Saeimas priekšsēdētājs — Lietuvas neatkarības pasludināšanas gadadienā Viļņā

Turpinājums no 1.lpp.

Mūsu cilvēkiem vēl trūkst demokrātijas pieredzes, lai spriestu par likumdošanas darba niansēm. Drīzāk viņi emocionāli vērtē, vai dzīve kļūst vieglāka vai ne, vai problēmu valstī kļūst mazāk un vai valsts un sabiedrība kļūst sakārtotāka.

Faktiski mums savam darbam būtu jāizvirza viens galvenais kritērijs — vai spējam demokrātiski un līdzsvaroti rast risinājumus šodienas problēmām.

Latvijā līdztekus ekonomiskajām problēmām, kuras saistītas ar ražošanas attīstību pilsētās un laukos un ir pazīstamas tiklab jums, kā mums, pastāv arī politiski smaga problēma — latvieši Latvijā ir tikai 52 procenti no iedzīvotājiem, turklāt iedzīvotāju vidū ir aptuveni 700 000 cittautiešu, kuriem nav Latvijas pilsonības.

Tāpēc Latvijas valsts stabilitātes interesēs ir svarīgi panākt, lai pilsoņu kopums mainītos lēni un pakāpeniski, ļaujot nepilsoņiem patiesi integrēties Latvijas sabiedrībā, lai būtu drošība par to, ka latviešu valoda netiek nomākta un ka pilsoņu kopums papildinās ar Latvijas valstij uzticīgiem un par Latvijas valsti atbildīgiem pilsoņiem. Savukārt nepilsoņiem — citu tautību cilvēkiem — ir tikpat svarīgi, lai nebūtu apdraudēta arī viņu nacionālā identitāte un lai iespējas iegūt pilsonību būtu skaidras gan laika, gan prasību ziņā.

Naturalizācijas process būs pakāpenisks un lēns. Tikmēr to bijušās PSRS pilsoņu tiesisko statusu, kuriem nav Latvijas pilsonības, regulēs likums, kas nesen otrajā lasījumā apstiprināts Saeimā. Tā pieņemšana atrisinās daudzas problēmas, kuras radījušas satraukumu šo iedzīvotāju vidū, — viņu ekonomiskās un sociālās tiesības, tiesības brīvi izbraukt un atgriezties valstī.

Latvijas demogrāfiskā situācija ir sarežģīta. Bet varbūt tieši tāpēc gan latvieši, gan cittautieši apzinās atbildību par savu rīcību un tieši demokrātiska valsts attīstība ļaus arī nākotnē novērst konfliktus un uzturēt līdzsvaru.

Godātie deputāti! Es nevaru nerunāt arī par to, ka mūsu iekšpolitiskā situācija, mūsu valsts drošība ir atkarīga arī no kaimiņattiecībām ar Krieviju.

Domāju, būsim vienisprātis, sakot, ka gan Latvija, gan Lietuva ir ieinteresētas redzēt sev kaimiņos demokrātisku, miermīlīgu un ekonomiski attīstītu Krieviju. Savukārt Krievijai vajadzētu būt ieinteresētai robežoties ar kooperatīvu Eiropu. Paplašinoties Eiropas Savienībai un NATO, abpusēji jāmeklē jaunas sadarbības formas ar Krieviju: Krievijas un NATO līgums, stabilas konsultācijas Eiropas drošības un sadarbības organizācijā un citos forumos.

Mūsu divpusējās attiecības pamazām uzlabojas un tas ļauj cerīgāk skatīties nākotnē.

Godātais priekšsēdētāja kungs! Noslēdzot savu uzrunu, gribētu pateikties jums par laipno uzņemšanu un izteikt cerību, ka varēsim jūs tikpat laipni uzņemt Latvijā.

Mūsu valstis un mūsu tautas vieno cieša sadarbība dažādās jomās. Bet līdzās tam ir mūsu tautu tuvības izjūta un savstarpējais atbalsts. Latvijā ar lepnumu un pateicību uztver to uzmanību, ar kādu pret Latvijas tautu un valsti izturas Lietuvas vadītāji, kā arī to aktīvo lomu, kuru viņi ir uzņēmušies, veicinot mūsu kontaktus.

Man ir arī prieks apliecināt, ka Latvijā ar interesi seko visam tam, kas veicina Lietuvas attīstību. Tāpēc atļaujiet izmantot šo izdevību un, uzrunājot jūs, godātie Seima deputāti, jūsu personā sveikt visu Lietuvas tautu un novēlēt labklājību un uzplaukumu Lietuvas valstij un tautai!

Paldies par uzmanību!

Attēlā: Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs un Lietuvas Republikas prezidents Aļģirds Mīkols Brazausks (centrā), ka arī citi Latvijas pārstāvji — valsts ministrs Gunārs Meierovics un priekšsēdētāja palīdze Kārina Pētersone. Foto: Uldis Pāže