Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā

Izdarīt Latvijas Civilprocesa kodeksā šādus grozījumus:

1. Izteikt 7.panta pirmo, otro un piekto daļu šādā redakcijā:

"Civillietas rajona (pilsētas) tiesā un apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā izskata koleģiāli — tiesneša un divu piesēdētāju sastāvā, bet šā kodeksa 7.1 pantā noteiktajos gadījumos — rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vienpersoniski.

Tiesnesis vienpersoniski izlemj atsevišķus jautājumus šajā kodeksā noteiktajā kārtībā."

"Augstākās tiesas prezidijā lietu izskata ne mazāk kā četru tiesnešu sastāvā, Augstākās tiesas plēnumā — ne mazāk kā divu trešdaļu Augstākās tiesas tiesnešu sastāvā."

2. Izteikt 7.¹ panta nosaukumu un pirmo rindkopu šādā redakcijā:

"7.¹ pants. Lietas, kuras rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis izskata vienpersoniski

Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vienpersoniski izskata:".

3. 44. pantā:

aizstāt 1.punktā vārdu "advokāti" ar vārdiem "zvērināti advokāti";

izslēgt 2.punktā vārdus "valsts", "kolhozu, citu";

izslēgt 3.punktā vārdus "kolhoza biedru".

4. Izteikt 119.pantu šādā redakcijā:

"119.pants. Civillietu piekritība rajona (pilsētas) tiesai

Tiesām pakļautās civillietas izskata rajonu (pilsētu) tiesas, izņemot tās lietas, kuras saskaņā ar likumu izskata apgabaltiesas vai Augstākā tiesa."

5. Papildināt kodeksu ar 119.¹ pantu šādā redakcijā:

"119.¹ pants. Civillietu piekritība apgabaltiesai

Apgabaltiesa izskata šādas tiesām pakļautās civillietas:

1) lietas par adopcijas apstiprināšanu;

2) sūdzības par zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku lēmumiem un rīcību;

3) lietas par patenttiesību aizsardzību un preču zīmju reģistrācijas anulēšanu saskaņā ar Patentu likumu, Dizainparaugu aizsardzības likumu un likumu "Par preču zīmēm";

4) sūdzības par zvērinātu notāru rīcību;

5) lietas par valsts reformu ministra rīkojumu atcelšanu par rajona vai pagasta padomes, pilsētas domes lēmuma apturēšanu vai padomes (domes) priekšsēdētāja atstādināšanu.

Augstākā tiesa var nodot apgabaltiesai izskatīšanai pirmajā instancē jebkuru lietu."

6. Izteikt 120.pantu šādā redakcijā:

"120.pants. Civillietu piekritība Augstākajai tiesai

Augstākā tiesa kā pirmās instances tiesa izskata tiesām pakļautās civillietas, ja tas paredzēts citos likumos."

7. Izteikt 150.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Rajona (pilsētas) tiesas sēdē par priekšsēdētāju ir šīs tiesas priekšsēdētājs vai tiesnesis, apgabaltiesas sēdē — šīs apgabaltiesas priekšsēdētājs, viņa vietnieks vai tiesnesis, bet Augstākās tiesas sēdē — Augstākās tiesas priekšsēdētājs, viņa vietnieks vai tiesnesis."

8. Izteikt divdesmit trešo nodaļu šādā redakcijā:

"Divdesmit trešā nodaļa
Sūdzību izskatīšana par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem

230.pants. Sūdzības iesniegšana

Kandidātu saraksta iesniedzējiem, kā arī Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanām un pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanām pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības pārsūdzēt vēlēšanu komisijas lēmumu rajona (pilsētas) tiesā pēc vēlēšanu komisijas atrašanās vietas.

231.pants. Sūdzības pieņemšanas noteikumi

Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pieņem sūdzību par vēlēšanu komisijas lēmumu septiņu dienu laikā pēc šā lēmuma pieņemšanas.

Sūdzība, kas iesniegta pēc minētā termiņa izbeigšanās, netiek izskatīta un tiek atdota atpakaļ personai, kas to iesniegusi.

232.pants. Sūdzības izskatīšana

Sūdzību tiesa izskata ne vēlāk kā triju dienu laikā no tās saņemšanas brīža.

Sūdzību tiesa izskata, piedaloties prokuroram.

Sūdzību tiesa izskata, iepriekš par to paziņojot sūdzības iesniedzējam un vēlēšanu komisijai, kuras lēmums tiek pārsūdzēts, un nosūtot tai sūdzības norakstu. Šo personu neierašanās tiesā nav šķērslis lietas izspriešanai.

233.pants. Tiesas spriedums sakarā ar sūdzību

Izskatījusi sūdzību, tiesa taisa spriedumu, ar kuru:

1) atzīst, ka vēlēšanu komisijas lēmums pieņemts saskaņā ar likumu, un noraida sūdzību;

2) atzīst sūdzību par pamatotu un atceļ vēlēšanu komisijas lēmumu.

Tiesas spriedums, ar kuru atteikums reģistrēt attiecīgo kandidātu sarakstu vai svītrot no kandidātu saraksta vienu vai vairākus pieteiktos kandidātus atzīts par nepamatotu, ir pamats, lai attiecīgā vēlēšanu komisija reģistrētu attiecīgo kandidātu sarakstu vai iekļautu tajā svītrotos kandidātus.

Ja tiesa, izskatījusi sūdzību, konstatē, ka vēlēšanās ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām organizācijām, politisko organizāciju apvienībām vai vēlētāju apvienībām, tā ar savu spriedumu atceļ attiecīgās vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Tiesas spriedums ir pamats likumā noteiktajā kārtībā izsludināt atkārtotas vēlēšanas.

Tiesas spriedums kasācijas kārtībā nav pārsūdzams un stājas spēkā pēc tā pasludināšanas. Tiesas spriedumu tiesa nekavējoties nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai un tai vēlēšanu komisijai, par kuras lēmumu sūdzība bija iesniegta."

9. Izteikt 245.pantu šādā redakcijā:

"245.pants. Lietas, kuras tiesa izskata sevišķā tiesāšanas kārtībā

Sevišķā tiesāšanas kārtībā tiesa izskata lietas:

1) par tādu faktu konstatēšanu, kuriem ir juridiska nozīme, ja likums to konstatēšanai nav paredzējis citu kārtību;

2) par ārlaulībā dzimušo bērnu leģitimēšanu;

3) par adopciju;

4) par personu atzīšanu par rīcības nespējīgām un aizgādnības nodibināšanu tām;

5) par aizgādnības nodibināšanu personām to izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ;

6) par aizgādnības nodibināšanu promesošo vai pazudušo personu mantai;

7) par pazudušo personu izsludināšanu par mirušām;

8) par tiesību atjaunošanu pēc nozaudētiem, nozagtiem vai iznīcinātiem parāda aktiem vai uzrādītāja vērtspapīriem;

9) par pēdējās gribas rīkojuma nolasīšanu un stāšanos likumīgā spēkā;

10) par mantojuma apsardzību un aizgādnību;

11) par sludinājumu par mantojuma atklāšanos;

12) par mantojuma pieņemšanu un apstiprināšanu mantojuma tiesībās;

13) par mantojuma dalīšanu;

14) par ierakstu nepareizību konstatēšanu civilstāvokļa aktu reģistrācijas grāmatās;

15) sūdzībās par zvērinātu notāru rīcību un tādu iestāžu (amatpersonu) rīcību, kuras veic notariālās funkcijas."

10. Papildināt 249. panta otro daļu ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

"7¹⁾ fakta konstatēšanu, ka persona ir bezvēsts prombūtnē (pazudusi);".

