Ministru kabineta noteikumi Nr. 305

Rīgā 2023. gada 13. jūnijā (prot. Nr. 32 29. §)

Noteikumi par valsts profesionālās augstākās izglītības standartu

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma
14. panta 19. punktu un
Profesionālās izglītības likuma
23. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka valsts profesionālās augstākās izglītības standartu.

2. Īsā cikla profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, kas atbilst Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras (turpmāk – ietvarstruktūra) piektajam līmenim, iegūst, apgūstot īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu (turpmāk – īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programma).

3. Pirmā cikla profesionālo augstāko izglītību, kas atbilst ietvarstruktūras sestajam līmenim, iegūst, apgūstot šādu pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu (profesionālo studiju programmu):

3.1. bakalaura studiju programmu;

3.2. profesionālo studiju programmu, kuru īsteno pēc īsā cikla vai pirmā cikla augstākās izglītības apguves (turpmāk – pēc īsā cikla vai pirmā cikla augstākās izglītības apguves īstenojamā studiju programma).

4. Otrā cikla profesionālo augstāko izglītību, kas atbilst ietvarstruktūras septītajam līmenim, iegūst, apgūstot šādu otrā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu (profesionālo studiju programmu):

4.1. maģistra studiju programmu;

4.2. profesionālo studiju programmu, kuru īsteno pēc vidējās izglītības programmas apguves un kura ietver pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas apguvi (turpmāk – pēc vidējās izglītības programmas apguves īstenojamā studiju programma).

II. Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas stratēģiskie mērķi

5. Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas stratēģiskie mērķi ir:

5.1. nodrošināt tautsaimniecības, kultūras, valsts aizsardzības un drošības, kā arī sociālajām vajadzībām un profesionālās kvalifikācijas prasībām atbilstošas studijas;

5.2. sagatavot izglītojamo darbībai noteiktā profesijā, veicināt viņa pilnveidošanos par intelektuāli un fiziski attīstītu, brīvu, atbildīgu un radošu personību;

5.3. veicināt zināšanu un prasmju (arī patstāvīgās mācīšanās prasmju) apguvi, kas nodrošina piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi un sekmē konkurētspēju mainīgajos sociālekonomiskajos apstākļos;

5.4. radīt motivāciju tālākizglītībai un sniegt iespēju sagatavoties pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības un sestā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei;

5.5. nodrošināt, ka īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas absolventi spēj atbildīgi un droši izvēlēties un lietot informācijas tehnoloģijas darba pienākumu veikšanai, pētniecībai un mūžizglītībai, kā arī digitālā satura iegūšanai, radīšanai un koplietošanai.

6. Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmu īsteno augstskola vai koledža. Atbilstoši stratēģiskajiem mērķiem īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmā nosaka tās specifiskos mērķus un uzdevumus, kā arī tās studiju programmu daļas, kuras īsteno kā darba vidē balstītas mācības.

III. Pirmā un otrā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas stratēģiskie mērķi

7. Pirmā un otrā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas stratēģiskie mērķi ir:

7.1. nodrošināt tautsaimniecības, kultūras, valsts aizsardzības un drošības, kā arī sociālajām vajadzībām atbilstošas, nozares zinātņu teorētiskajos pamatos balstītas un profesionālās kvalifikācijas prasībām atbilstošas studijas;

7.2. izglītot studējošos, nodrošinot sestā un septītā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi, kā arī sekmēt viņu konkurētspēju mainīgajos sociālekonomiskajos apstākļos un starptautiskajā darba tirgū;

7.3. nodrošināt pirmā un otrā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas studiju rezultātu sasniegšanu atbilstoši ietvarstruktūras sestā vai septītā profesionālās kvalifikācijas līmeņa teorētiskai un praktiskai sagatavotībai;

7.4. nodrošināt, ka pirmā un otrā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas absolventi spēj atbildīgi un droši izvēlēties un lietot informācijas tehnoloģijas darba pienākumu veikšanai, pētniecībai un mūžizglītībai, kā arī digitālā satura iegūšanai, radīšanai un koplietošanai;

7.5. radīt motivāciju tālākizglītībai un sniegt iespēju sagatavoties attiecīgas nākamā cikla augstākās izglītības un attiecīga līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei.

