9. marta sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr.38.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

G.Bērziņš (LZS). Protams, procedūras pārkāpums ir diezgan rupjš, bet es tomēr aicinātu pēc būtības atbalstīt priekšlikumu, jo principā, ja nebūs šo kabineta noteikumu, principā radīsies ļoti liels haoss un arī ļoti liels ļaunums tiks nodarīts nodokļu maksātājiem. Protams, tā varbūt nav Saeimas vaina, kabinetam iepriekš vajadzēja izvērtēt šīs savas iespējas. Bet tiešām likumdevējs ieliek ļoti stingras prasības, atceļot visu. Un otrs — mēs jau esam sastādījuši sarakstu un neapšaubāmi ļoti stingri kontrolēsim to, kā valdība tiek galā ar šiem pienākumiem. Bet tas skaits noteikumu, kas ir jāizdod, sniedzas pat vairākos desmitos. Tos varbūt var apvienot, bet vairāki desmiti kabineta noteikumu ir vajadzīgi. Un principā sevišķi par pievienotās vērtības nodokli. Protams, kas ir atbildīgs par šo situāciju, tas ir cits jautājums, bet nodokļu maksātājiem mēs radīsim ārkārtīgi lielas problēmas, jo daudzi panti nesāks strādāt. Mēs kā likumdevēji esam paredzējuši, ka tie strādā tikai pēc šo kabineta noteikumu pieņemšanas. Tāpēc, protams, tā varbūt nav likumdevēja vaina, ka izpildvara nespēs laikā tikt galā, taču principā, ja tā tas ir, tad tomēr es aicinātu jautājumu skatīt pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Man deputāta Kiršteina protests ir jāpieņem un jāpasaka, ka viņam ir taisnība, viņa iebildes ir pamatotas. Bet reizē kā sēdes vadītājam man diemžēl jāuzņemas nepateicīgā lieta un tomēr jāliek šis priekšlikums uz balsojumu, ņemot vērā Gundara Bērziņa izteiktos argumentus. Lūdzu zvanu! Es ceru, ka ministrs Piebalgs deputātam Kiršteinam atvainosies. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu: likums stājas spēkā ar 1995.gada 1.maiju. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, 3 — atturas. Pieņemts.

A.Poča. Es lūgtu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par pievienotās vērtības nodokli" pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 6. Likums pieņemts.

A.Poča. Paldies!

 

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tagad, lūdzu, paņemiet 9.marta sēdes darba kārtību! Izskatīsim visus priekšlikumus, kurus deputāti iesnieguši par sēdes darba kārtības izmaiņām vai papildinājumiem.

Pirmais. "Saeimas Prezidijam. Lūdzam iekļaut Saeimas lēmuma projektu par izmaiņām Saeimas Prezidija sastāvā. Deputāti Tomiņš, Čepānis, Panteļējevs, Marjaša, Elferts." Un iekļaut šo priekšlikumu sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt Saeimas sēdes darba kārtībā izmaiņas un darba kārtības 46.punktu — "Likumprojekts "Latvijas Republikas Satversmes tiesas likums"" otrajā lasījumā — pārcelt aiz darba kārtības IV sadaļas 18.punkta. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

"Ierosinām Saeimas šā gada 9.marta plenārsēdes darba kārtībā paredzēto lēmuma projektu par deputātu mandātu atjaunošanu izskatīt pēc jautājumiem par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata." Desmit deputātu iesniegums — Čepānis, Stroganovs un citi deputāti. Trešo parakstu nevaru salasīt. Vai deputātiem ir iebildes pret šīm izmaiņām? Māris Grīnblats, "Tēvzemei un brīvībai". Lūdzu!

M.Grīnblats (TB). Jā, šeit, godātie deputāti, runa ir par trīs deputātu mandātu atjaunošanu. Un arī mūsu frakcija, varētu teikt, ir savā ziņā savtīgi ieinteresēta, jo viena mūsu deputāta balss ilgu laiku netiek izmantota. Tomēr mēs iebilstam pret šī jautājuma sasteigtu izskatīšanu, vēl jo vairāk tādēļ, ka pēc Augstākās tiesas lēmuma trīs pilsētu un rajonu tiesas nodarbojas ar šo lietu otrreizēju izskatīšanu. Tādēļ mēs domājam, ka šo lietu sasteigta izskatīšana nav vajadzīga. Tiesa lems, līdz ar to automātiski tātad šie deputātu mandāti atjaunosies, ja tas tā būs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis "pret", tagad viens — "par", un tad Saeimai jālemj.

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Man liekas nedaudz komiski apgalvojumi par sasteigtu izskatīšanu. Es atceros, kad ģenerālprokurors šeit ziņoja — tas ir gandrīz jau gadu atpakaļ —, tad viņš teica, ka šīs lietas izskatīšanai, nokārtošanai viņam varbūt vajadzēs vienu vai divus mēnešus. Nupat ir gads pagājis, un pašlaik Augstākā tiesa procesu atkal ir atgriezusi atpakaļ, un tas var turpināties vēl līdz nākamās Saeimas termiņa vidum. Es domāju, ka tiesu varas un likumdevējas varas neatkarībai jābūt tādai, lai viena netraucē funkcionēt otrai. Un šinī gadījumā, ja tiesa pieņems lēmumu, tad mēs attiecīgi arī rīkosimies, tas nozīmē, anulēsim mandātus, ja lēmums būs apstiprinošs, vai neaiztiksim mandātus. Bet tas Satversmes pārkāpums, ko mēs izdarījām, savā laikā apturot mandātus, faktiski balstījās uz šo ģenerālprokurora apgalvojumu par diviem mēnešiem. Šodien visiem ir skaidrs, ka šis ģenerālprokurora apgalvojums nebija pamatots, un par sasteigtību tiešām pēc viena gada runāt, man liekas, ir nedaudz nenopietni. Paldies! Tā ka es atbalstu tomēr izskatīšanu un pārvirzīšanu darba kārtībā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsojam par priekšlikumu: "Ierosinām Saeimas šā gada 9. marta plenārsēdes darba kārtībā paredzēto lēmuma projektu "Par deputātu mandātu atjaunošanu" izskatīt pēc jautājumiem par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 19, atturas — 10. Priekšlikums pieņemts.

Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija lūdz 9. marta plenārsēdes darba kārtībā pārcelt likumprojekta "Par privatizācijas sertifikātiem" izskatīšanu trešajā lasījumā pēc darba kārtības 19. punkta izskatīšanas. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Priekšlikums pieņemts.

7. martā saņemts deputātu ierosinājums par uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem. Deputāti Jurkāns, Urbanovičs, Bukovskis, Ameriks, Kuprijanova. Diemžēl šos priekšlikumus nevaram izskatīt, jo, lai tos izskatītu kā patstāvīgus priekšlikumus, kuri saskaņā ar Kārtības rulli būtu jāizskata tajā pašā dienā, kad tie ir iesniegti, kaut tie pat sēdes laikā ir iesniegti, ja neiebilst neviens deputāts (Kārtības ruļļa 117. pants), katram patstavīgajam priekšlikumam ir vajadzīgi 10 paraksti. Šeit acīmredzot kolēģi deputāti ir kļūdījušies, domādami par iekļaušanu darba kārtībā. Bet iekļaut darba kārtība var patstāvīgo priekšlikumu, kuram ir 10 paraksti. Tāpēc es lūdzu sekretariātu nodot priekšlikumu atpakaļ deputātiem. Ja ir pieci paraksti, tad acīmredzot arī nākamie pieci paraksti tur var būt, un tad tas saskaņā ar Kārtības rulli ir izskatāms tajā pašā sēdē, ja neviens deputāts neiebilst.

Vai vēl ir kādi priekšlikumi par darba kārtību, kuri nav izskatīti? Nav. Līdz ar to sākam jautājumu izskatīšanu.

 

Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Likumprojekts "Grozījums Saeimas Kārtības rullī". Deputāti Grīnblats, Straume, Sinka, Dāliņš, Pētersons, Vai deputātiem ir iebildes? Nav iebilžu. Pieņemts. Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā.

Nākamais likumprojekts — "Grozījumi likumā "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību"". Iesniedz deputāti Kide, Brūvers, Lucāns, Jurkāns, Kreituse.

Lūdzu, Andrejs Krastiņš, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

A.Krastiņš (LNNK). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Es gribētu, lai ietaupītu laiku, skart 3. līdz 13. jautājumu un pievērst jūsu uzmanību šiem dokumentiem. Es ar pilnu atbildību gribu teikt, ka šie dokumenti, ko paredzēts nodot komisijām, ir vērsti pret Latvijas valstiskumu, nacionālo neatkarību un Latviju kā neatkarīgu valsti. Jo pēc būtības visi šie likumprojekti paredz pielīdzināt visās tiesībās Latvijas Republikas pilsoņus ar personām, kas nav Latvijas Republikas pilsoņi un uzturas Latvijas Republikas teritorijā īsāku vai garāku laiku. Tas attiecas arī uz viņu dienestu policijā. Man tiešām nav skaidrs, vai Latvijā dibinās kaut kādas janičāru grupas no algotņiem vai ārzemnieku leģioni, lai varētu policijas kadrus apmierināt. Tas ir jautājums par Latvijas civildienestu, kur arī personas, kas nav Latvijas pilsoņi, varēs ieņemt amatus. Tas attiecas arī uz operatīvās darbības likumiem, kur tie visi tiek pielīdzināti un tā tālāk, un tā tālāk, un tā tālāk. Pat viens otrs nevainīgs likums, kur varētu pārskatīt šo jautājumu, pēc būtības grauj mūsu valstisko neatkarību. Jo valsts sastāv no pamatelementiem. Tie ir valsts teritorija, tās pilsoņi un valsts vara. Šajā gadījumā viens no valsts pamatelementiem — valsts pilsoņi — tiek pielīdzināti jebkurai citai personai, kura, es pasvītroju, uzturas Latvijas Republikas teritorijā. Pie tam šāds pieļāvums notiek laikā, kad vēl nav paveikts naturalizācijas process, faktiski tas ir tikai iesākts, kad Latvijā uzturas liels skaits nelegālu imigrantu ar viltotiem dokumentiem un vispār bez dokumentiem. Šis process notiek šajā laikā, tiek piedāvāta šāda likumprojektu pakete, kas pēc būtības Latvijas pilsoni vairs nekādā veidā neizceļ starp jebkurām citām personām, kas atrodas šajā valstī. Šajā sakarībā, godātie kolēģi, es domāju, ka šeit nav jautājuma par nodošanu komisijām un izskatīšanu. Šis jautājums ir par mūsu nacionālo valstiskumu. Un šajā sakarībā, es domāju, vienreiz par visām reizēm ir jāizbeidz mēģinājumi graut mūsu valstiskumu. Viena partija vēlas iedibināt alternatīvu režīmu Latvijā ar "Saimnieku" priekšgalā, citas partijas vēlas pielīdzināt pilsoņus personām, kas uzturas mūsu valstī, un tā tālāk, un tā tālāk. Man tomēr gribētos, lai pēc 5.Saeimas būtu vēl 6., 7., 8. Saeima un tā tālāk. Un lai viss tas nebeigtos ar šādu nepārdomātu likumprojekta pieņemšanu un izskatīšanu kaut kāda pārprasta humānisma vai cilvēktiesību veidā. Paldies! Es ierosinu likumprojektus no 3. līdz 13. noraidīt, nenosūtot komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs... Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija!

I.Kreituse (DP). Cienījamais Prezidij un deputāti! Man bija ļoti interesanti klausīties, kā jurists ar augstāko izglītību, advokāts un politiķis mums skaidro, ka Latvijas valstī eksistē "vainīgi" un "nevainīgi" likumi. Agrāk es zināju, ka šos apzīmējumus lieto zināmās stadijās tikai pret cilvēkiem. Tāpēc šāds likumu dalījums mūs ir novedis pie tā, ka šodien eksistējošo likumu kārtībā Latvijas Republikas pilsoņi ļoti daudzos jautājumos, manuprāt, ir nevis celti godā, bet pazemoti. Es nekādi nevaru saprast, kāpēc ugunsgrēku, kas ir nepilsoņa mājā, drīkst dzēst tikai pilsonis. Un nepilsonim liesmās nav jāiet, ar dzīvību nav jāriskē, bet ir jāgaida, kamēr, pieņemsim, Krastiņa kungs ieradīsies un šo ugunsgrēku nodzēsīs.

Nākamais jautājums. Man nav no svara, kas man pasniedz zāles aptiekā, pilsonis vai nepilsonis. Man ir no svara, lai šim cilvēkam būtu diploms, izglītība un zināšanas, lai viņš mani nenoindētu, jo es negribu mirt tikai tāpēc vien, ka zāles būs pasniedzis pilsonis. No tā tas nekļūs ne vieglāk, ne smagāk.

Līdz ar to, ka ugunsdzēsējs arī, izrādās, ir ierēdnis, šie likumi ir jāsaskaņo, un nevajag jaukt kopā darbu ar nacionālo pašapziņu, nacionālo valsti, valsts iekārtu un tā tālāk. Jo nevajag pazemot pilsoņus un padarīt viņus par Latvijas iedzīvotāju kalpiem ļoti daudzās šajās apkalpojošās sfērās. Un tāpēc savedīsim šo likumdošanu kārtībā un darba attiecībās noliksim cilvēkus normālā situācijā, jo neviens nav šajos likumprojektos un labojumos paredzējis, ka Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji būs departamentu vadītāji vai valdības locekļi, deputāti vai augsta ranga iestāžu vadītāji. Nekas tur tāds nav paredzēts. Ir savādi, ka jurists uzstājas ar šāda veida demagoģiju un no šīs tribīnes jau ir sagrāvis Latvijas valsts pamatus. Tāpēc, es domāju, kolēģi, vēlreiz padomājiet, izvērtējiet, jo neviens nesaka, ka visi šie labojumi momentā ir jāpieņem. Tam ir komisijas, kas izvērtē un izdara secinājumus. Tāpēc es aicinu balsot par to, ka šie likumprojekti tiek nodoti komisijām — visi, kas ir ierosināti, jo galvenokārt ir runa par civildienestu. Jautājums ir par viņu savstarpējo saskaņošanu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Esmu vienmēr jūs aicinājis nelietot vispārinošus vārdus, tai skaitā vārdu "demagoģija", bet vairāk lietot argumentus. Vairāk argumentu, lūdzu! (No zāles deputāts M.Budovskis: "Argumentu jau nav!")

Andrejs Panteļējevs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC). Cienījamie klātesošie! Es tomēr gribu precizēt, par ko ir runa. Nav runas par šeit dzīvojošo nepilsoņu un pilsoņu tiesību pielīdzināšanu visās jomās. Tieši otrādi. Šo tiesību starpība politiskajā jomā tiek uzturēta un pastāvēs. Mēs pie tā stingri pastāvēsim arī turpmāk. Tajā pašā laikā man negribas piekrist, ka mūsu nacionālais valstiskums ir tik trausls un tik vārgs, ka no tā, ka mēs, piemēram, atļausim par mežsargiem būt cilvēkiem, kas nav Latvijas Republikas pilsoņi, jo runa ir arī par labojumiem likumā par mežsaimniecību, no tā, ka mēs atļausim par ugunsdzēsējiem strādāt tiem iedzīvotājiem, kas te dzīvo pastāvīgi un acīmredzot tiešām arī paši izraisa ugunsgrēkus, no tā, ka mēs arī tajā pašā farmaceitiskajā darbībā pielaidīsim cilvēkus, no tā, ka mēs beigu beigās atļausim mednieku darbību šiem cilvēkiem, tātad par ieročiem ir runa, tikai par medību bisēm un par Mednieku biedrības biedriem, — no tā vien, es domāju, mūsu nacionālais valstiskums diez vai sabruks. Tieši otrādi. Es domāju, ka no tā tas tikai nostiprināsies, jo pamatuzdevums mums tomēr ir veidot attiecīgo sistēmu atbilstoši tiem starptautiskajiem normatīviem, kuriem mēs pēdējā laikā esam pievienojušies. Jūs ļoti labi zināt, ka šie starptautiskie normatīvi paredz atšķirības politiskajās tiesībās. Tās mēs uzturam. Un minimumu atšķirību sociālajās tiesībās. Es domāju, ka arī minimums sociālajās tiesībās paliks, jo, kā pareizi teica Kreituses kundze, nav runa, ka visi šie labojumi tūlīt tiks pieņemti. Arī mūsu frakcija, kā jūs redzat, nav atbalstījusi visus šos labojumus. Piemēram, jautājumā par valsts civildienestu, par policiju. Daļēji arī jautājumā par valsts pensijām. Mēs uzskatām, ka šos labojumus tādā veidā nevar pieņemt, kā tie šeit tiek ierosināti. Var būt arī debates par likumu "Par aviāciju". Gūtmaņa kungs varbūt teiks, ka te arī vajadzētu diferencētu pieeju, bet mūsu uzdevums ir sakārtot šo likumdošanu, nevis caur absurdu — un absurds, piemēram, ir tas, ka tiešām ugunsdzēsējs var būt tikai Latvijas Republikas pilsonis,— panākt tieši pretēju rezultātu. To, ka mēs devalvējam šo tiesību atšķirību un uz pilsonības institūtu radām tādu spiedienu, kāds nav vajadzīgs. Paši grūžam šos cilvēkus izmisīgi cīnīties pēc Latvijas Republikas pilsonības, grūžam starptautiskās institūcijas uz to, lai mūs spiež visus naturalizēt. Es domāju, ka tieši tad, ja mēs saglabāsim šo likumdošanu, mēs daudz vairāk apdraudēsim mūsu nacionālo valstiskumu, jo ar laiku būsim spiesti vai nu viņus visus naturalizēt vai visus deportēt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu pierakstīties debatēs, jo ir pierakstījušies deputāti un tāpēc es nevaru aicināt tikai tos deputātus, kuri paceļ roku no zāles vidus.

Viesturs Pauls Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Pēc tam — Alfrēds Žīgurs.

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie deputāti! Iepriekšējais runātājs, faktiski iepriekšējie runātāji — pēdējie divi… Nu, varu teikt, ka argumentu īstenība tur nebija. Tā var teikt. Mēs skatāmies tieši, kur šai likumprojektu virknē ir "sāls". Šeit ir tēmēts ne uz mežsargiem, jo tur nav runa par mežsargiem. Bet "sāls" ir tieši tēmēta uz valsts civildienestu, uz policiju, uz tādiem amatiem, kas ir tieši saistīts ar valsts struktūru. Un kas tur notiek? Gravas kundze, diemžēl šīs izmaiņas valsts civildienestā tiešām var pieļaut nepilsoņa iecelšanai pat direktora, valsts sekretāra amatā un tā tālāk. Nevienā valstī civildienestā par civildienesta ierēdņiem nestrādā nepilsoņi. Viņi var strādāt kā līgumdarbinieki, kā paredzēts jau civildienesta likumā, bet ne kā civildienesta ierēdņi. Un to vajadzētu ievērot, ja mēs domājam par starptautiskajām normām. Un starptautiskās normas, ko Panteļējeva kungs minēja, ir tieši tādas, ka valsts pilsoņi ir tie, kas nes valsts nastu. Tāpēc viņi ir pilsoņi. Un tā nav tā ideja, ka jebkurš, kas dzīvo Latvijā, var strādāt un darboties mūsu valsts varas struktūrās un valsts amatos. Es atbalstu Krastiņa kunga priekšlikumu visu šo likumprojektu virkni, ar kuru ir mērķtiecīgi domāts graut mūsu esošo iekārtu, noraidīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Žīgurs (LNNK). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es esmu ļoti pārsteigts, ka šī Saeimas nama deputāti, kam ir uzdevusi tauta uzdevumu aizsargāt savu valsti un tautu, un savus pilsoņus, var vispār iedrošināties ar kaut ko tādu, ar šādu dziļu demagoģiju, nākt priekšā no šejienes, no šīs kanceles, un teikt, ka mēs taču varam izdot ieročus. Tas ir 13.paragrafā teikts jeb likumā, ka viņi var nēsāt ieročus. Saprotams, te jau ir pilns ar tiem ieročiem. Un šeit ir cilvēki, kas atrodas nelegāli. Un tagad mēs gribam ļaut viņiem legāli nēsāt šos ieročus un, vēl tālāk ejot, apdraudēt visu mūsu drošību. Nevis tā, kā jūs te, Panteļējeva kungs, teicāt, ka tas nodrošinās drošību. Nē, pilnīgi otrādi! Mēs paliksim nedroši. Es ierosinu vispār šīm personām, kas ir parakstījušas — deputātiem Kidem, Brūveram, Panteļējevam, Jurkānam un Kreitusei — aizliegt ieročus vispār nēsāt. Paldies! (Smiekli zālē. No zāles deputāte I.Kreituse: "Man bail no ieročiem vispār!")

Sēdes vadītājs. Godātais deputāt Žīgur! Jūs pirmo reizi lietojāt tik skarbus vārdus. Es domāju par to demagoģiju. Tāpēc, lūdzu, vairāk to nedariet!

Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Pēc tam Edvīns Kide.

A.Kiršteins (LNNK). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es te sevišķi negribēju uzstāties, bet mani drusciņ izbrīnīja Ilgas Gravas teiktais, jo viņa tomēr ir Ārlietu komisijā un labi zina, kāda situācija ir daudzās mums draudzīgās valstīs, kaut vai Izraēlā. Nevajag demagoģiski sajaukt šeit dažādas lietas, jo te ir vesela likumprojektu pakete. Tātad, veikli sajaucot ugunsdzēsējus ar policiju, advokatūru ar farmakoloģiju, mēs paziņojam, ka visi un visur ir vienādi un visiem šiem likumiem jādarbojas ar vienu rāvienu, un mēs visus šos projektus varam tagad izskatīt, nesakārtojot, kā teica Andrejs Krastiņš. Nesakārtojot, nē! Nelikumīgi esošo nepilsoņu statusu Latvijā nesakārtojot vēl līdz galam un nepieņemot likumu un izmaiņas par pilsonību, un nenokārtojot veselu rindu citu jautājumu. Es gribu pateikt, ka, protams, katram likumam ir savas dažādas individuālas īpatnības un viņi ir jāizskata atsevišķi, bet es pateikšu tikai vienu piezīmi. Janvārī Izraēlā notika ekonomikas komisijas sēde, un es biju ārkārtīgi pārsteigts, ka no 600 tūkstošiem pēdējos piecos gados izbraukušo PSRS iedzīvotāju lielākā daļa bija ārsti, farmakologi un ar medicīnu saistīti cilvēki. Un praktiski gandrīz visi no viņiem, atskaitot mazu daļu, ir bezdarbnieki. Kāpēc? Tāpēc, ka farmakoloģiskās un medicīniskās izglītības līmenis Padomju Savienībā bija nesalīdzināmi zemāks kā pieņemtie standarti Eiropā un kā pieņemtie standarti Izraēlā. Un es vēl gribētu pateikt, ka šie paši standarti atsevišķās augstskolās Krievijā vai citās PSRS republikās bija nesalīdzināmi zemākā līmenī kā Latvijā, kur Medicīnas institūtā un Medicīnas akadēmijā, teiksim, bija vēl saglabājušies varbūt tie vecie pasniedzēji, kuri savulaik bija mācījušies pie pirmskara pasniedzējiem.

