Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr. 65

Rīgā 2023. gada 22. maijā (prot. Nr. 20, 2. p.)

Par akciju sabiedrības "Sadales tīkls" elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) 2022.gada 3.novembrī saņēma akciju sabiedrības "Sadales tīkls", reģistrācijas numurs: 40003857687, juridiskā adrese: Šmerļa iela 1, Rīga, LV-1160 (turpmāk – AS "Sadales tīkls"), 2022.gada 3.novembra iesniegumu Nr.30VD00-K46/27, ar kuru AS "Sadales tīkls" iesniedza elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu projektu 2023.–2025.gada regulatīvajam periodam. Papildus Regulators saņēma AS "Sadales tīkls" 2022.gada 13.decembra iesniegumu Nr.30VD00-K46/31, 2022.gada 20.decembra iesniegumu Nr.30VD00-K46/34, 2023.gada 27.janvāra iesniegumu Nr.30VD00-K46/4, 2023.gada 20.februāra iesniegumu Nr.30VD00-K46/10, 2023.gada 24.februāra iesniegumu Nr.30VD00‑K46/12, 2023.gada 8.marta iesniegumu Nr.30VD00-K46/18, 2023.gada 20.marta iesniegumu Nr.30VD00-K46/20, 2023.gada 23.marta iesniegumu Nr.30VD00-K46/23, 2023.gada 24.marta iesniegumu Nr.30VD00‑K46/25, 2023.gada 19.aprīļa iesniegumu Nr.30VD00-K46/29, 2023.gada 21.aprīļa iesniegumu Nr.30VD00-K46/30, 2023.gada 26.aprīļa iesniegumu Nr.30VD00‑K46/32, 2023.gada 15.maija iesniegumu Nr.30VD00-K46/38 un 2023.gada 17.maija iesniegumu Nr.30VD00-K46/40, ar kuriem AS "Sadales tīkls" iesniedza nepieciešamo papildu informāciju un tarifu projekta pārrēķinu (turpmāk visi iesniegumi kopā – tarifu projekts).

Regulators konstatē

1. Spēkā esošie AS "Sadales tīkls" elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi ir apstiprināti ar Regulatora 2019.gada 27.novembra lēmumu Nr.172 "Par akciju sabiedrības "Sadales tīkls" elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem" (Latvijas Vēstnesis, 2019, 241.nr.).

2. AS "Sadales tīkls" tarifu projekts ir aprēķināts un iesniegts saskaņā ar Regulatora 2022.gada 28.novembra lēmumu Nr.1/41 "Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika" (turpmāk – Metodika) un Regulatora 2022.gada 29.augusta lēmumu Nr.1/12 "Kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas metodika" (turpmāk – Kapitāla izmaksu metodika), un atbilst likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 19.panta pirmajai daļai un 20.pantam.

3. AS "Sadales tīkls" elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu izmaiņas, salīdzinot ar spēkā esošo elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķinu, pamato ar:

3.1. būtisku energoresursu cenu pieaugumu Baltijā un visā Eiropā;

3.2. vispārēju ar komercdarbības veikšanu saistītu izmaksu pieaugumu;

3.3. paredzamo elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu pieaugumu.

4. AS "Sadales tīkls" paziņojumu par tarifu projekta iesniegšanu Regulatorā publicēja 2022.gada 14.novembrī (Latvijas Vēstnesis, 2022, 221.nr.).

5. Lai izzinātu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un lietotāju viedokli un pamatojoties uz likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 13.panta otro daļu, Regulators 2022.gada 8.decembrī attālināti rīkoja uzklausīšanas sanāksmi par sākotnēji iesniegto tarifu projektu. Uzklausīšanas sanāksmē piedalījās AS "Sadales tīkls", akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls", sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Depozīta Iepakojuma Operators", sabiedrības ar ierobežotu atbildību "LETA", sabiedrības ar ierobežotu atbildību "EVECON", biedrības "Asociācija – Saules Enerģija Latvijai", sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Baltcom", sabiedrības ar ierobežotu atbildību "All Media Latvia", Latvijas Bankas, sabiedrības ar ierobežotu atbildību "NP Properties", sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Smartecon", sabiedrības ar ierobežotu atbildību "AJ Power Holding", akciju sabiedrības "Latvijas Mediji", Būvmateriālu ražotāju asociācijas, Valsts kontroles, sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Groglass", biedrības "Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija", sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Enefit" pārstāvji un 14 privātpersonas. Uzklausīšanas sanāksmes dalībnieki izteica viedokļus par aprēķināto elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu elektroenerģijas ražotājiem, kā arī piedāvātajiem elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencētajiem tarifu plāniem un paredzēto kopējo tarifu pieaugumu visās sprieguma pakāpēs.

