9.marta sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr.38., 39.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem?

A.Endziņš. 27. pants — "Satversmes tiesas sēdes atklātums". Juridiskā komisija ierosina pirmā lasījuma redakcijas 24. pantu ievietot šeit, to redakcionāli precizējot un vārdus "Satversmes tiesas priekšsēdētājs" aizstājot ar vārdiem "Satversmes tiesa". Tātad nevis Satversmes tiesas priekšsēdētājs pieņem šos lēmumus, ierosina vai var ierosināt, bet tikai pati Satversmes tiesa.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem?

A.Endziņš. Ir izslēgta no pirmā lasījuma redakcijas otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

A.Endziņš. Nākamais — 28. pants. Jauna redakcija. Tā ir Satversmes tiesas sēde, analoģiski 23. pants pirmā lasījuma redakcijā. Šis pants ir izteikts jaunā redakcijā, jūs redzat pasvītrojumus. Pirmajā lasījumā bija 10 daļas, tagad ir 8 daļas. Mēs esam to izstrādājuši kompaktāk un precizējuši.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu?

A.Endziņš. Tālāk, kā es jums jau teicu, — "Tiesas sēdes atklātība", pirmā lasījuma 24. pants. Mēs jau akceptējām tā pārcelšanu augstāk jaunā redakcijā. Arī pirmā lasījumā 25. pantu mēs jau akceptējām. 26. pants — "Procesa pilnvarotais". Arī to mēs akceptējām citādā redakcijā, nekā bija.

Un tagad būtu līdz ar to jaunās redakcijas 29. pants — "Tiesvedības izbeigšana", kurš ir analoģisks ar 27. pantu pirmā lasījuma redakcijā. Mēs to esam precizējuši, izteikuši jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

A.Endziņš. 30. pants — "Satversmes tiesas spriedums". Tas ir pēc pirmā lasījuma redakcijas 28. pants, tur bija "Tiesas spriedums". Šeit mēs papildinām nosaukumu un rakstām "Satversmes tiesas spriedums", lai būtu skaidrāk. Ir arī redakcionāli precizēta pirmā, otrā un trešā daļa. Pasvītrojumi jums uz to norāda.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!

A.Endziņš. 31. pants — "Satversmes tiesas sprieduma spēks". Tas ir 29. pants pirmā lasījuma redakcijā. Mēs to esam izteikuši jaunā redakcijā, un, kā jūs redzat, salīdzinājumā ar pirmo lasījumu, kur šim pantam bija piecas daļas, tagad ir trīs daļas, tas ir padarīts kompaktāks un ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

A.Endziņš. Pirmā lasījuma 30. pants, kura nosaukums ir "Sprieduma izpilde". Juridiskā komisija ierosina šo pantu izslēgt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav.

A.Endziņš. 32. pants — "Sprieduma publicēšana". Šeit pants ir izteikts jaunā redakcijā. Pirmā lasījuma redakcijā tas bija 31. pants — "Sprieduma publicēšana".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk Juridiskā komisija piedāvā no pirmā lasījuma redakcijas izslēgt visu ceturto nodaļu, kuras nosaukums bija "Tiesvedība saīsinātā procesā" un kur bija panti "Steidzami gadījumi", "Saīsinātais process", "Pagaidu spriedums", "Regulārā procesa turpināšanās". Mēs ierosinām visu šo nodaļu izslēgt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

A.Endziņš. Tālāk būtu piektā nodaļa — "Satversmes tiesas tiesneša statuss". Un 33. pants — "Tiesnešu neatkarība". Pants ir izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

A.Endziņš. 34. pants — "Rīcība, kas nav savienojama ar Satversmes tiesas tiesneša statusu". Šeit, kā jūs redzat, bija deputāta Lagzdiņa priekšlikums. Juridiskā komisija pie šīs pirmās daļas ir ņēmusi vērā Lagzdiņa kunga redakciju, un priekšlikumu iestrādājusi savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

A.Endziņš. Juridiskā komisija ierosina pirmā lasījuma 37. panta otro un trešo daļu apvienot vienā daļā — otrajā daļā — un izteikt to jaunā redakcijā. Tekstu jūs redzat.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

A.Endziņš. 35. pants — "Tiesnešu neaizskaramība". Arī šo pantu Juridiskā komisija ir izteikusi jaunā redakcijā, to precizējot, un, kā redzat, ir tikai trīs daļas salīdzinājumā ar četrām daļām, kas bija pirmajā lasījumā. Mēs esam mēģinājuši viņus pielīdzināt šinī jautājumā, kas skar tiesas, jebkuras tiesas — rajona, pilsētas vai Augstākās tiesas — tiesnešu neaizskaramībai.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

A.Endziņš. Tālāk ir pirmā lasījuma sestā nodaļa — "Satversmes tiesas simboli". Cienījamā Saeima jau piekrita, ka mēs šo pantu, 39.pantu — "Tiesneša mantija, amatzīme un apliecība" — pārcēlām aiz pirmā lasījuma redakcijas 4.panta. Arī 40.pants — "Tiesas zīmogs" (šeit ir Lagzdiņa kunga priekšlikums par šī panta redakciju un Juridiskā komisija izteica to Lagzdiņa kunga ierosinātajā redakcijā) pārcelts aiz pirmā lasījuma redakcijas 10.panta, kam jau cienījamā Saeima piekrita.

Septītā nodaļa. Nodaļas nosaukums un 41.pants nav grozīts. 37.pants — "Tiesneša atalgojums". Šeit pants ir izteikts jaunā redakcijā, ņemot vērā likumu par tiesu varu, tātad iestrādājot šīs analoģijas ar šajā likumā paredzētajām normām, kas skar Satversmes tiesas tiesnešu atalgojumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

A.Endziņš. Tālāk ir pirmā lasījuma 43., 44. un 45.pants. Šeit Juridiskā komisija ņēma vērā Lagzdiņa kunga priekšlikumu svītrot 43., 44.un 45.pantu un apvienot tos vienā — 43.pantā. Pēc viņa priekšlikuma jeb pēc mūsu redakcijas tas ir otrā lasījuma 38.pants — "Tiesneša sociālās garantijas". Tikai no Lagzdiņa kunga priekšlikuma izslēgti vārdi "piemaksa pie darba algas" un "vispārējo tiesu".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

A.Endziņš. Astotā nodaļa. Noslēguma noteikumi, kādi bija pirmā lasījuma variantā. 46.pants — "Nestandarta tiesisko aktu pārbaude". Juridiskā komisija ierosina izslēgt pantu, tā normas daļēji iestrādājot priekšlikumos par pirmā lasījuma redakcijas 11.pantu.

Sēdes vadītājs. Jums ir iebildes, deputāti? Nav.

A.Endziņš. 47.pants pirmā lasījuma redakcijā — "Administratīvā akta un pašvaldību noteikumu definīcija". Juridiskā komisija ierosina izslēgt šo pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

A.Endziņš. 48.pants pirmā lasījuma redakcijā — "Satversmes tiesas reglaments". Cienījamā Saeima jau piekrita, ka šis pants tika jaunā redakcijā izteikts un pārcelts aiz pirmā lasījuma redakcijas 10.panta.

49.pants — "Civilprocesa kodeksa normu piemērošana". Mēs ierosinām šeit šo pantu izslēgt. Mēs jau to iestrādājām iepriekš, ko akceptēja cienījamā Saeima.

50.pants.— "Konstitucionālais likums par cilvēku un pilsoņu tiesībām un pienākumiem". Mēs ierosinām arī to izslēgt un tāpat ierosinām izslēgt 51.pantu — "Likuma spēkā stāšanās laiks". Kā jūs redzat, termiņš šeit jau ir pilnībā notecējis.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

A.Endziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi, kas iesniegti, un grozījumi, kas ir izdarīti šajā likumprojektā, ir izskatīti, un es lūgtu cienījamo Saeimu akceptēt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Latvijas Republikas Satversmes tiesas likums" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 1, atturas — nav. Pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu, par...

