Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Imigrācijas likumā

Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24. nr.; 2003, 16. nr.; 2004, 10. nr.; 2005, 14. nr.; 2006, 1., 5., 9. nr.; 2007, 5., 15. nr.; 2008, 3., 13. nr.; 2009, 8. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 74. nr.; 2011, 19., 93. nr.; 2013, 250. nr.; 2014, 98., 108. nr.; 2016, 123. nr.; 2017, 36., 242. nr.; 2018, 132. nr.; 2019, 123. nr.; 2021, 176.A nr.; 2022, 49., 70.A, 115., 185.A nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā, izņemot 12. panta pirmās daļas 3. punktu, pārejas noteikumu 2. punktu un informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām, vārdu "uzņēmums" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdu "komersants" (attiecīgā skaitlī un locījumā).

2. 1. panta pirmajā daļā:

izteikt 2.¹ punktu šādā redakcijā:

"2¹) Eiropas Savienības zilā karte — termiņuzturēšanās atļauja, ko Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniedz trešās valsts pilsonim, kurš tiek nodarbināts un par nolīgto samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā un kuram ir augstākās izglītības kvalifikācija vai augstākā profesionālā pieredze;";

papildināt daļu ar 16., 17. un 18. punktu šādā redakcijā:

"16) saimnieciskā aktivitāte — pagaidu darbība, kas ir tieši saistīta ar darba devēja ekonomiskajām interesēm un Eiropas Savienības zilās kartes turētāja profesionālajiem pienākumiem, pamatojoties uz darba līgumu citā dalībvalstī, tostarp sanāksmju apmeklēšana, konferenču vai semināru apmeklēšana, darījumu sarunu virzīšana, pārdošanas vai mārketinga darbību īstenošana, saimnieciskās darbības iespēju izpēte vai mācību apmeklēšana;

17) augstākā profesionālā pieredze — zināšanas, prasmes un kompetences, kuras Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir salīdzināmas ar augstākās izglītības kvalifikāciju un kuras ir svarīgas darba līgumā vai darba piedāvājumā norādītajā profesijā vai plānotajā nodarbinātības nozarē, ko apliecina faktiska un likumiska strādāšana attiecīgajā profesijā, un kuras ir iegūtas Ministru kabineta noteiktā laikposmā;

18) augstākās izglītības kvalifikācija — veicamā darba izpildei atbilstoša kvalifikācija, kas iegūta augstākās izglītības iestādē, kura atzīta tās atrašanās valstī, studiju programmā, kuras ilgums ir vismaz trīs gadi, kurā var iestāties pēc vidējās izglītības iegūšanas un kura atbilst Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras 6. līmenim."

3. Izteikt 5.⁴ pantu šādā redakcijā:

"5.⁴ pants. Ārzemnieks, kam Latvijas Republikā izsniegta Eiropas Savienības zilā karte un kas pārceļas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, pētnieks vai students, kam Latvijas Republikā izsniegta termiņuzturēšanās atļauja un kas daļu no pētniecības darba veic vai studiju programmas apgūst citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī komersanta ietvaros pārcelts darbinieks, kam Latvijas Republikā izsniegta termiņuzturēšanās atļauja un kas pārcelts uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, saskaņā ar šīs Eiropas Savienības dalībvalsts lūgumu ir tiesīgs ieceļot Latvijas Republikā arī gadījumā, kad beidzies Latvijas Republikā izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas termiņš vai tā ir anulēta. Šādas tiesības attiecas arī uz Eiropas Savienības zilās kartes turētāja, pētnieka un komersanta ietvaros pārcelta darbinieka ģimenes locekli."

4. Papildināt likumu ar 5.⁵ un 5.⁶ pantu šādā redakcijā:

"5.⁵ pants. Ārzemnieks, kam ir derīga citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Savienības zilā karte, saimnieciskās aktivitātes veikšanas nolūkā ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā uz laiku līdz 90 dienām jebkurā 180 dienu periodā, pamatojoties uz attiecīgo Eiropas Savienības zilo karti un derīgu ceļošanas dokumentu.

