūras piedāvājumu un pieejamību bērnu, jauniešu auditorijām, ilgtermiņā īstenojot "Latvijas skolas somas" projektu. Attīstīsim piedāvājumu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tai skaitā ieviešot atbalstu šāda veida projektiem kā horizontālo prioritāti VKKF konkursos un gādājot par atbilstošas infrastruktūras pielāgošanu kultūras institūcijās cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Uzlabot kultūras piekļūstamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Veicināta kultūras organizāciju vides, kultūras satura un informācijas piekļūstamība cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. 367
368
369
KM,
VKKF
LM 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

315.

315.3.

Turpināsim paplašināt kultūras piedāvājumu un pieejamību bērnu, jauniešu auditorijām, ilgtermiņā īstenojot "Latvijas skolas somas" projektu. Attīstīsim piedāvājumu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tai skaitā ieviešot atbalstu šāda veida projektiem kā horizontālo prioritāti VKKF konkursos un gādājot par atbilstošas infrastruktūras pielāgošanu kultūras institūcijās cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Paplašināt un nostiprināt ar pastāvīgu finansējumu LNB koordinētajām lasīšanas veicināšanas programmām. Katru gadu organizētas un pilnveidotas lasīšanas veicināšanas programmas - "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija", "Nacionālās skaļās lasīšanas sacensības", "Grāmatu starts"- aptverot visas vecumgrupas, iesaistot vismaz 800 dalībinstitūcijas Latvijā un latviešu diasporas centros, lai ap 30 000 dalībnieku būtu nodrošināti ar kvalitatīvu literatūru un interesantu aktivitāšu programmu. Izglītības programmā "Virtakas klase" nodrošināts daudzveidīgu nodarbību klāsts bērnu un jauniešu auditorijai, tostarp "Latvijas skolas somas" projekta ietvaros, kā arī programmas dažādām auditorijām (senioriem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām). Ar izglītības programmas palīdzību veicināta informētība par Latvijas kultūras kanona vērtībām. 367
368
406
KM (LNB) KM (LNB, AB) 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

316.

316.1.

Atbalstīsim radošo industriju uzņēmumu attīstības iespējas. Turpināsim iesaistīt kultūras nozares privāto sektoru kultūrpolitikas īstenošanā. Atbalstīsim augsto tehnoloģiju preču un zināšanu ietilpīgu pakalpojumu eksportu, stiprinot LIAA reģionālo biznesa inkubatoru tīklu, nodrošinot pakalpojumus arī radošo industriju uzņēmumiem. 1) Radošo industriju inkubatoru pakalpojumi pieejami visā Latvijā.
2) Atbalstīti vismaz 50 radošo industriju uzņēmumi
(rezultāti sasniedzami līdz 2029.gada beigām).
243
383
384
EM (LIAA) KM 1) 31.10.2026
2) 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

316.

316.2.

Atbalstīsim radošo industriju uzņēmumu attīstības iespējas. Turpināsim iesaistīt kultūras nozares privāto sektoru kultūrpolitikas īstenošanā. Turpināt veidot Kultūras un radošo industriju atbalsta centru "TabFab" Rīgas pilsētas Miera ielas un Brasas apkaimē, radot fizisku un virtuālu platformu sadarbībai nacionālā un starptautiskā līmenī. Pabeigta "TabFab" pirmās kārtas pārbūve, izbūvēta infrastruktūra radošo industriju inkubatoram un Latvijas Kultūras akadēmijas Filmu skolai. 383
384
LKA,
FM (VNĪ)
KM 31.12.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

316.

316.3.

Atbalstīsim radošo industriju uzņēmumu attīstības iespējas. Turpināsim iesaistīt kultūras nozares privāto sektoru kultūrpolitikas īstenošanā. Stimulēt privātā kultūras sektora konkurētspēju un attīstību. Īstenots pētījums par konkurenci kultūras nozarē. 383 KM   31.12.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

317.

317.1.

