Ministru kabineta noteikumi Nr. 350

Rīgā 2023. gada 27. jūnijā (prot. Nr. 34 50. §)

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.4. pasākuma "Viedās pašvaldības" īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu
2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma
19. panta 6. un 13. punktu 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka: 

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1. prioritārā virziena "Reģionu līdzsvarota attīstība" 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" (turpmāk – specifiskais atbalsta mērķis) 5.1.1.4. pasākumu "Viedās pašvaldības" (turpmāk – pasākums); 

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākumam plānoto un pieejamo kopējo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu; 

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un projekta sadarbības partnerim (ja attiecināms); 

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus; 

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību. 

2. Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. 

3. Pasākumā piemērota teritoriālā pieeja, veicot ieguldījumus pilsētu funkcionālajās teritorijās, kas noteiktas plānošanas reģionu attīstības programmās.  

4. Pasākuma ietvaros tiek atbalstīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kā par reģionālās attīstības politiku atbildīgās nozares ministrijas saskaņotie plānošanas reģionu attīstības programmās paredzētie projekti, kurus īsteno pilsētu funkcionālajās teritorijās.

5. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā par reģionālās attīstības politiku atbildīgā nozares ministrija sniedz sadarbības iestādei informāciju par plānošanas reģionu attīstības programmās paredzētajiem projektiem, kas saņēmuši pozitīvu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu. Pēc informācijas saņemšanas sadarbības iestāde izsludina ierobežotu projektu iesniegumu atlasi un nosūta uzaicinājumu plānošanas reģionu attīstības programmās paredzēto projektu iesniedzējiem iesniegt projektu iesniegumus.

6. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde). 

7. Projektu īsteno Latvijas Republikas teritorijā. 

II. Pasākuma mērķis

8. Pasākuma mērķis ir veicināt viedo pašvaldību attīstību, ieviešot viedus risinājumus pašvaldību autonomo funkciju un no tām izrietošu pārvaldes uzdevumu izpildes nodrošināšanā.

9. Viedā pašvaldība šo noteikumu izpratnē ir Latvijas Republikas pašvaldība, kas īsteno stratēģisku pasākumu kopumu savu autonomo funkciju veikšanai un tajos paredzēto pakalpojumu efektivitātes palielināšanai, ilgtspējas uzlabošanai un ekonomiskās attīstības veicināšanai, uzlabojot sabiedrības informētību un veicinot pašvaldības teritorijā dzīvojošo un strādājošo personu labklājību, izmantojot viedos risinājumus, tai skaitā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

10. Viedais risinājums šo noteikumu izpratnē ir inovatīvs risinājums vai tehnoloģija jeb procesa, pakalpojuma vai produkta inovācija, kas uzlabo pašvaldības sniegto pakalpojumu efektivitāti un par kuru ir saņemts Latvijas Zinātnes padomes zinātniskās ekspertīzes atzinums, ka projektā paredzētais risinājums ir vērtējams kā Latvijas mēroga inovācija.

11. Šo noteikumu 10. punktā minētais viedais risinājums:

11.1. līdz 2023. gada 1. janvārim nav ieviests vai piemērots autonomo funkciju un no tām izrietošu pārvaldes uzdevumu vai pakalpojumu izpildes jomā tās Latvijas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kura ir projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms);

11.2. pilotprojekta veidā var būt ieviests citā Latvijas pašvaldībā, kas nav projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms).

12. Pasākuma mērķgrupa ir Latvijas pašvaldības un iedzīvotāji, kuri izmanto pašvaldību sniegtos pakalpojumus. 

13. Pasākumu īsteno līdz 2029. gada 31. decembrim, sasniedzot šādus pasākuma rādītājus: 

13.1. nacionālais iznākuma rādītājs – attīstīti vismaz pieci viedi risinājumi pašvaldību autonomo funkciju īstenošanā un pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanā; 

13.2. nacionālais rezultāta rādītājs – vismaz piecās pašvaldībās par vismaz 10 procentiem samazinātas pakalpojuma izmaksas uz vienu klientu (euro) vai enerģijas patēriņš (megavatstundās), vai laika patēriņš (stundās).  

