Saskaņā ar Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 3. un 4. punktu dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, nosakot administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos administratīvos sodus, ja likumos nav noteikts citādi, jautājumos par teritoriju un būvju uzturēšanu, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu, par īpašumam piegulošu, publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju (gājēju ietves un zālāji līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas) kopšanu.

Vienlaikus Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 906 "Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi" 4. punkts noteic, ka teritorijas sakopšanas darbi veicami pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā. Tāpat Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 158.2. apakšpunkts paredz, ka būve ir jāsakārto, jāveic tās konservācija vai jānojauc (atkarībā no konkrētiem apstākļiem), ja būves fasādes un citu ārējo konstrukciju tehniskais stāvoklis vai ārējais izskats neatbilst pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām (būve ir vidi degradējoša vai bojā ainavu), kuras ir noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu, savukārt 159.2. apakšpunkts paredz, ka pašvaldība nosaka būves īpašniekam pienākumu sakārtot būvi, lai tā atbilstu pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām, ja būve bojā ainavu.

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 17. punktu 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā novada dome izvērtē novadu veidojošo bijušo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus un pieņem jaunus novada saistošos noteikumus, un līdz novada saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim ir spēkā novadu veidojošo bijušo pašvaldību saistošie noteikumi (..).

No 2023. gada 1. janvāra spēkā stājās Pašvaldību likums. Saistošie noteikumi izstrādāti un izdoti atbilstoši spēkā esošajam regulējumam.

1.2. Saistošo noteikumu mērķis ir noteikt vienotu kārtību, kādā kopjama Aizkraukles novada administratīvā teritorija, tajā skaitā uzturamas tajā esošās būves, nodrošinot sanitāro tīrību, teritorijas sakoptību, aizsardzību un pilsētvides ainavas saglabāšanu.

Saistošajos noteikumos ietvertais regulējums ļauj panākt to, lai nedzīvojamo namu un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritoriju, viendzīvokļa māju un neapbūvētu zemesgabalu teritoriju īpašnieks, tiesiskais, faktiskais valdītājs vai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks pienācīgi koptu nekustamo īpašuma un īpašumam pieguļošo teritoriju, kā arī būvju īpašnieks, tiesiskas valdītājs vai apsaimniekotājs pienācīgi uzturētu būves. Tādā veidā nodrošinot Aizkraukles novada teritoriju sakoptību un sanitāro tīrību, pilsētvides ainavas saglabāšanu, kas ir gan pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju, gan pašu īpašnieku, tiesisko vai faktisko valdītāju interesēs. Attiecīgi nodrošinot iedzīvotāju kopējās publiskās intereses dzīvot labiekārtotā un sanitāri tīrā teritorijā.

Ar saistošajiem noteikumiem Aizkraukles novada pašvaldībā ir izveidota sistēma, ar kuras palīdzību tiek izpildīta viena no pašvaldības autonomām funkcijām (Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkts).

No pamattiesību viedokļa raugoties, Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkts un šie saistošie noteikumi konkretizē Latvijas Republikas Satversmes 115. pantā nostiprinātās personas tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, t.sk. šo tiesību nodrošināšanas mehānismu.

Interpretējot Satversmes 115. pantu, Satversmes tiesa ir atzinusi, pirmkārt, ka minētais pants ietver divus būtiskus satura elementus: valsts konstitucionālu pienākumu aizsargāt vidi un personu subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. (Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autora kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskajā vadībā. Rīga: Latvijas vēstnesis, 2011, 727 lpp.).

Vienlaikus ar šo interešu aizsardzību, tiek veicināta sabiedrības labklājība un aizsargāta sabiedrības drošība.

Sabiedrības drošība ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kuras labad var ierobežot Latvijas Republikas Satversmē noteiktās pamattiesības (Latvijas Republikas Satversmes 116. pants).

Tiesību zinātnē norādīts, ka sabiedrības drošība kā leģitīmais mērķis tradicionāli orientējas uz nepieciešamību nodrošināt pamattiesībās konkretizētās piecas pamatvērtības – cilvēka dzīvību, brīvību, veselību, godu un īpašumu. Sabiedrības drošība nodrošināma nevis atsevišķu personu interesēs, bet gan publisko interešu aizsardzībai (Pleps J. Satversmes 116. panta komentārs. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 119.–776. lpp.).

