|
RĪKI
Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2023. gada 6. jūnija noteikumi Nr. 276 "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 16. oktobra noteikumos Nr. 709 "Noteikumi par pedagoģiski medicīniskajām komisijām"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 8.06.2023., Nr. 110 https://www.vestnesis.lv/op/2023/110.5
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ministru kabineta noteikumi Nr. 277Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumos Nr. 560 "Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība" Vēl šajā numurā08.06.2023., Nr. 110 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 276 Pieņemts: 06.06.2023. OP numurs: 2023/110.5 |
Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 13 Pēdējās nedēļas laikā 69 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr. 276
Rīgā 2023. gada 6. jūnijā (prot. Nr. 30 8. §)
Izdoti saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma
4. panta 6., 8. un 8.1 punktu
1. Izdarīt Ministru kabineta 2012. gada 16. oktobra noteikumos Nr. 709 "Noteikumi par pedagoģiski medicīniskajām komisijām" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 165. nr.; 2019, 146. nr.) šādus grozījumus:
1.1. izteikt 2. punktu šādā redakcijā:
"2. Valsts komisijas kompetencē ir sniegt atzinumu par atbilstošāko speciālās pamatizglītības vai speciālās vidējās izglītības programmu izglītojamiem ar redzes, dzirdes vai fiziskās attīstības traucējumiem no 1. līdz 12. klasei, speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar somatiskajām saslimšanām no 1. līdz 9. klasei, speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, valodas traucējumiem vai garīgās veselības traucējumiem no 7. līdz 9. klasei.";
1.2. izteikt 3. punktu šādā redakcijā:
"3. Pašvaldību komisiju kompetencē ir sniegt atzinumu par atbilstošāko pirmsskolas izglītības programmu vai speciālo pirmsskolas izglītības programmu, speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, valodas traucējumiem vai garīgās veselības traucējumiem no 1. līdz 6. klasei, ar smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem no 1. līdz 9. klasei.";
1.3. izteikt 4.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"4.1. pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā, nepilngadīga izglītojamā vecāku, bāriņtiesas iecelto aizbildņu vai aizgādņu (turpmāk – vecāki) iesniegumu vai bāriņtiesas lēmumu un izglītojamā, vecāku vai bāriņtiesas iesniegtajiem speciālistu atzinumiem un izglītības iestādes sniegto informāciju, izvērtēt izglītojamā veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem kritērijiem un sniegt atzinumu (2. pielikums) par izglītojamam atbilstošāko izglītības programmu:
4.1.1. speciālās pamatizglītības vai speciālās vidējās izglītības programmu izglītojamiem ar redzes, dzirdes vai fiziskās attīstības traucējumiem no 1. līdz 12. klasei;
4.1.2. speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar somatiskajām saslimšanām no 1. līdz 9. klasei;
4.1.3. speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, valodas traucējumiem vai garīgās veselības traucējumiem no 7. līdz 9. klasei;
4.1.4. vispārējās izglītības programmu atbilstoši šo noteikumu 4.1.1., 4.1.2. un 4.1.3. apakšpunktam;";
1.4. izteikt 4.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
"4.5. pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā, vecāku vai bāriņtiesas iesniegumu, strīdus gadījumā, kas saistīts ar pašvaldības komisijas sniegto atzinumu, atkārtoti izvērtēt izglītojamā veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni un atkārtoti sniegt atzinumu par izglītojamam atbilstošāko izglītības programmu;";