14. Šo noteikumu 13. punktā minētie rādītāji ir uzskatāmi par sasniegtiem, ja to vērtības radušās ne vēlāk kā otrajā kalendāra gadā pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas, nepārsniedzot šo noteikumu 13. punktā minēto termiņu. 

15. Šo noteikumu 13. punktā noteikto rādītāju vērtības sasniegšanas progresu uzrauga atbildīgā iestāde un sadarbības iestāde. Ja finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) projekta rādītāja vērtību sasniedz, sadarbības iestāde turpmāko projekta rezultāta rādītāja izpildes kontroli neveic. 

16. Šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minētais nacionālais iznākuma rādītājs ir sasniegts, ja projektu īstenošanas rezultātā vismaz piecās pašvaldībās ieviests vismaz viens šo noteikumu 10. punktā minētais viedais risinājums. 

17. Šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minētais nacionālais rezultāta rādītājs ir sasniegts, ja viedā risinājuma attīstīšanas rezultātā vismaz piecās pašvaldībās par vismaz 10 procentiem samazinātas finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) pakalpojuma izmaksas uz vienu klientu (euro) vai enerģijas patēriņš (megavatstundās), vai laika patēriņš (stundās) projekta īstenošanas jomā, salīdzinot ar kalendāra gada vērtību vai vidējo vērtību līdz trim gadiem ilgā laikposmā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas. Rādītāja vērtība ir attiecināma, ja tā radusies ne vēlāk kā otrajā kalendāra gadā pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas, nepārsniedzot šo noteikumu 13. punktā minēto termiņu.

18. Projekta iesniedzējs projektā plāno šo noteikumu 13.1. un 13.2. apakšpunktā minēto rādītāju sasniegšanu, paredzot, ka projekta ietvaros tiek radīts vismaz viens viedais risinājums vismaz vienas pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai un no šīs funkcijas izrietoša vismaz viena pārvaldes uzdevuma izpildei, nodrošinot, ka pakalpojuma izmaksas uz vienu klientu (euro) vai enerģijas patēriņš (megavatstundās), vai laika patēriņš (stundās) tiek samazināts par vismaz 10 procentiem. Ja projekta iesniedzējs projekta īstenošanā piesaista vienu vai vairākus sadarbības partnerus, tad pakalpojuma izmaksu samazinājumu uz vienu klientu (euro) vai enerģijas patēriņa (megavatstundās) samazinājumu, vai laika patēriņa (stundās) samazinājumu projekta īstenošanas jomā plāno par vismaz 10 procentiem katram no šo noteikumu 27.1., 27.2. un 27.4. apakšpunktā minētajiem sadarbības partneriem.

III. Pasākumam pieejamais finansējums 

19. Pasākumam plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir ne mazāks kā 18 270 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 15 529 500 euro un nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums) – ne mazāks kā 2 740 500 euro.  

20. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu pasākuma ietvaros piešķir granta veidā.   

21. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums projektā nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. 

22. Projekta minimālais kopējais attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 200 000 euro (ieskaitot), un projektam pieejamais maksimālais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 3 105 900 euro. 

23. Katra plānošanas reģiona teritorijai ierobežotas projektu iesniegumu atlases sākumā pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nepārsniedz 3 105 900 euro. 

24. Līdz 2024. gada 31. decembrim neizmantoto katra plānošanas reģiona teritorijai pieejamo ierobežotas projektu iesniegumu atlases finansējumu un finansējumu, kas atbrīvojies projektu īstenošanas rezultātā, prioritāri novirza plānošanas reģionam ar mazāko reģionālo iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju (pēc aktuālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem par pēdējo kalendāra gadu). 

25. Pasākuma ietvaros netiek paredzēts valsts atbalsts komercdarbībai, un sadarbība ar komersantiem tiek veidota tikai nacionālajos normatīvajos aktos publiskā iepirkuma jomā noteiktajā kārtībā.