6. Regulators 2022.gada 24.novembrī saņēma biedrības "Asociācija – Saules Enerģija Latvijai" 2022.gada 23.novembra iesniegumu par tarifu projektu un tajā iekļautajām izmaksām, tostarp arī izmaksām, kas ir saistītas ar elektroenerģijas ražošanu no atjaunīgajiem energoresursiem, un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas enerģija" 2022.gada 24.novembra iesniegumu ar iebildumiem par nesamērīgo jaudas maksas pieaugumu elektroenerģijas ražotājiem un kopēju tarifu projektā iekļauto izmaksu pieaugumu, kā arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Baltcom" 2022.gada 24.novembra iesniegumu Nr.BO412/2022 ar iebildumiem par aprēķināto elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojuma tarifu pieaugumu. Regulators 2022.gada 4.decembrī saņēma sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Deco Energy" (turpmāk – SIA "Deco Energy") 2022.gada 2.decembra iesniegumu Nr.1-9-2/79 par diferencēto tarifu struktūras izmaiņām un nesamērīgo elektroenerģijas ražotāju tarifu pieaugumu un 2022.gada 20.decembrī – sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Enefit" 2022.gada 20.decembra iesniegumu Nr.LE‑JUH-5/554 par tarifu projektā ietverto izmaksu pieaugumu, kas saistītas ar elektroenerģijas sadales zudumiem un elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām.

7. Regulators laika posmā no 2022.gada 13.novembra līdz 2022.gada 11.decembrim saņēma 27 privātpersonu iesniegumus, kuros ietvertas vispārīgas pretenzijas par tarifu projektu un paredzēto elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu pieaugumu.

8. AS "Sadales tīkls" tarifu projekta izvērtēšanas laikā saņēma 13 iesniegumus ar priekšlikumiem un viedokļiem par izstrādāto tarifu projektu, tajā skaitā 11 iesniegumus no privātpersonām un divus iesniegumus no juridiskām personām – SIA "Deco Energy" un biedrības "Asociācija – Saules Enerģija Latvijai". Saņemtie viedokļi ir par prognozēto elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifa pieaugumu ražotājiem, kuros pausta nostāja, ka minētais tarifs neveicinās atjaunojamo energoresursu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā. Papildus Regulators saņēma viedokļus par kopējām tarifu struktūras izmaiņām, tarifu projektā iekļauto elektroenerģijas iepirkuma cenu pašpatēriņam un būtisko tarifu pieaugumu mājsaimniecībām. AS "Sadales tīkls" ir saņēmusi arī priekšlikumu par nepieciešamību samazināt elektroenerģijas apjomu, kuru AS "Sadales tīkls" saņem no elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora, samazinot kopējās elektroenerģijas sadales sistēmas operatora izmaksas.

9. Lai nodrošinātu stabilu un nepārtrauktu elektroenerģijas sadales sistēmas darbību un ievērojot, ka AS "Sadales tīkls" spēkā esošie elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi šobrīd pilnībā nesedz AS "Sadales tīkls" ekonomiski pamatotas izmaksas, AS "Sadales tīkls" 2023.gada 26.aprīļa iesniegumā Nr.30VD00-K46/32 lūdza iespējami ātrāk apstiprināt aprēķinātos tarifus, pagarināt pirmo tarifu periodu līdz 18 mēnešiem un noteikt regulatīvo periodu 54 mēneši.

10. 2023.gada 26.aprīļa iesniegumā Nr.30VD00-K46/32 AS "Sadales tīkls" lūdza noteikt tarifu spēkā stāšanos ar 2023.gada 1.jūliju, lai nodrošinātu skaidrāku un lietotājiem saprotamāku komunikāciju par tarifu aprēķinā ietverto izmaksu izmaiņām.

11. AS "Sadales tīkls" 2023.gada 26.aprīļa iesniegumā Nr.30VD00-K46/32 lūdza Regulatoru piešķirt atļauju regulatīvā perioda laikā zemsprieguma pieslēgumos maksu par jaudas uzturēšanu noteikt jaudas vienībās (kilovatos/kW). AS "Sadales tīkls" norādīja, ka pāreja uz maksājumu par jaudas vienību dotu lietotājiem lielāku izpratni par esošā pieslēguma pieejamo jaudu, tādējādi veicinot efektīvāku sadales sistēmas lietošanu.

12. Regulators ar 2022.gada 24.novembra vēstuli Nr.3-2.42/3497, 2023.gada 17.janvāra vēstuli Nr.2-2.42/153, 2023.gada 6.februāra vēstuli Nr.2-2.42/376, 2023.gada 10.marta vēstuli Nr.2-2.42/893 un 2023.gada 6.aprīļa vēstuli Nr.2-2.42/1250 nosūtīja informācijas pieprasījumu AS "Sadales tīkls" par tarifu projekta izvērtēšanai nepieciešamo papildu informāciju un nepieciešamajiem precizējumiem. 2022.gada 13. un 21.decembrī, 2023.gada 27.janvārī, 20. un 27.februārī, 20. un 24.martā, 19. un 21.aprīlī AS "Sadales tīkls" iesniedza Regulatora pieprasīto papildu informāciju.

13. Saskaņā ar Metodikas 4.punktu regulatīvā perioda ilgums ir no diviem līdz pieciem gadiem. Tarifu perioda ilgums ir viens gads. Iesniedzot tarifu projektu, komersants iesniedz pamatojumu tarifu aprēķinā izmantotajam regulatīvajam periodam. Regulators ar lēmumu nosaka regulatīvo periodu un var lemt par tarifu perioda pagarināšanu.

