Latvijas Ekonomiskās politikas memorands

Ministru kabineta sēdes protokola izraksts

(prot.nr.12, 20.§) Rīgā 1995.gada 28.februārī

Par Ekonomiskās politika memoranda akceptēšanu

1. Akceptēt Starptautiskajam valūtas fondam iesniedzamās Nodomu vēstules un Ekonomiskās politikas memoranda projektu.

2. Pilnvarot finansu ministru Andri Piebalgu un Latvijas Bankas prezidentu Eināru Repši parakstīt Nodomu vēstuli ar tai pievienoto Ekonomiskās politikas memorandu un iesniegt tos Starptautiskajam valūtas fondam.

Ministru prezidents M.Gailis

Valsts kancelejas direktors Ž.Tikmers

Nodomu vēstule

Cienījamais Kamdesū kungs,

Pievienotajā Ekonomiskās politikas memorandā ir aprakstīta valdības un Latvijas Bankas politika, ko tās gatavojas īstenot laika periodā no 1995.gada 1.aprīļa līdz 1996.gada 30.jūnijam. Šī politika virzīta uz to, lai nostiprinātu sasniegumus, ko Latvija guvusi pēc neatkarības atgūšanas, un radītu stingru pamatu stabilai ekonomiskajai izaugsmei. Svarīgākie mērķi joprojām būs cenu stabilitāte un strukturālā reforma, it īpaši privātā sektora lomas paplašināšanās tautsaimniecībā. Šīs politikas atbalstam valdība lūdz "stand–by" (rezerves) vienošanos uz trīspadsmit mēnešiem 27,45 miljonu SDR apjomā. Tā kā mūsu starptautisko rezervju stāvoklis, kas atbilst piecu mēnešu importa apjomam, ir apmierinošs, mēs neplānojam veikt nekādus aizņēmumus šīs vienošanās ietvaros,

Mēs uzskatām, ka pievienotajā memorandā aprakstītā politika ir piemērota stabilizācijas un strukturālo reformu programmas mērķu sasniegšanai, bet mēs veiksim papildu pasākumus, kādi būs nepieciešami šo mērķu sasniegšanai. Vienošanās periodā mēs konsultēsimies ar Fondu par tādu pasākumu noteikšanu, par kuriem šādas konsultācijas noturamas saskaņā ar Fonda politiku. Bez tam kopā ar Fondu mēs veiksim divus pārskatus par ekonomisko attīstību un programmu, pirmo līdz 1995.gada septembra vidum, otro līdz 1996.gada marta vidum. Programma tiks vērtēta, arī balstoties uz vairākiem izpildes kritērijiem pa ceturkšņiem. Izpildes kritēriji uz 1995.gada decembra beigām tiks konkretizēti pirmā pārskata laikā, un kritēriji uz 1996.gada marta beigām – otrā pārskata laikā.

Ar cieņu, —

Andris Piebalgs , Einārs Repše ,

finansu ministrs, prezidents,

Finansu ministrija Latvijas Banka

 

 

Ekonomiskās politikas memorands

I.Ievads

1. Pēc tam, kad 1991.gada rudenī Latvija atguva neatkarību, valdība ir apņēmīgi strādājusi pie pārveides procesa, pārejot uz tirgus ekonomiku un sasniedzot augstu makroekonomiskās stabilitātes līmeni. Mūsu reformas programmas galvenie pasākumi bija valūtas reforma un liberāla valūtas režīma ieviešana, stingra fiskālā un monetārā politika, vairākas sistēmiskās pārmaiņas, kuru mērķis bija stimulēt privatizācijas procesu un tādā veidā mazināt valdības lomu tautsaimniecībā. Mūsu neatlaidība, īstenojot stabilizācijas politiku, ir devusi augļus. Ražošanas apjoms ir sācis augt, krasi ir samazināta inflācija, un bruto starptautiskās rezerves ir ievērojami pieaugušas.

2. Lai nostiprinātu jau sasniegto un liktu stingrus pamatus nepārtrauktai ekonomiskajai izaugsmei, valdība arī turpmāk būs uzticīga savas stabilizācijas un strukturālās reformas pamatiezīmēm. Starptautiskā valūtas fonda nepārtrauktais atbalsts stiprinās ticību mūsu programmai gan vietējā, gan starptautiskā līmenī. Mūsu pašreizējie pūliņi aktivizēt reformu procesu ir izklāstīti turpmāk kā ekonomiskā programma, kuru mēs plānojam īstenot atlikušajā 1995.gada daļā un pēc tam.

II. Pašreizējā stāvokļa raksturojums un notikumi pēdējā laikā

3. Pagājušajā gadā tika sasniegts ievērojams progress makroekonomiskās stabilitātes jomā. 1994.gadā pēc tam, kad triju iepriekšējo gadu laikā reālā IK kritums bija sasniedzis 50% pieaugošā izteiksmē, ražošanas apjoma lejupslīde tika apstādināta, un reālā IK pieaugums pēc aplēsēm ir 2%. Atklātais bezdarbs kādu laiku ir turējies 6,5% līmenī no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Pēc tam, kad gada pirmajos četros mēnešos inflācijas līmenis bija vidēji 3% mēnesī, inflācijas temps nokritās līdz vidēji 1,5% mēnesī gada pēdējos astoņos mēnešos. Taču sakarā ar pārtikas sadārdzinājumu gan sezonas, gan augstāku importa tarifu likmju dēļ, sakarā ar algu paaugstinājumu oktobrī un neseno iekšējās likviditātes pieaugumu, kas saistīts ar maksājumu bilanci, gada pēdējā ceturksnī cenu pieauguma temps paātrinājās, sasniedzot vidēji 2% mēnesī. Gada inflācija kopumā samazinājās no 35% uz 26%. Gada laikā alga nominālā izteiksmē pieauga ātrākā tempā nekā cenas, kā rezultātā paaugstinājās iedzīvotāju dzīves līmenis. Pēc aplēsēm, tekošā rēķina deficīts 1994.gadā bija 119 miljoni ASV dolāru (atbilst 3,4% no IK) sakarā ar lielo pieprasījumu pēc importa. Tā kā kapitālajā kontā ir ievērojams saldo/pozitīvais atlikums, kas norāda uz ievērojamām tiešajām ārvalstu investīcijām (4,5% no IK), kā arī kapitālu no Austrumiem, 1994.gadā maksājumu bilance kopumā atkal bija pozitīva. 1994.gada beigās bruto oficiālās starptautiskās rezerves sasniedza 625 miljonus ASV dolāru, kas atbilst gandrīz piecu mēnešu preču un nefaktorālo (nonfactor) pakalpojumu importa apjomam.

