Likumprojekts

Lauksaimniecības speciālistu izstrādāts

un nodots sabiedrības apspriešanai

Par individuālo lauku saimniecību

 

I. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis.

Šī likuma mērķis ir nostiprināt agrārās reformas rezultātus, sekmējot individuālo lauku saimniecību atjaunošanu, attīstību un nostiprināšanu kā Latvijas Republikas agrārās sistēmas uzņēmējdarbības pamatformu.

2.pants. Likuma uzdevums.

Šī likuma uzdevums ir:

1) nostiprināt un saglabāt individuālo un ģimenes īpašumu;

2) aizsargāt lauksaimnieciskās zemes un garantēt zemes resursu mērķtiecīgu izmantošanu;

3) ievērot vides prasības un lauku labiekārtošanu;

4) nodrošināt lauksaimniecības arodu un nozaru pienācīgu attīstību, stimulēt konkurences spēju;

5) pakāpeniski izveidot vienotu ģimenes nekustamo īpašumu uz zemi, ēkām un būvēm un ilggadīgiem stādījumiem;

6) nodrošināt mērķtiecīgu nekustamā īpašuma konsolidēšanu.

3.pants. Likuma darbība.

Šis likums attiecas uz individuālo lauku saimniecību (zemnieku un piemājas), kuras īpašuma tiesības reģistrētas Zemesgrāmatā un kas pamatā ražo lauksaimniecības produkciju, izmantojot šīm vajadzībām lauksaimnieciski izmantojamo zemi ne mazāk kā viena hektāra platībā.

4.pants. Likuma regulēšanas objekts.

Likums regulē individuālo lauku saimniecību izveidošanas, apsaimniekošanas un atsavināšanas kārtību, šo saimniecību attiecības ar valsts un pašvaldības institūcijām, kā arī pēdējo pienākumus zemnieku saimniecību attīstīšanas nodrošināšanā.

 

II nodaļa. Individuālās lauku saimniecības statuss

5.pants.

Individuālo lauku saimniecību īpašumā var iegūt:

1) zemes reformas gaitā kā bijušo zemes īpašumu uz 1940.g. 21.jūliju vai kā īpašumā iegūto zemi par samaksu;

2) zemes pirkšanas un pārdošanas kārtībā zemes reformas laikā saskaņā ar likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos";

3) Civillikuma noteiktajā kārtībā atsavinātu zemes īpašumu.

6.pants. Individuālās lauku saimniecības ieguvējam Civillikuma noteiktajā atsavināšanas kārtībā vai zemes pirkšanas un pārdošanas kārtībā zemes reformas laikā ir jābūt:

1) LR pilsonim;

2) vismaz 18 gadus vecam;

3) pašam vai kādam ģimenes loceklim ar lauksaimniecības izglītību, ja īpašuma zemes platība ir virs 100 ha.

7.pants. Vienas fiziskās personas īpašumā var būt vairākas individuālās lauku saimniecības, bet to kopīgā zemes platība nevar pārsniegt 200 ha. Vienā īpašumā nevar apvienot zemes gabalus, kas savstarpēji atrodas tālāk par 5 km vai atrodas citā īpašuma teritorijā.

8.pants. Viena īpašnieka (fiziskas personas) īpašumā var būt:

1. Neierobežots skaits individuālo lauku saimniecību, ja tās likumīgi iegūtas zemes reformas gaitā kā bijušais zemes īpašums uz 1940.gada 21.jūliju.

2. Tikai viena zemnieka un piemājas saimniecība, ja zeme iegūta īpašumā par samaksu zemes reformas gaitā.

3. Tikai viena individuālā lauku saimniecība platībā līdz 100 ha, izņemot gadījumu, ja Centrālā zemes komisija ir akceptējusi lielāku zemes platību un zeme iegūta īpašuma atsavināšanas kārtībā zemes reformas gaitā.

9.pants. Individuālās lauku saimniecības kopīpašniekiem ir pienākums noslēgt kopīpašuma apsaimniekošanas līgumu.

10.pants. Individuālās lauku saimniecības kopīpašnieki var pārdot kopīpašumu tikai kopumā vienai personai.