5.⁶ pants. Ja šā likuma 5.², 5.³ vai 5.⁵ pantā minēto ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju izdevusi Eiropas Savienības dalībvalsts, kas nav Šengenas līguma dalībvalsts, ārzemnieks, šķērsojot valsts robežu, sniedz pierādījumus par ieceļošanas mērķa atbilstību šā likuma 5.², 5.³ vai 5.⁵ pantā minētajiem nosacījumiem. Ja Latvijas Republikā ieceļo ārzemnieks, kam citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kas nav Šengenas līguma dalībvalsts, izsniegta Eiropas Savienības zilā karte, viņš, lai pieprasītu Eiropas Savienības zilo karti Latvijas Republikā, šķērsojot valsts robežu, uzrāda derīgu minētajā dalībvalstī izsniegtu Eiropas Savienības zilo karti un darba līgumu vai darba piedāvājumu augsti kvalificētai nodarbinātībai Latvijas Republikā uz vismaz sešu mēnešu laikposmu. Šāda ārzemnieka ģimenes loceklis uzrāda citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegtu uzturēšanās atļauju."

5. 9. pantā:

papildināt trešo daļu ar 12. un 13. punktu šādā redakcijā:

"12) saimniecisko aktivitāti uz laiku līdz 90 dienām jebkurā 180 dienu periodā un viņam ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Savienības zilā karte;

13) Eiropas Savienības zilās kartes pieprasīšanu Latvijas Republikā — ja viņam ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Savienības zilā karte un no pieteikuma iesniegšanas brīža Pārvaldei pagājušas vismaz 30 dienas.";

izteikt piektās daļas 17. punktu šādā redakcijā:

"17) termiņuzturēšanās atļauju, pamatojoties uz iekšlietu ministra vai Pārvaldes priekšnieka lēmumu, kas pieņemts saistībā ar starptautiskajām tiesību normām vai humāniem apsvērumiem;";

papildināt piekto daļu ar 29. punktu šādā redakcijā:

"29) termiņuzturēšanās atļauju kā ārzemnieks, kuram viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs), vai šāda ārzemnieka ģimenes loceklis."

6. 9.¹ pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja atceļ sezonas darbiniekam izsniegto vīzu, jo darba devējs sodīts par pārkāpumiem, kas saistīti ar darbinieku nodarbināšanu vai nodokļu samaksu, vai komersants neveic komercdarbību, ir likvidēts, pieteicis maksātnespēju vai ir uzsākts komersanta maksātnespējas process, uzaicinātājs ir atbildīgs par kompensāciju izmaksu un citu atlikušo saistību izpildi, kuras viņam būtu nepieciešams ievērot, ja vīza sezonas darba veikšanai nebūtu atcelta.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

7. Izteikt 11. panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ārzemniekam, kura ieceļošanas mērķis ir darba tiesisko attiecību nodibināšana ar darba devēju par sezonas darba veikšanu, izsniedz vīzu uz laiku līdz sešiem mēnešiem 12 mēnešu periodā. Gadījumā, kad vīza izsniegta uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus 12 mēnešu periodā, bet ārzemnieks vēlas turpināt sezonas darba tiesiskās attiecības ar to pašu darba devēju vai noslēgt jaunu sezonas darba līgumu ar citu darba devēju, viņš ir tiesīgs, neizceļojot no Latvijas Republikas, pieprasīt jaunu vīzu, ja netiek pārsniegts šajā daļā noteiktais maksimālais uzturēšanās termiņš un jaunas vīzas pieteikums iesniegts ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms iepriekšējās vīzas derīguma termiņa beigām. Vīzas pieteikuma izskatīšanas laikā darba attiecības var nepārtraukt, ja tās paredzēts turpināt ar to pašu darba devēju."

8. Aizstāt 15.¹ panta pirmās daļas 1. punktā skaitļus un vārdus "19. vai 20. punktā" ar skaitļiem un vārdiem "19., 20. vai 24. punktā".

9. 16. panta trešajā daļā:

aizstāt vārdus "Ilgtermiņa vīzu" ar vārdu "Vīzu";

papildināt daļu pēc vārda "otrajā" ar vārdiem "vai trešajā".