14. Saskaņā ar Metodikas 12.punktu elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu atļautie ieņēmumi sedz šādas tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas:

14.1. kapitāla izmaksas, kas saskaņā ar Kapitāla izmaksu metodikā noteikto ietver kapitāla atdevi un pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu. Kapitāla izmaksas nosaka, ņemot vērā šādus apstākļus:

14.1.1. Regulators ar 2022.gada 22.septembra lēmumu Nr.178 "Par kapitāla atdeves likmi elektroenerģijas pārvades sistēmas un elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojuma tarifu projekta izstrādāšanai" (turpmāk – Lēmums Nr.178) noteica kapitāla atdeves likmi 2,72% apmērā, ko piemēro, aprēķinot elektroenerģijas pārvades sistēmas vai elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu projektu, kura spēkā stāšanās datums plānots 2023.gadā;

14.1.2. Regulējamo aktīvu bāze (turpmāk – RAB) atbilst ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti). RAB vērtībā iekļauj elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanai efektīvi izmantojamos pamatlīdzekļus un nemateriālos ieguldījumus (turpmāk – aktīvus) vai to vērtības daļu prognozēto vērtību (Kapitāla izmaksu metodikas 6.punkts);

14.1.3. RAB vērtībā neietilpst finanšu ieguldījumi, debitoru parādi, vērtspapīri un līdzdalība kapitālos, naudas līdzekļi, krājumi, pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas, nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksas, kā arī aktīvu vērtības daļa, kas finansēta no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta, pamatlīdzekļi vai to vērtības daļa, kas iegūta par maksu (pieslēguma maksu), kura saņemta no lietotāja. RAB neiekļauj par citu pušu līdzekļiem izveidoto aktīvu vai to vērtības daļu pārvērtēšanas rezultātā radušās vērtības izmaiņas. RAB atbilst ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti) (Kapitāla izmaksu metodikas7.punkts);

14.1.4. RAB vērtības aprēķinos izmanto aktīvu vai to daļu jaunākā publiski pieejamā gada finanšu pārskata bilances vērtību gada beigās, neņemot vērā pēc 2021.gada 31.decembra veikto aktīvu pārvērtēšanu ietekmi. Ja komersantam pamatotu apstākļu dēļ nav informācijas par aktīvu vērtību 2021.gada 31.decembrī, tam ir pienākums saskaņot ar Regulatoru RAB vērtību tarifu projekta aprēķināšanas procesā (Kapitāla izmaksu metodikas 10.punkts);

14.1.5. lai noteiktu RAB vērtību, Regulators var veikt korekcijas attiecībā uz kapitāla izmaksu noteikšanu, ja tas konstatē, ka komersants tarifu aprēķina projektā iekļāvis aktīvus vai to vērtības daļu, kas netiek izmantoti pakalpojumu efektīvai nodrošināšanai (Kapitāla izmaksu metodikas 13.punkts);

14.2. nodokļu un ekspluatācijas izmaksas (kas ietver personāla un sociālās izmaksas, elektroenerģijas sadales sistēmas zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksas, īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un citu komersantu veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas, pārējās saimnieciskās darbības izmaksas):

14.2.1. personāla un sociālās izmaksas aprēķina saskaņā ar Darba likumu un sociālās apdrošināšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem (Metodikas 22.punkts);

14.2.2. izmaksas tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai un elektroenerģijas zudumiem nosaka, reizinot prognozēto elektroenerģijas cenu ar prognozēto zudumu un tehnoloģiskā patēriņa apjoma summu (Metodikas 21.punkts);

14.2.3. remontu izmaksas ietver izmaksas, kas saistītas ar aktīvu, ko sistēmas operators izmanto pakalpojuma sniegšanā, uzturēšanu darba kārtībā un saglabāšanu. Šajā pozīcijā neuzskaita ar kapitalizētu remontu un jaunu pamatlīdzekļu izveidi saistītās izmaksas un to veikšanai uzturēto krājumu finansēšanas izmaksas (Metodikas 23.punkts).

15. Saskaņā ar Metodikas 12.punktu, aprēķinot elektroenerģijas sadales sistēmas operatora atļautos ieņēmumus, papildus tiek ņemta vērā:

15.1. ieņēmumu korekcija, kas vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu regulatīvā perioda beigās;

15.2. plānotais izmaksu samazinājums saistībā ar sadales sistēmas operatora darbības efektivitātes uzlabošanu, ko nosaka kā reizinājumu starp efektivitātes koeficientu un izmaksu summu no kapitāla izmaksām, nodokļu izmaksām un ekspluatācijas izmaksām. Sadales sistēmas operators aprēķina un iesniedz regulatoram izmaksu efektivitātes koeficientu. Izmaksu efektivitātes koeficientu piemēro sadales sistēmas pakalpojumu izmaksām, lai noteiktu šo izmaksu apmēru, kāds sadales sistēmas operatoram jāsasniedz līdz nākamā regulatīvā perioda sākumam un kāds tiks piemērots tarifu noteikšanā nākamajā regulatīvajā periodā (Metodikas 13.punkts).