8. Pirmā un otrā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas īsteno augstskola. Katras studiju programmas specifiskos mērķus un uzdevumus, kā arī tās studiju programmu daļas, kuras īsteno kā darba vidē balstītas mācības, nosaka atbilstoši šo noteikumu 7. punktā noteiktajiem stratēģiskajiem mērķiem sadarbībā ar attiecīgās nozares speciālistiem un darba devējiem.

IV. Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas obligātais saturs

9. Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas obligāto saturu ietver šādās programmu pamatdaļās:

9.1. studiju kursos vai studiju moduļos;

9.2. praksē;

9.3. darba vidē balstītās mācībās (ja attiecināms);

9.4. kvalifikācijas darba izstrādē un aizstāvēšanā.

10. Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas obligāto saturu veido:

10.1. studiju kursi vispārīgo zināšanu iegūšanai:

10.1.1. humanitārajās un mākslas zinātnēs;

10.1.2. sociālajās zinātnēs;

10.1.3. dabaszinātnēs;

10.1.4. inženierzinātnēs un tehnoloģijās;

10.2. nozares studiju kursi:

10.2.1. obligātie kursi;

10.2.2. izvēles un, ja nepieciešams, ierobežotās izvēles kursi;

10.2.3. profesionālās kompetences apguvei nepieciešamie kursi.

11. Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas obligātajā saturā iekļauj studiju moduli uzņēmējdarbības profesionālo kompetenču veidošanai (uzņēmumu organizācija un dibināšana, vadīšanas metodes, projektu izstrādes un vadīšanas pamati, lietvedības un finanšu uzskaites sistēma, zināšanas par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā un darba tiesiskās attiecības regulējošajiem normatīvajiem aktiem). Studiju moduli izveido, apvienojot studiju kursus vai to daļas, kam ir kopīgs mērķis un sasniedzami studiju rezultāti, un iekļauj studiju programmā ne mazāk kā deviņu kredītpunktu apjomā.

12. Studiju programmas apjoms ir no 120 līdz 180 kredītpunktiem. Studiju programmas pamatdaļu un studiju kursu minimālais apjoms (kredītpunktu skaits) ir šāds:

12.1. studiju kursi – kopējais apjoms ne mazāk kā 84 kredītpunkti, bet nepārsniedzot 75 % no studiju programmas kopējā apjoma:

12.1.1. studiju kursi vispārīgo zināšanu iegūšanai – ne mazāk kā 30 kredītpunkti;

12.1.2. nozares studiju kursi – ne mazāk kā 54 kredītpunkti;

12.2. prakse – ne mazāk kā 24 kredītpunkti;

12.3. kvalifikācijas darbs – ne mazāk kā 12 kredītpunkti, bet nepārsniedzot 10 % no studiju programmas kopējā apjoma;

12.4. studiju procesā ne mazāk kā 30 % no studiju kursu apjoma īsteno praktiski. Patstāvīgā darba uzdevumus un to izpildes kontroles veidus nosaka programmas studiju kursu aprakstos.

13. Papildus šo noteikumu 12. punktā minētajiem nosacījumiem īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas obligātajā saturā ietver arī Vides aizsardzības likumā un Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktās studiju kursu satura prasības.

14. Studiju kursu izvēli studiju programmā, studiju kursu un prakses saturu nosaka saskaņā ar profesionālās kvalifikācijas prasībām vai normatīvajiem aktiem, kas nosaka profesionālās augstākās izglītības programmā studējošam attiecīgajai profesijai nepieciešamo kompetenci, teorētisko un praktisko zināšanu apjomu.

15. Praksi īsteno saskaņā ar prakses līgumu, kuru augstskola vai koledža slēdz ar darba devēju par prakses vietas nodrošināšanu. Prakses līgumā ietver prakses mērķi, uzdevumus, prakses norises plānojumu, prakses sasniegumu vērtēšanas kārtību, kā arī pušu pienākumus un atbildību. Nosakot prakses mērķus un uzdevumus, prakses saturā iekļauj arī studējošā iepazīšanos ar attiecīgās prakses organizācijas pārvaldes struktūru un darbības principiem. Prakses mērķu un uzdevumu noteikšanā, kā arī prakses izvērtējumā piedalās to organizāciju pārstāvji, ar kurām noslēgts līgums par prakses īstenošanu.

