Baltijas valstis – kopīgi par sociālo aizsardzību

Pagājušajā nedēļā divas dienas Jūrmalā risinājās Baltijas valstu – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas – arodbiedrību padomes kārtējā sēde, kurā izskatīja divus jautājumus: kā tiek realizēta strādājošo sociālā aizsardzība Baltijas valstīs un vēlēšanu rezultāti Igaunijā.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības rīkotajā preses konferencē, kas notika pēc šīs sēdes, piedalījās Igaunijas arodbiedrību padomes sekretārs Konstantīns Prozess, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Andris Siliņš, Lietuvas Arodbiedrību centra priekšsēdētāja vietnieks Staņislavs Driņģelis, Lietuvas arodbiedrību apvienības priekšsēdētājs Alģirds Sisa un Laimonis Visockis, LBAS padomnieks – informācijas dienesta vadītājs.

Andris Siliņš teica, ka šajās divās dienās, apspriežot iedzīvotāju sociālās nodrošināšanas stāvokli Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, sēdes dalībnieki nonākuši pie kopīga secinājuma, ka šajā jomā visās trīs Baltijas valstīs situācija vienlaikus ir gan ļoti līdzīga, gan atsevišķās sfērās stipri atšķirīga. Galvenā atšķirība ir tāda, ka Lietuvā jau zināmā mērā veikta sociālās apdrošināšanas reforma un darbojas virkne likumu, to skaitā arī likums par pensijām, kas paredz pensionēšanās vecumu vīriešiem, sākot ar 62,5 gadiem, bet sievietēm – ar 60 gadu vecumu. Turpretim Latvijā un Igaunijā šī reforma vēl netiek realizēta, bet likumi un likumu paketes jau ir tādā stadijā, ka var tikt pieņemtas jau tuvākajā laikā. Savukārt līdzība visu Baltijas valstu sociālās nodrošināšanas darbā ir meklējama lielajās grūtībās, savācot sociālos nodokļus un sociālā nodokļa parādnieku maksātnespējā. Otra līdzība – visās trijās valstīs ir trauksmes situācija ražošanas uzņēmumos, kas veido potenciālo nodokļu maksātāju bāzi.

Atšķirīgi ir bezdarba rādītāji: Igaunijā – 1,3 procenti, Latvijā – 6,8 procenti, Lietuvā – 4 procenti. Ļoti plaši visās šajās valstīs izvērties t.s. melnais darba tirgus, kurā strādājošiem darba alga tiek izmaksāta, apejot oficiālo uzskaiti, izvairoties no nodokļu maksāšanas. Satrauc tas, ka šādai norēķinu sistēmai ir tendence paplašināties.

Visās šajās valstīs bažas izraisa ārkārtīgi lielais pensionāru īpatsvars. Igaunijā, piemēram, vidēji 1,2 strādājošiem jāuztur viens pensionārs. Izrādās, ka Igaunijā un Lietuvā pensijas salīdzinājumā ar vidējo algu šajās valstīs ir vēl zemākas nekā Latvijā. Ir skaidrs, ka, pastāvot iepriekšējai sociālās nodrošināšanas sistēmai, nav vairs iespējams nodrošināt pensionāriem kaut cik normālus dzīves apstākļus. Tāpēc visās Baltijas valstīs tiek realizēta pāreja uz jaunu sociālās nodrošināšanas sistēmu, iesaistot privātus apdrošināšanas fondus.

Baltijas valstu arodbiedrību padomē izskanējis viedoklis rīkot tikšanos ar Baltijas Valstu asambleju un Baltijas Valstu Ministru kabinetu, lai izspriestu šīs sociālās nodrošināšanas problēmas.

Igaunijā notikušajās parlamenta vēlēšanās arodbiedrības koalīcijā ar sociāldemokrātiem un zemnieku partiju guvušas panākumus, jo divi arodbiedrību pārstāvji ieguvuši Igaunijas parlamenta deputāta mandātu.

– Lai efektīvāk varētu risināt darba likumdošanas jautājumus un vispirms tos, kas ir saistīti ar darba tirgu, ir nepieciešama arodbiedrību pārstāvniecība arī Latvijas Saeimā, – teica Andris Siliņš.

Atbildot uz "Latvijas Vēstneša" jautājumu par arodbiedrību vienotību Lietuvā, Lietuvas arodbiedrību apvienības priekšsēdētājs Aļģirds Sisa pastāstīja, ka patlaban Lietuvā pastāv četri arodbiedrību centri, un viņu starpā panākt pilnīgu vienošanos ir ārkārtīgi grūti. Tas ļoti traucē, kārtojot darba likumdošanas jautājumus un aizstāvot darba ņēmēju intereses.

Sadarbība pieņemamā līmenī risinoties, vienīgi ietekmējot likumdošanas aktu pieņemšanu Seimā, kur spēku apvienošana ir izšķiroša.

Līdzīgi arodbiedrību spēku sadrumstalotību Lietuvā novērtēja Staņislavs Driņģelis, kura radītais arodbiedrību centrs apvieno 14 dažādas tautsaimniecības nozares. Taču, kā viņš uzsvēra, Lietuvā vērojamās arodbiedrību šķelšanās pamatā ir pārāk emocionāli izprastā jēga lozungam "Cīņa pret komunismu – par brīvā tirgus attiecībām!"

Baltijas valstu arodbiedrību sanāksmē Jūrmalā pieņemtos dokumentus publicēsim kādā no turpmākajiem "LV" numuriem.

Vairis Ozols,

"LV" nozares redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"