16. Saskaņā ar Metodikas 5.punktu, aprēķinot tarifu projektu, atļautie ieņēmumi tiek aprēķināti visam regulatīvajam periodam:

16.1. regulatīvajā periodā, kurā ir vairāki tarifu periodi, uz katru no tarifu periodiem tiek attiecināta vienāda atļauto ieņēmumu daļa (turpmāk – plānotie ieņēmumi). Ja regulatīvajā periodā ir vairāki tarifu periodi un kāds no tarifu periodiem ir garāks par vienu gadu, tad uz katru tarifu periodu attiecināmais atļauto ieņēmumu apmērs tiek noteikts proporcionāli tarifu perioda ilgumam;

16.2. plānotie ieņēmumi nemainās, izņemot, ja uz tarifu perioda plānotajiem ieņēmumiem attiecināma ieņēmumu korekcija.

17. Saskaņā ar Metodiku ieņēmumu korekciju uz nākamā tarifu perioda plānotajiem ieņēmumiem aprēķina šādi:

17.1. ja regulatīvā rēķina atlikums ir negatīvs, tiek palielināti plānotie ieņēmumi nākamajam tarifu periodam par regulatīvā rēķina atlikumu, kas veido vairāk nekā vienu procentu un nepārsniedz trīs procentus no kalendārā gada ekspluatācijas izmaksām. Trīs procentu ierobežojums neattiecas uz izmaksu starpību, kas veidojas elektroenerģijas zudumu un tehnoloģisko izmaksu noviržu rezultātā, ja vidējā faktiskā elektroenerģijas cena attiecīgajā tarifu periodā bijusi par septiņiem vai vairāk euro/MWh lielāka nekā plānotā elektroenerģijas cena (Metodikas 29.1.apakšpunkts);

17.2. ja regulatīvā rēķina atlikums ir pozitīvs, tiek samazināti plānotie ieņēmumi nākamajam tarifu periodam, par regulatīvā rēķina atlikumu, kas veido vairāk nekā vienu procentu no kalendārā gada ekspluatācijas izmaksām (Metodikas 29.2.apakšpunkts).

18. Atbilstoši Metodikas 26.punktam elektroenerģijas sadales sistēmas operators izveido regulatīvo rēķinu, kurā ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms tarifu perioda beigām uzskaita:

18.1. starpību starp faktiskajiem (prognozētajiem) un plānotajiem ieņēmumiem tarifu periodā;

18.2. starpību starp faktiskajām (prognozētajām) un plānotajām elektroenerģijas zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksām, ņemot vērā elektroenerģijas cenas svārstības un izmantojot elektroenerģijas zudumu daudzumu, kas nepārsniedz apstiprināto uz attiecīgo tarifu periodu attiecināmo elektroenerģijas zudumu apmēru;

18.3. starpību starp plānoto inflācijas radīto izmaksu pieaugumu regulatīvajā periodā un prognozēto inflācijas radīto izmaksu pieaugumu tarifu periodā;

18.4. starpību starp plānoto nominālās bruto algas izmaiņu radīto izmaksu pieaugumu tarifu periodā un prognozēto nominālās bruto algas izmaiņu radīto izmaksu pieaugumu tarifu periodā;

18.5. starpību starp faktiskajām (prognozētajām) un plānotajām pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksām tarifu periodā;

18.6. starpību starp plānotajām elektroenerģijas sadales sistēmas operatora citas elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu izmaksām un prognozētajām elektroenerģijas sadales sistēmas operatora citas sadales sistēmas pakalpojumu izmaksām tarifu periodā;

18.7. pamatotās faktiskās neparedzētās izmaksas ārējo normatīvo aktu izmaiņu vai ārkārtas situāciju novēršanas dēļ, kas radušās attiecīgā regulatīvā perioda iepriekšējā vai esošajā tarifu periodā un nav atgūstamas citādi.

19. Metodikas 31.punkts noteic, ka sadales sistēmas operators līdz ar jauna tarifu projekta iesniegšanu iesniedz Regulatoram informāciju par regulatīvā rēķina atlikumu un tā pamatojumu. Nosakot regulatīvā rēķina atlikumu, sadales sistēmas operators ņem vērā Metodikas 31.punkta apakšpunktos noteikto.

20. Atbilstoši Metodikas 32.punktam, ja sadales sistēmas operators regulatīvā perioda laikā īstenoja efektivitātes uzlabošanas pasākumus un saskaņā ar tiem iepriekšējā regulatīvā perioda tarifu projekta aprēķinā ņēma vērā izmaksu efektivitātes koeficientu, sadales sistēmas operatoram ir tiesības samazināt regulatīvā rēķina atlikumu par apmēru, kas nepārsniedz 50% no faktiskā izmaksu ietaupījuma, kurš noteikts, ņemot vērā ar efektivitātes uzlabošanas pasākumiem saistītās papildu izmaksas un gūto izmaksu ietaupījumu.

21. Latvijas Bankas prognozētā inflācija 2024.gadam ir 2,7% un 2025.gadam – 2,6%. Ņemot vērā, ka turpmākajiem gadiem Latvijas Banka nesniedz prognozi par paredzamo inflāciju, kā arī AS "Sadales tīkls" sniegto informāciju, tarifu projektā plānots, ka 2026. un 2027.gadā inflācija samazināsies līdz 2,5%.

