Likumprojekts

Zemkopības ministrijas un lauksaimniecības zinātnieku grupas

izstrādāts un nodots sabiedrības apspriešanai

Lauksaimniecības likums

 

Likumā lietotie termini un jēdzieni

Lauksaimniecība — tautsaimniecības nozares, kas aptver augkopību, lopkopību, zivkopību, mežkopību un to produkcijas pārstrādi.

Lauksaimniecības produkcija — augu vai dzīvnieku valsts sākotnējā produkcija, kas tiek izmantota kā izejviela pārtikas produktu un citu izstrādājumu ražošanā un tiek pārdota nepārstrādātā veidā.

Lauksaimniecības produkcijas ražotājs — fiziska vai juridiska persona, kas nodarbojas ar lauksaimniecību.

Lauksaimnieciskais ienākums — starpība starp lauksaimniecības produkcijas vai to izstrādājumu pārdošanas ieņēmumiem un to ražošanas, kā arī realizācijas izdevumiem.

Lauksaimniecības uzņēmums — individuālo un juridisko personu, valsts un pašvaldības uzņēmumi, kas nodarbojas ar lauksaimniecību un kuru gada apgrozījumā ieņēmumi no lauksaimniecības pārsniedz 50%.

Mērķa cena — cena, par kuru vienojas lauksaimniecības uzņēmumu, lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu un valdības parstāvji un kura nodrošina paplašinātu atražošanu.

Minimālā cena — cena, kuras saņemšanu lauksaimniecības uzņēmumiem garantē valdība noteiktiem produkcijas apjomiem.

Importa sliekšņa cena — zemākā pieļaujamā cena importētai lauksaimniecības produkcijai Latvijas iekšējā tirgū.

Valsts subsīdijas — finansiāls pabalsts, kuru valsts izsniedz lauksaimniecības produkcijas ražotājiem konkrētu pasākumu īstenošanai.

Valsts investīcijas — no valsts budžeta finansēti kapitālieguldījumi.

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt lauksaimniecības līdzdalību valsts tautsaimniecības attīstībā, noteikt stabilu valsts lauksaimniecības politiku un izveidot tās realizācijas mehānisma pamatus.

2.pants. Likuma galvenie uzdevumi

Šis likums:

— nosaka lauksaimniecības produkcijas ražotāja ekonomiskās attiecības ar lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumiem, tirgus partneriem un valsts institūcijām;

— nosaka lauksaimniecības produkcijas ražotāju ienākumu regulēšanas pamatprincipus;

— attīsta lauksaimniecību, ievērojot sociālos, ekoloģiskos un reģionālos nosacījumus;

— nodrošina iedzīvotāju apgādi ar pārtikas produktiem un rūpniecību ar lauksaimniecības izejvielām;

— uztur konkurenci tirgū.

3.pants. Likuma kompetence

1. Šis likums nosaka:

1) valsts lauksaimniecības stratēģiju saistībā ar kopējo tautas saimniecības attīstības politiku, lauku attīstību, vides aizsardzību, ievērojot šajā likumā noteiktos lauksaimniecības attīstības mērķus un kritērijus;

2) valdības un lauksaimniecības produkcijas ražotāju un pārstrādātāju pienākumus un atbildību lauksaimniecības politikas izstrādē un realizācijā.

2. Valsts lauksaimniecības politikas realizācijas pamatā ir:

1) šis likums;

2) lauksaimniecības gada likums;

3) atsevišķi lauksaimniecības resursus un ražošanu regulējošie likumdošanas akti;

4) šajos likumos noteikto normu ievērošanai nepieciešamie Latvijas Republikas Ministru kabineta izdotie noteikumi.

3. Valsts budžeta, nodokļu un muitas likumdošanas jautājumos ir jāievēro šajā likumā noteiktie lauksaimniecības attīstības pamatprincipi.

4. Zemes un citu dabas resursu izmantošanas jautājumus regulē atbilstošie Latvijas Republikas likumdošanas akti.

5. Uzņēmējdarbības jautājumus regulē Latvijas Republikas likumi par uzņēmējdarbību un tās formām.

4.pants. Lauksaimniecības nozaru attīstība

Zemkopības ministrija nodrošina atsevišķu lauksaimniecības nozaru attīstības programmu izstrādāšanu.