A.Endziņš. Un es cienījamo Saeimu lūgtu iesniegt priekšlikumus līdz 30.martam.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no Ārlietu komisijas ar deputātu parakstiem, un viņi lūdz kā nākamo jautājumu tagad izskatīt lēmuma projektu par dokumentu "Latvijas Republikas ārpolitikas pamatvirzieni līdz 2005.gadam". Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Aija Poča, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Poča (LC). Mēs lūgtu tomēr Saeimas deputātus atļaut izskatīt vispirms likumprojektu par ārvalstu ieguldījumiem, kas dienas kārtībā ir jau kopš 9.februāra. Šim likumam paredzētais spēkā stāšanās datums ir 1.aprīlis, un nepieciešami vēl diezgan sarežģīti Ministru kabineta noteikumi. Es lūgtu vispirms izskatīt šo likumprojektu un pēc tam nākamo.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

A.Kiršteins. Jā, nu labi, te izskaidroja atkal, ka mēs esam pārāk ilgi ievilkuši šodien sēdi, un tas arī ir viens no lēmumiem, kas šodien bija jāpieņem, ja, tā kā es arī piekrītu.

Sēdes vadītājs. Bet jūs savu priekšlikumu noņemat?

A.Kiršteins. Jā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ārlietu ministrs Valdis Birkavs!

V.Birkavs (ārlietu ministrs). Godātie kolēģi! Man būtu tikai viens lūgums — noteikt, ka ārpolitiskās debates ir nākamajā ceturtdienā pirmais jautājums. Es būtu pilnīgi gandarīts.

Sēdes vadītājs. Tas nav iespējams. Mēs varam noteikt secību, bet mēs saskaņā ar Kārtības rulli nevaram noteikt laiku debatēm. Līdz ar to šis iesniegums, kā es saprotu no deputāta Kiršteina zīmēm, ko viņš raida, tiek noņemts. Līdz ar to izskatām tajā secībā, kura mums ir apstiprināta.

 

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"" . Ojārs Kehris — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts!

O.Kehris (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Budžeta komisija ir sagatavojusi trešajam lasījumam grozījumus likumā par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā. Es lūgtu jūs paņemt dokumentu nr.438, un bez tam mums izskatīšanas gaitā būtu nepieciešams arī dokuments nr.164a, kas ir uz vienas lappuses ar vienu priekšlikumu šim likumprojektam.

Kā redzams no dokuments nr.438, proti, no Budžeta un finansu komisijas apkopotajiem priekšlikumiem attiecībā uz likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"" izskatīšanu trešajā lasījumā, pirmais, kam mums būtu jāpievērš uzmanība, ir 2.pants, kurā tika iesniegti grozījumi. Un šajā pantā uz trešo lasījumu tika iesniegti Finansu ministrijas priekšlikumi, kuriem ir redakcionāla nozīme un kurus komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

O.Kehris. 3.pantā ir viens precizējums otrā lasījuma redakcijai, un tas ir dokumentā nr.164a, kuru jau es minēju. Proti, 3.panta pirmajā punktā precizēta redakcija, izsakot apakšpunktu — darbības ar nekustamiem īpašumiem — sekojošā redakcijā: starpniecība darbībās ar nekustamiem īpašumiem. Šī labojuma iesniedzējs otrajam lasījumam bija deputāts Jonītis. Izanalizējot un izskatot ar ekspertiem, komisija ir vienojusies arī ar iesniedzēju par šādu redakciju trešajam un galīgajam lasījumam. Citu labojumu vai papildinājumu 3.pantā nav.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Atbalstām.

O.Kehris. 7.pantā, kurš ir nākamais, ko skar izmaiņas šajā likumā, ir deputāta Tomiņa redakcionāla rakstura priekšlikums, kurš ir atbalstīts. Citu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Pieņemts.

O.Kehris. Nākamais pants, kuram mums būtu jāpievērš uzmanība, ir 10.pants — "Nodokļu atvieglojumi". Te bija iesniegti deputāta Graudiņa priekšlikumi, un šie viņa priekšlikumi pēc būtības ir iestrādāti pārejas noteikumos. Līdz ar to tas neprasa izdarīt kādus grozījumus 10.pantā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

O.Kehris. Pārejas noteikumos pēc būtības ir ņemti vērā deputāta Graudiņa, deputāta Jonīša un deputātes Počas priekšlikumi, kas ir tapuši Finansu ministrijā un akceptēti vairākās sēdēs Budžeta un finansu komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

O.Kehris. Vēl pie pārejas noteikumiem ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums, kas ir saistīts ar likuma spēkā stāšanās laiku. Frakcija ierosina, lai likuma spēkā stāšanās laiks būtu 1.jūlijs. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, jo ļoti cieši ar šo likumprojektu saistītais likums par uzņēmumu peļņas nodokli, kā ar Saeimas lēmumu jau ir noteikts, stāsies spēkā ar 1.aprīli, un tekstā ir paredzēts 1.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

O.Kehris. Pielikumā, proti, šī likuma 4.pielikumā ir uz trešo lasījumu uzlabota redakcija, ko komisija ir izskatījusi un atbalstījusi. Cits labojums vai priekšlikums attiecībā uz šo likumprojektu komisija nav saņēmusi, un es aicinātu deputātus nobalsot par tā pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Jāzvana! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 7. Pieņemts.

O.Kehris. Paldies!

 

Likumprojekts "Par darījumu ierobežošanu ar valsts un pašvaldību dzīvojamām mājām". Jānis Lagzdiņš — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts!

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Pirms diviem mēnešiem Saeima pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu privatizāciju". Saskaņā ar šo likumprojektu iedzīvotājiem ir tiesības privatizēt viņu īrētās dzīvojamās telpas. Lai nodrošinātu iedzīvotājiem šīs tiesības un nepieļautu vērtīgāko dzīvojamo māju atsavināšanu, kā arī citas nelikumīgas darbības ar dzīvojamām telpām, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izstrādājusi šo likumprojektu. Saskaņā ar likumprojekta 1.punktu pēc šā likuma spēkā stāšanās ir aizliegts ieķīlāt valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, kurās esošie dzīvokļi tiek izīrēti vai nedzīvojamās telpas tiek iznomātas, kā arī pārdot vai citādi atsavināt valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas. Kādēļ šāda norma? Tādēļ, ka diemžēl, kā jau es teicu, pēdējā laikā arvien biežāk, tuvojoties tam brīdim, kad spēkā stāsies likums "Par dzīvokļu privatizāciju", vērtīgākās mājas tiek ieķīlātas un faktiski gadījumā, ja pašvaldības neizpirks šīs mājas, neatdos parādu, tad tās pāries attiecīgās bankas vai firmas īpašumā. Tādējādi attiecīgo ēku īrniekiem nebūs iespējams tās privatizēt.

Nākošais. Ja pieņems šo likumu, tad saskaņā ar šā likumprojekta 2.punktu būs aizliegs nodot apsaimniekošanai citām personām valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, kurās esošie dzīvokļi tiek izīrēti vai nedzīvojamās telpas tiek iznomātas. Es gribu šeit uzsvērt, ka runa ir par izīrētām un iznomātām ēkām, nevis par tukšajām. Ko tas nozīmē? Jau ilgāku laiku tiek nodotas dažādām starpnieku firmām tā saucamajā apsaimniekošanā dzīvojamās mājas, un zīmīgi ir tas, kas tiek nodotas apsaimniekošanā nevis nerentablās dzīvojamās mājas, bet tieši tās, kas nes peļņu. Tādējādi faktiski pašvaldības tīši atsakās no peļņas un patur savā saimniecībā tieši nerentablās ēkas. Pie tam šie līgumi bieži vien tiek slēgti ar tā saucamajām pirmpirkuma tiesībām, kas nozīmē, ka attiecīgās uzņēmējsabiedrības varētu nākotnē šīs ēkas nopirkt. Tādējādi faktiski arī tiek maldinātas šīs firmas.

