Vakar, 15. martā, Valsts prezidents ieradās Zemkopības ministrijā un tikās ar Igaunijas Valsts prezidenta pārstāvi; Ministru prezidents pieņēma Melona fonda Austrumeiropas valstu vadītāju un apmeklēja firmu "Lido"

Valsts vadītāji — Latvijas dienu daudzveidībā

Valsts prezidents Guntis Ulmanis vakar, 15.martā, Zemkopības ministrijā tikās ar ministru Āriju Ūdri, kooperācijas valsts ministru Vilni Edvīnu Bresi (pirmajā augšējā attēlā) un departamentu vadītājiem. G.Ulmanis teica, ka viņš šādu tikšanos iecerējis jau agrāk, jo vēlas neoficiālās sarunās ieklausīties atziņās par to, kas lauksaimniecībā jau paveikts un kas gaidāms tuvākajā nākotnē. Īpaši pašlaik, kad Latvija ir ceļā uz Eiropas Savienību, ir jābūt pilnīgam priekšstatam gan par valsts politiku laukos, gan par situāciju lauksaimniecībā. Ikvienā sarunā, kurā Latvija tiek skarta saistībā ar ES, katrā ziņā pārrunā arī iespējamos Latvijas lauksaimniecības ceļus.

Prezidents kopā ar tikšanās dalībniekiem iztirzāja gan stratēģiskos jautājumus, gan arī šī pavasara aktualitātes. Paredzams, ka tiks apsētas apmēram tikpat lielas platības kā pērn, taču sēklai izmantos labākus graudus, kas atbilst 1. un 2. klasei. Lēš, ka sējai būs vajadzīgi 25 miljoni latu, bet lauciniekiem šīm vajadzībām pietrūks apmēram 8,9 miljoni latu. Tikšanās dalībnieku uzmanības lokā bija arī subsīdiju sistēma, pārstrādātāju parādi ražotājiem, privatizācijas norise un kooperācijas iespējas.

***

Domājot par Latvijas sabiedrības sadzīvošanas modeli nākotnē, Valsts prezidents Guntis Ulmanis izteicis vēlēšanos izveidot tautību konsultatīvo padomi. Līdzīgas institūcijas izveidojuši, piemēram, Čehijas prezidents Vāclavs Havels un mūsu ziemeļu kaimiņš Igaunijas prezidents Lennarts Meri.

Igaunijā jau 1988.gadā tika izveidota mazākumtautību padome, ko sauc par "Apaļo galdu". Tagad tā darbojas prezidenta kancelejas paspārnē, taču nav tās pakļautībā. Šī institūcija pati sevi apmaksā, līdzekļus gūstot galvenokārt no ārvalstu vēstniecību ziedojumiem. Igaunijas "Apaļais galds" savā ziņā ir neigauņu mazais parlaments. Tajā darbojas pieci parlamenta deputāti, pieci Krievu un slāvu asociācijas līderi un piecu dažādu citu tautību pārstāvji, kurus te ievēlē tautu forums.

Starp citu, 25.martā kārtējo reizi tiek organizēts šāds Igaunijas tautu forums, kas turpmākajam laika posmam ievēlēs savus piecus pārstāvjus "Apaļajā galdā". Šo institūciju tikai formāli vada prezidents Lennarts Meri, bet ar mazākumtautām, kā arī ar igauņu diasporu Austrumos strādā viņa pārstāvis Ants Paju – kādreiz mežkopis un Zaļās kustības aktīvists, populārs sportists un parlamenta deputāts. Arī nule aizvadītajās vēlēšanās A.Paju balotējās no Edgara Savisāra partijas.

Vakar, 15.martā, Ants Paju bija ieradies Latvijas Valsts prezidenta Kancelejā, konsultējās ar tās vadību un tikās arī ar prezidentu Gunti Ulmani (otrajā augšējā attēlā). Prezidents informēja Igaunijas Valsts prezidenta pārstāvi par Latvijas mazākumtautu situāciju, pārrunāja Igaunijas pieredzi šajos jautājumos. Guntis Ulmanis izteica priekšlikumu aprīļa sākumā sasaukt Latvijā dzīvojošo mazākumtautu pārstāvjus un aicināt šajā sanāksmē piedalīties Igaunijas Valsts prezidenta "Apaļā galda" vadītājus, lai rosinātu dialogu par šīm mūsu valstīs aktuālajām lietām.

Valsts prezidenta Kanceleja, A.B.

***

Vakar, 15. martā, Ministru prezidents Māris Gailis, izglītības un zinātnes ministrs Jānis Vaivads, kultūras ministrs Jānis Dripe un valsts reformu ministre Vita Anda Tērauda tikās ar Melona fonda (ASV) Akadēmiskās palīdzības programmas Austrumeiropas valstīm vadītāju profesoru Ričardu Kvantu, kurš ieradies Latvijā, lai apkopotu informāciju par Latvijas augstākās izglītības iestāžu un bibliotēku vajadzībām (pirmajā apakšējā attēlā). Melona fonds ir viens no lielākajiem ASV privātajiem fondiem, kas par prioritāru uzskata līdzekļu piešķiršanu ar izglītības objektiem saistīto projektu finansēšanai. Piecu gadu laikā fonds piešķīris vairāk nekā 30 miljonus dolāru Polijai, Čehijai, Ungārijai un Slovakijai.

Ministru prezidents sarunā ar profesoru R.Kvantu uzsvēra, ka izglītība ir viena no valdības trim prioritātēm. Valdība domā arī par Latvijas bibliotēku turpmāko attīstību, taču tai diemžēl šobrīd pietrūkst līdzekļu. Par spīti tam nākotnē ir ieplānota Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas uzcelšana. Pēc M.Gaiļa domām šobrīd ir svarīgi nodrošināt automatizētu pieeju informācijai, tādēļ fonda līdzekļus būtu lietderīgi izmantot automatizēto katalogu un vienotu informatīvo tīklu izveidei Latvijā.

Jautājumu par līdzekļu piešķiršanu Latvijai paredzēts izlemt šā gada augustā, kad fonda padome izskatīs no dažādām valstīm saņemtos pieteikumus.

VPD

***

Vakar, 15.martā, Ministru prezidents Māris Gailis apmeklēja firmas "Lido" jaunatvērto gaļas pārstrādes uzņēmumu, kas darbību sācis februāra sākumā (otrajā apakšējā attēlā).

Skat arī 3.lpp.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

un Arnis Blumbergs