Valsts prezidents — pasaules galotņu konferencē

Turpinājums no 1.lpp.

Latvijas sociāli ekonomisko reformu plāns balstās uz diviem pamatuzdevumiem.

Pirmais. Latvijas ekonomikas attīstības veicināšana ar plašu privatizācijas programmu, ārvalstu investīciju piesaistīšanu un īpašu uzsvaru uz maza un vidēja mēroga uzņēmējdarbības attīstību. Tas ļaus mums radīt jaunas darba vietas un nodrošināt pārkvalificēšanās iespējas darbaspējīgiem iedzīvotājiem, tai skaitā ilgstošiem bezdarbniekiem.

Otrais. Iedzīvotāju sociālās drošības sistēmas izveidošana, īpaši paredzot ar likumu noteiktas sociālās garantijas darba nespējīgiem iedzīvotājiem. Ir paredzēts attīstīt sociālās palīdzības pakalpojumu un pabalstu sistēmu, kas ļautu uzlabot trūkumā nonākušo cilvēku dzīves apstākļus. Tas veicinātu arī dažādu sociāli mazaizsargātu grupu integrāciju Latvijas sabiedrībā.

Vienlaicīgi apzināmies nepieciešamību veicināt pašu cilvēku atbildību par sevi, savu dzīvi un veselību. Mūsu plāni par pensiju reformu paredz pāreju no paaudžu solidaritātes sistēmas uz jaukta tipa sistēmu, nosakot gan valsts garantētu pensiju daļu, gan iespējas fondētai uzkrājumu veidošanai, gan arī privātai brīvprātīgai apdrošināšanai.

Tamlīdzīgas reformas neviena valsts nav spējīga veikt bez citu palīdzības. Es gribu pateikties tām valstīm, it sevišķi mūsu Ziemeļu kaimiņiem, un ANO Attīstības programmai, kas mums krietni palīdzēja šajā darbā.

Priekšsēdētāja kungs,

Valstu un cilvēku savstarpējā solidaritāte pēdējo gadu laikā gūst jaunu saturisku piepildījumu. Tā kļūst par būtisku starptautiskās stabilitātes un labklājības priekšnosacījumu. Taču tikpat svarīga ir arī resursu nodrošināšanas problēma. Es gribu atbalstīt doktora Butrosa Butrosa Gali aicinājumu starptautiskajām finansu institūcijām aktīvāk iesaistīties globālos sociālajos projektos.

Jauns visaptverošs sociālais līgums nav iespējams bez mūsu kopīgas apņemšanās investīcijas un palīdzības programmas vērst uz valstu, vides un attiecību modernizāciju. Ar starptautiskās uzticības un stabilitātes pasākumiem jārod līdzekļi sociālās harmonijas veicināšanai. Jāpaaugstina šajā darbā iesaistīto starptautisko organizāciju efektivitāte. Jebkuras valsts centieni norobežoties no šī procesa ir lemti neveiksmei. Ne tikai mūsdienīga pieeja un domāšana, bet arī mūsdienu realitātes visas šīs problēmas ir padarījušas par visu valstu un tautu kopīgām problēmām.

Aktivizēsim darbu, lai apzinātu un rastu sociālajām programmām nepieciešamos līdzekļus. Baltijas valstis aicina nākamā gadsimta sākumā Rīgā sarīkot ANO Vispasaules galotņu konferenci "Atbruņošanās līdzekļus — videi un attīstībai", kurā valstu vadītāji apliecinātu apņēmību visus atbruņošanās rezultātā izbrīvētos līdzekļus izmantot vides aizsardzībai un sociālajai attīstībai.

Mums ir jābūt pārliecinātiem par mūsu kopīgo labklājību un stabilitāti. Un kopīgi jāstrādā tai, atceroties pirms 34 gadiem prezidenta Kenedija teikto: "Ja brīva sabiedrība nevar palīdzēt daudziem nabadzībā dzīvojošiem, tad tā nespēs glābt arī nedaudzus bagātos."

Paldies par uzmanību.