Tālāk. Jau presē daudzkārt ir rakstīts par to, ka tiek izsolītas tā saucamās īres tiesības, un iedzīvotājiem, ja tiek izsolītas šīs īres tiesības, tikai par tiesībām vien jāmaksā ļoti lielas naudas summas. Šādas darbības saskaņā ar likumu nav atļautas. Spēkā ir tikai likums, kas paredz, ka līdz šā gada 1. jūlijam ir tiesības izsolīt to personu dzīvokļus, kuri pārceļas uz dzīvi citās valstīs. Citos gadījumos īres tiesības izsolīt nav atļauts. Piemēram, ļoti plaši Rīgā tiek izsolītas īres tiesības uz tukšajiem dzīvokļiem. Faktiski tādējādi tiek apieta likumā noteiktā kārtība, kādā tās personas, kurām ir nepieciešams uzlabot dzīves apstākļus, var saņemt dzīvokļus. Izsole ļauj iegūt dzīvokļus tām personām, kuras ir rindas beigās, nevis tām, kuras stāv 25 vai 30 gadus rindā. Šādā veidā tiek apiets likums.

Nākošais. Presē ir rakstīts arī par to, ka tiešām plaši valstī ir izvērsusies prakse ņemt piemaksas dzīvokļu maiņas gadījumos, ja tiek apmainīti nelīdzvērtīgi dzīvokļi. Arī šāda prakse ir jāizbeidz. Jo tagad iznāk tā, ka cilvēki vai nu nosola īres tiesības vai piemaksā šo naudu, un daļa no tās tiek iemaksāta pašvaldībai. Privatizējot dzīvokļus, faktiski tas netiks ņemts vērā, jo mēs nevaram, kolēģi, likumā par dzīvokļu privatizāciju ņemt vērā nelikumīgus maksājumus. Mēs nevaram ņemt vērā šādus darījumus. Tātad šis likums ir vērsts uz to, lai nodrošinātu sekmīgu dzīvokļu privatizāciju, kā arī aizsargātu īrnieku tiesības. Es uzsveru — arī nedzīvojamo telpu nomnieku tiesības.

Pirms pārejam uz debatēm par šo likumprojektu, es aicinu Saeimu pieņemt lēmumu, ka šis likumprojekts šodien pieņemams kā steidzams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta izskatīšanas steidzamību! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 56 — par, pret — nav, atturas — 4. Steidzamība pieņemta. Tagad debates.

Māris Grīnblats, "Tevzemei un brīvībai". Lūdzu, jums vārds!

M.Grīnblats (TB). Godātie deputāti! Referents jau runāja par šīs lietas aktualitāti un svarīgumu, tomēr acīmredzot šis jautājums nav tik vienkāršs, un par to runā arī deputāti, kas saistīti ar pašvaldību darbu un ar to praksi, kāda pastāv attiecībā uz dzīvokļiem un dzīvokļu īres tiesībām. Katrā gadījumā es domāju, ka šie viedokļi ir stipri atšķirīgi un lūdzu tāpēc uzklausīt arī pretējas domas. Acīmredzot šī problēma ir aktuāla tieši saistībā ar dzīvokļu īres tiesību pārdošanu, dzīvokļu maiņu un arī ar dzīvokļu privatizāciju. Projekts, kas pašlaik ir iesniegts, satur zināmas pretrunas. 3.pants, kas runā par ierobežojumiem pārdot valsts un pašvaldību māju dzīvokļu īres tiesības, nonāk zināmā pretrunā ar likumu par kompensācijas izmaksām ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kas izbrauc no Latvijas. Tālāk arī 2.punkts, kas runā par dzīvokļu nodošanu apsaimniekošanai citām personām, savukārt ierobežo pašvaldību iespējas uzturēt dzīvojamos namus pienācīgā kārtībā, jo īres maksas ierobežojumi, kas pastāv, neļauj iegūt ienākumus šo namu apsaimniekošanai ar tām iespējām, kas ir pašvaldībām. Tālāk, ja runājam par pašvaldību un valsts mājās esošo dzīvokļu īres tiesību pārdošanu, tad jātiec ka visi šādi darījumi tā vai citādāk notiks fiktīvā formā un ienākumi pilnā apmērā nonāks starpnieku rokās. Tādējādi rodas absurda situācija, ka dzīvokļu valdītāji vai īpašnieki nedrīkst saņemt ienākumus, mainoties īpašniekam...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, ļoti atvainojos! Godātie kolēģi, Prezidijs saņem protestu sakarā ar to, ka zālē ir grūti sekot līdzi. Vēlreiz lūdzu tos, kuri vēlas parunāt par lietu, to darīt blakustelpās! Lūdzu!

M.Grīnblats. Ja mēs šādu situāciju ar līdzīgiem ierobežojumiem, no valsts un pašvaldību mājām pārnestu uz denacionalizētajām mājām, tad faktiski notiktu tā, ka, mainoties īrniekiem, vienam aizejot un viņa vietā nākot citam, samaksu saņemtu nevis mājas īpašnieks, bet gan aizejošais īrnieks. Šajā gadījumā tas attiecas arī uz valsti un pašvaldībām. Bez tam jāņem vērā, ka likumprojekts "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" tādā stāvoklī, kādā tas ir pašlaik, neparedz nekādas konkrētas normas par dzīvokļu maiņu, šīs maiņas regulēšanu un pašvaldību un valsts institūciju tiesībām attiecībā uz šiem procesiem. Tādējādi, izslēdzot dzīvokļu īres tiesību tirgu vai nosakot kaut kādus tamlīdzīgus ierobežojumus, mēs neiegūsim arī nekādu skaidrību arī pēc tam, kad dzīvokļu privatizācijas likums tiks pieņemts tādā veidā, kādā tas ir pašlaik. Protams, šeit vēl ir iespējams grozīt situāciju. Acīmredzot arī šis likumprojekts ir tapis uz vairāku konkrētu, atsevišķu piemēru, visai bēdīgu un nepatīkamu piemēru pamata, taču, mūsuprāt, nevar šos atsevišķos piemērus izraut no problēmu kopsakara. Piemēram, Rīgas Domes nekustamo īpašumu atsavināšanas komisija paskaidro, ka tā negatavojas atsavināt ēkas, kurās ir kaut viens dzīvoklis ar noformētu statusu, tādēļ acīmredzot iemesls, kādēļ šis projekts ir pieņemts, varbūt nav gluži... Respektīvi, šis projekts nav gluži adekvāta reakcija uz iemesliem, kādi pašlaik ir. Mūsuprāt, šāds projekts ir noraidāms un minētās problēmas jārisina ar dzīvokļu privatizācijas likumdošanu. Tātad šie jautājumi būtu iestrādājami tajos jautājumos, kas pašlaik tiek izskatīti, lai radītu dzīvojamo telpu īres civilizētu tirgu, un nevajadzētu risināt šos jautājumus, apsteidzot likumu, kurš ir ļoti svarīgs un kurš arī pašlaik Saeimā tiek izskatīts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es tiešām varētu piekrist apgalvojumam, ka šis jautājums nav vienkāršs un ka tas prasa arī tādu ļoti rūpīgu pieeju un analīzi, bet es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis likums ir pagaidu likums un tā arī to vajadzētu kvalificēt, jo pirmajā rindkopā jūs varat izlasīt, ka tas būs spēkā līdz brīdim, kamēr stāsies spēkā likums par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju. Tātad ar šo likumu, vismaz manā skatījumā, mēs uz mirkli apturam tos procesus, par kuriem tālāk ir runāts šajā nelielajā likumprojektā. Tas nebūt nenozīmē, ka šādā formā turpmākie jautājumi būtu jāatstāj un nebūtu jānodod, piemēram, apsaimniekošanā valsts vai pašvaldību dzīvojamais fonds. Taču līdz mirklim, kamēr tiek pieņemts šis likums par valsts un pašvaldību dzīvokļu privatizāciju, mums ir nepieciešams spert šo soli un šoreiz aizstāvēt potenciālo privatizētāju, dzīvokļu privatizētāju intereses, kuras daudzos gadījumos — tie diemžēl nav atsevišķi gadījumi, tie skaitāmi desmitos Rīgas pilsētā — netiek ievērotas. Kaut vai, piemēram, nepieļaut, ka daļa no dzīvokļu īrniekiem var tikt izslēgti no privatizācijas procesa. Un ja, teiksim, zināmā veidā šo valsts un pašvaldību dzīvokļu privatizācijas procesu varētu apiet kaut vai ar dzīvojamo namu ieķīlāšanu, neprasot piekrišanu tiem cilvēkiem, kuri šajās mājās dzīvo, galvenokārt pilsoņiem pēc mana uzskata, mēs varētu radīt arī papildu grūtības. Protams, mums nāksies likumā par valsts dzīvokļu privatizāciju risināt arī šos jautājumus vienā vai otrā veidā, bet mūsu komisijas atzinums, kam arī es pievienojos, ir tāds, ka šobrīd ieķīlāšana un nodošana apsaimniekošanā, varbūt bieži vien nepārdomāta nodošana apsaimniekošanā, var radīt problēmas tālākajā privatizācijas procesā. Tāpēc es noteikti aicinu šo nelielo mūsu komisijas sagatavoto likumprojektu apstiprināt tikpat lielā vienprātībā, kādā mēs vienojāmies par to, ka šis likumprojekts būtu steidzams. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāte Kreituse, lūdzu! Demokrātiskā partija.