4. Lai nostiprinātu šos pozitīvos rezultātus makroekonomikā, tika īstenota piesardzīga fiskālā politika. Visas valdības finansu deficīts par 1994.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem nepārsniedz 18 miljonus LVL vai 1,3% no IK. Sakarā ar vairākiem pasākumiem izdevumu daļā, kas tika noteikti papildbudžetā, gada pēdējā ceturksnī strauji pieauga finansu deficīts. Starp šiem pasākumiem bija minimālās algas palielinājums no 22,5 LVL uz 28,0 LVL mēnesī, algu palielinājums budžeta organizācijās strādājošajiem par aptuveni 24% un vidējās mēneša pensijas palielinājums par 12% līdz 30 LVL. Gada laikā kopumā reālās algas budžeta organizācijās pieauga par aptuveni 10%. Tā kā citi budžeta izdevumi tika ierobežoti, finansu deficīts 1994.gadā bija 32 miljoni LVL (1,7% no IK) vai nedaudz mazāk par programmā paredzēto robežu 40 miljonu LVL apmērā (2% no IK). Taču par 5 miljoniem LVL tika pārsniegts izpildes kritērijs attiecībā uz neto aizņēmumiem un valdības garantijām sakarā ar 6 miljonu LVL aizdevumu enerģētikas uzņēmumam, lai tas varētu nokārtot savas saistības ar piegādātājiem. 1994.gadā neto aizdevumu operācijas tika veiktas kopsummā par (48) miljoniem LVL, kas dod kopējo fiskālo deficītu (80) miljonu LVL apmērā (4,1% no IK). Pārsvarā finansu deficīts tika segts, izlaižot valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes sakarā ar spēcīgo pieprasījumu vidējā procentu likme uz parādzīmēm samazinājās par vairāk nekā 5 procentu punktiem (līdz 18% parādzīmēm ar termiņu 28 dienas) gada pēdējā ceturkšņa laikā.

5. Valūtas kursa stabilitāte joprojām bija monetārās politikas galvenais mērķis, un kopš 1994.gada februāra lats ir piesaistīts SDR. Reaģējot uz neatslābstošo ārzemju valūtas pieplūdumu, Latvijas Banka ir ieturējusi ļoti stingru kredītu politiku, lai minimalizētu iekšējās likviditātes pieaugumu. Centrālās Bankas neto iekšzemes aktīvi aizvien ir turējušies zem programmā noteiktajiem griestiem. Latvijas Bankas iekšzemes kredīti kopsummā pieauga par 20%, un, ja neskaita neto kredītu valdībai, iekšzemes kredīti palielinājās par 8%. Tai pašā periodā, tā kā Latvijas Banka iepirka lielu daudzumu ārzemju valūtas, naudas bāze pieauga par 20%. Plašā nauda 1994.gadā pieauga par 49%; ievērojamais naudas reizinātāja pieaugums gada laikā atspoguļo gan naudas apgrozībā/depozītu attiecības samazinājumu, gan ievērojamu kritumu banku rezervju pārpalikumos.

6. Valdība saglabā apņēmību īstenot strukturālās reformas, lai pabeigtu Latvijas pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir sperti nozīmīgi soļi banku sistēmas privatizācijā un rehabilitācijā, un privatizācijas process tagad jau ir ieguvis noturību. Tā kā Latvijas tautsaimniecība ir maza un arī lai pilnībā izmantotu visas tirdzniecības sniegtās priekšrocības, valdība ir apņēmusies veidot liberālu ekonomisko vidi, kas būtu labvēlīga ārējai tirdzniecībai.

III. Valdības programma 1995.gadam

Makroekonomiskā situācija

7. Mūsu galvenie mērķi programmas periodā ir nodrošināt neatslābstošu ekonomisko izaugsmi un samazināt inflācijas tempus. Konkrēti runājot, makroekonomikas jomā valdība ir noformulējusi sekojošus mērķus: reālā IK pieaugums par 5%, inflācijas līmenis 15% (ņemot perioda beigas par bāzi), investīciju apjoma pieaugums līdz ne mazāk kā 20% no IK, kurā valsts investīcijas, ieskaitot ārvalstu finansējumu, sastādītu 2—3% no IK, un bruto iekšzemes uzkrājumi atbilstu 17% no IK. Lai sasniegtu šos mērķus, valdības finansu deficīts nepārsniegs 1,6% no IK un monetārā politika būs mērķēta uz krasu plašās naudas pieauguma tempu samazināšanos. Kas attiecas uz strukturālajām reformām, valdība plāno paātrināt valsts uzņēmumu privatizāciju, ieskaitot lielus uzņēmumus un bankas, turpināt uzņēmumu un banku sistēmas strukturālo pārveidi, reformēt sociālās nodrošināšanas sistēmu un turpināt tautsaimniecības infrastruktūras atjaunošanu.

Cenas un algas

8. Izņemot ļoti nedaudzus preču un pakalpojumu veidus, ko nodrošina monopoli, ieskaitot komunālos pakalpojumus un valsts uzņēmumus, cenas tāpat tiks noteiktas brīvā tirgū. Mēs apzināmies, ka pie fiksēta apmaiņas kursa politikas iekšzemes cenu un algu palielinājumiem jābūt kontrolētiem attiecībā pret mūsu pašreizējiem un starptautiskajiem konkurentiem, lai saglabātu mūsu eksportspējīgo preču konkurētspēju. Ņemot vērā straujo algu pieaugumu pēdējo triju gadu laikā, mūsu iekšzemes algas jau tuvojas līmeņiem, kas vairs nav konkurētspējīgi salīdzinājumā ar mūsu kaimiņiem un dažām Austrumeiropas valstīm. Lai gan valdība arī turpmāk izvairīsies no iejaukšanās privātā sektora algu veidošanās procesā, katra uzņēmuma līmenī noteiktajām algām būtu jābūt sasaistītām ar produktivitātes tendencēm. Budžeta organizācijās strādājošajiem noteiktās algas, kā arī minimālās algas palielinājums var būtiski ietekmēt algu noteikšanu valsts uzņēmumos un privātajā sektorā. Tā kā mūsu politika virzīta uz to, lai pazeminātu inflāciju un saglabātu savu ārējo konkurētspēju, mēs plānojam nenoteikt vispārēju algu palielinājumu 1995.gadā.