1.5. izteikt 6.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"6.1. pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā vai vecāku iesniegumu vai bāriņtiesas lēmumu un izglītojamā, vecāku vai bāriņtiesas iesniegtajiem speciālistu atzinumiem, kā arī izglītības iestādes sniegto informāciju, izvērtēt pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošā izglītojamā veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem kritērijiem un sniegt atzinumu (2. pielikums) par izglītojamam atbilstošāko izglītības programmu:
6.1.1. pirmsskolas izglītības programmu vai speciālo pirmsskolas izglītības programmu;
6.1.2. speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, valodas traucējumiem vai garīgās veselības traucējumiem no 1. līdz 6. klasei;
6.1.3. speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem no 1. līdz 9. klasei;
6.1.4. vispārējās pamatizglītības programmu atbilstoši šo noteikumu 6.1.2. un 6.1.3. apakšpunktam;";
1.6. svītrot 6.2. apakšpunktu;
1.7. izteikt 6.10. apakšpunktu šādā redakcijā:
"6.10. ieteikt izglītojamiem ar speciālajām vajadzībām nepieciešamos atbalsta pasākumus mācību procesa organizēšanā un valsts pārbaudes darbos atbilstoši šo noteikumu 6.1.1., 6.1.2., 6.1.3. un 6.1.4. apakšpunktam.";
1.8. svītrot 7.2. apakšpunktu;
1.9. papildināt ar 7.1 punktu šādā redakcijā:
"7.1 Valsts vai pašvaldības komisija var sniegt atzinumu bez izglītojamā klātbūtnes komisijas sēdē:
7.11. izglītojamiem, kuriem psihiatrs vai bērnu psihiatrs konstatējis smagu garīgu atpalicību (atbilstoši Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10. redakcijai diagnozes kods F72);
7.12. ja izglītojamā pārvietošana var būt bīstama veselībai vai nav iespējama atbilstoši ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta atzinumam.";
1.10. izteikt 8. punktu šādā redakcijā:
"8. Ja divās vai vairākās pašvaldībās darbojas pašvaldību komisijas ar vienādu personālsastāvu, pašvaldības veido apvienotu pašvaldību komisiju. Veidojot apvienoto komisiju, pašvaldības savstarpēji vienojas par komisijas darbības nodrošināšanu.";
1.11. izteikt 12.3.8. apakšpunktu šādā redakcijā:
"12.3.8. atzinuma spēkā esības termiņš.";
1.12. papildināt ar 24. punktu šādā redakcijā:
"24. Līdz 2023. gada 9. jūnijam izsniegtie valsts komisijas un pašvaldību komisiju atzinumi par atbilstošāko speciālās izglītības programmu, izņemot speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, valodas traucējumiem vai garīgās veselības traucējumiem, ir derīgi bez termiņa ierobežojuma. Līdz 2023. gada 9. jūnijam izsniegtie valsts komisijas un pašvaldību komisiju atzinumi par atbilstošāko speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, valodas traucējumiem vai garīgās veselības traucējumiem ir derīgi līdz 2025. gada 31. augustam.";
1.13. papildināt ar 25. punktu šādā redakcijā:
"25. Šo noteikumu 3. punktu, 6.1.2., 6.1.3., 6.1.4. un 6.10. apakšpunktu attiecībā uz atzinuma sniegšanu par izglītojamam atbilstošāko izglītības programmu un ieteikumu sniegšanu par izglītojamam nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem mācību procesa organizēšanā un valsts pārbaudes darbos 5. klasei piemēro ar 2023. gada 1. septembri, bet izglītojamiem no 6. klases līdz 9. klasei – ar 2024. gada 1. septembri. Līdz minētajiem datumiem atzinumu par izglītojamam atbilstošāko izglītības programmu un ieteikumus par izglītojamam nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem mācību procesa organizēšanā un valsts pārbaudes darbos sniedz valsts komisija. ";
1.14. izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums);
1.15. izteikt 2. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).
2. Šo noteikumu 1.14. apakšpunkts stājas spēkā 2025. gada 1. septembrī.