Un tagad es te varētu ņemt katru, bet es negribu vairāk runāt par katru atsevišķi, tāpēc par šo paketi līdz dienas kārtības 12.jautājumam es gribētu pateikt kopumā. Ja es redzu kaut vai šādu labojumu, ka pieprasīt licenci farmaceitiskajai praksei ir tiesības nevis Latvijas pilsoņiem, bet iedzīvotājiem, tad jūs saprotat, ka katras "kaktu augstskolas", kurā varēja iestāties Krievijā pēc 10 klasēm, neprotot valodas, tātad katras "kaktu augstkolas" beidzējam šeit ir tiesības privatizēt aptieku, nodarboties ar zāļu tirdzniecību un mierīgi indēt tos pašus pilsoņus, absolūti neuztraucoties par sekām. Jūs teiksiet, ka tas ir kaut kāds izdomājums. Palasiet, kāda ir situācija pašreiz ar šo zāļu tirdzniecību, kurām ir notecējis termiņš, un ar visiem pārējiem šiem gadījumiem. Un vēl mani izbrīna vispār šo likumu pieņemšanas nepieciešamība. Jo praktiski pašreiz saskaņā ar tiem labojumiem, kuri tiks nobalsoti 16.martā, katrs taču var šo pilsonību saņemt, ja viņš tiešām šeit vēlas dzīvot. Tiem, kas ir beiguši Latvijas skolas latviešu valodas plūsmā, nav nekādu problēmu un tiem, kas nav beiguši, bet prot šo valodu, arī nav nekādu problēmu. Ir tikai kaut kādi ierobežojumi attiecībā uz gadiem. Tāpēc nav skaidrs, kāpēc, nesakārtojot iepriekš minētos dokumentus par pilsoņu statusu, par ārvalstnieku statusu, tiek bīdīti priekšā uzreiz šie jautājumi, ka visi Latvijas iedzīvotāji, lūk, ir tiesīgi izplatīt zāles, nodarboties ar ārstniecību un ar visu pārējo. Gravas kundze atsaucās uz to, ka diemžēl būs šāda komisija. Tad es gribu pateikt, ka diemžēl nav jau mums pagaidām šādas komisijas, kas varētu izvērtēt šo praksi, vēlāk būs. Bet vienkārši man nav skaidrs, kāpēc šāda steiga. Varbūt pēc mēneša mums vajadzētu nodot komisijām, kad mēs būsim sakārtojuši visu šo paketi.

Un otrs jautājums. Tas ir ļoti svarīgs. Ja mēs 16.martā pieņemsim, un es domāju, ka mēs pieņemsim labojumus Pilsonības likumā, — es arī apsveicu to, ka, teiksim, visi Krievijas latvieši būs šo jautājumu atrisinājuši un saņēmuši, es ceru, arī savus naturalizācijas departamentam iemaksātos 30 latus atpakaļ, — tad man ir otrs jautājums. Ja mums ir tik daudz brīva laika, lai pieņemtu tik daudz dažādu likumu un tos labotu, kāpēc tad mēs neizskatām šeit un nenokārtojam jautājumu par ārvalstnieku pasēm? Simtiem tūkstošu cilvēku ir sarežģījumi ar šiem ceļojumiem. Tātad mēs nenokārtojam elementāras lietas, kas viņiem ir vajadzīgas. Mēs nenokārtojam pašu ārvalstnieku statusu ar likumdošanu, bet pieņemam nākošos likumus, kuriem būtu jāiet secībā pēc šī ārvalstnieku statusa likuma. Mēs tagad sēdēsim un diskutēsim par to, kādas priekšrocības ir, kādu priekšrocību nav, un tā tālāk. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Nepieņem jau likumu tagad.")

Panteļējeva kungs! Ja jūs uzskatāt, ka komisijām tiešām nav ko darīt, tad pieņemiet vienreiz līdz galam likumu "Par ārvalstniekiem", kuru, starp citu, Nacionālā neatkarības kustība iesniedza jau 1993.gada septembrī. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Kad es jūs aicinu būt korektiem, man ir tikai viens mērķis. Es ļoti labi saprotu, ka ir ļoti liela vēlēšanās ar kādu vaļīgāku vārdu iedurt savam kolēģim — pretēju uzskatu paudējam. Bet es baidos, ka šī eskalācija var vienkārši pieaugt. Un es varu izteikt vienkārši savu personīgo viedokli. Es vakar piedalījos pašvaldību vadītāju sanāksmē un biju patīkami pārsteigts, cik tur daudz ir jaunu cilvēku. Un es biju patīkami pārsteigts par viņu runām, ka viņi savās runās tiešām mēģināja izteikt argumentus, korektus argumentus, un bija tāds salīdzinājums. Tas ir mans subjektīvs salīdzinājums. Bija arī izņēmumi, un tie saistījās ar ilgstošu politisko darbību. Un man liekas, ka tieši tāda ilgstoša politiskā darbība mūs dažreiz mudina uz dažādām vaļībām, kad mēs runājam par saviem politiskajiem oponentiem. Iespēju robežās to nedarīsim, lūdzu!

Edvīns Kide, Tautsaimnieku politiskā apvienība!

E.Kide (TPA). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka šeit nenotiek saruna par tiem 13 likumprojektiem, kuros piedāvāti grozījumi. Šeit faktiski ir sarunas turpinājums par bezvalstnieku statusu, par likumu par šo statusu. Jo faktiski tas likums, kuru mēs jau izskatījām pirmajā lasījumā un kura pieņemšanā mēs zināmā mērā it kā nonācām strupceļā, ir jāturpina izskatīt, un šie grozījumi 13 likumos faktiski ir šī likumprojekta par statusu aizpildīšana ar saturu. Mums konstitucionālais likums ļoti plašus ietvarus dod cilvēku un iedzīvotāju tiesībām. Bet statusa likums jau sašaurina. Un lūk, šie konkrētie likumi dod to aizpildījumu. Lūk, mēs liekam priekšā izskatīt šos grozījumus šajos likumos un dot to aizpildījumu.

Es nekādi nesaprotu Krastiņa kungu, kas teica, ka pielīdzina pilsoņus nepilsoņiem. Lūk, galvenā atšķirība starp pilsoņiem un nepilsoņiem ir tieši viņu politiskajās tiesībās, un šeit nevienā no šiem likumiem netiek skartas politiskās tiesības, tur nav ko runāt, tas paliek neaizskarams jautājums. Bet šeit ir runa tikai par ekonomisko tiesību izlīdzināšanu atsevišķās sfērās un arī par tiesisko tiesību izlīdzināšanu atsevišķās sfērās. Ja mēs šīs izmaiņas neizdarām šajos likumos, tad faktiski likums "Par bezvalstnieku statusu" mums paliek tukšs, paliek ar 1.pantu, kas nosaka tikai ietvarus, bet nedod piepildījumu.

Es nekādi nesaprotu Kiršteina kungu, kurš patiešām ir Ārlietu komisijas vadībā un kurš piedalījās, Eiropā, Strasbūrā, paceļot mūsu Latvijas karogu starp 34 valstu karogiem, kas ir kā garants tam, ka mēs savā valstī ievērojam cilvēku tiesības un mācīsim arī citas valstis tās ievērot. Kiršteina kungs uzskata, ka detektīvdarbība, tas ir, noziedznieku, zagļu ķeršana, ir pilsoņu īpašums, bet detektīvdarbībā ar juridisku profesionalitāti nevar piedalīties pastāvīgie iedzīvotāji. Es nedomāju, ka Kiršteina kungam Eiropā būtu tik viegli aizstāvēt tēzi, ka par advokātu nedrīkst strādāt pastāvīgais iedzīvotājs, kas ieguvis profesiju. Es domāju, ka būtu diezgan grūti aizstāvēt šo tēzi. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Par farmakologu nedrīkst!")

Par aviāciju un par kuģošanu runājot, "Estonia" traģēdija jau norādīja arī uz tādu aspektu, ka labāk ir uzticēt varbūt pastāvīgajam iedzīvotājam vadīt kuģi vai lidmašīnu, nekā ļoti pārliecinātam pilsonim tādā profesionālajā līmenī. Es nerunāšu šeit par ugunsdzēsību, ko Kreituses kundze jau teica, par zāļu pārdošanu un arī par tiem pabalstiem komunālajā sfērā, ka nepilsonis, pastāvīgais iedzīvotājs, kas maksā nodokli, nevar saņemt pabalstu, bet pilsonis no tās nepilsoņu maksātās nodokļu daļas saņems pabalstu. Es domāju, tas nav taisnīgi. Es gribu tāpat teikt arī par pensijām. Vai Kiršteina kungam būtu viegli Strasbūrā aizstāvēt tēzi, ka Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji maksā pilnu sociālo nodokli, bet no šī sociālā nodokļa nesaņems šādu pensijas daļu. Tāpēc es aicinu deputātus nodot komisijām šos likumprojektus, izdiskutēt viņus pa labi un pa kreisi, atrast kompromisus. Tas pavērs mums ceļu likuma pieņmešanai par bezvalstnieku statusu un aizpildīs, es vēlreiz saku, šo likumu. Pretējā gadījumā – ja mēs šos grozījumus nepieņemsim, neizdiskutēsim ne parlamentā, ne komisijās, tad mēs nonāksim strupceļā, mēs varam nonākt strupceļā arī ar likuma pieņemšanu "Par bezvalstnieku statusu".

Kas attiecas uz ieroču nēsāšanu, tad Žīgura kungs man ieteica ieročus nodot un nenēsāt. Es tos nenēsāju, jo es neesmu tāds subjekts, uz kuru vajadzētu kādam īpaši, kā saka, skatīties tā, lai man būtu nedrošības sajūta. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Pēc tam – Gundars Bērziņš.

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Jebkurš grozījums likumos, lūk, izraisa šādu lielu vētru. Es gribu vērst jūsu uzmanību, ka ir ierosināti grozījumi 13 likumos, gandrīz visi tie ir ekonomiskie likumi. Jau viņus apspriežot, mēs patērējam gandrīz vai stundu laika. Un tādēļ es lūdzu šos ierosinātājus noņemt vismaz vienu likumprojektu no dienas kārtības un nepastāvēt uz viņa izskatīšanu šodienas sēdē, jo tam nav nekādas jēgas. Tas ir dienas kārtības 12. punkts "Grozījumi likumā par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu". Es vēršu jūsu uzmanību, ka šodien sēdē mums dienas kārtībā ir jautājums par valsts mežu izmantošanu, mēs viņu apspriedīsim. Šādu priekšlikumu varēja iesniegt arī šajā likumā, bet tas nav izdarīts, un Meža ministrija, es atvainojos, Valsts meža dienests, pamatojoties uz šī likuma izmaiņām, kurus mēs apspriedīsim šodien, jau paredz turpmāk izdarīt labojumus likumā par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu. Šādus labojumus, ja vēlas iesniegt, vajag iesniegt tad, kad šo likumu izskata, jo tas rada iespēju izdarīt daudzus grozījumus arī visos citos pantos, un mēs nepieņemam tos likumos, tos ekonomiskos likumus, kuri mums ir dienas kārtībā. Tātad es aicinu, lai iesniedzēji noņem savu iesniegumu dienas kārtības 12. punktā, jo ko tad jūs lūdzat? Es nolasīšu šo tekstu, kāds tas ir. "Īpaši aizsargājamus meža iecirkņus izdala Valsts meža dienests pēc valsts institūciju, pašvaldību vai pilsoņu priekšlikumiem." Tātad jūs ierosināt, lai arī nepilsonis varētu ierosināt izdalīt īpaši aizsargājamu valsts meža kvartālu. Viņam ir tagad šīs tiesības, viņš to var ierosināt pašvaldībai, un es domāju, kad mēs šo likumu apspriedīsim normālā dienas kārtībā, tad iedosim arī tiesības nepilsonim ierosināt īpaši aizsargājamu meža kvartālu izdalīšanu, bet netērēsim laiku ar visa šī likuma ilgstošu un garu apspriešanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Pēc tam - Andris Grots.

G.Bērziņš (LZS). Seiles kundze jau ļoti precīzi raksturoja arī dažas problēmas, kas ir šajos likumprojektos. Tie ir nekvalitatīvi un nepārdomāti sagatavoti, un juridiski šeit ir arī, manuprāt, diezgan būtiskas problēmas. Tātad tiek iesniegti likumprojekti, kas atsaucas uz likumu, kurš nav pieņemts, uz likumu par PSRS pilsoņu, tātad par bijušās PSRS pilsoņu statusu 1.panta 1.punktu. Tātad, nu, principā likums nav pieņemts, šobrīd neviens nezina precīzi, kāds būs šis punkts. Otrs - man šeit ir jautājums, kāpēc iesniedzēji iet uz tādu diskrimināciju. Un es tūlīt izstāstīšu, kāda ir šī diskriminācija. Šajā 1.panta pirmajā daļā ir paredzēts, ka uz PSRS pilsoņiem, tātad bijušās PSRS pilsoņiem, attiecas šis likums un visa šī dokumentu izsniegšanas procedūra, un tikai pārejas noteikumu 1.pantā ir norādīts, ka arī citas, šajā grupā neietilpstošās personas var saņemt šos dokumentus un uz tām attiecas šis spēks. Šajā formulējumā iesniedzēji diskriminē daļu no šīs kategorijas, jo dod tiesības to izmantot tikai bijušās PSRS pilsoņiem. Pie tam nav precīzi formulēts, kas ir šis tātad Lietuvas pilsonis, kurš uzskata, ka viņa valsts bija okupēta, neatzīst, ka viņš ir bijis PSRS pilsonis, un ir iestājies naturalizācijas procesā. Tātad iesniedzēji šo cilvēku diskriminē, jo viņam šīs tiesības netiek dotas. Manuprāt, jāpanāk, lai šis likums būtu pietiekami kvalitatīvs. Un, protams, šeit nav nekādu problēmu ar tiem dažiem jautājumiem, kas tik patētiski tika celti augšā – ka neļauj tur galīgi kaut kādus darbus darīt. Ļausim, nebaidieties, tikai izstrādāsim nedaudz kvalitatīvāk, pādomāsim visu to lietu! Iesniegsim arī tos likumprojektus, kas ir paralēli, ja! Un otrs. Manuprāt, tieši no starptautiskā viedokļa tomēr mēs šeit šos nepilsoņus, bezpavalstniekus vai bijušās PSRS pilsoņus šobrīd sadalām divās nevienlīdzīgās daļās, no kurām vienai dodam tiesības, otrai nedodam. Tāpēc es aicinātu tomēr neiet uz tādu diskrimināciju, ko piedāvā doto likumprojektu iesniedzēji. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Grots, Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu! Pēc tam – Māris Grīnblats.

A.Grots (KDS). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kolēģi jau ir runājuši par šiem iesniegumiem kā paketi, un es gribu tikai pieskarties pie viena, un tas ir, proti, ceturtais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par policiju"". Es domāju, ka mēs neesam nonākuši tādos apstākļos, ka mums būtu jācenšas savas policijas rindas piepildīt ar nepilsoņiem. Es gribu zināt, kur tas ir dzirdēts, ka nepilsoņiem atļauj strādāt policijā, galvenajā iekšējās drošības uzturētājā valstī. Tad tiešām mēs sevi noliekam ļoti nožēlojamu valstu rindās, ja mēs nevaram savu policiju nokomplektēt ar savas valsts pilsoņiem. Runā daži kolēģi par to, ka tad varbūt masveidā atlaidīs tos policistus nepilsoņus, kuri jau strādā. Bet, cik es esmu runājis ar iekšlietu ministriem – esošo un bijušajiem, tādas politikas nav un arī nebūs. Tie, kuri ir policijā, netiks atlaisti, vienīgais, no jauna ņems tikai Latvijas Republikas pilsoņus. Un katrā ziņā es domāju, ka tā ir atbalstāma politika. Un, visbeidzot, sūdzas par vispārēju kadru trūkumu, sūdzas, ka Latvijas pilsoņi negrib nākt, negrib dienēt policijā. Nu, tā ir taisnība, un to var, es domāju, atrisināt, galvenais, ar to, ka piešķir papildu līdzekļus, lai šādiem cilvēkiem būtu pienācīgas darba algas, lai būtu šī vēlme, it īpaši bezdarba laikos, policijā strādāt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Māris Grīnblats, "Tēvzemei un brīvībai". Lūdzu! Pēc tam - Pēteris Tabūns.

M.Grīnblats (TB). Godātie deputāti! Tātad par likumprojektiem, sākot ar nr.3 un beidzot ar nr.13. Tiešām taisnība ir, ka vairāk ir vajadzīgi argumenti un mazāk – vispārīga patika vai nepatika. Protams, ir atšķirība starp dienestu valsts policijā un šaujamieroču lietošanu, un varbūt, teiksim, tādām lietām kā meži un farmācija, un ugunsgrēki. Protams, ja nepilsonim deg māja, tad viņš māju var dzēst, arī nebūdams profesionāls ugunsdzēsējs. Tātad tā situācija nav tik viennozīmīga, ka viņš tiktu atstāts pilnīgā nelaimē. Bet jautājums, dabiski, ir krietni plašāks. Proti, par to, ka iesniedzēji, manuprāt, šeit nepieļauj atšķirības starp Latvijas pilsoņu tiesībām un to personu tiesībām, kas Latvijā iebraukušas okupācijas laikā, iebraukušas ir tomēr nelikumīgi. Un jautājums, kā regulēt viņu tiesisko statusu, arī šeit, Saeimā nav atrisināts pagaidām. Ja no iesniedzēju viedokļa darbojas, teiksim, tāds arguments, ka nevar pieļaut, ka Latvijas pilsoņi var būt ierēdņi un bijušās PSRS pilsoņi nevar būt ierēdņi, un, ja šeit tika minēta arī doma, ka tas jau nenozīmē, ka viņi kļūs par departamentu direktoriem vai ministriem, tad, sekojot līdzi iesniedzēju loģikai, man nāk prātā pavisam cita doma. Tātad civildienesta ierēdņu vidū vieni būs Latvijas pilsoņi, kuri varēs būt arī departamentu direktori, bet otri būs tādi, kuri nevarēs būt departamentu direktoru. Vai tad tā no iesniedzēju viedokļa nebūs nepieļaujama nevienlīdzība? Un vai tādā gadījumā neskanēs cita doma, ko par mums atkal teiks, ja starp ierēdņiem vieni varēs būt departamentu direktori, bet otri, kā par nelaimi, nevarēs būt? Tad atkal pieņemsim jaunu labojumu vai jaunu priekšlikumu, ka arī viņi var būt departamentu direktori. Un beigu beigās, ja nepilsonis var būt departamenta direktors, kāpēc tad viņš nevar būt ministrs vai pat deputāts? Ja darbojas ar šo loģiku, tad tā loģika ir tāda: ja durvis ir pavērtas un durvīs ir iebāzta kāja, tad gribot negribot nevar būt tāda situācija, ka šī kāja tiek spiesta starp durvīm un stenderi, bet jāiet vien ir iekšā. Tātad es redzu šo loģiku daudz plašāk — nevis kā grozījumus 11 likumprojektos, bet kā zināmu soli, lai šo atšķirību starp pilsoņiem un nepilsoņiem, turklāt vēl tādiem, kuru tiesiskais statuss nav galīgi noregulēts, padarītu galīgi minimālu. Beigu beigās šī starpība būs tik minimāla, ka šis minimums pats par sevi jau kļūs par argumentu, ka arī šo minimumu nevajag. Ja jau visas atšķirības likvidētas, kāpēc vēl saglabāt vienu vai divas? Tādu es šo loģiku redzu, tādēļ arī mūsu frakcija ierosina nebalsot par likumprojektu, sākot ar nr.3 "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšas kārtību" un beidzot ar nr.13 "Grozījumi likumā "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai"" nodošanu komisijām un noraidīt šo nodošanu komisijām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu! Jums 13 minūtes, pārtraukums pēc tam.

P.Tabūns (LNNK). Paldies! Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nu, ir par traku! Lūk, tāpēc arī deputāti cits pēc cita kāpj tribīnē, lai pateiktu savu "nē". Ja tā mēs turpināsim, — ne tikai šajā sēdē izskatāmie jautājumi, ir jau bijuši citi līdzīgi likumu labojumi, — tad drīz mēs varam sagaidīt vēl graujošākas lietas, ka daži deputāti vai deputātu grupa iesniegs savu projektu par PSRS atjaunošanu vai iestāšanos NVS, vai kaut ko tamlīdzīgu. Visu ko tad var sagaidīt. Ne velti Gorbunova kungs sauca dažus deputātus, tā sakot, pie mierīga prāta, apspriežot šos jautājumus, šīs problēmas, jo šeit kārtējo reizi tiek aizskartas nacionālās jūtas un nacionālās intereses. Es skaidri un gaiši to saku, vismaz tā es personīgi to izjūtu. Vai nepietiek ar to, ko mēs, pareizāk sakot, man nepiedaloties un daudziem citiem Nacionālā bloka deputātiem nepiedaloties, esam izdarījuši Saeimā, pieņemot Pilsonības likumu, kas ir latviešu tautai nepieņemams? Esam aizmirsuši, esam aizmirsuši šos līgumus un šīs priekšrocības, kuras ir dotas desmitiem tūkstošu vai pareizāk sakot, gandrīz simtiem tūkstošiem cilvēku šeit, Latvijā, — atvaļinātajiem virsniekiem? Un tagad Latvijā turpina uzturēties pēc līguma ap 400, tas ir, ap 4000, es domāju, pat vairāk, šo armijas virsnieku, kuriem sen bija jāizbrauc no Latvijas. Vai tas nav tas, ko Saeima ir izdarījusi ar saviem likumiem? Un tagad, kārtējo reizi, daudzi likumi vēl nav sākuši darboties, kad seko katrā sēdē labojums pēc labojuma un pieprasa atkal un atkal. Kur tad mēs nonāksim, kolēģi?

