Valsts prezidenta dienas Kopenhāgenā

Valsts prezidenta padomnieks AIVARS MARKOTS - "Latvijas Vēstnesim"

Pirms Gunta Ulmaņa došanās uz Kopenhāgenu "Latvijas Vēstnesis" lūdza Valsts prezidenta ārlietu padomnieku Aivaru Markotu pastāstīt par šo misiju Dānijas galvaspilsētā.

Aivars Markots: — Apvienoto Nāciju Organizācija ir pasludinājusi sociālo attīstību par vienu no savas darbības prioritātēm. Sakarā ar to arī tika nolemts šogad Kopenhāgenā sarīkot ANO konferenci par sociālās attīstības jautājumiem un šīs konferences noslēgumu sarīkot valstu un valdību vadītāju līmenī. Ar savu ierašanos Dānijas galvaspilsētā valstu vadītāji noslēgs diezgan lielu darbu, kas līdz šim paveikts Ņujorkā tā saucamajās sagatavošanas komitejās. Tās jau vairākus gadus ir strādājušas, lai izveidotu šīs konferences noslēguma dokumentus, un valstu prezidenti, ierodoties Kopenhāgenā, tikai apliecina savu atbalstu šim dokumentam (skaidrs, ka divu dienu laikā tāds dokuments nevarētu tikt izstrādāts). Prezidents izbrauc uz Kopenhāgenu piektdienas rītā, atgriežas atpakaļ pirmdienas rītā. Programma konferencē ir ārkārtīgi spraiga un smaga. Tieši no lidmašīnas Guntis Ulmanis dosies uz konferenci. Trīs dienas no agra rīta līdz vēlai naktij notiks plenārsēdes. Tas nozīmē, ka darba programma katru dienu beigsies ne ātrāk kā pusnaktī. Kā jau visiem daudzpusējās diplomātijas pasākumiem, arī šai konferencei ir divi mērķi: visupirms – piedalīšanās konferencē, otrs mērķis ir bilaterālās jeb divpusējās tikšanās ar to valstu vadītājiem, kas pārstāvēti Kopenhāgenā. Mēs esam nosūtījuši vairākus piedāvājumus citu valstu vadītājiem tikties. Šobrīd jau Spānijas, Norvēģijas, Islandes, Korejas Republikas (Dienvidkorejas) un Dānijas vadītāji ir apstiprinājuši savu gatavību un vēlmi tikties ar mūsu Valsts prezidentu un apspriesties. Paredzēta arī triju Baltijas valstu prezidentu tikšanās.

– Kā praktiski noritēs Valsts prezidenta darbs tieši Kopenhāgenas konferencē?

– Šis daudzpusējais forums nozīmē nepārtrauktu sekošanu citu valstu vadītāju teiktajam. Tas ir arī nepārtraukts darbs ar savu runas projektu. Prezidenta runa būtībā tiek nepārtraukti grozīta, ja tiek izteiktas atbalstīšanas vērtas domas, tad arī pēdējā brīdī prezidenta runā tiek izdarītas korekcijas. Līdz ar to Valsts prezidents būs no rīta līdz vakaram "ievilkts" konferences rutīnā. Bet divpusējās tikšanās būs paralēli konferences gaitai.

– Kāda ir citu Latvijas delegācijas locekļu loma šajā konferencē?

– Kopenhāgenas konferenci sagatavoja eksperti. Ne velti Valsts prezidents mūsu delegācijā ir lūdzis iesaistīties arī labklājības ministru Andri Bērziņu, valsts ministru Vladimiru Makārovu un Saeimas komisijas priekšsēdētāju Ludmilu Kuprijanovu – tie ir cilvēki, kas vislabāk zina reālās lietas un arī zina, kā šīs lietas tiek spriestas pasaulē. Jo būtu nepareizi, ja Valsts prezidents forumā, kur pārstāvētas visas ANO valstis, runātu tikai un vienīgi par Latvijas problēmām. Viņam jārunā arī par to, ka pasaulei vajadzētu virzīties uz sociālo jautājumu risinājumu. Jo šis jautājums ir cieši saistīts ar citām problēmām – ar atbruņošanos, ar ekoloģiju, ar Ziemeļu un Dienvidu līdzsvaru, galu galā ar kara un miera problēmu un uzticības jautājumiem. Jo viena no konferences galvenajām tēzēm ir: kur ņemt naudu sociālajai attīstībai? Skaidrs, ka nodokļu kāpināšana nevar būt mūžīga, skaidrs, ka resursi nav neizsīkstoši. Līdz ar to valstu delegācijām jābrauc uz Kopenhāgenas forumu ar savu redzējumu, kā turpmāk pasaulē risināt sociālās attīstības jautājumus – situācijā, kad pasaulē milzīgs daudzums iedzīvotāju cieš badu. Līdz ar to skaidri jāapzinās, cik tālu mēs drīkstam atļauties sūdzēties par savām bēdām, ņemot vērā, ka daudzās ANO valstīs risinās karš. Bet tajā pašā laikā mēs nedrīkstam nerunāt arī par to, kādas sociālas, politiskas un etniskas problēmas ir Latvijā, kāpēc tās ir, no kurienes saņemts mantojums tas ir. Vajag atrast pareizo līdzsvaru starp šiem jautājumiem.

– Acīmredzot šādu pieeju iezīmē kvalitatīvi jauna attieksme pret mūsu valsti starptautiskajās attiecībās. Jo vēl līdz šim daudziem mūsu sabiedrībā, dažkārt arī politiķiem, ir priekšstats, ka visos starptautiskajos forumos vispirms ir jārunā par Latvijas problēmām. Taču ļoti svarīgi ir arī izteikt Latvijas viedokli par pasaules problēmām.

– Es domāju, mums uz šo jauno kvalitāti jātiecas. Un man ir prieks, ja jūs, preses pārstāvis, tā uzskatāt.

– Cik Kopenhāgenā būs ziņojumu no Latvijas?

– Būs Valsts ministra Vladimira Makārova ziņojums, vēl pirms sammita (kas notiek 11. un 12.martā) Vladimirs Makārovs no eksperta viedokļa runās par to, kā Latvijai pieiet sociālo problēmu risinājumam. Tā būs tipiska ekspertu līmeņa runa. Savukārt Latvijas Valsts prezidents runās 12.martā, un tā būs politiska runa.

– Paldies par interviju "Latvijas Vēstnesim". Lai jums visiem ražens darbs Kopenhāgenā!

– Paldies! Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Uz Kopenhāgenu vedamais Latvijas Nacionālais ziņojums – "LV" šodienas numura 4. un 5.lpp.