Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. NKMP/2023/14.4-07/4408

Cēsīs 2023. gada 21. jūnijā

Norādījumi izdoti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto reģiona nozīmes mākslas pieminekļu izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: reģiona nozīmes mākslas pieminekļu vai tā daļas īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi", nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī pamatojoties uz 2022. gada 23. decembra Kultūras ministrijas rīkojumu Nr. 2.5-1-202 "Grozījumi Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu", publicētu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 2022. gada 29. decembrī, pieejams https://www.vestnesis.lv/op/2022/252.3.

Kultūras pieminekļa statuss un saglabājamās vērtības:

objekts iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes mākslas piemineklis. Informācija pieejama https://mantojums.lv/cultural-objects/.

Reģiona nozīmes mākslas pieminekļu saglabājamās vērtības: atbilstoši Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 720) 8.11. punktā noteiktajam, kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības ir iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrā, kurš ir pieejams kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums" https://mantojums.lv.

Saskaņā ar Noteikumu Nr. 720 21. punktā noteikto, kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības reģistrā precizē Pārvalde.

Saglabājamo vērtību precizēšanu Pārvalde veic esošā aizsargājamā objekta ietvaros, ja veiktie precizējumi nemaina kultūras pieminekļa vērtības grupu un ja iestājies vismaz viens no šādiem gadījumiem: saņemti jauni izpētes, arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas materiāli; aktualizēta vērtību apzināšana; veikta kultūras pieminekļa atjaunošana, konservācija, restaurācija, pārbūve; kultūras piemineklim konstatēti neatgriezeniski bojājumi; iesniegts kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pamatots ierosinājums saglabājamo vērtību precizēšanai.

1. Reģiona nozīmes mākslas piemineklim

1.1. Uzturēšanas režīms:

1.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts mākslas piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo mākslas pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā valdītājs.

1.1.2. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par mākslas pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam mākslas piemineklim; laikus informēt Pārvaldi par restaurācijas iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido mākslas pieminekli.

1.1.3. Lai nodrošinātu kultūras pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic mākslas pieminekļa apsekošana (vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot tehniskajam un vizuālajam stāvoklim. Īpašniekam (valdītājam) jānodrošina regulāra kultūras pieminekļa kopšana.

1.1.4. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir: nodrošināties pret mākslas pieminekļa fizisku bojāšanu un pārlieku liela mitruma iedarbību. Mākslas pieminekļa kopšana veicama, neizmantojot abrazīvus materiālus un instrumentus.

1.1.5. Mākslas pieminekli, būvi vai vidi, ar kuru tas saistīts vai izvietots, izmanto tā sākotnējai funkcijai - kultūras, izglītības, tūrisma, zinātnes, saimnieciskiem vai citiem mērķiem, tā, lai tiktu saglabāts mākslas piemineklis, būves vai vides, ar kuru tas saistīts, aizsardzības zonas kultūrvēsturiskā vērtība.

1.1.6. Kultūras pieminekļa īpašnieka uzturēšanu, konservāciju un restaurāciju veic mākslas pieminekļa īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem.

1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

1.2.1. Kultūras pieminekli ir aizliegts iznīcināt. Mākslas pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt kultūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās tā vērtība.

1.2.2. Kultūras pieminekļa konservācijā, remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus. Restaurācijā vēlams izvēlēties viegli atgriezeniskus materiālus.

1.2.3. Ja paredzēti kultūras pieminekļa pārveidošanas, restaurācijas darbi, kas rada izmaiņas valsts nozīmes mākslas pieminekļa saglabājamajās vērtībās, kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam) vai tā pilnvarotai personai, nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju izpētes, konservācijas vai restaurācijas darbiem. Darbus drīkst veikt tikai kompetenta speciālista vadībā, kura kompetenci pamato atbilstošs kvalifikāciju apliecinošs dokuments.

1.2.4. Pārvalde kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms un izpildīšanas veids, metodika, restaurācijā izmantojamie materiāli, kā arī pamatojums tā izvēlei. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma – vizuālās fiksācijas dokumentu, projekta, apraksta un metodikas) izvērtēšanas un saskaņošanas Pārvaldē.

1.2.5. Par kultūras pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

1.3.1. Kultūras pieminekļa kopšana, uzturēšana un cita saimnieciskā darbība, kas tiek veikta, izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, nepārveidojot valsts nozīmes mākslas pieminekļa saglabājamās vērtības, negatīvi neietekmējot tā vidi, nesamazinot mākslas pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību, negatīvi neietekmē mākslas pieminekļa saglabāšanu.

1.3.2. Mākslas pieminekļa izpēte, kas tiek veikta fiziski neskarot mākslas pieminekļa saglabājamās vērtības.

2. Citi noteikumi:

2.1. Reģiona nozīmes mākslas pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izdoto vispārējo normatīvo aktu reģiona nozīmes mākslas pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

2.2. Ja īpašnieks atsavina kultūras pieminekli, īpašniekam kā NILLTFN likuma subjektam attiecinātais pienākums ir iesniegt Finanšu izlūkošanas dienestam (https://goam.fid.gov.lv) un Pārvaldei ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem vai darbībām un sliekšņa deklarācijas. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.

3. Apstrīdēšanas kārtība:

3.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas laikraksta "Latvijas Vēstnesis" mājaslapā www.vestnesis.lv.

3.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv.

Šo norādījumu apstrīdēšana daļā neaptur to darbību.

Vidzemes reģionālās nodaļas vadītāja –
galvenā valsts inspektore I. Liekniņa