16. Pēc īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas apguves piešķir piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

17. Iegūtā piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija, par ko tiek izsniegts īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un profesionālās kvalifikācijas diploms, dod tiesības turpināt izglītību pirmā cikla augstākās izglītības studiju programmā, izpildot uzņemšanas prasības attiecīgajā studiju programmā.

V. Bakalaura studiju programmas obligātais saturs

18. Bakalaura studiju programmas saturs nodrošina studiju rezultātu sasniegšanu atbilstoši ietvarstruktūras sestā profesionālās kvalifikācijas līmeņa teorētiskai un praktiskai sagatavotībai.

19. Bakalaura studiju programmas apjoms ir ne mazāk kā 240 kredītpunkti.

20. No bakalaura studiju programmas apjoma (izņemot to apjomu, kas paredzēts praksei un diplomdarba (diplomprojekta) un bakalaura darba vai arī diplomdarba (diplomprojekta) vai bakalaura darba izstrādei) pilna laika studijās ne mazāk kā 40 procentus, bet bakalaura studiju programmās, kuras ietilpst izglītības programmu grupā "Mūzika un skatuves māksla", ne mazāk kā 30 procentus veido kontaktstundas.

21. Bakalaura studiju programmas obligātā satura struktūru veido:

21.1. studiju kursi vai studiju kursi un studiju moduļi;

21.2. prakse;

21.3. darba vidē balstītas mācības (ja attiecināms);

21.4. valsts pārbaudījums.

22. Bakalaura studiju programmas obligāto saturu veido:

22.1. studiju kursi obligātajā apjomā ne mazāk kā 30 kredītpunkti – humanitāro un sociālo zinātņu studiju kursi, tai skaitā studiju kursi, kas attīsta sociālās, komunikatīvās un organizatoriskās pamatiemaņas, tostarp studiju modulis uzņēmējdarbības profesionālās kompetences veidošanai (inovācijas, uzņēmumu organizācija un dibināšana, vadīšanas metodes, biznesa ekonomikas, projektu izstrādes un vadīšanas pamati, lietvedības un finanšu uzskaites sistēma, zināšanas par darba tiesisko attiecību regulējumu, tai skaitā par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā, kā arī zināšanas par citām novitātēm uzņēmējdarbības vai iestādes vadīšanā). Studiju moduli izveido, apvienojot studiju kursus vai to daļas, kam ir kopīgs mērķis un sasniedzami studiju rezultāti, un vismaz deviņu kredītpunktu apjomā iekļauj visās bakalaura studiju programmās, ja tas nav iekļauts bakalaura studiju programmas nozares (profesionālās darbības jomas) teorētiskajos pamatkursos. Studējošais moduli apgūst, ja tas nav apgūts iepriekšējā profesionālās augstākās izglītības studiju programmā;

22.2. nozares (profesionālās darbības jomas) teorētisko zināšanu pamatkursi un informācijas tehnoloģiju kursi vismaz 54 kredītpunktu apjomā;

22.3. nozares (profesionālās darbības jomas) atbilstošas specializācijas studiju kursi vismaz 90 kredītpunktu apjomā;

22.4. izvēles daļas studiju kursi vismaz deviņu kredītpunktu apjomā;

22.5. prakse vismaz 30 kredītpunktu apjomā;

22.6. valsts pārbaudījums vismaz 18 kredītpunktu apjomā.

23. Papildus šo noteikumu 22. punktā minētajiem nosacījumiem bakalaura studiju programmas obligātajā saturā ietver arī Vides aizsardzības likumā un Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktās studiju kursu satura prasības.

24. Bakalaura studiju programmas studiju satura un īstenošanas aprakstā studiju kursu izvēli, studiju kursu apjomu un saturu, kā arī prakses saturu atbilstoši iegūstamajam grādam un profesionālajai kvalifikācijai nosaka saskaņā ar profesionālās kvalifikācijas prasībām vai normatīvajiem aktiem par profesionālās augstākās izglītības programmā studējošam attiecīgajai profesijai nepieciešamo kompetenci, teorētisko un praktisko zināšanu apjomu.