Individuālās lauku saimniecības kopīpašuma daļu var atsavināt tikai kādam no kopīpašniekiem.

Atsavināt kopīpašuma daļu, izveidojot jaunu īpašumu, var tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu un ja to atļauj šis likums.

Ja kāds no kopīpašniekiem nepilda kopīpašuma apsaimniekošanas līgumu, kas noslēgts saskaņā ar šī likuma 9.pantu, viņa īpašuma daļu var atsavināt tiesas ceļā pārējo kopīpašnieku labā vai pārvērst par viena īpašnieka īpašumu, atlīdzinot kopīpašuma daļas (daļu) vērtību.

11.pants. Individuālais lauku saimniecības īpašums pamatā izmantojams lauksaimniecības produkcijas ražošanai, un tās lauksaimnieciskā zeme (aramzeme, pļavas un ganības) izmantojamas lauksaimniecībā.

Uz šīs zemes atļauta celtniecība, kas nodrošina lauksaimniecisko ražošanu. Tādu ēku, būvju un objektu celtniecību, kas nav saistīta ar lauksaimniecisko ražošanu, tiek atļauta tikai ar zemkopības ministra vai tā pilnvarotas institūcijas piekrišanu.

Lauksaimniecisko zemju pārvēršanu nelauksaimnieciskās zemēs (transformāciju) var atļaut zemkopības ministrs vai tā pilnvarotas institūcijas.

Individuālo lauku saimniecību likvidāciju un pārvēršanu citāda rakstura īpašumā atļauj zemkopības ministrs uz īpašnieka iesnieguma, kam pievienots pagasta padomes atzinums, pamata.

12.pants. Apgrūtinājumus un aprobežojumus un servitūttiesības individuālai lauku saimniecībai var noteikt tikai saskaņā ar Civillikumu vai speciāliem likumiem, ja tie paredz citu kārtību.

13.pants. Individuālo lauku saimniecību apbūves noteikumi.

Individuālo lauku saimniecību apbūve jāveic saskaņā ar pagasta (pilsētas) ģenerālplānu, detālplānojumu, zemes ierīcības projektu.

Meliorācijas celtniecības un ekspluatācijas kārtību nosaka likums "Par meliorāciju". Zemkopības ministrs ir tiesīgs apstiprināt kārtību meliorācijas projektu izstrādāšanai, saskaņošanai un objektu nodošanai ekspluatācijā (saskaņojot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju).

 

III nodaļa. Individuālās lauku saimniecības apsaimniekošanas noteikumi.

14.pants. Individuālās lauku saimniecības īpašnieka tiesības:

Iznomāt individuālo lauku saimniecību vai tās atsevišķus starpgabalus (daļas), nomāt citu zemi.

Izmantot zemes īpašumā esošos derīgos izrakteņus, ūdeņus, floru un faunu, kā arī citas derīgās zemes īpašības, ievērojot pieņemtos likumdošanas aktus un normatīvo aktu prasības.

Saņemt valsts paredzētos atvieglojumus un kompensācijas.

15.pants. Individuālās lauku saimniecības īpašnieka pienākumi:

Nodrošināt zemju apsaimniekošanu saskaņā ar zemes lietošanas veidiem, īpašuma izmantošanas mērķiem.

Nepieļaut auglīgās augsnes virskārtas iznīcināšanu vai tās kvalitātes pasliktināšanos.

Pasargāt lauksaimniecībā izmantojamo zemi no ūdens un vēja erozijas, neizraisīt zemes applūšanu ar notekūdeņiem, tās pārpurvošanos, sablīvēšanos u.c.postošus procesus.

Sakopt un uzturēt kārtībā īpašumā esošo teritoriju, mežus, daudzgadīgos stādījumus, ceļus, ēkas, melioratīvās būves u.c.būves.

Uz sava rēķina rekultivēt paša saimnieciskās darbības rezultātā radušos karjerus un citas bojātas platības.

Aizsargāt dabas un kultūrvēsturiskos pieminekļus, ievērot īpaši aizsargājamo dabas objektu un to aizsargjoslu izmantošanas režīmu.