1.3. Saistošie noteikumi nosaka, kurām personām ir pienākums kopt nekustamo īpašumu un īpašumam piegulošo teritoriju, prasības, kā ir kopjama teritorija, atvieglojumus un pašvaldības palīdzību minētā pienākuma īstenošanai, prasības būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju uzturēšanai, atbildību par saistošajos noteikumos noteikto prasību neievērošanu un kompetence administratīvā pārkāpuma procesā.

Īpašumam pieguļošā teritorija

Saistošajos noteikumos ir noteikta konkrēta platība uz kādu attiecas pienākums kopt īpašumam pieguļošo, publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju (gājēju ietves un zālāji līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas) pilsētas un ciemu teritorijās, bet ne tālāk kā sešu metru platumā no nekustamā īpašuma robežas (2.3. apakšpunkts).

Pašvaldība īpašumam pieguļošās teritorijas maksimālo platumu ir noteikusi, ņemot vērā pašvaldības iepriekšējo praksi un pašvaldības finansiālās iespējas. Vienlaikus pašvaldība saistošajos noteikumos ir paredzējusi savu līdzdalības mehānismu, kas mazina personām radīto apgrūtinājumu. Proti, saistošajos noteikumos paredzēta pašvaldības līdzdalība īpašumam pieguļošās teritorijas kopšanā, tām personām, kuru nekustamajiem īpašumiem pieguļošā teritorijas platība ir lielāka par pusi no nekustāmā īpašuma platības (17. punkts). Vienlaikus Pašvaldība saistošajos noteikumos ir paredzējusi atvieglojumus īpašumam pieguļošās teritorijas kopšanā (14. punkts). Tātad saistošie noteikumu paredz ne tikai saistošo noteikumu 4. punktā minēto personu pienākumu kopt un tīrīt īpašumam pieguļošo teritoriju, bet arī pašvaldības līdzdalību šī pienākuma izpildē. Ar saistošo noteikumu regulējumu ir nodrošināts samērīgums starp personai uzlikto pienākumu un sabiedrības interesēs sasniedzamo mērķi.

Nekustamā īpašuma teritorijas un īpašumam pieguļošās teritorijas kopšana

Saistošajos noteikumos daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un nedzīvojamo namu teritoriju kopšanai (5. punkts) ir noteiktas stingrākas prasības nekā viendzīvokļa māju un neapbūvētu zemesgabalu teritoriju kopšanai (6. punkts), jo personas, kurām jākopj šis teritorijas atrodas atšķirīgos apstākļos. Savukārt nedzīvojamo namu un to teritoriju un būvju uzturēšanas prasības ir noteiktas ne stingrākas kā daudzdzīvokļu māju un to teritorijām un būvēm.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumos Nr. 906 "Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi" noteiktas prasības par obligāti veicamajām dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām.

Saistošo noteikumu 4. punktā minētajām personām, veicot daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un nedzīvojamo namu teritoriju un īpašumam pieguļošo teritoriju uzturēšanu jānodrošina, tostarp,

– lapu savākšanu ne vēlāk kā līdz katra gada 15. novembrim (5.1. apakšpunkts).

– zāliena pļaušanu – pilsētās, kā arī ciemu teritorijās zāles garums nedrīkst pārsniegt 20 centimetrus. Zāliena nopļaušana veicama ne retāk kā divas reizes gadā – līdz 20. jūnijam un 1. septembrim.

Atbilstoši publiski pieejamai informācijai (https://www.spkc.gov.lv/) ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet labvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos var būt garāka. Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra skaidrojumiem, efektīvs veids kā mazināt ērču daudzumu apkārtējā vidē, ir to sakopjot, tostarp, regulāri pļaut zāli, neatstāt pērnā gada lapu kaudzes. Tātad, jo garāka zāle, jo labvēlīgāki apstākļi ērču vairošanās. Kā vispārzināms ir fakts, ka ērces izraisa dažādas slimības, diemžēl, reizēm ar letālām sekām. Ņemot vērā minēto, saistošajos noteikumos ietvertas prasības (zāles garumam, lapu savākšanai), lai mazinātu ērču daudzumu, kā arī citu kaitēkļu apjomu, tādējādi nodrošinot sanitāro tīrību un aizsargājot sabiedrības drošību. Labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par atsevišķas personas interesēm nodarīto kaitējumu. Pamatojums lapu savākšanai līdz katra gada 15. novembrim ir teritoriju sakopšanu pirms zemi pārņem sniega sega.