25. Bakalaura studiju programmas apguves laikā studējošais izstrādā un aizstāv vismaz trīs studiju projektus vai darbus.

26. Praksi īsteno saskaņā ar prakses līgumu par prakses vietas nodrošināšanu vai saskaņā ar augstskolas lēmumu par prakses vietu nodrošināšanu augstskolā. Prakses līgumu augstskola slēdz ar darba devēju. Prakses līgumā vai augstskolas lēmumā par prakses vietu nodrošināšanu ietver prakses mērķus, uzdevumus, prakses norises plānojumu, prakses sasniegumu vērtēšanas kārtību, kā arī pušu pienākumus un atbildību. Prakses mērķi studējošais sasniedz, pamatojoties uz iegūtajiem studiju rezultātiem un iepriekšējo darba pieredzi, ja tāda ir. Prakses mērķu un uzdevumu noteikšanā, kā arī prakses izvērtējumā piedalās to organizāciju pārstāvji, ar kurām noslēgts līgums par prakses īstenošanu.

27. Ja bakalaura studiju programmā imatrikulē studējošos ar iepriekš iegūtu īsā cikla profesionālo augstāko izglītību, tad bakalaura studiju programmas saturu un apjomu, kā arī studiju kursu saturu un apjomu savstarpēji saskaņo, ievērojot bakalaura studiju programmas studiju satura un īstenošanas aprakstu. Atbilstošos īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmā iegūtos kredītpunktus ieskaita bakalaura studiju programmas apjomā.

28. Pēc bakalaura studiju programmas apguves piešķir bakalaura grādu un sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

29. Iegūtais bakalaura grāds un sestā līmeņa profesionālā kvalifikācija, par ko tiek izsniegts bakalaura un profesionālās kvalifikācijas diploms, dod tiesības turpināt izglītību otrā cikla augstākās izglītības studiju programmā, izpildot uzņemšanas prasības attiecīgajā studiju programmā.

VI. Maģistra studiju programmas obligātais saturs

30. Maģistra studiju programmas apjoms ir ne mazāk kā 60 kredītpunkti ar nosacījumu, ka kopējais pirmā cikla augstākās izglītības un maģistra studiju programmu apjoms nav mazāks par 300 kredītpunktiem.

31. Maģistra studiju programmas satura apguve nodrošina rezultātus, kas nepieciešami profesionālās darbības veikšanai atbilstoši ietvarstruktūras septītā profesionālās kvalifikācijas līmeņa teorētiskai un praktiskai sagatavotībai.

32. No maģistra studiju programmas apjoma (izņemot to apjomu, kas paredzēts praksei un diplomdarba (diplomprojekta) un maģistra darba vai arī diplomdarba (diplomprojekta) vai maģistra darba izstrādei) pilna laika studijās ne mazāk kā 30 procentus veido kontaktstundas.

33. Maģistra studiju programmas obligāto saturu veido:

33.1. studiju kursi vai studiju kursi un studiju moduļi, kas nodrošina jaunāko sasniegumu padziļinātu apguvi nozares (profesionālās darbības jomas) teorētiskajās zināšanās un praksē vismaz astoņu kredītpunktu apjomā;

33.2. pētnieciskā darba, jaunrades darba, projektēšanas darba un vadībzinību studiju kursi vismaz piecu kredītpunktu apjomā;

33.3. prakse vismaz 39 kredītpunktu apjomā, ja tā ir paredzēta akadēmiskās izglītības bakalaura studiju programmas beidzējiem, vai vismaz deviņu kredītpunktu apjomā, ja tā ir paredzēta profesionālās izglītības bakalaura studiju programmas beidzējiem. Praksi īsteno saskaņā ar šo noteikumu 26. punktu;

33.4. valsts pārbaudījums vismaz 30 kredītpunktu apjomā.

34. Papildus šo noteikumu 33. punktā minētajiem nosacījumiem maģistra studiju programmas obligātajā saturā ietver arī studiju kursus vai studiju moduļus, kuri nodrošina profesionālās kompetences sasniegšanu uzņēmējdarbībā (inovācijas, uzņēmumu organizācija un dibināšana, vadīšanas metodes, projektu izstrādes un vadīšanas pamati, lietvedības un finanšu uzskaites sistēma, zināšanas par darba tiesisko attiecību regulējumu, tai skaitā par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā, kā arī zināšanas par citām novitātēm uzņēmējdarbības vai iestādes vadīšanā), ja tie nav apgūti iepriekšēja cikla studiju programmā.