Atbalstīsim un rosināsim "Jaunā Eiropas Bauhaus" iniciatīvas Latvijā, sekmējot ilgtspējīgas, iekļaujošas un estētiskas kultūrvides veidošanu un laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras lomas stiprināšanu klimata pārmaiņu procesos. Ieviest Eiropas Jaunā Bauhaus principus un stiprināt izpratni par būvkultūru atbilstoši Davosas deklarācijai, veicinot augstas kvalitātes arhitektūras un būvētās vides kvalitāti Latvijā. 1) Pieņemts Arhitektūras likums;
2) Jaunā Eiropas Bauhaus Latvijas kontaktpunkta darbība: izglītojošu pasākumu, diskusiju, lekciju organizēšana, konsultāciju sniegšana, pārstāvniecība Eiropas JEB kontaktpunktu sanāksmēs un pasākumos u.c.
  KM,
NVO (LAS, LAAA)
EM 1) 31.12.2024
2) 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

317.

317.2.

Atbalstīsim un rosināsim "Jaunā Eiropas Bauhaus" iniciatīvas Latvijā, sekmējot ilgtspējīgas, iekļaujošas un estētiskas kultūrvides veidošanu un laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras lomas stiprināšanu klimata pārmaiņu procesos. Nostiprināt dizainu kā stratēģisku instrumentu tautsaimniecības izaugsmē, valsts pārvaldībā, indivīdu un sabiedrības labbūtībai, kā arī valsts tēla veidošanā. Latvijas Dizaina stratēģijas 2022.-2027. gadam galveno rīcību un uzdevumu īstenošana. 201 KM,
NVO (LDC, LDS)
  31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

318.

318.1.

Sekmēsim latgaliešu rakstu valodas apguves nodrošināšanu, kā arī lietojumu publiskajos pasākumos, informatīvajā telpā (tai skaitā raidījumu apjoma pieaugumu sabiedrisko un komerciālo mediju saturā) un kultūrvidē Latgalē. Palielināta latgaliešu valodas klātbūtne publiskajā vidē atbilstoši Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānā noteiktajam. 1) Nodrošināts atbalsts latgaliešu rakstu valodas attīstībai un valodas konsultāciju pieejamībai;
2) Nodrošināta latgaliešu rakstu valodas atainošana oficiālajās norādēs;
3) Mediju atbalsta pasākumu ietvaros sniegts atbalsts mediju projektiem, kas veicina latgaliešu rakstu valodas saglabāšanu un attīstību.
406 KM,
TM (VVC)
  1) 31.10.2026
2) 31.10.2026
3) 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

319.

319.1.

Nacionālās identitātes stiprināšanai sekmēsim Latvijas iedzīvotāju padziļinātu izpratni par valstiskuma veidošanos un vēstures ietekmi uz mūsdienu ģeopolitiskajiem procesiem. Organizēt aktivitātes nacionālās pašapziņas stiprināšanai saskaņā ar Latvijas valsts tēla pieteikumu missionLatvia - Latvija, valsts ar misiju. Organizēti vismaz četri (4) pasākumi gadā ar sadarbības partneru iesaisti, kuru ietvaros veicināta sabiedrības izpratne par misiju pieeju un Latvijas valsts tēla vērtībām, piedāvājot sabiedrībai reālus pierādījumus par vēsturiskajām Latvijas misijām un mūsdienu izaicinājumiem, kurus īsteno ar misiju pieejā balstītiem risinājumiem. Kopējā sasniegtā auditorija vismaz 400 000 viena gada laikā.   EM (LIAA)   31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

319.

319.2.

Nacionālās identitātes stiprināšanai sekmēsim Latvijas iedzīvotāju padziļinātu izpratni par valstiskuma veidošanos un vēstures ietekmi uz mūsdienu ģeopolitiskajiem procesiem. Veicināt vienojošas atceres kultūras attīstību, tai skaitā nodrošinot pierādījumos balstītas informācijas par Latvijas vēstures notikumiem popularizēšanu un sabiedrības izglītošanu par Latvijas valstiskuma veidošanos un attīstību, tādējādi veicinot piederības sajūtu un saliedētību Latvijas sabiedrībā. 1) Uzlabojusies sabiedrības izpratne par Latvijas valstiskuma veidošanos un attīstību, tai skaitā par valstiskuma nepārtrauktību un padomju okupācijas sociālekonomiskajām sekām;
2) Veicināta vienotas sociālās atmiņas izpratnes nostiprināšanas Latvijas sabiedrībā;
3) Uzlabojusies sabiedrības izpratne par dažādiem Latvijas vēstures notikumiem un faktiem, tostarp pretrunīgiem Latvijas vēstures jautājumiem.
406 KM,
IZM (VISC)
  1) 31.10.2026
2) 31.10.2026
3) 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

320.

