Ministru kabineta noteikumi Nr. 272

Rīgā 2023. gada 1. jūnijā (prot. Nr. 29 32. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 9. aprīļa noteikumos Nr. 149 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu"

Izdoti saskaņā ar likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"
3. panta trešo daļu un 17. panta pirmo daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2002. gada 9. aprīļa noteikumos Nr. 149 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 56. nr.; 2003, 157. nr.; 2004, 52., 69. nr.; 2006, 45. nr.; 2021, 123A. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

"1.¹ Noteikumos lietoto terminu skaidrojums:

1.¹1. aizsardzības pasākumi – pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut vai samazināt dozas, kuras varētu saņemt avārijas apstarošanas vai esošā apstarošanas situācijā. Aizsardzības pasākumi nav sanācijas pasākumi;

1.¹2. esošā apstarošanas situācija – situācija brīdī, kad tiek pieņemts lēmums par apstarošanas kontroli, un kuras dēļ nav nepieciešams vai vairs nav nepieciešams veikt steidzamus pasākumus;

1.¹3. plānotas apstarošanas situācija –  situācija, ko rada jonizējošā starojuma avota plānota ekspluatācija vai cilvēka darbība, kas izmaina apstarošanas ceļus, radot cilvēku vai apkārtējās vides apstarošanu vai potenciālu apstarošanu. Plānotas apstarošanas situācijas var ietvert gan normālu apstarošanu, gan potenciālu apstarošanu;

1.¹4. sanācijas pasākumi – jonizējošā starojuma avota izņemšana vai tā nozīmīguma (radioaktivitātes vai daudzuma) samazināšana, vai apstarošanas ceļu pārtraukšana, vai to ietekmes mazināšana, lai nepieļautu vai samazinātu dozas, kas tiktu saņemtas esošajā apstarošanas situācijā. Sanācijas pasākumi ir pasākumi stāvokļa uzlabošanai;

1.¹5. standartlīmenis – avārijas apstarošanas vai esošā apstarošanas situācijā efektīvās dozas vai ekvivalentās dozas līmenis vai īpatnējā radioaktivitāte (radioaktivitātes koncentrācija), kuru pārsniedzot nav pieņemami pieļaut apstarošanu, lai arī tas nav limits, ko nedrīkst pārsniegt. Aizsardzības optimizācijā piešķir prioritāti apstarošanai, kas pārsniedz standartlīmeni, un to turpina īstenot arī zem standartlīmeņa."

2. Svītrot 7. punktu.

3. Svītrot 10.4. apakšpunktu.

4. Izteikt 16. punktu šādā redakcijā:

"16. Lai nodrošinātu aizsardzības pasākumu izpildi, operators, sadarbojoties ar darbu vadītāju un, ja nepieciešams, konsultējoties ar radiācijas drošības ekspertu, izstrādā radiācijas drošības un kodoldrošības kvalitātes nodrošināšanas programmu jonizējošā starojuma avota testēšanā, lietošanā, uzglabāšanā un pārbaudē (turpmāk – kvalitātes nodrošināšanas programma), kurā iekļauj prasības un to izpildes kontroli saistībā ar:

16.1. uzskaites un reģistrācijas ierakstiem, ierakstu identifikāciju, apkopošanu, indeksāciju, informācijas aktualizāciju un labošanu;

16.2. pasūtījumu un iepirkumu kontroli, arī piegādātāja novērtēšanu un izvēli, normatīvo aktu prasības iepirkumiem, prasības pasūtījumu un iepirkumu dokumentācijai un kvalitāti apliecinošajiem dokumentiem, kā arī iepirkumu pārbaudēm;

16.3. testēšanā lietojamiem mērinstrumentiem;

16.4. testēšanas iekārtām, to kalibrēšanu, regulēšanu un remontu;

16.5. testējamā materiāla un izstrādājumu marķēšanu;

16.6. pārbaužu un testēšanas pierakstiem;

16.7. neatbilstības kvalitātes prasībām atklāšanu un dokumentāciju;

16.8. neatbilstošo elementu marķēšanu, to izņemšanu no sistēmas un remontu vai aizvietošanu ar citiem elementiem;

16.9. darbinieku apmācību, arī apmācības programmu izveidošanu un darbinieku kvalifikācijas pārbaudēm;

16.10. pakalpojumu sniedzēju uzraudzīšanu;

16.11. regulārām no ekspluatācijas neatkarīgām pārbaudēm (pieaicinot attiecīgās institūcijas vai neatkarīgas iestādes ekspertus);

16.12. šo noteikumu 16.1.–16.11. apakšpunktā minēto prasību un to izpildes dokumentu sagatavošanu, apstiprināšanu, reģistrēšanu, uzskaiti, glabāšanu un arhivēšanu, kā arī grozījumiem tajos."