35. Ja studējošais Vides aizsardzības likumā un Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktās prasības nav apguvis iepriekšēja cikla studiju programmā, viņš tās apgūst papildus maģistra studiju programmai.

36. Maģistra studiju programmas studiju satura un īstenošanas aprakstā studiju kursu izvēli, studiju kursu saturu un apjomu, tostarp darba vidē īstenojamo studiju saturu un apjomu, kā arī prakses saturu atbilstoši iegūstamajam grādam un iegūstamajai kvalifikācijai nosaka saskaņā ar profesionālās kvalifikācijas prasībām vai normatīvajiem aktiem par profesionālās augstākās izglītības programmā studējošam attiecīgajai profesijai nepieciešamo kompetenci, teorētisko un praktisko zināšanu apjomu.

37. Pēc maģistra studiju programmas apguves piešķir maģistra grādu un septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

38. Iegūtais maģistra grāds un septītā līmeņa profesionālā kvalifikācija, par ko tiek izsniegts maģistra un profesionālās kvalifikācijas diploms, dod tiesības turpināt izglītību trešā cikla augstākās izglītības studiju programmā, izpildot uzņemšanas prasības attiecīgajā studiju programmā.

VII. Pēc vidējās izglītības programmas apguves īstenojamās studiju programmas obligātais saturs

39. Pēc vidējās izglītības programmas apguves īstenojamās studiju programmas apjoms ir ne mazāk kā 300 kredītpunkti.

40. Pilna laika studijās pēc vidējās izglītības programmas apguves īstenojamās studiju programmas apjomu (izņemot to apjomu, kas paredzēts praksei un diplomdarba (diplomprojekta) izstrādei) veido kontaktstundas ne mazāk kā 40 procentu apmērā.

41. Pēc vidējās izglītības programmas apguves īstenojamās programmas obligāto saturu veido:

41.1. studiju kursi obligātajā apjomā vismaz 30 kredītpunktu apjomā – humanitāro un sociālo zinātņu kursi, tai skaitā studiju kursi, kas attīsta sociālās, komunikatīvās un organizatoriskās pamatiemaņas. Studiju kursos iekļauj studiju moduli uzņēmējdarbības profesionālās kompetences veidošanai (inovācijas, uzņēmumu organizācija un dibināšana, vadīšanas metodes, biznesa ekonomikas, projektu izstrādes un vadīšanas pamati, lietvedības un finanšu uzskaites sistēma, zināšanas par darba tiesisko attiecību regulējumu, tai skaitā par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā, kā arī zināšanas par citām novitātēm uzņēmējdarbības vai iestādes vadīšanā). Studiju moduli izveido, apvienojot studiju kursus vai to daļas, kam ir kopīgs mērķis un sasniedzami studiju rezultāti, un vismaz deviņu kredītpunktu apjomā iekļauj visās pēc vidējās izglītības programmas apguves īstenojamās studiju programmās, ja tas nav iekļauts pēc vidējās izglītības programmas apguves īstenojamās programmas attiecīgās nozares (profesionālās darbības jomas) teorētisko zināšanu pamatkursos. Studējošais studiju moduli apgūst, ja tas nav apgūts iepriekšējā profesionālajā studiju programmā;

41.2. nozares teorētisko zināšanu pamatkursi un informācijas tehnoloģiju studiju kursi vismaz 54 kredītpunktu apjomā;

41.3. nozares atbilstošas specializācijas studiju kursi vismaz 90 kredītpunktu apjomā;

41.4. izvēles studiju kursi vismaz deviņu kredītpunktu apjomā;

41.5. prakse vismaz 30 kredītpunktu apjomā, kuru īsteno saskaņā ar šo noteikumu 26. punktu;

41.6. valsts pārbaudījums vismaz 18 kredītpunktu apjomā.

42. Papildus šo noteikumu 41. punktā minētajiem nosacījumiem pēc vidējās izglītības programmas apguves īstenojamās programmas studiju satura un īstenošanas apraksts ietver arī Vides aizsardzības likumā un Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktās studiju kursu satura prasības.

43. Šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minētās studiju programmas apguves laikā studējošais izstrādā un aizstāv vismaz trīs studiju projektus vai darbus.

44. Pēc vidējās izglītības programmas apguves īstenojamās studiju programmas satura un īstenošanas aprakstā studiju kursu izvēli, studiju kursu saturu un apjomu, tostarp darba vidē īstenojamo studiju saturu un apjomu, kā arī prakses saturu atbilstoši iegūstamajai profesionālajai kvalifikācijai nosaka saskaņā ar profesionālās kvalifikācijas prasībām vai normatīvajiem aktiem par profesionālās augstākās izglītības programmā studējošam attiecīgajai profesijai nepieciešamo kompetenci, teorētisko un praktisko zināšanu apjomu.

45. Pēc šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minētās studiju programmas apguves piešķir septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

46. Iegūtā septītā līmeņa profesionālā kvalifikācija, par ko tiek izsniegts profesionālās kvalifikācijas diploms, dod tiesības turpināt izglītību trešā cikla augstākās izglītības studiju programmā, izpildot uzņemšanas prasības attiecīgajā studiju programmā.

VIII. Pēc īsā cikla vai pirmā cikla augstākās izglītības apguves īstenojamās studiju programmas obligātais saturs

47. Pēc īsā cikla vai pirmā cikla augstākās izglītības apguves īstenojamās studiju programmas apjoms ir ne mazāk kā 60 kredītpunkti.

48. Pilna laika studijās pēc īsā cikla vai pirmā cikla augstākās izglītības apguves īstenojamās studiju programmas apjomu (izņemot to apjomu, kas paredzēts praksei un diplomdarba (diplomprojekta) izstrādei) veido kontaktstundas ne mazāk kā 40 procentu apmērā.

49. Pēc īsā cikla vai pirmā cikla augstākās izglītības apguves īstenojamās studiju programmas obligāto saturu veido:

49.1. nozares teorētisko zināšanu un atbilstošas specializācijas studiju kursi un moduļi ne mazāk kā sešu kredītpunktu apjomā;

49.2. prakse ne mazāk kā 30 kredītpunktu apjomā, kuru īsteno saskaņā ar šo noteikumu 26. punktu. Augstskola tās noteiktajā kārtībā var ieskaitīt prakses apjomā daļu no iepriekš īstenotās prakses apjoma, ja pēc īsā cikla vai pirmā cikla augstākās izglītības apguves īstenojamā studiju programma saskaņā ar Latvijas izglītības klasifikāciju pārstāv to pašu tematisko jomu, kurā ietilpst jau apgūtā studiju programma;

49.3. valsts pārbaudījums ne mazāk kā 15 kredītpunktu apjomā.

50. Papildus šo noteikumu 49. punktā minētajiem nosacījumiem pēc īsā cikla vai pirmā cikla augstākās izglītības apguves īstenojamās studiju programmas obligātajā saturā ietver arī studiju kursus vai studiju moduļus, kas nodrošina profesionālās kompetences sasniegšanu uzņēmējdarbībā (inovācijas, uzņēmumu organizācija un dibināšana, vadīšanas metodes, projektu izstrādes un vadīšanas pamati, lietvedības un finanšu uzskaites sistēma, zināšanas par darba tiesisko attiecību regulējumu, tai skaitā par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā, kā arī zināšanas par citām novitātēm uzņēmējdarbības vai iestādes vadīšanā), ja tie nav apgūti iepriekšējās studijās.

51. Ja studējošais Vides aizsardzības likumā un Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktās prasības nav apguvis iepriekšēja cikla studiju programmā, viņš tās apgūst papildus pēc īsā cikla vai pirmā cikla augstākās izglītības apguves īstenojamai studiju programmai.

52. Pēc īsā cikla vai pirmā cikla augstākās izglītības apguves īstenojamās studiju programmas studiju satura un īstenošanas aprakstā studiju kursu izvēli, studiju kursu saturu un apjomu, tostarp darba vidē īstenojamo studiju saturu un apjomu, kā arī prakses saturu atbilstoši iegūstamajai profesionālajai kvalifikācijai nosaka saskaņā ar profesionālās kvalifikācijas prasībām vai normatīvajiem aktiem par profesionālās augstākās izglītības programmā studējošam attiecīgajai profesijai nepieciešamo kompetenci, teorētisko un praktisko zināšanu apjomu.