22. Atbilstoši Metodikai plānotos ieņēmumus elektroenerģijas sadales sistēmas operators attiecina uz Metodikā noteiktajām sprieguma pakāpēm atbilstoši izmaksu attiecināšanas modelim. Saskaņā ar Metodikas 35.punktu, ja sadales sistēmas operators, iesniedzot tarifu projektu, pamatotu apsvērumu dēļ nav piedāvājis noteikt cita veida sadalījumu sprieguma pakāpēs, sadales sistēmas operators gūst atļautos ieņēmumus, sniedzot sadales sistēmas pakalpojumus četrās dažādās sprieguma pakāpēs, un aprēķina diferencētos tarifus katrai no sprieguma pakāpēm:

22.1. no 110/6-20kV transformatoru 6-20kV kopnēm;

22.2. no 6-20kV sadales punktiem, 6-20kV līnijām;

22.3. no 6-20/0,4kV transformatoru 0,4kV kopnēm;

22.4. no zemsprieguma 0,4kV līnijām.

23. Atbilstoši Metodikas 2.2.apakšpunktam diferencētie tarifi ir specifiski, elektroenerģijas gada patēriņa, atļautās slodzes apjomam vai citam diferencēšanas kritērijam atbilstoši sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, pēc kuriem par sadales sistēmas pakalpojumiem norēķinās sadales sistēmas lietotāji, tostarp elektroenerģijas ražotāji. Atļautos ieņēmumus sadales sistēmas operators atgūst, sniedzot sadales sistēmas pakalpojumus par tarifiem, kurus veido fiksētā un mainīgā daļa (Metodikas 43.punkts).

24. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 5.panta otro daļu elektroenerģijas tirgus dalībniekam ir tiesības elektroenerģijas transportēšanai izmantot pārvades un sadales sistēmas par šajā likumā un likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" paredzētajā kārtībā noteiktajiem sistēmas pakalpojumu tarifiem. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 1.panta otrās daļas 18.punktam elektroenerģijas tirgus dalībnieki ir gan elektroenerģijas lietotāji, gan elektroenerģijas ražotāji.

25. Likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 1.pants noteic likuma un sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas mērķi – nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi (cenas) atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām, kā arī veicināt attīstību un ekonomiski pamatotu konkurenci regulējamās nozarēs. Ievērojot minētā likuma 5.pantā noteikto, Regulators pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, lai aizstāvētu lietotāju intereses un veicinātu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju attīstību saskaņā ar taisnīguma, atklātības, neitralitātes, vienlīdzības un proporcionalitātes principiem.

26. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 20.panta otro daļu elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi vienā licences darbības zonā nav atkarīgi no attāluma starp lietotāja un ražotāja atrašanās vietām. Tarifu atšķirības ir pieļaujamas starp sprieguma un patēriņa līmeņiem, ja tās ir ekonomiski pamatotas un visiem attiecīgā sprieguma un patēriņa līmeņa grupas lietotājiem vienādas.

27. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5.jūnija Regulu Nr.2019/943 par elektroenerģijas iekšējo tirgu (turpmāk – Regula Nr.2019/943):

27.1. lai visiem tirgus dalībniekiem nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, tīkla tarifi būtu jānosaka un jāpiemēro tā, lai nebūtu ne pozitīvas, ne negatīvas diskriminācijas starp ražošanu, kas pieslēgta sadales līmenī, un ražošanu, kas pieslēgta pārvades līmenī (preambulas 39.punkts un 18.panta 1.punkts);

27.2. sadales tarifi var ietvert tīkla pieslēguma jaudas elementus, un tos var diferencēt pēc sistēmas izmantotāju patēriņa vai elektroenerģijas ražošanas profiliem (18.panta 7.punkts);

27.3. regulatīvajām iestādēm, nosakot vai apstiprinot elektroenerģijas pārvades tarifus un sadales tarifus, jāņem vērā Eiropas Energoregulatoru sadarbības aģentūras (turpmāk – ACER) paraugprakses ziņojums (18.panta 10.punkts).

28. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2010.gada 23.septembra Regulas Nr.838/2010, ar ko nosaka pamatnostādnes par pārvades sistēmu operatoru savstarpējo kompensāciju mehānismu un kopējo regulatīvo pieeju pārvades maksu noteikšanai (turpmāk – Regula Nr.838/2010) pielikuma B daļas 1. un 3.punktu vidējā pārvades maksas vērtība gadā, ko maksā ražotāji, nepārsniedz 0,50 EUR/MWh.

29. Atbilstoši Metodikas 59.punktam Regulators, izvērtējot tarifu pamatojošās izmaksas, apstiprina vai noraida diferencētos tarifus, vai uzdod sadales sistēmas operatoram veikt diferencēto tarifu pārrēķinu.

30. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 20.pantu Regulators var sniegt sadales sistēmas operatoram atļauju pašam noteikt sadales sistēmas pakalpojumu tarifus. Saskaņā ar Metodikas 62.punktu, ja Regulators ir devis atļauju atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 20.panta pirmajai daļai, sadales sistēmas operators pats nosaka diferencētos tarifus saskaņā ar šo metodiku, tostarp:

30.1. ne vēlāk kā 30 dienas pirms jauno diferencēto tarifu spēkā stāšanās dienas publicē diferencētos tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un informē regulatoru par diferencētajiem tarifiem;

30.2. vienlaikus iesniedz Regulatoram diferencēto tarifu pamatojumu un informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajām izmaksām, jauno diferencēto tarifu prognozētos datus, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jaunu diferencēto tarifu nepieciešamību.