320.1.

Turpmāko valsts informatīvās telpas aizsardzības un attīstības politiku fundamentāli balstīsim uz valsts valodas un Latvijas Satversmes vērtību bāzes. Veidosim tādu mediju politiku un likumdošanas vidi, kas atbalsta saturu valsts valodā, un nodrošināsim, ka turpmāka papildu satura krievu valodā atbalstīšana no valsts puses nenotiks. Nodrošināt audiovizuālā satura pieejamības valsts valodā palielināšanu. Nodrošināt subtitrus latviešu valodas pieejamības veicināšanai un stiprināšanai. Nodrošināta audiovizuālā satura pieejamības valsts valodā palielināšana. Nodrošināts, ka Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā iekļautajām televīzijas programmām, kā arī Latvijā reģistrētajos audiovizuālajos pakalpojumos pēc pieprasījuma izvietotajam saturam tiek nodrošināti kvalitatīvi subtitri latviešu valodā, kā arī svešvalodās radītais saturs tiek dublēts vai ieskaņots valsts valodā, vai tam tiek nodrošināts valodas celiņš latviešu valodā, izņemot gadījumus, kad subtitrēšana, dublēšana vai ieskaņošana nav attiecināma vai iespējama satura tematikas specifikas dēļ. 367
368
394
409
NEPLP,
SEPLP
KM 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

321.

321.1.

Panāksim ievērojamu televīzijas programmu un cita veida audio un audiovizuāla satura prettiesiskas izplatīšanas samazinājumu, tai skaitā samazinot prettiesisku satura izplatīšanu gan tiešsaistē, gan izmantojot nelegālas iekārtas, nosakot audio un audiovizuāla satura prettiesiskas izplatīšanas ierobežošanu par vienu no Iekšlietu ministrijas galvenajām prioritātēm, kas īstenojama sadarbībā ar NEPLP. Organizēt mērķtiecīgus apkarošanas pasākumus ar kriminālprocesuālam metodēm nelegālas televīzijas ierobežošanai- apkarošanai, t.i., pārtraukt nelegālās maksas TV apraides apjomu Latvijā, identificēt un aizturēt personas, kas sniedz nelegālas televīzijas uzstādīšanas pakalpojumus iedzīvotājiem. Izstrādāts audiovizuālo programmu nelikumīgas izplatīšanas ierobežošanas plāns.   IeM   01.07.2023

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

321.

321.2.

Panāksim ievērojamu televīzijas programmu un cita veida audio un audiovizuāla satura prettiesiskas izplatīšanas samazinājumu, tai skaitā samazinot prettiesisku satura izplatīšanu gan tiešsaistē, gan izmantojot nelegālas iekārtas, nosakot audio un audiovizuāla satura prettiesiskas izplatīšanas ierobežošanu par vienu no Iekšlietu ministrijas galvenajām prioritātēm, kas īstenojama sadarbībā ar NEPLP. Stiprināt NEPLP spēju efektīvi uzraudzīt satura prettiesisku izplatīšanu tiešsaistē. Latvijā būtiski samazinājusies televīzijas programmu un cita veida audio un audiovizuāla satura prettiesiska izplatīšana tiešsaistē. 440 NEPLP KM 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

322.

322.1.