10. Izteikt 22. panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Termiņuzturēšanās atļaujai, kura izsniegta Eiropas Savienības zilās kartes turētājam vai saskaņā ar šā likuma 23. panta pirmās daļas 31. punktu vai kuras atlikušais derīguma termiņš nepārsniedz vienu gadu un trīs mēnešus, nenosaka reģistrācijas termiņu."

11. Papildināt 22.¹ panta pirmo daļu ar 15. un 16. punktu šādā redakcijā:

"15) ir pamats uzskatīt, ka komersants, kurš uzaicinājis darbā ārzemnieku, ir nodibināts vai darbojas galvenokārt tādēļ, lai atvieglotu ārzemnieku ieceļošanu;

16) komersants, kurš uzaicinājis darbā ārzemnieku, neveic komercdarbību, ir likvidēts, pieteicis maksātnespēju vai ir uzsākts komersanta maksātnespējas process."

12. 23. panta pirmajā daļā:

izteikt 6. punktu šādā redakcijā:

"6) uz nodarbināšanas laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem. Eiropas Savienības zilo karti izsniedz uz laiku līdz diviem gadiem. Ja Eiropas Savienības zilo karti pieprasa uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus, to izsniedz uz laiku, kas par trim mēnešiem pārsniedz darba līguma termiņu, bet ne ilgāk kā uz diviem gadiem;";

aizstāt 17. punktā vārdus "iecelts par aizbildni vai aizgādni" ar vārdiem "ir aizbildnis vai aizgādnis";

papildināt daļu ar 34. punktu šādā redakcijā:

"34) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja ārzemniekam viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs)."

13. 23.¹ pantā:

aizstāt otrās daļas 6. punktā vārdus "iecelts par aizbildni vai aizgādni" ar vārdiem "ir aizbildnis vai aizgādnis";

papildināt otro daļu ar 13. punktu šādā redakcijā:

"13) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņam viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs).";

aizstāt trešās daļas 17. punktā vārdus "iecelts par aizbildni vai aizgādni" ar vārdiem "ir aizbildnis vai aizgādnis";

papildināt trešo daļu ar 30. punktu šādā redakcijā:

"30) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņam viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs)."

14. Izslēgt 24. panta pirmās daļas 10. un 11. punktu.

15. 33. pantā:

papildināt pirmās daļas 1.¹ punktu ar tekstu šādā redakcijā:

"Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, to var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem no pieteikuma saņemšanas dienas. Gadījumā, kad ārzemnieks iesniedzis pieteikumu atkārtotas Eiropas Savienības zilās kartes pieprasīšanai un pastāv pamats atteikumam darba devēja pārkāpumu dēļ, pieteikuma izskatīšanas termiņu, dodot iespēju Eiropas Savienības zilās kartes pieprasītājam meklēt jaunu darbavietu, pagarina uz laiku līdz trim mēnešiem, ja Eiropas Savienības zilās kartes pieprasītājs uzturējies Latvijas Republikā ar Eiropas Savienības zilo karti mazāk nekā divus gadus, vai uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā ar Eiropas Savienības zilo karti vismaz divus gadus;";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ja ārzemnieks Pārvaldei iesniedzis dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, viņam ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā līdz lēmuma par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai atteikuma izsniegt uzturēšanās atļauju spēkā stāšanās dienai vai — gadījumā, kad pieņemts lēmums par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, — līdz uzturēšanās tiesības apliecinoša dokumenta saņemšanas dienai. Šajā periodā ārzemnieks var turpināt īstenot tiesības uz nodarbinātību, ja tādas bijušas piešķirtas."