11. Papildināt kodeksu ar divdesmit septīto A nodaļu un divdesmit septīto B nodaļu šādā redakcijā:

"Divdesmit septītā A nodaļa
Ārlaulībā dzimušo bērnu leģitimēšana

253.¹ pants. Piekritība

Ja ārlaulībā dzimuša bērna leģitimēšanu nevar nokārtot likumā "Par civilstāvokļa aktiem" noteiktajā kārtībā, vecāki var griezties rajona (pilsētas) tiesā pēc bērna vai savas dzīvesvietas ar pieteikumu par ārlaulībā dzimušā bērna leģitimēšanu.

253.² pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā jānorāda apstākļi, kuru dēļ ārlaulībā dzimušo bērnu nevar leģitimēt likumā "Par civilstāvokļa aktiem" noteiktajā kārtībā.

Kopā ar pieteikumu jāiesniedz tēva un mātes rakstveida paziņojums, ka bērns cēlies no viņiem, bērna dzimšanas apliecība un vecāku laulības apliecība.

253.³ pants. Pieteikuma izskatīšana

Pieteikumu tiesa izskata, iepriekš par to paziņojot pieteicējiem.

Izskatot lietu, tiesai jāpārbauda, vai:

1) ārlaulībā dzimušais bērns var būt cēlies no pieteicējiem un vai pieteicēja ir bērna māte;

2) starp vecākiem pastāv laulība;

3) nav šķēršļu ārlaulībā dzimušā bērna leģitimēšanai.

Konstatējusi šā panta otrajā daļā norādītos apstākļus, tiesa taisa spriedumu par ārlaulībā dzimušā bērna leģitimēšanu.

Likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums ir pamats izdarīt ierakstu attiecīgajā civilstāvokļa aktu reģistrā un izdot jaunu bērna dzimšanas apliecību.

Divdesmit septītā B nodaļa
Adopcijas apstiprināšana un atcelšana

253.⁴ pants. Piekritība

Pieteikums par adopcijas apstiprināšanu (Civillikuma 171.pants) iesniedzams apgabaltiesai pēc adoptējamā dzīvesvietas, bet pieteikums par adopcijas atcelšanu (Civillikuma 175.panta pirmās daļas 3.punkts) — tiesai, kura adopciju apstiprinājusi.

253.⁵ pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā par adopcijas apstiprināšanu jānorāda apstākļi, kas pamato adopcijas apstiprināšanu.

Kopā ar pieteikumu jāiesniedz pierādījumi par Civillikuma 162. — 174. pantā minētajiem apstākļiem.

253.⁶ pants. Pieteikuma izskatīšana

Pieteikumu tiesa izskata, iepriekš par to paziņojot pieteicējiem.

Lietas izskatīšanā jāpieaicina Civillikuma 164. un 169. pantā norādītās ieinteresētās personas.

Šādu lietu tiesa izskata, piedaloties prokuroram.

Lieta izskatāma slēgtā tiesas sēdē, ja pret to neiebilst adoptētājs.

253.⁷ pants. Tiesas spriedums

Konstatējusi, ka pieteikumā norādītie apstākļi atbilst likuma prasībām, tiesa taisa spriedumu par adopcijas apstiprināšanu. Tiesas spriedumā par adoptētāju un adoptējamo jānorāda ziņas, kas nepieciešamas, lai izdarītu ierakstu attiecīgajā civilstāvokļa aktu reģistrā.

Likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums ir pamats izdarīt ierakstu attiecīgajā civilstāvokļa aktu reģistrā un izdot jaunu adoptētā dzimšanas apliecību.

253.⁸ pants. Adopcijas atcelšana

Pēc adoptētāja un pilngadīgā adoptētā kopīga pieteikuma tiesa, kas adopciju apstiprinājusi, var to atcelt. Pārējos gadījumos lietas par adopcijas atcelšanu tiesa izskata prasības kārtībā.

Likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums ir pamats izdarīt ierakstu attiecīgajā civilstāvokļa aktu reģistrā un izdot jaunu adoptētā dzimšanas apliecību."

12. Izteikt divdesmit astoto nodaļu un divdesmit devīto nodaļu šādā redakcijā:

"Divdesmit astotā nodaļa
Pazudušo personu izsludināšana par mirušām

254.pants. Piekritība

Civillikuma 377. un 378. pantā norādītajos gadījumos ieinteresētās personas, bet, ja šādu personu nav, — pazudušās personas mantas aizgādnis vai prokurors var lūgt tiesu izsludināt pazudušo personu par mirušu.

Pieteikums par pazudušās personas izsludināšanu par mirušu iesniedzams rajona (pilsētas) tiesai pēc šīs personas pēdējās zināmās dzīvesvietas.

255.pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā jānorāda pazudušās personas vecums, laiks, kad tā atstājusi dzīvesvietu un kad saņemtas pēdējās ziņas par to.

256.pants. Sludinājums par pazudušo personu

Pēc pieteikuma pieņemšanas tiesnesis, pārliecinājies par pieteikuma pamatotību, pieņem lēmumu par sludinājuma publicēšanu laikrakstā uz iesniedzēja rēķina.

Sludinājumā jānorāda:

1) tās tiesas nosaukums, kura saņēmusi pieteikumu;

2) tās personas vārds, uzvārds, dzimšanas gads un dzimšanas vieta, kuru ierosināts izsludināt par mirušu;

3) priekšlikums pazudušajai personai ierasties tiesā vai paziņot savu atrašanās vietu un norādījums, ka pretējā gadījumā iestāsies šā likuma 257.pantā norādītās sekas;

4) aicinājums visiem, kas zina pazudušās personas uzturēšanās vietu vai kam ir zināms par tās nāvi, ziņot par to tiesai.

257.pants. Tiesas spriedums

Tiesa, atzinusi, ka ir pierādīti Civillikuma 377.pantā norādītie apstākļi, taisa spriedumu, ar kuru pazudušo personu izsludina par mirušu.

Tiesa, atzinusi, ka ir pierādīti Civillikuma 378.pantā norādītie apstākļi, taisa spriedumu, ar kuru pazudušo personu izsludina par mirušu un kurā var noteikt pazudušās personas nāves dienu.

Ja tiesa spriedumā nāves dienu nav noteikusi, par pazudušās personas nāves dienu uzskatāma diena, kad pieteikums iesniegts tiesā, par ko tiesa norāda spriedumā.

Pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā noraksts nosūtāms dzimtsarakstu nodaļai — pazudušās personas nāves reģistrēšanai un aizbildnības un aizgādnības iestādei — aizgādnības nodibināšanai par mirušu izsludinātās personas mantai.

Tiesa nosūta publicēšanai Latvijas Republikas oficiālā laikrakstā sludinājumu, kurā jānorāda:

1) tās tiesas nosaukums, kura taisījusi spriedumu;

2) tās pazudušās personas vārds, uzvārds, dzimšanas gads un dzimšanas vieta, attiecībā uz kuru taisīts spriedums;

3) tas, ka šī persona izsludināta par mirušu.

258.pants. Par mirušu izsludinātās personas ierašanās sekas

Ja persona, kura ar tiesas spriedumu izsludināta par mirušu, ierodas vai ja noskaidrojas tās atrašanās vieta, tiesa, kas taisījusi spriedumu par šīs personas izsludināšanu par mirušu, atceļ to.

Pieteikumu par sprieduma atcelšanu šā panta pirmajā daļā norādītajā gadījumā var iesniegt tiesā persona, kura izsludināta par mirušu, kā arī persona, kura iesniedza pieteikumu lietas ierosināšanai, vai prokurors.

Pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā noraksts nosūtāms dzimtsarakstu nodaļai — miršanas ieraksta anulēšanai un attiecīgs paziņojums — izsludināšanai Latvijas Republikas oficiālā laikrakstā.