Stiprināsim visus informatīvas telpas drošības pīlārus, tostarp:
1) attīstīsim valsts pārvaldes centralizētas stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas pārraudzības spējas, valsts pārvaldei un pašvaldībām efektīvi un profesionāli komunicējot ar sabiedrību;
2) stiprināsim mediju neatkarību, kvalitāti un drošību, spējas pielāgoties 21. gadsimta mediju vides izaicinājumiem;
3) veicināsim sabiedrības noturību pret manipulācijām informatīvajā telpā, tostarp ar medijpratību un informācijpratību.
Atbalstīt pasākumus, tajā skaitā izglītības jomā, komunikācijas kampaņas un pētniecību, kas sekmē medijpratību Latvijas sabiedrībā,veidojot ilgtspējīgu medijpratības pētījumu bāzi, uz kuras pamata tiek pieņemti stratēģiski lēmumi šajā jomā, stiprinot sabiedrības noturību pret dezinformāciju un informācijas ietekmēšanas operācijām, kā arī īstenojot pasākumus sabiedrības medijpratības un informācijpratības palielināšanai. Sekmēta iedzīvotāju medijpratība dažādās vecuma grupās. 439 KM NEPLP,
SEPLP
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

322.

322.2.

Stiprināsim visus informatīvas telpas drošības pīlārus, tostarp:
1) attīstīsim valsts pārvaldes centralizētas stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas pārraudzības spējas, valsts pārvaldei un pašvaldībām efektīvi un profesionāli komunicējot ar sabiedrību;
2) stiprināsim mediju neatkarību, kvalitāti un drošību, spējas pielāgoties 21. gadsimta mediju vides izaicinājumiem;
3) veicināsim sabiedrības noturību pret manipulācijām informatīvajā telpā, tostarp ar medijpratību un informācijpratību.
Veicināta Latvijas mediju vides kvalitāte un atbildīgums, sniedzot atbalstu mediju profesionāļu prasmju un zināšanu pilnveidošanai. Katru gadu veikti pasākumi, kas paredzēti mediju profesionāļiem nepieciešamo prasmju pilnveidošanai. 410 KM   31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

322.

322.3.

Stiprināsim visus informatīvas telpas drošības pīlārus, tostarp:
1) attīstīsim valsts pārvaldes centralizētas stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas pārraudzības spējas, valsts pārvaldei un pašvaldībām efektīvi un profesionāli komunicējot ar sabiedrību;
2) stiprināsim mediju neatkarību, kvalitāti un drošību, spējas pielāgoties 21. gadsimta mediju vides izaicinājumiem;
3) veicināsim sabiedrības noturību pret manipulācijām informatīvajā telpā, tostarp ar medijpratību un informācijpratību.
Nodrošināt atbalstu mediju vides pašregulācijas attīstībai. Katru gadu veikti pasākumi, kas vērsti uz mediju vides pašregulācijas attīstību. 410
428
KM   31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

322.

322.4.

Stiprināsim visus informatīvas telpas drošības pīlārus, tostarp:
1) attīstīsim valsts pārvaldes centralizētas stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas pārraudzības spējas, valsts pārvaldei un pašvaldībām efektīvi un profesionāli komunicējot ar sabiedrību;
2) stiprināsim mediju neatkarību, kvalitāti un drošību, spējas pielāgoties 21. gadsimta mediju vides izaicinājumiem;
3) veicināsim sabiedrības noturību pret manipulācijām informatīvajā telpā, tostarp ar medijpratību un informācijpratību.
Ieviesīsim praksē un stiprināsim valsts stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas aizsardzības koordinācijas modeli, īstenojot Konceptuālajā ziņojumā par valsts stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību 2023.-2027. gadam ietvertos risinājumus, lai veicinātu valsts un sabiedrības noturību pret iekšējiem un ārējiem iejaukšanās riskiem demokrātiskos procesos informatīvajā telpā, nodrošinātu valsts varas un demokrātijas nepārtrauktību un visaptverošu valsts aizsardzību, kurā centrāla loma ir iedzīvotāju piederības sajūtai, vēlmei aizstāvēt valsti un psiholoģiskajai noturībai. Stiprinātas stratēģiskās komunikācijas spējas valdības centrā (Valsts kancelejā), tostarp ar papildu resursiem, kas darbojas sinerģijā ar stratēģisku, efektīvu un profesionālu valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju komunikāciju ar savām mērķauditorijām, ieviešot praksē daļēji decentralizētu stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas drošības stiprināšanas modeli.   VK Visas valsts pārvaldes institūcijas 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

323.