Fiskālā politika un sociālā apdrošināšana

9. 1995.gada budžets pieļauj visas valdības finansu deficītu 40 miljonu LVL apmērā (1,6% no IK). Visas valdības ieņēmumi paredzēti 928 miljonu LVL apmērā, kas atbilst aptuveni 37,6% no IK, un izdevumi paredzēti 968 miljonu LVL apmērā, kas atbilst aptuveni 39,2% no IK. 1995.gadā paredzētie neto aizdevumi ir 15 miljonu LVL apmērā, tā kā oficiālais ārvalstu finansējums tiek izmantots aizdevumiem caur valsts investīciju programmu. Mēs paredzam, ka kopumā fiskālais deficīts būs 2,2% no IK (55 miljoni LVL), tādējādi samazinoties no 4,1% līmeņa 1994.gadā. Bez šīm summām tiks pieņemts papildbudžets, lai segtu izdevumu palielinājumu 14 miljonu LVL apmērā veselības aprūpei, kas tiks finansēts no akcīzes nodokļa palielinājuma uz alkoholiskajiem dzērieniem. Lai saglabātu uzticību makroekonomiskajiem mērķiem, tekošie izdevumi tiks attiecīgi samazināti par jebkuru ieņēmumos neienākušo summu.

10. 1995.gadā paredzētais pieaugums budžeta ieņēmumos, kas šķiet pārdrošs, sastādās no liela ieplānotā pieauguma sociālā nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes nodokļa un muitas nodevu maksājumos. Pieaugums pievienotās vērtības nodokļa maksājumos lielā mērā atspoguļo pilna gada efektu pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstinājumam pārtikas produktiem no 10 uz 18% 1994.gada jūnijā. Paredzams, ka muitas nodevu, un it īpaši akcīzes nodokļa maksājumi, kas ievērojami pieauga 1994.gada beigās, izteikti palielināsies 1995.gadā, pateicoties uzlabotai robežkontrolei, aizsāktajai tabakas izstrādājumu marķēšanai, paredzētajai marķējumu ieviešanai alkohola tirdzniecībā, kā arī akcīzes nodokļa ieviešanai attiecībā uz citiem enerģētikas produktiem bez dīzeļdegvielas un benzīna. Lielais pieaugums reālajās algās 1994.gada laikā, it īpaši gada beigās, arī būtiski palielināja ieņēmumus no sociālā nodokļa.

11. Patlaban notiek nodokļu likumdošanas paketes caurskatīšana un pieņemšana, ieskaitot jumta likumu par nodokļiem un nodevām, kā arī jaunus likumus vai izmaiņas likumos par iedzīvotāju ienākumu, uzņēmumu ienākumu, nekustamā īpašuma, dabas resursu, ārvalstu investīciju un pievienotās vērtības nodokļiem. Vienota likme 25% līmenī tiks piemērota gan attiecībā uz individuālajiem, gan uzņēmumu ienākumiem ar minimālām atlaidēm. Papildbudžeta pieņemšanas gaitā tiks papildināts arī likums par akcīzes nodokli, nosakot augstāku akcīzes nodokļa likmi alkoholam. Līdz ar pievienotās vērtības nodokļa pašreizējās bāzes paplašināšanu valdība plāno izveidot datu bāzi par visiem esošajiem nodokļu maksātājiem pa visu valsti, katram piešķirot savu nodokļu identifikācijas numuru. Lai šajā jomā labāk tiktu ievērota likumdošana, mēs arī plānojam iedibināt speciālista posteni, kas pārraudzītu un revidētu Latvijas lielāko nodokļu maksātāju nodokļu maksājumus. Kas attiecas uz muitas darba administrēšanu, mūsu mērķi ir nostiprināt ievedamo un tranzīta preču kontroli, tai pašā laikā nodrošinot, lai kravas ātri izietu muitas apskati, kā arī uzlabot ieņēmumu kontroli un tirdzniecības statistiku, izmantojot kompjuterizāciju.

12. Galvenās prioritātes 1995.gada budžeta izdevumos ir ierādītas izglītībai, lauksaimniecībai, infrastruktūras rehabilitācijai, valsts drošībai un lauku attīstībai. No ekonomiskās klasifikācijas viedokļa 1995.gada izdevumu pieaugums parāda galvenokārt reālo izdevumu palielināšanos algām, sociālajām vajadzībām un investīcijām. Ņemot vērā 1994.gada beigās noteiktos algu palielinājumus, kā arī mūsu centienus apkarot inflāciju, 1995.gadā mēs nedomājam pieļaut nekādus palielinājumus visas valdības finansētajās algās vai minimālajā algā.

13. Mēs esam nobažījušies par nevienmērīgo atbalstu, kas patlaban tiek sniegts sociālās apdrošināšanas sistēmai Latvijā. Daudzi bezdarbnieki, kam pienāktos bezdarbnieka pabalsts, to nesaņem bieži vien tāpēc, ka viņu darba vietas par viņiem nav maksājušas sociālo nodokli. Šajā sakarā 1995.gada pirmajā pusē mēs ieviesīsim sistēmu, kas nodrošinātu labāku uzskaiti un sociālā nodokļa maksājumu kontroli par individuālajiem nodarbinātajiem. 1995.gada budžetā sociālais budžets ir atdalīts no pārējā budžeta, lai nodrošinātu, ka izdevumi sociālajām vajadzībām aptuveni atbilstu ieņēmumiem no sociālā nodokļa. Šādai specializācijai ir savs labums, bet tā arī prasa, lai ieņēmumu avoti un atbildība par izdevumiem tiktu pareizi sadalīti starp dažādiem budžetiem, un, no šāda viedokļa raugoties, mēs panāksim, lai sociālā budžeta nodalīšana neapdraudētu vispārējo fiskālo situāciju.