Divdesmit devītā nodaļa
Personu atzīšana par rīcības nespējīgām un aizgādnības nodibināšana tām

259.pants. Piekritība

Pieteikums atzīt personu par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ (Civillikuma 358. un 359.pants) iesniedzams tiesai pēc šīs personas dzīvesvietas, bet, ja persona ievietota ārstniecības iestādē, — pēc ārstniecības iestādes atrašanās vietas.

260.pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā atzīt kādu personu par rīcības nespējīgu jānorāda uz šīs personas gara slimību vai plānprātību, iesniedzot pierādījumus par to.

261.pants. Tiesu ekspertīzes noteikšana

Ja ir pietiekamas ziņas par personas gara slimību vai plānprātību, tiesnesis, sagatavojot lietu izskatīšanai, izlemj jautājumu par ārsta psihiatra un, ja nepieciešams, psihologa izsaukšanu uz tiesas sēdi.

Jautājumu par tiesu psihiatriskās un, ja nepieciešams, tiesu psiholoģiskās ekspertīzes noteikšanu tiesa izlemj tiesas sēdē.

Ja persona, par kuru ierosināta lieta nolūkā atzīt to par rīcības nespējīgu, acīm redzami izvairās no ekspertīzes, tiesa, piedaloties prokuroram un ekspertam, var pieņemt lēmumu par šīs personas nosūtīšanu uz tiesu ekspertīzi piespiedu kārtā.

Nosakot tiesu ekspertīzi, tiesa var pieņemt lēmumu par pagaidu aizgādnības nodibināšanu slimniekam un viņa mantai. Lēmums nosūtāms attiecīgajai aizbildnības un aizgādnības iestādei izpildīšanai.

262.pants. Pieteikuma izskatīšana

Lietu par personas atzīšanu par rīcības nespējīgu un aizgādnības nodibināšanu tai tiesa izskata, piedaloties aizbildnības un aizgādnības iestādes pārstāvim un prokuroram. Personu, par kuras rīcības nespēju izskata lietu, aicina uz tiesas sēdi, ja to atļauj šīs personas veselības stāvoklis.

Šīs personas interešu aizstāvēšanu, ja tā pati nav izraudzījusi vai nevar izraudzīt pārstāvi, tiesas priekšsēdētājs var uzdot zvērinātam advokātam.

263.pants. Tiesas spriedums

Ja tiesa atzīst, ka personai gara slimības vai plānprātības dēļ trūkst visu vai lielākās daļas garīgo spēju un šī persona nespēj savu darbību vadīt vai saprast tās nozīmi, tiesa taisa spriedumu par šīs personas atzīšanu par rīcības nespējīgu.

Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu nosūta aizbildnības un aizgādnības iestādei — aizgādņa iecelšanai slimniekam un viņa mantai, kā arī attiecīgajai Zemesgrāmatu nodaļai — atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā un Pilsonības un imigrācijas departamentam — ieraksta izdarīšanai Iedzīvotāju reģistrā.

Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta publicēšanai Latvijas Republikas oficiālā laikrakstā sludinājumu, kurā jānorāda:

1) tās tiesas nosaukums, kura taisījusi spriedumu;

2) tās personas vārds, uzvārds un personas kods, attiecībā uz kuru taisīts spriedums;

3) tas, ka šī persona atzīta par rīcības nespējīgu.

264.pants. Tiesas izdevumi

Tiesas izdevumi šajās lietās sedzami no valsts līdzekļiem.

Ja tiesa atzīst, ka persona lietu ierosinājusi ļaunprātīgi, tiesas izdevumi uzliekami šai personai.

265.pants. Personas atzīšana par rīcības spējīgu

Ja persona, kura ar tiesas spriedumu atzīta par rīcības nespējīgu, izveseļojas, Civillikuma 359.pantā minētās personas, kā arī aizbildnības un aizgādnības iestāde var iesniegt tiesā pieteikumu par šīs personas atzīšanu par rīcības spējīgu.

Tiesa, izskatot pieteikumu par personas atzīšanu par rīcības spējīgu, noklausās tiesu ekspertīzes atzinumu šajā lietā. Ja tiesa atzīst, ka attiecīgā persona ir izveseļojusies, tā taisa spriedumu, ar kuru atzīst šo personu par rīcības spējīgu.

Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu nosūta aizbildnības un aizgādnības iestādei — aizgādnības izbeigšanai (Civillikuma 364.pants), attiecīgajai Zemesgrāmatu nodaļai — atzīmes dzēšanai un Pilsonības un imigrācijas departamentam — ieraksta izdarīšanai Iedzīvotāju reģistrā.

Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta attiecīgu paziņojumu izsludināšanai Latvijas Republikas oficiālā laikrakstā."

13. Papildināt kodeksu ar divdesmit devīto A nodaļu šādā redakcijā:

"Divdesmit devītā A nodaļa
Aizgādnības nodibināšana personām to izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ

266.pants. Piekritība

Pieteikums par aizgādnības nodibināšanu personai tās izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī personai, kura alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā (Civillikuma 365.pants), iesniedzams rajona (pilsētas) tiesai pēc šīs personas dzīvesvietas.

266.¹ pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā jānorāda apstākļi, kuru dēļ persona, kas, izlaidīgi vai izšķērdīgi dzīvojot vai arī pārmērīgi lietojot alkoholu vai narkotikas, draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā, kā arī jāiesniedz pierādījumi šo apstākļu apstiprināšanai.

Pieteikumā var lūgt tūlītēju nodrošinājumu pret mantas izputināšanu, norādot nodrošinājuma līdzekļus. Lūgums izskatāms šā kodeksa četrpadsmitajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

Pieteikumu tiesā var iesniegt tās personas ģimenes locekļi un radinieki, kurai lūdz nodibināt aizgādnību, citas ieinteresētās personas, kā arī aizbildnības un aizgādnības iestāde un prokurors.

266.² pants. Lietas sagatavošana iztiesāšanai

Pieteikuma noraksts nosūtāms personai, attiecībā uz kuru ierosināts nodibināt aizgādnību, nosakot tai laiku paskaidrojuma iesniegšanai.

Ja tiesa atzīst par nepieciešamu, tā var pieprasīt papildu ziņas par tās personas dzīvesveidu, attiecībā uz kuru ierosināts nodibināt aizgādnību.

266.³ pants. Prokurora piedalīšanās

Lieta par aizgādnības nodibināšanu personai tās izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ izskatāma, piedaloties prokuroram.

266.⁴ pants. Tiesas spriedums

Ja tiesa atzīst, ka persona, kas, izlaidīgi vai izšķērdīgi dzīvojot, kā arī pārmērīgi lietojot alkoholu vai narkotikas, draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā, tā ar savu spriedumu nodibina šai personai aizgādnību, atņemot tai Civillikuma 366.pantā norādītās tiesības.

Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu nosūta aizbildnības un aizgādnības iestādei pēc šīs personas dzīvesvietas — aizgādņa iecelšanai, kā arī attiecīgajai Zemesgrāmatu nodaļai — atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā un Pilsonības un imigrācijas departamentam — ieraksta izdarīšanai Iedzīvotāju reģistrā.

Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta publicēšanai Latvijas Republikas oficiālā laikrakstā sludinājumu, kurā jānorāda:

1) tās tiesas nosaukums, kura taisījusi spriedumu;

2) tās personas vārds, uzvārds un personas kods, attiecībā uz kuru taisīts spriedums;

3) tas, ka šī persona atzīta par rīcības nespējīgu, tai atņemtas tiesības pārvaldīt savu mantu un rīkoties ar to un tai nodibināta aizgādnība.

266.⁵ pants. Tiesas izdevumi

Ja pieteikums tiek apmierināts, tiesas izdevumi, kā arī izdevumi par publikāciju laikrakstā piespriežami no tās personas mantas, kurai nodibināta aizgādnība.