IV. Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim un pasākuma īstenošanas nosacījumi

26. Projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas un civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ir finansējuma saņēmējs, pasākuma ietvaros ir pašvaldība, pašvaldības izveidota iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība.

27. Projekta iesniedzējs, slēdzot rakstisku sadarbības līgumu, kurā noteikti pušu pienākumi, tiesības un atbildība projekta mērķa un rādītāju sasniegšanā, par sadarbības partneri var piesaistīt:  

27.1. pašvaldību; 

27.2. pašvaldības izveidotu iestādi; 

27.3. plānošanas reģionu; 

27.4. pašvaldības kapitālsabiedrību.

28. Ja projekta iesniedzējs projekta īstenošanā piesaista vienu vai vairākus sadarbības partnerus, projekta iesniegumā pamato projekta ietvaros plānotās partnerības nepieciešamību. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) slēdz sadarbības līgumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

29. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) projekta ietvaros attīsta šo noteikumu 10. punktā minēto viedo risinājumu, ja nepieciešams, veicot inovatīvu risinājumu iepirkumu normatīvajos aktos publisko iepirkumu jomā noteiktajā kārtībā, un tas ir pamatots projekta iesniegumā.

30. Ja projektā plānots izveidot vai attīstīt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu, projekta iesniedzējs nodrošina, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājuma izveidošana vai attīstība atbilst normatīvajiem aktiem par valsts informācijas sistēmu vai institūcijas informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstību un likvidēšanu, kā arī valsts informācijas sistēmu vai institūcijas informācijas sistēmu vispārējām tehniskajām un drošības prasībām.

31. Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši šajos noteikumos un projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, tai skaitā apliecina projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) interešu konflikta neesību. 

32. Projekta iesniegumā norāda pašvaldības un šo noteikumu 27.1., 27.2. un 27.4. apakšpunktā minēto sadarbības partneru (ja attiecināms) sniegto pakalpojumu izmaksu samazinājumu uz vienu klientu (euro) vai enerģijas patēriņa (megavatstundās) samazinājumu, vai laika patēriņa (stundās) samazinājumu, ko paredzēts sasniegt projekta īstenošanas rezultātā. Projekta iesniegumam pielikumā pievieno samazinājumu pamatojošus dokumentus un aprēķinu. 

V. Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi

33. Projektā iekļauj atbalstāmās darbības, kas sekmē šo noteikumu 8. punktā minētā mērķa un šo noteikumu 13.1. un 13.2. apakšpunktā ​​​​​​​noteikto rādītāju sasniegšanu: 

33.1. viedā risinājuma attīstīšana un ieviešana pašvaldības autonomo funkciju un no tām izrietošo pārvaldes uzdevumu izpildē; 

33.2. viedā risinājuma ieviešanai nepieciešamās infrastruktūras attīstīšana; 

33.3. publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu; 

33.4. projekta vadības nodrošināšana. 

34. Projekta ietvaros atbalsta darbības, kas minētas šo noteikumu 33. punktā, ietverot investīcijas publiskajā infrastruktūrā, kas ir finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) īpašumā vai valdījumā, un vienlaikus sekmē šo noteikumu 8. punktā minētā mērķa sasniegšanu. 

35. Projektā neiekļauj darbības, kas nav vērstas uz šo noteikumu 8. punktā noteiktā mērķa sasniegšanu. 

36. Pasākuma ietvaros ir attiecināmas šādas projekta tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma: 

36.1. projektu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, tai skaitā: 

36.1.1. būvprojekta, būvniecības ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāva, apliecinājuma kartes, paziņojuma par būvniecību vai paskaidrojuma raksta izstrāde projektā paredzētajām darbībām; 

36.1.2. ekspertīzes un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas vai būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei; 

36.1.3. autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas;

36.1.4. ietekmes uz vidi izvērtējuma izmaksas (ja attiecināms); 

36.1.5. vides pieejamības konsultāciju izmaksas;

36.1.6. Latvijas Zinātnes padomes zinātniskās ekspertīzes izmaksas;

36.1.7. energosertifikācijas un energoaudita izmaksas;