3. Noteikumi stājas spēkā 2023. gada 10. jūnijā.
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Izglītības un zinātnes ministre A. Čakša
1. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 6. jūnija
noteikumiem Nr. 276
"1. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 16. oktobra
noteikumiem Nr. 709
|
Nr. |
Speciālās izglītības programmas, kodi |
Izglītojamo pamatdiagnozes vai kritēriji |
Nosacījumi |
|
|
speciālista atzinums |
speciālista atzinuma derīguma termiņš |
|||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
| 1. | Izglītojamiem ar redzes traucējumiem,
01015111 11015111 21015111 31015111 31015112 31015113 |
1.1. Bērna redzes asums ar korekciju
(brilles vai kontaktlēcas) labāk redzošajā acī ir robežās no 0 līdz 0,3,
ņemot vērā arī citu redzes funkciju stāvokli (redzes lauka ierobežojumu
līdz 20º, redzes asumu tuvumā, nepieciešamību lietot
speciālus korekcijas līdzekļus, piemēram, lupas, teleskopiskās brilles)
un patoloģiskā procesa formu un dinamiku, kā arī progresējošas acu
slimības: 1.1.1. adhezīva leikoma (H17.0); 1.1.2. cita veida radzenes rētas un apduļķojumi (H17.8); 1.1.3. radzenes deģenerācija (H18.4); 1.1.4. bērnu, jauniešu katarakta (H26.0); 1.1.5. traumatiska katarakta (H26.1); 1.1.6. sekundāra katarakta (H26.4); 1.1.7. afakija (H27.0); 1.1.8. tīklenes atslāņošanās ar plīsumu (H33.0); 1.1.9. tīklenes plīsumi bez atslāņošanās (H33.3); 1.1.10. dzeltenā plankuma un acs mugurējā pola deģenerācija (H35.3); 1.1.11. primāra atvērta leņķa glaukoma (H40.1); 1.1.12. primāra slēgta leņķa glaukoma (H40.2); 1.1.13. sekundāra glaukoma acs traumas dēļ (H40.3); 1.1.14. deģeneratīva miopija (H44.2); 1.1.15. redzes nerva atrofija (H47.2); 1.1.16. hipermetropija (H52.0) un ambliopija (H53.0);* 1.1.17. miopija (H52.1) un ambliopija (H53.0);* 1.1.18. astigmātisms (H52.2) un ambliopija (H53.0);** 1.1.19. abu acu aklums (H54.0); 1.1.20. vienas acs aklums, vājredzība otrā acī (H54.1); 1.1.21. abu acu vājredzība (H54.2); 1.1.22. nistagms un citas neregulāras acs kustības (H55); 1.1.23. iepriekš neminētas citas retas acu saslimšanas, kas izraisījušas aklumu vai vājredzību. 1.2. Šķielēšana (H49; H50) un ambliopija (H53.0).* 1.3. Starpība starp redzi labāk redzošajā acī un ambliopajā acī 70 % un vairāk* |
Šā pielikuma 1.1. un 1.2. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis oftalmologs | Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms komisijas sēdes |
| 2. | Izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem,
01015211 11015211 21015211 31015211 31015212 31015213 |
2.1. Nedzirdīgie izglītojamie: 2.1.1. izteikti smagas pakāpes sensorineirāla vājdzirdība (5. pakāpe), ja nav verbālās valodas attīstības; 2.1.2. smagas pakāpes sensorineirāla vājdzirdība (4. pakāpe), ja nav verbālās valodas attīstības; 2.1.3. izglītojamie ar kohleāriem implantiem vai dzirdes aparātiem bez dinamikas verbālās valodas attīstībā. 2.2. Vājdzirdīgie izglītojamie: 2.2.1. jebkuras pakāpes (1., 2., 3., 4., 5.) sensorineirāla vājdzirdība bez pietiekamas verbālas valodas attīstības dinamikas; 2.2.2. izglītojamie ar kohleāriem implantiem vai dzirdes aparātiem bez pietiekamas dinamikas verbālās valodas attīstībā |