16. 34. pantā:

izteikt pirmās daļas 31. punktu šādā redakcijā:

"31) ārzemnieks ir iesniedzis dokumentus Eiropas Savienības zilās kartes pieprasīšanai un:

a) ir ieguvis pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā vai ir pieprasījis starptautisko aizsardzību Latvijas Republikā un galīgais lēmums nav pieņemts,

b) viņam ir kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī piešķirts Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss,

c) viņš ir pētnieks, kas piedalās pētniecības projektā,

d) viņa uzturēšanās mērķis ir saistīts ar komersanta ietvaros pārcelta darbinieka pienākumu veikšanu,

e) viņš ieceļo saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kurš regulē atvieglotu ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos saistībā ar tirdzniecību un ieguldījumiem,

f) viņa izraidīšana no valsts ir apturēta,

g) viņš uzturas Latvijas Republikā kā pakalpojumu sniedzējs,

h) viņam saskaņā ar nolīgumiem starp Eiropas Savienību un dalībvalstīm, no vienas puses, un trešām valstīm, no otras puses, kā minēto trešo valstu valstspiederīgajam ir Savienības pilsonim līdzvērtīgas brīvas pārvietošanās tiesības;";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ārzemniekam, kuram izsniegta Eiropas Savienības zilā karte un kurš pieprasa šo dokumentu atkārtoti, uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, ja vien nepastāv citi šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi, neatsaka gadījumā, kad:

1) darba līguma vai pietiekamu finanšu līdzekļu neesība saistīta ar invaliditāti, darba nespēju vai bērna kopšanas atvaļinājumu un tā nav ilgāka par 12 mēnešiem;

2) ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā ar Eiropas Savienības zilo karti mazāk nekā divus gadus un kopējais bezdarba periods nepārsniedz trīs mēnešus vai ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā ar Eiropas Savienības zilo karti vismaz divus gadus un kopējais bezdarba periods nepārsniedz sešus mēnešus."

17. 35. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 35. punktu šādā redakcijā:

"35) ārzemnieks ir zaudējis repatrianta statusu vai viņam tas atņemts, vai viņš ir repatrianta statusu zaudējuša ārzemnieka ģimenes loceklis.";

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ārzemniekam izsniegto Eiropas Savienības zilo karti, ja vien nepastāv citi šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi, neanulē gadījumā, kad:

1) ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā ar Eiropas Savienības zilo karti mazāk nekā divus gadus un kopējais bezdarba periods nepārsniedz trīs mēnešus vai ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā ar Eiropas Savienības zilo karti vismaz divus gadus un kopējais bezdarba periods nepārsniedz sešus mēnešus, kā arī ārzemnieks par darba attiecību pārtraukšanu ir paziņojis Pārvaldei;

2) invaliditātes, darba nespējas vai bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ uz laiku, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem, ārzemniekam, kurš uzturas Latvijas Republikā ar Eiropas Savienības zilo karti, nav darba līguma vai viņam noteiktā darba samaksa neatbilst Ministru kabineta noteikumos paredzētajiem kritērijiem;

3) ārzemnieks, kam izsniegta Eiropas Savienības zilā karte, pieprasījis Eiropas Savienības zilo karti citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un šī dalībvalsts lēmumu par Eiropas Savienības zilās kartes izsniegšanu vēl nav pieņēmusi.

(5) Gadījumā, kad ārzemnieka, kurš uzturas Latvijas Republikā ar Eiropas Savienības zilo karti, uzaicinātājam saskaņā ar šā likuma 22.¹ panta otro vai trešo daļu noteikts aizliegums uzaicināt ārzemniekus, Pārvalde informē par to ārzemnieku, nosakot triju mēnešu termiņu jaunu darba attiecību nodibināšanai, ja ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā ar Eiropas Savienības zilo karti mazāk nekā divus gadus, vai sešu mēnešu termiņu — ja ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā ar Eiropas Savienības zilo karti vismaz divus gadus."

18. Papildināt 36. panta pirmās daļas 4. punktu ar teikumu šādā redakcijā:

"Gadījumā, kad ārzemnieks tieši pirms pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas ir bijis Eiropas Savienības zilās kartes turētājs vai viņa ģimenes loceklis, pastāvīgās uzturēšanās atļauju neanulē, ja prombūtne no Eiropas Savienības nepārsniedz 24 mēnešus;".