I.Kreituse (DP). Pirmais, ko es gribu teikt, ir tas, ka es pilnībā atbalstu šos iesniegtos labojumus, kuri paredz uz laiku — līdz dzīvokļu privatizācijas likuma pieņemšanai — apturēt pašvaldību tiesības gan namus ieķīlāt, gan nodot tos pārvaldījumā. Un ja, kolēģi, jūs bijāt aizgājuši uz pēdējo fotoizstādi, tad jums precedents ir māja Mārstaļu ielā 6, kura ir ieķīlāta "Parex" bankā un kuru Rīgas pašvaldība, nevarēdama samaksāt šo naudu, pārdod izsolē. Un četri Latvijas pilsoņi, kas dzīvo šajā namā, tiek diskriminēti savās tiesībās — viņiem nav vairs tiesību savu dzīvokli vēlāk izpirkt par sertifikātiem. Jo viņus vienkārši izliks kaut kur ārā uz tādu dzīvojamo platību, kas atbilst viņu ģimenes lielumam. Un šāda patvaļa nav tikai tur... Es jums vienkārši nosaucu šo spilgtāko piemēru Vecrīgā.

Otra lieta. Mēs ļoti labi zinām, ka pēdējā laikā arvien biežāk notiek tā, ka namu pārvalde atdod firmai apsaimniekot dzīvojamo namu, kas pieder pašvaldībai. Un iedzīvotājiem tagad šī firma diktē noteikumus. Un arī, ja grib, tad ierāda citu apdzīvojamo platību. Es jums varu nosaukt konkrētu piemēru. Brīvības ielā ir rūpnīcas VEF uzbūvētā māja, kurā dzīvo cilvēki, kas strādājuši vai vēl tagad strādā rūpnīcā. Šo māju gatavojas atdot firmai "Elks", kura jau ir atnākusi pie iedzīvotājiem un nodiktējusi, cik viņi maksās, par ko viņi maksās un kur izliks tos, kuru dzīvokļi būs nepieciešami firmai šajā namā. Tāpēc mani ļoti pārsteidz, ka tiem cilvēkiem, kas šodien tik aktīvi no tribīnes aizstāvēja Latvijas pilsoņus, aizstāvēja viņus pret visiem šiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri grib kļūt par ugunsdzēsējiem un aptieķniekiem, tagad ir vienalga, vai šos Latvijas pilsoņus liek ārā, vai viņiem atņem tiesības vismaz kaut ko iegādāties par tiem papīriņiem, ko mēs saucam par sertifikātiem, — viss vienalga. Man liekas, ka cilvēkam šodien daudz svarīgāk ir vismaz šajā jautājumā zināt: ja viņš atrodas valsts dzīvoklī, vismaz tur viņš var justies kaut nelielā drošībā, līdz tiek pieņemts šis likums. Jo nevajag atkal interpretēt tā, ka likums uz laiku nozīmē, ka tas ir uz bezgalību. Ir ļoti konkrēti ierakstīts — "līdz tiek pieņemts dzīvokļu privatizācijas likums". Jo nedrīkst ar vienu roku dot, ar otru roku ņemt. Tāpēc kritiski vajag izvērtēt šo situāciju, un es lūgtu atbalstīt ierosinātos labojumus.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu, referentam vārds! Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Arī es pievienojos izteiktajam viedoklim, ka nacionālismam un tautiskumam jāizpaužas tādos lēmumos, kam ir kaut kāda praktiska jēga, nevis deklaratīvos vārdos. Un tādēļ arī tapis šis projekts. Un tas faktiski nav radīts kādu nacionālu interešu vārdā, bet lai aizstāvētu īrniekus, nākamos dzīvokļu privatizētājus. Neatkarīgi no tautības un neatkarīgi arī no pilsonības. Tas ir pirmām kārtām.

Otrām kārtām, šim likumprojektam nav atpakaļejoša spēka, un diemžēl jāsaka, ka acīmredzot šie noslēgtie līgumi būs spēkā. Diemžēl. Runājot par tā saucamo dzīvojamo māju nodošanu apsaimniekošanā, jāteic, ka zīmīgi ir tas, es vēlreiz uzsveru, ka tiek nodotas apsaimniekošanā nevis nerentablās mājas, bet tiek nodotas tās mājas, kuras nes lielu peļņu, turklāt tiek nodotas nevis kādam nomātājam, bet gan starpnieku firmām, kuras iestājas tikai kā vidutājas un par šo neko nedarīšanu saņem šo renti, šo piemaksu, starpību. Vai tā ir saimnieciska politika? Vai tā ir darbošanās iedzīvotāju interesēs, kā to prasa mūsu pašvaldību likums? Un prasa morāles normas, ne tikai likums. Tādēļ jārīkojas, lai izbeigtu krāpšanu un aizstāvētu īrnieku intereses, es uzsveru, neatkarīgi no pilsonības, jo dzīvokļu privatizācijas likums attieksies gan uz pilsoņiem, gan uz nepilsoņiem.

Es gribētu informēt, ka nākošo ceturtdien acīmredzot mūsu komisija ierosinās izskatīt otrajā lasījumā dzīvokļu privatizācijas likumu. Tas ir divarpus reizes biezāks. Tajā būs gandrīz 100 pantu, kuros skaidri un gaiši būs ietvertas visas tās nepieciešamās normas, kuras ir vajadzīgas, lai varētu likumīgi un vienādi visā valsts teritorijā privatizēt dzīvokļus. Bez tam šis likumprojekts būs būvēts tādējādi, lai pēc iespējas vairāk tiktu, kā mēs mēdzam teikt, atprečoti sertifikāti. Es aicinātu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā un šodien izskatīt arī otrajā lasījumā un pieņemt to galīgi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par darījumu ierobežošanu ar valsts un pašvaldību dzīvojamām mājām" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 1, atturas — 3. Pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Godātie deputāti! Referents lūdz izskatīt iespēju šo likumprojektu skatīt otrajā lasījumā šodien. Līdz šim mums šāda prakse ir bijusi. Ja deputāti neiebilst… Nav iebilžu. Tad, lūdzu, balsosim par pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu, referent! Es atsaucu balsojumu. (No zāles deputāts J.lagzdiņš: "Nevajag!")