16.pants. Lauksaimniecības zemju transformācija (pārveidošana) lauksaimniecībā neizmantojamā zemē

Lauksaimniecības zemju transformācija lauksaimniecībā neizmantojamā zemē pieļaujama saskaņā ar pagasta vai pilsētas ģenerālplānu, detālplānojumu, zemes ierīcības projektu.

Lauksaimniecības zemju apmežošana veicama pēc izstrādāta mežu stādīšanas projekta, saskaņota ar pagasta pašvaldību un mežsaimniecību (sākot ar 0,5 ha).

17.pants. Kārtība, kādā individuālās lauku saimniecības īpašnieks vai nomnieks ziņo pagasta pašvaldībai par nespēju apsaimniekot zemi, par īpašuma sastāva vai statusa izmaiņām.

Zemes īpašniekam, nomniekam jāpieteic (līdz kārtējā gada 1.martam) pagasta pašvaldībai tā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kuru viņš nespēj apstrādāt vai iznomāt kādam, kas to apsaimniekos.

Šis pieteikums (notariāli apstiprināts) uzskatāms par ģenerālpilnvaru pagasta pašvaldībai šīs zemes īpašnieka uzrādīto zemes platību iznomāšanai.

Šajos gadījumos nomas maksu saņem pagasta pašvaldība.

Par katru neapstrādātu un nepieteiktu lauksaimniecībā izmantojamo zemes hektāru pagasta pašvaldībai ir tiesības palielināt nekustamā īpašuma nodokli 2,5 reizes. Pagasta ienākošie ienākumi par neapsaimniekotajām platībām jāizmanto lauksaimniecības zemju apsaimniekošanai.

Individuālās lauku saimniecības īpašniekam viena mēneša laikā jāiesniedz rakstisks paziņojums pagastam:

— par individuālās lauku saimniecības atsavināšanu;

— par nomas līguma noslēgšanu, pievienojot līguma kopiju.

18.pants.

Īpašuma apsaimniekošanas veidi ir:

1) patstāvīga;

2) kooperatīva;

3) iznomāšana.

19.pants. Patstāvīga apsaimniekošana ir tad, kad pār īpašumu valda, iegūst no tā augļus vai izlieto to pēc sava ieskata tikai īpašnieks.

Bez tam īpašnieks var pārvaldīt savu īpašumu pats personīgi vai ar pārvaldnieka starpniecību.

20.pants. Kooperatīva apsaimniekošana ir tad, kad uz savstarpēji noslēgta līguma pamata ir apvienojušās divas vai vairākas individuālās lauku saimniecības.

21.pants. Individuālās lauku saimniecības zemi nomā nodod uz nomas līguma pamata, reģistrējot nomas tiesības Zemesgrāmatā.

Iznomājot individuālo lauku saimniecību, nomnieks nes pilnu atbildību par šīs saimniecības saglabāšanu.

1.variants.

Īpašniekam ir tiesības iznomāt daļu no sev piederošās individuālās lauku saimniecības zemes ar nosacījumu, ka iznomātā daļa nepārsniedz 60% no visas zemes kopplatības.

Visas individuālās lauku saimniecības iznomāšana ir pieļaujama tikai tad, ja dabas stihijas vai citas nelaimes rezultātā bojā gājuši visi mājlopi, mājputni, tehnika u.c., kā arī ja īpašnieks ir palicis viens un nespēj tālāk pilnvērtīgi apsaimniekot visu savu zemi.

Nosakot nomas maksas apmērus, jāņem vērā iznomātās zemes atrašanās vieta, zemes vērtība u.c.nosacījumi, taču nomas maksas apmērs nedrīkst pārsniegt 50% no zemes nodokļa.

2.variants

Visas individuālās lauku saimniecības iznomāšana ir pieļaujama uz laiku ne mazāku par sešiem gadiem.

Ja dabas stihijas vai citas nelaimes rezultātā bojā gājuši visi mājlopi, mājputni, tehnika u.c., kā arī ja īpašnieks ir palicis viens un nespēj tālāk pilnvērtīgi apsaimniekot visu savu zemi, ir pieļaujama arī individuālās lauku saimniecības daļas iznomāšana uz īsāku termiņu.