Šā pielikuma 2.1. un 2.2. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis otorinolaringologs, audiologs un audiologopēds vai logopēds***, kā arī psihologs***, savukārt izglītojamiem ar centrālās nervu sistēmas saslimšanām – arī bērnu neirologs vai neirologs | Ārstu un speciālistu atzinumam jābūt
izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms komisijas sēdes. Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms komisijas sēdes |
| 3. | Izglītojamiem ar fiziskās attīstības
traucējumiem,
01015311 11015311 21015311 31015311 31015312 |
3.1. Iedzimtas balsta un kustības sistēmas
kroplības un deformācijas, ņemot vērā arī patoloģiskā procesa formu un
dinamiku: 3.1.1. iedzimts gūžas locītavas izmežģījums (Q65.0–Q65.1); 3.1.2. iedzimtas pēdas deformācijas (Q66.0–Q66.8); 3.1.3. iedzimtas mugurkaulāja un krūšu kurvja deformācijas (Q67.5–Q67.8); 3.1.4. iedzimtas augšējo un apakšējo ekstremitāšu deformācijas (Q71.0–Q76.9); 3.1.5. osteohondrodisplāzijas ar stobrkaula un mugurkaulāja augšanas traucējumiem (Q77–Q78.9). 3.2. Iegūtas saslimšanas ar kustību un balsta orgānu funkcijas traucējumiem: 3.2.1. iekaisīgas poliartropātijas (M03.6; M05.0–M05.9; M08.0–M08.9; M30–M36.8); 3.2.2. deformējošas dorsopātijas (M41.0–M43.9); 3.2.3. hematogēna osteomielīta sekas ar kaula augšanas un locītavu funkciju traucējumiem (M86.0–M86.9); 3.2.4. hondropātijas (M91–M94). 3.3. Ārējās iedarbības sekas ar kustību un balsta orgānu funkcijas traucējumiem: 3.3.1. mugurkaulāja lūzuma sekas (T91.1); 3.3.2. krūšu kaula un iegurņa kaulu lūzuma sekas (T91.2); 3.3.3. augšējo ekstremitāšu bojājuma sekas (T92–T92.9); 3.3.4. apakšējo ekstremitāšu bojājuma sekas (T93.1–T93.9); 3.3.5. termiska un ķīmiska apdeguma sekas (T95.0–T95.9). 3.4. Neiroloģiskie slimnieki ar fiziskās attīstības traucējumiem: 3.4.1. neiromuskulāras slimības (G70–G73); 3.4.2. cerebrālā trieka un citi paralītiski sindromi (G80–G83) |
Šā pielikuma 3.1., 3.2. un 3.3. apakšpunktā
minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis ortopēds, reimatologs,
traumatologs vai bērnu ķirurgs vai ķirurgs. Šā pielikuma 3.4. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu neirologs vai neirologs. Ja komisija ir atkārtota, nepieciešams rehabilitācijas procesa dinamikas izvērtējums |
Ārstu un speciālistu atzinumam jābūt pierādītam ar radioloģiskās (apstiprina radiologs), funkcionālās vai citas objektīvas izmeklēšanas metodes atzinumu, un tam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms komisijas sēdes |
| 4. | Izglītojamiem ar somatiskajām saslimšanām,
01015411 11015411 21015411 |
4.1. Tuberkuloze: 4.1.1. plaušu tuberkuloze (A15.0–A15.1): • pierādīta bakterioloģiski un histoloģiski; • nav pierādīta bakterioloģiski un histoloģiski, bet ir pierādīta klīniski un radioloģiski (A 16.0); 4.1.2. intratorakālo limfmezglu tuberkuloze (A16.3), bakterioloģiski pierādīta (A15.4); 4.1.3. tuberkulozs pleirīts (A15.6); 4.1.4. tuberkulozes primārkomplekss (A16.7); 4.1.5. CNS un smadzeņu apvalku tuberkuloze (meningīti) (A 17.0); 4.1.6. nieru tuberkuloze (A18.1); 4.1.7. perifēro limfmezglu tuberkuloze (A18.2); 4.1.8. ādas tuberkuloze (A18.4); 4.1.9. miliārā tuberkuloze (A19); 4.1.10. kontakts ar aktīvas tuberkulozes slimnieku ģimenē (Z 20.1).