• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1995. gada 7. marta noteikumi Nr. 47 "Ekonomikas ministrijas nolikums". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.03.1995., Nr. 41 https://www.vestnesis.lv/ta/id/34278-ekonomikas-ministrijas-nolikums

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.48

Grozījumi Iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva dienesta gaitas reglamentā

Vēl šajā numurā

16.03.1995., Nr. 41

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 47

Pieņemts: 07.03.1995.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi nr. 47

(prot. nr. 13, 14.§) Rīgā 1995.gada 7. martā

 

Ekonomikas ministrijas nolikums

Izdoti saskaņā ar likuma "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma
"Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu" 14.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Ekonomikas ministrija (tālāk tekstā — "ministrija") ir centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un realizē valsts politiku tautsaimniecībā. Savus uzdevumus ministrija veic sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām un iestādēm.

2. Ministrija savā darbībā ievēro Satversmi, likumus, Ministru kabineta izdotos tiesību aktus un šo nolikumu.

3. Ministrija ir juridiska persona, un tai ir zīmogs ar Latvijas Republikas valsts lielā ģerboņa attēlu un ministrijas pilnu nosaukumu.

II. Ministrijas uzdevumi

4. Ministrijas uzdevumi ir:

4.1. tautsaimniecības stratēģijas un struktūrpolitikas jomā:

4.1.1. nodrošināt ekonomiskās reformas sagatavošanu un metodisko vadību, kā arī izstrādāt reformas realizēšanai nepieciešamo tiesību aktu projektus;

4.1.2. izstrādāt tautsaimniecības attīstības koncepciju;

4.1.3. analizēt valsts ekonomisko stāvokli un sagatavot pārskatus, kā arī izstrādāt tautsaimniecības attīstības prognozes;

4.1.4. izstrādāt ikgadēju valsts investīciju programmu atbilstoši Valdības ekonomiskajai politikai un ciešā sadarbībā ar ministrijām un starptautiskajām organizācijām organizēt attiecīgo projektu finansēšanu;

4.1.5. metodoloģiski vadīt un koordinēt ekonomikas valsts programmu (arī nacionālo programmu) izstrādi un realizāciju;

4.1.6. organizēt ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamos zinātniskos pētījumus ekonomikas jomā un šo pētījumu rezultātu ekspertīzi, kā arī nepieciešamo speciālistu apmācību;

4.2. rūpniecības politikas jomā:

4.2.1. koordinēt rūpniecības kompleksa nozaru attīstības programmu un koncepciju izstrādi;

4.2.2. veicināt rūpniecības prioritāro nozaru rekonstrukcijas un attīstības projektu un pasākumu programmu izstrādāšanu un atbalstīšanu;

4.2.3. sagatavot priekšlikumus par valsts investīcijām rūpniecībā;

4.2.4. realizējot valsts intereses resursu racionālā izmantošanā, veicināt tādu rūpniecisko ražošanu, kas izmanto vietējās izejvielas un pārstrādā rūpniecības atlikumus;

4.2.5. izskatīt priekšlikumus par ievedmuitas tarifu noteikšanu vai atcelšanu izejvielām, materiāliem, iekārtām un komplektējošām detaļām, kuras tiek izmantotas rūpniecības produkcijas ražošanai, un sagatavot atzinumus par minētajiem priekšlikumiem;

4.2.6. atbilstoši starpvaldību nolīgumiem un Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem izsniegt licences tekstilizstrādājumu eksportam uz Eiropas Kopienas valstīm;

4.3. tirdzniecības politikas jomā:

4.3.1. koordinēt iekšējā tirgus aizsardzības politikas izstrādāšanu un piedalīties ārējās tirdzniecības veicināšanas un iekšējā tirgus attīstības pasākumu izstrādāšanā;

4.3.2. izstrādāt līgumu projektus tirdzniecībai ar NVS valstīm un organizēt to izpildi;

4.3.3. sagatavot normatīvo aktu projektus, kas saistīti ar eksporta un importa ārpustarifu regulēšanu, un koordinēt šo normatīvo aktu izstrādi;

4.3.4. nodrošināt tehniskā sekretariāta funkciju veikšanu Konsultatīvās muitas tarifu padomes darbā muitas tarifu kvotu jautājumos;

4.4. kvalitātes struktūrpolitikas un vadības jomā:

4.4.1. izstrādāt un realizēt kvalitātes nodrošināšanas nacionālo programmu;

4.4.2. harmonizēt un koordinēt likumdošanas aktus, kas nosaka tirdzniecības tehniskās barjeras;

4.4.3. veikt Eiropas Kopienas tehnisko direktīvu ieviešanas koordināciju valstī;

4.4.4. izstrādāt patērētāju interešu aizsardzības koncepciju un organizēt tās īstenošanai nepieciešamo likumdošanas aktu izstrādi;

4.4.5. metodoloģiski vadīt un koordinēt nacionālo standartizācijas sistēmu;

4.4.6. koordinēt nacionālās akreditācijas un sertifikācijas sistēmas darbību valsts nereglamentētajā jomā un uzraudzīt to valsts regulējamajā jomā;