323.1.

Stiprināsim gan NEPLP tehnisko, gan cilvēkresursu kapacitāti, tādējādi palielinot iespējas pilnvērtīgi monitorēt, uzraudzīt, attīstīt un aizsargāt Latvijas informatīvu telpu. Sistemātiski palielināt finansējumu NEPLP tehniskajam nodrošinājumam, kā arī plānveidīgi celt NEPLP cilvēkresursu kapacitāti. Palielināt NEPLP sekretariāta darbinieku atalgojuma konkurētspēju. Drošāka un stiprāka Latvijas informatīvā telpa. Būtiski palielināta NEPLP spēja monitorēt lielāku apjomu Latvijas un ārvalstu saturu, pārbaudīt elektronisko plašsaziņas līdzekļu un Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā iekļauto programmu patiesos labuma guvējus, nodrošināt televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzēju darbības uzraudzību, kā arī efektīvāk veikt citas likumā noteiktās darbības. 410 NEPLP KM 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

324.

324.1.

Atbalstīsim apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un tā finansēšanas modeli atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldīšanas likumam. Stiprināsim apvienotā plašsaziņas līdzekļa tehnoloģisko kapacitāti un veicināsim SEPLP kā kapitāla daļu turētājas un augstākās lēmējinstitūcijas sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos darbību Atbilstoši Koncepcijas par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību detalizācijai, lai koncentrētu resursus sabiedriskā medija attīstībai, atbalstīt apvienota sabiedriskā medija izveidi un darbību, nodrošinot, ka Latvijā tiek attīstīts moderns sabiedriskais medijs, kas Latvijas sabiedrībai sniedz augsti kvalitatīvu saturu saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktajām prasībām. Atbalstīta apvienota sabiedriskā medija izveide un pabeigts apvienotā sabiedriskā medija uzņēmuma izveides juridiskais process. 410 SEPLP KM 31.03.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

324.

324.2.

Atbalstīsim apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un tā finansēšanas modeli atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldīšanas likumam. Stiprināsim apvienotā plašsaziņas līdzekļa tehnoloģisko kapacitāti un veicināsim SEPLP kā kapitāla daļu turētājas un augstākās lēmējinstitūcijas sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos darbību 1) Izstrādāt un ieviest sabiedrisko mediju finansējuma modeli, kas nodrošina neatkarīgu, atbilstošu un prognozējamu finansējumu, piecu gadu laikā sasniedzot Eiropas vidējam līmenim līdzvērtīgu apjomu;
2) Stiprināt apvienota sabiedriskā medija tehnoloģisko un infrastruktūras kapacitāti, nodrošinot darbības nepārtrauktību un prognozējamu attīstību.
1) Ieviests jauns sabiedriskā medija finansējuma modelis, palielinot sabiedriskajam medijam pieejamo finansēšanas apjomu un stiprinot Latvijas mediju vides ekosistēmu.
2) Nodrošināti sabiedriskā medija ikgadēji kapitālieguldījumi ne mazāk kā 10% no apgrozījuma, kas tiek investēti ilgtermiņa tehnoloģiskās attīstības programmas ietvaros.
410 SEPLP KM 31.12.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

324.

324.3.

Atbalstīsim apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un tā finansēšanas modeli atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldīšanas likumam. Stiprināsim apvienotā plašsaziņas līdzekļa tehnoloģisko kapacitāti un veicināsim SEPLP kā kapitāla daļu turētājas un augstākās lēmējinstitūcijas sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos darbību Nodrošināt apvienotā sabiedriskā medija sekmīgai darbībai nepieciešamos infrastruktūras uzlabojumus. Pieņemts lēmums par apvienotā sabiedriskā medija telpām (jaunas ēkas būvniecība vai esošo ēku rekonstrukcija), lai uzsāktu risinājuma īstenošanu. 410 SEPLP KM 31.03.2025

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

325.