** 4.2. Nespecifiskas plaušu slimības: 4.2.1. bronhiālā astma (J45.0) – vidēji smaga vai smaga persistējoša astmas gaita; eksogēna alerģiska astma, alerģisks rinīts ar bronhiālo astmu, siena drudzis (polinoze) ar bronhiālo astmu; 4.2.2. bronhīts ar obstrukcijas sindromu (recidivējošs) (J44); 4.2.3. vienkāršs hronisks bronhīts (J41.0); 4.2.4. neprecizēts hronisks bronhīts (J42);** 4.2.5. bronhektātiskā slimība (J47); 4.2.6. mukoviscidoze – viegla un vidēji smaga gaita (E84.0–E84.9); 4.2.7. atkārtotas pneimonijas (J12–J15); 4.2.8. stāvoklis pēc smagas pleiropneimonijas vai abscidējošas pneimonijas; 4.2.9. stāvoklis pēc plaušu operācijas; 4.2.10. siena drudzis (polinoze). 4.3. Gremošanas traucējumi: 4.3.1. kardijas trūce ar gastroezofageāla refluksa slimību (K21); 4.3.2. gastrīts un duodenīts (K29);** 4.3.3. kuņģa čūla (K25) remisijas fāzē, akūtas erozijas;** 4.3.4. divpadsmitpirkstu zarnas čūla (K26) remisijas fāzē, akūtas erozijas;** 4.3.5. neinfekciozs gastroenterīts un kolīts (K52);** 4.3.6. aizcietējumi (K59);** 4.3.7. kairināta resnā zarna (K58); 4.3.8. funkcionālas caurejas (K59.1); 4.3.9. precizētas žultspūšļa slimības (K82.8); 4.3.10. celiakija (K90); 4.3.11. Krona slimība (K50) un čūlainais kolīts (K51) stabilas remisijas fāzē; 4.3.12. aizkuņģa dziedzera eksorkrīnās disfunkcijas (K 86.1). 4.4. Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības: 4.4.1. iedzimta hipotireoze (E03); 4.4.2. insulīnatkarīgs cukura diabēts (E10); 4.4.3. insulīnneatkarīgs cukura diabēts (E11); 4.4.4. panhipopituitārisms (E23.0); 4.4.5. hroniska virsnieru mazspēja (gan E25, gan E257); 4.4.6. D vitamīnrezistents rahīts (E83.3); 4.4.7. Prādera–Villija sindroms (Q87.1); 4.4.8. Tērnera sindroms (Q96) |
Šā pielikuma 4.1. apakšpunktā minētos
kritērijus izvērtējis un pamatojis ftiziatrs. Šā pielikuma 4.2. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis alergologs vai pneimonologs. Šā pielikuma 4.3. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis gastroenterologs. Šā pielikuma 4.4. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis endokrinologs |
Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā trīs mēnešus pirms komisijas sēdes |
| 5. | Izglītojamiem ar valodas traucējumiem,
01015511 11015511 21015511 |
5.1. Valodas sistēmas nepietiekama
attīstība, I–II pakāpe. 5.2. Valodas sistēmas nepietiekama attīstība, III pakāpe.** 5.3. Fonētiski fonemātiski traucējumi.** 5.4. Skaņu izrunas traucējumi.** 5.5. Rakstīšanas traucējumi vai disgrāfija. 5.6. Izteikti lasīšanas traucējumi vai disleksija. 5.7. Izglītojamais ar kohleāro implantu vai dzirdes aparātu, ja iespējams panākt valodas attīstību. 5.8. Specifiski runas artikulācijas traucējumi (F80.0). 5.9. Ekspresīvās valodas traucējumi (F80.1). 5.10. Receptīvās valodas traucējumi (F80.2). 5.11. Iegūta afāzija ar epilepsiju (F80.3). 5.12. Citi runas un valodas attīstības traucējumi (F80.8). 5.13. Neprecizēti runas un valodas traucējumi (F80.9).** 5.14. Stostīšanās (F98.5). 5.15. Specifiski lasīšanas traucējumi (F81.0). 5.16. Specifiski pareizrakstības traucējumi (F81.1). 5.17. Afāzija (R47.0). 5.18. Dizartrija (R47.1). 5.19. Iedzimtas šķeltnes (Q 35–Q 38) |