J.Lagzdiņš. Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Ņemot vērā kolēģa Grīnblata izteikto iebildumu, es ierosinātu likumprojekta 3.punktu papildināt ar šādu tekstu. Jums ir izdalīts dokuments nr.258b. Tātad papildināt 3.punktu ar šādu tekstu: "izņemot likumā paredzētos gadījumus". Tik tiešām ir spēkā likums, kas paredz kompensācijas izmaksu uz citām valstīm izceļojošām personām, ja viņas atbrīvo dzīvokli. Un šādā gadījumā dzīvokli tik tiešām var pārdot un var izsolīt īres tiesības. Un projektā, kuru iesniedza valdība, jau tika paredzēts, ka šādos gadījumos, ja likumīgi tiek izsolītas īres tiesības, tiek ieskaitīta šī maksa dzīvokļa privatizācijas maksā. Un viss ir taisnīgi. Tātad es aicinātu pieņemt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pret papildinājumu nav iebilžu? Nav. Pieņemts. Tagad, lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 2, atturas — 4. Likums pieņemts.

 

Par privatizācijas sertifikātiem. Raimonds Jonītis - komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

R.Jonītis (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Darbam būs nepieciešams ziemas sesijas dokuments nr.247 un arī dokuments nr.270. Šim likumam "Par privatizācijas sertifikātiem", kas pašreiz ir Ministru kabineta noteikumi, kuri izdoti Satversmes 81.panta kārtībā, iesniegti diezgan daudzi juridiskas dabas un arī redakcionāli labojumi. Pats pirmais labojums saņemts no Juridiskā biroja - izslēgt no šī likumprojekta preambulu, jo tā tiešām nenes nekādu tiesisku slodzi.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums - par likumā lietotajiem terminiem. Pats pirmais — šos lietotos terminus iekļaut likumprojekta tekstā kā 1.pantu. Iesaka Juridiskais birojs. Tautsaimniecības komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums, faktiski divi priekšlikumi — par terminu "privatizācijas sertifikāts". Pirmkārt, deputāta Jonīša priekšlikums papildināt skaidrojumu ar vārdiem "dematerializēts vērtspapīrs", kas nozīmē to, ka tas nav vērtspapīra formā saņemams, bet gan tikai kontā atrodas. Otrs priekšlikums arī ir skaidrojums ka to var tikai vienu reizi izlietot. Tas ir Tautsaimniecības komisijas priekšlikums. Komisija ierosina atbalstīt abus.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir par terminu "privatizācijas konts". Šo terminu Tautsaimniecības komisija iesaka izteikt jaunā redakcijā, tātad "privatizācijas sertifikātu konts", vienlaikus izslēdzot šajā pantā tiesības Ministru kabinetam noteikt citas kredītiestādes vai bankas, kurās var atvērt kontus.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Es atvainojos! Aija Poča, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Poča (LC). Es tomēr negribētu atbalstīt šo priekšlikumu, jo, cik es zinu, jau pašlaik Ministru kabinets ir izdevis atļauju atvērt privatizācijas kontus arī citās kredītiestādēs. Ir izdotas šīs atļaujas, licences. Ir zināmi izdevumi bijuši saistīti ar to, un es gribētu zināt, kādā veidā tiks anulētas šīs licences, ja mēs ierakstīsim šeit, ka tās būs tikai šīs konkrēti uzskaitītās krājbankas, tas ir, Krājbanka, Sakaru banka, Hipotēku un zemes banka. Es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates pabeidzam. Zvanu! Lūdzu, balsosim par Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu. "Privatizācijas sertifikātu konts. Akciju sabiedrībā "Latvijas krājbanka", akciju sabiedrībā "Sakaru banka" un Latvijas Hipotēku un zemes bankā (turpmāk — bankas), tiek atvērts konts, kurā tiek fiksēti sertifikātu īpašniekam piederošie sertifikāti un operācijas ar tiem." Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 26, atturas - 7. Priekšlikums nav pieņemts. Paliek otrā lasījuma redakcija.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir par terminu "privatizācijas sertifikātu grāmatiņa", tātad tīri redakcionāls labojums, kurā tiek atspoguļots privatizācijas sertifikātu konts. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

R.Jonītis. Tālāk ir priekšlikumi, ko iesniedzis deputāts Jonītis, - papildināt nodaļu ar jaunu terminu skaidrojumiem sekojošā redakcijā. Tātad tie jaunie termini būtu "sertifikāti par Latvijā nodzīvoto laiku", "sertifikāti politiski represētajai personai" un "īpašuma kompensācijas sertifikāti". Komisija atbalstīja šo priekšlikumu ar tādu nodomu, lai turpmāk gan likuma tekstā, gan arī visur citur tiktu lietoti šie vienotie nosaukumi šiem sertifikātiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums — par 1.pantu. Tautsaimniecības komisijas dod jaunu redakciju šim 1. pantam, ko komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākošie priekšlikumi ir 3.panta pirmajā daļā. Trīs Juridiskā biroja priekšlikumi, bet sakarā ar to, ka dažādi komisija ir lēmusi, tie būtu balsojami atsevišķi. Tātad priekšlikumu izslēgt vārdus "un kārtību" Tautsaimniecības komisija neatbalstīja, jo tomēr Ministru kabinetam būtu šis pienākums noteikt arī kārtību, kādā atverams konts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Priekšlikumus izslēgt vārdu iekavās "aizgādnība" un aizstāt vārdus "aizgādnieka zaudējuma dēļ" ar vārdiem "apgādnieka zaudējuma dēļ" Tautsaimniecības komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Pieņemts.

R.Jonītis. Vēl ir privatizācijas valsts ministra Skultes kunga priekšlikums noteikt privatizācijas konta atvēršanas maksu daudzbērnu ģimenēm sertifikātos. Komisija atbalstīja. Un līdz ar to ir mainīta 3.panta pirmās daļas redakcija. Jaunā redakcija tātad ir trešajā ailē.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

R.Jonītis. Par 3.panta otro daļu ir divi priekšlikumi. Tātad nomainīt vārdus "sertifikātu īpašnieki" ar vārdiem "Latvijas iedzīvotāji" un papildināt tīri redakcionāli ar vārdiņu "to". Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

R.Jonītis. Ir priekšlikums papildināt šo 3.pantu ar jaunu trešo daļu — par juridisko personu nopirkto sertifikātu atspoguļošanu kontos. Tautsaimniecības komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