325.1.

Paplašināsim Mediju atbalsta fonda darbību, atbalstot nacionālos medijus, sniedzot mērķētu atbalstu reģionālajiem medijiem, it īpaši Latgales reģionā, un diasporas medijiem, radot priekšnoteikumus daudzveidīga un kvalitatīva, Latvijas Republikas Satversmes vērtībās balstīta satura radīšanai latviešu valodā dažādos mediju formātos un dažādām auditorijām, veicinot daudzveidīgu, kvalitatīvu, drošu un vienotu informatīvo vidi – gan saturiski, gan tehnoloģiski, rosinot mediju kritiku un mediju organizāciju starptautisko tīklošanos. Pilnveidot sistēmu, kas paredz atbalsta mehānismus privāto mediju konkurētspējas veicināšanai. Izstrādātas mērķētas atbalsta programmas un sniegts atbalsts Latvijas medijiem, t.sk. reģionālajiem medijiem un projektiem, kas veicina latgaliešu rakstu valodas saglabāšanu un attīstību. 410 KM   31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

325.

325.2.

Paplašināsim Mediju atbalsta fonda darbību, atbalstot nacionālos medijus, sniedzot mērķētu atbalstu reģionālajiem medijiem, it īpaši Latgales reģionā, un diasporas medijiem, radot priekšnoteikumus daudzveidīga un kvalitatīva, Latvijas Republikas Satversmes vērtībās balstīta satura radīšanai latviešu valodā dažādos mediju formātos un dažādām auditorijām, veicinot daudzveidīgu, kvalitatīvu, drošu un vienotu informatīvo vidi – gan saturiski, gan tehnoloģiski, rosinot mediju kritiku un mediju organizāciju starptautisko tīklošanos. Nodrošināt Latvijas mediju vides regulāru pētniecību, lai izstrādātu mediju atbalsta mehānismus atbilstoši tirgus situācijai, t.sk. sabiedrības informācijas patēriņa paradumiem. Regulāri veikti pētījumi, kas vērsti uz Latvijas mediju vides analīzi. 410 KM   31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

325.

325.3.

Paplašināsim Mediju atbalsta fonda darbību, atbalstot nacionālos medijus, sniedzot mērķētu atbalstu reģionālajiem medijiem, it īpaši Latgales reģionā, un diasporas medijiem, radot priekšnoteikumus daudzveidīga un kvalitatīva, Latvijas Republikas Satversmes vērtībās balstīta satura radīšanai latviešu valodā dažādos mediju formātos un dažādām auditorijām, veicinot daudzveidīgu, kvalitatīvu, drošu un vienotu informatīvo vidi – gan saturiski, gan tehnoloģiski, rosinot mediju kritiku un mediju organizāciju starptautisko tīklošanos. Noorganizēti konkursi Mediju atbalsta fonda programmas ietvaros nacionāla un reģionāla mēroga medijiem, atbalstot medijus sabiedriski nozīmīga, informatīvi izglītojoša žurnālistikas satura veidošanā latviešu valodā. Sniegts atbalsts vismaz 100 projektiem, kuri stiprina valstisko apziņu, latvisko kultūrtelpu, kā arī veicina sabiedrības analītisko domāšanu, medijpratību un digitālo prasmju attīstību. 410
411
KM SIF 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

326.

326.1.

Uzlabosim Latvijas mediju uztveramību, veicināsim interneta pieejamību un signāla jaudīgumu Krievijas un Baltkrievijas pierobežā. Veicināsim iedzīvotāju mediju lietošanas paradumu maiņu par labu Latvijas medijiem. Nodrošināt finansējumu Latvijas mediju pieejamībai un apraidei. Latvijas iedzīvotājiem nodrošināta pieejamība Latvijas sabiedriskajiem medijiem. 410 KM (NEPLP, SEPLP) SAM (LVRTC),
AizM
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

326.

326.2.