 

II nodaļa

Lauksaimniecības politikas noteikšana

un tās realizēšanas kārtība

5.pants. Lauksaimniecības politikas realizācijas pamatnoteikumi

Lauksaimniecības politikas realizācijā jāievēro šādi pamatnosacījumi:

1. Nodrošināt nodarbinātības iespēju lauku apvidos, lai bezdarba līmenis laukos nepārsniegtu valsts vidējos rādītājus.

2. Pielīdzināt lauksaimniecībā nodarbināto ienākumu līmeni citām tautas saimniecības nozarēm.

3. Vidējie gada ienākumu pieaugumi lauksaimniecībā un tās produktu pārstrādē nedrīkst būt zemāki par vidējo gada ienākumu pieaugumu tautsaimniecībā. Gadījumā, ja lauksaimniecības ienākumu pieauguma indekss atpaliek no vidējā indeksa tautsaimniecībā, tas jākompensē nākamajā gadā, valdībai izmantojot šajā likumā paredzētos mehānismus.

4. Lauksaimnieciskajā apritē iesaistīto zemju platību apjoma saglabāšanās. Šo zemju platības samazināšanās pieļaujama vienīgi Lauksaimniecības gada likumā noteiktajos apjomos vispirms uz mazāk derīgo zemju rēķina. Lauksaimniecības zemju samazināšanās nedrīkst izraisīt kopējā lauksaimniecības ienākumu apjoma samazināšanos.

5. Latvijas lauksaimniecībā ražoto produktu daļai iedzīvotāju apgādē ar pārtikas produktiem jāatbilst šā likuma 15.pantā minētajiem noteikumiem.

6. Turpināt investēt no valsts budžeta zemju meliorācijas darbus, zemnieku un piemājas saimniecību ārējo elektrisko tīklu, zemnieku saimniecību mājas ceļu izbūvi, kā arī lauksaimniecības skolu, pārtikas rūpniecības skolu, lauksaimniecības speciālo mācību iestāžu uzturēšanu, Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra un tā struktūrā ietilpstošo institūciju un citu Zemkopības ministrijas sistēmā esošo valsts budžeta iestāžu darbošanos.

6.pants. Likuma realizēšanas mehānismi

Šā likuma mērķu realizēšanai izmanto:

1. Gada pārskatu par lauksaimniecības stāvokli iepriekšējā gadā.

2. Lauksaimniecības gada likumu, kas ietver katrā konkrētā gadā veicamos pasākumus, to realizēšanai nepieciešamos līdzekļus un realizācijas mehānismu.

3. Lauksaimniecības attīstības fondu.

4. Citus lauksaimniecības un vides attīstību ietekmējošus un lauksaimniecībā nodarbināto ienākumus regulējošus ekonomiskos pasākumus.

7.pants. Valdības pienākumi šā likuma realizēšanai

Latvijas Republikas valdība, pamatojoties uz šajā likumā noteiktajiem principiem, ik gadus veic šādus pasākumus:

1. Uzdot Zemkopības ministrijai kopā ar Ministru kabineta pilnvarotām ražošanas pašpārvaldes organizācijām izstrādāt "Pārskatu par lauksaimniecību" par iepriekšējo gadu saskaņā ar šā likuma 8.pantu.

2. Sastāda Lauksaimniecības gada likuma projektu un iesniedz to Saeimā apstiprināšanai 9.pantā noteiktajā kārtībā.

3. Kontrolē Lauksaimniecības attīstības fonda darbību atbilstoši Lauksaimniecības gada likuma nosacījumiem.

4. Veic pasākumus lauksaimniecības ienākuma regulēšanai atbilstoši Lauksaimniecības gada likuma nosacījumiem.

8.pants. Lauksaimniecības gada pārskats

1. Lauksaimniecības gada pārskatā tiek dots pārskats par stāvokli lauksaimniecībā un noteikti pasākumi lauksaimniecības politikas realizēšanai nākamajā gadā par šādiem jautājumiem:

1) lauksaimniecības produkcijas ražotāju ienākumi;

2) lauksaimniecības produkcijas ražošanas un patēriņa gada bilance;

3) pārskats par zemes izmantošanu;

4) augkopības, lopkopības un zivsaimniecības nozaru attīstība;

5) iekšējais tirgus, imports, eksports;

6) mežsaimniecība;

7) investīcijas;

8) subsīdijas;

9) nodokļi;

10) produkcijas kvalitāte;

11) nodarbinātība;

12) sociāla rakstura problēmas;

13) izmaiņas zemes fondā;

14) zemes melioratīvais stāvoklis;

15) augsnes ielabošana (kaļķošana, mēslošana utt.).