53. Ja apgūta pēc īsā cikla vai pirmā cikla augstākās izglītības apguves īstenojamā studiju programma, piešķir sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

54. Iegūtā sestā līmeņa profesionālā kvalifikācija, par ko tiek izsniegts profesionālās kvalifikācijas diploms, dod tiesības turpināt izglītību nākamā cikla augstākās izglītības studiju programmā, izpildot uzņemšanas prasības attiecīgajā studiju programmā.

IX. Iegūtās profesionālās augstākās izglītības un profesionālās kvalifikācijas vērtēšanas pamatprincipi un kārtība

55. Vērtējot iegūto profesionālo augstāko izglītību un profesionālo kvalifikāciju, ievēro šādus vērtēšanas pamatprincipus:

55.1. pozitīvo sasniegumu summēšanas princips – vērtē, summējot pozitīvos studiju rezultātu sasniegumus;

55.2. vērtējuma obligātuma princips – nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu par studiju programmas pamatdaļās ietvertā obligātā satura apguvi;

55.3. prasību atklātības un skaidrības princips – atbilstoši izvirzītajiem studiju programmas mērķiem, uzdevumiem un studiju rezultātiem, kā arī studiju kursu mērķiem un uzdevumiem vērtēšanai noteikts zināšanu, prasmju un kompetences pamatprasību kopums;

55.4. pārbaudes veidu dažādības princips – studiju programmas apguves vērtēšanā izmanto dažādus pārbaudes veidus;

55.5. vērtējuma atbilstības princips – pārbaudes darbā tiek dota iespēja apliecināt analītiskās un radošās spējas, zināšanas, prasmes un iemaņas visiem apguves līmeņiem atbilstošos uzdevumos un situācijās. Pārbaudēs iekļaujamais satura apjoms atbilst kursu programmās noteiktajam saturam un sasniedzamajiem studiju rezultātiem.

56. Studiju programmas apguves vērtēšanas pamatformas ir eksāmens un ieskaite. Patstāvīgā darba uzdevumus un to izpildes kontroles veidus nosaka studiju programmas studiju kursu aprakstos.

57. Studiju rezultātu sasniegšanas pakāpi vērtē 10 ballu skalā vai ar vērtējumu "ieskaitīts/neieskaitīts". Studiju rezultātu sasniegšanas pakāpi programmas studiju kursa gala pārbaudījuma ietvaros ar vērtējumu "ieskaitīts/neieskaitīts" var vērtēt, ja studiju kursa apjoms nav vairāk kā trīs kredītpunkti. Ar vērtējumu "ieskaitīts/neieskaitīts" var vērtēt arī studiju rezultātu sasniegšanas pakāpi tādu studiju kursā noteikto pārbaudījumu ietvaros, kuri nav studiju kursa gala pārbaudījumi.

58. Studiju rezultātus vērtē 10 ballu skalā:

58.1. izcili (10) – sasniegtie studiju rezultāti pārsniedz studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa apguves prasības, liecina par spēju veikt patstāvīgus pētījumus un dziļu problēmu izpratni;

58.2. teicami (9) – sasniegtie studiju rezultāti pilnībā atbilst studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa apguves prasībām, iegūta prasme patstāvīgi lietot iegūtās zināšanas;

58.3. ļoti labi (8) – pilnīgi izpildītas studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa apguves prasības, tomēr atsevišķos jautājumos nav pietiekami dziļas izpratnes, lai zināšanas patstāvīgi lietotu sarežģītāku problēmu risināšanā;

58.4. labi (7) – kopumā izpildītas studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa apguves prasības, tomēr dažkārt konstatējama neprasme iegūtās zināšanas izmantot patstāvīgi;

58.5. gandrīz labi (6) – izpildītas studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa apguves prasības, tomēr vienlaikus konstatējama nepietiekami dziļa problēmas izpratne un neprasme izmantot iegūtās zināšanas;