Uzlabosim Latvijas mediju uztveramību, veicināsim interneta pieejamību un signāla jaudīgumu Krievijas un Baltkrievijas pierobežā. Veicināsim iedzīvotāju mediju lietošanas paradumu maiņu par labu Latvijas medijiem. Stiprināt apraides raidošās infrastruktūras tehnoloģisko platformu. 1) Izveidots pārvietojamās apraides galvas stacijas un tīkla vadības centrs apraides un informatīvās telpas nodrošināšanai krīzes situācijā;
2) Izveidota ārkārtas apziņošanas sistēma, izmantojot radio un TV apraides tīklu.
410 SAM SAM (LVRTC) 31.12.2024

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

327.

327.1.

Īstenosim koordinētu un stratēģisku medijpratības sekmēšanas politiku Latvijā, lai paaugstinātu sabiedrības noturību pret dezinformāciju un agresorvalstu propagandu, tā stiprinot Latvijas informatīvās telpas drošību. Politika tiks īstenota, sadarbojoties Izglītības un zinātnes ministrijai, Kultūras ministrijai, NEPLP un Valsts kancelejai. Nodrošināt koordinētu un stratēģisku atbildīgo institūciju darbību, izstrādājot un īstenojot medijpratības sekmēšanas politiku un rīcības plānu Latvijā. Medijpratības sekmēšana Latvijā tiek īstenota stratēģiski, koordinēti sadarbojoties visām atbildīgajām institūcijām, tādējādi Latvijas iedzīvotāju medijpratības līmenis tiek mērķtiecīgi paaugstināts, stiprinot sabiedrības noturību pret dezinformāciju un agresorvalstu propagandu un veicinot Latvijas informatīvās telpas drošību kopumā. 411 KM IZM,
NEPLP,
VK
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

327.

327.2.

Īstenosim koordinētu un stratēģisku medijpratības sekmēšanas politiku Latvijā, lai paaugstinātu sabiedrības noturību pret dezinformāciju un agresorvalstu propagandu, tā stiprinot Latvijas informatīvās telpas drošību. Politika tiks īstenota, sadarbojoties Izglītības un zinātnes ministrijai, Kultūras ministrijai, NEPLP un Valsts kancelejai. Nodrošināt medijpratību veicinošus pasākumu dažādām sabiedrības grupām. Katru gadu organizēti pasākumi dažādu sabiedrības grupu medijpratības sekmēšanai. 411 KM LNB 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

327.

327.3.

Īstenosim koordinētu un stratēģisku medijpratības sekmēšanas politiku Latvijā, lai paaugstinātu sabiedrības noturību pret dezinformāciju un agresorvalstu propagandu, tā stiprinot Latvijas informatīvās telpas drošību. Politika tiks īstenota, sadarbojoties Izglītības un zinātnes ministrijai, Kultūras ministrijai, NEPLP un Valsts kancelejai. Nodrošināt medijpratības pētniecību. Katru gadu veikti pētījumi, lai izzinātu sabiedrības medijpratības līmeni, ar mērķi pielāgot medijpratību veicinošus pasākumus atbilstoši sabiedrības vajadzībām. 411 KM NEPLP 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

327.

327.4.

Īstenosim koordinētu un stratēģisku medijpratības sekmēšanas politiku Latvijā, lai paaugstinātu sabiedrības noturību pret dezinformāciju un agresorvalstu propagandu, tā stiprinot Latvijas informatīvās telpas drošību. Politika tiks īstenota, sadarbojoties Izglītības un zinātnes ministrijai, Kultūras ministrijai, NEPLP un Valsts kancelejai. Turpināt koordinēti organizēt ikgadējo Globālās medijpratības un informācijpratības nedēļu (24.–31. oktobris) Latvijā un ārvalstīs, sadarbojoties valsts pārvaldes institūcijām, akadēmiskajām un nevalstiskajām, kā arī privātajām institūcijām, kā arī līdzīgi domājošajiem starptautiskajiem partneriem. Katru gadu no 2023. līdz 2026. gadam (un turpmāk) no 24. līdz 31. oktobrim tiks koordinēti organizēti Globālās medijpratības un informācijpratības nedēļas pasākumi, tostarp komunikācijas kampaņas un aktivitātes, Latvijā un ārvalstīs, sniedzot iedzīvotājiem praktiskas iemaņas, lai spētu atpazīt un pretoties manipulācijām informatīvajā telpā, tostarp dezinformācijai. 428 VK KM,
IZM,
NEPLP,
ĀM,
UNESCO LNK
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

327.