9.pants. Lauksaimniecības gada likums

Lauksaimniecības gada likuma projektu nākamajam gadam sastāda un iesniedz līdz katra gada 1.septembrim.

Lauksaimniecības gada likumā ietver:

— lauksaimniecības attīstību nākamajam gadam, kā arī turpmākajiem 3—5 gadiem;

— pasākumus mērķa sasniegšanai;

— vispārējos pasākumus lauksaimniecībā;

— tirgus un cenu politiku;

— lauksaimniecības nodokļus;

— kapitāla investīcijas lauku infrastruktūrā;

— valsts asignējumus lauksaimniecības zinātnei, selekcijai, izglītībai;

— valsts asignējumus lauku vides aizsardzībai;

— valsts subsīdijas lauksaimniecības kreditēšanai, reģionālajai izlīdzināšanai un citiem mērķiem;

— citus aktuālus un nozīmīgus jautājumus;

— kontrolskaitļus audzēkņu un studentu uzņemšanai lauksaimniecības mācību iestādēs apmācībai par valsts budžeta līdzekļiem;

— lauksaimniecības mācību, zinātnes, kultūras un konsultāciju dienesta iestāžu uzturēšanas bāzes un attīstības finansējumu;

— valsts atbalstāmo pētījumu programmu sarakstu un finansēšanu.

Lauksaimniecības gada likumu apstiprina Saeima reizē ar valsts budžetu.

10.pants. Informatīvais nodrošinājums

1. Lai noskaidrotu situāciju lauksaimniecībā kopumā un atsevišķās tās nozarēs, LR Zemkopības ministrija koordinē informācijas ieguvi, nosakot iegūstamās informācijas apjomu un apsekojamo uzņēmumu atlasi.

2. Valsts statistikas komiteja nodrošina nepieciešamo informāciju šā likuma izpildei.

3. LR Zemkopības ministrija katru gadu apkopo Latvijas Valsts statistikas u.c. valsts institūciju iegūto informāciju lauksaimniecībā atbilstoši šā likuma 8.pantam "Par lauksaimniecības gada pārskatu".

Apkopotā informācija ir konfidenciāla, un to drīkst izmantot tikai šajā likumā noteiktajiem mērķiem.

III nodaļa

Lauksaimniecības ienākumu un tirgus regulēšana

11.pants. Lauksaimniecības ienākumu regulēšanas pamatprincipi

Lauksaimniecības ienākumus regulē ar nolūku veicināt kvalitatīvas un salīdzinoši lētas produkcijas ražošanu, kā arī citu valstisku mērķprogrammu realizāciju.

12.pants. Tirgus attiecību regulēšana

Tirgus attiecību regulēšanas pamats ir līgums starp ražotāju un pārstrādātāju vai tirdzniecības uzņēmumu.

13.pants. Lauksaimniecības ienākumu regulēšanas paņēmieni

Lauksaimniecības ienākumu regulēšanai agrārās politikas realizācijas ietvaros izmanto šādus paņēmienus:

1. Cenu (līmeņa) regulēšana.

2. Tiešie maksājumi:

1) mērķa subsīdijas;

2) valsts investīcijas;

3) reģionālās izlīdzināšanas subsīdijas;

4) Lauku attīstības fonda un citu fondu veidošana.

3. Citas maksājumu un palīdzības formas.

14. pants. Lauksaimniecības produkcijas cenas un to noteikšana

1. Ienākumu regulēšanai agrārās politikas ietvaros izšķir šādas lauksaimniecības produkcijas cenas:

1) mērķa cena,

2) minimālā cena,

3) importa sliekšņa cena.

2. Līdz 1. augustam Zemkopības ministrija nosaka Ministru kabineta noteiktajā apjomā valstij nepieciešamajiem produkcijas veidiem šā likuma 14. pantā minētās cenas, kas iekļaujamas Lauksaimniecības gada likumā nākamajam gadam, un Ministru kabinets pilnvaro tās lauksaimniecības ražotāju un pārstrādātāju pašpārvaldes organizācijas, kuras pārstāv vairāk nekā pusi no nozares ražošanas apjoma vai saņēmušas Ministru kabineta pilnvarojumu.