Ja tiesa pieteikumu atzinusi par nepamatotu, tiesas izdevumi piespriežami no tās personas, kura lietu ierosināja, bet, ja lieta ierosināta pēc aizbildnības un aizgādnības iestādes vai prokurora pieteikuma, — sedzami no valsts līdzekļiem.

266.⁶ pants. Aizgādnības izbeigšana

Ja persona, kurai nodibināta aizgādnība, galīgi grozījusi savu dzīvesveidu, šā kodeksa 266.1panta trešajā daļā minētās personas var lūgt tiesu, kas nodibinājusi aizgādnību, to izbeigt.

Ja tiesa atzīst, ka persona, kurai nodibināta aizgādnība, grozījusi savu agrāko dzīvesveidu un vairs nerada draudus novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā, tā izbeidz šai personai nodibināto aizgādnību.

Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu nosūta aizbildnības un aizgādnības iestādei — aizgādņa atcelšanai (Civillikuma 369.pants), kā arī attiecīgajai Zemesgrāmatu nodaļai — atzīmes dzēšanai un Pilsonības un imigrācijas departamentam — ieraksta izdarīšanai Iedzīvotāju reģistrā.

Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai Latvijas Republikas oficiālā laikrakstā."

14. Izteikt trīsdesmito nodaļu šādā redakcijā:

"Trīsdesmitā nodaļa
Aizgādnības nodibināšana promesošo un pazudušo personu mantai

267.pants. Piekritība

Lietas par promesošās vai pazudušās personas mantas aizgādnību gadījumos, kad šo aizgādnību nodibina tiesa (Civillikuma 371.pants), piekrīt rajona (pilsētas) tiesai pēc promesošās personas pēdējās zināmās dzīvesvietas.

268.pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā jānorāda apstākļi, kas apstiprina personas prombūtni.

Lūgt nodibināt promesošās personas mantai aizgādnību var personas, kuras ir ieinteresētas promesošās personas mantas saglabāšanā vai šīs personas tiesību aizstāvēšanā, vai prokurors.

Ja promesošās personas atrašanās vieta ir zināma, tiesai tā jāpieaicina kā ieinteresētā persona.

269.pants. Tiesas spriedums

Tiesa, pārliecinājusies, ka iestājušies Civillikuma 371.pantā norādītie apstākļi, taisa spriedumu par aizgādnības nodibināšanu promesošās personas mantai.

Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu nosūta aizbildnības un aizgādnības iestādei izpildīšanai.

Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai Latvijas Republikas oficiālā laikrakstā.

270.pants. Aizgādnības izbeigšana

Iestājoties Civillikuma 375.panta 1.punktā norādītajiem apstākļiem, aizgādnība izbeidzama ar tās tiesas spriedumu, kura aizgādnību nodibinājusi."

15. Izteikt trīsdesmit otro nodaļu un trīsdesmit trešo nodaļu šādā redakcijā:

"Trīsdesmit otrā nodaļa
Sūdzību izskatīšana par zvērinātu notāru rīcību un tādu iestāžu (amatpersonu) rīcību, kuras veic notariālās funkcijas

275.pants. Sūdzību iesniegšana

Ieinteresētajai personai, kura uzskata zvērināta notāra rīcību vai tādu iestāžu (amatpersonu) rīcību, kuras veic notariālās funkcijas, par nepamatotu, kā arī par zvērināta notāra vai šādu iestāžu (amatpersonu) atteikšanos izpildīt šos pienākumus, ir tiesības iesniegt sūdzību tiesā.

Sūdzības par zvērināta notāra rīcību iesniedzamas apgabaltiesai, kuras uzraudzībai pakļauta zvērināta notāra darbība, mēneša laikā no dienas, kad notārs izpildījis attiecīgo darbību vai atteicies to izpildīt. Ja apgabaltiesas priekšsēdētājs neatzīst par iespējamu sūdzībā norādīto zvērināta notāra nepareizo rīcību novērst, dodot viņam norādījumus uzraudzības kārtībā, sūdzību izskata apgabaltiesas civillietu kolēģija.

Sūdzības par citu tādu iestāžu (amatpersonu) rīcību, kuras veic notariālās funkcijas, iesniedzamas rajona (pilsētas) tiesai pēc iestādes atrašanās vietas mēneša laikā no dienas, kad iesniedzējam kļuvis zināms par šādu rīcību.

Sūdzības par to, ka konsulārā amatpersona nepareizi veikusi notariālās funkcijas vai atteikusies tās veikt, iesniedzamas šajā likumā noteiktajā termiņā rajona (pilsētas) tiesai pēc Ārlietu ministrijas atrašanās vietas.

276.pants. Lietas sagatavošana iztiesāšanai

Tiesa pieteikuma norakstu nosūta zvērinātam notāram vai iestādei (amatpersonai), kuras rīcība pārsūdzēta, nosakot paskaidrojuma iesniegšanas termiņu.

Ja tiesa atzīst par nepieciešamu, tā var pieprasīt papildu ziņas no sūdzības iesniedzēja vai zvērināta notāra, vai iestādes (amatpersonas), kuras rīcība pārsūdzēta.

277.pants. Sūdzības izskatīšana

Sūdzību izskata tiesa, iepriekš par to paziņojot sūdzības iesniedzējam un zvērinātam notāram vai iestādei (amatpersonai), kuras rīcība pārsūdzēta, tomēr šo personu neierašanās tiesā nav šķērslis sūdzības izskatīšanai.

277.¹ pants. Tiesas spriedums

Izskatījusi sūdzību, tiesa taisa spriedumu, ar kuru:

1) atzīstot zvērināta notāra rīcību vai tādas iestādes (amatpersonas) rīcību, kura veic notariālās funkcijas, par pareizu, sūdzību noraida;

2) atzīstot sūdzību par pamatotu, atceļ izpildīto darbību vai uzliek par pienākumu zvērinātam notāram vai iestādei (amatpersonai) izpildīt noteikto darbību.

Trīsdesmit trešā nodaļa
Tiesību atjaunošana pēc parāda aktiem vai uzrādītāja vērtspapīriem

278.pants. Pieteikuma iesniegšana

Gadījumos, kad parāda akts vai uzrādītāja vērtspapīrs (bankas izdota uzrādītāja bankas grāmatiņa, vekselis, čeks, parāda akts u.tml.) nozaudēts, nozagts vai iznīcināts, kreditors, kā arī cita persona, kurai dokuments ieķīlāts, nodots glabājumā, pārvaldīšanā vai komisijā vai arī kā citādi uzticēts, bet, ja dokuments bija izrakstīts uzrādītājam vai dokumentam bija blanko uzraksts, tā pēdējais turētājs var lūgt tiesu atzīt šo dokumentu par anulētu un atjaunot tiesības pēc tā.

279.pants. Piekritība

Pieteikums par nozaudētā, nozagtā vai iznīcinātā dokumenta anulēšanu iesniedzams rajona (pilsētas) tiesai pēc dokumentā norādītās maksāšanas vietas, bet, ja dokumentā maksāšanas vieta nav norādīta, — tiesai pēc parādnieka dzīvesvietas; ja arī tā nav zināma, — pēc dokumenta izdošanas vietas.

280.pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā par nozaudētā, nozagtā vai iznīcinātā dokumenta anulēšanu jānorāda:

1) iesniedzēja vārds, uzvārds un dzīvesvieta, bet, ja iesniedzējs ir juridiskā persona, — tās nosaukums un adrese;

2) apstākļi, kādos dokuments nozaudēts, nozagts vai iznīcināts;

3) tās personas vārds, uzvārds (nosaukums) un dzīvesvieta (adrese), kura izdevusi dokumentu, un tās personas vārds, uzvārds (nosaukums) un dzīvesvieta (adrese), kurai pēc dokumenta jāpilda saistība;

4) dokumenta atšķirības pazīmes.