Par policiju. Vai mēs nezinām, ka milicijā strādāja 90 procenti sveštautiešu, un viņi turpina strādāt? Policijā šobrīd strādā vairāk nepilsoņu nekā pilsoņu. Žēl, ka nav statistikas, cik šie nepilsoņi jau ir izdarījuši noziegumu pret Latviju, cik izdarījuši pārkāpumu, cik piedalījušies mafiozajās struktūrās, aizsedzoties aiz šīs formas un statusa.

Par dzīvokļiem. Priekšrocības dzīvokļu iegādē un tā tālāk šeit atkal ir paredzētas. Žēl, ka valdība neko nav darījusi. Ja paskatītos, mēs nekad neesam izskatījuši šo jautājumu par dzīvokļiem. Tās ir šausmas, kas notikušas dzīvokļu lietās! Tūkstošu tūkstošiem nepilsoņu ir saņēmuši dzīvokļus tagad pasludinātās Latvijas neatkarības laikā, es atkārtoju, tūkstošu tūkstošiem. Kādā veidā, to jūs zināt. Un tagad atkal labojumi, lai vēl atvieglotu visus dažādos variantus, kā tikt svešajiem pie dzīvokļiem. Atjēgsimies, kolēgi, un domāsim par pilsoņiem vispirms!

Par šaujamieročiem. Kurš var pateikt, cik šaujamieroču tagad ir nepilsoņu rokās? Atvaļināto virsnieku rokās? Vai pārāk maz ir, vēl papildus dosim ieročus viņu rokās? Godīgi sakot, manam sašutumam nav robežu. Atjēgsimies un padomāsim! Un padomāsim, tie deputāti, kuri iesniedz šādus priekšlikumus, — ko jūs īsti gribat? Kides kungs teica, tie ir tikai ekonomiskas dabas jautājumi, tie nav politiskas dabas. Tādā gadījumā es varētu pateikt, ka kuru katru brīdi šie ekonomiskas dabas jautājumi var pārvērsties politiskas dabas jautājumos, jo tie ir visciešāk saistīti. Un par to es aicinu jūs padomāt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Pēc pārtraukuma runās Jānis Jurkāns. Reģistrēsimies! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē. Lūdzu uzmanību!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Saeimas sēdē nepiedalās Andris Ameriks, Igors Bukovskis, Ludmila Kuprijanova, Voldemārs Novakšānovs, Anta Rugāte, Juris Sinka, Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu ieņemiet vietas! Mēs apspriežam Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību"". Vārds Jānim Jurkānam, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātam. Lūdzu! Pēc tam — deputāts Kiršteins otrreiz.

J.Jurkāns (TSP). Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Es esmu viens no tiem, kas parakstījuši iesniegumu par grozījumiem mūsu apspriežamajos likumos. Kāpēc es to darīju? Tāpēc, ka es uzskatu, ka šis ir mēģinājums sakārtot mūsu likumdošanu saskaņā ar tiem principiem un standartiem, kas valda tanī sabiedrībā, kurā Latvija ir izteikusi vēlēšanos integrēties. Tā ir tā struktūra, kuru sauc par Eiropas Padomi, tā ir Eiropas Savienība, tā ir NATO un viss, kas pastāv pasaulē, kurā mēs vēl neesam integrējušies. Liktenis un vēsture, godātie kolēģi, ir devuši mums ļoti maz laika. Es personīgi rēķinu, ka tie ir kādi 10-15 gadi. Ja mēs šinī laika posmā neizpratīsim mūsu svarīgāko uzdevumu, ja mēs neizpratīsim, ka Latvijas neatkarības neatgriezeniskums ir atkarīgs no tā, cik ātri mēs paspēsim kļūt civilizēti, cik ātri mēs paspēsim integrēties Eiropas struktūrās, tik droši un stabili mēs varēsim būt savā valstī. Pagaidām šis process vēl joprojām, kolēģi, šinī augstajā namā tiek bremzēts. Un es uzskatu, ka mēs zogam no rītdienas tikai šīsdienas politiskās izdzīvošanas dēļ, un, manuprāt, tas ir viens liels, liels noziegums valsts priekšā. Un nemēģināsim slēpt aiz populistiskiem vārdiem savtīgas politiskas intereses! Es domāju, ka, ņemot vērā, ko es teicu par to, ka mums ir ļoti maz laika, varbūt domāsim patiesi īsteni valstiski, un jūs ļoti lūdzu atbalstīt šos grozījumus, jo tas ir tas standarts, kas valda tanī pasaulē, kurā mēs gribam ieiet. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - otrreiz! Piecas minūtes.

A.Kiršteins (LNNK). Godājamie deputāti! Es gribu nedaudz paskaidrot. Pirmkārt, es gribu teikt Kides kungam, ka es nebiju Strasbūrā uz karoga pacelšanu, jo vienkārši taupīju Saeimas naudu. Bet jautājums ir cits... (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Tu biji aculiecinieks?") Jā, par savu naudu, piedošanu, nevis par Saeimas naudu. Tātad varam piesaukt Apvienotās Nācijas, varam piesaukt Eiropas Padomi, varam piesaukt beigu beigās Āfrikas vienības organizāciju, ja vēl mums ir par maz. Visur atbilde ir vienāda, un es jums paskaidroju — Eiropā nedrīkst nodarboties ar farmakoloģisko praksi iedzīvotāji, kas ir iebraukuši šajās valstīs un nav šo valstu pilsoņi. Un te nav nekā pretrunīga. Ja mēs gribam pakārtot savu likumdošanu Eiropas standartiem, tad mums ir jāpieņem šie paši vispārpieņemtie standarti, kas ir vairākumā valstu. Tas ir vienkārši izziņai. Un nejauksim šeit vēlreiz dažādas lietas. Tāpēc es arī aicināju izskatīt, protams, katru atsevišķi, bet princips... mani uztrauc princips, ka mēs nepieņemam likumu kaut vai par ārvalstnieku pasēm, neizsniedzam tās un sākam jau šo lietu.

Otrs, ko es gribu pateikt. Daži uztraucas, ka it kā pēc manis teiktā esot jāpārbauda visi ārsti un tā tālāk. Es šeit gribu paskaidrot, kāpēc mēs nodarbojamies ar visu šo nostrifikāciju, kāpēc mēs vajājam, veidojām jau Augstākajā padomē, es atceros, kaut kādas komisijas, kas pārbaudīja, ziniet, tur vēsturnieku, sociologu un kādas tur doktora disertācijas, kas ir daudz mazāk bīstamas cilvēkiem, un mums ir absolūta vienaldzība pret to, kas šeit nodarbojas ar medicīnisko un farmakoloģisko praksi.

Nākošais. Es domāju, ka, tieši runājot par šo medicīnu, vajadzētu tomēr pieprasīt izziņu no Augstākās tiesas vai no valdības, cik Latvijā ir anulēti diplomi, kas izdoti PSRS republikās un kas ir nopirkti par naudu. Man ir ziņas, ka vismaz no 11 bijušajām PSRS republikām ir nākuši šeit ārsti iebraucēji, kuriem šie diplomi ir anulēti, jo tie ir nopirkti par naudu. Tātad acīmredzot es nemaz nebūtu bēdīgs, ja, tāpat kā šie vēsturnieki un sociologi, tiktu pārbaudīti arī cilvēki, kas nodarbojas ar medicīnu.

Un pēdējais. No visām 15 republikām, kas šeit bija, tātad Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, es domāju, jā, Pēterburgā, varbūt Maskavā, varbūt vēl pāris augstskolās, protams, bija ļoti laba prakse, bija ļoti labas iespējas iegūt visu šo pieredzi. Bet kas mani uztrauc? Mani uztrauc arī tas, ka farmakoloģiskā rūpniecība, zāļu tirdzniecība un medicīna ir saistīta ar narkotiku izplatīšanu. Ārkārtīgi strauji pieaug ne tikai dažādu tiešo narkotisko līdzekļu, bet arī tādu medicīnisko preparātu ražošana, tirdzniecība un izplatība, kuru sastāvā ir šie narkotiskie līdzekļi. Un tik bezatbildīgi atdot kontroli pār šiem narkotiskajiem līdzekļiem, pār viņu izplatību tā saucamajiem, teiksim... es nezinu, kā viņus nosaukt, lai neaizvainotu, te jau neiet runa par tautību vai par kaut ko, es runāju par tiem, kas šos diplomus nopirkuši par naudu zināmu mērķu labad... Tāpēc neiet arī runa par to, mīļie deputāti! Ar to es beidzu, ka nevajag visus šos likumus, bet vispirms sakārtojam un izsniedzam ārvalstnieku pases, lai šie cilvēki var brīvi braukāt. Jo, ja šiem iedzīvotājiem, kā jūs paši sakāt, vajag, lūk, nodarboties ar šo praksi, izplatīt šīs zāles un nodarboties ar medicīnu, bet viņiem nav nokārtoti tie paši dokumenti, ar kuriem var iebraukt un izbraukt, kā tad viņi nodarbosies normāli? Tā ka ir kaut kāda dabīga lietu secība. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tupešu Jānis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu! Pēc tam — Aristids Lambergs.

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais priekšsēdētāj, plenārsēdes dalībnieki! Mums ir konstitucionālais likums – cilvēku un pilsoņu tiesības un pienākumi Un ne par velti tur ir minēti abi divi vārdi un tiesības un pienākumi ir atšķirti. Pilsoņiem ir jābūt zināmiem pienākumiem un zināmam godam, ir jārespektē zināmas institūcijas, un nebūt nav tā, ka visas 60 minētās atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem manā skatījumā ir tādas, kuras vajadzētu ātri nolīdzināt. Un es neaicinātu to darīt... Es neliktu visus, kā pirmais runātājs šeit minēja, sagrupēt visus kopā vienā skatījumā. Vairākiem es piekrītu, vairākiem es nepiekrītu. Visas šīs runas, kuras šeit šodien ir teiktas šajā jautājumā, jau visas atkārtosies. Mēs viņas dzirdēsim visas atkal. Tātad mans aicinājums būtu beigt, ieskaitot mani, beigt runāt par šo tēmu, un mēs varētu balsot. Mēs balsotu par katru – vai nodot viņu komisijai vai ne. Un, ja tiešām mūsu pamatlikumā, kuram vajadzētu būt Satversmes sastāvdaļai... Piemēram, te ir... Tikai viens piemērs 23. pantā ir teikts: katram ir tiesības brīvi izvēlēties profesiju, nodarbošanos un darba devēju. Un, ja to sakot, pamatlikumā mēs aizliedzam cilvēkam kaut vai darboties kā advokātam vai arī pilotam, tad kaut kur likumdošana ir jāsakārto manā skatījumā. Bet toties manā skatījumā vismaz vajag viņus atdalīt. Arī es piekrītu, ka par ugunsdzēsējiem vajadzētu ļaut būt nepilsoņiem, ja viņi ir izpildījuši citus kritērijus. Bet ja man pirms nedēļas jāskatās televizorā, ka divi ugunsdzēsēji ir izglābuši kaut kādu puiku Daugavā un abi divi šie brašie ugunsdzēsēji runāja krievu valodā, nevis valsts valodā un pastāv iespējamība, ka tas puiska neprastu krievu valodu... Es pieņemu, ka šinī situācijā viņš to prata... Kā tad viņi sazināsies? Šie paši ugunsdzēsēji, kuri glāba to puiku Daugavā, un tas puika... Tātad te ir cits kritērijs. Ir jāpadomā, kas nāk mūsu valstij, mūsu struktūrām par labu. Un, nobeidzot, mēs uztraucamies, liekam visus vienā grupā, mēs uztraucamies par tiem cilvēkiem, kuri tiešām gribētu būt šīs valsts pilsoņi, bet tajā pašā laikā mēs nemaz neuztraucamies par tiem ļoti patriotiskajiem latviešiem, kuri atstāj šo zemi. Pēdējos pāris gados vairāk nekā tūkstotis legāli, vismaz tikpat daudz nelegāli atstājuši šo zemi, bet mēs negribam ļaut tiem cilvēkiem, kuri gribētu, integrēties šajā zemē likuma kārtībā un likuma ietvaros. Un vēlreiz lūdzu — balsosim par katru atsevišķi, arī es nepiekrītu, ka vajadzētu visus viņus pieņemt. Tad lai komisijas izšķir, un mums būs jāatgriežas pie šīm pašām runām vēlreiz. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs — Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Pēc tam — Andrejs Panteļējevs otrreiz.

A.Lambergs (LNNK). Godātais Prezidij, godātie kolēgas un arī godātie klausītāji! Es neatkārtošu, to kas jau tika minēts, bet šo 12 likumprojektu paketi ir iesnieguši piecu politisko partiju pārstāvji. Manā vērtējumā, kā arī daudzu šī rīta runātāju vērtējumā šie likumprojekti ir pret Latvijas un tās pilsoņu interesēm. Un es gribētu uzrunāt klausītājus un informēt, kādas tad ir tās partijas, kuras ir iesniegušas šos likumprojektus. Un es jums pastāstīšu — "Latvijas ceļš", Tautas saskaņas partija, Tautsaimnieku politiskā apvienība, Demokrātiskā partija ... tātad visas četras šīs ir kreisā spārna partijas. Ir patīkami redzēt, ka nav "Līdztiesības". Un vēl jāsaka, ka iemaldījies viens pārstāvis no Latvijas Kristīgo demokrātu partijas. Tātad es ceru, ka visi vēlētāji atcerēsies šīs partijas, kad nāksim pie vēlēšanām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Es ceru, ka drīz acīmredzot tiks pieņemti visi likumi par vēlēšanu aģitāciju, un tad arī sēdes vadītājam būs vieglāk izvērtēt situāciju. Kā saprotu, tad tagad man nekādu iespēju nav to darīt.

Andrejs Panteļējevs, "Latvijas ceļš". Lūdzu! Otrreiz — piecas minūtes.

A.Panteļējevs (LC). Jā... Paldies Lamberga kungam par šo precīzo uzskaitījumu. Protams, vajadzētu būt nedaudz precīzākam un, ja min partijas, tad minēt, kuras partijas ko ir parakstījušas un kuras nav parakstījušas. Un tiešām patīkami, ka LNNK kopā ar "Līdztiesību" tur to vienoto bloku. Un vēlētāji, cerams, arī to atcerēsies.

Es tikai gribēju minēt to, ka nedaudz tiek spekulēts ar jēdzieniem "tas nenotiek Eiropā" vai "tas notiek Eiropā". Man ir vienkārši pašam personīgas pazīšanās tieši farmakoloģijas nozarē, un gribu teikt, ka tā nav, ka Eiropā tas nenotiek. Es domāju, ir tieši otrādi. Pasaulē ir pat tādas situācijas, ka no Latvijas Republikas tādu vai citu apstākļu dēļ aizbraukušie cilvēki, kuri šeit nav varējuši piemērot savu talantu, ir atraduši ļoti labu piemērotību, piemēram, Vācijā un strādā farmakoloģijā pietiekami augstās pozīcijās. Acīmredzot viņu smadzenes tur tiek novērtētas. Es nezinu, kas ir Latvijas pilsoņu interesēs. Tas, lai labi farmakologi aizbrauktu un strādātu Vācijā vai Francijā, vai citās valstīs, vai lai viņi strādātu šeit.

Es pilnīgi piekrītu, ka diplomus vajadzētu pārskatīt, bet diplomu pārskatīšana attiecas uz pilsoņiem un nepilsoņiem vienādi. Jo arī citi Latvijas Republikas pilsoņi ir studējuši sliktās augstskolās un varbūt ir slikti mediķi. (No zāles: "Bez šaubām!") Tāpēc es gribu teikt, ka šiem specifiskajiem jautājumiem, kur mēs balansējam starp tiesībām, mums vajadzētu pieiet tīri pragmatiski un padomāt, kas mums ir vajadzīgs. Mums ir vajadzīgi gudri farmakologi un ārsti. Es tomēr ieteiktu pieiet šeit pragmatiski, nevis tā irracionāli runāt par nacionālajām interesēm. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša, "Latvijas ceļš"/ Pēc tam — Jānis Jurkāns otrreiz.

R.Marjaša (LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es nācu tribīnē sakarā ar Kiršteina kunga pēdējo runu, kurā viņš ļoti kaismīgi runāja par nopirktiem ārstu diplomiem, domādams, ka to ir varējuši izdarīt tikai nepilsoņi. Par narkotikas izplatītājiem, domādams, ka arī to varētu darīt tikai nepilsoņi. Es uzreiz iedomājos, ka šodien pie radiouztvērējiem varbūt ir mūsu slimnīcu ārsti, dežurējošie ārsti, kas sagaida slimniekus un neprasa šiem slimniekiem pasi, un nepārbauda viņu piederību vai nepiederību Latvijas pilsonībai. Es uzreiz iedomājos, ka šim pašam Kiršteina kungam vai kādam no viņa tuviniekiem pēkšņi rodas nepieciešamība pēc ātrās palīdzības un atbrauc brigāde, un Kiršteina kungs prasa tam ārstam pasi — vai viņam ir ārpilsoņa pase, kāds zīmogs viņam ir pasē. Es vienkārši gribu atvainoties tiem ārstiem, kas pašlaik klausās radio, un pateikt viņiem, ka šeit nav tikai tādi kā Kiršteina kungs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns, Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu! Piecas minūtes.

J.Jurkāns (TSP). Godātie deputāti! Es arī gribu atbildēt Aristidam Lambergam. Ja viss, kas nāk no kreisajiem, ir slikts, tad būtībā LNNK vajadzētu ļoti strikti pārdomāt savu ārpolitisko koncepciju, jo būtībā tad jau nevajadzētu steigties tanī Eiropā, kurā, pieņemsim, no 20 komisāriem Eiropas Savienībā, ko vada Santera kungs, šobrīd vienpadsmit, Lamberga kungs, ir, jūsuprāt, "kreisie". Tātad nepareizie. Tas ir viens.

Otrs. Kas notiek vai nenotiek Eiropā? Te es gribētu Grota kungu uzrunāt. Grota kungs, iedomājieties, ja mēs esam tik taisnīgi un kristīgi un visādi citādi,tad darām tā — izmetam šodien no policijas, piemēram, no vienas struktūras visus nepilsoņus! Jo jūs teicāt, ka nevienā Eiropas valstī vai pasaules valstī tā neesot, ka nepilsonis var būt policijā. Droši vien, bet nevienā pasaules valstī tā, ka vienā rītā apmērām 700 tūkstošu vienas valsts iedzīvotāju pamodušies citā valstī. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Kuveitā pamodās, un visi bija nepilsoņi...") Tādi vēstures stiķi ir bijuši pasaules vēsturē diezgan maz, Kiršteina kungs! (Kiršteins kaut ko saka no vietas.)

Tātad, ja mēs ejam pēc Grota kunga priekšlikuma, lūdzu, izmetīsim ārā visu cietumu apsardzi, tad mums, izrādās, paliks tikai 20 procenti. Izmetīsim 30 procentus no policijas un paskatīsimies, kas notiks šajā valstī! Jo, ja jūs gribat būt tik kristīgi, tik humāni un tā rūpējaties par Latvijas interesēm, pilsoņu interesēm, tad vispirms varbūt definējiet, kur tās intereses ir. Un tas attiecas arī uz Lamberga kungu. Kur ir, Lamberga kungs, tās intereses, par kurām jūs runājat? Vai kāds šodien ir definējis? Es domāju, ka, paldies Dievam, beidzot šodien, es ceru, ir tā vēsturiskā diena, kad vienreiz šajā augstajā namā sāksies profesionāla saruna par ārpolitiku, kas būtībā lielā mērā noteiks Latvijas likteni. Un tad es gribu dzirdēt no jums, kungi, kur ir tās jūsu intereses, kā jūs gribēsiet ar saviem postulātiem un ar saviem kritērijiem, ar savām interesēm ieiet Eiropā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Grots, Kristīgo demokrātu savienība! Otrreiz. Piecas minūtes.

A.Grots (KDS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nebūtu uzdrošinājies otrreiz jūsu laiku kavēt. Es ieteikšu Jurkāna kungam, ja viņu tik ļoti interesē tas, ko es saku, mazliet centīgāk un rūpīgāk klausīties uz to, ko es saku. Es neatbalstu to, Jurkāna kungs, ka visus nepilsoņus šodien vai rīt no policijas vajadzētu atlaist. Es tieši skaidri teicu, ka es atbalstu Iekšlietu ministrijas līdzšinējo praksi — tos atstāt darbā un jaunus ņemt klāt tikai pilsoņus. Tātad, lūdzu, pirms jūs, es atvainojos, apmelojat mani, paklausieties papriekšu, ko es saku. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kides, Jurkāna, Brūvera, Kreitusa un Lucāna iesniegtā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību"" nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, Juridiskajai komisijai, Cilvēktiesību komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 18, atturas - 5. Pieņemts.

Nākamais likumprojekts — "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"". Iesniedz deputāti Kide, Jurkāns, Brūvers, Kreituss, Lucāns. Sākam debates.