14. 1995.gadā mēs plānojam spert soļus, lai uzsāktu plašu pensiju sistēmas reformu, kuras nepieciešamību nosaka pašreizējais zemais pensijas vecums un prognozes, ka Latvijas iedzīvotāju novecošanas rezultātā palielināsies slogs uz budžetu un strādājošajiem iedzīvotājiem. Pirmais solis, kas apstiprināms parlamentā, būs pensijas vecuma palielināšana par 1 gadu vīriešiem (līdz 61 gadam) un sievietēm (līdz 56 gadiem) 1995.gada vidū, turpmāk palielinot pensijas vecumu par pusgadu katrā kalendārajā gadā, kamēr tas sasniegs 65 gadus gan vīriešiem, gan sievietēm. Otrs solis, kas tiks sperts 1995.gadā, būs pakāpeniska trīslīmeņu pensiju sistēmas ieviešana, kas sastāvēs no: (i) obligātā valdības fondētā pamatkomponenta, kas nodrošinās palīdzību pieticīgā līmenī; (ii) obligāta, ar ienākuma nodokli neapliekama, fondēta komponenta, kura apjoms atkarīgs no sākotnējām iemaksām un fonda ienākumiem un kas nodrošinātu kopējos pensijas ienākumus aptuveni 70% apmērā no pirmspensijas ienākumiem; un (iii) brīvprātīgu, privātu, ar ienākuma nodokli apliekamu fondētu komponentu tiem, kas vēlas iekrāt lielākus ienākumus vecumdienām.

15. 1995.gada budžets nodrošina Valsts investīciju programmas realizāciju visam tās pirmajam gadam. Valsts investīciju programma ir izstrādāta ar Pasaules Bankas palīdzību. VIP ir orientēta uz valsts sektora infrastruktūru un citām investīcijām, kas kalpotu par atbalstu privātā sektora virzītajai attīstībai Latvijā. VIP iekļautie projekti ir gan visas valdības projekti, gan valsts uzņēmumu investīcijas, kuru gadījumā var piešķirt oficiālas valsts garantijas ārvalstu finansējumam. VIP investīciju kopapjoms 1995.gadā paredzēts aptuveni 50 miljonu LVL apjomā.

16. Augstāk dotie skaitļi par ieņēmumu un izdevumu attiecību pret IK droši vien ir pārspīlēti sakarā ar pārāk zemu IK apjoma vērtējumu, kas savukārt liecina par problēmām ar datu ievākšanu, kas ir tipiskas valstīm ar pārejas ekonomiku. Taču mēs atzīstam, ka šie īpatsvari pēdējos gados ir ievērojami pieauguši un ka tālāka visas valdības budžeta daļas palielināšanās tautsaimniecības kopapjomā varētu iegrožot pārejas tempus uz dinamisku tirgus ekonomiku. Vēl jo vairāk, mēs apzināmies, ka turpmākajos gados no budžeta varbūt tiks prasīti ar pārejas procesu saistīti izdevumi, ieskaitot papildus izmaksas banku sektora rehabilitācijai, lielākus izdevumus bezdarbnieku pabalstiem un izdevumus aktīva darba tirgus programmu realizēšanai līdz ar privatizācijas paātrināšanos vai arī parādu nomaksai par maksātnespējīgiem uzņēmumiem, kas saņēmuši ārvalstu aizdevumus ar valdības garantijām. Runājot par pēdējo, mūs īpaši satrauc problēmas, kas saistītas ar maksātnespējīgo "Latas" firmu grupu, par kurām vidēji ilgā laika periodā būs jāatmaksā ārvalstu aizdevumi apjomā līdz 40 miljoniem ASV dolāru. Ņemot vērā šo situāciju, mēs uzskatām, ka pastāvīgi fiskālie deficīti par daudz ierobežos mūsu spēju finansēt nepieciešamās reformas un neparedzētus negatīvus pavērsienus. Tā mēs esam stingri apņēmušies censties panākt noturīgu fiskālo līdzsvaru tuvāko 2–3 gadu laikā.

17. Mēs iesakām noteikt tādus fiskālos izpildes kritērijus, kas būtu galvenajos vilcienos līdzīgi tiem, ko paredzēja iepriekšējā vienošanās. Visas valdības finansu deficītam tiks noteikti ierobežojumi pieaugošā izteiksmē pa ceturkšņiem apmēros, kas norādīti 1.tabulā. Kas attiecas uz pašvaldībām, mūs satrauc tas, ka 1994.gadā vienai no lielākajām pašvaldībām bija atsevišķi budžetā neiekļauti izdevumi, kas tika finansēti no banku aizdevumiem. Lai arī šādas operācijas iekļaujas programmas kontroles mehānisma ietvaros, mums ir bažas, ka šādi izdevumi var apdraudēt fiskālo kontroli kopumā un ir pretrunā ar likumu par budžeta un finansu vadību. Patlaban mēs pētām iespējas nepieļaut šādu rīcību. Vēl viens izpildes kritērijs tiks noteikts visas valdības neto aizdevumiem. Šos ierobežojumus mēs esam noteikuši, lai valdības parādi un nejauši izdevumi tiktu noturēti saprātīgā līmenī un tiktu samazināts kopējais finansu deficīts, lai atbalstītu monetāro politiku un mūsu noteikto mērķi attiecībā uz inflāciju, kā arī sakarā ar to, ka fiskālais līdzsvars ir mūsu mērķis vidēji ilgā laika periodā.

Monetārā un apmaiņas kursa politika

18. Apmaiņas kursa stabilitāte joprojām ir monetārās politikas galvenais mērķis. Tai pašā laikā Latvijas Banka saglabā uzticību cenu stabilitātes principiem, un, ja nepieciešams, 1995.gadā tā paplašinās savu monetāro instrumentu pielietojumu, lai mazinātu inflācijas spiedienu. Banka plāno saglabāt pašreizējo piesaisti pie SDR. Ja gadījumā ārzemju valūta sāks ieplūst pārāk apjomīgā daudzumā un tas radīs būtisku spiedienu uz cenu līmeni, tiks veikti attiecīgi pasākumi, padarot monetāro politiku stingrāku, ieskaitot tādus pasākumus, kā depozītu mobilizēšanu Latvijas Bankā, izlaižot depozītu sertifikātus. Lai izlīdzinātu īstermiņa likviditātes svārstības, Banka pirks un pārdos vērtspapīrus.