Pēc Kopenhāgenas

Vakar, 13.martā, Rīgas lidostā, tūdaļ pēc atgriešanās no Kopenhāgenas, Valsts prezidents Guntis Ulmanis un citi Latvijas delegācijas vadītāji preses konferencē dalījās iespaidos par plašo pasaules mēroga konferenci, kas bija veltīta pasaules sociālajām problēmām.

— Saspringtas darba dienas, — tā Valsts prezidents Guntis Ulmanis raksturoja nule Kopenhāgenā notikušo plašo starptautisko konferenci par pasaules sociālajām problēmām. Kopenhāgenas konference tika organizēta vairāk nekā divus gadus, tajā piedalījās vairāk nekā 200 valstu un sabiedrisko organizāciju delegācijas. Konferences noslēgumā piedalījās vairāk nekā simts valstu un valdību galvas.

Konference bija organizēta ļoti augstā līmenī. Var pat būt, ka šī ir pirmā tik plaša mēroga un tik augsta līmeņa konference ar ļoti aktuālu tematiku, teica Guntis Ulmanis.

Kopenhāgenas konferencē tika uzsvērts, ka nabadzība, sociālās problēmas, bads, slimības un bezdarbs ir kļuvuši par vienu no mūsdienu pasaules traģiskākajiem, kritiskajiem aspektiem. ASV viceprezidents pašreizējo situāciju pat salīdzinājis ar trīsdesmito gadu pasaules ekonomisko krīzi, kas var novest pie ļoti traģiskām sekām — ja valstu vadītāji nespēs vienoties jautājumos par cilvēku izdzīvošanu, par viņu dzīves apstākļiem. Latvijas Valsts prezidents atgādināja dramatiskus skaitļus: 1 miljards 300 miljoni cilvēku patlaban pasaulē dzīvo nabadzībā. Latvija šajā kategorijā nav ieskaitīta. Savukārt 1 miljards 500 miljoni cilvēku nekad nav saņēmuši ārsta palīdzību. Puse no nabadzībā dzīvojošajiem cilvēkiem izjūt krasu ūdens trūkumu — šī problēma ir viena no svarīgākajām daudzās valstīs.

Konferences uzmanības centrā bijis sievietes, bērnu un ģimenes stāvoklis. Ne velti Kopenhāgenas konferences telpās tās norises laikā grupa sieviešu protestā pret sieviešu nevienlīdzīgo situāciju sarīkojušas bada streiku.

Kopenhāgenas konferencē dalībvalstis pieņēmušas virkni pamatsaistību, ko Gunta Ulmaņa vērtējumā var raksturot vairāk kā politiskas. Piemēram, nabadzības izskaušana, nodarbinātības līmeņa paaugstināšana, sabiedrības sociālās integrācijas veicināšana, cilvēka cieņas un vienlīdzības respektēšana, dzimumu vienlīdzība. Paliekošākā problēma, aizbraucot no Kopenhāgenas konferences, ir — kur rast līdzekļus sociālajai attīstībai?

— Ir laba apņemšanās, ir labas ieceres, bija pārliecinošas runas, kā visu to realizēt, — teica G.Ulmanis, atgādinot, ka 0,7 procentus no valstu nacionālā ienākuma paredzēts atvēlēt palīdzībai mazattīstītajām valstīm. Šobrīd pasaulē šis procents ir tikai 0,3. Kopenhāgenā valstis vienojušās, ka 20 procenti no sniegtās palīdzības jāveltī sociālajai attīstībai. Arī izmantojot savus līdzekļus, valstīm 20 procenti jāizlieto sociālajai attīstībai.

— Kopenhāgenā tika akcentēts arī tas, ka varbūt pirmo reizi pasaules pastāvēšanas laikā tik asi un kritiski tika runāts par sociālajām problēmām, — teica Guntis Ulmanis un piebilda: — Man personiski radās jautājums, kāpēc mēs, cilvēki, to nedarījām jau divtūkstoš gadu laikā. Tāpēc konference man personiski neiedvesa to optimismu, ar kuru varētu braukt mājās. Domāju, ka viss problēmu risinājuma smagums vēl ir priekšā.