Mārtiņš Ādams Kalniņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

M.Ā.Kalniņš (LZS). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, tā starpība starp pilsoni un nepilsoni attiecībā uz civildienestu ir svarīgs jautājums. Pasaules prakse mēdz būt tāda, ka tā ir viena no tām retajām ierobežojumu jomām, kur tiešām atšķiras, vai pilsonis vai nepilsonis ir tiesīgs strādāt valsts dienestā. Man bija liktenis lēmis ilgāku laiku dzīvot Amerikas Savienotajās Valstīs, un tur es kā jauns iebraucējs arī sastapos ar dažādiem ierobežojumiem kā nepilsonis. Un starp tiem bija arī valsts dienests ne tik vien federālajā līmenī, bet arī pašvaldību līmenī. Un tur pastāvēja arī vēl sīkāki ierobežojumi, ka, piemēram, nevarēja būt bruņotajos spēkos par virsnieku bez pilsonības. Bija zināmi ierobežojumi arī attiecībā uz medībām un ieročiem. Parasti gan vietējās valdības rakstura. Un tādēļ attiecībā uz to, vai šeit vajadzētu būt pilsonim, lai varētu strādāt mūsu valsts dienestā, es domāju, ja mēs savu valsti veidojam pēc Rietumu pasaules prakses, kā to dara tur, tad to vajadzētu tā atstāt, citādi jau jājautā, kāda tad galu galā ir starpība, kāda ir priekšrocība būt pilsonim šeit, ja gandrīz visu var darīt kā pilsonis, tā nepilsonis. Kāpēc tad vispār tādu atšķirību taisīt? Tad jau gandrīz var to pilsoņa vai nepilsoņa statusu likvidēt, un dzīve būs daudz vienkāršāka. Tādēļ es aicinu šo likumprojektu vienkārši noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Es arī sevišķi pret šo tomēr iebilstu, un pats galvenais ir tas, ko es jau iepriekš teicu. Pilsoņi, bezpavalstnieki, ārvalstnieki — te tomēr ir gan kaut kādos pienākumos, gan tiesībās kaut kāda gradācija. Bet tas, ka šie vienas kategorijas bezpavalstnieki vai bijušās PSRS pilsoņi, uz kuriem tas tikai attiecas, bet cita kategorija, piemēram, kas nav bijušās PSRS pilsoņi, bet kas ir līdzīgā statusā... Kā jau es minēju, likuma pārejas noteikumi attiecina šo visu likuma darbību arī uz pārējām kategorijām, bet šeit ir minēts tikai 1.panta 1.punkts. Draugi mīļie, kas te runā par diskrimināciju starp pilsoņiem un nepilsoņiem? Jūs šobrīd dalāt šo kategoriju vēl nežēlīgāk divās daļās. Vienai dodat tiesības, otrai nedodat. Tas, manuprāt, ir galīgi nepieņemami. Te, es nezinu, vai tas ir speciāli domāts, grūti man to teikt, vai speciāli jūs gribat dalīt dažādās šķirās šo daļu. Man tas nav īsti saprotams, varbūt tas ir tikai ļoti nekvalitatīvi izstrādāts. Tāpēc šeit par pilsoņiem, par šo kategoriju šajā likumā — tas noteikti nebūtu pieņemams, jo šeit arī nav, vai visos civildienestos, augstākajos civildienestos šos amatus būs iespējams ieņemt. Es tiešām aicinu noraidīt, jo principā tomēr šis likumprojekts nav izstrādāts. Un šeit tiek pieļauta, manuprāt, daudz lielāka netaisnība un diskriminācija, kā tas tiek traktēts, starp šo pilsoņu un nepilsoņu tiesībām un pienākumiem. Šeit tomēr tiek rupji diskriminētas vienas daļas intereses, un šī daļa tiek sadalīta nevienlīdzīgās daļās šajās tiesībās. Tāpēc es tomēr kategoriski iebilstu pret šādu diskrimināciju.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 27, atturas - 9. Priekšlikums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par policiju"". Runātāji nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par policiju"". Ierosināts iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par policiju"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 27, atturas - 6. Ir pieņemts.

Tālāk — Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi operatīvās darbības likumā". Zvanu, lūdzu! Balsosim par priekšlikumu nodot šo likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Nacionālās drošības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 22, atturas - 6. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts"Grozījumi Advokatūras likumā". Ierosināts iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 22, atturas - 5. Pieņemts priekšlikums.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par aviāciju"". Atklājam debates. Andris Gūtmanis — kā deputāts? Esiet tik laipns, tad uzrakstiet!

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs). Es domāju, ka aviācija ir tāda lieta, kur nevajadzētu daudz politikas, bet vajadzētu drošību. Un es gribētu teikt, ka, nododot šo likumu komisijai, jāievēro viena lieta — gaisa kuģis, kas atrodas ārzemēs un ir reģistrēts Latvijā, ir Latvijas teritorijas sastāvdaļa un kuģa kapteinim ir jābūt mūsu valsts pilsonim. Un ka Latvijas Repbulikā ir tāda situācija, ka mums ir kuģu kapteiņu vairāk nekā iespēju lidot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nav vairāk runātāju? Debates pabeigtas. Lūdzu, balsosim par Prezidija ierosinājumu nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Balsojam! Rezultātu! Par — 50, pret — 21, atturas — 4. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais Saeimas Prezidija atzinums—- likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsojam! Rezultātu! Par — 55, pret — 16, atturas — 5. Priekšlikums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par farmaceitisko darbību"". Atklājam debates. Aleksandrs Kiršteins, LNNK. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK). Godājamie deputāti! Es jūs aicinu vēlreiz pārdomāt, cik šis likumprojekts ir svarīgs, salīdzinot ar visiem pārējiem. Un, pirms jūs balsojat, jums ir jāapzinās, ka ar šo likumu, ar šo labojumu, kas it kā ir tikai dažu rindiņu garumā, jūs iespaidosiet aptieku privatizācijas procesu Latvijā. Tas ir pirmais.

Otrais. No tā ir atkarīga visa vairumtirdzniecība, zāļu izplatīšana.

Trešais. Kā jau es minēju — narkotiku kontrole pilnībā izies no mūsu rokām.

Ceturtais. Tiks sagrauta, pilnībā tiks sagrauta nacionālā farmakoloģija ar 3 tūkstošiem pašreiz apmēram ap 3500 diplomētajiem farmakologiem, jo tie līdzekļi, kuri gāzīsies iekšā, un apgrozījums, kur summas vairs nebūs simtos miljonu, bet jau miljardos nākošajos 10 gados, vienkārši noslaucīs no skatuves, es saku vēlreiz, nacionālo farmakoloģiju kā tādu. Aptieku privatizācija, zāļu vairumtirdzniecība un viss, ko es šeit pieminēju, nerunājot par kontroli. Tāpēc es vēlreiz aicinu katru pārdomāt par sekām, balsojot par šo likumu. Paldies!

Sēdes vadītajs. Indulis Bērziņš, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Bērziņš (LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es tiešām nesapratu Kiršteina kungu, jo viņš parasti ir juridiski ļoti korekts, un es ceru, ka viņš tādu lietu kā Saeimas Kārtības rullis atceras un zina, ka parasti likumi tiek pieņemti divos vai trijos lasījumos. Pēc Kiršteina kunga tādas diezgan traģisku vārdu pilnās runas es jau sāku domāt, vai mēs šodien gadījumā nepieņemam šos likumprojektus trešajā lasījumā. Man arī, es godīgi teikšu, ir daudz iebildumu šajos likumprojektos, un tad, kad tie tiks skatīti pirmajā un otrajā, un trešajā lasījumā, es arī iesniegšu savus priekšlikumus. Mēs varēsim šeit diskutēt un daudz ko mainīt. Bet runa ir par to, ka es parasti balsoju par LNNK iesniegtajiem likumprojektiem, par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" iesniegtajiem likumprojektiem, jo es uzskatu, ka deputātiem ir tiesības tos iesniegt, lai izskatītu komisijās un pēc tam balsotu Saeimā. Principiāls balsojums jau par to, vai šo jautājumu vajag vai nevajag risināt, būs tad, kad tas būs pirmajā lasījumā. Bet jautājums ir tāds, ka mēs šobrīd nebalsojam par šo likumu. Jo savādāk var klausītājiem un klātesošajiem rasties dīvains priekšstats, ka šobrīd tiek nobalsoti šie likumi un jau tiek iznīcināta, kā Kiršteina kungs te teica, visa Latvijas medicīna un tā tālāk. Mēs nebalsojam "par" vai "pret" šo likumu, mēs principā balsojam par šo deputātu iesniedzēju tiesībām iesniegt šos dokumentus komisijām, lai pēc tam strādātu ar tiem komisijās pirmajā, otrajā un trešajā lasījumā. Te ir šī atšķirība. Un tieši tāpēc arī es un mani kolēģi balso par to, lai šie likumprojekti ietu uz komisijām un lai ar tiem varētu sākt strādāt un šīs problēmas risināt. Nevis tā, ka šobrīd mēs nobalsojam, pašlaik tur kaut ko iznīcinām vai izsakāmies "pret" vai "par". Te ir runa vienkārši par iespēju deputātiem iesniegt savus priekšlikumus.

Sēdes vadītajs. Aristids Lambergs, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribētu pajautāt Bērziņa kungam un aizrādīt. Es saprotu, ka, sēžot Saeimā, rodas prāta aptumšošanās un smadzeņu apkaļķošanās un aizmirst lietas. Es gribētu atgādināt Bērziņa kungam — jūs, Bērziņa kungs, un viss "Latvijas ceļš" trīs reizes nobalsojāt pret LNNK likumu, kurš tika iesniegts par pilsonību, trīs reizes nobalsoja "pret" "Latvijas ceļš" ar Bērziņa kungu un Panteļējeva kungu priekšgalā pret amatu ierobežojumu bijušajiem Valsts drošības komitejas darbiniekiem un citiem, un neskaitāmu likumu virkni jūs esat noraidījuši pirmajā lasījumā, Bērziņa kungs, tā ka jūsu teiktais, ka jūs vienmēr esat pieņēmuši visus likumprojektus pirmajā lasījumā, neatbilst patiesībai, jo tie tika noraidīti pirmajam lasījumam. (No zāles: "Pirmajā lasījumā!") Tā kā lūdzu tieši lai nodotu!

Sēdes vadītājs. Deputāte Laviņa, "Līdztiesība". Lūdzu!

L.Laviņa (L). Cienījamie kolēģi! Mani arī, tāpat kā jūs visus zālē, un arī tos, kas nav zālē, tas ir, Latvijas sabiedrību, satrauc narkotiku problēma, kas arī Latvijā ir aktuāla. Un šeit viens no deputātiem par to ieminējās šī likumprojekta sakarā. Es gribu jums atgādināt par to laiku, kad sabiedrisko domu saistīja Olaines afēra. Un tur tika notiesāti pilsoņi, kas nodarbojās ar šo narkotiku ražošanu, tirdzniecību un visu pārējo. Un likums vienādi soda gan pilsoni, gan nepilsoni par viņu nelikumīgajām darbībām Latvijā. Tālab es domāju, ka šie argumenti ir ļoti populistiski un absolūti neattiecas uz šī likuma labojumiem. Aicinu atbalstīt tos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Zvanu, lūdzu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par farmaceitisko darbību"" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un Juridiskajai komisijai, un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija tiek noteikta par atbildīgo komisiju. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 23, atturas — 5. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"". Atklājam debates. Vārds Pēterim Tabūnam, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Pēc tam — Alfrēds Žīgurs.

P.Tabūns (LNNK). Cienījamie kolēģi! Atkal cits pēc cita šī likuma labojumi tiek pieņemti ar podziņu spiešanas mehānisma palīdzību, un viss iet uz priekšu. Viss iet uz priekšu, visu šo Saeimas laiku strādājot, es atļaušos vēlreiz teikt, pret latviešu tautas interesēm. Tas skaļi varbūt izklausās, bet es vēl un vēlreiz atgādināšu no šīs Saeimas tribīnes to, kas šeit notiek. To es saredzu, un tas ir mans pienākums to sacīt. Arī šis likumprojekts par šiem grozījumiem sakarā ar valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā ir viens no šiem punktiem. Es jau par to runāju iepriekšējā reizē šodien. Tas, kas notiek ar dzīvokļiem Latvijā, tas ir uz fantastikas robežas, kādā veidā nepilsoņi šajos neatkarības gados tūkstošu tūkstošiem, es atkārtoju... Un mēģiniet kāds, kurš nepiekrīt, pierādīt man pretējo! Tūkstošu tūkstošiem nepilsoņu, Latvijai nelabvēlīgi noskaņotu cilvēku ir saņēmuši dzīvokļus. Visādos veidos. Pirkuši, pirkuši un vēlreiz pirkuši. Un naudas viņiem ir atliku likām. Zinām, kādā veidā. Un tagad mēs iestājamies atkal par atvieglojumiem šiem cilvēkiem. Protams, par katru no šiem likumprojektiem, šiem labojumiem varētu runāt vēl un vēl.

Es nekāpu tribīnē, runājot par policiju, taču vajadzētu ne tikai runāt, bet kliegt par to, kas notiek šajā sakarībā. Ja latviešu cilvēks nevar piezvanīt vai ja viņš piezvana uz policiju, tad tur nevienu vārdu nevar saņemt atbildē latviski. Un tā ir Latvijas policija! Un mēs grasāmies papildināt šo policiju vēl un vēl ar nepilsoņiem, kuri neprot valodu. Policijā varētu palikt varbūt tie nepilsoņi, kuri pašlaik strādā, bet viņiem ir jāprot valoda! Viņus rītdien vajadzētu aizsūtīt uz valodas komisiju un parīt, ja viņi neprot valodu, atbrīvot. Un tas būtu normāli, un nevarētu būt savādāka runa. Un tā mēs turpināsim šodien. Veselu 13 likumu paketi, nospiežot podziņas tiem, kuri šeit pārsvarā tātad ir par šiem likumu labojumiem, un viss iet uz priekšu atkal. Es atvainojos, es gribu prasīt. Cienījamie kolēģi deputāti, ko mēs esam darījuši iepriekšējā laikā tādā gadījumā, pieņemot šos likumus? Tā bija mūsu muļķība, ka mēs pieņēmām šos likumus un tagad labojam. Tik tikko pieņēmuši, pavisam nesen. Tātad mēs toreiz neko nesapratām? Mēs bijām nejēgas, pieņemot šos likumus, un tagad mēs esam pēkšņi gudri kļuvuši un nu šie likumi ir jālabo? Nu, kā tad ir? Vai mēs esam sajutuši šos cilvēkus, kuri cīnās par to, par šo milzīgo saskaņu, kā Jurkāna kungs te runā, un par integrēšanos, kura mums nav vajadzīga. Mums nav vajadzīga šāda integrēšanās, Jurkāna kungs, piedodiet! Jo šī miljona cilvēku integrēšanās Latvijas sabiedrībā nozīmē nevis viņu integrēšanos latviskajā vidē, bet latviešu integrēšanās krieviskajā vidē. Un nekad šāda integrēšanās nenotiks par labu latviešiem. Nebūsim ar aizvērtām acīm! Lūk, es vēlreiz šodien esmu kāpis tribīnē, lai pateiktu kategorisku "nē" pret šiem likumprojektiem, pret visu šo paketi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītajs. Jānis Bunkšs, "Latvijas ceļš". Lūdzu! Es atvainojos! Es atvainojos deputātam Žīguram. Deputāts Žīgurs pēc tam. Lūdzu!

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kopumā atbalstot to, ka grozījumi šajā likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" jānodod ir izskatīšanai komisijām, es lūgtu papildus minētajām komisijām iekļaut šeit arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, jo šis likums arī noteikti būtu skatāms kontekstā ar mūsu komisijā sagatavojamo likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu privatizāciju". Šie likumi abi ir saskaņojami, un tāpēc arī mūsu komisijai būtu nepieciešams strādāt pie priekšlikumu sagatavošanas par šī likuma grozīšanu.

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Žīgurs (LNNK). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Brīnos par šo deputātu iesniegto likuma labojumu, kurš grib nodrošināt nepilsoņus, armijniekus ar dzīvokļiem. Tajā pašā laikā dzīvokļu nav mūsu pilsoņiem, kuri dzīvo pagrabos, bēniņos un kaut kur citur nesanitāros apstākļos. Mēs nevaram uzlabot apstākļus nepilsoņiem, pirms mēs neesam pašiem pilsoņiem kaut ko devuši. Par tiem, kas ir nepilsoņi, lai gādā viņu attiecīgās valstis vai tautas, no kurām viņi nāk, un lai neatstāj viņus tikai mūsu apgādē. Es ceru, ka jūs, cienījamie deputāti, kas šo priekšlikumu esat ielikuši iekšā, atceraties, ka no šiem tūkstošiem cilvēku, kas meklē un nevar atrast dzīvokļus, ir tūkstošiem Latvijas pilsoņu. Un šeit nav runa, ka būtu kaut kādi likumi pārkāpti vai kaut kāda diskriminācija bijusi. To dzīvokļu vienkārši nav. Mums ir gan tādi nepilsoņu aizstāvji dažādās organizācijās, un arī Saeimā ir cilvēki, kas gādā par nepilsoņiem, bet, Dievam žēl, tādu, kas iestājās par latviešiem un latviešu pilsoņtiesībām, — tādu gan te mums nav. Jūs paši redzat, kā iet visu laiku šie balsojumi šodien. Es domāju, mēs te nositam laiku par velti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide, Tautsaimnieku politiskā apvienība!

E.Kide (TPA). Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Šis ir likumprojekts, kas risina tīri sadzīviskus jautājumus mūsu iedzīvotājiem. Un es brīnos, ka runātāji varētu būt pret tādiem labojumiem, piemēram, kādus paredzēts 6.pantā, kas aizsedz pastāvīgajiem iedzīvotājiem palīdzēt likvidēt komunālos dzīvokļus ar saviem līdzekļiem, ar savu darbību un tā. Es domāju, ka komunālo dzīvokļu slogs mums ir tik liels, ka jāpateicas visiem spēkiem, kas ieliktu līdzekļus un šos komunālos dzīvokļus likvidētu. Kā, piemēram, 3.pantā — ja šis pastāvīgais iedzīvotājs ir atradis līdzekļus un grib sev celt dzīvokli, tas ir, grib sev celt mājiņu, tad, lūk, nedot viņam tiesības uz šādu celtniecību. Nedot tiesības nopirkt dzīvokli, nedot tiesības piedalīties dzīvokļu kooperācijā kapitāli izremontētās mājās. Jau 2.pants radīja rezonansi Latvijā, kad, izdalot pabalstus, mēs vadījāmies pēc šī panta un sadalījām iedzīvotājus pilsoņos un nepilsoņos. Tādu lēmumu, atcerieties, pieņēma Rīgas Dome. Ja mēs šo pantu atceltu, tad arī pabalstu jomā, lūk, šajā ekonomiskajā jomā, būtu līdztiesība. Un es aicinātu deputātus balsot par to, lai šo labojumu likumprojektu nodotu komisijām. Un es gribētu uzsvērt, kā pareizi šeit Bērziņa kungs teica, ka šeit netiek izskatīts likumprojekts pēc būtības. Mēs varam diskutēt, mainīt, pielikt, noņemt, bet šeit ir balsošana par demokrātiju — vai vispār diskutēt par jautājumiem parlamentā vai apriori jautājumus noņemt neizdiskutējot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā"" nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot Sociālo un darba lietu komisiju par atbildīgo komisiju! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 17, atturas - 10. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais likumprojekts — "Grozījumi likumā "Par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu"". Deputāti nav pieteikušies debatēs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu"" nodošanu Tausaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un Juridiskajai komisijai un par to, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 17, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai"". Atklājam debates. Oskars Grīgs, Latvijas Zemnieku savienība! Pēc tam - Mārtiņš Ādams Kalniņš.

O.Grīgs (LZS). Prezidij! Priekšsēdētāja kungs! Atvainojos, ka aizkavēšu jūsu nelielu uzmanību. Bet kāpēc es tieši par šo labojumu likumprojektu? Tādēļ, ka esmu Aizsardzības un iekšlietu komisijā, un būtībā darba mums tur pietiek. Es neteikšu, ka mēs nepieņemsim vēl vienu darbu klāt, bet tieši šis labojums, es uzskatu, ir lieks, jo esošais likums par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai ir ļoti labs un būtībā tajā nebūtu nekas tuvākajā laikā jāizmaina. Bet, nu, šeit Jurkāna kungs teica tā, ka laika ir maz un, teiksim, mēs esam civilizēta valsts un Eiropā jāiet, un pasaule, teiksim, nesapratīs. Ja, tas attiecas arī uz šo labojumu, Jurkāna kungs, tad es nedomāju, ka no tā mēs kaut ko zaudēsim. No civilizētas valsts vai no laika. Es nezinu, kas varētu notikt pa to laiku, ja mēs nepieņemsim šo labojumu. Bet es atvainojos vēlreiz, ka es aizkavēju jūsu uzmanību! Redziet, varam jau mēs to komisijā paņemt, šo labojumu un zaudēt laiku. Kā jau sacīju, mums pietiek darba, jo mums ir arī likums par narkotikām, kuru nespējam mēs diemžēl izvadīt līdz apstiprināšanai, jo tur ir ļoti daudz darba. To var apliecināt komisijas priekšsēdētājs.

Bet, kas attiecas tieši uz šo labojumu, mani ļoti pārsteidz tas, ka šeit ir labojums, ka ir tiesības pašaizsardzības nolūkā nēsāt un ar valsts policijas atļauju iegādāties gāzes pistoles un revolverus, iegādāties, glabāt un nēsāt medību bises un to munīciju. Es saprotu, jā, mēs varam komisijā izdebatēt un ielikt likumprojektā, lai, teiksim, zemnieks savā teritorijā varētu turēt, ar atklāti pār plecu pārliktu staigāt. Bet tagad padomāsim — te jau domāts par visiem iedzīvotājiem. Iedomājieties, kā tas būs, ja pa Centrāltirgu sāks staigāt ar bisi plecā. Vai automašīnā turēt starp ceļiem? Varbūt tad ieliksim iekšā šajā pašaizsardzības likumā arī rokasgranātas un ložmetējus. Nu, tad lai ir drošība, tad lai ir drošība! Kaut gan modernajām bisēm, 12 vai 16 kalibra bisēm, jau ir granātas, kuras var ellīgi forši izmantot aizsardzībai un kādām graujošām izrīcībām. Medību likumā jau tas ir reglamentēts. Es negribu šeit minēt visu to sarakstu, kas ir manā rīcībā — kādi ieroči ir nepilsoņiem, kaujas ieroči ar kaujas munīciju. Ja šeit būtu tāds labojums... Un, paldies Dievam, pagājušā gadā, teiksim, bija iekšlietu ministra pavēle, kur ir klasificēti ieroču veidi — vītņstobra ieročiem ar ne mazāk par trim patronām un ar medību munīciju. Bet pēc man rīcībā esošajiem sarakstiem mūsu valsts nepilsoņiem un nelojāli noskaņotiem cilvēkiem ir kaujas ieroči. Un jums neko neizteiks, ja es nosaukšu markas SVD, SVT vai Dragunova vai kādu citu kaujas karabīni. Par to vajadzētu nedaudz padomāt. Es nedomāju, ka medību ierocim būtu jābūt par pašaizsardzības ieroci visiem nepilsoņiem, visiem iedzīvotājiem, es tā nedomāju. Ir medību likumā noteikts, ka medību bisi var nēsāt uz medībām, iepakotu futlārī, bet ko līdzēs tas pašaizsardzības ierocis, ja to nēsā bagāžniekā futlārī? Nu, kāda te ir jēga tam? Par to, par glabāšanu un iegādi likums jau ir. Nu, turi mājās to ieroci, un priekš tā pastāv medību kolektīvs. Es lieku priekšā šo likumu projektu noraidīt vispār, jo tas nav vajadzīgs. Es domāju, ka mani kolēģi no Aizsardzības un iekšlietu komisijas arī noraidīs šo galīgi nevajadzīgo likumu. Pietiek nepilsoņiem ar gāzes pistolēm un baloniņiem. Un viņi tāpat ir medību dalībnieki, un viņiem ir ieroči. Es aicinu vēlreiz noraidīt galīgi kā lieku šādu likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Pēc tam - deputāts Bresis.