22.pants. Iznomātāja un nomnieka tiesības un pienākumi

Iznomājot zemi, nomniekam tā jāapsaimnieko un jāizmanto tā, lai neciestu nākamo gadu raža.

Iznomātā zeme un būves jāizmanto tiem lauksaimniecības mērķiem, kam tie ir paredzēti.

Nomnieks atbild par individuālo lauku saimniecības statusa saglabāšanu.

Iznomātājs nedrīkst traucēt nomniekam lietot iznomāto lietu, pretējā gadījumā iznomātājs sedz visus zaudējumus.

Iznomātājam jānodod zeme nomniekam ar visiem tās inventāriem un piederumiem.

Nomniekam jāmaksā iznomātājam nomas maksas līgumā noteiktos termiņos.

Nomniekam nav tiesības iznomāt tālāk 3.personām sev iznomāto lietu.

Nomniekam iznomātās būves jāuztur tādā pašā kārtībā, izdarot sīkus labojumus nepieciešamības gadījumā uz sava rēķina. Lielākus būves labojumus izdara iznomātājs.

Iznomātājs var lauzt līgumu iepriekš nebrīdinot nomnieku, ja pēdējais nepilda nomas līguma noteikumus.

 

IV.nodaļa. Individuālo lauku saimniecību konsolidēšana

23.pants. Konsolidēšanas pasākumi

Lauksaimniecības kultūras pacelšanai, apstākļu novēršanai, kas traucē zemes un ar to saistīto būvju racionālu izmantošanu, darba ražīguma palielināšanu un produkcijas pašizmaksas samazināšanu izpildāmi šādi nekustamā īpašuma konsolidēšanas pasākumi:

1. Zemes vienību un tajās izvietoto būvju īpašuma tiesību vienotības nostiprināšana;

2. Racionāla apmēra individuālo lauku saimniecību veidošana;

3. Zemes vienību neizdevīgu robežu regulēšana;

4. Starpgabalu likvidēšana un savstarpēji neizdevīgu zemju apmaiņa;

5. Saimniecību iekšējā plānojuma (apbūves, zemes ierīcības un pamatuzlabošanas) mērķtiecīga izpilde.

24.pants. Zemes un apbūves īpašuma nedalāmība

Viena īpašnieka zeme un tās apbūve var tikt atsavināta tikai kopā vienai fiziskajai vai juridiskajai personai.

Aizliegta individuālās lauku saimniecības dalīšana. Izņēmumi pieļaujami ar zemkopības ministra atļauju tikai tad, ja:

— sadalītos zemes gabalus atbilstoši ģenerālplānojumam izlieto ne lauksaimniecības, bet citām vajadzībām;

— likvidē starpgabalus, regulē robežas un novērš citus zemes lietošanas trūkumus saskaņā ar zemes ierīcības projektiem.

Individuālās lauku saimniecības mantojuma kopīgā valdījuma dalībnieks tiesīgs prasīt mantojamās daļas izdalīšanu dabā, ja minimālā izdalāmā zemes gabala platība nav mazāka par 15ha (2. var.—10ha, 3. var.—25ha).

25.pants. Individuālās lauku saimniecības maksimālais apmērs.

Darījumu rezultātā ar zemes īpašumiem aizliegts palielināt individuālās lauku saimniecības platību šādos gadījumos:

1. Iegūt īpašumā zemi starpgabalos ja:

— starpgabala platība mazāka par 10ha;

— starpgabals izvietots, skaitot pa ceļiem, tālāk par 5km no īpašuma pretendenta dzīves vietas;

— zemes gabals izvietots labākā attiecībā pret citu individuālo lauku saimniecības zemes vienību.