5. Izteikt 30.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"30.1. ekvivalentā doza acs lēcai – 20 mSv vai 100 mSv jebkuros piecos secīgos gados, ievērojot maksimālo dozu – 50 mSv vienā gadā;".

6. Svītrot 10. nodaļu.

7. Papildināt ar 10.¹ nodaļu šādā redakcijā:

"10.¹ Esošo apstarošanas situāciju un piesārņoto teritoriju pārvaldība

163.¹ Radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģiju izstrādā esošām apstarošanas situācijām, tai skaitā ja:

163.¹1. radioaktīvais piesārņojums ir radies vēsturiski no darbībām, kurām iepriekš nav bijusi izsniegta licence darbībām ar jonizējošā starojuma  avotiem vai arī nebija jāsaņem šāda licence;

163.¹2. radioaktīvais piesārņojums ir radies no vēsturiskajām darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem un vairs nav operatora;

163.¹3. radioaktīvais piesārņojums radies no avārijām pēc tam, kad avārijas apstarošanas situācija ir atzīta par izbeigtu.

163.² Lēmumu par radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģijas izstrādi pieņem centrs.

163.³ Radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģijā iekļauj aizsardzības pasākumus esošo apstarošanas situāciju pārvaldībai un sanācijai, kas ir samērīga ar riskiem un aizsargpasākumu efektivitāti:

163.³1. stratēģijas uzdevumus, īstenojamos mērķus, tostarp ilgtermiņa mērķus;

163.³2. efektīvajā dozā izteikto esošās apstarošanas situācijas standartlīmeni sabiedrībai no 1 līdz 20 mSv gadā;

163.³3. ietekmēto zonu robežas un ietekmēto iedzīvotāju datus;

163.³4. apsvērumus par nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem un to apjomu, ko piemēro ietekmētajām zonām un iedzīvotājiem;

163.³5. apsvērumus par nepieciešamību novērst vai kontrolēt piekļuvi ietekmētajām zonām vai noteikt dzīves apstākļu ierobežojumus šajās zonās;

163.³6. dažādu iedzīvotāju grupu apstarošanas novērtējumu, kā arī personām pieejamo līdzekļu novērtējumu, lai tās varētu kontrolēt savu apstarošanu;

163.³7. sanācijas un aizsardzības pasākumos iesaistītās puses;

163.³8. paredzētos izpētes pasākumus;

163.³9. sanācijas pasākumus, norādot arī sanācijas mērķus, metodes, piesardzības pasākumus, veicot sanāciju, termiņus, kādos sanācijas veicējs informē centru par veiktajiem sanācijas pasākumiem, un  paredzēto monitoringu pēc sanācijas darbu pabeigšanas. 

163.⁴ Noteiktajos standartlīmeņos ņem vērā dominējošo situāciju iezīmes un sociālos kritērijus, kas var ietvert:

163.⁴1. apstarošanai, kas vienāda ar 1 mSv gadā vai mazāka – vispārīgu informāciju par apstarošanas pakāpi, īpaši nevērtējot individuālo apstarošanu; 

163.⁴2. apstarošanai līdz 20 mSv (ieskaitot) gadā – konkrētu informāciju, lai personas, ja iespējams, varētu pārvaldīt savu apstarošanu. 

163.⁵ Standartlīmeni, kas ir mazāks par šo noteikumu 163.³2. apakšpunktā minēto intervāla apakšējo robežu (mazāks par 1 mSv gadā), ja nepieciešams, esošā apstarošanas situācijā var noteikt attiecībā uz apstarošanu, kas saistīta ar konkrētu jonizējošā starojuma avotu vai apstarošanas ceļu. Standartlīmeni, kas mazāks par 1 mSv gadā, nosaka, konsultējoties ar centru.

163.⁶ Radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģiju izstrādā un īsteno un izdevumus, kas saistīti ar izpēti un sanācijas pasākumiem, sedz:

163.⁶1. operators, kas veicis darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuru dēļ radusies piesārņota vieta; 

163.⁶2. operators, kas veic vai ir paredzējis darbības ar jonizējošā starojuma avotiem piesārņotā vietā; 

163.⁶3. zemes īpašnieks, kuram bijusi izšķiroša ietekme uzņēmumā, kas veicis darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuru dēļ šim īpašniekam piederošajā zemes īpašumā radusies piesārņota vieta; 

163.⁶4. zemes īpašnieks, ja zeme iegūta īpašumā pēc tam, kad piesārņoto vietu ir konstatējis centrs; 

163.⁶5. attiecīgās zemes vai objekta īpašnieks vai lietotājs, kas brīvprātīgi apņemas veikt šos pasākumus; 

163.⁶6. ja radioaktīvo piesārņojumu teritorijā ir radījusi citā valstī izraisītā radiācijas avārija, radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģiju izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. 