M.Ā.Kalniņš (LZS). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz tādu kā pretrunu. Mūsu likums par valsts aizsardzību nosaka, ka bruņotajos spēkos iesauc tikai pilsoņus. Šis likumprojekts dos ieročus nepilsoņiem. Ja viņi nevar aizstāvēt valsti, bet var aizstāvēt paši sevi, te ir tāds kā konsekvences trūkums, un uz to es gribēju vērst jūsu uzmanību un aicināt to pārdomāt. Jā, kāpēc vienā gadījumā var uzticēt ieročus nepilsoņiem un otrā gadījumā nevar? Paldies!

Sēdes vadītājs. Vilnis Edvīns Bresis, Tautsaimnieku politiskā apvienība! Pēc tam - deputāts Žīgurs.

V.E.Bresis (TPA). Godātie kolēģi, es gribētu izskaidrot, kāda ir situācija pašreiz, un sākt varbūt ar to, ka medību ieročiem, šaujamieročiem ir ļoti dažāda pielietošana. Protams, viņu var lietot kā kaujas ieroci, var lietot kā pašaizsardzības ieroci, var lietot kā medību ieroci. Un šajā gadījumā, ja iet runa par Latvijas Republikas iedzīvotājiem, iet runa par šaujamieroču izmantošanu medībām. Tātad tikai par ļoti šauru šo ieroču izmantošanas veidu. Nekādai pašaizsardzībai, ne uz tirgu iet, ne uz veikalu iet, ne kaut kur citur iet. Un ko es gribētu, godātie kolēģi, teikt? Ka jautājums ir pacelts ļoti pamatoti un mums kā likumdevējiem ir jāsaprot, ka pašreiz mums divos likumos ir būtiskas pretrunas. Mums ir šis likums par šaujamieročiem un ieročiem pašaizsardzībai, kur teikts, ka tikai pilsoņi var iegādātiem šaujamieročus. Un ir likums par medībām, kurš arī darbojās pašreiz Latvijā un kurā ir teikts, ka medību ieročus var lietot visi Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji. Tā ir pilnīga pretruna starp šiem diviem likumiem. Un tāpēc es domāju, ka, lai mēs šo pretrunu izslēgtu, mums šis labojums jāpieņem un jānosaka, ka Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji medību šaujamieročus var izmantot tikai medībām. Un tad šis jautājums būs pilnīgi skaidrs. Tātad vienādā veidā šo jautājumu traktēt gan likumā par pašaizsardzību, gan arī likumā par medībām. Un pēdējais, ko es gribētu teikt. Varbūt daudzi kolēģi nezina, ka, ieviešot šo labojumu, mēs jau līdz ar to netaisāmies kaut ko papildus apbruņot. Absolūti ne, jo visi republikas pastāvīgie iedzīvotāji, kuri ir mednieki un kuri saņēmuši mednieku apliecības, pašreiz lieto šos medību šaujamieročus medībās. Tātad mēs tikai sakārtojam savu likumdošanu un akceptējam to stāvokli, kurš faktiski šodien eksistē.

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Pēc tam — Oskars Grīgs otrreiz.

A.Žīgurs (LNNK). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šis likums ir par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai. Medību likumi mums jau tika pieņemti, un ir sporta ieroči arī. Labi, par tiem jau mums... Mēs tagad runājam, vai mēs varam atļaut šādus ieročus — gāzes pistoles, vītņstobra un gludstobra šaujamos — nepilsoņiem dot. Nu nevar dot nepilsoņiem! Bet, ja viņi ir kāda medību delegācija no ārzemēm, saprotams, ir mums starptautiski likumi, kuri atļauj šādas medības izvest. Un ir mums sporta sacīkstes, kur ir šaušanas. Arī tie var to darīt, priekš tiem nevajag šādu likumu, kā pašreiz mēs to domājam. Un tāpēc šis likums ir vienkārši jāpārstrādā šiem sešiem deputātiem, kas iesniedz, vai pieciem. Tas ir jāpārstrādā tā, lai mums nebūtu šaubu, ko mēs īsti gribam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs otrreiz, piecas minūtes! Pēc tam — Pēteris Tabūns.

O.Grīgs (LZS). Es atvainojos, es tikai gribēju pateikt vēlreiz. Ja mēs papildinām, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem var būt kaut vai šis bīstamais uguns rīks, agrāk vai vēlāk tas šaus, un mēs nezinām, uz kuru pusi tas šaus. Es pavilku statistiku ārā tieši no medību divstobru bisu pielietošanas noziedzīgos nolūkos, un lielākoties ir pielietoti krieviski tā saucamie "obrezi". Un cik ir nozaudēts no personīgajām mājām un dzīvokļiem medību ieroču, šo gludstobra medību ieroču? Ārkārtīgi liels daudzums, ļoti liels daudzums. Es vēlreiz lūdzu — apdomājiet, vai tiešām mums vajag vēl palielināt negadījumu skaitu? Un vēlreiz atkārtoju, ka lielāko tiesu no šiem ieročiem mēs nevaram klasificēt tā, ka medību ierocis nav pārveidojams. Ar likumu nekā mēs nevaram. Nu, apgriezīs stobrus un viss būs kārtībā, būs ērti zem mēteļa nēsāt. Tas nav medībām, šos ieročus izmanto noziedzīgos nolūkos, un neradīsim vēl lielāku bāzi noziedzīgajai pasaulei. Nu neradīsim! Tie, kas šeit iestājas par to — lai nedod Dievs, ka jūs kādreiz gadīsieties stobra priekšā, tieši medību bises priekšā! Parasti liktenis tā lemj. Kad jūs trāpīsieties stobra priekšā, tad redzēsim.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK). Es jau trešo reizi esmu tribīnē, lai aicinātu jūs apdomāties... Es pagaidīšu, kad kolēģi nomierināsies... Es pastāvēšu pusstundu... Un tāpēc es esmu trešo reizi tribīnē un aicinu jūs — apstājieties, kolēģi deputāti, un ieklausieties vārdos, ko teica Grīga kungs! Viņš zina, ko runā attiecībā uz ieročiem, un, ja viņš teica, ka agrāk vai vēlāk tie šaus... šo nepilsoņu, protams, ne visu, bet vienas daļas rokās esošie, es gribu piebilst, ka viņi gaida, kad varēs šaut. Un ar pilnu atbildību to es saku. Vai mēs esam patiešām aizmirsuši, ka Latvija ir pilna ar revanšu alkstošiem cilvēkiem? Vai patiešām tik ātri mēs esam aizmirsuši 1991. gadu, puča mēģinājumu? Viss tā kā ar ūdeni noskalots, viss ir aizmirsts, nekas nav bijis. Es atgādināšu, ka Latvijā ir 4 tūkstoši, es esmu pārliecināts, apbruņotu, nesen atstātu Krievijas armijas vīru, kuri negrib aizbraukt un slapstās. Kad attiecīgo institūciju cilvēki mēģina sameklēt viņus, viņi slapstās un turpinās slapstīties, un ne jau nu tikai ar dūri kabatā. Neaizmirstiet pašlaik oficiālajā statistikā esošos 22 tūkstošus, kuri saņem atvaļināto armijas virsnieku pensijas, bet viņu ir vismaz trīs četras reizes vairāk. Tā ir tikai oficiālā statistika. Noslēpušos, kuri labprātāk nesaņem šīs pensijas, bet paliek Latvijā, ir daudz vairāk. Un to mēs zinām. Vai to mēs visu drīkstam aizmirst? Un, Breša kungs, nu, neesiet tik naivs, neesiet tik naivs, ka viņi ies tikai zaķus šaut! Nu neesiet tik naivs! Un, ja viņiem tik ļoti gribas šos zaķus šaut, tad lai viņi aizbrauc uz Krieviju pašaut šos zaķus un paņem tur no draugiem, radiem un paziņām. Viņiem vīzas ir, uz Krieviju braukt var pavisam brīvi, robežas ir vaļā. Lai aizbrauc pašaudīties un lai viņi nešaubās, nekas ļauns ar viņiem nenotiks, ja viņi nenošaus Latvijas zaķi. Nekas ļauns nenotiks šiem nepilsoņiem. Paldies! (No zāles: "Nobeigums ir foršs!")

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC). Cienījamie kolēģi, es tomēr aicinātu... Es domāju, arī būšana par deputātu, tas sevišķi attiecas uz Žīgura kungu, un būšana par pilsoni neatbrīvo no mācēšanas lasīt. Ja cilvēks ir pilsonis, viņam tomēr jāmāk lasīt. Un es domāju, ka šinī gadījumā, it sevišķi, ja viņš ir deputāts. Un vajadzētu tomēr izlasīt un runāt par to likumprojektu, kas ir uzrakstīts, nevis par totāliem apbruņojumiem, par ieročiem un tādām lietām.

Runa ir par ļoti precīzu punktu, par cilvēkiem, kas ir medību ieročus ieguvuši lietošanā. Tātad tie ir cilvēki, kas ir mednieku biedrībās, tie ir cilvēki, kas atbilstoši likumam par medībām ir izgājuši visas tās pārbaudes stadijas. Un tie nebūt nav tie cilvēki, par kuriem te runāja Tabūna kungs, šie 4 tūkstoši virsnieku, uz kuriem vispār nekādi nevar tikt attiecināts šis likums... Jā, bet tās ir medību bises, viņiem ir jāiegādājas tās... Nē, tās, protams, ir... Bet tad es, Tabūna kungs, aicinu iesniegt priekšlikumu arī tomēr aizliegt nepilsoņiem dakšiņas un nazīšus, jo, ziniet, tie nazīši var durt un dakšiņas arī var durt... Nu, mēs jau varam iet ļoti tālu tādā ziņā.

Kas attiecas uz tiem draudiem... Es zinu, es saprotu, ka virkne deputātu jūtas nekomfortabli tāpēc, ka mēs vairs nebaidāmies. Tabūna kungs, protams, jā, jums ir ļoti nepatīkami, ka Breša kungs vairs nebaidās vai ka es nebaidos. Bet, ziniet, es domāju, ka mums pietiktu varbūt baidīties un vajadzētu uzsākt normālu dzīvi. Es saprotu, ka ir politiskie spēki, kas gribētu, lai tauta, vai sabiedrība nemitīgi dzīvotu bailēs. Viena sabiedrības daļa dzīvotu bailēs no otras sabiedrības daļas. Vieni baidās no virsniekiem, citi, es jums teikšu, Tabūna kungs, baidās no bijušajiem radio darbiniekiem, kas kādreiz propagandēja komunistiskās idejas. Viņi arī ir bīstami, jo viņi arī var pēkšņi nākt ārā un atklāties, un ņemt dakšiņas rokā un durt kādam... Saprotiet, mēs jau varam dzīvot visu laiku paniskās bailēs, bet es domāju, ir beidzies laiks mums baidīties. Un šis likums ir normālas sabiedrības, bezbailīgas sabiedrības likums, kura normāli skatās nākotnē un regulē savu dzīvi. Un es lūgtu to nodot komisijām un normāli apspriest tā iespējamās redakcijas. Iespējama lieta, ko Grīga kungs pacēla, — varbūt tiešām Iekšlietu komisijā var pārrunāt un atrisināt šo jautājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai"" nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, Aizsardzības un iekšlietu komisiju nosakot par atbildīgo komisiju! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 25, atturas — 6. Priekšlikums pieņemts.

Godātie deputāti, jūs saņēmāt Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu "Par darījumu ierobežošanu ar valsts un pašvaldību dzīvojamām mājām". Saeimas Prezidija līdzšinējā prakse ir tāda, ka mēs to esam izsnieguši deputātiem un esam lēmuši par nodošanu komisijām, ja tāda veida priekšlikumi ir ienākuši no pašām komisijām. Un šo likumprojektu iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tāpēc vispirms mums ir jābalso par to, lai iesniegto likumprojektu nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Godāto Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 86. panta 1. punktu, es aicinātu Saeimu šo likumprojektu nenodot... tātad nenodot atkārtoti atbildīgajai komisijai, bet iekļaut šodienas darba kārtībā. Par secību es runāšu tad, kad būs šis jautājums izlemts šeit, Saeimā.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, Lagzdiņa kungs, precizēsim jūsu priekšlikumu! Mēs tagad runājam par Saeimas Prezidija atzinumu, un Prezidijs jau ierosina viņu izskatīt. Un mēs līdzšinējā praksē... Tā jau ir iekļaušana darba kārtībā, ja mēs balsojam tagad par nodošanu komisijai. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Sākot ar pagājušā gada 1. septembri, spēkā ir Saeimas Kārtības ruļļa 86. panta pirmās daļas redakcija, kurā ir teikts: ja likumprojektu ir izstrādājusi komisija, kuru Saeima noteikusi par atbildīgo, likumprojekts virzāms izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Tādēļ es arī aicinātu to, nenodot otrreiz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, iekļaut šodienas darba kārtībā.

Sēdes vadītājs. Paldies, bet es jums paskaidroju, ka mums vispirms ir jāpieņem lēmums, ka Saeima piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam. To mēs visu laiku šeit darām, ka mēs viņu nododam Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Un, līdz ko Saeima ir pieņēmusi tādu lēmumu, jums saskaņā ar šo Kārtības ruļļa pantu ir tiesības ierosināt tūlīt iekļaut viņu darba kārtībā un izskatīt. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu šo iesniegto likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā! Lūdzu, balsojiet! Kaut gan iebildumu nebija un nebija nepieciešamības balsot, es lūdzu visus nobalsot, ja jau tā ir iznācis mums. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 1, atturas — 11. Pieņemts.

Vai deputātiem ir iebildes, ja šis likumprojekts tiek iekļauts darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā? Nav iebilžu? Līdz ar to likumprojekts iekļauts darba kārtībā izskatīšanai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija tālāk var lemt par tā izskatīšanas secību un attiecīgi ierosināt Saeimai, ja tāda nepieciešamība būs un jūs to uzskatīsiet par vajadzīgu.

 

Atbildes uz deputātu jautājumiem. Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministra J.Vaivada atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Zīgerista, Kušneres, Saulīša un Puriņas jautājumu par jaunizstrādātajā izglītības likuma projektā paredzēto pamatskolu reorganizāciju. Lūdzu, Jānis Vaivads — ministrs!

J.Vaivads (izglītības, zinātnes ministrs). Godāto priekšsēdētāj, godātie deputāti! Vispirms jau pateicos par ieinteresētību, tieši runājot par jaunizstrādāto izglītības likuma projektu. Bet atbildot konkrēti uz jautājumiem, paskaidroju sekojošo. Rajonu skolu valdēm tik tiešām tika izsūtīta Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības un zinātnes iestāžu pārvaldes vēstule šā gada17. janvārī ar lūgumu izteikt savu viedokli par divplūsmu skolu tīkla racionālu optimizāciju. Šāda tipa lauku skolās bieži vien latviešu plūsmā klases ir normāli piepildītas, bet krievu plūsmas klasēs ir ļoti mazs skolēnu skaits, pat 2 līdz 5 skolēni. Piemēram, Neretas vidusskolā ir tikai viena klase ar krievu mācībvalodu, kurā ir 3 skolēni, pārējās klasēs — 1 līdz 2. Staiceles pamatskolā un pat Salacgrīvas vidusskolā ir tikai viena klase ar krievu mācībvalodu, kas nokomplektēta atbilstoši esošajiem normatīviem. Kopumā Latvijā 23 klases, kurās mācības nenotiek valsts valodā, ir ar 1 skolēnu klasē. Tāpēc ir jānoskaidro, vai racionālāk nav šīs mazskaitlīgās klases apvienot ar līdzīgām klasēm blakus pagastu skolās, tas ir, tieši sakārtojot skolu tīklu jau pamatskolas līmenī. Pie tam saņemtās atbildes no dažādām pašvaldībām ir ļoti pretrunīgas, un šeit es gribu piezīmēt, ka, pamatskolas līmenī, protams, pašvaldības ir tiesīgas arī lemt par to, vai šādas klases uzturēt, vai neuzturēt no saviem līdzekļiem pat tad, ja tās ir mazākas par noteiktajiem normatīviem.

Paskaidrojot šādas vēstules likumību, kas ir viena no jautājuma sastāvdaļām, teikšu, ka tas nav saistīts ar jauno izglītības likumu, kas vēl pagaidām nav stājies spēkā un kam nav juridiska pamata, bet tas saskan ar esošā, spēkā esošā izglītības likuma 8. pantu, kur ir normētas tiesības atvērt klases.

Tālāk, atbildot uz jūsu jautājumu par Latvijas izglītības likuma projektu, paskaidroju, ka likumprojekta darba grupa ir izanalizējusi visus līdz šā gada februāra vidum ienākušos priekšlikumus. Daudzi no tiem ir iestrādāti izglītības likuma projekta pārstrādātajā, arī uzlabotajā un papildinātajā variantā. Šis process, protams, turpinās. Patlaban izglītības likuma projekts ir nosūtīts atsauksmei visām ministrijām, Izglītības vadītāju asociācijai, arī Pašvaldības savienībai, arodbiedrībām. Un jums rakstiskajā atbildē tātad ir arī uzskaitīti tie precizējumi, pie kuriem patlaban strādā tieši saistībā ar izglītības likumu.

Viena no problēmām, protams, ir jautājums par pamatskolas reorganizāciju, par pāreju no sistēmas 5 + 4 uz sistēmu 6 + 3... Jā, šis pasākums jeb šī reforma nav veicama viena gada laikā, un tātad izglītības likuma pārejas noteikumi paredz, ka šāda pamatizglītības reforma ir pabeidzama līdz 2001. gada 1. jūlijam.

Tāpat attiecībā uz izglītības likuma projektu... Tā 6. panta norma paredz, ka Latvijas Republikā obligāta ir pamatizglītība vai tās iegūšanas turpināšana līdz 16 gadu vecumam, kas ir jauna norma, salīdzinot ar iepriekšējo 15 gadu vecumu. Šāda norma, protams, būs saistoša gan valstij, gan pašvaldībām, gan citām juridiskajām un fiziskajām personām, kas darbosies izglītības jomā.

Ja runājam par valsts kompetences nodrošināšanu pamatizglītības līmenī, tad, protams, arī jaunais likumprojekts to paredz veselā virknē pantu. Tie ir arī jums rakstiskajā atbildē uzskaitīti. Tātad tie regulē šo valsts kompetenci, un līdz ar to arī šī jautājuma daļa, šī problēmas daļa, protams, jaunajā likumprojektā ir sakārtota. Bet tas viss attiecas... mana atbilde lielā mērā attiecas uz izglītības likuma projektu. Es, protams, esmu priecīgs, ka deputāti jau savlaicīgi iepazīstas ar šo projektu, un esmu gatavs arī vienmēr diskutēt, un laipni aicinu arī turpmāk aktīvi sekot tam, bet attiecībā uz šā likumprojekta jautājuma izskatīšanu Saeimā es domāju, ka tas ir mazliet pretrunā ar to, ka izskatāms tas, kas ir iekļauts darba kārtībā. Ja šis izglītības likuma projekts būtu izgājis visas iepriekšējās sagatavošanas procedūras, nonācis līdz Saeimai un iekļauts Saeimas darba kārtībā, tad es saprastu. Bet jau tagad jautājuma formā apspriest izglītības likuma projektu, es domāju, ir mazliet priekšlaicīgi. Galu galā, ja mēs runājam tagad par katru atsevišķu normu šajā izglītības likuma projektā, par tās pieņemamību vai nepieņemamību, tad es varu atbildēt, ka beigu beigās šis izglītības likuma projekts jums, vienalga, būs šeit arī jāizdebatē un jāpieņem. Tā ka ar šo jautājumu mēs varbūt mazliet priekšlaicīgi jau sākam. Bet es pret to neiebilstu, lūdzu, mēs varam jau sākt diskutēt par jaunā izglītības likuma projektu. Paldies! Tā ir mana atbilde uz šo deputātu jautājumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātu iesniegumi debatēm nav? Līdz ar to jautājums izskatīts.

Latvijas Republikas aizsardzības ministra J.A.Trapāna atbilde uz Saeimas deputatu Grota, Lakševica, Grīga, Gundara Bērziņa un Brūvera jautājumiem par Čehijas ieroču dāvinājuma izmantošanu Aizsardzības spēku sapieru bataljonam. Lūdzu!

J.A.Trapāns (aizsardzības ministrs). Augsti godātais priekšsēdētāj! Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Es atbildēšu vispirms par sapieru bataljonu. Notikums ir tas, ka, izveidojot inženieru sapieru bataljonu, tas tagad ir arī iekļauts jaunizveidotajā mobilo strēlnieku brigādē un janvāra mēnesī tika pārcelts no Salaspils uz Ādažu garnizonu. Patlaban notiek bataljona reorganizācija, kuras mērķis ir padarīt bataljonu labāk rīcībspējīgu, izmantojot Ādažus kā labāku dislokācijas vietu. Mums notiek arī bataljona bruņojuma, un speciālās tehnikas izvērtēšana un inventarizācija, rūpējamies, lai mums būtu labāka bataljona virsnieku un personālsastāva profesionālā un speciālā izglītošana.

Otra jautājuma daļa ir par Čehijas Republikas piesūtītajiem ieročiem. Es tos uzskaitīšu. Mums ir divdesmit seši 100 milimetru lielgabali ar 5 tūkstošiem šāviņu, divdesmit seši 120 milimetru mīnmetēji; ir 12,7 milimetru ložmetēji ar attiecīgajām patronām. Tas ir īss uzskaitījums. Bet tagad dažas piezīmes par to. Par tiem pašiem lielgabaliem un ieročiem.

1. Vai tie lietojami? Jo šur tur presē vai citur medijos ārpus Latvijas parādījies apgalvojums, ka šie ieroči neesot lietošanas kārtībā. Šī informācija jau tika izplatīta ilgi pirms tam, kad šie ieroči pienāca Latvijā, un tā ir apzināta nepatiesība.

2. Vai šie ieroči vispār der mūsu arsenālā, vai tie ir paredzami un lietojami mūsu Nacionālo bruņoto spēku izveidē? Atbilde. Tie ir tieši tādi, kādi ir vajadzīgi. Tie ir 100 milimetru prettanku un pretaviācijas lielgabali, kas lietojami arī kā krasta apsardzes lielgabali.