2. Palielināt individuālās lauku saimniecības kopplatību virs 200ha (2. var.virs 100ha. 3 var.virs 300ha). Izņēmumi pieļaujami ar zemkopības ministra atļauju tikai tad, ja:

— palielinot platību, likvidē starpgabalus, neizdevīgas robežas vai novērš citus zemes lietošanas trūkumus saskaņā ar zemes ierīcības projektu;

— pērk neizmantotās lauksaimniecības zemes, uz kurām atklātā konkursa kārtībā nav pieteikušies citi pretendenti;

— esošo ražošanas objektu racionālai apsaimniekošanai.

26.pants. Mantošanas ceļā iegūto individuālo lauku saimniecību apvienošana

Mantošanas ceļā iegūtās individuālās lauku saimniecības var apvienot vai pievienot īpašumā agrāk iegūtām saimniecībām, ja tas atbilst šā likuma 26.panta noteikumiem, pretējā gadījumā mantojamā zeme labprātīgi atsavināma triju gadu laikā, skaitot no mantojuma saņemšanas dienas. Ja šī prasība netiek izpildīta, Valsts īpašuma fondam minētais zemes īpašums jāpārdod izsolē, 25% no izsoles summas ieturot valsts labā, bet pārējo izsoles summas daļu izmaksājot īpašniekam.

2.variants. Pantu svītrot.

27.pants. Robežu regulēšana, starpgabalu likvidēšana un savstarpēji neizdevīgu saimniecību apvienošana

Robežas regulē, starpgabalus likvidē un savstarpēji neizdevīgus zemes gabalus apmaina uz īpašnieku ierosinājuma pamata, tiem savstarpēji vienojoties, bet, ja vienošanās nav panākta, tad pamatojoties uz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sastādītiem, saskaņotiem un apstiprinātajiem zemes ierīcības projektiem.

28.pants. Atvieglojumi un kompensācijas

Atsevišķu valstij nepieciešamo produkcijas veidu ražošanas veicināšanai individuālās lauku saimniecības var saņemt kredītus uz atvieglotiem noteikumiem konkursa kārtībā. Šādu kredītu izsniegšanas noteikumus nosaka Ministru kabinets.

Individuālo lauku saimniecību infrastruktūras būvniecību (meliorāciju, elektrifikāciju, ceļu ierīkošanu), kā arī augsnes ielabošanu (kaļķošanu) veicina valsts, šos darbus pilnā vai daļējā apmērā finansējot no budžeta līdzekļiem.

Tās individuālās lauku saimniecības, kuras būvē vai rekonstruē esošos ražošanas objektus pēc tipveida projektiem un modernām tehnoloģijām, valsts kreditē uz atvieglotiem nosacījumiem:

— nepārsniedzot 1000 Ls/ha, ja lauksaimniecībā izmantojamā zeme nepārsniedz 30ha;

— nepārsniedzot 2000 Ls/ha, ja lauksaimniecībā izmantojamā zeme pārsniedz 30ha.

Noteikt 50% apmērā visa veida pirkšanas–pārdošanas nodokļu un nodevu atlaides zemes un cita nekustamā īpašuma iegādāšanās gadījumos personām, kurām ir speciālā lauksaimniecības izglītība un nav vecākas par 45 gadiem un ja darījums atbilst šī likuma prasībām.

Zemkopības ministrija katru gadu organizē konkursu par labāko zemes apsaimniekošanu un intensīvās ražošanas sasniegumiem kopumā un atsevišķās nozarēs un veicina to ieviešanu.

 

Pārejas noteikumi

1. Līdz īpašuma tiesību nostiprināšanai Zemesgrāmatā uz zemnieku un piemājas saimniecībām attiecas likums "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību".

Projektu izstrādājusi darba grupa:

— LLU profesors M.Locmers

— Valsts zemes dienesta Nacionālā mērniecības centra direktors Z.Veitners

— Zemkopības ministrijas Likumības departamenta direktors V.Elksnis

— Zemkopības ministrijas Juridiskās un apmeklētāju nodaļas vadītāja S.Grigaļūna

— Zemkopības ministrijas Privatizācijas nodaļas vadītājs J.R.Sproģis

— Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta vecākā referente V.Mičurova

Priekšlikumus un ierosinājumus lūdzam iesniegt Zemkopības ministrijā, Rīgā, Republikas laukumā 2, 1806. vai 1824.kabinetā.