163.⁷ Attiecībā uz zonām ar ilglaicīgu palikušo radioaktīvo piesārņojumu, kurās ir nolemts atļaut dzīvot un atsākt sociālās un saimnieciskās norises, atbildīgais par radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģiju nodrošina pasākumus, lai veiktu pastāvīgu apstarošanas kontroli un radītu tādus dzīves apstākļus, kas uzskatāmi par normāliem, tai skaitā:

163.⁷1. nosaka atbilstošus standartlīmeņus;

163.⁷2. izveido infrastruktūru, kas nodrošina pastāvīgus aizsardzības pasākumus ietekmētajās zonās, piemēram, informācijas sniegšanu, konsultācijas un monitoringu;

163.⁷3. ja nepieciešams, veic sanācijas pasākumus;

163.⁷4. ja nepieciešams, norobežo zonas. 

163.⁸ Lēmumu par atļauju dzīvot un atsākt sociālās un saimnieciskās darbības zonās ar ilglaicīgu palikušo radioaktīvo piesārņojumu pieņem centrs.

163.⁹ Ja, izstrādājot radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģiju, nav iespējams uzreiz iekļaut radioaktīvi piesārņotās vietas izpētes un sanācijas pasākumus, šos pasākumus izstrādā atsevišķi un saskaņo ar centru atbilstoši šo noteikumu 163.¹⁰4. apakšpunktam.

163.¹⁰ Atbildīgais par radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģijas izstrādi un īstenošanu: 

163.¹⁰1.  iesniedz stratēģijas projektu pašvaldībai viedokļa noskaidrošanai. Pašvaldība viedokli sniedz viena mēneša laikā; 

163.¹⁰2. informē par stratēģijas projektu iedzīvotājus, kurus var skart stratēģijā paredzētie pasākumi, ievietojot stratēģijas projektu savā tīmekļvietnē;

163.¹⁰3. ja radioaktīvi piesārņotajā teritorijā ir atļauts dzīvot un atsākt sociālās un saimnieciskās norises, noskaidro radioaktīvi piesārņotās teritorijas iedzīvotāju, komersantu vai institūciju viedokli par stratēģijā paredzētajiem pasākumiem;

163.¹⁰4.  iesniedz stratēģiju saskaņošanai centrā;

163.¹⁰5. optimizē visu stratēģijas īstenošanai paredzēto aizsardzības pasākumu veidu, apjomu un ilgumu; 

163.¹⁰6. novērtē stratēģijas īstenošanas rezultātā radušos dozu sadalījumu un izvērtē papildu pasākumus, lai optimizētu aizsardzību un samazinātu jebkuru apstarošanu, kas joprojām pārsniedz standartlīmeni;

163.¹⁰7. regulāri novērtē pieejamos sanācijas un aizsardzības pasākumus stāvokļa uzlabošanai, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un nodrošinātu plānoto un īstenoto pasākumu efektivitāti. Šo informāciju iesniedz centram un pašvaldībai; 

163.¹⁰8. regulāri informē apstarošanai pakļautos iedzīvotājus par potenciālo apdraudējumu veselībai, kā arī par aizsardzības pasākumiem un pieejamiem līdzekļiem iedzīvotāju apstarošanas samazināšanai;

163.¹⁰9. regulāri sniedz norādījumus apstarošanas pārvaldībai individuālā vai vietējā līmenī (pašvaldībai);

163.¹⁰10. sniedz informāciju par koncentrācijas un apstarošanas monitoringa līdzekļiem un aizsardzības pasākumiem, ja jāveic darbības ar dabiskas izcelsmes radionuklīdu saturošiem materiāliem, kuras nepārvalda kā plānotas apstarošanas situācijas;

163.¹⁰11. pēc sanācijas pasākumu veikšanas iesniedz centram pārskatu, kas apliecina, ka sanācijas pasākumi veikti atbilstoši stratēģijai.

163.¹¹ Ja objekts, kuram nepieciešams izstrādāt 163.¹ punktā minēto stratēģiju, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir arī piesārņota vai potenciāli piesārņota vieta, radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģijas sanācijas pasākumus var iekļaut piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu sanācijas programmā."

8. Izteikt 11. nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"11. Noslēguma jautājumi".

9. Svītrot 13. pielikumu.

Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs ‒
finanšu ministrs A. Ašeradens

Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājs ‒
zemkopības ministrs D. Šmits