Šā pielikuma 5.1.–5.4. apakšpunktā minētos
kritērijus izvērtējis un pamatojis logopēds.*** Šā pielikuma 5.5. un 5.6. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais psihologs*** vai logopēds.*** Šā pielikuma 5.7. apakšpunktā minēto kritēriju izvērtējis un pamatojis otorinolaringologs un audiologs, kā arī audiologopēds vai logopēds.*** Šā pielikuma 5.7.–5.15. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs. Šā pielikuma 5.16. un 5.17. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu neirologs vai neirologs. Šā pielikuma 5.18. un 5.19. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis ķirurgs |
Ārstu un speciālistu atzinumam jābūt
izdotam ne agrāk kā trīs mēnešus pirms komisijas sēdes. Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms komisijas sēdes |
| 6. | Izglītojamiem ar jauktiem attīstības
traucējumiem,
01015611 |
6.1. Zems kopējo intelektuālo spēju
attīstības līmenis (zemāks par vecumposma vidējiem rādītājiem, bet
nesasniedz garīgās atpalicības robežu). 6.2. Kavēta attīstība kādā funkcionālā jomā: uztvere, valodas sapratne un motoriskās funkcijas. 6.3. Kavēta attīstība, kas radusies sociālās deprivācijas rezultātā. 6.4. Specifiski mācīšanās traucējumi. 6.5. Vizuāli telpisko spēju traucējumi. 6.6. Verbāli loģisko spēju traucējumi. 6.7. Jaukti mācīšanās iemaņu traucējumi (F81.3). 6.8. Specifiski motorisko funkciju attīstības traucējumi (F82). 6.9. Viegli kognitīvi traucējumi (F06.7). 6.10. Jaukti specifiski attīstības traucējumi (F83). 6.11. Neprecizēti mācīšanās iemaņu attīstības traucējumi (F81.9). 6.12. Bērnības autisms (F84.0) vai atipisks autisms (F84.1), vai Aspergera sindroms (F84.5), ja intelektuālo spēju attīstības līmenis atbilst vecuma vidējai vai zemākajai normai (nesasniedzot garīgās atpalicības robežu) |
Šā pielikuma 6.1.–6.6. apakšpunktā minētos
kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais
psihologs.*** Šā pielikuma 6.7.–6.12. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs |
Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā
trīs mēnešus pirms komisijas sēdes. Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms komisijas sēdes |
| 7. | Izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem,
11015611 21015611 |
7.1. Zems kopējo intelektuālo spēju
attīstības līmenis (zemāks par vecumposma vidējiem rādītājiem, bet
nesasniedz garīgās atpalicības robežu). 7.2. Specifiski mācīšanās traucējumi. 7.3. Lasīšanas traucējumi vai disleksija. 7.4. Aritmētisko iemaņu mācīšanās traucējumi. 7.5. Izteikti vizuāli telpisko spēju traucējumi. 7.6. Verbāli loģisko spēju traucējumi. 7.7. Izteikti pazemināta kognitīvā produktivitāte. 7.8. Jaukti mācīšanās iemaņu traucējumi (F81.3). 7.9. Specifiski lasīšanas traucējumi (F81.0). 7.10. Specifiski aritmētisko iemaņu traucējumi (F81.2). 7.11. Specifiski motorisko funkciju attīstības traucējumi (F82). 7.12. Jaukti specifiski attīstības traucējumi (F83). 7.13. Bērnības autisms (F84.0) vai atipisks autisms (F84.1), vai Aspergera sindroms (F84.5), ja intelektuālo spēju attīstības līmenis atbilst vecuma vidējai vai zemākajai normai (nesasniedzot garīgās atpalicības robežu). 7.14. Viegli kognitīvi traucējumi (F06.7) |