Pieteikumam, ja iespējams, jāpievieno dokumenta noraksts.

281.pants. Lietas sagatavošana izskatīšanai

Pēc pieteikuma pieņemšanas tiesnesis pieņem lēmumu par aizliegumu personai, kurai pēc dokumenta jāpilda saistība, izdarīt pēc šā dokumenta maksājumus vai devumus, kā arī par sludinājuma publicēšanu uz iesniedzēja rēķina.

Sludinājumā jānorāda:

1) tās tiesas nosaukums, kurā saņemts pieteikums par dokumenta nozaudēšanu, nozagšanu vai iznīcināšanu;

2) iesniedzēja vārds, uzvārds un dzīvesvieta, bet, ja pieteicējs ir juridiskā persona, — tās nosaukums un adrese;

3) dokumenta nosaukums un tā atšķirības pazīmes;

4) priekšlikums dokumenta turētājam triju mēnešu laikā, bet vekseļa vai čeka turētājam — divu mēnešu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas iesniegt tiesā pieteikumu par savām tiesībām uz šo dokumentu un norādījums, ka pretējā gadījumā aktu var atzīt par anulētu.

Sludinājums jāievieto Latvijas Republikas oficiālā laikrakstā.

Šā panta pirmajā daļā paredzētā lēmuma norakstu tiesa nosūta personai, kurai pēc dokumenta jāpilda saistība, kā arī paziņo par pieņemto lēmumu visām vekselī vai čekā minētajām personām, ciktāl tas iespējams.

282.pants. Dokumenta turētāja pienākums

Dokumenta turētājam pēc tam, kad paziņots par dokumenta nozaudēšanu, nozagšanu vai iznīcināšanu, ir pienākums sludinājumā norādītajā termiņā iesniegt tiesai, kas pieņēmusi lēmumu, pieteikumu par savām tiesībām uz dokumentu kopā ar dokumenta oriģinālu.

283.pants. Tiesas rīcība pēc pieteikuma saņemšanas no dokumenta turētāja

Ja sludinājumā norādītajā termiņā tiesā saņemts pieteikums no dokumenta turētāja, tiesa atstāj bez izskatīšanas tās personas pieteikumu, kura lūdz dokumentu anulēt, un nosaka termiņu, kurā aizliegts izdarīt pēc dokumenta maksājumus un devumus. Šis termiņš nedrīkst pārsniegt divus mēnešus.

Vienlaikus tiesa izskaidro iesniedzējam viņa tiesības celt prasību pret dokumenta turētāju par šā dokumenta izprasīšanu, bet dokumenta turētājam — viņa tiesības pieprasīt no iesniedzēja zaudējumus, ko radījuši tiesas noteiktie aizlieguma līdzekļi.

Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

284.pants. Pieteicēja tiesības uz maksājuma saņemšanu līdz dokumenta anulēšanai

Vekseļa maksāšanas termiņam iestājoties, kā arī tad, kad čeks laikā uzrādīts samaksai, bet banka atteikusies to samaksāt, tiesa pēc lietas ierosināšanas var piešķirt iesniedzējam tiesības prasīt samaksu attiecīgi no tratas pieņēmēja vai vienkāršā vekseļa devēja, vai no čeka devēja, ja pieteicējs dod nodrošinājumu uz laiku līdz dokumenta atzīšanai par anulētu. Ja iesniedzējs nodrošinājumu nedod, viņam ir tikai tiesības prasīt, lai vekseļa vai čeka summu uz viņa rēķina nogulda tiesas depozītā.

285. pants. Pieteikuma izskatīšana par dokumenta anulēšanu

Lietu par dokumenta anulēšanu tiesa izskata pēc sludinājumā norādītā termiņa notecējuma, ja no dokumenta turētāja nav saņemts šā likuma 282.pantā norādītais pieteikums.

Par lietas izskatīšanas vietu un laiku tiesa paziņo iesniedzējam un personai, kas dokumentu izsniegusi, kā arī visām vekselī vai čekā minētajām personām, ciktāl tas iespējams, tomēr šo personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.

285.¹ pants. Tiesas spriedums

Ja tiesa atzīst, ka pieteikumā norādītais dokuments nozaudēts, nozagts vai iznīcināts un ka iesniedzējs bijis likumīgs šā dokumenta turētājs (278.pants), tā ar spriedumu šo dokumentu anulē.

Likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums ir pamats jauna dokumenta izsniegšanai anulētā dokumenta vietā. Ja likums nenosaka jauna dokumenta izsniegšanas iespēju, pieteicējam ir pamats saņemt no anulētā dokumenta izrietošo tiesību apmierinājumu.

285.² pants. Dokumenta turētāja tiesības iesniegt prasību par netaisnu iedzīvošanos

Dokumenta turētājs, kas nav pieteicis tiesai savas tiesības uz šo dokumentu, pēc tam, kad tiesas spriedums, ar kuru dokuments anulēts, stājies likumīgā spēkā, var celt tiesā prasību par netaisnu iedzīvošanos (Civillikuma 2369.pants) pret personu, kura izmantojusi tiesības pēc anulētā dokumenta."

16. Izteikt 286.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Par rajona (pilsētas) tiesas nelikumīgu vai nepamatotu spriedumu protestu iesniedz rajona (pilsētas) virsprokurors vai prokurors, attiecīgā tiesu apgabala virsprokurors vai prokurors, ģenerālprokurors, Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurors vai prokurors; par apgabaltiesas spriedumu — tiesu apgabala virsprokurors vai prokurors, ģenerālprokurors, Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurors vai prokurors; par Augstākās tiesas spriedumu — ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurors.ķķ

17. Izteikt 287.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākās tiesas spriedumus, kas nav stājušies likumīgā spēkā, var pārsūdzēt, kā arī par tiem var iesniegt protestu Augstākās tiesas Civillietu tiesas kolēģijā."

18. Izslēgt 317.pantu.

19. Izteikt 326.pantu šādā redakcijā:

"326.pants. Personas, kurām ir tiesības iesniegt protestu tiesu uzraudzības kārtībā

Ģenerālprokurors, Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieks ir tiesīgs iesniegt protestu par jebkuras Latvijas Republikas tiesas spriedumu vai lēmumu, kas stājies likumīgā spēkā. Par Augstākās tiesas prezidija lēmumiem protestu Augstākās tiesas plēnumā var iesniegt ģenerālprokurors un Augstākās tiesas priekšsēdētājs."

20. Izteikt 327.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Rajona (pilsētas) virsprokuroram un prokuroram ir tiesības izprasīt no rajona (pilsētas) tiesas, bet tiesu apgabala virsprokuroram un prokuroram — no attiecīgās apgabaltiesas un no attiecīgā tiesu apgabala rajona (pilsētas) tiesas jebkuru izlemtu civillietu un griezties ar iesniegumu pie ģenerālprokurora vai Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurora, lai iesniegtu protestu par likumīgā spēkā stājušos spriedumu vai lēmumu."

21. Izteikt 330.pantu šādā redakcijā:

"330.pants. Tiesas, kas izskata protestus uzraudzības kārtībā

Augstākās tiesas Civillietu tiesas kolēģija izskata protestus par rajona (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu spriedumiem un lēmumiem, kas stājušies likumīgā spēkā, ja tie nav izskatīti kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā.

Augstākās tiesas prezidijs izskata protestus par Augstākās tiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedumiem un lēmumiem.

Ja šīs lietas izskatīšanā pirmajā, kasācijas vai uzraudzības instancē piedalījies Augstākās tiesas prezidija locekļu vairākums, lietu nodod izskatīšanai uzraudzības kārtībā Augstākās tiesas plēnumam.