36.1.8. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu projektējuma izstrādes un ieviešanas autoruzraudzības izmaksas;

36.2. viedā risinājuma iegādes vai attīstīšanas un uzstādīšanas, tai skaitā ieregulēšanas un testēšanas, izmaksas;  

36.3. instrumentu, iekārtu un to aprīkojuma iegādes, piegādes, uzstādīšanas vai nomas izmaksas, ievērojot saimnieciskā izdevīguma principu, ciktāl tās nepieciešamas viedā risinājuma uzstādīšanai un ieviešanai produktīvajā darbībā; 

36.4. datorprogrammu licenču iegādes vai tehniskās nomas izmaksas, ievērojot saimnieciskā izdevīguma principu, ciktāl tās nepieciešamas viedā risinājuma uzstādīšanai un ieviešanai produktīvajā darbībā; 

36.5. materiālu (piemēram, fizikālie, bioloģiskie, ķīmiskie un citi materiāli) iegādes un piegādes izmaksas, ciktāl tās nepieciešamas viedā risinājuma uzstādīšanai un ieviešanai produktīvajā darbībā; 

36.6. viedā risinājuma ieviešanai produktīvajā darbībā nepieciešamās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju preču un pakalpojumu iegādes izmaksas, nepārsniedzot 50 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām: 

36.6.1. digitalizācijas un informācijas pārvaldības pakalpojumu iegādes izmaksas; 

36.6.2. analogo datu digitalizācijas un datu importa un migrācijas izmaksas;  

36.6.3. sērijveida programmatūras un informācijas sistēmas iegādes, izstrādes, uzstādīšanas, konfigurācijas un uzturēšanas atbalsta atjauninājumu izmaksas licenču vai programmatūras darbības periodā, kas nepārsniedz piecus gadus; 

36.6.4. informācijas sistēmas lietotāju apmācību izmaksas, ciktāl tās attiecināmas uz viedā risinājuma ieviešanu produktīvajā darbībā un tā darbības nodrošināšanu;

36.7. būvniecības izmaksas, ciktāl tās saistītas ar šo noteikumu 33.1. apakšpunktā minētā viedā risinājuma attīstīšanu vai nepieciešamas viedā risinājuma ieviešanai produktīvajā darbībā, tai skaitā:

36.7.1. būvmateriālu izmaksas; 

36.7.2. būvniecības pakalpojumu izmaksas; 

36.7.3. būvobjekta nodošanas ekspluatācijā izmaksas; 

36.8. ar projekta darbībām tieši saistīto informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas;

36.9. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 55. panta 1. punktu plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot vienoto izmaksu likmi 10 procentu apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās personāla izmaksas.

37. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas ir finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla administratīvās izmaksas, un tās plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 36.9. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām personāla atlīdzības izmaksām. 

38. Neparedzētie izdevumi nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, un tos izmanto, lai nodrošinātu projekta īstenošanu.

39. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir uzskatāmi par attiecināmām izmaksām saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem.

40. Izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav attiecināmās izmaksas, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) sedz no saviem līdzekļiem vai cita piesaistīta finansējuma, kas nav Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums. 

41. Projekta īstenošanas gaitā radušos sadārdzinājumu finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) sedz no saviem līdzekļiem. 

42. Pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas no 2023. gada 1. janvāra, izņemot šo noteikumu 36.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2021. gada 1. janvāra. 

43. Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu un izvērtējot plānotā avansa apmēru, tā pamatojumu un finansējuma saņēmēja spēju to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros (finansējuma saņēmējam ir pabeigts iepirkums), var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma.

VI. Specifiskā atbalsta īstenošanas nosacījumi

44. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar noslēgto civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz šo noteikumu 13. punktā noteiktajam termiņam. 