R.Jonītis. Juridiskais birojs iesaka izslēgt 3.panta trešo daļu otrā lasījuma redakcijā — par testamenta pievienošanu kontam. Jo civillikums jau to paredz. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir par 3.panta piekto daļu. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija iesaka jaunu redakciju, bet es saprotu, ka sakarā ar balsojumu par lietotajiem terminiem un par citām Ministru kabineta noteiktām bankām par to būtu jābalso. Tautsaimniecības komisija aicina atbalstīt savu redakciju, bet Saeima, jau runājot par lietotajiem terminiem, ir mainījusi šos nosacījumus.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to nav jābalso, bet jāsaskaņo ar iepriekšējo pantu. Vai arī, ja kāds uzstāj, ka balsojam, tad mums jāatgriežas pie iepriekšējā balsojuma. Mēs nevaram, ja ir nobalsoti nosaukumi, pēc tam pie viņiem atgriezties. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK) . Cienījamie deputāti! Termini paliek termini, bet šis ir likuma pants, kurā ir runa par to, kurām akciju sabiedrībām jāseko, lai sertifikāti tiktu piešķirti pareizi un lai katram būtu tikai viens konts. Protams, mēs nogulējām to, balsojot par terminiem, bet arī to vajadzētu labot, jo mēs tagad esam atļāvuši ļoti daudzām juridiskajām personām atvērt šos kontus un esam jau konstatējuši, ka tik daudz — gandrīz par miljonu latu — ir šie viltojumi sertifikātu grāmatiņās. Un tāpēc es aicinu jūs balsot par tautsaimnieku komisijas sagatavoto priekšlikumu, kurš paredz tikai trijām bankām — Latvijas Krājbankai, Sakaru bankai un Latvijas Hipotēku un zemes bankai — tiesības kontrolēt sertifikātus par nodzīvoto laiku un īpašuma kompensācijai piešķirtos sertifikātus.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, šeit vajadzētu, manuprāt, būt arī cilvēkiem, kuri kā amatpersonas darbojās šajā jomā. Privatizācijas valsts ministra nav, viņš nepiedalās? (No zāles deputāte A.Seile: "Te iet runa par kontroli tikai!") Es saprotu, ka iet runa par kontroli. Mēs tā varam vieniem uzdot kontrolēt, otriem neuzdot kontrolēt, bet to, kā tas ir, šeit vajadzētu tīri profesionāli pateikt, jo es šaubos — tas nu gan ir mans personīgais viedoklis — es šaubos, vai Latvijas Krājbanka uzņemsies kontroli pār visiem pārējiem, ja Ministru kabinets ir noteicis arī citas bankas. Iepriekšējā pantā, par kuru mēs nobalsojām, teikts, ka tās darbojas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Un tagad Krājbanka nāks un tās kontrolēs... Nu, tas ir mans pavisam neprofesionāls spriedelējums šeit, bet te vajadzētu tiešām runāt amatpersonām. Lūdzu, Aija Poča!

A.Poča (LC). Es diemžēl neesmu amatpersona un nevaru izteikt oficiālo viedokli šajā jautājumā. Es varu izteikt savu viedokli. Ministru kabineta noteiktās bankas un institūcijas sekos, vadoties no Ministru kabineta noteikumiem par to, kā ir jāseko, lai šajos kontos nonākušie sertifikāti nebūtu viltoti, lai tie tiktu pareizi uzskaitīti, lai tiktu apstiprināti šie maksājumu pārvedumi, un tamlīdzīgi. Un tāpēc es neuzskatu, ka šeit būtu kāda pretruna, ja mēs saglabājam iepriekšējo redakciju no pirmā un otrā lasījuma, ka akciju sabiedrība "Latvijas Krājbanka", akciju sabiedrība "Sakaru banka" un Latvijas Hipotēku un zemes banka, kurām jau izsniegtas šīs licences, un citas Ministru kabineta noteiktās bankas un institūcijas seko. Tātad tām ar šo likumu tiek uzdots sekot, lai likumīgi tiktu veikta darbība ar sertifikātiem. Es šeit pretrunas neredzu.

Sēdes vadītājs. Vai Ministru kabineta pārstāvis piedalās šeit? Lūdzu!

R.Jonītis. Es šajā gadījumā varbūt kā Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs paskaidrošu. Tiešām ir tā, kā Saeimas priekšsēdētājs teica. Mēs, pirmkārt, nevaram tikai šīm divām akciju sabiedrībām un Latvijas Hipotēku un zemes bankai uzdot kontrolēt citas bankas un citus darījumus ar sertifikātiem. Otrkārt, šī iepriekšējā redakcija — "un citas Ministru kabineta noteiktās institūcijas" — ietvēra arī šo sertifikātu kustības apkopošanas skaitļošanas centru, un tāpēc mums tomēr pie tās būtu jāatgriežas, tieši tāpat kā lietotajos terminos mēs nobalsojām, ka citām Ministru kabineta noteiktajām bankām un institūcijām. Un varbūt tiešām jāpiekrīt Seiles kundzei, ka tas balsojums ir nokavēts šajā gadījumā, jo par atvēršanu vai neatvēršanu tomēr jau laikam ir nobalsots. Par kontroli tiešām šeit būtu tikai jāpapildina, izejot jau no šī iepriekšējā balsojuma.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, kā es saprotu, tad nekas nav jābalso, jo tiešām tā ir, kā es arī sākumā mēģināju šeit skaidrot lietas būtību. Un lietas būtība ir tāda, ka mēs esam noteikuši, ka akciju sabiedrības "Latvijas Krājbanka", akciju sabiedrības "Sakaru banka" un Latvijas Hipotēku un zemes bankas iestādes vai citās Ministru kabineta noteiktās kredītiestādēs (turpmāk — bankas) tiek atvērts speciāls konts, kurā fiksē sertifikātu īpašniekam piederošos sertifikātus un operācijas ar tiem. Komisijas priekšlikums netika atbalstīts, un līdz ar to palika otrā lasījuma redakcija. Un, ja mēs runājam tālāk par kontroli, tad, ja šajā pantā ir "un citās Ministru kabineta noteiktās kredītiestādes" — tas ir pantā "Privatizācijas sertifikātu konts", tad arī tālāk ir jāuzdod šīm citām Ministru kabineta noteiktajām kredītiestādēm sekot, lai katrai personai, kurai ir sertifikāti par Latvijā nodzīvoto laiku un sertifikāti kā politiski represētai personai, būtu tikai viens privatizācijas sertifikātu konts, kā arī kontrolēt izlaisto, dzēsto un apgrozībā esošo sertifikātu daudzumu. Mēs nevam balsot tagad par Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu, jo tad deputātei Seilei pēc procedūras būtu jāierosina atgriezties pie likumā lietotajiem terminiem un tad šo pantu balsot no jauna. Vispirms laikam atcelt un tad balsot no jauna. Tikai tā mēs varam procedūras ziņā to lietu nokārtot... Deputāte Seile piekrīt, ka tas ir sarežģīti, un tāpēc šeit 3.panta 5.apakšpunkts paliek otrā lasījuma redakcijā. Lūdzu, deputāts Zaščerinskis - komisijas priekšsēdētājs!

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Varbūt ir tāds priekšlikums. Tā kā mēs esam par terminiem izdarījuši vienu balsojumu, komisija noņem šo priekšlikumu par 3.panta piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Nav nekādas vajadzības, jo mēs nevaram par viņu balsot.

R.Jonītis. Nākamie priekšlikumi attiecībā uz 3.panta 6.daļu tīri redakcionālas dabas labojumi — vārdu "pieprasītāju" aizvietot ar vārdu "pretendentu" un vārdus "pagasta domes lēmums" aizvietot ar vārdiem "dokuments sertifikātu sasņemšanai". Komisija atbalstīja abus šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

R.Jonītis. Nākamie priekšlikumi ir par 3.panta devīto daļu. Šeit ir trīs priekšlikumi. Divi no tiem ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumi par termiņiem, par termiņu noteikšanu. Tautsaimniecības komisija piedāvā savu variantu, kura arī aicina atbalstīt Saeimu, proti, ka šo sertifikātu kontu termiņus noteiktu Ministru kabinets, kā tas bija paredzēts Ministru kabineta noteikumos un arī pašreiz būtu pieņemami. Tātad Ministru kabinetam parādās iespējas pagarināt vai nepagarināt šos termiņus, kas jau ir arī darīts. Atsevišķos gadījumos varētu būt iespēja pagarināt.