Augstākās tiesas plēnums izskata protestus par Augstākās tiesas prezidija un plēnuma lēmumiem."

22. Izteikt 333.panta sesto daļu šādā redakcijā:

"Lietas izskatīšanā tiesu uzraudzības kārtībā Augstākās tiesas Civillietu tiesas kolēģijā piedalās prokurors, kas uztur ģenerālprokurora vai Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurora protestu, bet, ja lietu izskata pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka protesta, — viņš dod atzinumu lietā. Lietas izskatīšanā Augstākās tiesas prezidijā piedalās ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurors, kas dod atzinumu lietā."

23. Aizstāt 340.pantā vārdus "vai pēc Latvijas ģenerālprokurora vai viņa vietnieku" ar vārdiem "vai pēc ģenerālprokurora vai Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurora".

24. Papildināt kodeksu ar ceturto A sadaļu šādā redakcijā:

"Ceturtā A sadaļa
Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana

Trīsdesmit septītā A nodaļa
Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana

344.¹ pants. Saistības, pēc kurām pieļaujama bezstrīdus piespiedu izpildīšana

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pieļaujama:

1) pēc līgumiem par saistībām, kas nodrošinātas ar publisku hipotēku;

2) pēc notariāli apliecinātiem un tiem juridiskā spēka ziņā pielīdzinātiem terminētiem līgumiem par naudas samaksu vai par kustamās mantas atdošanu;

3) pēc notariāli apliecinātiem vai zemesgrāmatā ierakstītiem terminētiem īpašuma nomas vai īres līgumiem par nomnieka vai īrnieka pienākumu termiņa notecējuma dēļ atstāt vai nodot nomāto vai īrēto īpašumu (izņemot dzīvokli), kā arī par pienākumu samaksāt nomas vai īres maksu;

4) pēc protestētiem vekseļiem;

5) pēc dzīvojamo telpu īres līgumiem attiecībā uz īres un komunālo pakalpojumu maksājumiem.

Norādītās saistības nav pakļautas bezstrīdus piespiedu izpildīšanai:

1) ja šī izpildīšana vērsta pret valsts īpašumu;

2) ja saistība ir dzēsta ar noilgumu, kura notecējums neapšaubāmi redzams no paša akta.

344.² pants. Personas, kuras var lūgt bezstrīdus piespiedu izpildīšanu

Lūgt bezstrīdus piespiedu izpildīšanu var:

1) saistības dalībnieks vai viņa mantinieks, kura mantojuma tiesības apstiprinātas likumā noteiktajā kārtībā;

2) galvinieks, kas samaksājis parādnieka vietā uz tiesas sprieduma pamata vai bezstrīdus piespiedu izpildīšanas kārtībā;

3) pēc protestētiem vekseļiem — vekseļa turētājs, kura vārdā vekselis protestēts, kā arī žirants, galvinieks un starpnieks, kuri vekseli samaksājuši un ceļ regresa prasījumu.

344.³ pants. Personas, pret kurām pieļaujama bezstrīdus piespiedu izpildīšana

Bezstrīdus piespiedu izpildīšana pieļaujama:

1) pret personām, kuru vārdā akts izdots (līgumslēdzējs), bet pēc protestēta vekseļa — pret visām par to atbildīgajām personām;

2) pret galvinieku, ja viņš uzņēmies saistību kā pats parādnieks (Civillikuma 1702.panta otrā daļa);

3) pret saistību uzņēmušās personas mantinieku, kura mantošanas tiesības apstiprinātas likumā noteiktajā kārtībā.

344.⁴ pants. Piekritība

Pieteikumi par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu naudas maksājumu saistībās vai kustamās mantas atdošanas saistībās iesniedzami rajona (pilsētas) tiesai pēc parādnieka dzīvesvietas.

Pieteikumi par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu pēc nekustamā īpašuma ieķīlājuma aktiem un pēc saistībām atstāt vai atdot nomāto vai īrēto nekustamo īpašumu iesniedzami rajona (pilsētas) tiesai pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

344.⁵ pants. Parādnieka brīdināšana par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu

Prasītājam ne vēlāk kā 10 dienas pirms tam, kad pieteikums par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu tiek iesniegts tiesā, par to rakstveidā jābrīdina parādnieks.

Brīdinājumā jānorāda, kāda saistība, kādā apmērā un kādā laikā jāizpilda.

Brīdinājums jānodod parādniekam pret parakstu vai ar zvērināta notāra starpniecību vai jānosūta pa pastu ierakstītā vēstulē.

344.⁶ pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā jānorāda, kādu saistību un pēc kāda akta prasītājs lūdz pakļaut bezstrīdus piespiedu izpildīšanai.

Pieteikumā par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu par naudas samaksu tieši jānorāda piedzenamā kapitālsumma, līgumsods un procenti — kā nolīgtie, tā likumā noteiktie, bet pēc vekseļa — arī ar protestu saistītie izdevumi un likumā noteiktā atlīdzība.

Pieteikumam jāpievieno:

1) bezstrīdus piespiedu kārtībā izpildāmais akts un tā noraksts, bet pēc vekseļa — arī protesta akts;

2) noteiktā valsts nodeva pusapmērā;

3) šā likuma 344.⁵ pantā paredzētā brīdinājuma noraksts ar apstiprinājumu, ka brīdinājums parādniekam nodots.

344.⁷ pants. Tiesneša lēmums

Tiesnesis, pārbaudījis iesniegtā pieteikuma pamatotību un atzinis, ka tas ir apmierināms, pieņem lēmumu, ar kuru nosaka, kāda saistība un kādā apmērā ir apmierināma bezstrīdus piespiedu kārtībā.

Tiesneša lēmumam ir izpildu dokumenta spēks, un tas izpildāms pēc sprieduma izpildīšanas noteikumiem. Izpildīšanai nosūtāms lēmums kopā ar bezstrīdus piespiedu izpildīšanai pakļautā akta norakstu.

Ja tiesnesis atzīst, ka iesniegtais pieteikums nav apmierināms, viņš par to taisa motivētu lēmumu, kuru var pārsūdzēt. Pēc lēmuma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu kopā ar iesniegtajiem dokumentiem nosūta prasītājam.

344.⁸ pants. Bezstrīdus piespiedu izpildīšanas apstrīdēšanas kārtība

Ja parādnieks uzskata, ka pieteikums par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu apmierināts nepamatoti, parādnieks mēneša laikā no dienas, kad viņam kļuva zināms lēmums par bezstrīdus piespiedu izpildīšanas pieļaušanu, var celt prasību pret piedzinēju, lai apstrīdētu prasījumu.

Vienlaikus parādnieks var lūgt apturēt bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, bet, ja piedzinējs šādā kārtībā jau saņēmis apmierinājumu, — lūgt nodrošināt prasību."

25. Izteikt 346.pantu šādā redakcijā:

"346. pants. Tiesu un citu iestāžu nolēmumi, kas jāizpilda

Pēc kodeksa šīs sadaļas noteikumiem jāizpilda:

1) tiesu spriedumi un lēmumi civillietās;

2) tiesu spriedumi un lēmumi krimināllietās daļā par mantiskajām piedziņām;

3) tiesneša vai tiesas lēmumi lietās par administratīvajiem pārkāpumiem daļā par mantiskajām piedziņām;

4) tiesas apstiprinātie mierizlīgumi;

5) šķīrējtiesu (arbitrāžu) spriedumi;

6) darba strīdu komisiju lēmumi;

7) uzņēmumu, iestāžu un organizāciju arodbiedrību komiteju lēmumi darba strīdos un strīdos par tāda kaitējuma atlīdzināšanu, kas radies no sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma, kā arī sakarā ar apgādnieka nāvi;

8) institūciju un amatpersonu lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās likumā noteiktajos gadījumos;

9) to institūciju un amatpersonu lēmumi, kurām piešķirtas tiesības izdarīt piedziņas bezstrīdus kārtībā;

10) ārvalstu tiesu spriedumi likumā paredzētajos gadījumos."