Šā pielikuma 7.1.–7.7. apakšpunktā minētos
kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais
psihologs.*** Šā pielikuma 7.8.–7.14. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs |
Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā
sešus mēnešus pirms komisijas sēdes. Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms komisijas sēdes |
| 8. | Izglītojamiem ar garīgās veselības
traucējumiem,
01015711 21015711 |
8.1. Psihiski traucējumi, kas rodas
smadzeņu bojājuma un disfunkcijas vai somatiskas slimības dēļ
(F06.0–F06.6, F06.8): 8.1.1. organiski garastāvokļa traucējumi (F06.3); 8.1.2. organiska trauksme (F06.4); 8.1.3. organiska emocionāla labilitāte (F 06.6); 8.1.4. viegli kognitīvi traucējumi (F06.7). 8.2. Personības un uzvedības traucējumi smadzeņu slimības, bojājuma vai disfunkcijas dēļ (F07.0–F07.8). 8.3. Šizofrēnija, šizotipiskie traucējumi un murgi (F20–F25.8): 8.3.1. šizofrēnija (F20.0–20.8); 8.3.2. šizotipiski traucējumi (F21); 8.3.3. persistējoši murgi (F22.0–F22.8); 8.3.4. akūti un transitoriski psihotiski traucējumi (F23.0–F23.8); 8.3.5. inducēti murgi (F24); 8.3.6. šizoafektīvi traucējumi (F25.0–F25.8). 8.4. Garastāvokļa (afektīvie) traucējumi (F30–F34): 8.4.1. maniakāla epizode (F30.0–F30.8); 8.4.2. bipolāri afektīvi traucējumi (F31.0–F31.8); 8.4.3. depresīva epizode (F32.0–F32.8); 8.4.4. rekurenti depresīvi traucējumi (F33.0–F33.8); 8.4.5. persistējoši garastāvokļa (afektīvi) traucējumi (F34.0–F34.8). 8.5. Neirotiski, ar stresu saistīti un somatoformi traucējumi (F40–F48): 8.5.1. fobiska trauksmainība (F40.0–F40.8); 8.5.2. cita veida trauksme (F41); 8.5.3. obsesīvi kompulsīvi traucējumi (F42); 8.5.4. reakcija uz stresu un adaptācijas traucējumi (F43); 8.5.5. disociatīvi traucējumi (F44.0–F44.8); 8.5.6. somatoformi traucējumi (F45.0–F45.8); 8.5.7. citi neirotiski traucējumi (F48.0–F48.8). 8.6. Uzvedības sindromi, kas saistīti ar fizioloģiskiem traucējumiem un somatiskiem faktoriem (F50, F51): 8.6.1. ēšanas traucējumi (F50.0–F50.9); 8.6.2. neorganiski miega traucējumi (F51.0–F51.9). 8.7. Pervazīvi attīstības traucējumi (F84.0–F84.9). 8.8. Uzvedības un emocionāli traucējumi, kas parasti sākušies bērnībā un pusaudža vecumā (F90–F92, F94, F 95): 8.8.1. hiperkinētiski traucējumi (F90.0–F90.8); 8.8.2. uzvedības traucējumi (F91.0, F91.1, F91.3, F91.8); 8.8.3. jaukti uzvedības un emocionāli traucējumi (F92.0–F92.8); 8.8.4. sociālās funkcionēšanas traucējumi bērnībā vai pusaudža vecumā (F94.0–94.8); 8.8.5. rauste (F95.0– F95.8). 8.9. Citi uzvedības un emociju traucējumi, kas sākušies bērnībā un pusaudža vecumā (F98.0–F98.8). 8.10. Epilepsija (G40) ar personības izmaiņām vai bez tām |
Šā pielikuma 8.1.–8.9. apakšpunktā minētos
kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs. Šā pielikuma 8.10. apakšpunktā minēto kritēriju izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs vai bērnu neirologs vai neirologs |
Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā trīs mēnešus pirms komisijas sēdes |
| 9. | Izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem,
01015811 11015811 21015811 |