Pārvērtējot mūsu attīstības vajadzības, Latvijas un visu Baltijas valstu vajadzības, kopā ar NATO lietpratējiem, mēs konstatējām, ka mūsu arsenālā ir vajadzīgi šie 100 milimetru prettanku lielgabali, kā arī 120 milimetru mīnmetēji. Tātad tie ir vajadzīgi, tos mēs varam izmantot un tos mēs jau varam sākt izmantot mūsu Nacionālo bruņoto spēku — aizsardzības spēku un zemessardzes vienību apmācībai Ādažu poligonā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai deputati ir pieprasījuši debates? Nav pieprasījuši. Līdz ar to jautājums ir izskatīts.

Imants Daudišs — Saeimas sekretārs. Lūdzu nolasīt jautājumu!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Deputātu jautājums Ministru prezidentam Gaiļa kungam, Monopoldarbības uzraudzības komitejas vadītājai Rudušas kundzei. "Deputātu jautājums. Latvijas Zemnieku savienības deputāti ir par stabilu, pasaules tirgū konkurētspējīgu nacionālo aviokompāniju. Zemnieku savienības frakcijas deputāti kategoriski nepiekrīt tādas nacionālās aviokompānijas izveidošanai, kur apstākļu sagadīšanās rezultātā Latvija var zaudēt akciju kontrolpaketi un līdz ar to arī kontroli pār šo kompāniju. Lūdzam sniegt atbildi uz šādiem jautājumiem:

1. Kādi ir Latvijas nacionālās aviokompānijas terminu skaidrojumi?

2. Uz kādiem principiem tiks izveidota Latvijas nacionālā aviokompānija?

3. Kā Latvijas nacionālās aviokompānijas izveidošana ir saskaņota ar likumu "Par aviāciju" un likumu "Par konkurences un monopoldarbības ierobežošanu?"

Saeimas deputāti Mārtiņš Ādams Kalniņš, Jānis Kokins, Oskars Grīgs, Pauls Putniņš, Ilmārs Dāliņš."

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Mārim Gailim un Monopoldarbības uzraudzības komitejas vadītājai Rudušas kundzei.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrējamies! Lūdzu, reģistrējamies! Imantu Daudišu - Saeimas sekretāru, lūdzu, nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Saeimas sēdē nepiedalās Andris Ameriks, Igors Bukovskis, Jānis Jurkāns, Ludmila Kuprijanova, Voldemārs Novakšānovs, Andris Piebalgs...

Sēdes vadītājs. Andris Piebalgs ir zālē.

I.Daudišs. Andris Rozentāls, Anta Rugāte, Juris Sinka, Joahims Zīgerists. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30, pusdiviem.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 45 deputāti. Sakarā ar to, ka zālē nav deputātu kvoruma, sēdes pārtraukums uz piecām minūtēm.

Zālē nebija kvoruma, tāpēc sēde tika pārtraukta uz piecām minūtēm. Lūdzu vēlreiz reģistrēties kvorumam! Reģistrējieties, lūdzu! Lūdzu rezultātu! 56 deputāti. Turpinām sēdi!

Saeimas Prezidijs saņēmis piecu deputātu iesniegumu. Gundars Bērziņš, Kokins, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Oskars Grīgs un Rozentāls lūdz iekļaut Saeimas šā gada 9.marta sēdes dienas kārtībā lēmuma projekta izskatīšanu "Par lēmuma pieņemšanu valsts garantēto aizdevumu atmaksas termiņu pagarināšanā". Klāt pievienoti desmit deputātu paraksti un lēmuma projekts. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Iekļaujam darba kārtībā.

 

Izskatām nākamos jautājumus. Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Lēmuma projekts "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu iecelšanu". Juridiskā komisija. Aivars Endziņš — komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra iesniegumu "Par dažu rajonu un pilsētu tiesu tiesnešu iecelšanu". Vispirms Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumu par Sandras Bakmanes iecelšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi. Jums visi materiāli ir izdalīti. Tur ir gan šis iesniegums, gan raksturojums, gan tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmums, gan arī izziņa par darba gaitām. Es gribētu jūs informēt, cienījamā Saeima, ka Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai iecelt Sandru Bakmani par Valmieras rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu! Aizklāts balsojums. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 4, atturas - 3. Sandra Bakmane iecelta par Valmieras rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra iesniegumu par Sandras Briķes iecelšanu par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi. Jums ir izdalītas visas nepieciešamās izziņas, un Juridiskā komisija, uzklausījusi pašu pretendenti, vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai iecelt Sandru Briķi par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par komisijas priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 2, atturas - 3. Sandra Briķe iecelta par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra iesniegumu par Ilanas Goreļikas iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Iepazinusies ar lietas materiāliem un uzklausījusi pašu pretendenti, Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai iecelt Ilanu Goreļiku par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 3, atturas - 7. Ilana Goreļika iecelta par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra iesniegumu par Doloresas Jākabsones iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi un tāpat vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai iecelt Doloresu Jākabsoni par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Rezultātu! Par - 48, pret - 2, atturas - 5. Doloresa Jākabsone iecelta par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Kārļa Venckava iecelšanu par Ventspils rajona tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija, iepazinusies ar visiem izziņas materiāliem un uzklausījusi pašu pretendentu, vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai iecelt Kārli Venckavu par Ventspils rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 2, atturas - 6. Kārlis Venckavs iecelts par Ventspils rajona tiesas tiesnesi. Vēlam tiesu tiesnešiem veiksmīgu darbību un pārejam pie nākamā jautājuma — "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu administratīvo tiesnešu iecelšanu".

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra iesniegumu par Vladislava Čerapa iecelšanu par Jēkabpils rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Arī iepazinusies ar lietas materiāliem un uzklausījusi pašu pretendentu, uzdevusi jautājumus, Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai iecelt Vladislavu Čerapu par Jēkabpils rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - 7. Vladislavs Čeraps iecelts par Jēkabpils rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Dagmāras Skudras iecelšanu par Rēzeknes pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi un arī vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai iecelt Dagmāru Skudru par Rēzeknes pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 2, atturas — 7. Dagmāra Skudra iecelta par Rēzeknes pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi. Vēlam tiesu! Administratīvajiem tiesnešiem sekmīgu darbu!

Nākamais ir lēmuma projekts "Par Daugavpils pilsētas tiesas tiesneses I.Vozņukas pirmstermiņa atbrīvošanu no amata".

A.Endziņš. Cienījamā Saeima! Lai cik skumīgi tas būtu, bet kārtējo reizi mums ir jāizskata arī jautājums par pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, jo ar šādu iesniegumu pie tieslietu ministra ir griezusies Daugavpils pilsētas tiesas tiesnese Inna Vozņuka. Un Juridiskajai komisijai nekas cits neatliek, kā rekomendēt cienījamai Saeimai atbrīvot Innu Vozņuku pirms termiņa no Daugavpils pilsētas tiesas tiesneses amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Pār — 57, pret — 2, atturas — 2. Inna Vozņuka ir atbrīvota no Daugavpils pilsētas tiesas tiesneses amata pēc pašas vēlēšanās.

A.Endziņš. Paldies cienījamai Saeimai!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — "Par izmaiņām Saeimas Prezidija sastāvā". Lēmuma projekts "Atsaukt 5.Saeimas deputātu Zigurdu Tomiņu no Saeimas Prezidija locekļa un Saeimas sekretāra biedra pienākumiem sakarā ar viņa iesniegumu". Lūdzu zvanu! Balsojums aizklāts. Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 6, atturas — 11. Zigurds Tomiņš ir atsaukts no Saeimas Prezidija locekļa un Saeimas sekretāra biedra pienākumiem sakarā ar viņa iesniegumu.

Nākamais jautājums mūsu darba kārtībā ir 46. punkts. Es atvainojos, 35. punkts lēmuma projekts "Par deputātu mandātu atjaunošanu". Deputāts Budovskis — Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK). Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es runāju Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā. Attiecībā uz šo lēmuma projektu atsaukt Saeimas 1994.gada 28.aprīļa lēmumu "Par Saeimas deputātu Andrejeva, Inkēna, Kreitusa, Mīlberga un Siliņa mandātu darbības apturēšanu" es vēlos sniegt sekojošu informāciju deputātiem kā pārdomām, tā arī izspriešanai.

Pirmkārt, pagājušā gada 27.aprīļa plenārsēdē, kurā mēs izskatījām šo jautājumu, Mandātu un iesniegumu komisija iesniedza lēmumprojektu, kurš sastāvēja no diviem punktiem un kurā bija aicinājums Saeimas ātrāk izstrādāt un izskatīt likumprojektu "Par bijušās PSRS valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības fakta ar to konstatēšanu". Tanī pašā sēdē parādījās šī Mandātu un iesniegumu komisijas lēmuma projekta papildinājumi, pie tam divi. Viens no tiem bija dokuments nr.474—a, kuru bija parakstījuši deviņi deputāti un kura formulējumā bija izteikts priekšlikums par 3.punkta ienešanu šajā lēmuma projektā. Šis 3.punkts ietvēra priekšlikumu pārtraukt minēto deputātu mandātu darbību līdz tiesas spriedumam par sadarbības ar VDK fakta pierādīšanai. Šajā gadījumā kā devītais šo iesniegumu ir parakstījis Alfreds Čepānis. Es to pieminu konkrēti tādā sakarā, lai tālāk risinātu jautājumu un jūs informētu, kas ir mainījies par šo laiku, kas ir noticies, kādas ir pamatnostādnes, ka deputāti ir izmainījuši savu viedokli, orientējoties uz to, ka tiesas spriedums būs tas, kas noteiks tālāko deputātu likteni. Vēl nākamais dokuments — nr.477, kuru mēs tajā pašā 27.aprīlī izskatījām, bija ļoti līdzīga rakstura. Tas arī kā 3.punktu šajā lēmuma projektā ieteica apturēt deputātu Andrejeva, Inkēna un pārējo deputātu mandātu darbību Latvijas Republikas 5.Saeimā līdz tiesas lēmuma pieņemšanai. Šeit šo dokumentu, pirmkārt, ir parakstījis un savas frakcijas vārdā izteicis domas Edvīns Kide. Tātad faktiski pēc šī projekta arī tika pieņemts 3.punkts šajā lēmuma projektā. Es arī šeit gribētu jautāt — kas ir izmainījies pa šo laiku? Jo faktiski lietas virzība, piecu deputātu lietas virzība ir stipri gājusi uz priekšu, tā ir bijusi rezultatīva.

Es konkrēti gribētu minēt sekojošus faktus. Tātad bijušais deputāts Andrejevs ir atzinies sadarbības faktā un nolicis savu mandātu, tātad deputāta darbība ir beigusies. Par deputātu Inkēnu pasludināts spriedums, kurā ir noliedzošs slēdziens par sadarbību. Šis spriedums ir stājies spēkā, un deputāts Inkēns ir zālē un piedalās Saeimas darbā. Tātad ir palicis jautājums par trim deputātiem, kuru likteņus vajadzētu tiesas spriedumam noteikt. Arī šajā gadījumā ir sperti vairāki soļi, lai šo jautājumu atrisinātu. Pirmkārt, es gribētu jums minēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāja Guļāna kunga atbildi uz Mandātu un iesniegumu komisijas pieprasījumu par šī jautājuma virzību. Tātad atbilde ir sekojoša. Saeimas deputāta Milberga lieta nozīmēta atkārtotai izskatīšanai pirmajā instancē — Jūrmalas pilsētas tiesā šī gada 10.martā. Tātad jautājums tiek izskatīts rīt. Kreitusa kunga lieta atkārtotai izskatīšanai nozīmēta šī gada 20.martā Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Par deputāta Siliņa lietas atkārtotu izskatīšanu mums nav informācijas, bet 2.martā kasācijas protests tika apmierināts. Tātad šis datums var tikt nozīmēts, jau ir nozīmēts tuvākajās dienās.

Tālāk tomēr, lai radītu pilnīgu priekšstatu par to, kas ir izdarīts un kā šīs lietas ir virzījušās, es atļaušos deputātiem atgādināt varbūt visu to procesuālo pusi, kādā veidā mēs esam virzījušies un kādā veidā esam tuvinājušies tiesas spriedumam. 1991.gada 24.augustā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma lēmumu par PSRS valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanu Latvijas Republikā. Likvidētās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas operatīvo arhīvu un kartotēkas pārņēma speciāla Latvijas Republikas Augstākās padomes izveidota komisija. 1992.gada 25.martā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma lēmumu par konvenciālo tiesību normu izpildi Latvijā attiecībā uz noziegumiem pret cilvēci un nolēma totalitāro režīmu, šeit jāpiebilst — komunistiskā režīma un nacionālsociālistiskā režīma, — izdarīto noziegumu izmeklēšanas organizēšanai, vadīšanai un materiālu nodošanai tiesai izveidot līdz 1992.gada 31.martam Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisiju, kura pilnvarota organizēt Totalitārisma seku dokumentēšanas centru. 1993.gada 16.martā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma lēmumu par VDK un PSKP, arī LKP, materiālu dokumentēšanu un nolēma,ka bijušās VDK un PSKP (LKP) dokumentus, materiālus un citu informāciju, arī tos materiālus, kas atrodas glabāšanā Augstākajā padomē, inventarizē un dokumentē Augstākās padomes Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisija, un pilnvaroja Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisiju pieprasīt no jebkuras personas un netraucēti saņemt jebkura veida informāciju un dokumentus attiecībā uz VDK un PSKP (LKP) darbību. 1993.gada 16.martā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu par grozījumiem Latvijas Republikas likumā par 5.Saeimas vēlēšanām, izsakot Saeimas vēlēšanu likuma 21.pantu sekojošā redakcijā: "Par deputāta kandidātu var pieteikt ikvienu Latvijas Republikas pilsoni, kaut arī viņš nedzīvo vēlēšanu apgabalā, kurā pieteikts par kandidātu, ja viņš Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā ir parakstījis paziņojumu, ka nav bijis un šobrīd nav PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas — PSRS tiesību mantinieces un citu valstu drošības dienestu vai armijas izlūkdienestu vai pretizlūkošanas štata vai ārštata darbinieks, kā arī šo iestāžu aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs. Šis paziņojums jāpievieno kandidātu sarakstam. Par kandidātiem nedrīkst pieteikt tos Latvijas Republikas pilsoņus, uz kuriem attiecas šī panta pirmajā daļā minētā paziņojuma nosacījumi, kā arī tos, kuru tiesības darboties valsts varas un pārvaldes institūcijās ir ierobežotas citos likumdošanas aktos." 1993.gada 5.un 6.jūnija vēlēšanās Georgs Andrejevs, Roberts Milbergs, Kreituss, Edvīns Inkēns un Andrejs Siliņš tika ievēlēti par deputātiem Latvijas Republikas 5.Saeimā. 1993.gada 5.jūlijā Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisija, apskatot Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā atrodošos LPSR VDK materiālus, atklāja tajos ziņas par Milberga, Kreitusa, Andrejeva, Siliņa un Inkēna aģentūras kartotēkas kartiņām, par ko tajā pašā dienā tika ziņots 5.Saeimas pagaidu Mandātu darba grupai. Taču minētie dokumenti Saeimā netika pieņemti līdz pastāvīgās Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas apstiprināšanai. 1993.gada 23.septembrī Latvijas Republikas 5.Saeima pieņēma paziņojumu uzdot Mandātu un iesniegumu komisijai saņemt no Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas materiālus par Saeimas deputātu iespējamo sadarbību ar VDK, izstrādāt priekšlikumus par deputātu mandātu anulēšanu un kopā ar ģenerālprokurora atzinumu par VDK dokumentu autentiskumu tos iesniegt Saeimai. Pēc Saeimas 1993.gada 20.septembra paziņojuma LPSR VDK dokumenti, kas attiecas uz Milbergu, Siliņu, Kreitusu, Inkēnu, un Andrējevu, 1993.gada 29.septembrī tika nodoti Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijai, kura uzaicināja šos deputātus. Uz jautājumu, vai no Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas saņemtajos materiālos esošā informācija pēc būtības ir patiesa, visi atbildēja noraidoši. 1993.gada 3.novembrī šos materiālus Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija nodeva Latvijas Republikas ģenerālprokuroram dokumentu autentiskuma noskaidrošanai. 1994.gada 27.aprīlī Latvijas Republikas ģenerālprokurors Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijai un Saeimai iesniedza paziņojumu, ka Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošie aģentūras uzskaites dokumenti, kas satur informāciju par Milberga, Kreitusa, Siliņa, Inkēna un Andrejeva sadarbību ar VDK, ir autentiski. 1994.gada 27.aprīlī Saeima savā sēdē pārtrauca Andrejeva, Milberga, Kreitusa, Siliņa un Inkēna mandātu darbību līdz tiesas spriedumam par sadarbības ar VDK fakta pierādīšanu. 1994.gada 21.jūnijā Saeimas Prezidijs pieņēma lēmumu par pieteikumu iesniegšanu Rīgas pilsētas prokuratūrai par deputātu Andrejeva, Milberga, Kreitusa, Siliņa un Inkēna sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu. Saeimas Prezidijs kļūdaini pieteikumu nosūtīja Rīgas pilsētas prokuratūrai. Šis lēmums reabilitācijas un specdienesta lietu prokuratūrā tika saņemts 1994.gada 13.jūlijā. 1994.gada 18.jūlijā tika ierosinātas pārbaudes lietas. Deputāts Georgs Andrejevs atzina sadarbības faktu un nolika deputāta mandātu. Šajā sakarībā jāatzīmē, ka prokuratūrai nebija iespēju veikt izmeklēšanas darbību attiecībā uz augstāk minētajiem deputātiem, lai noteiktu viņu apzinātās slepenās sadarbības ar VDK faktu, jo minētajā lēmumā tas nebija noteikts. Šāda iespēja radās tikai tad, kad tika pasludināts 1994.gada 2.jūnija likums par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu. Minētais likums noteica pirmstiesas pārbaudes termiņu uz diviem mēnešiem, bet izņēmuma gadījumā ģenerālprokurors šo termiņu var pagarināt līdz sešiem mēnešiem.

Šajā sakarībā gribētos nedaudz pakavēties pie jautājumiem par procesuālajiem pirmstiesas pārbaudes termiņiem un tiem apstākļiem, kas tieši vai netieši ietekmēja pārbaudāmo lietu ilgo procesu.

Pārbaudes lieta par Inkēna sadarbības fakta konstatēšanu ar VDK 1994.gada 14.oktobrī tika nosūtīta Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai. Ar lietas materiāliem Inkēns iepazinās no 1994.gada 8.oktobra līdz 1994.gada 14.oktobrim. Tiesa apzinātās...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, ja jūs dzirdat signālu, tad ir jālūdz laiks pagarinājumam!

M.Budovskis. Jā. Es lūdzu laiku pagarinājumam — piecas minūtes. (Starpsauciens no zāles: "Lai runā!")

Sēdes vadītājs. Vai nav iebilžu, ja deputāts turpina piecas minūtes? Lūdzu!

M.Budovskis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, ir iebildes, tātad balsosim. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par runas laika pagarināšanu deputātam Budovskim par piecām minūtēm! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 4, atturas — 4. Priekšlikums pieņemts, laiks pagarināts, piecas minūtes.

M.Budovskis. Paldies! Tad es atkārtoju. Inkēns iepazinās ar šiem materiāliem no 1994.gada 8.oktobra līdz 14.oktobrim. Tiesa viņu apzinātā sadarbībā ar VDK attaisnoja, jo VDK darbinieks Ločmelis tiesā mainīja liecību un paziņoja, ka viņš ziņojumu par aģentu Uģi ir safabricējis, un prokurore Leičenko atteicās no tālākas apsūdzības uzturēšanas šajā daļā. Tātad deputāts Inkēns ir mūsu zālē un piedalās darbā.

Pārbaudot lietu par Siliņa sadarbības faktu ar VDK, kas ierosināta augstāk minētajā datumā, tas ir, 1994.gada 28.septembrī, sastādīts atzinums. Pārbaudes lieta tika pagarināta uz 10 dienām, jo Siliņam nomira tēvs, tāpēc nevarēja izdarīt attiecīgās izmeklēšanas darbības. 1994.gada 29.septembrī Siliņš sāka iepazīties ar pārbaudes materiāliem. Ņemot vērā, ka Siliņš ar pārbaudes materiāliem iepazinās ne katru dienu, aizbildinādamies ar laika trūkumu, šī iepazīšanās turpinājās līdz 1994. gada 9. novembrim. 1994. gada 10. novembrī pārbaudes lieta tika nosūtīta izskatīšanai Rīgas rajona tiesai, kura to savukārt pārsūtīja Siguldas tiesai, bet no Siguldas tiesas tā tika nosūtīta atpakaļ uz Rīgas rajona tiesu. Laikā no 1994. gada 5. decembra līdz 1995. gada 31. janvārim Rīgas rajona tiesa izskatīja Siliņa pārbaudes lietu, atzīstot, ka nav notikusi slepena apzināta Siliņa sadarbība ar VDK, bet nenoliedzot viņa kā aģenta uzskaites dokumentu autentiskumu.

Tālāk. Jūs jau zināt, ka ir Prokuratūras kasācijas protests, kas ir apmierināts, un, kā sākumā es minēju, lieta tiek izskatīta. 1995. gada 6. februārī saskaņā ar likumu Prokuratūra iesniedza kasācijas protestu.

Nākošais. 1994. gada 18. jūlijā tika ierosināta pārbaudes lieta par Kreitusa sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu, kura tika pabeigta tā paša gada 13. oktobrī un nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, kas šo lietu izskatīja laikā no 1994. gada 2. novembra līdz 1994. gada 16.novembrim, attaisnojot Kreitusu apsūdzībā par apzinātu sadarbību ar VDK, bet arī atzīstot Kreitusa aģentūras uzskaites dokumentu autentiskumu. Tālāk bija kasācijas protests un tālāka izskatīšana tiesā.

1994. gada 18. jūlijā tika ierosināta pārbaudes lieta par Milberga sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu. Milberga slimības dēļ šīs lietas izskatīšana tika pagarināta un pabeigta 1994. gada 11. oktobrī. Tālāk bija tiesas process, kurā atzina, ka nav notikusi Milberga apzināta slepena sadarbība ar VDK. Tiesa attaisnoja viņu šajā daļā, bet atzina arī Milberga aģentūras uzskaites dokumentu autentiskumu. Tālākais — arī kasācijas protests, ko Augstākā tiesa apmierinājusi.