58.6. viduvēji (5) – kopumā apgūta studiju programma, studiju modulis vai studiju kurss, tomēr konstatējama nepietiekama dažu problēmu pārzināšana un neprasme izmantot iegūtās zināšanas;

58.7. gandrīz viduvēji (4) – kopumā apgūta studiju programma, studiju modulis vai studiju kurss, tomēr konstatējama nepietiekama dažu pamatkoncepciju izpratne, ir ievērojamas grūtības iegūto zināšanu praktiskajā izmantošanā;

58.8. vāji (3) – zināšanas ir virspusējas un nepilnīgas, studējošais nespēj tās lietot konkrētajās situācijās;

58.9. ļoti vāji (2) – ir virspusējas zināšanas tikai par atsevišķām problēmām, lielākā daļa studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa nav apgūta;

58.10. ļoti, ļoti vāji (1) – nav izpratnes par studiju kursa pamatproblemātiku, nav gandrīz nekādu zināšanu studiju programmā, studiju modulī vai studiju kursā.

59. Novērtējot studiju rezultātus studiju programmā, studiju modulī vai studiju kursā 10 ballu skalā, augstskola vai koledža var paredzēt arī papildu kritērijus konkrēta vērtējuma noteikšanai 10 ballu skalā.

60. Šo noteikumu 58. punktā minētās prasības studiju rezultātu vērtējumiem 10 ballu skalā var piemērot, arī novērtējot studiju rezultātus augstskolas vai koledžas noteiktajos pārbaudījumos studiju kursu ietvaros.

61. Ar vērtējumu "ieskaitīts" vai "neieskaitīts" novērtē atkarībā no tā, vai studējošā uzrādītie studiju rezultāti pārbaudījumā atbilst vai neatbilst augstskolas vai koledžas noteiktajam līmenim.

62. Par katru apgūto studiju kursu un praksi ieskaita kredītpunktus, ja saņemts vērtējums "ieskaitīts" vai 10 ballu skalā tas nav bijis zemāks par 4 – "gandrīz viduvēji".

63. Studiju programmas apguves beigās kārto vienu no šādiem valsts pārbaudījumiem:

63.1. valsts pārbaudījumu – profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, kura sastāvdaļa ir kvalifikācijas darba aizstāvēšana;

63.2. valsts pārbaudījumu ar vienu no šādām sastāvdaļām:

63.2.1. diplomdarba (diplomprojekta) un bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana;

63.2.2. diplomdarba (diplomprojekta) izstrādāšana un aizstāvēšana;

63.2.3. bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana;

63.2.4. valsts eksāmens.

64. Valsts pārbaudījumus vērtē valsts pārbaudījuma komisija. Valsts pārbaudījuma komisijas sastāvā ir komisijas vadītājs un ne mazāk kā četri komisijas locekļi. Valsts pārbaudījuma komisijas vadītājs un ne mazāk kā puse no valsts pārbaudījuma komisijas sastāva ir nozares profesionālo organizāciju vai darba devēju pārstāvji. Valsts pārbaudījuma komisija darbojas, kā arī valsts pārbaudījuma komisijas vadītāju un sastāvu apstiprina saskaņā ar augstskolas senāta vai koledžas domes apstiprinātu nolikumu.

X. Noslēguma jautājumi

65. Šo noteikumu 5.5. un 7.4. apakšpunktā minēto stratēģisko mērķi augstskola un koledža studiju programmā ievieš:

65.1. līdz 2023. gada 31. decembrim, ja lēmums par attiecīgā studiju virziena akreditāciju ir pieņemts līdz 2022. gada 31. decembrim;

65.2. 12 mēnešu laikā no dienas, kad ir pieņemts lēmums par attiecīgā studiju virziena akreditāciju, ja lēmums par attiecīgā studiju virziena akreditāciju pieņemts pēc 2022. gada 31. decembra.

66. Atzīt par spēku zaudējušiem:

66.1. Ministru kabineta 2001. gada 20. marta noteikumus Nr. 141 "Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 54. nr.; 2007, 88. nr.; 2022, 248. nr.);

66.2. Ministru kabineta 2014. gada 26. augusta noteikumus Nr. 512 "Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 179. nr.; 2020, 26. nr.; 2022, 248 nr.).

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Izglītības un zinātnes ministre A. Čakša