19. Ņemot vērā paredzamo inflācijas un maksājumu bilances attīstību, mēs esam izstrādājuši monetāro programmu 1995.gadam, kurā noteiktas pietiekami stingras robežas naudas un kredītu kopskaitļiem. Saskaņā ar savu valūtas kursu politiku mēs turpināsim noteikt mērķskaitļus Latvijas Bankas neto iekšzemes aktīviem, kas saskaņā ar vienošanos ir izpildes kritērijs, bet tai pašā laikā arī cieši sekosim naudas un kredītu kopskaitļu attīstībai. Tā ir noteiktas arī indikatīvās robežas attiecībā uz naudas bāzi un banku sistēmas neto iekšzemes aktīviem, kas kalpotu kā svarīgi orientieri, lai noturētu pareizu monetāro politiku. Latvijas Bankas neto iekšzemes aktīviem noteiktie griesti pa ceturkšņiem, kā arī indikatīvās robežas attiecībā uz naudas bāzi un banku sistēmas neto iekšzemes aktīviem ir parādītas 1.tabulā. Ņemot vērā mūsu fiksētā apmaiņas kursa politiku un mūsu stingro orientāciju uz pilnīgu valūtas konvertējamību, ārkārtējos gadījumos var rasties nepieciešamība ar ievērojamu summu palīdzību iejaukties valūtas tirgū, lai atbalstītu valūtas kursu. Ja gadījumā ārzemju valūtas aizplūšana apdraudētu mūsu starptautisko rezervju minimālo pieņemamo līmeni, kas saskaņā ar programmu ir izpildes kritērijs, Latvijas Banka piemēros stingrāku monetāro politiku, piemērojot tādus pasākumus kā procentu likmju paaugstināšana.

20. Tiecoties paātrināt pāreju uz to, lai iekšējās likviditātes regulēšanai tiktu izmantoti ar tirgu saistīti instrumenti, Latvijas Banka plāno izmantot valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes monetārās vadības mērķiem. Mēs plānojam veikt pasākumus valdības vērtspapīru primārā tirgus nostiprināšanai un sekundārā tirgus veicināšanai, un šajā sakarā Finansu ministrija un Latvijas Banka nostiprinās savstarpējo koordināciju. Attiecībā uz primāro tirgu mūsu galvenie mērķi ir: (1) pagarināt valsts aizņēmuma notecēšanas termiņus; (2) paplašināt vērtspapīru turētāju loku, orientējoties uz ārpusbanku tirgu, ieskaitot mazos uzkrājējus un institūcijas kā ieguldītājus, un (3) paplašināt pieejamo aizņēmuma instrumentu klāstu. Tāpat mēs arī samazināsim minimālo parādzīmju nominālu (pašreiz tas ir aptuveni 180 000 ASV dolāru), lai palielinātu dalībnieku skaitu izsolēs.

21. Lai palielinātu valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju likviditāti un veicinātu tirgus attīstību, Latvijas Banka turpinās nodrošināt valdības vērtspapīriem sekundārā tirgus "logu", un līdz ar tirgus attīstību tiek plānots veicināt dīleru tīkla veidošanos. Tā kā Latvijas Bankas stratēģija vērsta uz aktīvāku likviditātes vadību, tā plāno uzkrāt pietiekamu parādzīmju apjomu, lai varētu iesaistīties pārpirkšanas/atpirkšanas līgumos ar bankām līdz 1995.gada septembrim, pieprasīt valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes kā ķīlu pret savu kredītu bankām, un likt lielāku uzsvaru uz īstermiņa likviditātes un Valdības kases atlikumu prognozēšanu. Lai veicinātu tirgus attīstību, tiks domāts par stabilas, efektīvas un drošas klīringa un norēķinu sistēmas izveidi vidēji ilgā laika termiņā.

22. Gan depozītu, gan banku kredītu procentu likmes arī turpmāk būs atkarīgas no tirgus. Procentu likmju samazināšanās tendencei, kas bija vērojama 1994.gadā, pamatā bija inflācijas pazemināšanās prognozes, banku sistēmas efektivitātes uzlabošanās un valdības vērtspapīru tirgus aktivizēšanās. Neskatoties uz to, reālā izteiksmē aizdevumu likmes saglabājas augstā līmenī, ko nosaka nemainīgi augstais riska līmenis un joprojām operācijas. Latvijas Banka samazināja savu refinansēšanas gada likmi no 27% gada sākumā uz 25% pagājušajā decembrī, bet, ja gadījumā palielinātos spiediens uz inflāciju, tā ir gatava šīs likmes paaugstināt.

Finansu sektora reforma

23. Mēs neatslābināsim centienus paātrināt finansu sektora reformu un veicināt konkurenci un efektīvu starpniecību banku sistēmā. Ir bijusi zināma kavēšanās ar Latvijas Universālās Bankas (LUB) un Latvijas Krājbankas privatizācijas programmu uzsākšanu; tomēr mēs saglabājam apņēmību privatizēt LUB 1995.gadā un LKB — tiklīdz būs pabeigts rehabilitācijas process. Ievērojams progress ir sasniegts banku uzraudzības jomā, par ko liecina būtiska Latvijas Bankas uzraudzības lomas nostiprināšanās, stingrāku uzraudzības noteikumu pieņemšana un izmaiņas licenču izsniegšanas kārtībā. Lai nostiprinātu to, kas sasniegts uz šodienu un nepieļautu finansu krīzi, šo sfēru 1995.gadā mēs uzskatīsim par vienu no svarīgākajām prioritātēm. Šajā sakarā mēs turpināsim darbu pie: (1) pastāvošo finansu institūciju dzīvotspējas izvērtējuma, ieskaitot aplēses par problēm–kredītu apjomu banku sistēmā un banku atkarību no ārzemju valūtas; (2) skaidras stratēģijas izstrādāšanas par to, kā strādāt ar problēm–bankām; (3) uzraudzības noteikumu nostiprināšanas, kas tika ieviesti 1994.gadā, it īpaši par ierobežojumiem attiecībā uz kredītu koncentrāciju, kredītu akcionāriem un ieinteresētām pusēm, kā arī banku atklāto pozīciju ārzemju valūtās; un (4) skaidri formulētu piespiedu pasākumu/sankciju ieviešanas, ieskaitot sankcijas par uzraudzības noteikumu pārkāpšanu un likumdošanu par banku likvidāciju.

