Saeimas priekšsēdētāja paziņojums

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 9. marta sēdē iecēlusi:

Sandru Bakmani - par Valmieras rajona tiesas tiesnesi;

Sandru Briķi - par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi;

Ilanu Goreļiku - par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi;

Doloresu Jākobsoni - par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi;

Kārli Venckavu - par Ventspils rajona tiesas tiesnesi.

Rīgā 1995. gada 9. martā Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs

Saeimas priekšsēdētāja paziņojums

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 9. marta sēdē iecēlusi:

Vladislavu Čerapu - par Jēkabpils rajona tiesas administratīvo tiesnesi;

Saeimas priekšsēdētāja paziņojums

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 9. marta sēdē atbrīvojusi pirms termiņa Innu Vozņuku no Daugavpils pilsētas tiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Rīgā 1995. gada 9. martā Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs

Deputātu jautājumi

Dokuments nr.293

Par uzņēmumiem, kas nemaksā sociālo nodokli un algas

Ministru prezidentam Mārim Gailim

Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram Jānim Naglim

Esam saņēmuši daudzas vēstules un uzklausījuši telefona zvanus, kas liecina, ka daudzos valsts uzņēmumos no darba tiek atbrīvoti strādnieki, par kuriem šie uzņēmumi jau ilgāku laiku (daudzos gadījumos jau no 1992.g.augusta), pārkāpjot likumu, nav maksājuši sociālo nodokli un algas (piem.rūpnīcas "Alfa", "Straume", Valmieras stikla šķiedras rūpnīca un c.).

Saskaņā ar pastāvošajiem likumiem darba devējam, atbrīvojot strādniekus no darba, ar viņiem ir jānorēķinās. Diemžēl visos šajos gadījumos tas netiek darīts, aizbildinoties ar to, ka uzņēmumam nav naudas. Rezultātā strādnieki tiek izmesti uz ielas bez jebkāda sociālā nodrošinājuma, jo bezdarbnieka pabalstu viņi nevar saņemt tāpēc, ka nav nomaksāts sociālais nodoklis. Arī pensiju viņiem neaprēķinās par to laiku, par kuru šie uzņēmumi nav samaksājuši sociālo nodokli.

Iznāk, ka šie strādnieki tiek izmantoti kā kredīta devēji šiem uzņēmumiem, lai tos mākslīgi uzturētu pie dzīvības, jo citādi jau tie sen būtu bankrotējuši. Situācija veidojas līdzīga, kā tas bija un vēl šodien dažkārt ir lauksaimniecībā, kad zemnieki, nesaņemot samaksu par savu produkciju, finansēja pārstrādes uzņēmumus.

Šis process strauji iet plašumā, un sociālā nodokļa parādi valstī pēc avīžu ziņām jau sasniedz 56 milj.latu - arī neizmaksāto algu parādi nav mazie. Nesaprotam, kāda jēga uzturēt pie dzīvības šos uzņēmumus un mānīt cilvēkus, kas tajos par velti strādā!

Šajā sakarībā lūdzam Ministru prezidentu M.Gaiļa kungu un Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru J.Nagļa kungu atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Ko Ministru kabinets domā darīt, lai pārtrauktu sociālā nodokļa un algu parādu uzkrāšanos valsts uzņēmumos?

2. Kas un no kādiem līdzekļiem nomaksās strādniekiem nesamaksātās algas un sociālo nodokli?

3. Kā konkrēti tiks risināts jautājums par norēķināšanos ar valsts a/s "Straume" strādniekiem, kura pašreiz ir Privatizācijas aģentūras valdījumā, bet tās privatizācijas mēģinājumi ir nesekmīgi un strādnieki tiek atlaisti, bet sociālā nodokļa un algas parādus neviens netaisās maksāt?

Saeimas deputāti: A.Berķis, M.Ā.Kalniņš, J.Kokins, A.Rozentāls, P.Putniņš

1995.gada 13.martā

Dokuments nr.295

Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas lauksaimniecības finansu sabiedrība" darbību

Ministru prezidentam M.Gailim

Uz Ministru kabineta 1993. gada 28. decembra rīkojuma nr.171-r pamata tika nodibināta valsts akciju sabiedrība "Latvijas lauksaimniecības finansu sabiedrība" (turpmāk - "Laukkredīts") Pasaules bankas kredīta daļas (11,9 milj. ASV dolāru) apkalpošanai, tās pamatkapitalā ieguldīti valsts budžeta līdzekļi 250 000,- Ls apmērā.

Kā izriet no Latvijas Republikas Valsts kontroles Valsts budžeta revīziju departamenta kolēģijas lēmuma, a/s "Laukkredīts" darbojas ar zaudējumiem, ko radījuši sadārdzinātie transporta izdevumi 14 vieglo automobiļu uzturēšanā un ekspluatācijā, paaugstinātas izmaksas darba algās (36 darbinieku vidējā mēneša alga bija 192,- Ls, tai skaitā ģenerāldirektoram E.Blūmam - 937,50 Ls, kredītdaļas vadītājai M.Treijai - 750,- Ls, galvenajai grāmatvedei A.Laicānei - 650,- Ls), kā arī paaugstināti saimnieciskie izdevumi.

A/s "Laukkredīts" saimnieciskās darbības plāns paredz zaudējumus arī 1995. un 1996. gadā un darbību bez peļņas līdz 1998. gadam.

A/s "Laukkredīts" darba efektivitāte zemnieku saimniecību kreditēšanā ir zema (1994. gadā piešķirts tikai 161 kredīts par kopējo summu 948770,- Ls), turklāt, pretēji likuma "Par uzņēmējdarbību" prasībām, tā veic kredītdarbību bez Latvijas Bankas licences. Sabiedrība nav arī nomaksājusi apgrozījuma nodokli par pakalpojumu sniegšanu zemnieku saimniecībām, kas pēc pēdējās bilances datiem uz 1994. gada 1. jūniju sastādīja 4082,35 Ls.

Pieprasām paskaidrot, kādēļ apstākļos, kad valsts budžetā nepietiek līdzekļu izglītībai, kultūrai, veselības aprūpei, sociālajām vajadzībām, tiek pieļauta faktiska valsts līdzekļu izšķērdēšana un nesaimnieciskums Pasaules bankas kredīta izlietošanā, un kādēļ situācijā, kad pastāv pietiekami liels kredītbanku skaits ar plašu filiāļu tīklu, bija nepieciešams radīt jaunu kredītiestādi, tās statūtu kapitālu veidojot no budžeta līdzekļiem, un kuras amatpersonas ir atbildīgas par to, ka a/s "Laukkredīts" pretlikumīgi turpina darboties kā kredītiestāde bez Latvijas Bankas licences.

Saeimas deputāti: M.Grīnblats, A.Pētersons, J.Straume, J.Sinka, I.Dāliņš,

O.Grīgs, M.Ā.Kalniņš, A.Kiršteins, A.Grots, O.Brūvers

Saeimā trešdien, 15.martā

Saeimas ziņu dienests