45. Finansējuma saņēmējs: 

45.1. nodrošina, ka projekta pabeigšanas brīdī projekta ietvaros izstrādātais viedais risinājums ir ieviests produktīvajā darbībā atbilstoši apstiprinātajam projekta iesniegumam; 

45.2. uzkrāj datus par projekta ietekmi uz šo noteikumu 13. punktā minēto rādītāju sasniegtajām vērtībām, tai skaitā par ieviesto viedo risinājumu skaitu un izmaksu samazinājumu uz vienu klientu vai enerģijas patēriņa samazinājumu, vai laika patēriņa samazinājumu projekta īstenošanas jomā;

45.3. ievēro horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu rādītājiem, tai skaitā:

45.3.1. konsultatīva rakstura pasākumu skaits par būvētās vides, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju piekļūstamību personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem;

45.3.2. objektu skaits, kuros Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas piekļūstamība;

45.3.3. digitālo pakalpojumu vai programmu skaits, kur veikta informācijas pielāgošana specifisko lietotāju grupām (personām ar redzes, dzirdes un garīga rakstura traucējumiem);

45.3.4. tīmekļvietnēs un mobilajās ierīcēs pieejamu pakalpojumu skaits, tostarp mobilās lietotnes, kas atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām un uzlabo piekļuvi transporta infrastruktūrai un pakalpojumiem;

45.3.5. veikto vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējumu skaits atbilstoši Labklājības ministrijas izstrādātajai metodikai;

45.4. uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu (ja attiecināms) un ievēro šādus principus:

45.4.1. klimatdrošināšana;  

45.4.2. nenodarīt būtisku kaitējumu;

45.4.3. energoefektivitāte pirmajā vietā;

45.5. sniedz sadarbības iestādei informāciju par šo noteikumu 45.3. un 45.4. apakšpunktā ​minētajiem horizontālo principu rādītājiem (ja attiecināms) vienlaikus ar informāciju par šo noteikumu 13.1. un 13.2. apakšpunktā minēto rādītāju vērtību sasniegšanu;  

45.6. nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. panta prasībām.  

46. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka pasākuma ietvaros plānotais atbalsts nepārklājas ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem. 

47. Finansējuma saņēmējs ne retāk kā reizi sešos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu.

48. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām. 

49. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) publiskos iepirkumus projekta ietvaros veic saskaņā ar publisko iepirkumu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) nodrošina vides prasību integrāciju preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos – zaļais publiskais iepirkums – un vides un informācijas pieejamību – sociāli atbildīgs publiskais iepirkums.

50. Pasākuma ietvaros ieguldījumus infrastruktūrā var veikt: 

50.1. finansējuma saņēmēja īpašumā vai valdījumā esošajā objektā; 

50.2. šo noteikumu 27. punktā minētā sadarbības partnera īpašumā vai valdījumā esošajā objektā; 

50.3. publiskas personas īpašumā, ja īpašuma valdījuma tiesības projekta iesniedzējs ir ieguvis uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem no projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam. 

51. Intelektuālā īpašuma tiesības uz šo noteikumu 10. punktā minēto viedo risinājumu pieder finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms), un to nosaka sadarbības līgumā, tehniskajā specifikācijā un iepirkuma līgumā.

52. Pasākuma ietvaros netiek atbalstītas projekta darbības, kurām atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai uzraudzības periodā pēc tā pabeigšanas kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējs no privātā finansējuma atmaksā sadarbības iestādei visu nelikumīgi saņemto atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.   

53. Finansējuma saņēmējs glabā projekta dokumentāciju un nodrošina tai pieejamību visā projekta īstenošanas laikā un uzraudzības periodā, kas nepārsniedz piecus gadus pēc pēdējā noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam. 

54. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā uzkrāj datus un sniedz informāciju par pakalpojuma izmaksu samazinājumu uz vienu klientu (euro) vai enerģijas patēriņa (megavatstundās) samazinājumu, vai laika patēriņa (stundās) samazinājumu projekta īstenošanas jomā pēc viedā risinājuma ieviešanas.

55. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina: 

55.1. projekta ietvaros iegādāto vai attīstīto viedo risinājumu izmantošanu tikai pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai un pārvaldes uzdevumu izpildei; 

55.2. sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas; 

55.3. sasniegto rezultātu uzturēšanu un nepieciešamos līdzekļus rezultātu uzturēšanai vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas. 

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs M. Sprindžuks