Tādas pašas prasības zāles garumam īpašumam pieguļošās teritorijas uzturēšanai ir noteiktas personām, kurām jānodrošina viendzīvokļa māju un neapbūvētu zemesgabalu teritoriju uzturēšanu pilsētu vai ciemu teritorijās. Pārējā īpašuma teritorijā, ja nožogota teritorija – 60 centimetrus, ja nav nožogota teritorija – 40 centimetrus (saistošo noteikumu 6.1. apakšpunkts). Teritorija, kas ir nekopta un aizaugusi ar garu zāli rada labus apstākļus ne tikai dažādu kaitēkļu, ērču, bet arī čūsku vairošanos. Šādos gadījumos pat odzi var satikt māju tuvumā. Ņemot vērā minēto, lai aizsargātu sabiedrības drošību, saglabātu pilsētvides ainavu ir noteikta prasības zāles garumam arī viendzīvokļa māju un neapbūvētu zemesgabalu teritorijām pilsētas un ciemu teritorijās.

Kā alternatīvs līdzeklis, veicot daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, nedzīvojamo ēku teritoriju, viendzīvokļa māju, vai neapbūvētas zemesgabala teritorijas un īpašumam pieguļošās teritorijas kopšanu, saistošajos noteikumos ir paredzēta iespēja pilsētas un ciemu teritorijās saistošo noteikumu 4. punktā minētajām personām izveidot ainavisku pļavu, ievērojot saistošo noteikumu 5.3.2. apakšpunkta prasības. Tādējādi nodrošinot sanitāro tīrību un aizsargājot sabiedrības drošību, kā arī uzlabojot bioloģisko daudzveidību.

– Saistošajos noteikumos noteikts laiks ietvju, celiņu un stāvēšanai paredzēto teritoriju attīrīšanai no sniega, t.i., saistošie noteikumi noteic, ka ietvju, celiņu un piebraucamo ceļu attīrīšanu no sniega un ledus jāveic katru darba dienu līdz plkst. 7.30, bet transporta līdzekļu stāvēšanai paredzēto teritoriju attīrīšana no sniega un ledus jāveic katru darba dienu līdz plkst. 9.00, izņemot intensīvas snigšanas laikā (saistošo noteikumu 5.5.1. apakšpunkts).

Saistošajos noteikumos noteikts laiks grantēto un bez cietā seguma ietvju, iekšpagalmu ceļu un lakumu kaisīšanai ar pretslīdes materiāliem – ne vēlāk kā 12 stundu laikā pēc sniega snigšanas beigām (saistošo noteikumu 5.5.4. punkts).

Pamatojums tam, saistīts ar rūpēm par sabiedrības drošību. No dzīvē gūtajiem novērojumiem, darba dienās iedzīvotāji savas ikdienas gaitas (došanās uz darbu, izglītības iestādi vai pirmsskolas izglītības iestādi u.c.) visbiežāk veic ap plkst.7.30. Tāpēc saistošie noteikumi paredz, ka prioritāri jāattīra ietves, celiņi un stāvēšanai paredzēta teritorija, un pēc tam jāattīra no sniega transporta līdzekļu stāvēšanai paredzēta teritorija.

Grantēto un bez cietā seguma ietvju, iekšpagalmu ceļu un lakumu kaisīšanai ar pretslīdes materiāliem būtu jāveic pēc iespējas ātrāk. Tomēr, ņemot vērā veicamos organizatoriskos darbus un saimnieciskos apsvērumus (sākotnēji jāattīra teritorija no sniega, pieejamie cilvēku resursi, kopjamās teritorijas lielums u.c. apstākļi), tad termiņš noteikts ne vēlāk kā 12 stundu laikā pēc sniega snigšanas beigām.

Saistošajos noteikumos noteikts termiņš smilšu savākšanai no brauktuvēm un gājēju celiņiem ne vēlāk kā līdz katra gada 1. jūnijam. Pamatojums minētajam termiņam saistīts ar vasaras sezonas iestāšanos. Ziemas laikā izkaisītās smiltis ne vien bojā pilsētvides ainavu, bet var ietekmēt arī gaisa kvalitāti (piemēram, putekļu daudzums).

Savukārt saistošo noteikumu III nodaļā ir noteiktas prasības būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju uzturēšanai.