4.5. enerģētikas attīstības jomā:

4.5.1. izstrādāt enerģētikas attīstības koncepciju un noteikt tās prioritāros virzienus, izstrādāt attiecīgas programmas, koordinēt un kontrolēt to realizācijas gaitu;

4.5.2. sastādīt energoresursu bilances;

4.5.3. izstrādāt energoresursu racionālas izmantošanas ekonomiskās regulēšanas mehānismu;

4.5.4. sagatavot starpvalstu līgumu projektus un analizēt šo līgumu izpildes gaitu;

4.5.5. izstrādāt energoresursu cenu un tarifu noteikšanas metodiku, savas kompetences ietvaros apstiprināt tos, kā arī apstiprināt maksu (tarifus) par naftas un naftas produktu tranzīta pakalpojumiem Latvijas Republikas teritorijā (arī par naftas un naftas produktu pārkraušanu ostās);

4.5.6. izstrādāt to likumdošanas aktu un citu tiesību aktu projektus, kas regulē enerģētikas uzņēmējdarbību dabīgā monopola apstākļos;

4.5.7. koordinēt vietējo energoresursu un alternatīvo enerģijas avotu izmantošanu;

4.5.8. izskatīt priekšlikumus par kurināmā un naftas produktu valsts rezervju veidošanu;

4.6. privatizācijas jomā:

4.6.1. izstrādāt privatizācijas politiku un metodoloģiski vadīt tās realizāciju, kā arī sagatavot likumdošanas aktu un citu tiesību aktu pilnveidošanas projektus;

4.6.2. kontrolēt valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas gaitu valstī;

4.6.3. pildīt Valsts īpašuma privatizācijas fonda rīkotāja funkcijas;

4.6.4. nodrošināt valsts un pašvaldību uzņēmumu un citu īpašuma objektu denacionalizācijas jautājumu risināšanu;

4.6.5. rīkojumu formā pieņemt lēmumus par īpašuma tiesību atjaunošanu uz valsts īpašumā esošiem objektiem saskaņā ar likumu "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem";

4.6.6. veikt pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas projektu ekspertīzi un, ja nepieciešams, sagatavot lēmumu projektus par atsevišķu pašvaldības īpašuma privatizācijas projektu darbības apturēšanu;

4.6.7. metodoloģiski vadīt privatizācijas sertifikātu ieviešanu un kontrolēt tās finansēšanu, izstrādāt priekšlikumus par privatizācijas sertifikātu izmantošanu, kā arī analizēt privatizācijas sertifikātu izlietošanas iespējas un to faktisko izlietošanu;

4.6.8. izsniegt licences privatizācijas sertifikātu starpniecības uzņēmumiem, sertifikātu ieguldījumu sabiedrībām un fondiem un kontrolēt to darbību;

4.7. ārējo ekonomisko sakaru jomā:

4.7.1. sadarboties ar starptautiskajām ekonomiskajām organizācijām, apkopot informāciju par Pasaules Bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Eiropas Investīciju bankas projektiem un citiem projektiem Latvijā, kā arī par turpmākās sadarbības prioritātēm saskaņā ar ekonomiskās reformas gaitu Latvijā;

4.7.2. veikt ar ekonomisko reformu saistīto ārvalstu tehniskās palīdzības projektu analīzi, ieteikt Valdībai šīs palīdzības prioritātes, koordinēt minēto projektu realizāciju un izvērtēt to rezultātus saskaņā ar Nacionālo indikatīvo programmu.

5. Ministrija ir tiesīga:

5.1. pieprasīt un saņemt no ministrijām, bankām, valsts reģistriem, valsts uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), organizācijām un iestādēm, kā arī no visu līmeņu pašvaldību institūcijām informāciju ekonomisko jautājumu jomā (arī par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju) un nodot to Latvijas Attīstības aģentūras un Privatizācijas aģentūras rīcībā;

5.2. kontrolēt privatizācijas jautājumos pieņemto likumdošanas aktu un citu normatīvo aktu ievērošanu, kā arī privatizācijas valsts ministra rīkojumu ievērošanu valsts uzņēmumos un iestādēs;

5.3. izveidot konsultatīvās padomes, rīcības komisijas un darba grupas, kuru sastāvā iesaistīti arī ieinteresēto ministriju un citu institūciju un iestāžu pārstāvji, kā arī citas personas.  

III. Ministrijas struktūra

6. Ministrijas darbu vada ministrs, kas ir politiski atbildīgs Saeimai par ministrijas darbību.

7. Ministrs ir tiesīgs:

7.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt ministriju;

7.2. ministrijas kompetencē esošajos jautājumos dot instrukcijas un ieteikumus, kas ir saistoši ikvienam ministrijas darbiniekam, kā arī ministrijas pakļautībā vai pārraudzībā esošās institūcijas vadītājam;

7.3. likumā noteiktajos gadījumos dot tiešus rīkojumus ministrijas pārraudzībā esošās institūcijas vadītājam;

7.4. apstiprināt ministrijas struktūrvienību nolikumus un ministrijas pakļautībā esošo institūciju nolikumus, ja likumos nav noteikts citādi;

7.5. ieteikt Ministru prezidentam valsts ministru un parlamentārā sekretāra kandidatūru, kā arī pieprasīt minēto amatpersonu atkāpšanos no amata;

7.6. saskaņā ar likumu "Par valsts civildienestu" iecelt amatā un atbrīvot no amata ministrijas valsts sekretāru.