31. AS "Sadales tīkls" pilnvarotie pārstāvji Regulatora padomes sēdē uzturēja lūgumu apstiprināt iesniegto tarifu projektu un uzsvēra, ka tarifu projektā iekļautās izmaksas ir ekonomiski pamatotas. AS "Sadales tīkls" pārstāvji pauda apņēmību turpināt aizsāktos efektivitātes veicināšanas pasākumus, vienlaikus apliecinot, ka esošajā regulatīvajā periodā faktiski sasniegtie ekonomiskās efektivitātes rādītāji būtiski pārsniedza spēkā esošo tarifu aprēķinā iekļauto efektivitātes koeficientu 2,57%. Līdz ar to tarifu projekta regulatīvā rēķina aprēķinā iesniegtās efektivitātes izmaksas, kas rodas efektivitātes uzlabošanas pasākumu rezultātā, AS "Sadales tīkls" atspoguļo daļēji. Vienlaikus AS "Sadales tīkls" norādīja, ka, neparedzot efektivitātes koeficientu nākamajam regulatīvajam periodam, AS "Sadales tīkls" apzinās, ka, ievērojot Metodikā ietverto tiesisko regulējumu, AS "Sadales tīkls" ir tiesības paturēt 50% vienīgi no tā ietaupījuma, kas radies efektivitātes pasākumu rezultātā un mazina šajā lēmumā noteiktos atļautos ieņēmumus.

Regulators secina

1. AS "Sadales tīkls" aprēķinātais tarifu projekts atbilst Metodikas prasībām:

1.1. tarifu projektā ietvertās elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu izmaksas ir ekonomiski pamatotas;

1.2. atļauto ieņēmumu apmērs aprēķināts tādā apmērā, lai plānotie elektroenerģijas lietotāju maksājumi segtu AS "Sadales tīkls" ekonomiski pamatotas izmaksas un nodrošinātu sabiedriskā pakalpojuma rentabilitāti, kā to paredz likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 20.pants.

2. Salīdzinot ar spēkā esošo tarifu, iesniegtais tarifu projekts paredz vidēji 22% izmaksu pieaugumu gadā, iesniegtais tarifu projekts nodrošinās, ka tīklu uzturēšanas izmaksu segšanā piedalīsies visi sadales sistēmas lietotāji.

3. Iesniegtais tarifu projekts sagatavots, paredzot 54 mēnešu regulatīvo periodu no 2023.gada 1.jūlija līdz 2027.gada 31.decembrim un četrus tarifu periodus (no 2023.gada 1.jūlija līdz 2024.gada 31.decembrim, no 2025.gada 1.janvāra līdz 2025.gada 31.decembrim, no 2026.gada 1.janvāra līdz 2026.gada 31.decembrim un no 2027.gada 1.janvāra līdz 2027.gada 31.decembrim).

4. Atbilstoši Metodikas 12.punktam tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas veido kapitāla izmaksas, ekspluatācijas izmaksas un nodokļu izmaksas, kā arī izmaksu apmērs, kas sadales sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas un saimnieciskās darbības efektivitāti, un izmaksu korekcija, kas saistīta ar iepriekšējo periodu prognožu novirzēm. Vienlaikus, aprēķinot regulatīvā rēķina atlikuma daļu, kas veidojusies no starpības starp faktiskajiem un plānotajiem ieņēmumiem iepriekšējā regulatīvajā periodā un starpības starp faktiskajām un plānotajām elektroenerģijas sadales sistēmas operatora pakalpojumu izmaksām par iepriekšējo regulatīvo periodu, nosaka vienādu ar nulli euro saskaņā ar Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma 4.panta piektajā daļā noteikto. AS "Sadales tīkls" vidējās regulatīvā perioda sadales sistēmas pakalpojumu nodrošināšanas izmaksas ir 361 409,3 tūkst. euro gadā. Regulatīvā perioda atļautie ieņēmumi ir 1 626 341,8 tūkst. euro, un tie noteikti vienādā apmērā ar elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajām izmaksām. Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu nodrošināšanas izmaksas ir ekonomiski pamatotas:

4.1. kapitāla izmaksas ir aprēķinātas, ņemot vērā pamatlīdzekļu bilances vērtību un Regulatora apstiprināto kapitāla atdeves likmi. Iekļautie pamatlīdzekļi ir nepieciešami efektīvai elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu nodrošināšanai;

4.2. ekspluatācijas izmaksas ir aprēķinātas tādā apmērā, lai nodrošinātu nepārtrauktu un drošu elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanu;

4.3. izmaksu un ieņēmumu korekcija par periodu, kuram noteikti spēkā esošie tarifi, nodrošina, ka uz regulatīvā perioda sākumu nav uzkrāts regulatīvā rēķina atlikums;

4.4. nodokļu izmaksas aprēķinātas, ņemot vērā plānoto nekustamā īpašuma nodokli. Tas aprēķināts saskaņā ar normatīvajiem aktiem tikai no regulējamo aktīvu bāzes sastāvā iekļautajiem aktīviem un aktīviem, kas ierīkoti par trešo pušu līdzekļiem, saskaņā ar Metodikas 17.punktu.