Atbildību par saistošajos noteikumos noteikto prasību neievērošanu un kompetence administratīvā pārkāpuma procesā

Saistošo noteikumu ievērošanas kontroli un Administratīvā pārkāpuma procesu par Noteikumu II nodaļas prasību neievērošanu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Aizkraukles novada pašvaldības policija. Savukārt Administratīvā pārkāpuma procesu par Noteikumu III nodaļas prasību neievērošanu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Aizkraukles novada Būvvalde.

Par saistošajos noteikumos II nodaļā noteikto prasību pārkāpšanu un neievērošanu administratīvā atbildība nav piemērojama daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un to teritorijas sanitārās apkopes prasību pārkāpumu gadījumos, par kuru atbildība paredzēta Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 29. pantā.

Saistošajos noteikumos ir paredzēta administratīvā atbildība – brīdinājums vai naudas sods.

Nosakot administratīvā soda veidu un mēru, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pie atbildības saucamās personas personību (juridiskajai personai – reputāciju), mantisko stāvokli, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Administratīvais sods paredzēts ar mērķi – atturēt saistošo noteikumu 4.punktā minētās personas no pārkāpumu izdarīšanas, aizstāvēt pārējo iedzīvotāju tiesības dzīvot sakoptā, tīrā un drošā vidē.

Administratīvā pārkāpuma procesu par noteikumu pārkāpumiem uzsāks pašvaldības policija un Būvvalde, administratīvā pārkāpuma lietas izskatīs administratīvā komisija.

Saistošo noteikumu izdošanas mērķis nav administratīvi sodīt pēc iespējas vairāk personas, bet gan nodrošināt pašvaldības administratīvās teritorijas kopšanu un tajā esošo būvju uzturēšanu.

2.2. Tā kā saistošie noteikumi paredz arī administratīvo atbildību par saistošo noteikumu neievērošanu, budžetā var rasties ieņēmumi no saistošajos noteikumos paredzētajiem administratīvajiem sodiem.

2.3. Lai nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi, nav nepieciešams veidot jaunu institūciju vai jaunas darba vietas.

3.2. ietekme uz vidi – saistošo noteikumu īstenošana nodrošinās sakārtotu vidi un sanitāro tīrību, tādējādi aizsargājot sabiedrības drošību un veicinot sabiedrības labklājību. Saistošo noteikumu īstenošana veicinās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu;

3.3. Saistošie noteikumi tiešā veidā neietekmē uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā.

4.2. Personas, kuru nekustamajiem īpašumiem piegulošās teritorijas platība ir lielāka par pusi no nekustamā īpašuma platības, var saņemt Aizkraukles novada pašvaldības palīdzību nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā, slēdzot ar Aizkraukles novada pašvaldību vienošanos par sadarbību piegulošās publiskā lietošanās esošās teritorijas kopšanā. Personai jāvēršas Aizkraukles novada pašvaldībā ar iesniegumu.

4.3. Pašvaldības policijas amatpersonas un Aizkraukles novada Būvvaldes amatpersonas ir pilnvarotas veikt administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai, savukārt izskatīt administratīva pārkāpuma lietu ir pilnvarota Aizkraukles novada domes Administratīvā komisija.

4.4. Institūcija, kurā privātpersona var vērsties saistošo noteikumu piemērošanā, ir Aizkraukles novada pašvaldība.

4.5. Saistošie noteikumi tiks publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", informācija par tiem – Aizkraukles novada pašvaldības informatīvajā izdevumā "Aizkraukles Novada Vēstis" un ievietoti pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē www.aizkraukle.lv.

5.2. Saistošo noteikumu izpildes nodrošināšanai nav nepieciešams veidot jaunas Pašvaldības institūcijas, darba vietas vai paplašināt esošo institūciju kompetenci.

6.2. Nav paredzēta jaunu institūciju izveide, esošo likvidācija, reorganizācija vai jaunu darba vietu izveide.

Pašvaldības izraudzītie līdzekļi ir leģitīmi un rīcība ir atbilstoša augstākstāvošiem normatīviem aktiem.

8.2. Par saistošo noteikumu projektu saņemtie viedokļi pēc saistošo noteikumu projekta publicēšanas sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, to apkopojums un izvērtējums (iesniedzēji, vērā ņemtie viedokļi, vērā neņemtie viedokļi, pamatojums):

8.2.1. Attiecībā uz pirmo iebildumu par pieguļošās teritorijas kopšanas platumu, un lūgumu neuzlikt slogu nodokļu maksātājiem par pašvaldības īpašuma kopšanu, norādām.