15. pants. Tirgus regulēšanas pamatnoteikumi

1. Piena, gaļas, olu, kartupeļu, graudu un to produktu ražošanā valsts nodrošina valsts iekšējā tirgus pieprasījumu Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem ne mazāk kā 80% — 90% apmērā no kopējā šīs grupas produkcijas patēriņa, izņemot tādu gadījumu, ja Latvijā ražoto produktu piedāvājums un kvalitāte nenodrošina tirgus pieprasījumu.

Svarīgāko Latvijā ražoto pārtikas produktu (graudi, piens, gaļa, zivis, kartupeļi un to izstrādājumi) un dzīvo mājlopu iekšējā tirgus situācijas dinamika (imports un eksports, patēriņš, pārstrāde, preču resursi) tiek noteikti reizi ceturksnī.

Ministru kabinets, konstatējot, ka importa darījumu rezultātā tiek radīti vai var tikt radīti ievērojami zaudējumi, stipri traucējumi vai grūtības, kas var izraisīt attiecīgās nozares pārtikas preču ražotāju saimnieciskā vai sociālā stāvokļa ievērojamu pasliktināšanos, veic likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)" un starptautiskajos līgumos paredzētos iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus, to skaitā arī nosakot attiecīgā veida pārtikas preču importa kvotas, lai samazinātu vai pārtrauktu attiecīgo pārtikas preču un dzīvu mājlopu importu.

16. pants. Valsts rezerves un eksports

Minimālās cenas ievērošanu valsts nodrošina, iepērkot produktus valsts rezervē, vai nodrošina šīs produkcijas eksportu, nepieciešamības gadījumā izmantojot dažāda veida eksporta veicināšanas pasākumus.

17. pants. Lauku attīstības fonda veidošana un darbība

Lauku attīstības fonds ir valsts bezpeļņas organizācija, kas izveidota valsts un cita ekonomiskā atbalsta realizēšanai lauksaimniecībā. Tas uzkrāj lauku attīstībai piesaistītos līdzekļus un novirza tos izmantošanai likumā noteiktajā kārtībā.

18. pants. Kredītpolitika

Kredītu saņemšanas tiesības ir vienādas visiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem neatkarīgi no uzņēmējdarbības veida.

Ievērojot salīdzinoši lēno līdzekļu apriti lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu ražotāji tiek nodrošināti ar ilgtermiņa kredītiem ar atvieglotiem, noteikumiem.Šajā nolūkā Ministru kabinets apstiprina svarīgākās programmas lauksaimniecībā, kurām komercbanku kredītprocentus daļēji subsidē no valsts budžeta.

 

IV nodaļa

Lauksaimniecības ražotāju kopdarbības formējumi,

to pienākumi, tiesības un atbildība

19. pants. Lauksaimniecības produkcijas ražotāju kopdarbības formējumi

Lai sekmētu saimnieciskās darbības nostiprināšanos lauksaimniecībā un veiktu citas lauksaimniecības pašpārvaldes funkcijas, darbus un uzdevumus, veidojami un attīstāmi šādi lauksaimniecības produkcijas ražotāju kopdarbības formējumi:

1) profesionālās apvienības, sabiedrības, biedrības (dažāda veida uzņēmējsabiedrības un sabiedriskās organizācijas), kurās apvienojas atsevišķu nozaru lauksaimniecības produkcijas ražotāji, pārstrādātāji, realizētāji;

2) pagastu lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības (biedrības), kurās, ievērojot kooperācijas un citus pašpārvaldes principus, brīvprātīgi apvienojušās rīcībspējīgas fiziskās (piemājas zemes lietotāji, zemes nomnieki, zemnieki) un juridiskās (reģistrētās zemnieku saimniecības, statūtsabiedrības) personas;

3) rajonu lauksaimniecības produkcijas ražotāju kooperatīvās (kopdarbības) sabiedrības, kurās apvienojas pagastu lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības (biedrības), profesionālās apvienības, sabiedrības, biedrības, kredītsabiedrības un citas juridiskās personas;

4) republikāniskas lauksaimniecības produkcijas ražotāju, tirdzniecības un citu juridisko formējumu apvienības un savienības.

Visu līmeņu lauksaimniecības produkcijas ražotāju un pašpārvaldes formējumu darbību regulē šo formējumu statūti, kuri atbilst Ministru kabineta apstiprinātiem paraugstatūtiem.

Fiziskās un juridiskās personas lauksaimniecības produkcijas ražotāju kopdarbības formējumos iestājas brīvprātīgi, un tās var būt par biedriem vairākās savienībās, sabiedrībās un biedrībās.