Ārējā sektora politika

24. Mēs paliekam uzticīgi atvērtai un liberālai tirdzniecības sistēmai un virzībai uz zemu, vienotu tarifu sistēmu. Mūsu dalība Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līgumā, nesenais brīvās tirdzniecības līgums ar Eiropas Savienību un iesniegums par iestāšanos GATT/WTO (Pasaules Tirdzniecības Organizācija) apliecina mūsu uzticību brīvās tirdzniecības principiem. Jaunais Likums par Tarifiem, kas ir spēkā kopš 1994.gada 1.decembra, ietver vairākas pozitīvas reformas, starp kurām jāatzīmē tādas kā lielākās daļas specifisko tarifu pārvēršana par ad valorem tarifu likmēm un lielākās daļas eksporta nodevu atcelšana. Atskaitot tarifus uz lauksaimniecības precēm, tarifu pamatlikums ir 20% vai zemāka (15% valstīm ar "vislielākās labvēlības" statusu); lielākai daļai izejvielu un komplektējošo detaļu tiek piemērota ievedmuitas likme 1% apmērā un vairākas importa preču kategorijas ir atbrīvotas no muitas nodevas.

25. Sakarā ar attiecīgu budžeta resursu trūkumu, jaunais tarifu likums nosaka augstus tarifus importētajām lauksaimniecības precēm. Aizsargājošo tarifu režīmu lauksaimniecības precēm mēs uzskatām par pagaidu pasākumu, kas dotu laiku veikt turpmākus strukturālos pārkārtojumus un ļaut nostiprināties lauksaimnieciskajam sektoram privatizācijas rezultātā. Mēs atzīstam, ka pašreizējais lauksaimniecībai piešķirtais tarifu aizsardzības līmenis (izsvērtā saražotajā apjomā vidējais tarifs ir pāri par 50% septiņām pozīzijām, kas aptver aptuveni divas trešdaļas no vietējās lauksaimniecības produkcijas) ir ievērojami augstāks nekā mūsu tuvākajās kaimiņzemēs, un novedīs pie nepareiza resursu sadalījuma lauksaimnieciskajā ražošanā, lauksaimnieciskā sektora konkurētspējas zuduma, Latvijas tautsaimniecības zemākiem pieauguma tempiem un augstām cenām, ko maksās Latvijas patērētāji. Daudzpusējo sarunu gaitā ar mūsu tirdzniecības partneriem par iestāšanos GATT/WTO, kuru sākums paredzēts šomēnes, mēs sam gatavi pazemināt lauksaimniecības tarifus un pārvērst visus atlikušos specifiskos tarifus par ad valorem tarifu likmēm.

26. Bez tam, mēs nenoteiksim vai nepiemērosim nekādus jaunus pasākumus, kas palielinātu pašreizējo protekcionisma līmeni, ieskaitot administratīvus pasākumus vai ārpus–tarifu barjeras, kas ierobežotu importētāju iespējas ievest preces. Īpaši jāuzsver, ka mēs nenoteiksim vai neieviesīsim nekādus jaunus kvantitatīvos ierobežojumus attiecībā uz importu kā noteikts Tarifu likuma 12.pantā, kā arī nepalielināsim nekādas tarifu likmes. Bez tam valdība nenoteiks nekādus valūtas tirgus/maiņas ierobežojumus vai neveiks pasākumus, kas novestu pie daudzkārtējiem valūtas kursiem (vairākiem/dažādiem kursiem uz vienu valūtu). Tāpat arī Valdība neuzkrās ārējos nemaksājumus, kas būs izpildes kritērijs, un neslēgs divpusējas vienošanās par maksājumiem, kas nav saskaņā ar Fonda Līgumstatūtu 8.pantu.

27. Kas attiecas uz eksportu, mēs atcelsim visus atlikušos tarifus uz ģipsi un kaļķakmeni līdz 1996.gada 1.janvārim. Lielākā daļa eksporta nodevu uz parastajiem metāliem un koksnes izstrādājumiem jau ir atcelta. Eksporta nodevas saglabājas tikai metāla lūžņiem un atgriezumiem, kā arī atsevišķām apaļkoku kategorijām, un tās tiks atceltas līdz 1998.gada beigām vietējo metālapstrādes un kokapstrādes rūpniecības nozaru pārkārtošanas gaitā, kā arī saskaņā ar Brīvās Tirdzniecības Līgumu ar Eiropas Savienību.

28. Tā kā bija radušās zināmas grūtības ar ārvalstu kredītu iekšējo izmantošanu, Valdība ir noteikusi stingrāku politiku attiecībā uz šo resursu izmantošanu. Valdība ir pieņēmusi jaunus noteikumus par ES/G—24 kredītu un citu maksājumu bilances aizdevumu tālāku aizdošanu. Šī shēma paredz, ka Valdība neiesaistīsies garantiju izsniegšanā uz šiem kredītiem, un risku par neatmaksāšanu uzņemsies komercbankas. Gan komercbankas, kas darbojas kā starpnieki, gan uzņēmumi, kas ņem aizdevumu, tiks pakļauti lielākai uzraudzībai ar biežu auditu palīdzību. Valdība ir vienojusies, ka gadījumos, kad netiek izsniegtas banku garantijas, ES/G—24 kredītu lietošana aprobežosies ar VIP projektiem. Attiecībā uz līgumiem un garantijām par valsts vidējā termiņa un ilgtermiņa parādu uz neatvieglotiem nosacījumiem, kā arī uz valdības īstermiņa parādu kopapjomu ir noteikti izpildes kritēriji. Konkrētie ierobežojumi šajā jomā ir doti 1.tabulā.