Sēdes vadītājs. Frakcija uztur balsojumu? Frakcija "Tēvzemei un brīvībai" uztur balsojumu. Lūdzu zvanu! 3.panta devītās daļas pirmo teikumu izteikt šādā redakcijā: "Sertifikātu pretendentiem ir tiesības iesniegt deklarāciju privatizācijas sertifikātu saņemšanai līdz 1995.gada 31.martam un atvērt sertifikātu kontu līdz 1995.gada 30.jūnijam. Šie termiņi nav attiecināmi uz pretendentiem, kuri saņem sertifikātus mantojumā, kas ir atklājies līdz 1995.gada 31.martam, kompensāciju par īpašumu un politiski represētajām personām." Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 23, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts. Tagad balsosim par komisijas redakciju, jums šī redakcija ir, atļaujiet nelasīt. Nav iebildumu? Nav. Lūdzu, balsojiet par komisijas redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 4. Pieņemts. Tālāk!

R.Jonītis. 3.panta desmitajā daļā Juridiskais birojs ieteica aizvietot vārdus "par politiskām represijām" ar vārdiem "kā politiski represētai personai". Deputāta Jonīša priekšlikums faktiski ir ieteikums mainīt visu šīs desmitās daļas redakciju. Komisija atbalstīja to, vēl jo vairāk tāpēc, ka Juridiskā biroja priekšlikums tur ir ietverts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Par vienpadsmito daļu ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums teikuma pēdējo daļu izteikt jaunā redakcijā. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Deputāta Jonīša priekšlikums papildināt pantu ar jaunu divpadsmito daļu, kas runā par īpašuma kompensācijas sertifikātu statusa saglabāšanu visu to pastāvēšanas laiku. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

R.Jonītis. Nākošie priekšlikumi ir par 5.panta 1.punktu. Un šeit ir divi priekšlikumi. Viens ir iekšlietu ministra Ādamsona priekšlikums, otrs ir deputāta Līgotņa priekšlikums. Komisijas viedoklis bija atbalstīt abus priekšlikumus un izteikt šī 1.punkta beigas jaunā redakcijā, kas redzama 3.ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Lūdzu, Andris Līgotnis - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts!

A.Līgotnis (LC). Godātie kolēģi! Es lūgtu jūsu uzmanību, jo šis ir nopietns jautājums un te jāizšķiras. Te ir runa par valstisku taisnīgumu pret cilvēkiem, kuri ir goprātīgi pārnākuši mūsu Latvijas pusē un godprātīgi pilda savus pienākumus kā virsnieki. Redziet, tā mums ar šo likumu ir gadījies, ka spēkā esošā redakcija ļauj saņemt sertifikātus tikai tiem bijušajiem PSRS virsniekiem, kuri dien aizsardzības spēkos, Iekšlietu ministrijas militārajā dienestā, kur ir tikai šie divi Iekšlietu ministrijas pulki, vai Zemessardzē. Uz pārējiem tas neattiecas. Vislielākā netaisnība, manuprāt, un tas ir klaji redzams, ir nodarīta tiem bijušajiem PSRS virsniekiem, kas pārnāca mūsu pusē paši pirmie un tādēļ arī visvairāk cieta. Šiem cilvēkiem Krievija atņēma dienesta pakāpes, atņēma pensijas, un tagad mēs vēl faktiski esam viņiem lieguši tiesības arī uz šiem privatizācijas sertifikātiem. Tātad iznāk, ka par iniciatīvu viņi tiek sodīti. Šī netaisnība ir jālikvidē, un to esam centušies darīt — gan Ādamsona kungs attiecībā uz Iekšlietu ministriju, gan es kā šīs Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs attiecībā uz abām ministrijām, kā uz Aizsardzības, tā uz Iekšlietu ministriju, jo nevaram mēs pieļaut situāciju, ka sertifikāti tiek doti tikai vienai daļai, tiem, kas dien aizsardzības spēkos, bet, par cik mēs izveidojām Aizsardzības ministriju kā civiliestādi, tad tiem, kas veic svarīgākās funkcijas, vada visu šo organizatorisko darbu, tiem tas netiktu piešķirts. Bez tam labākie virsnieki jau tika nosūtīti uz Aizsardzības akadēmiju un tur māca, apmāca jauno virsnieku paaudzi. Arī viņi pēc pašreizējā likuma ir nogriezti no šiem sertifikātiem. Tātad šeit ir divi alternatīvi priekšlikumi un ir radīts arī trešais variants, ko izstrādājusi Tautsaimniecības komisija. Es gribu raksturot katru no tiem.

Par to, kas ir tapis Tautsaimniecības komisijā, man jāsaka, ka ir labi gribēts, bet ir slikti iznācis, jo nav pieņemami šie termiņi, kas ir noteikti, tātad "kas iestājušies aizsardzības spēkos vai Aizsardzības ministrijā un pakļautajās institūcijās", un termiņš te ir tāds — no 1990. gada 4. maija līdz 1991. gada 21. augustam. Šis laika periods nozīmē to, ka pie šāda varianta akceptēšanas sertifikāti netiks nevienam, pat tiem netiks, kuriem viņi pienākas saskaņā ar pašreiz spēkā esošo likumdošanu, jo gluži vienkārši šajā periodā līdz 1991. gada 21. augustam mūsu valstī nebija nedz Aizsardzības ministrijas, nedz aizsardzības spēku, un nebija, protams, arī Zemessardzes. Tas viss tika veidots un tapa pēc augusta puča, pēc šīs robežšķirtnes — pēc 21. augusta. Tātad šis komisijas izstrādātais variants nav atbalstāms un nav pieņemams. Es šo lietu pārrunāju arī ar Jonīša kungu, un mēs abi bijām vienprātīgi, ka šeit ir viņiem gadījies misēklis.

Kāda ir atšķirība starp Ādamsona kunga un manis priekšā liktajiem ierosinājumiem? Ādamsona kunga variants atrisina šo netaisnības jautājumu attiecībā uz Iekšlietu ministrijā dienošajiem, strādājošajiem bijušajiem virsniekiem, tas atrisina šo jautājumu arī attiecībā uz viņu pašu personīgi, jo viņš arī ir bijušais PSRS virsnieks. Mans priekšlikums ir aptverošs, tas atrisina šo netaisnības lietu gan attiecībā uz Iekšlietu ministriju, gan uz Aizsardzības ministriju, gan uz Nacionālo aizsardzības akadēmiju un visām tām ministrijai pakļautajām struktūrām, kurās godprātīgi, uzticīgi Latvijai kalpo un strādā bijušie virsnieki. Es lūgtu balsot par manis ierosināto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāte Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Vismaz tie, kas bija arī Augstākās padomes deputāti, atcerēsies, ka tāda Iekšlietu ministrija bija un pastāvēja arī tad, kad puča dienās — 21. augustā — pie tās notika uzbrukums. Es gribu teikt, ka vajadzētu atbalstīt tautsaimnieku komisijas ierosināto priekšlikumu, jo tajā tiek dotas tiesības iegūt sertifikātus visiem tiem, kuri izšķīrās šajā laikā un pārnāca Latvijas, jaunās, atjaunotās Latvijas Republikas pusē. Tātad laikā no 4. maija līdz 21. augustam. Tas bija tas lielās izšķiršanās laiks. Ja šajā laikā Latvijas Republikas armijā vai Iekšlietu ministrijā strādāja un pārnāca strādāt tādi cilvēki, kas dienēja PSRS armijā, tad, protams, viņiem par visu iepriekšējo laiku, kad vien viņi ir atradušies Latvijā, šie sertifikāti pienākas. Ja nu viņi neizšķīrās, es domāju, ka tas nav sevišķi liels zaudējums. Bet nevar dot tādu balvu tiem, kas ir izšķīrušies tikai pēc 1991.gada 21.augusta, piešķirt viņiem vēl sertifikātus par visu to laiku, ko viņi dienējuši Padomju armijā. Varbūt tikai šobrīd viņi sākuši izšķirties par to, kad nu viņus sūta ārā no Latvijas kā nepiederošus, kā Krievijas, citas valsts militārpersonas. Tad vēl viņi tagad iestāsies mūsu struktūrās un saņems sertifikātus par visu Padomju armijā nodienēto laiku.