19. Izteikt 39.¹ pantu šādā redakcijā:

"39.¹ pants. (1) Pārvalde apmainās ar informāciju ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm šādos gadījumos:

1) ja ir pieņemts lēmums par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu ārzemniekam, kuram citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Savienības zilā karte vai termiņuzturēšanās atļauja kā pētniekam vai komersanta ietvaros pārceltam darbiniekam. Pārvalde par šo lēmumu informē to Eiropas Savienības dalībvalsti, kas izsniegusi iepriekšējo termiņuzturēšanās atļauju;

2) ja ārzemniekam, kurš Latvijas Republikā uzturas ar Eiropas Savienības zilo karti vai kā pētnieks, vai komersanta ietvaros pārcelts darbinieks, anulē termiņuzturēšanās atļauju un Pārvaldes rīcībā ir informācija, ka šim ārzemniekam kā pētniekam vai komersanta ietvaros pārceltam darbiniekam ir izsniegta termiņuzturēšanās atļauja citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Pārvalde par šo lēmumu informē attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti;

3) ja Latvijas Republikā izsniegta vai anulēta uzturēšanās atļauja ārzemniekam, kuram cita Eiropas Savienības dalībvalsts piešķīrusi Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu;

4) ja pastāvīgās uzturēšanās atļauja piešķirta ārzemniekam, kuram cita Eiropas Savienības dalībvalsts piešķīrusi Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu;

5) ja nepieciešams konsultēties par tāda ārzemnieka izraidīšanu, kuram cita Eiropas Savienības dalībvalsts piešķīrusi Eiropas Savienības zilo karti vai pastāvīgā iedzīvotāja statusu vai kuram citā Eiropas Savienības dalībvalstī bija piešķirts starptautiskās aizsardzības statuss, — lai noskaidrotu, vai ārzemniekam joprojām ir šāds statuss;

6) ja nepieciešams nosūtīt citai Eiropas Savienības dalībvalstij pieprasījumu, kurā lūdz šīs dalībvalsts izsniegtajā Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujā iekļaut piezīmi par to, ka ārzemniekam Latvijas Republikā piešķirta starptautiskā aizsardzība.

(2) Saņemot no citas Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījumu sniegt informāciju par šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, Pārvalde sniedz atbildi mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas."

20. 42. panta 5. punktā:

aizstāt vārdus "konstatēto ārzemnieku" ar vārdiem "konstatēts ārzemnieks";

izslēgt vārdus "uzņem atpakaļ trešā valsts saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgto līgumu vai vienošanos nosacījumiem".

21. Pārejas noteikumos:

papildināt 58.² punktu ar vārdiem "un par valsts valodas apguves apliecinājumu atzīstama arī naturalizācijas procesā nokārtota valsts valodas prasmes pārbaude";

papildināt pārejas noteikumus ar 61. un 62. punktu šādā redakcijā:

"61. Pieteikumu pastāvīgās uzturēšanās apliecības vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, ko ārzemnieks, kuram viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs), un viņa ģimenes loceklis iesniedzis Pārvaldei vai pārstāvniecībai līdz 2023. gada 30. jūnijam, izskata saskaņā ar šā likuma noteikumiem, kādi bija spēkā 2023. gada 30. jūnijā.

62. Gadījumā, kad ārzemniekam viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs) un saskaņā ar Repatriācijas likumu piešķirts repatrianta statuss, uz viņa ģimenes locekļiem attiecina šajā likumā paredzētās tiesības saņemt vai reģistrēt uzturēšanās atļauju, ja viņi atbilst kādai no Repatriācijas likuma 3. pantā minētajām personu kategorijām un pieteikums repatrianta ģimenes locekļa statusa piešķiršanai iesniegts līdz 2023. gada 31. decembrim."

22. Informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām:

izslēgt 11. punktu;

papildināt informatīvo atsauci ar 18. punktu šādā redakcijā:

"18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. oktobra direktīvas (ES) 2021/1883 par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā un ar ko atceļ Padomes direktīvu 2009/50/EK."

Likums stājas spēkā 2023. gada 1. jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2023. gada 8. jūnijā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2023. gada 16. jūnijā