Strukturālā politika

29. Mēs apzināmies, ka, lai panāktu pāreju uz tirgus ekonomiku, produktīvais kapitāls ir jānodod privātās rokās un ir jābūt skaidri noformulētām īpašumtiesībām. Šāds uzdevums jau pēc savas dabas ir komplicēts, tas prasa vērienīgu tehnisko sagatavotību un augsnes sagatavošanu politiskai vienprātībai. Var likties, ka pagātnē šis process ir bijis sāpīgi lēns, jo grūti ieraudzīt taustāmus rezultātus. Taču tagad ir skaidrs, ka sagatavošanās darbs ir sācis dot rezultātus, tā kā ir izveidota privatizācijas likumdošanas bāze, un ievērojamos tempos tiek privatizēti uzņēmumi un citi objekti. 1994.gadā Privatizācijas Aģentūrai (PA) tika nodoti aptuveni 250 vidēji un lieli uzņēmumi pārdošanai ar divām metodēm: starptautiskā piedāvājumu konkursā un atklātās izsolēs caur vietējo finansu tirgu. Pirmais starptautiskais piedāvājumu konkurss 45 uzņēmumiem tika izsludināts 1994.gada novembrī. Līdz noteiktajam termiņam decembrī tika saņemti gandrīz 180 piedavājumi un patlaban notiek sarunas, lai līdz aprīļa beigām tiktu izstrādāti galējie pirkuma līgumi. PA patlaban gatavo otro starptautisko piedāvājumu konkursu. Paredzams, ka aprīļa sākumā mēs izsludināsim vēl 40 uzņēmumu pārdošanu tādā pašā veidā. Ir uzsākta atklāto izsoļu rīkošana, janvārī piedāvājot trīs pirmos uzņēmumus pārdošanai ar šok metodi. Šīs izsoles notiek pa posmiem, daļu uzņēmuma pārdodot par naudu, un atlikušās daļas par privatizācijas sertifikātiem uzņēmumu darbiniekiem un pārējiem iedzīvotājiem. Šīs iespējas nodrošina 1995.gada janvārī pieņemtais likums par vērtspapīriem, kā arī 1994.gada novembrī pieņemtais "Likums par Privatizācijas Sertifikātiem". Pēc tam, kad tiks izpētīti šī pirmā eksperimenta rezultāti, PA paredz pārdot izsolēs vēl 10 uzņēmumus aprīlī un, turpinot programmu, 1995.gadā pēc šīs metodes privatizēt vismaz 50 uzņēmumus. Visumā saskaņā ar plāniem PA šogad privātīpašumā jānodod 250 uzņēmumi izmantojot dažādas metodes. Tā rezultātā vairāk nekā 40% Latvijas ražošanas un pakalpojumu sektora uzņēmumu būs privātīpašnieku rokās līdz gada beigām.

30. Nekustamā īpašuma privatizācija notiek saskaņā ar būtiskiem nesenā pagātnē pieņemtiem likumdošanas aktiem. 1994.gada jūlijā spēkā stājās "Likums par valsts un pašvaldību objektu privatizāciju". Tas ļauj PA izstrādāt privatizācijas noteikumus tās pārraudzībā nodotajiem objektiem un arī veikt pašus darījumus. Saskaņā ar šo programmu nesen ir aizsākta nekustamo īpašumu pārdošana. 1994.gada beigās spēkā stājās izmaiņas likumdošanā, kas regulē zemes reformu un privatizāciju pilsētās un lauku rajonos. Saskaņā ar šiem likumiem, tagad zemes privatizācija var notikt atdodot zemi bijušajiem īpašniekiem vai piešķirot to īpašumā par samaksu naudā kā arī par privatizācijas sertifikātiem. Pie zināmiem nosacījumiem tie atļauj arī pārdot Zemes Grāmatā reģistrētos īpašumus ārvalstu firmām. Valdība mudina Parlamentu tuvāko pāris mēnešu laikā pieņemt likumdošanu attiecībā uz valsts īpašumā esošo dzīvokļu privatizāciju.

31. Viena no nenokārtotajām problēmām, kas saistīta ar tautsaimniecības strukturālo pārkārtošanu, ir starp–uzņēmumu parādi. Šī problēma ir īpaši saasināta enerģētikas sektorā. Vairākas reizes valdībai ir nācies kārtot maksājumus šādu uzņēmumu vietā, izmantojot ārvalstu kredītus. Jau tā ierobežoto resursu izmantošana šādiem nolūkiem rada izmaksas tā kā šī nauda netiek novadīta investīcijām, un 1994.gada rudenī Valdība izveidoja komisiju, lai izpētītu starp–uzņēmumu parādu problēmu un rastu tai risinājumus. Komisija pabeidza darbu decembrī un tās ieteikumi patlaban kalpo par pamatu Valdības politikai. Ir kļuvis skaidrs, ka, lai panāktu vispatverošu risinājumu, nepieciesamas fundamentālas izmaiņas enerģijas resrusu ražotāju, patērētāju un sadalītāju attieksmē. Tāpat mēs esam pārliecināti, ka šī izmaiņa notiks tikai tad, ka attiecības starp piegādātājiem un pircējiem, aizņēmējiem un aizdevējiem tiek skaidri noteiktas ar likumu. Šajā nolūkā līdz 1995.gada 1.jūnijam Valdība iesniegs Parlamentā jaunu likumu par maksātnespēju un bankrotu. Šī likumdošana noteiks procedūras akciju sabiedrību strukturālajai pārkārtošanai tiesu uzraudzībā. Tāpat šajā likumdošanā būs ietverti vispārēji noteikumi par uz aizdevumu līgumu pušu tiesībām un pienākumiem, ieskaitot attiecīgas sankcijas attiecībā uz nenomaksāto parādu iekasēšanu. Kas attiecas uz nemaksājumiem enerģētikas sektorā, tad Valdība, sekojot "Latvijas Gāzes" un "Latvenergo" mudinājumiem, ir gatava meklēt likumīgas iespējas, kas ļautu izmantot daļu no pašvaldībām pārskaitāmās summas nokavētu maksājumu nokārtošanai attiecībā pret komunālo pakalpojumu uzņēmumiem pašvaldību vietā. Šāda politika nepieļaus fiskālā deficīta palielināšanos un kalpos par stimulu pašvaldībām noteikt siltuma tarifus enerģijas piegādātājiem pieņemamā līmenī, kā arī panāks, lai tiktu pieliktas maksimāmas pūles maksājumu iekasēšanā no patērētājiem.