Pašvaldības kompetencē ir lemšana par to, kādā kārtībā tās administratīvajā teritorijā tiks izpildīta Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktā autonomā funkcija.

Pašvaldība saistošo noteikumu projektā ir noteikusi konkrētu platību, uz kādu attiecas pienākums kopt pieguļošās publiskās lietošanā esošās teritorijas (gājēju ietves un zālāji līdz brauktuves malai, izņemot transporta pieturvietas) kopšanu. Satversmes tiesa 2014. gada 6. novembrī sprieduma lietā Nr. 2013-20-03 atzina, ka pašvaldībai ir tiesības ar saistošajiem noteikumiem noteikt nekustamā īpašuma īpašniekam pienākumu kopt piegulošo teritoriju. Taču nepieciešama ir pašvaldības līdzdalība savas autonomās funkcijas īstenošanā.

Saistošie noteikumu projekts paredz pašvaldības līdzdalību nekustamajiem īpašumiem pieguļošo publiskā lietošanā esošo teritoriju kopšanā, kā arī atvieglojumus noteiktām personu grupām.

8.2.2. Attiecībā uz otro iebildumu, ka: "6.1. apakšpunkts ir vispārīgs, nav skaidrojums, kas definēts ar "nepievilcīgu ainavu", radot iespēju sodīt sliktos un nesodīt, ko nevēlas", un piecpadsmito iebildumu, ka; "15. vispārīgi nav skaidrots kā", norādām:

Piemērojot tiesību normas, izmanto tiesību normu interpretācijas pamatmetodes (gramatisko, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko metodi), lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu. Tiesību doktrīnā ir atzīts, ka taisnīguma princips demokrātiskā valstī ir gan attiecību regulējuma augstākā mēraukla, gan galvenais demokrātiskas valsts tiesību priekšraksts.

8.2.3. Attiecībā uz trešo līdz trīspadsmitajam iebildumam :"ja ir 6.2. punkts, tad jābūt kārtībai un sistēmai, kur šos priekšmetus nogādāt, vai samērīgi uzlikt pienākumu, ja nav kārtības kur vest", "6.3. valsts nav devusi pilnvaras pašvaldībai ietekmēt katra individuālā īpašuma lēmumu, varbūt zāli audzēt trušiem, vai dizainam, nav ņemts vērā cik maksā degviela, lai nopļautu zāli, kā arī nav sistēma, kur šo zāli nodot", "nav samērīgi, pašvaldībai jākopj savs īpašums", "[..] kurš izmērī, kad iestāja apstāklis "lielākā daļa", ja prasa šādu nosacījumu, tad metodisko materiālu, kā to mēra", "autotransporta vraki – tiesību aktos piemēro citu definējumu", "vai nosacījumi attiecas uz pašvaldību", "6.4. nav norādīts, kur ledu, sniegu likt un kur vest, nesamērīgs nosacījums [..]", "6.6. kādiem pretslīdes materiāliem, jo 8.1. ir tikai aizliegums ko nedrīkst", "6.6.5. pirmais jūnijs?", "6.6.7. [..] kur vest?", un uz četrpadsmito iebildumu, ka saistošo noteikumu 14.punktā nav skaidrojums, kas ietilpst sakopšanā, norādām.

Saistošajos noteikumos 6. punktā ietvertās prasības attiecās uz nedzīvojamo namu un nedzīvojamo namu un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritoriju un tam pieguļošo publiskā lietošanās esošo teritoriju uzturēšanu, ievērojot Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 3. un 4. punktā ietverto pilnvarojumu, Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumos Nr. 906 "Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi" un Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārējie būvnoteikumi" ietverto regulējumu. Saistošie noteikumi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, pašvaldības rīcība ir atbilstoša un ir samērīga.

Saistošo noteikumu projektā noteiktās prasības ir saistošas visām privātpersonām un juridiskajām personām attiecīgajā administratīvajā teritorijā, tajā skaitā, pašvaldībai.

Saistošo noteikumu projektā veikts tehnisks precizējums lietotajā terminā.

Normatīvajos aktos ir noteikts skaidrojums, kas ir pretslīdes materiāli. Savukārt termini, kas lietojami tā vispārzināmajā (parastajā) nozīmē, nav jāskaidro.