5. AS "Sadales tīkls", prognozējot elektroenerģijas sadales sistēmas ekspluatācijas, personāla un sociālās un īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un citu komersantu veikto kārtējo ekspluatācijas un remontu izmaksas, ņēma vērā Latvijas Bankas prognozēto inflācijas koeficientu attiecīgajā regulatīvajā periodā iekļautajam gadam.

6. Regulatīvā perioda laikā prognozēts elektroenerģijas patēriņa samazinājums vidēji par 7% gadā, salīdzinot elektroenerģijas patēriņa prognozes spēkā esošajam regulatīvajam periodam. Apjoma prognoze noteikta, ņemot vērā jaunu mikroģenerācijas pieslēgumu skaita pieaugumu (mikroģenerācija sedz daļu no lietotāju pašpatēriņa, tādējādi samazinot lietotāju elektroenerģijas patēriņa apjomu, kas tiek saņemts no elektroenerģijas sadales sistēmas).

7. Vērtējot AS "Sadales tīkls" izvēlēto pieeju elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu noteikšanā elektroenerģijas ražotājiem kopsakarā ar tiesību aktos noteikto regulējumu, secināms, ka:

7.1. atbilstoši ACER 2019.gada 23.decembra sagatavotajam labās prakses ziņojumam par pārvades tarifu metodikām Eiropā¹, kas saistīts ar elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifiem, un ņemot vērā ACER 2014.gada 15.aprīļa dokumenta "Eiropas Energoregulatoru sadarbības aģentūras viedoklis par atbilstošu vērtību diapazons elektroenerģijas pārvades maksu, ko maksā elektroenerģijas ražotāji"² (turpmāk – ACER viedoklis) B pielikuma 4.2.apakšpunktu, lai gan Regulā Nr.838/2010 noteiktā pārvades maksas vērtība gadā, kuru maksā ražotāji, attiecas uz pārvades sistēmas pakalpojumu maksu, tomēr, ievērojot, ka elektroenerģijas ražotnes arvien vairāk tiek pieslēgtas elektroenerģijas sistēmai sadales līmenī, ja sistēmas pakalpojuma maksu piemēro elektroenerģijas ražotājiem, kuru objekti pieslēgti sistēmai sadales līmenī, nosakot maksas apmēru, ir jāievēro tādi paši principi un nosacījumi, kādus nosaka Regula Nr.838/2010;

7.2. AS "Sadales tīkls" aprēķinātie diferencētie elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi elektroenerģijas ražotājiem atbilst Regulas Nr.838/2010 pielikuma B daļas 1. un 3.punktam, jo vidējā maksas vērtība gadā, ko maksā ražotāji, nepārsniedz 0,5 EUR/MWh.

8. Ievērojot tirgus dalībnieku un Regulatora sniegtos priekšlikumus un komentārus, AS "Sadales tīkls" ir veikusi korekcijas sākotnēji iesniegtajā diferencēto tarifu struktūrā, samazinot sākotnēji iesniegtajā tarifu projektā aprēķinātos elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencētos tarifus elektroenerģijas ražotājiem, kā arī pārrēķināja pārējos diferencētos tarifus, lai nodrošinātu efektīvu sadales sistēmas lietošanu.

9. Izvērtējot AS "Sadales tīkls" 2023.gada 26.aprīļa iesniegumā Nr.30VD00-K46/32 izteikto lūgumu iespējami ātrāk apstiprināt aprēķinātos tarifus, tai pat laikā nosakot šo tarifu spēkā stāšanos 2023.gada 1.jūlijā, kas saistīts ar jauno elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu spēkā stāšanās brīdi, un attiecīgi pagarinot pirmo tarifu periodu līdz 18 mēnešiem, un kopējo regulatīvo periodu noteikt 54 mēneši, Regulators secina, ka lūgums ir pamatots, jo, nosakot tarifu perioda spēkā stāšanos līdz ar nākamā kalendārā gada sākumu, tiktu radīta papildu izmaksu un ieņēmumu starpību uzkrāšanās.

10. Izvērtējot AS "Sadales tīkls" 2023.gada 26.aprīļa iesniegumā Nr.30VD00-K46/32 izteikto lūgumu piešķirt atļauju regulatīvā perioda laikā zemsprieguma pieslēgumos maksu par jaudas uzturēšanu noteikt jaudas vienībās (kilovatos/kW), Regulators norāda turpmāk minēto. No Elektroenerģijas tirgus likuma 20.panta pirmās daļas un Metodikas 62.punkta izriet, ka Regulatora izsniegtā atļauja ir attiecināma vienīgi uz sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja tiesībām patstāvīgi noteikt tarifus. Ievērojot, ka, izsakot spēkā esošu tarifu skaitlisko vērtību citā mērvienībā, netiek noteikti jauni tarifi, proti, tarifu vērtības tiek vienīgi matemātiski pārrēķinātas no ampēriem (A) uz kilovatiem (kW) (piemērojot noteiktu koeficientu vai formulu), Regulatoram attiecībā uz minēto nav pamata apmierināt AS "Sadales tīkls" lūgumu un piešķirt atļauju pašai noteikt jaunus tarifus. Vienlaikus Regulators paskaidro, ka mērvienības maiņa ir iespējama, Regulatoram pieņemot atsevišķu lēmumu par tarifu piemērošanu.