Cienītie kolēģi, šajā brīdī faktiski notiek viens no pēdējiem etapiem visa šī jautājuma atrisināšanā. Tātad tiesa teiks savu spriedumu, kā tas ir noteikts mūsu Saeimā pieņemtajā lēmumā. Līdz ar to, cienītie kolēģi, šinī gadījumā, es domāju, ir divi morāli aspekti. Ir ļoti grūti teikt, kā tas ir savienojams — šobrīd it kā atkal ar Saeimas lēmumu atjaunot šo mandātu darbību. Tā ir zināma nekonsekvence, bet, ja tā būtu nekonsekvence attiecībā pret mums pašiem, tad tā būtu viena lieta. Šeit ir nekonsekvence attiecībā pret deputātiem. Viens deputāts ir atzinies sadarbības faktā, otrs ir attaisnots, un sēž šeit un trīs pēc tiesas sprieduma varētu parādīties. Tā ir nopietna lieta.

Nākošais. Augstākā tiesa un Prokuratūra visā pilnībā šo jautājumu izskata un strādā. Tātad, kolēģi, varbūt mēs tomēr ar pietāti izturēsimies pret šo varu. Paldies par uzmanību! Saeima var izlemt.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, "Latvijas ceļš"! Pēc tam — Alfrēds Žīgurs.

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Mēs tikko bijām liecinieki taisnīgai, apsūdzošai prokurora runai, kuru Mandātu komisijas vārdā norunāja šeit cienījamais Budovska kungs. Gari un plaši tika sniegta izziņa, kā šīs lietas virzījās, būtībā Saeima tika aicināta vēlreiz pieļaut to pašu kļūdu, ko Saeima savulaik izdarīja gandrīz gadu atpakaļ, uzņemoties tiesas lomu, tajā pašā laikā it kā aicinot neiejaukties citas varas — tiesu varas — darbībā. Lieta ir tāda, ka es nedomāju šeit tā, kā to dara Budovska kungs, pierādīt, ka, lūk, šīs kartiņas ir autentiskas vai nav autentiskas, ir bijis šis sadarbības fakts vai nav bijis sadarbības fakta. Es tīri no juridiskām pozīcijām gribu runāt tikai par vienu. Proti, Saeima pagājušā gada aprīlī pati pārkāpa likumu. Tur tā lieta! Tāpēc, ka Kārtības rullis neparedz tādu kārtību. Diemžēl tad, kad parādījās šis papildinājums pie Mandātu komisijas sagatavotā lēmuma projekta, es vairs pie vārda netiku, lai skaidrotu to. Diemžēl es tiku apturēts, un rezultātā, cienījamais Budovska kungs, daudzi no tiem, kas nobalsoja "par", faktiski pēc jūsu ziņojuma, pēc ģenerālprokurora ziņojuma saprata tā: ja šīs aģentu kartiņas un reģistrācijas žurnāls ir autentiski, tad fakts pats par sevi ir pierādīts. Un jūs pieminējāt arī likumu par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu. Šis likums arī neparedz to, ka šajā pārbaudes laikā, es gribu uzsvērt — pārbaudes laikā un pārbaudes lietā... Te būtībā ir runa, ka tiesa risina pašreiz juridiska fakta konstatāciju — ir tāds fakts vai nav tāda fakta. Te nav krimināllieta, te tā nav tādā izpratnē, kā jūs to gribat vabūt pasniegt, ka te var būt šī ietekme. Mēs esam vienkārši apturējuši mandātu darbību, maksājam šiem deputātiem algu, un lūk, tas viss velkas jau gada garumā. Un acīmredzot tas arī pārsniegs varbūt gadu. Vai nu konstatēs vai nekonstatēs, bet likums to neparedz. Ne Kārtības rullis, ne likums par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu neparedz šādu kārtību. Kārtības rullis paredz tikai gadījumu, kad deputāts tiek izdots tiesāšanai. Tad Saeima vienlaicīgi lemj, vai ļaut deputātam piedalīties Saeimas plenārsēdēs un komisiju darbā vai ne. Tā ir cita lieta. Un tāpēc nejauciet, šeit nav krimināllieta, te ir pārbaudes lieta, kas tiek veikta. Un acīmredzot vienkārši ir tā, ka gads ir pagājis, deputāti algu saņem, darboties viņi nevar. Ja būs šī fakta konstatācija, lūk, tad atbilstoši darbosies jau Kārtības rullis, mandāti šiem cilvēkiem automātiski tiks anulēti. Taču te ir vajadzīga šī fakta konstatēšana. Bet pēc prokurora Budovska kunga domām liekas, ka viss jau ir skaidrs, un arī no jūsu runas izrietēja apmēram tā: ja nebūtu tāda nejauša gadījuma, ka viens atteicās no savas liecības vai mainīja savu liecību, tad arī Inkēna kungs šeit nesēdētu. Es nezinu, vai mēs kārtējo reizi, Budovska kungs, negribam uzņemties tiesas funkciju? Man liekas, ka mēs tieši šādā veidā, paturot šo lēmumu spēkā, iejaucamies tiesu varas funkcijās. Tiesa ir neatkarīga un neatkarīgi no mūsu šodienas lēmuma par mandātu atjaunošanu šiem trim deputātiem turpinās izskatīt lietu. Un, ja konstatēs, tad jau darbosies likums, bet pašreiz es tomēr aicinātu cienījamos deputātus padomāt par to un neuzņemties kārtējo reizi tiesas funkcijas. Mums ir likumdevēja funkcijas, nevis tiesu varas funkcijas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, mēs visi esam deputāti, un tāpēc varbūt nevajadzētu piesaukt tiesnešus, advokātus un prokurorus, uzrunājot citus.Tagad vārds deputātam Alfrēdam Žīguram, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Pēc tam — deputāts Stašs.

A.Žīgurs (LNNK). Godātais Prezidij, godātie kolēgas! Man ir liels pārsteigums, ka šodien mēs atkal esam izmainījuši 12 likumus un pieprasām vēl mainīt tālāk. Vai tad mēs nestrādājam priekš mūsu Saeimas, priekš mūsu tautas? Mēs tikai mainām likumus, paši spriežam un atkal mainām. Kur tad mēs esam nonākuši? Te deputāts Budovskis un deputāts Endziņš... Viņiem abiem diviem pretēji viedokļi ir. Viens saka, ka iejaucas tiesas procesā, un otrs saka, ka iet tiesas procesam pa priekšu... Tad man gribētos zināt, kurš tad ir pirmais — Saeima vai tiesa? Manas domas ir, ka pašreiz viņi ir tiesas noskaidrošanā, tātad ir tiesa. Mēs taču nevaram atsaukt viņus atpakaļ šeit, pirms mēs dažās dienās varbūt jau iegūsim skaidrību.

Nu, ja nu tagad viss ir tā gājis un Saeimā viņi ir ienākuši, un, kā jūs paši zināt, godājamais Andrejeva kungs teica, ka viņam ir bijusi sadarbība... Saprotams, viņš ir lauzis to mūsu noteikumu, ka nedrīkst būt bijusi sadarbība ar šito kultūras glābšanas biedrību... angļi saka KGB... Tātad jūs redzat, ka tas vēl nav skaidrs un mēs viņus nevaram pašreiz atpakaļ ņemt. Es neesmu tas, kas metīs pirmais viņiem ar akmeni, ka viņi ir vainīgi. No Dieva puses, tas nevarētu būt... Bet, ja cilvēks ir vainīgs, tad viņam pašam to vajadzēja apzināties, jo sods viņam nekāds nedraudētu, tur nebūtu, ne tādu procesu, nekā... Tad tas nozīmē, ka viņi cīnās līdz nāvei. Viņus tāda KGB jeb Valsts drošības komiteja nekad nav pat interesējusi, kā savā laikā Gravas kundze teica, vai ne... Berklavs bija beidzamais komunists, pēc tam jau neviena komunista nebija un LNNK ir izgudrojusi šito biedrību, kā saka. Nu, tas taču ir par traku, vai ne? Tā taču mēs nevaram darīties! Un es domāju, ka šis ir pilnīgi nevajadzīgs ierosinājums, ka mēs procesa laikā varēsim viņiem noņemt vai atdot atpakaļ mandāta tiesības, vai ne. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

L.Stašs (TPA). Cienītie kolēģi! Kā teica iepriekšējie runātāji, jau gandrīz gada garumā velkas tā mūsu maišelnieku lieta un pieci cilvēki principā ir paralizēti. Tomēr viņi saņem deputāta algu, dažs it kā piedalās, dažs nepiedalās sēdēs, teiksim, kā Siliņa kungs. Viņš ir komisijas priekšsēdētājs, tomēr viņš ir nobīdīts no komisijas priekšsēdētāja pienākumiem, un tā tālāk. Vārdu sakot, mēs esam paralizējuši šos piecus cilvēkus, bet nevienam līdz galam nav pierādīta it nekāda vaina uz šodienu. Un tas, ka Andrejeva kungs atzina, ka viņš ir sadarbojies, un it kā nolika mandātu. Tas, ka cilvēks atzīstas, pēc Kriminālkodeksa nav vainas pierādījums. Daudz kas par kaut ko var atzīties, bet pavisam cits ir vainīgs. Tā ka šinī lietā šodien mēs esam tāda fakta priekšā.

Man gribētos drusku šinī sakarā runāt par citu. Mēs esam ielikuši šo bumbu jau iepriekšējā vēlēšanu likumā un šodien mēs atkal gatavojam tādu pašu vēlēšanu likumu, kur ir atkal teikts, ka nedrīkst būt par deputātu un balotēties cilvēks, kas ir sadarbojies ar čeku, VDK un tā tālāk, un tā tālāk. Mēs šo bumbu atkal liekam, un es pilnīgi jau šodien paredzu, ka nākošajā Saeimā mums atkal būs pieci, desmit, astoņi vai cik tādi paši cilvēki, atkal sāksies tas pats no jauna. Es saprotu, ka tas ir tā, un pilnīgi pareizi teica Juridiskās komisijas priekšsēdētājs — kamēr nav tiesas lēmuma un nav pierādīts, ka cilvēks ir vainīgs, mēs nedrīkstam ne viņu atbrīvot no darba, ne viņam noņemt mandātu, ne arī kaut ko citu darīt. Un, ja nu būs tiesas lēmums un tieši pierādījumi, tad tas varētu būt. Un es uzskatu, ka vispirms jau nākošajā Saeimas vēlēšanu likumā ir jāizstrīpo šī rinda, ka nedrīkst balotēties cilvēki, kas ir sadarbojušies, un tas nedrīkst būt vēlāk. Lai viņš strādā, vai viņš ir ievēlēts vai nav. Ja tiesā ir pamats viņam pierādīt vainu, lai viņam pierāda, bet citādi tas nedrīkst notikt. Un šodien visiem šiem deputātiem jāatjauno, pilnīgi jāatjauno deputāta statuss, un par to nav ko runāt. Ja mēs to nedarām, tad nākošajā reizē mēs atkal jau rakstīsim, ka nedrīkst balotēties un būt par deputātiem partijas funkcionāri, pēc tam tālāk — kolhozu priekšsēdētāji, slaucējas, kuras ir savā laikā apbalvotas ar medaļām un ordeņiem, skolotāji, kas pasnieguši vēsturi, un tā tālāk, un tā tālāk. Tā tas turpināsies. Jau sen ir laiks izbeigt šitās lietas, atjaunot mandātus bez tiesas lēmuma. Ja viņš ir izdarījis tiešu noziegumu, kriminālnoziegumu, tad viņu tiesāt, bet nevis tā, kā mēs līdz šim to darām.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins, LNNK. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK). Godājamie deputāti, man faktiski viens teikums ir ko teikt. Es noklausījos, apraudājos un gandrīz vai esmu "par", tikai vajadzētu mainīt nosaukumu. Nevis "par deputātu mandātu atjaunošanu", bet "par to deputātu, kuri neapzinājās, ka sadarbojas ar Valsts drošības komiteju, mandātu atjaunošanu", un viss tad būtu kārtībā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Praksē ir zināma metode, kā kādu lietu diskreditēt, un viena no tām ir padarīt šo lietu par absurdu. Manuprāt, saistībā ar čekistiem vai aizdomās turētajiem sakarā ar šīm maisu lietām šī lieta tieši tā arī ir virzīta, lai parādītos tas, ka mūsu valstī nav bijis neviena cilvēka, kas ir ar to sadarbojies, ka šeit grāmatas ir īstas, bet kartiņa neviena nav īsta, kā ņem, tā atkal ir neīstā, kā ņem tā atkal ir tukšā loze. Manuprāt, šeit ir apzināta cenšanās šo lietu padarīt par absurdu.

Otrs. Protams, cilvēki ir arī noguruši no tā, ka varbūt notiek kaut kādas medības, "raganu medības" vai kaut kas. Ir arī, protams, šim jautājumam nepieciešams risinājums. Mūsu kaimiņi igauņi arī pašreiz meklē šīs problēmas risinājumu. Tikai atcerēsimies vienu būtisku atšķirību — tanīs valstīs, kur iet uz to, ir iespējama arī amnestija, ja notiek atzīšanās. Bet nekad netiek ļauta iespēja šiem cilvēkiem strādāt vēlētajos likumdošanas orgānos. Ir tiesības strādāt visur citur, bet likumdevēju orgānos netiek ļauts strādāt šiem cilvēkiem, kas tiek amnestēti vai atzinušies šajā sadarbībā. Tāpēc, runājot par šo jautājumu, ir arī šī problēma, kāpēc saka, ka šis lēmums ir prettiesisks. Tad jautājums arī, piemēram, valdošajai koalīcijai, kuras rokās ir viss, — kāpēc līdz šim brīdim nav Satversmes tiesas, kura skaidri un gaiši pateiktu, ka šis lēmums bija prettiesisks, un atceltu to? Kāpēc līdz šim brīdim nav šīs institūcijas, kas izvērtētu to? Tāpēc, ka tuvojas arī šie tiesu datumi, kad būs šīs pēdējās izskatišanas, kad vairs nevarēs šīs lietas pārskatīt. Un es domāju, ka būtu pārlieku vieglprātīgi šobrīd pieņemt šos lēmumus. Drīzāk varbūt būtu jārunā par šīs problēmas būtību, kā principā risināt šo jautājumu. Šo čekistu jautājumu. Varbūt iet uz Igaunijas variantu, kāds tagad tiek piedāvāts, pieļaujot šo atzīšanos un amnestiju tiem cilvēkiem. Protams, ar to ierobežojumu, ko es teicu, ar ierobežojumu strādāt augstākajā likumdevēju orgānā — Saeimā vai citā. Un šobrīd šis lēmuma projekts varētu būt ievads, lai mēs vēlreiz pie šīs tēmas atgrieztos un nopietni izsvērtu, kā šo sarežģīto jautājumu, ņemot vērā pieredzi, savu bēdīgo pieredzi, un kaimiņu pieredzi, risinātu kopumā, nevis runājot tikai par šiem atsevišķajiem cilvēkiem. Tāpēc šobrīd es tomēr ierosinu balsot pret šo lēmuma projektu un to neatbalstīt tādā formā, kā tas ir iesniegts.

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns, Tautas saskaņas partija!

J.Jurkāns (TSP). Godātie deputāti! Es atceros 1992.gadu. Un es jau to vairākkārt no šīs tribīnes esmu teicis, ka es runāju tieši par šo problēmu. Un es teicu tajā reizē, ka būtībā mēs nevaram šajā situācijā nevienu nedz attaisnot, nedz apsūdzēt, jo mēs esam diemžel ļoti tālu no patiesības. Un, ja mēs esam tālu no patiesības, kura ir kaut kur dziļi vai tālu aprakta vai noslēpta Krievijā, kā mēs varam runāt šeit par čekistiem jeb it kā čekistiem, jeb tiem, kas sadarbojās vai nesadarbojās? Turklāt laikā, kad mūsu tiesu sistēma ir pierādījusi, cik tā ir bezpalīdzīga šajā situācijā, tieši situācijā, kad šī patiesība ir kaut kur tālu noslēpta, kaut ko pierādīt. Tad izejot no tā, ka tā patiesība ir to cilvēku rokās, kuri būtībā priecājas par visu to, kas te notiek, un tas, kas te notiek, nav virzība uz priekšu, bet mīņāšanās pagātnē un mīņāšanās neattīstībā, jājautā, kāpēc mēs tiem cilvēkiem ļaujam to darīt. Kāpēc mēs neesam gudrāki par tiem cilvēkiem, kas negrib, lai mēs būtu neatkarīga valsts? Tas ir man tas lielais un skaļais jautājums jums visiem. Kāpēc? Kāpēc mēs esam tādi cilvēkēdāji? Kāpēc mēs neredzam, caur kādām ciešanām ir izgājuši visi tie cilvēki, kāpēc mums vēlreiz un vēlreiz gribas tos cilvēkus pakļaut kaut kādām mocībām? Un ne tikai tos atsevišķos cilvēkus, bet arī visus šos cilvēkus, kas dzīvo viņiem līdzi. Kāpēc mēs nelasām analīzes, kāpēc mēs nelasām aptaujas par to, ko domā Latvijas tauta, ko domā Latvijas iedzīvotāji visā šajā sakarībā? Kāpēc mums liekas, ka mēs esam gudrāki, ka mēs esam labāki par visiem tiem cilvēkiem, kas ir ārpus parlamenta? Kāpēc mēs ņemam uz sevi šo atbildību un šo lielo grēku? Kāpēc mēs negribam būt normāli cilvēki? Tas ir man tas lielākais un sāpīgākais jautājums. Kāpēc mums gribas bradāt pāri cilvēkiem, cilvēku likteņiem? Kur ir šī nežēlība? Kur tā slēpjas, Budovska kungs? Es it kā skatos uz jums. Jūs esat tāds pats "produkts" kā es un kā citi visā tai sistēmā. Var būt, ka liktenis jūs ir pasargājis, var būt. Varbūt viņš ir jūs pasargājis, varbūt viņš ir mani pasargājis vai kādu citu. Bet citu viņš nav pasargājis. Vai varbūt kaut kāds negadījums mani ir pasargājis, vai jūs ir pasargājis, ielicis mūs kaut kādā citā kategorijā. Bet citus cilvēkus viņš nav pasargājis. Viss, ko es gribu pateikt, dārgie kolēģi,— būsim cilvēki! Un nedzīvosim atriebības izjūtās, jo viss tas, ko mēs gribam šeit, lielā mērā ir atriebība. Es nedomāju, ka tas ir viena normāla, kristīga cilvēka cienīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu: "Saeima nolemj atcelt Saeimas 1994.gada 28.aprīļa paziņojuma "Par Saeimas deputātu Andrejeva, Inkēna, Kreitusa, Milberga un Siliņa mandātu darbības apturēšanu" 3.punktu." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 18, atturas — 10. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums — jāizskata iesniegums Saeimas Prezidijam. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut likumprojektu "Par darījumu ierobežošanu ar valsts un pašvaldību dzīvojamām mājām" Saeimas 9. marta sēdes darba kārtībā aiz likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"", darba kārtības 19.punkta. Tātad pēc 19.punkta jau ir iekļauts 42. punkts.

Godātie kolēģi! Ja jūs esat kaut ko sarunājuši vai Budžeta un finansu komisijas... Nē, 42.punkts ir sertifikāti, Tautsaimniecības komisijas vārdā. Tad nav jākoriģē kaut kas? Pēc 19.punkta bija balsojums par 42.punktu. Tas jau ir iebalsots.

Lūdzu, Jānis Lagzdiņš — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Ar šīsdienas Saeimas lēmumu šodienas darba kārtības 19.punkts ir grozījums likumā par ārvalstu ieguldījumiem. Un, ņemot vērā šo nobalsoto darba kārtību, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina attiecīgo likumprojektu iekļaut aiz šī 19.punkta

Sēdes vadītājs. Paldies! Tā traktēt var šo lietu, kaut gan mēs esam nobalsojuši, ka pēc 19.punkta sekos cits. Tātad, ja Seima atbalsta, tad pēc 19.punkta sekos likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas ..."" Es atvainojos! "Par darījumu ierobežošanu ar valsts un pašvaldību dzīvojamām mājām", un tikai pēc tam sekos 42.jautājums — "Par privatizācijas sertifikātiem". Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

 

Tagad, lūdzu, likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"". Trešais lasījums. 46.punkts. Jā, man jāatvainojas, diemžēl esmu pieļāvis neprecizitāti. Tagad mēs izskatām likumprojektu "Latvijas Republikas Satversmes tiesas likums".

Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi!Arī šodien jau deputāts Gundars Bērziņš pieminēja, ka, lūk, nav mums Satversmes tiesas, tāpēc ir problēmas. Ir presē daudz izteikta kritika, ka mēs kavējamies ar šā likuma izstrādāšanu un pieņemšanu, ka tā ir apzināta politika, un tamlīdzīgi.

Cienījamie kolēģi! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka pirmajā lasījumā pieņemtajā likumprojektā, kuru bija sagatavojusi Tieslietu ministrija, vairāk gan bijušā tieslietu ministra Levita personā, bija diezgan daudz neatrisinātu jautājumu, diezgan daudz neprecizitāšu, kļūdu. Mēs to akceptējām, lai tieši būtu virzība uz priekšu, lai pēc tam pie tā nopietni strādātu. Pēc tam, kad likumprojekts, Satversmes tiesas likumprojekts, tika akceptēts pirmajā lasījumā, mēs šo likumprojektu nosūtījām uz Eiropas Padomi. Tas tika pārtulkots angļu valodā, tika nosūtīts uz Eiropas Padomi, un tika lūgti ekspertu atzinumi. Mēs saņēmām veselu virkni ekspertu atzinumu. Proti, doktora Jana Kučkas no Slovakijas konstitucionālās tiesas atzinumu, bijušā Somijas Augstākās administratīvās tiesas priekšsēdētāja Anti Suverantas atzinumu, saņēmām atzinumu un komentārus, kurus bija sagatavojuši Hugo Kleins un Matiass Hartvigs no Vācijas konstitucionālās tiesas. Saņēmām atzinumu no Austrijas speciālista Klausa Bertholda. Saņēmām atzinumu no Polijas konstitucionālās tiesas — Gaļicka kunga. Saņēmām atzinumu vēl no Vācijas, no Garbrehta kunga. Pēc šo atzinumu rūpīgas izstudēšanas Juridiskā komisija būtiski pārstrādāja šo likumprojektu, sagatavoja savu variantu un, pirms virzīt to uz Saeimas plenārsēdi, nosūtīja vēl šo likumprojektu atzinumam uz Latvijas Republikas Augstāko tiesu. Mēs saņēmām šādu atzinumu šā gada februāra sākumā. Nosūtījām šo likumprojektu arī atzinumam uz Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, un arī februāra sākumā saņēmām atzinumu. Pēc tam uzaicinājām uz komisijas sēdi Augstākās tiesas pārstāvjus. Piedalījās Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks Gruziņa kungs. Arī no Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes. Un rezultātā ir sagatavots šis likumprojekts otrajam lasījumam. Es vienkārši vēršu jūsu uzmanību uz to, ka šis likums neapšaubāmi ir ļoti nopietns likums. Un tieši tāpēc no tā, cik nopietni mēs pie tā strādāsim un cik rūpīgi pret to attieksimies, ir atkarīgs, kā lietas ievirzīsies tālāk. Tāpēc arī tik ilgu laiku mēs bijām spiesti veltīt šā likumprojekta izstrādāšanai un tālākai precizēšanai.