26. Izteikt 347.pantu šādā redakcijā:

"347. pants. Izpildu dokumenti

Izpildu dokumenti ir:

1) izpildu raksti, kas izsniegti, pamatojoties uz tiesu spriedumiem un tiesu (tiesnešu) lēmumiem civillietās un krimināllietās, tiesas apstiprinātiem mierizlīgumiem, šķīrējtiesu (arbitrāžu) spriedumiem un ārvalstu tiesu spriedumiem;

2) apliecības, ko darba strīdos izdevušas uzņēmumu, iestāžu un organizāciju arodbiedrību komitejas uz darba strīdu komisiju vai uz uzņēmumu, iestāžu un organizāciju arodbiedrību komiteju lēmumu pamata, un uzņēmumu, iestāžu un organizāciju arodbiedrību komiteju apliecības strīdos par tāda kaitējuma atlīdzināšanu, kas radies no sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma, kā arī sakarā ar apgādnieka nāvi;

3) institūciju un amatpersonu lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās;

4) to institūciju un amatpersonu lēmumi, kuras ir tiesīgas izdarīt piedziņas bezstrīdus kārtībā."

27. Izteikt 385.pantu šādā redakcijā:

"385.pants. Nekustamā īpašuma arests

Vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs noskaidro nekustamā īpašuma piederību un tā vērtību, kā arī to, vai nekustamajam īpašumam nav kādi apgrūtinājumi un atsavināšanas aizliegums.

Pārliecinājies, ka nekustamais īpašums pieder parādniekam, tiesu izpildītājs ieraksta aprakstes aktā nekustamo īpašumu, uzliek tam arestu un nosūta attiecīgajai Zemesgrāmatu nodaļai paziņojumu par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā. Kopā ar paziņojumu nosūtāms sprieduma izraksts.

Par ieķīlāta nekustamā īpašuma arestu tiesu izpildītājs nekavējoties rakstveidā paziņo hipotekārajam kreditoram.

Parādniekam vai piedzinējam ir tiesības pirms izsoles izsludināšanas pieprasīt pārdodamā nekustamā īpašuma jaunu novērtējumu. Nekustamā īpašuma novērtēšanai tiesu izpildītājs pieaicina neatkarīgus speciālistus. Novērtējuma izmaksas sedz novērtējuma pieprasītājs, iemaksājot tiesu izpildītāja kantora depozīta kontā šo summu pirms nekustamā īpašuma novērtēšanas."

28. Izslēgt 386.pantu.

29. Izteikt 391.pantu šādā redakcijā:

"391. pants. Nekustamā īpašuma pārdošana izsolē

Parādniekam piederošo nekustamo īpašumu, uz kuru vērsta piedziņa, realizē, pārdodot to publiskā izsolē. Ja piecu dienu laikā pēc mantas aprakstes nav iesniegtas sūdzības vai pieteikti civiltiesiski strīdi, tiesu izpildītājs nekavējoties nosaka izsoles dienu, bet, ja ir iesniegtas sūdzības vai prasības pieteikumi, — tūlīt pēc to izlemšanas."

30. Izteikt 392.pantu šādā redakcijā:

"392.pants. Izsoles izziņošana

Tiesu izpildītājs izziņo izsoli ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms izsoles, ja nekustamā īpašuma vērtība nav augstāka par vienu tūkstoti latu, ne vēlāk kā divus mēnešus pirms izsoles, ja vērtība pārsniedz vienu tūkstoti, bet nav augstāka par desmit tūkstošiem latu, un ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms izsoles, ja nekustamā īpašuma vērtība ir augstāka par desmit tūkstošiem latu.

Sludinājumi par izsoli jāpublicē Latvijas Republikas oficiālā laikrakstā, jānovieto pie pārdodamā nekustamā īpašuma un tiesu izpildītāja kantorī.

Ieinteresētās personas norakstu no paziņojuma par nekustamā īpašuma izsoli var uz sava rēķina ievietot citos laikrakstos un periodiskajos izdevumos vai izsludināt radio un televīzijā.

Sludinājumā par nekustamā īpašuma izsoli jānorāda:

1) nekustamā īpašuma īpašnieka un piedzinēja vārds, uzvārds un dzīvesvieta, bet, ja nekustamā īpašuma īpašnieks un piedzinējs ir juridiskā persona, — tās nosaukums un adrese;

2) tiesu izpildītāja kantora adrese;

3) pārdodamā īpašuma īss apraksts un atrašanās vieta;

4) nekustamā īpašuma novērtējums;

5) hipotekārie kreditori un viņu prasījumi;

6) norādījums, ka visām personām, kurām uz pārdodamo nekustamo īpašumu ir tiesības, kas novērš tā pārdošanu izsolē, jāpieteic savas tiesības līdz izsoles dienai;

7) kura izsole pēc kārtas tā ir;

8) kura rajona (pilsētas) kantora tiesu izpildītājs izdarīs izsoli;

9) pārdošanas laiks un vieta;

10) nodrošinājuma summa, kas jāiemaksā tiesu izpildītāja kantora depozīta kontā.

Par ieķīlātā nekustamā īpašuma izsoles laiku un vietu tiesu izpildītājs rakstveidā paziņo līdzīpašniekiem, piedzinējiem un hipotekārajiem kreditoriem."

31. Izteikt 393.pantu šādā redakcijā:

"393.pants. Personas, kam nav tiesību piedalīties izsolīšanā

Piedalīties izsolīšanā nav tiesību parādniekam, viņa aizbildnim vai aizgādnim, personai, kas piedalījusies mantas aprakstē vai kas izdara tās pārdošanu, kā arī izsolē klātesošajiem policijas un pašvaldības pārstāvjiem."

32. Izteikt 394.pantu šādā redakcijā:

"394. pants. Izsoles kārtība

Personām, kas vēlas piedalīties izsolē, jāiemaksā tiesu izpildītāja kantora depozīta kontā summa desmit procentu apmērā no nekustamā īpašuma novērtējuma.

Summu, ko iemaksājusi persona, kura nopirkusi izsolē nekustamo īpašumu, ieskaita pirkuma summā. Pārējiem izsoles dalībniekiem iepriekš iemaksātās summas pēc izsoles nekavējoties izsniedz atpakaļ.

Izsole sākas no novērtējuma summas vai no to prasījumu (sprieduma izpildīšanas izdevumu, nodokļu parādu, agrāk zemesgrāmatā ierakstītu hipotekāro parādu) summas, kuriem pēc piedzinēju prasījumu apmierināšanas secīguma ir priekšrocības pret visām uz nekustamo īpašumu vērstajām piedziņām.

Ja bez zemesgrāmatā agrāk ierakstīta ķīlas ņēmēja piekrišanas zemesgrāmatā ierakstīts tāds nekustamā īpašuma apgrūtinājums, kas, pārdodot īpašumu šā ķīlas ņēmēja piedziņas apmierināšanai vai tāda kreditora piedziņas apmierināšanai, kuram ir priekšrocības salīdzinājumā ar ķīlas ņēmēju, var ietekmēt minētā ķīlas ņēmēja apmierinājuma apmēru, tad pēc ķīlas ņēmēja lūguma, kas izteikts pirms izsoles dienas, nekustamais īpašums tiek izsolīts ar nosacījumu, ka minētais apgrūtinājums vai nu atstājams, vai dzēšams. Bet, ja ir tādi solītāji, kas vēlas pirkt nekustamo īpašumu, gan apgrūtinājumu atstājot, gan dzēšot, tad šis īpašums paliek solītājam ar nosacījumu, ka apgrūtinājums dzēšams tikai tad, ja cena pārsniedz ne vien augstāko cenu, kāda solīta ar nosacījumu, ka apgrūtinājums atstājams, bet arī to prasījumu summu, kuriem ir priekšrocības salīdzinājumā ar tā ķīlas ņēmēja prasījumiem, kurš lūdzis izdarīt šādu divkāršu izsoli.