20. pants. Lauksaimniecības produkcijas ražotāju kopdarbības formējumu pienākumi, tiesības un atbildība

Lauksaimniecības produkcijas ražotāju kopdarbības formējumu pienākumus un tiesības pamatā nosaka to statūti, kā arī šajā likumā noteiktie papildu uzdevumi un tiesības, kas saistīti ar ekonomisko attiecību regulēšanu lauksaimniecībā.

Visu līmeņu lauksaimniecības produkcijas ražotāju un pašpārvaldes formējumi ir atbildīgi par savu lēmumu un ierosinājumu ekonomiskajām sekām Latvijas tautsaimniecībā.

Lauksaimniecības produkcijas ražotāju pagastu kopdarbības pasākumi atbrīvojami no apgrozījuma un uzņēmuma ienākuma nodokļiem.

 

V nodaļa

Lauksaimniecības produkcijas ražotāju juridiskā aizsardzība

21. pants. Lauksaimniecības produkcijas ražotāja aizsardzība

Lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem un tirdzniecības uzņēmējiem nav tiesības iepirkt lauksaimniecības produkciju zem minimālām cenām. Ja tādi fakti tiek konstatēti, tad Valsts ieņēmuma dienests neizmaksāto summu iekasē valsts budžetā.

22. pants. Valsts un privatizētā īpašuma aizsardzība

Gadījumos, ja lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmuma parādi pārsniedz 50% no uzņēmuma pamatfondu vērtības, Zemkopības ministrija ir tiesīga iesniegt tiesā prasību par uzņēmuma atzīšanu par maksātnespējīgu.

Minētajā gadījumā tiesu orgāniem nav obligāti pieprasīt kreditoru iesniegumus.

23. pants. Lauksaimniecības ražojumu iepirkuma veicināšana

Lai nodrošinātu augkopības produkcijas (graudu, linu un cukurbiešu) iepirkumu pēc līgumiem un tūlītēju samaksu, valdība ik gadus nosaka atviegloto (subsidēto) kredītu apjomus un noteikumus.

24. pants. Prasības piedziņa no lauksaimniecības uzņēmuma

Tiesas ceļā iztiesājot parādu piedziņu no lauksaimniecības produkcijas ražotāja, tiesu izpildītāji nav tiesīgi piedzīt minimālo mājlopu skaitu un tehnikas daudzumu un zemes platību, kas nepieciešama uzņēmuma darbības turpināšanai.

Minimālo mājlopu skaitu un tehnikas daudzumu apstiprina Zemkopības ministrija un Tieslietu ministrija.

25. pants. Nodokļu un nodevu atvieglojumi

Ievērojot lauku īpatnības (lielie attālumi, ceļu stāvoklis, sliktie sakari), pieņemot nodokļu un nodevu normatīvos dokumentus, ir jāparedz lauksaimniecības produkcijas ražotājiem zināmi atviegolumi.

26. pants. Atbildība par norēķiniem

Gadījumos, kad norēķini par lauksaimniecības produkcijas piegādi pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumiem pārsniedz līgumos noteiktos termiņus, nokavējuma soda naudas procentu likme nedrīkst būt zemāka par kredītbanku kredīta procentu likmi.

 

VI nodaļa

Lauksaimniecības zemju izmantošana un saglabāšana

27. pants. Regulējošie likumi

Lauksaimniecības zemju izmantošanas un saglabāšanas galvenos uzdevumus un tiesības regulē likums "Par zemes lietošanu un zemes izmantošanu" un zemju meliorācijas jautājumos — likums "Par meliorāciju".

28. pants. Zemju transformācija

1. Lauksaimniecības zemju transformāciju nelauksaimnieciskās zemēs kārto Zemkopības ministrija.

2. Meža zemju transformāciju lauksaimniecības zemēs un lauksaimniecībai mazpiemēroto zemju apmežošanu regulē Zemkopības ministrija un tās sastāvā esošais Valsts meža dienests.

29. pants. Valsts vajadzībām nepieciešamās lauksaimniecības zemes

Lauksaimniecības zinātniskās pētniecības, selekcijas, mācību saimniecībām un citām valsts vajadzībām nepieciešamās zemes platības izpirkt un nostiprināt Zemesgrāmatās valsts vārdā tiek pilnvarota Zemkopības ministrija.