327.5.

Īstenosim koordinētu un stratēģisku medijpratības sekmēšanas politiku Latvijā, lai paaugstinātu sabiedrības noturību pret dezinformāciju un agresorvalstu propagandu, tā stiprinot Latvijas informatīvās telpas drošību. Politika tiks īstenota, sadarbojoties Izglītības un zinātnes ministrijai, Kultūras ministrijai, NEPLP un Valsts kancelejai. Izstrādāt un īstenot rīcības plānu medijpratības un informācijpratības kampaņu un citu pasākumiem, tostarp formālajā, neformālajā un pieaugušo izglītībā, lai sasniegtu un noturētu līmeni, ka vismaz 75% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 gadiem piemīt kaut minimālas medijpratības un informācijpratības prasmes. Nodrošināt, ka tiek sasniegt un noturēts rādītājs, ka vismaz 75% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 gadiem ir kaut minimāls medijpratības un informācijpratības līmenis. 428 KM VK,
IZM,
SEPLP,
NEPLP
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

328.

328.1.

Nodrošināsim nevalstiskā, privātā un akadēmiskā sektora koordinētu un efektīvu iesaisti informatīvās telpas drošības stiprināšanā. Izveidot sadarbības tīklu ar NVO, privāto un akadēmisko sektoru, nodrošinot regulāru informācijas apmaiņu par valsts stratēģiskās komunikācijas vēstījumiem, informatīvās telpas drošības aktualitātēm un izaicinājumiem, kā arī veicinot organizētas pilsoniskās sabiedrības, privātā un akadēmiskā sektora līdzdarbību kopīgās aktivitātēs. Izveidots sadarbības partneru tīkls, kas izmantojams gan ikdienā, gan mobilizējams krīzes un apdraudējuma situācijās informatīvās telpas noturības stiprināšanai. 428 VK Pēc nepieciešamības citas valsts pārvaldes institūcijas. 31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

328.

328.2.

Nodrošināsim nevalstiskā, privātā un akadēmiskā sektora koordinētu un efektīvu iesaisti informatīvās telpas drošības stiprināšanā. Izveidot valsts pārvaldes stratēģisko partnerību ar vismaz vienu nevalstiskā, akadēmiskā, mediju un/vai privātā sektora institūciju, kas sniedz analītisku un pētniecības atbalstu par manipulācijām informatīvajā telpā, tostarp dezinformāciju. Parakstīts sadarbības memorands ar vismaz vienu stratēģisko sadarbības partneri par sadarbību informatīvās telpas analīzes un pētniecības jomā, kas var pretendēt uz valsts līdzfinansējuma saņemšanu. 428 VK ĀM,
KM,
IZM
31.10.2026

V.DZĪVES KVALITĀTE
Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

328.

328.3.

Nodrošināsim nevalstiskā, privātā un akadēmiskā sektora koordinētu un efektīvu iesaisti informatīvās telpas drošības stiprināšanā. Izveidot strukturētu sadarbību ar augstākās izglītības institūcijām par studiju programmu un tajās studējošo atbalstīšanu studiju virzienos un programmās, kas saistītas ar stratēģisko komunikāciju, informatīvās telpas drošību un/ vai medijpratības veicināšanu. Parakstīts sadarbības memorands ar vismaz vienu augstākās izglītības un/vai pētniecības institūciju. Izveidota stipendija, grants un/vai citi materiālās stimulēšanas pasākumi augstākās izglītības programmās studējošajiem stratēģiskās komunikācijas, informatīvās telpas drošības un/vai medijpratības veicināšanas virzienos, ja nepieciešams, piesaistot Latvijas vai ārvalstu sadarbības partneru finansējumu. 428 VK IZM 31.10.2026

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!