8. Ministrijā ir divi valsts ministri — enerģētikas valsts ministrs un privatizācijas valsts ministrs. Valsts ministri ir politiski atbildīgi Saeimai par valsts politikas realizāciju attiecīgajā nozarē.

9. Valsts ministri ir tiesīgi bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt ministriju un savas kompetences ietvaros dot tiešus rīkojumus ikvienam ministrijas un tās pakļautībā esošās institūcijas darbiniekam, kā arī likumā noteiktajos gadījumos pārraudzībā esošās institūcijas vadītājam.

10. Parlamentārais sekretārs:

10.1. pārstāv ministra un valsts ministru politisko viedokli Saeimā;

10.2. uztur ministrijas saikni ar Saeimu, tās komisijām un frakcijām;

10.3. ir atbildīgs par ministrijas sagatavoto likumprojektu un citu tiesību aktu projektu virzību Saeimā.

11. Valsts sekretārs ir valsts civildienesta ierēdnis (ierēdņa kandidāts). Valsts sekretārs:

11.1. organizē un vada ministrijas administratīvo darbu un nodrošina tās darba nepārtrauktību ministrijas politiskās vadības maiņas gadījumā;

11.2. saskaņā ar Latvijas darba likumu kodeksu un likumu "Par valsts civildienestu" pieņem darbā, ieceļ amatā, atlaiž no darba un atbrīvo no amata ministrijas darbiniekus;

11.3. ir tiesīgs (tikai savas kompetences ietvaros) bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt ministriju un dot tiešus rīkojumus ikvienam ministrijas darbiniekam, kā arī ministrijas pakļautībā esošās valsts civiliestādes darbiniekam;

11.4. pēc saskaņošanas ar ministru nosaka ministrijas departamentu struktūru un apstiprina ministrijas struktūrvienību štatu sarakstu valsts budžetā noteiktā štata vienību skaita un darba samaksas fonda ietvaros.

12. Valsts sekretāram ir vietnieks ekonomiskās stratēģijas jautājumos, vietnieks rūpniecības un tirdzniecības politikas jautājumos, vietnieks (departamenta direktors) enerģētikas jautājumos un vietnieks administratīvajos jautājumos. Valsts sekretāra vietnieki ir valsts civildienesta ierēdņi (ierēdņu kandidāti).

13. Ministrijā ir šādas struktūrvienības:

13.1. Tautsaimniecības struktūrpolitikas departaments;

13.2. Makroekonomiskās analīzes un prognožu departaments;

13.3. Valsts investīciju programmu departaments;

13.4. Ārējo ekonomisko sakaru departaments;

13.5. Rūpniecības politikas departaments;

13.6. Tirdzniecības politikas departaments;

13.7. Kvalitātes struktūrpolitikas un vadības departaments;

13.8. Enerģētikas attīstības un resursu bilances departaments;

13.9. Enerģētikas ekonomikas departaments;

13.10. Privatizācijas departaments;

13.11. Administratīvais departaments;

13.12. Juridiskais departaments.

14. Departamentus vada departamentu direktori, kas ir valsts civildienesta ierēdņi (ierēdņu kandidāti). Departamentu direktori pilda valsts sekretāra un valsts sekretāra vietnieku rīkojumus, organizē un vada departamentu darbību, kā arī dod rīkojumus attiecīgā departamenta darbiniekiem un nodaļu vadītājiem.

IV. Ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās institūcijas

15. Ministrijas pakļautībā ir Tirdzniecības uzraudzības valsts komiteja.

16. Ministrijas pārraudzībā ir:

16.1. Valsts statistikas komiteja;

16.2. Monopoldarbības uzraudzības komiteja;

16.3. Latvijas Attīstības aģentūra;

16.4. bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra";

16.5. Latvijas Enerģētikas aģentūra;

16.6. Latvijas nacionālais akreditācijas birojs;

16.7. Latvijas nacionālais standartizācijas un metroloģijas centrs;

16.8. valsts akciju sabiedrība "Pasaules tirdzniecības centrs "Rīga"".  

V. Noslēguma jautājumi

17. Atzīt par spēku zaudējušiem:

17.1. Ministru Padomes 1992.gada 3.jūlija lēmumu nr. 256 "Par dabas gāzes cenām iedzīvotājiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 32);

17.2. Ministru Padomes 1993.gada 26.februāra lēmumu nr. 100 "Par Latvijas Republikas Ekonomisko reformu ministrijas nolikumu" (Latvijas Vēstnesis, 1993, 16.nr.).

Ministru prezidents M.Gailis

Ekonomikas ministrs J.Zvanītājs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!