30. pants. Zemju izmantošanas, uzlabošanas un saglabāšanas pasākumu plānošana

Mērķprogrammas lauksaimniecības zemju izmantošanai, uzlabošanai un saglabāšanai izstrādā Zemkopības ministrija, saskaņojot tās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

31. pants. Apbūves un infrastruktūras objektu izvietojuma regulēšana

Apbūves un infrastruktūras objektu izvietojumu lauksaimniecības zemēs regulē un kontrolē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, bet zemes meliorācijas sistēmu būvju un ierīču izvietojumu — Zemkopības ministrija.

 

VII nodaļa

Lauksaimniecības izglītība un zinātne

32. pants. Regulējošie likumi

1. Lauksaimniecības izglītības pamatprincipus kopumā nosaka Izglītības likums.

2. Lauksaimniecības zinātnes darbību un tās nodrošināšanu nosaka likums "Par zinātnisko darbību".

33. pants. Lauksaimniecības izglītības sistēma

1. Lauksaimniecības izglītības sistēma ir nepārtrauktās izglītības sistēma un tajā ietilpst:

1) arodizglītība un amatizglītība, kuru nodrošina lauksaimniecības skolas un pārtikas rūpniecības skolas;

2) vidējā speciālā izglītība, kuru nodrošina lauksaimniecības vidējās speciālās mācību ietādes;

3) augstākā izglītība, kuru nodrošina Latvijas Lauksaimniecības universitāte;

4) kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšana, kuru nodrošina Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centrs (dienests) un tā struktūrā ietilpstošais Kvalifikācijas celšanas institūts, kā arī lauksaimniecības mācību iestādes un universitāte;

5) pašizglītība.

2. Zemkopības ministrijas kompetencē ir:

— likumā noteiktā kārtībā dibināt mācību, konsultatīvās un kvalifikācijas paaugstināšanas (pārkvalificēšanas) iestādes, saskaņā ar paraugnolikumiem izstrādāt un apstiprināt to nolikumus;

— noteikt mācību saturu speciālajos priekšmetos, izstrādāt un apstiprināt mācību plānus un paraugprogrammas lauksaimniecības izglītībā;

— saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministriju noteikt vispārējās izglītības proporcijas un līmeni mācību plānos;

— izstrādāt un apstiprināt valsts prasību līmeņa kritērijus, izglītības standartus lauksaimniecībā, kontrolē to ievērošanu savā pārziņā esošajās izglītības iestādēs;

— nodrošināt savā pārziņā esošo izglītības iestāžu darbību, finansēt tās no šim nolūkam atvēlētajiem budžeta līdzekļiem un kontrolēt šo iestāžu finansiālo un saimniecisko darbību.

34.pants. Lauksaimniecības zinātniskās iestādes un uzņēmumi

1. Zinātnisko darbību lauksaimniecības zinātņu nozarē var veikt valsts, sabiedriskās un privātās zinātniskās iestādes, to apvienības, kā arī atsevišķi zinātnieki vai to kolektīvi.

2. Lauksaimniecības zinātniskās pētniecības valsts iestādes un uzņēmumi darbojas vienotā sistēmā, kas ir Zemkopības ministrijas pārziņā.

3. Lauksaimniecības zinātniskās pētniecības iestāžu un uzņēmumu sistēmā ietilpst:

nozaru zinātniskās pētniecības institūti;

valsts bezpeļņas organizācijas — selekcijas, izmēģinājumu, mācību stacijas un saimniecības;

specializēti lauksaimniecības zinātniskās pētniecības valsts uzņēmumi — selekcijas, pētniecības, izmēģinājumu un mācību stacijas, saimniecības un agrofirmas;

Latvijas Lauksaimniecības universitāte;

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija.

35.pants. Zinātniskās darbības finansēšana

1. Zinātniskās darbības finansēšanas pamats ir valsts budžeta asignējumi lauksaimniecības zinātnei.

2. Zemkopības ministrijas kompetencē ir formulēt un konkursa kārtībā finansēt kompleksās pētījumu programmas.

3. Zinātniskās darbības nepārtrauktības nodrošināšanai valsts selekcijas, izmēģinājumu, mācību stacijām un saimniecībām tiek piešķirts bāzes un attīstības finansējums.

 

Projektu izstrādājusi Zemkopības ministrija

sadarbībā ar zinātnieku grupu šādā sastāvā:

LLU profesors, Dr.habil.lauks. K.Špoģis,

profesors, Dr.habil.ekon. A.Boruks,

ekonomists A.Miglavs,

ekonomists R.Zīle