Valsts prezidents raksturoja arī divpusējās sarunas ar vairāku valstu vadītājiem Kopenhāgenā. Latvija šajās sarunās skaidrojusi savu nostāju pret Eiropas Savienību. Kopenhāgenas konferences laikā Guntis Ulmanis ticies arī ar abu pārējo Baltijas valstu prezidentiem, lai pārrunātu baltiešu aktuālās problēmas, tostarp arī par Otrā pasaules kara beigu 50.gadadienas atzīmēšanu. Vienošanās par attieksmi pret Krievijas Federācijas prezidenta Borisa Jeļcina ielūgumu nav panākta.

— Nevienam no trim Baltijas valstu prezidentiem šajā jautājumā nav kategoriskas nostājas, — teica Guntis Ulmanis: — Ir motivācijas par vai pret. Varu piebilst, ka vispār nevienas valsts vadītājs vēl nav oficiāli paziņojis savu lēmumu par braukšanu vai nebraukšanu.

Garāka saruna par šo jautājumu man bija ar Polijas prezidentu. Lai gan ne starp Baltijas valstu prezidentiem netika diskutēts, ne arī ar citiem prezidentiem nenotika diskusijas par pašu braukšanas procesu. Mēs runājām par motivāciju un argumentāciju: kāpēc, ar kādu nostāju, kādu rīcības vai darbības plānu varētu vispār braukt.

Atbildot uz "LV" jautājumu, vai pēc Kopenhāgenas tikšanās vispār saglabājusies Baltijas valstu prezidentu Jūrmalā deklarētā vienotība "Ja brauks uz Maskavu, tad visi trīs, ja nebrauks, tad nebrauks neviens,", Valsts prezidents atbildēja ar noteiktu: "Jā."

Uz dažu citu izdevumu un TV kanālu pārstāvju variācijām par "LV" jautājumu (kas būtu, ja daži brauktu, daži nē) Valsts prezidents Guntis Ulmanis atbildēja:

— Mūsu tikšanās bija triju Baltijas valstu vienotas rīcības kontekstā. Paši varat analizēt, kādi secinājumi tādā gadījumā būtu pasaulē, ja kāds aizbrauktu un kāds paliktu. Es tam neredzu arī politisku motivāciju. Neviens no triju Baltijas valstu prezidentiem nav kategoriski izteicies ne par, ne pret (ne Meri — pret braukšanu, ne Brazausks — par nebraukšanu). Mēs visi trīs esam pārdomu, analīzes un motivācijas meklējumu procesā. Valsts prezidents Guntis Ulmanis arī izteica atzinību mūsu valsts misijai ANO un citiem Latvijas delegācijas locekļiem par sekmīgo darbu Kopenhāgenas konferencē.

Aivars Baumanis, Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks ANO, vērtējot Kopenhāgenas sammitu, raksturoja principiālā akcenta maiņu ANO darbībā: agrāk tā bija organizācija, kas pārstāvēja valstis, turpretī tagad ANO pārtop organizācijā, kas pārstāv cilvēkus. A.Baumanis atgādināja, ka vēl šogad septembrī Pekinā notiks ANO sieviešu konference. Vienlaikus ANO darbībā līdz ar šīs ietekmīgākās starptautiskās organizācijas apjoma pieaugumu vērojamas aizvien lielākas grūtības. No vienas puses, svarīgākajos jautājumos jāpanāk visu 185 valstu konsensuss. Un vienlaikus vēl aizvien viena pati valsts var uzlikt veto vislabākajiem ANO nodomiem. Aivars Baumanis pauda cerību, ka šogad — ANO 50.jubilejas sesijā — notiks ANO Drošības Padomes pārstrukturēšana, palielinot tās locekļu skaitu līdz 21 valstij, un iecerēta arī veto tiesību likvidēšana.

Pozitīvi Kopenhāgenas konferenci un tajā gūto pieredzi novērtēja arī citi Latvijas delegācijas locekļi.

Valsts prezidents Guntis Ulmanis preses konferences izskaņā izteica vēlēšanos turpmākajos starptautiskajos forumos redzēt vairāk Latvijas žurnālistu un aicināja masu saziņas līdzekļus uz lielāku aktivitāti un iniciatīvu šajā aspektā.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors