Ministru kabineta noteikumi Nr. 348

Rīgā 2023. gada 27. jūnijā (prot. Nr. 34 45. §)

Meža aizsardzības noteikumi

Izdoti saskaņā ar Meža likuma
28. pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. meža aizsardzības pasākumus, to izpildes kārtību un termiņus;

1.2. meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās situācijas noteikšanas un atcelšanas kārtību;

1.3. kārtību, kādā kontrolējama meža sanitārā stāvokļa prasību ievērošana.

2. Noteikumi attiecas arī uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem, ciktāl to aizsardzību un izmantošanu reglamentējošie normatīvie akti nenosaka citādi.

3. Noteikumi neattiecas uz gadījumiem, ja mežā atbilstoši normatīvajiem aktiem par augu karantīnu tiek konstatēti augu karantīnas organismi.

II. Meža aizsardzības pasākumi, to izpildes kārtība un termiņi

4. Ja konstatēts, ka laikposmā no 1. septembra līdz 1. martam gāzto un lauzto egļu (izņemot sausos kokus) diametrs ir lielāks par 20 centimetriem, to apjoms pārsniedz 10 kubikmetru uz hektāru un tās šo noteikumu 5. punktā norādītajā termiņā nav paredzēts izvākt no mežaudzēm, kurās egles sastāva koeficients mežaudzes formulā ir vismaz četri, līdz kārtējā gada 1. aprīlim nodrošināma to aizsardzība pret stumbra kaitēkļiem, izņemot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un mikroliegumus, ja tur nav pieļauta šādu koku izvākšana. 

5. Katru gadu no 1. septembra līdz 1. maijam cirsto skujkoku (izņemot sausos kokus) kokmateriālus izved no meža vai aizsargā pret stumbra kaitēkļiem līdz kārtējā gada 1. jūnijam. Skujkoku (izņemot sausos kokus) kokmateriālus, kas sagatavoti no 1. maija līdz 1. septembrim, izved no meža vai aizsargā pret stumbra kaitēkļiem ne vēlāk kā mēneša laikā pēc to sagatavošanas.

6. Šo noteikumu 4. punktā minētās gāztās un lauztās egles un šo noteikumu 5. un 12. punktā minētie kokmateriāli uzskatāmi par aizsargātiem pret stumbra kaitēkļiem, ja tiem ir mizas bojājumi, kas radušies, mehāniski bojājot to mizu vai kokmateriālus sagatavojot mašinizēti, vai tie ir ķīmiski vai bioloģiski aizsargāti pēc to sagatavošanas vai nokraušanas krautuvē.

7. Ja cirsmā atstāti skujkoku (izņemot sausos kokus) kokmateriāli, kuru tievgaļa diametrs ir lielāks par 15 centimetriem, to apjoms nedrīkst pārsniegt piecus kubikmetrus uz hektāru.

8. Lai ierobežotu sakņu trupi izraisošās sēnes Heterobasidion annosum s.l. (sakņu piepes) izplatību, cērtot kokus, no meža izvāc zaļu trupējušu egles koksni – izgāztas, lauztas egles, liela apmēra ciršanas atliekas (10–50 centimetru diametrā).

9. Laikposmā no 15. aprīļa līdz 1. septembrim svaigās (neapžuvušās) skujkoku ciršanas atliekas krauj kaudzēs šķeldošanai ne tuvāk par 10 metriem no tādām mežaudzēm, kurās egles sastāva koeficients mežaudzes formulā ir vismaz astoņi un vecums ir ne mazāk kā 50 gadu, ja vien starp krautuvi un mežaudzi neatrodas ceļš vai grāvis.

10. Kopšanas cirtes un sanitārās cirtes cirsmā, pievedot vai treilējot kokmateriālus, par 20 centimetriem dziļāku risu kopgarums nedrīkst pārsniegt 100 metru uz hektāru.

11. Ceļos bez mākslīgā seguma, meža stigās un meža meliorācijas grāvju atbērtnēs izlīdzina risas, kas dziļākas par 25 centimetriem, ievērojot šādus nosacījumus:

11.1. laikposmā no 1. septembra līdz 1. aprīlim izveidojušās risas izlīdzina līdz 15. maijam. Ja laikapstākļu dēļ ceļu pārvaldītājs tā pārziņā esošajos ceļos ir noteicis pārvietošanās ierobežojumus vai risas nav iespējams tehniski izlīdzināt meža ceļa stāvokļa dēļ, tās izlīdzina divu nedēļu laikā pēc ierobežojumu atcelšanas vai pēc meža ceļa tehniskā stāvokļa uzlabošanās, bet ne vēlāk kā līdz 1. jūlijam;

11.2. pārējā laikā izveidojušās risas izlīdzina divu mēnešu laikā pēc kokmateriālu aizvešanas no pagaidu uzglabāšanas vietas.

12. Laikposmā no 1. jūnija līdz 1. septembrim skujkoku kokmateriālus pastāvīgās uzglabāšanas vietās aizliegts glabāt tuvāk par 500 metriem no skujkoku mežaudzēm ilgāk par vienu mēnesi, ja tie nav aizsargāti pret stumbra kaitēkļiem.

III. Meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās mežā

13. Valsts meža dienesta ģenerāldirektors izveido ekspertu darba grupu, kas izvērtē:

13.1. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" (turpmāk – institūts "Silava") mežsaimniecības biotisko riska faktoru monitoringa informāciju vai informāciju par konstatēto straujas meža kaitēkļu vai slimību savairošanās risku;

13.2. Valsts meža dienesta informāciju par izsniegtajiem sanitārajiem atzinumiem.

14. Valsts meža dienesta ģenerāldirektora izveidotā ekspertu darba grupa, pamatojoties uz šo noteikumu 13. punktā minēto izvērtējumu, rosina noteikt: 

14.1. meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situāciju;

14.2. teritoriju, kurā nosakāma meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situācija;

14.3. meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās ierobežošanas pasākumus, izvērtējot arī to atbilstību īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, mikroliegumu, īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības mērķim un regulējumam un apdraudējumu mežam ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem;

14.4. nepieciešamību Valsts meža dienestam nodrošināt augu aizsardzības līdzekļu iegādi un lietošanu; 

14.5. laikposmu, uz kuru nosakāma meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situācija.

15. Ekspertu darba grupu pārstāv entomologi, fitopatologi un institūta "Silava", Latvijas Universitātes, Valsts augu aizsardzības dienesta, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži", Latvijas Meža īpašnieku biedrības, Latvijas Kokrūpniecības federācijas, Dabas aizsardzības pārvaldes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Zemkopības ministrijas meža nozares eksperti. Ja nepieciešams, Valsts meža dienests pieaicina arī citus attiecīgās jomas ekspertus.

16. Ekspertu darba grupas nolikumu apstiprina Valsts meža dienesta ģenerāldirektors.

17. Valsts meža dienesta ģenerāldirektors ekspertu darba grupu sasauc pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā mēneša laikā pēc institūta "Silava" mežsaimniecības biotisko riska faktoru monitoringa rezultātu saņemšanas.

18. Valsts meža dienesta ģenerāldirektors, pamatojoties uz šo noteikumu 14. punktu, pieņem lēmumu par meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situācijas noteikšanu. Lēmumā nosaka tā darbības teritoriju (visā valstī, administratīvajā teritorijā vai administratīvās teritorijas daļā), meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās ierobežošanas pasākumus un lēmuma darbības termiņu. Lēmumu par egļu astoņzobu mizgrauža (Ips typographus) masveida savairošanās situāciju Valsts meža dienesta ģenerāldirektors pieņem līdz kārtējā gada 31. janvārim.

19. Lēmumu par meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situāciju Valsts meža dienesta ģenerāldirektors atceļ pirms noteiktā termiņa, ja saskaņā ar institūta "Silava" mežsaimniecības biotisko riska faktoru monitoringa rezultātiem meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās ir ierobežota un novērsta. Lēmumu par meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situācijas atcelšanu Valsts meža dienests paziņo ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

IV. Meža sanitārā stāvokļa prasību ievērošanas kontrole

20. Valsts meža dienests izvērtē iespējamo risku un, ja nepieciešams, apseko mežaudzi, lai izvērtētu meža sanitāro stāvokli, ja:

20.1. Valsts meža dienesta darbinieks ir konstatējis meža kaitēkļu vai slimību bojātu mežaudzi;

20.2. no meža īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai citas personas ir saņemta informācija par meža kaitēkļu vai slimību izraisītiem bojājumiem;

20.3. no Valsts augu aizsardzības dienesta ir saņemta informācija par meža kaitēkļu vai slimību izraisītiem bojājumiem;

20.4. no meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja ir saņemts iesniegums mežaudzes nociršanai sanitārajā cirtē atbilstoši Meža likuma 11. pantam.

21. Apsekojot mežaudzi, Valsts meža dienests nosaka bojājuma iemeslu, apjomu, bojāto platību un, ja nepieciešams, mežaudzes šķērslaukumu un sagatavo:

21.1. informāciju par mežaudzes apsekošanu;

21.2. Valsts meža dienesta sanitāro atzinumu, ja:

21.2.1. mežaudzes augtspējīgo koku šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu;

21.2.2. tas nepieciešams sanitārajai cirtei īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos saskaņā ar to aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.

22. Valsts meža dienests apkopo informāciju par mežaudžu apsekošanu un Valsts meža dienesta izsniegtajiem sanitārajiem atzinumiem un apkopoto informāciju katru gadu līdz 1. martam iesniedz Zemkopības ministrijā.

V. Noslēguma jautājums

23. Noteikumi stājas spēkā 2023. gada 1. jūlijā.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs ‒
iekšlietu ministrs M. Kučinskis