11. Lai nodrošinātu elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu kopējo izmaksu stabilitāti, tādējādi veicinot elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu prognozējamību elektroenerģijas sadales sistēmas lietotājiem un pēc iespējas ātrāku tarifu stāšanos spēkā, un sadales sistēmas operatora pamatoto izmaksu segšanu, noteikti atšķirīgi tarifu periodu garumi – pirmais tarifu periods noteikts 18 mēnešus ilgs, savukārt pārējie – 12 mēnešus ilgi. Attiecīgi, ievērojot atšķirīgo tarifu periodu ilgumu, lai nodrošinātu tarifu atbilstību Metodikas 5.punktā noteiktajam, uz katru tarifu periodu attiecināmais atļauto ieņēmumu apmērs noteikts proporcionāli tarifu perioda mēnešu skaitam. Respektīvi, pirmā tarifu perioda plānotie ieņēmumi noteikti 542 114 tūkst. euro apmērā, savukārt otrajam, trešajam un ceturtajam tarifu periodam plānotie ieņēmumi noteikti 361 409 tūkst. euro apmērā.

12. Izstrādājot tarifu projektu, elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu veidi ir samazināti. Vienlaikus izstrādātajā tarifu projektā ir palielināta vidējā diferencēto tarifu fiksētās komponentes vērtība līdz 51%, kas precīzāk atbilst sistēmas operatora faktiskajai izmaksu struktūrai. Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi ietver fiksēto tarifa daļu atbilstoši lietotāju pieprasītajai jaudai un mainīgo tarifa daļu atbilstoši lietotājiem sadalītajam elektroenerģijas apjomam.

13. Ievērojot visu iepriekš minēto, kā arī šā lēmuma konstatējošās daļas 31.punktu, secināms, ka AS "Sadales tīkls" iesniegtā tarifu projekta apstiprināšana atbilst likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 1.pantā ietvertajam mērķim – nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi (cenas) atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām, kā arī veicināt attīstību un ekonomiski pamatotu konkurenci regulējamās nozarēs. Regulators, izvērtējot tarifu projektu, ir guvis pārliecību par tarifu atbilstību enerģētikas nozari reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 5.pantā ietvertajiem sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas pamatprincipiem.

Saskaņā ar Regulatora 2022.gada 28.novembra lēmuma Nr.1/41 "Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika" 59.punktu un pamatojoties uz likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 1.pantu, 5.pantu, 9.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu un otro daļu, 20.pantu un 21.panta piekto daļu, Elektroenerģijas tirgus likuma 20.panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 55.panta pirmo punktu un 63.panta pirmās daļas 1.punktu,

padome nolemj:

1. noteikt regulatīvo periodu no 2023.gada 1.jūlija līdz 2027.gada 31.decembrim;

2. noteikt šādus tarifu periodus:

2.1. no 2023.gada 1.jūlija līdz 2024.gada 31.decembrim;

2.2. no 2025.gada 1.janvāra līdz 2025.gada 31.decembrim;

2.3. no 2026.gada 1.janvāra līdz 2026.gada 31.decembrim;

2.4. no 2027.gada 1.janvāra līdz 2027.gada 31.decembrim;

3. apstiprināt AS "Sadales tīkls" šādus elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencētos tarifus (bez pievienotās vērtības nodokļa):

4. noteikt, ka šā lēmuma 3.punktā apstiprinātie elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencētie tarifi stājas spēkā 2023.gada 1.jūlijā;

5. piešķirt AS "Sadales tīkls" atļauju katram tarifu periodam saskaņā ar Metodikas 62.punktu pašai noteikt elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencētos tarifus, ja atbilstoši Metodikai nepieciešams veikt plānoto ieņēmumu korekciju. Šādā gadījumā AS "Sadales tīkls" iesniedz Regulatoram aprēķinātos elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencētos tarifus kopā ar aprēķinu pamatojošo informāciju ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms attiecīgā tarifu perioda sākuma, nosakot diferencēto tarifu vērtības atbilstoši šajā lēmumā apstiprinātajai diferencēto tarifu struktūrai;

6. noteikt atļaujas termiņu – līdz stāsies spēkā citi saskaņā ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 19.pantā noteikto kārtību Regulatora apstiprināti AS "Sadales tīkls" elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencētie tarifi;

7. noteikt, ka gadījumā, ja līdz 2027.gada 31.decembrim nav noteikti elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencētie tarifi, kas būs spēkā no 2028.gada 1.janvāra, 2027.gada 31.decembrī spēkā esošos elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencētos tarifus piemēro līdz jaunu elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu spēkā stāšanās dienai;

8. atcelt no 2023.gada 1.jūlija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2019.gada 27.novembra lēmumu Nr.172 "Par akciju sabiedrības "Sadales tīkls" elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem" (Latvijas Vēstnesis, 2019, 241.nr.).

Ja mainās tarifus ietekmējošie faktori vai normatīvais regulējums, kas bija par pamatu šā administratīvā akta pieņemšanai, tostarp kārtība, kādā aprēķina un nosaka elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifus, Regulators var ierosināt tarifu pārskatīšanu vai atcelt šo lēmumu.

Lēmums stājas spēkā ar tā parakstīšanas dienu.

Šo administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no dienas, kad ieinteresētā persona uzzina vai tai vajadzēja uzzināt par pieņemto administratīvo aktu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
padomes priekšsēdētāja A. Ozola