Un tagad atļausiet man jau konkrēti jūs informēt par to, kādas izmaiņas ir notikušas likumprojektā salīdzinājumā ar pirmo lasījumu.

Vispirms jau Juridiskā komisija ierosina paša likumprojekta nosaukumā izslēgt vārdus "Latvijas Republikas" un tādējādi nosaukt to par Satversmes tiesas likumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Akceptēts.

A.Endziņš. 1.pants ir izteikts jaunā redakcijā — divās daļās.

Sēdes vadītājs. Pret šo 1.panta redakciju ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Juridiskā komisija piedāvā no 2.panta izslēgt otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 3.pantā Juridiskā komisija piedāvā aizstāt vārdu "pieci" ar vārdu "septiņi", proti, ka Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu? Pieņemts.

A.Endziņš. 4.pants ir izteikts jaunā redakcijā. Un jūs redzat pasvītroto. Šeit salīdzinājumā ar pirmo lasījumu ir parādījusies vēl ceturtā, piektā un sestā daļa, jo mēs būtībā šeit pantu precizējam un sadalījām šajās daļās.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Vienu mirklīti! Dzintars Ābiķis, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es vienkārši vai nu kaut ko nesaprotu, vai nemāku skaitīt. Sākumā ir teikts, ka ir septiņi tiesneši, bet šeit, 4.pantā, teikts, ka trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc Saeimas deputātu priekšlikuma, divus — pēc Ministru kabineta priekšlikuma, bet trīs — no Augstākās tiesas tiesnešu vidus. Man iznāk kopā astoņi. Vai tur nav pretruna, Endziņa kungs? Es vienkārši esmu neziņā.

A.Endziņš. Es atvainojos, šeit ir tehniska kļūda. No Augstākās tiesas nevis trīs, bet divus. Šeit, kā redzat, ir jauna pieeja piedāvāta šajā panta pirmajā daļā. Tiesnešus apstiprina nevis pēc vienas personas — tieslietu ministra — vai pēc Ministru kabineta priekšlikuma, bet gan tā, ka priekšlikumus par tiem Satversmes tiesas tiesnešiem iesniedz Saeimas deputāti vispārīgajā kārtībā, kā to paredz Kārtības rullis, divus kandidātus ierosina Ministru kabinets un divus izvirza Augstākā tiesa savā plēnumā. Protams, lemj Saeima.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, par 4.pantu ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir 5.pants, kā jūs redzat 2.lapaspusē. Tiesnešu mantija un amata zīme. Mēs esam šo pantu pārcēluši no pirmā lasījuma projekta, kur tas ir 39.pants. 39.pantu mēs ierosinām pārcelt aiz 4. panta, tas būtu 5.pants. Arī tas ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebilžu nav?

A.Endziņš. Jūsu dokumentā projekta pirmajā lasījumā tas ir 20.lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Tālāk būtu 6.pants pēc jaunās redakcijas. Šeit mēs esam izslēguši virsrakstā vārdus "amata pildīšanas maksimālais vecums", un pirmā daļa ir sadalīta trijās daļās. Un pēc tam vēl ir jauna ceturtā daļa.

Sēdes vadītājs. Vai par 6.pantu deputātiem ir kādas piezīmes vai iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 7.pants. "Satversmes tiesas tiesneša amata atstāšana pirms pilnvaru izbeigšanās". Pants ir redakcionāli precizēts. Šeit ir aizstāti vārdi "Ministru kabinetam" ar vārdiem "Saeimas priekšsēdētājam". Tas ir bijušā 6.panta, tagadējā 7.panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo pantu? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Un vienlaicīgi mēs piedāvājam arī izslēgt no bijušā 6.panta otro daļu, šīs normas iestrādājot par pirmā lasījuma redakcijas 4. un 7.pantu, izteiktajos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebilžu nav.

A.Endziņš. Juridiskā komisija ierosina arī papildināt projektu ar jaunu 8.pantu, kura nosaukums ir "Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru apturēšana" un kurā ir norādīts, ka tiesas tiesneša pilnvaras tiek apturētas, ja Satversmes tiesa ir piekritusi kriminālvajāšanas uzsākšanai pret šo tiesnesi, un otrā daļa — ja Satversmes tiesa pieņem lēmumu par dienesta izmeklēšanas uzsākšanu pret Satversmes tiesas tiesnesi, lai noskaidrotu, vai viņš ir pieļāvis ar tiesneša statusu nesavienojamu rīcību. Satversmes tiesa var apturēt šā tiesneša pilnvaras līdz dienesta izmeklēšanas beigām.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 9.pants ir izteikts jaunā redakcijā. Tas bija iepriekšējais 7.pants, un panta nosaukums līdz ar to ir "Satversmes tiesas tiesneša atbrīvošana vai atlaišana no amata".

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu. Pieņemts.

A.Endziņš. 10.pants jeb bijušais, iepriekšējais 8.pants. Ir precizēts nosaukums — "Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanas kārtība, pilnvarām izbeidzoties pirms termiņa". Kopumā šis pants, kā jūs redzat, ir izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

A.Endziņš. 11.pants. "Satversmes tiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieks". Pants ir redakcionāli precizēts, kā arī papildināts ar vārdiem "ar absolūto balsu vairākumu".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

A.Endziņš. 12.pants jaunajā redakcijā jeb vecajā redakcija, pirmā lasījuma redakcija 10.pants — "Satversmes tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka uzdevumi un tiesības". Šeit ir aizstāts vārds "plenārsēdes" ar vārdu "sēdes", kā arī redakcionāli šis pants ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Endziņš. Tālāk ir 13.pants — "Satversmes tiesas reglaments". Jūs redzat, ka pirmajā ailītē, kur ir pirmā lasījuma redakcija, ir tukša vieta. Lieta ir tāda, ka Juridiskā komisija ierosina — tas ir pirmā lasījuma redakcijas 48.pants — pārcelt šo pantu aiz 10. panta, tātad uz augšu, un izteikt viņu jaunā redakcijā: "Satversmes tiesas struktūru un darba organizāciju nosaka Satversmes tiesas reglaments, kuru pieņem ar absolūtu balsu vairākumu no tiesnešu kopskaita."

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

A.Endziņš. 14.pants — "Satversmes tiesas statuss". Šeit Juridiskā komisija pieņēmusi deputāta Lagzdiņa priekšlikumu un pārcēlusi to no pirmā lasījuma redakcijas, kur tas bija 40.pants, tagad aiz 13. panta. Tagad tas ir 14.pants.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk būtu likumprojekta otrā nodaļa — "Satversmes tiesas kompetence". Šeit 15.pants ir jaunā redakcijā. Tas ir 11.pants pirmā lasījuma redakcijā. Mēs to esam papildinājuši ar jaunu 2.punktu, proti, ka Saeimas lēmumu atbilstību Satversmei un citiem likumiem izskata Satversmes tiesa. Ir papildināts 3.punkts ar vārdiem "citu Ministru kabineta normatīva rakstura aktu" un ar vārdiem "kā arī ar atsevišķu ministru izdoto normatīva rakstura aktu atbilstību Satversmei, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem". Bez tam arī pirmā lasījuma redakcijas 4.punkts ir izteikts jaunā redakcijā. Ir izslēgts no pirmā lasījuma redakcijas 6.punkts un tā vietā ielikts jauns 6.punkts: "Ar likumu uz to pilnvarota ministra rīkojumu par pašvaldības domes (padomes) saistošo noteikumu atcelšanu un atbilstību likumiem."

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk būtu 16.pants — "Tiesības iesniegt pieteikumu". Šis pants sastāv no vairākām daļām. Vispirms mēs ierosinām mainīt šī panta nosaukumu. Tas ir pirmā lasījuma redakcijas 12.pants un jaunā — 16.pants. Proti, nevis "Lietas ierosināšanas tiesības", bet "Tiesības iesniegt pieteikumu", jo tas būtu precīzāk. Un pirmajā daļā ierosinām vārdus "ierosināt lietu" aizstāt ar vārdiem "iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu", kā arī papildināt daļu ar vārdiem "kā arī Saeimas lēmumu atbilstību Satversmei un citiem likumiem" — 15.panta 2.punkts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu deputātiem.

A.Endziņš. Un papildināt pantu ar jaunu 4.punktu, proti, ka arī Augstākās tiesas senātam ir tiesības iesniegt pieteikumu. Un precīzāk ir nevis "tiesām izskatot konkrētas lietas", bet "tiesai izskatāmās lietas pamata". Tas būtu par pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Par pirmo daļu nav iebilžu?

A.Endziņš. Par šī panta otro daļu. Šeit ir aizstāti vārdi analoģiski tam, kā mēs rīkojāmies jau pirmajā daļā, — vārdi "ierosināt lietu" aizstāti ar vārdiem "iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu", kā arī redakcionāli ir precizēta šī daļa atbilstoši priekšlikumiem par pirmā lasījuma 11.pantu, vai gatavojot otrajam lasījumam 15.panta redakciju. Teksts papildināts ar jaunu 4.punktu un līdz ar to 4.punkt pārveidots par 5.punktu jaunā redakcijā. Tas ir analoģiski pēc pirmās daļas — Augstākās tiesas senāts uz izskatāmās lietas pamata. Tas ir, otrā daļas.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

A.Endziņš. Par trešo daļu šeit ir analoģiski — vārdu "ierosināt lietu" vietā lietot vārdus "iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu". Šī daļa ir arī redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Pieņemts.

A.Endziņš. Ceturtā daļa ir izteikta jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

A.Endziņš. Ierosinām arī papildināt pantu ar jaunu daļu — piekto daļu, proti, ka tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru uz to pilnvarots ministrs atcēlis pašvaldības domes (padomes) saistošos noteikumus — tas ir 15.panta 6.punkts — ir attiecīgajai domei (padomei). Tas ir jautājums, ko mēs saskaņojām ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāju Lagzdiņa kungu.

Sēdes vadītājs. Iebilžu nav.

A.Endziņš. Sestā daļa ir redakcionāli precizēta un arī atbilstoši, kā jau es teicu iepriekš, vārdi "ierosināt lietu" nomainīti ar vārdiem "iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu".

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Septītajā daļā tāpat šie vārdi ir nomainīti, kā arī šī septītā daļa papildināta ar jaunu 4.punktu un 5.punkts dots jaunā redakcijā pēc analoģijas ar iepriekšējiem. Tas ir, Augstākās tiesas senātam un tiesai šādas tiesības ir uz izskatāmās lietas pamata.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

A.Endziņš. Trešā nodaļa "Tiesvedība". Šeit 17.pants ir jaunā redakcijā. Tas ir 13.pants pirmā lasījuma redakcijā. Šeit mēs esam nomainījuši jau panta nosaukumu. Vecais nosaukums bija "Pieteikumu vispārīgā forma un saturs". Pašreiz mēs ierosinām vienkāršu nosaukumu — "Pieteikuma iesniegšana".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

A.Endziņš. Pirmā daļa ir izteikta jaunā redakcijā. Analoģiski saistībā ar pieteikumu. Nevis ierosinātājs, bet pieteikuma iesniedzējs, un tamlīdzīgi. Jūs redzat pasvītroto tekstu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Otrā daļa arī ir izteikta jaunā redakcijā. Arī šeit jūs redzat pasvītroto tekstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem.

A.Endziņš. Trešā daļa ir bez izmaiņām.

18.pants otrajam lasījumam sagatavotajā redakcijā vai 14.pants pirmā lasījuma redakcijā. Arī šis pants ir izteikts jaunā redakcijā. Jūs redzat tekstā pasvītrotās vietas, kur ir šīs atšķirības no pirmā lasījuma redakcijas.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!

A.Endziņš. Pirmā lasījuma 15. pants — "Sevišķie pieteikumu pieņemšanas noteikumi lietās par pašvaldību izdoto noteikumu atbilstību Satversmei, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem". Juridiskā komisija ierosina izslēgt šo pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem?

A.Endziņš. 16. pants pirmā lasījuma redakcijā — "Sevišķie pieteikumu pieņemšanas noteikumi lietās par administratīvo aktu atbilstību cilvēku un pilsoņu tiesībām ". Juridiskā komisija ierosina arī šo pantu izslēgt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem?

A.Endziņš. 19. pants, otrajam lasījumam sagatavotajā redakcijā un pirmā lasījuma 17. pants. Šeit pants izteikts jaunā redakcijā, un tajā nav divas daļas, bet ir viena daļa. Tātad jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu? Pieņemts.

A.Endziņš. 20. pants — "Pieteikumu pieņemšana". Tas arī izteikts jaunā redakcijā. Mēģinājām pirmo daļu vairāk precizēt, sadalot to 1, 2. un 3. punktā, lai būtu uzskatāmāk. Arī šeit jūs redzat pasvītroto tekstu, kur ir šīs atšķirības salīdzinājumā ar pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

A.Endziņš. 21. pants. Jauna redakcija, tas ir,"Atteikšanās pieņemt pieteikumu". Analoģiski 19. pants pirmajā lasījumā. Šeit panta pirmā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, un šo jauno redakciju jūs redzat, tā ir pasvītrota.

Sēdes vadītājs. Iebilžu nav? Tālāk!

A.Endziņš. Otrajā daļā, kā mēs jau esam akceptējuši, šo vārdu "ierosinātājam" mēs aizvietojam ar vārdu "iesniedzējam".

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Un trešā daļa, pirmā lasījuma trešā daļa. Mēs šo daļu esam sadalījuši divās daļās — tātad trešajā un ceturtajā — jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu?

A.Endziņš. 22. pants — "Lietas sagatavošana izskatīšanai". Šeit mēs esam atkal aizstājuši vārdus "pieteikums ar lēmumu pieņemts" ar vārdiem "lieta ierosināta", un pants ir redakcionāli precizēts, izslēgts 4. punkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

A.Endziņš. Trešajā daļā teksts ir redakcionāli precizēts un papildināts ar vārdu "īpaši", kā arī vārdi "diviem mēnešiem" aizstāti ar vārdu "mēnesim". Tātad ir samazināts termiņš, kādā ir sagatavojama lieta, un pagarinājums, kādu lietas sagatavošanai var dot. Šeit ir samazināts termiņš.

Sēdes vadītājs. Iebilžu nav? Nākamo, lūdzu!

A.Endziņš. Ceturtajā daļā ir izslēgts vārds "attiecīgā" un vārdi "par to, ka lieta sagatavota" aizstāt ar vārdiem "par lietas nodošanu". Tātad varētu teikt, ka redakcionāli precizēta šī daļa.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

A.Endziņš. Piektā daļa arī redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Endziņš. 23. pants — "Lietas dalībnieku tiesības iepazīties ar lietas materiāliem pirms lietas izskatīšanas tiesas sēdē". Šis pants ir analoģisks ar 21. pantu pirmajā lasījumā, tas ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

A.Endziņš. 24. pants — "Pārstāvība Satversmes tiesā". Juridiskā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, daļēji šajā 24. pantā iestrādājot pirmā lasījuma redakcijas 26. panta normas. Šīs 26. panta normas jūs varat redzēt sava dokumenta 16. lappusē.

Sēdes vadītājs. Par 24. pantu deputātiem nav iebilžu? Nav. Tad, lūdzu, apstāsimies pie 25. panta!

30 minūšu pārtraukums. Godātie kolēģi, es lūgtu jūs padomāt par to, lai nebūtu tomēr sēde jāpārtrauc tāpēc, ka deputāti neierodas pēc pārtraukuma un nav kvoruma.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu ieņemiet vietas! Paldies, zālē ir kvorums. Izskatot likumprojektu "Par Latvijas Republikas Satversmes tiesas likumu", mēs apstājāmies pie 26. panta. Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts! Lūdzu, turpinām! Tikai lūdzu deputātus — ieņemiet vietas vai arī turpiniet sarunas blakustelpās!

A.Endziņš. Cienījamie kolēgas! 25. pants — "Tiesas sastāvs". Pirmā lasījuma 22. pants. Pants ir izteikts jaunā redakcijā. Kā redzat, ir trīs daļas, daudz kompaktākas, un ir pateikts, ka lietas izskata piecu tiesnešu sastāvā un ka sēdi vada tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks un viņiem ir vienādas tiesības lietas izskatīšanā ar pārējiem tiesnešiem. Šeit vairs nav, ka vienā gadījumā lietas tiek izskatītas pilnā sastāvā, citā — triju tiesnešu sastāvā, šeit tātad ir piecu cilvēku sastāvā, tas ir kvorums.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos referentam, bet zālē ir diezgan daudz deputātu, kuri stāv kājās un skaļi runā, un tāpēc ir tāds troksnis un mēs traucējam tos, kas uzmanīgi seko pantiem, punktiem un apakšpunktiem.

A.Endziņš. Nākamais ir 26. pants, kura nosaukums ir "Civilprocesa kodeksa normu piemērošana". Juridiskā komisija ierosina pārcelt šo pirmā lasījuma 25. pantu tagad par 26. pantu un aizstāt šeit vārdus "administratīvā procesa likums" ar vārdiem "civilprocesa kodekss", jo ne administratīvā procesa likuma, ne administratīvā procesa kodeksa mums nav, tāpēc mums pamatā ir iestrādātas tiesvedībā civilprocesa normas. Un kaut ko pārskatīt savādāk mēs acīmredzot varētu tikai tad, kad cienījamā Saeima būs saņēmusi un pieņēmusi likumu šajā sfērā. Jūs salīdzinājumam varat skatīties 16. lappusē, kur ir 25. pants pirmajā lasījumā.

Turpinājums nākamajā numurā

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem?

A.Endziņš. 27. pants — "Satversmes tiesas sēdes atklātums". Juridiskā komisija ierosina pirmā lasījuma redakcijas 24. pantu ievietot šeit, to redakcionāli precizējot un vārdus "Satversmes tiesas priekšsēdētājs" aizstājot ar vārdiem "Satversmes tiesa". Tātad nevis Satversmes tiesas priekšsēdētājs pieņem šos lēmumus, ierosina vai var ierosināt, bet tikai pati Satversmes tiesa.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem?

A.Endziņš. Ir izslēgta no pirmā lasījuma redakcijas otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

A.Endziņš. Nākamais — 28. pants. Jauna redakcija. Tā ir Satversmes tiesas sēde, analoģiski 23. pants pirmā lasījuma redakcijā. Šis pants ir izteikts jaunā redakcijā, jūs redzat pasvītrojumus. Pirmajā lasījumā bija 10 daļas, tagad ir 8 daļas. Mēs esam to izstrādājuši kompaktāk un precizējuši.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu?

A.Endziņš. Tālāk, kā es jums jau teicu, — "Tiesas sēdes atklātība", pirmā lasījuma 24. pants. Mēs jau akceptējām tā pārcelšanu augstāk jaunā redakcijā. Arī pirmā lasījumā 25. pantu mēs jau akceptējām. 26. pants — "Procesa pilnvarotais". Arī to mēs akceptējām citādā redakcijā, nekā bija.

Un tagad būtu līdz ar to jaunās redakcijas 29. pants — "Tiesvedības izbeigšana", kurš ir analoģisks ar 27. pantu pirmā lasījuma redakcijā. Mēs to esam precizējuši, izteikuši jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

A.Endziņš. 30. pants — "Satversmes tiesas spriedums". Tas ir pēc pirmā lasījuma redakcijas 28. pants, tur bija "Tiesas spriedums". Šeit mēs papildinām nosaukumu un rakstām "Satversmes tiesas spriedums", lai būtu skaidrāk. Ir arī redakcionāli precizēta pirmā, otrā un trešā daļa. Pasvītrojumi jums uz to norāda.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!

A.Endziņš. 31. pants — "Satversmes tiesas sprieduma spēks". Tas ir 29. pants pirmā lasījuma redakcijā. Mēs to esam izteikuši jaunā redakcijā, un, kā jūs redzat, salīdzinājumā ar pirmo lasījumu, kur šim pantam bija piecas daļas, tagad ir trīs daļas, tas ir padarīts kompaktāks un ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

A.Endziņš. Pirmā lasījuma 30. pants, kura nosaukums ir "Sprieduma izpilde". Juridiskā komisija ierosina šo pantu izslēgt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav.

A.Endziņš. 32. pants — "Sprieduma publicēšana". Šeit pants ir izteikts jaunā redakcijā. Pirmā lasījuma redakcijā tas bija 31. pants — "Sprieduma publicēšana".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk Juridiskā komisija piedāvā no pirmā lasījuma redakcijas izslēgt visu ceturto nodaļu, kuras nosaukums bija "Tiesvedība saīsinātā procesā" un kur bija panti "Steidzami gadījumi", "Saīsinātais process", "Pagaidu spriedums", "Regulārā procesa turpināšanās". Mēs ierosinām visu šo nodaļu izslēgt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

A.Endziņš. Tālāk būtu piektā nodaļa — "Satversmes tiesas tiesneša statuss". Un 33. pants — "Tiesnešu neatkarība". Pants ir izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

A.Endziņš. 34. pants — "Rīcība, kas nav savienojama ar Satversmes tiesas tiesneša statusu". Šeit, kā jūs redzat, bija deputāta Lagzdiņa priekšlikums. Juridiskā komisija pie šīs pirmās daļas ir ņēmusi vērā Lagzdiņa kunga redakciju, un priekšlikumu iestrādājusi savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

A.Endziņš. Juridiskā komisija ierosina pirmā lasījuma 37. panta otro un trešo daļu apvienot vienā daļā — otrajā daļā — un izteikt to jaunā redakcijā. Tekstu jūs redzat.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

A.Endziņš. 35. pants — "Tiesnešu neaizskaramība". Arī šo pantu Juridiskā komisija ir izteikusi jaunā redakcijā, to precizējot, un, kā redzat, ir tikai trīs daļas salīdzinājumā ar četrām daļām, kas bija pirmajā lasījumā. Mēs esam mēģinājuši viņus pielīdzināt šinī jautājumā, kas skar tiesas, jebkuras tiesas — rajona, pilsētas vai Augstākās tiesas — tiesnešu neaizskaramībai.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

A.Endziņš. Tālāk ir pirmā lasījuma sestā nodaļa — "Satversmes tiesas simboli". Cienījamā Saeima jau piekrita, ka mēs šo pantu,