32. Dabas resursu nodokļa ieviešana ir dala no plašākas programmas vides aizsardzības jomā un pašlaik tiek apsvērtas konkrētas reformas. Ar šo nodokli aplkiks darbības veidus, kas kaitīgi apkārtējai videi, ieskaitot ogļskābās gāzes izplūdes, gruntsūdeņu piesārņošanu, kā arī izsmeļamu dabas resursu izmantošanu, kā piemēram, grants iegūšanu. Ar vides aizsardzību saistīti projekti ieņem arī būtisku vietu Valsts Investīciju Programmā. Vislielākais VIP resursu izmantotājs būs enerģētikas sektors, kur investīcijas tiks izmantotas zaudējumu samazināšanai pārvades līnijās un efektīvāku ražošanas tehnoloģiju ieviešanu. Citi VIP vides aizsardzības joma ir saistīti ar ūdens apgādes un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzlabošanu, kā arī ar cieto un kaitīgo atkritumu glabāšanas un pārstrādes iespēju uzlabošanu.

33. Kas attiecas uz statistikas sistēmas veidošanu, trūkumi, kas saistīti ar no uzņēmumiem savāktajiemn pamatdatiem, joprojām ir par traucēkli visaptverošas un drošas makroekonomiskās statistikas apkopošanai. Centrālais Statistikas Birojs ir daudz paveicis paplašinot Uzņēmumu Reģistru, integrējot un apstrādājot uzņēmumu anketas, kā arī ar aktīvas propagandas palīdzību stimulējot pildīt Statistikas likumā noteiktās prasības par atskaišu iesniegšanu. Birojs arī turpmāk piešķirs prioritāru lomu darbam šajās sfērās, un bez tam plānos, kā vēl tālāk uzlabot pamatdatu ievākšanu, izmantojot atlases metodes un paplšinot savu statistisko pārskatu bāzi, ieklaujot līdz šim neaptvertas ekonomskās darbības jomas. Arī Valsts Ieņēmumu dienesta Muitas Departaments piešķirs lielu nozīmi preču eksporta un importa datu ievākšanas bāzes un kvalitātes uzlabošanai un maksājumu bilances statistikai. Birojs patlaban strādā arī pie cenu indeksu klāsta paplašināšanas, kas izmantojami nacionālo kontu deflācijai. Dažu mēnešu laikā Birojs publicēs izmainītu ražotāju cenu indeksu un jaunsu eksporta apjoma un vienības vērtības indeksus, un otrajā gada pusē tiks pabeigts darbs pie izmainīta celtniecības cenu indeksa unjauniem importa apjoma un vienības vērtības indeksiem.

Par dokumentiem

Lūdzu Ministru Kabineta 28.februāra sēdē steidzamības kārtā izskatīt jautājumu par Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) iesniedzamās Nodomu vēstules un Ekonomiskās politikas memoranda akceptēšanu.

Nodomu vēstulē tiek lūgts SVF atbalsts valdības ekonomiskajai programmai, kuru paredzēts īstenot laika posmā no 1995.g.1.aprīla līdz 1996.gada 30.jūnijam.

Dokumenta projektu izstrādāja Draba grupa, kurā ieteikpa ministriju, Valsts statistikas komitejas, Monopoldarbības uzraudzības komitejas, Privatizācijas aģentūras un Latvijas Bankas pārstāvji, kopīgi ar SVF misiju.

Ar Nodomu vēstules un Memoranda projektu Ministru Kabinets iepazīstinās Ministru Kabineta un SVF misijas 14.februāra tikšanās laikā.

Dokuments skatīts Ministru Kabineta Ekonomikas un finansu komitejas 20. un 27.februāra sēdēs.

Dokumenta projekts, izņemot Memoranda 25.paragrāfu, akceptēts Ministru Kabineta Ekonomikas un finansu komitejas 27.februāra sēdē.

Ekonomikas un finansu komitejas 27.februāra sēdē tika piedāvāta sekojoša 25.paragrāfa redakcija (atšķirības no 20.februārī skatītā projekta pasvītrotas/pārsvītrotas):

latviešu valodā:

Sakarā ar attiecīgu budžeta resursu trūkumu, jaunais tarifu likums nosaka augstus tarifus Importētajām precēm. Aizsargājošo tarifu režīmu lauksaimniecības precēm mēs uzskatām par pagaidu pasākumu, kas dotu laiku veikt turpmākus strukturālos pārkārtojumus un ļaut nostiprināties lauksaimnieciskajam sektoram privatizācijas rezultātā. Mēs atzīstam, ka pašreizējai lauksaimniecībai piešķirtais tarifu aizsardzības līmenis (izsvērtā saražotajā apjomā vidējais tarifs ir pāri par 50% septiņām pozīcijām, kas aptver aptuveni divas trešdaļas no vietējās lauksaimniecības produkcijas) ir augstāks nekā mūsu tuvākajās kaimiņzemēs, un novedīs pie nepareiza resursu sadalījuma konkurētspējas zuduma, tautsaimniecības zemākiem pieauguma tempiem un augstām cenām, ko maksās patērētāji. Daudzpusējo sarunu gaitā ar mūsu tirdzniecības partneriem par iestāšanos GATT/WTO, kuru sākums paredzēts šomēnes, mēs esam gatavi apspriest lauksaimniecības tarifu samazināšanu zem pašreizējām likmēm, orientējoties uz līmeni zemāku par 40% un visu atlikušo specifisko tarifu pārvēršanu par ad valorem tarifu likmēm.

angliski:

25. On account of Inadequate budgetary resources, the new Tariff Law provides for high tariffs on Imported agricultural products. We view the protective tariff regime for agricultural goods as a temporary measure to enable a period of further restructing and consolidation in the agricultural sector in response to privatization. We recognize that the current level of tariff protection affored to agriculture (the average production — weighted tariff ir over 50 percent for seven positions which are estimated to cover over two — thirds of domestic agricultural production) is higher than that of our immediate neighbours and will result in continuing misallocation of resources, loss of competitiveness, lower economic growth, and higher prices for consumers. In the context of the multilateral negotiations with our trading partners to join GATT/WTO which are scheduled to commence this month, we are prepared to negotiate the reduction of agricultural tariff below current rates, with a target of less than 40 percent and the conversion of our remaining specific tariffs to ad valorem tariff rates.

Finansu ministrs A.Piebalgs