Tādēļ Tautsaimniecības komisija ļoti rūpīgi izvērtēja šos priekšlikumus, piedaloties visiem priekšlikumu iesniedzējiem, arī pārstāvjiem no Iekšlietu ministrijas, un atbalstīja Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu tikai tiem cilvēkiem, kuri bija izšķīrušies, piešķirt šos sertifikātus. Aicinu atbalstīt tautsaimnieku priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis otrreiz — piecas minūtes. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC). Nu, kolēģi, sāpīgi klausīties, ka Seiles kundze tā runā, jo es zinu, ka viņa arī šajā zālē bija 1991. gada 21. augustā. Nu viņa taču labi zina, ka šeit tajā laikā nebija ne Aizsardzības ministrijas, ne Zemessardzes, ne aizsardzības spēku, kuros šie cilvēki līdz šai dienai būtu varējuši iestāties. Un tas, ko viņa teica, absolūti neattiecas uz cilvēkiem, kuriem tagad ir jābrauc prom un kuriem, ja viņi iestāsies aizsardzības spēkos, tas būs glābiņš. Aizsardzības spēkos, tāpat kā Iekšlietu ministrijā, šodien nevienu nepilsoni vairs nepieņem, tā ka nevajag runāt to, kā nav. (No zāles deputāte A.Seile: "Nevajag sertifikātus dot!")

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Krastiņš (LNNK). Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es domāju, ka šis jautājums, protams, ir jārisina. Šeit bija taisnība, dziļa taisnība gan Līgotņa kungam, gan daļēji arī Seiles kundzei. Un šeit ir jautājums tiešām par šo 21. augustu kā izšķiršanās laiku.

Pavisam neliels piemērs, nenosaucot uzvārdus. Es ļoti labi atceros cilvēku, kas 1991. gada janvārī, uzstājoties toreizējā Politiskās izglītības namā, tagadējā Kongresu namā, iekšlietu darbinieku sapulcē aicināja visus ievērot PSRS likumus, cīnīties par PSRS vienotību un, kā saka, dot pretsparu nacionālistu tīkojumiem. Pašlaik šī persona ir Latvijas Republikas policijas augsts virsnieks un apakšnodaļas vadītājs un kalpo Latvijas Republikai. Kas būs tas izšķīrējs, vai šis cilvēks tiešām pārnāca Latvijas Republikas pusē tāpēc, ka tā ir viņa dziļa pārliecība, vai tāpēc, ka vienkārši nav citas izejas, un tamlīdzīgi. Kas izšķirs šo pāriešanas momentu un tamlīdzīgi? Piekrītot pēc būtības Līgotņa kunga ierosinājumam, ka šis jautājums tādā veidā ir jārisina un pret vienu otru ir ļoti netaisnīgs tiešām šis sertifikātu sadales princips, tomēr es ieteiktu, izskatot tālāk šo likumprojektu, — vai tie būtu pārejas noteikumi vai kaut kas tamlīdzīgs, — individualizēt šo procesu, bet nevis pieņemt to kā vienotu normu, kas attiecas absolūti uz visiem tikai pēc viņu piederības vienas vai otras struktūras. Ar Latvijas Republikas prokuratūru šis jautājums ir pavisam vienkāršs — mums 1990.gadā Prokuratūra sadalījās divās daļās. Latvijas PSR prokuratūra palika tanī mājā, kur tagad ir Francijas vēstniecība, Daukša un Reinieka kunga vadībā, no kuriem viens pašlaik slēpjas Krievijā. Otra puse aizgāja un tiešām sāka strādāt un veidot neatkarīgu Latvijas Republikas Prokuratūru. Nekādu jautājumu un nekādu strīdu nav.

Kas attiecas uz Iekšlietu ministriju, tad viņa tika nosaukta par Latvijas Republikas Iekšlietu ministriju, bet visi tiešām tie, kas mēs šeit bijām 1990. un 1991.gadā, atcerēsimies, kā tas notika. Atcerēsimies, ka ilgu laiku arī Rīgas "OMON" bija Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas struktūrvienība. Un arī šie bijušie "OMON" darbinieki daudzi strādā tagadējā Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijā. Ir tāds fakts. Viņi ir nožēlojuši grēkus vai arī nav piedalījušies nekādās akcijās, bet tā tas ir. Tas nozīmē, ka ar vienu mērauklu mēs pieiesim visiem cilvēkiem, kuri gadījuma pēc pašlaik vēl turpina strādāt Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmā, un tiem, kas tiešām ar sirdi un dvēseli pārgāja Latvijas Republikas pusē un kalpoja varbūt Latvijas Republikai vēl pirms 1990.gada 4.maija. Arī tādu ir ļoti daudz. Tā ka es domāju, ka šis jautājums nav tik vienkārši atrisināms tikai ar likuma pantiem, kas visiem nosaka šādas iespējas. Šis jautājums ir jārisina vai nu ar kādu atestāciju vai ar kaut ko, jo datums vēl nenosaka cilvēka piederību Latvijas Republikai un tiešām to, kā vārdā viņš ir kalpojis mūsu valstij. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies runātāji? Debates pabeigtas. Lūdzu īsu komentāru, ja vēlaties! Mums ir jābalso. (No zāles: "Balsot, balsot!")

R.Jonītis. Līgotņa kungs aicināja balsot savu priekšlikumu, tā kā mums skaidrs, ka vienīgais, ko es varu komentēt ir tas, ka deputāta Līgotņa priekšlikums pilnībā aptver to priekšlikumu, ko bija iesniedzis iekšlietu ministrs tikai attiecībā uz Iekšlietu ministriju. Līgotņa kunga priekšlikums ir daudz plašāks. Viņš runā par abām ministrijām.

Sēdes vadītājs. Iekšlietu ministrijas pārstāvja šeit nav, neviens neuztur balsojumu? Iekšlietu ministrijas pārstāvja nav. Tad divi balsojumi būs. Pirmais balsojums ir deputāta Līgotņa iesniegtā redakcija un pēc tam, ja būs nepieciešams, balsosim arī par komisijas iesniegto redakciju.

Lūdzu, balsojam par deputāta Līgotņa iesniegto redakciju — otro teikumu pēc vārda "Zemessardzē" izteikt šādā redakcijā: "dien vai strādā Iekšlietu vai Aizsardzības ministrijā, šīm ministrijām pakļautās vai to pārraudzībā esošās institūcijās". Lūdzu, balsojam par Līgotņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 6, atturas — 10. Ir pieņemts. Līdz ar to citi priekšlikumi nav balsojami.

R.Jonītis. Par 5.panta 3.punktu...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Esam izskatījuši 5.panta 1.apakšpunktu. Jāsāk izskatīt 5.panta 3.punkts. Pavelciet, lūdzu, treknu svītru tur!

R.Jonītis. Mēs varētu pabeigt pantu, jo šis ir tikai redakcionālas dabas labojums, un mēs varētu pabeigt visu 5.pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nevajag situāciju sarežģīt!

R.Jonītis. Skaidrs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu, reģistrēsimies! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Saeimas sēdē nepiedalās Andris Ameriks, Igors Bukovskis, Ojārs Kehris, Ludmila Kuprijanova... Kehris ir zālē. Voldemārs Novakšānovs, Valdis Pavlovskis, Andris Piebalgs, Jānis Ritenis, Andris Rozentāls, Anta Rugāte, Juris Sinka, Joahims Zīgerists. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamā sēde nākamajā ceturtdienā pulkstens 9.00. Sēde slēgta.