Pircējam viena mēneša laikā pēc izsoles beigām jāiemaksā visa summa, par kuru viņš nekustamo īpašumu pircis, ieskaitot summu, kas iemaksāta pirms izsoles.

Ja pircējs noteiktajā termiņā neiemaksā visu no viņa pienākošos summu, tad pirms izsoles iemaksātais nodrošinājums pievienojams pie kopējās par īpašumu saņemtās summas un sadalāms tādā pašā kārtībā kā šī summa. Iemaksātais nodrošinājums pievienojams pie kopējās summas arī tad, ja tiek konstatēts, ka pircējam nav bijis tiesību piedalīties izsolē.

Pēc tam, kad nekustamā īpašuma pircējs samaksājis visu no viņa pienākošos summu, tiesu izpildītājs izsoles aktu iesniedz apstiprināšanai tā rajona (pilsētas) tiesai, kura teritorijā atrodas nekustamais īpašums."

33. Aizstāt 395.pantā vārdu "ēkas" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "nekustamais īpašums" (attiecīgajā locījumā).

34. Izteikt 396.pantu šādā redakcijā:

"396. pants. Sekas, kas rodas, ja izsole pasludināta par nenotikušu

Ja izsole pasludināta par nenotikušu, piedzinējam ir tiesības paturēt nekustamo īpašumu sev par izsoles sākumcenu.

Ja tāds pieteikums nav saņemts divu nedēļu laikā no izsoles dienas, tiesu izpildītājs nekavējoties nosaka otro izsoli. Otro izsoli izziņo un rīko, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana sākas no summas, kas atbilst 75 procentiem no sākumcenas pirmajā izsolē.

Ja arī otrā izsole pasludināta par nenotikušu un piedzinējs nav divu nedēļu laikā paziņojis, ka vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, vai nav lūdzis noteikt trešo izsoli, arests nekustamajam īpašumam tiek noņemts.

Trešo izsoli izziņo un rīko, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana sākas no summas, kas atbilst 60 procentiem no sākumcenas pirmajā izsolē."

35. Izteikt 397.pantu šādā redakcijā:

"397.pants. Izsoles akta apstiprināšana

Lietu par izsoles akta apstiprināšanu tiesa izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot piedzinējam un parādniekam, tomēr šo personu neierašanās nav šķērslis izsoles akta apstiprināšanai.

Tiesa taisa lēmumu par pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda un par to, ka neatkarīgi no kreditora piekrišanas jādzēš visas zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstītās parādu saistības, par kurām pircējs nav tieši paziņojis, ka uzņemas tās uz sevi.

Ja izsole pasludināta par nenotikušu un piedzinējs izteicis vēlēšanos paturēt nekustamo īpašumu sev par izsoles sākumcenu, tiesa pēc tam, kad kreditors iemaksājis tiesu izpildītāja kantora depozīta kontā tiesu izpildītāja aprēķināto summu, taisa lēmumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz piedzinēja vārda.

Izsole atzīstama par spēkā neesošu, ja:

1) kādam nepamatoti nav atļauts piedalīties izsolē vai nepareizi atraidīts kāds pārsolījums;

2) bijusi noruna atturēt kādu no pārsolīšanas;

3) nekustamo īpašumu nopirkusi tāda persona, kura nav bijusi tiesīga piedalīties izsolē;

4) nekustamais īpašums pārdots pirms termiņa, kāds noteikts paziņojumā par pārdošanu;

5) pirmajā izsolē nekustamais īpašums pārdots zem to prasījumu summas, kuriem pēc piedzinēju prasījumu apmierināšanas secīguma ir priekšrocības salīdzinājumā ar visām uz nekustamo īpašumu vērstajām piedziņām;

6) tiesu izpildītājs, piedzinējs vai pircējs pieļāvuši ļaunprātības.

Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību vai protestu."

36. Izslēgt 418. panta piezīmi.

37. Papildināt 425.panta pirmo daļu pēc vārdiem "noteiktajā secībā" ar vārdiem "ja atsevišķā likumā kādiem piedzinējiem nav noteiktas priekšrocības".

38. Izslēgt 426. panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu.

39. Izslēgt 427. panta 2. un 3. punktu.

40. Izteikt 428. pantu šādā redakcijā:

"428.pants. Trešās kārtas piedziņa

Trešajā kārtā apmierināmi fizisko personu prasījumi par tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kas nodarīti to mantai ar noziegumu vai administratīvo pārkāpumu."

41. Izteikt 429. pantu šādā redakcijā:

"429.pants. Ceturtās kārtas piedziņa

Ceturtajā kārtā apmierināmi visi pārējie prasījumi."

42. Izteikt 430. pantu šādā redakcijā:

"430.pants. Piedziņas vēršana uz ieķīlātu kustamo mantu

Uz ieķīlātu kustamo mantu piedziņa vēršama to prasījumu apmierināšanai, kuri nodrošināti ar šo ķīlu. No saņemtās summas par pārdoto ķīlu vispirms sedzami sprieduma izpildīšanai nepieciešamie izdevumi un pēc tam pārējie prasījumi apmierināmi šādā secībā:

1) ar ķīlu nodrošinātais prasījums;

2) pārējie prasījumi saskaņā ar šā kodeksa 425.—429.panta noteikumiem."

43. Izteikt 431. pantu šādā redakcijā:

"431.pants. Piedziņas vēršana uz ieķīlātu nekustamo mantu

Uz ieķīlātu nekustamo īpašumu piedziņa vēršama to prasījumu apmierināšanai, kuri nodrošināti ar hipotēku, kā arī citu prasījumu apmierināšanai, ja parādniekam nepietiek citas mantas visu prasījumu pilnīgai apmierināšanai.

Ja uz vienu un to pašu nekustamo īpašumu ir vairāki hipotekārie prasījumi, tad vispirms apmierināms tas prasījums, kurš agrāk ierakstīts zemesgrāmatā, ja šā agrākā prasījuma kreditors nav piešķīris pirmtiesības citam, vēlāk zemesgrāmatā ierakstītam prasījumam."

44. Izslēgt 432. pantu.

45. 434.pantā:

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

"Ja nekustamā īpašuma izsole pasludināta par nenotikušu un kreditors izteicis vēlēšanos paturēt nekustamo īpašumu sev par sākumcenu, tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu, lai noteiktu summu, kura pienākas no kreditora, un sadalītu to starp piedzinējiem.";

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

 

Pārejas noteikumi

1. Lietas, kuru izskatīšana saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 119.1 pantu piekrīt apgabaltiesām, līdz laikam, kamēr darbu nav uzsākusi attiecīgā apgabaltiesas kolēģija, izskatāmas rajona (pilsētas) tiesā pēc vispārīgiem lietu piekritības noteikumiem.

2. Gadījumos, kad nekustamais īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā, par tā piederību parādniekam tiesu izpildītājs pārliecinās, pieprasot ziņas no Valsts zemes dienesta vai no attiecīgās pašvaldības (Civilprocesa kodeksa 385.pants), kā arī paziņo šīm iestādēm par aresta uzlikšanu nekustamajam īpašumam.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 23.februārī.

 

Valsts prezidents G. Ulmanis

Rīgā 1995.gada 15. martā