9.1. Viegla garīga atpalicība (F70.0). 9.2. Viegla garīga atpalicība ar būtiskām uzvedības pārmaiņām, kam nepieciešama uzmanīšana un ārstēšana (F70.1). 9.3. Bērnības autisms (F84.0), ja izglītojamā intelektuālo spēju attīstības līmenis atbilst vieglas garīgās atpalicības robežām. 9.4. Atipisks autisms (garīga atpalicība ar autiskām iezīmēm) (F84.1). 9.5. Hiperaktīvi traucējumi, kas saistīti ar psihisku atpalicību un stereotipām kustībām (F84.4). 9.6. Šizofrēnija bērna vecumā ar izteiktiem specifiskiem intelekta traucējumiem (F20). 9.7. Epilepsijas izraisīta demence (F02.8 + G40) |
Šā pielikuma 9.1.–9.7. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais psihologs*** un bērnu psihiatrs vai psihiatrs | Ārstu un psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms komisijas sēdes |
| 10. | Izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības
traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem,
01015911 11015911 21015911 |
10.1. Vidēji smaga garīga atpalicība (F71). 10.2. Smaga garīga atpalicība (F72). 10.3. Pervazīvi attīstības traucējumi (F84 ar vidēji smagiem un smagiem intelekta traucējumiem). 10.4. Šizofrēnija bērna vecumā ar izteiktiem vidēji smagiem un smagiem intelekta traucējumiem (F20). 10.5. Epilepsijas izraisīta demence (F02.8 + G40). 10.6. Vairāki smagi attīstības traucējumi |
Šā pielikuma 10.1.–10.5. apakšpunktā
minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais
psihologs*** un bērnu psihiatrs vai psihiatrs. Šā pielikuma 10.6. apakšpunktā minēto kritēriju izvērtējuši un pamatojuši divi vai vairāki dažādu specializāciju ārsti |
Ārstu un psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms komisijas sēdes |
Piezīmes.
1. * Pirmsskolas vecumā iesaka uz noteiktu termiņu.
2. ** Programmas iesaka uz noteiktu termiņu.
3. *** Speciālistu atzinumi noformēti atbilstoši Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas izstrādātajai metodikai."
2. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 6. jūnija
noteikumiem Nr. 276
| pedagoģiski medicīniskās komisijas | |
|
(valsts, novada, valstspilsētas) |
ATZINUMS Nr. ____
|
(izdošanas vieta) |
(datums*) |
Atzinums izsniegts, pamatojoties uz pedagoģiski medicīniskās komisijas 20____. gada ____. _____________ lēmumu (sēdes protokols Nr.____).
| Izglītojamā vārds, uzvārds | |
| Personas kods | |
| Deklarētā dzīvesvietas adrese | |
| Faktiskā dzīvesvietas adrese | |
| Izglītības iestāde | |
| Klase/pirmsskolā vecuma grupa |
Pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums
| Izglītojamā veselības stāvoklim, spēju un attīstības līmenim piemērotākā izglītības programma ir | |
| izglītības programmas kods |
Nepieciešamie atbalsta pasākumi
Citi ieteikumi
| Atzinums spēkā līdz | ||
|
(norādīt datumu) |
| Komisijas vadītājs | |||
|
(vārds, uzvārds) |
(paraksts*) |
Z. v.
Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 275
Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 18. marta noteikumos Nr. 171 "Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo koledžu maksas pakalpojumu cenrādis"
Ministru kabineta noteikumi Nr. 277
Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumos Nr. 560 "Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība"