Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Turpinām 16. marta sēdes darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanu.

Likumprojekts "Par privatizācijas sertifikātiem". Mēs iesākām izskatīt to pagājušajā sēdē, un šodien jāsāk izskatīt 5. panta 3. punkts. Referents Raimonds Jonītis — Tautsaimniecības komisijas vārdā. Lūdzu!

R.Jonītis (LC). Labrīt! Tas ir dokuments nr. 247, 9. lapaspuse. Par 5. panta 3. punktu. Te ir tikai tīri redakcionālas dabas labojums, vairs netiek nosaukts konkrēts likums par politiski represētās personas statusa noteikšanu, jo mums darba apritē ir cits likums jau. Un es aicinu akceptēt komisijas atbalstīto redakciju, kas tikai tīri redakcionāli nosauc šo likumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums — 6. panta sestā daļa, 11. lapaspusē. Trīs tīri redakcionālas dabas labojumi. Iesniedzis deputāts Jonītis. Komisija tos visus atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai pret šiem redakcionālajiem labojumiem deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. 7. pantā ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputāta Jonīša priekšlikumi, ka sertifikāti politiski represētajām personām... Abi šie priekšlikumi ir tīri redakcionāli — vienā tiek nomainīts likuma konkrētais nosaukums, otrs ir tīri redakcionāls. Es aicinu atbalstīt, komisija atbalstīja abus.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem, kuri iesnieguši savus priekšlikumus, nav iebilžu pret šo redakciju? Nav. Vai citiem deputātiem ir kādi iebildumi? Arī nav. Pieņemts. Tālāk!

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums — par 8. panta otro daļu. Frakcija "Tēvzemei un brīvībai"... Praktiski arī te ir tas pats, ko mēs iepriekš jau esam atbalstījuši, — konkrētais likuma nosaukums ir aizvietots ar vārdiem "likumā paredzētajā kārtībā".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iesniedzējiem nav iebilžu pret šo redakciju? Nav. Arī deputātiem citiem nav? Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

R.Jonītis. Par 8. panta ceturto daļu ir divi priekšlikumi — viens Juridiskā biroja un viens deputāta Jonīša priekšlikums, lai sakārtotu šo pantu un paredzētu, kā ir mantojams. Tautsaimniecības komisija izskatīja šos abus divus priekšlikumus, abus divus ir arī atbalstījusi un izteikusi nedaudz mainītā redakcijā, kas ir redzama trešajā ailītē. Es aicinu atbalstīt komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. 9. pants — "Sertifikāti īpašuma kompensācijai" — ir tikai... nē, es atvainojos!... Pirmais priekšlikums ir nodaļas virsrakstu izteikt sekojošā redakcijā. Tas ir redakcionāls, lai visur visā likuma tekstā panāktu vienotu šo nosaukumu, tātad turpmāk tos saukt "īpašuma kompensācijas sertifikāti". Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu? Pieņemts.

R.Jonītis. Un arī 9. panta virsrakstā, par cik mēs nupat pieņēmām nodaļas virsrakstu, arī ir tikai vārdu maiņa.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir deputātes Seiles priekšlikums, kurš piedāvāja arī par karadarbības rezultātā zaudētajiem īpašumiem piešķirt sertifikātus. Tautsaimniecības komisija to izskatīja un nevarēja atbalstīt tā iemesla dēļ, ka Latvijas Republika nevarētu nest nekādu īpašu papildu atbildību par tiem postījumiem, kas nodarīti kara laikā.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Atklājam debates par šo priekšlikumu.

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Centrālā zemes komisija ir saņēmusi ļoti daudz vēstuļu ar jautājumiem, kāpēc, ja manu māju nodedzināja kara laikā, par to nevar saņemt atlīdzību, bet, ja nojauc meliorācijas periodā, kad darbojās kolhozi, par to var saņemt atlīdzību. Šādu īpašumu nav pārāk daudz. Es jau dzirdēju, ka Endziņa kungs iebilst — vai par visu Jelgavu dosim kompensāciju? Šādos gadījumos var arī, protams, citādā veidā pieprasīt to kompensāciju. Es domāju, ka to tālāk varētu regulēt Ministru kabineta noteikumi, kuros gadījumos — vismaz par individuālajām lauku mājām — šādu kompensāciju vajadzētu saņemt, un tas būtu tikai taisnīgi. Nežēlosim šos sertifikātus, kuriem jau tā ir pārāk mazs pielietojums un kurus mēs dalām pa labi un pa kreisi. Kāpēc mēs nevaram par mājīpašumiem, kas gājuši bojā kara laikā, izsniegt šos papīrīšus, kurus sauc par sertifikātiem? Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC). Kolēģi, tā nu ir gadījies, ka man parasti ir Seiles kundzei jāoponē un tas ir jādara tādēļ, ka šeit taisnīguma nav nekāda. Redziet, ar tām kolhozu lietām... Tur vainīga bija tā valsts vara, kas Latvijā tobrīd pastāvēja, lai nu kāda, bet tā bija Latvija. Par valsts grēkiem valstij jāatbild, bet nedz Valmieru, nedz Jelgavu Latvija nenopostīja. Tās bija citas valstis, citu valstu bruņotie spēki, kas to izdarīja, un mums par viņu grēkiem nav jāmaksā. Ne es jūtos par to atbildīgs, ne arī jūs, Seiles kundze, un es domāju, ka nevajadzētu mums savus nodokļus ieguldīt šādu zaudējumu kompensācijā. Jūs zināt, ka katram noziedzniekam jāatbild par viņa izdarīto, un nevar prasīt no upura, lai viņš segtu cita pāridarītāja grēkus. Es aicinu šo priekšlikumu noraidīt, jo tā apmierināšana nebūtu taisnīga pret mums, pret latviešu tautu.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu, jums vārds!

O.Grīgs (LZS). Labrīt Prezidij, priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Es savukārt oponēšu manam kolēģim Līgotņa kungam. Ja viņš uzskata, ka par pēckara laikā sagrautajām mājām ir vainīga tā vara, kāda nu bija, tad vainīgumu nosaka tiesa, bet tiesa diemžēl nav bijusi vēl. Jums kā juristam to vajadzēja zināt. Bet es šeit pilnīgi pievienojos Seiles kundzei, ka par sagrautajām pilsētām vācu vai krievu bombardēšanas vai spridzināšanas rezultātā... Bet attiecībā uz laukiem tiešām varētu kompensēt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Un es domāju, ka laukos tik tiešām nav tik daudz to īpašumu, ka par tiem nevarētu kompensēt ar sertifikātiem. Tā ka es pievienojos Seiles kundzes izteiktajai domai.

Sēdes vadītājs. Aija Poča, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Poča (LC). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Mani viens moments tikko kā minētajos deputātes Seiles un Oskara Grīga argumentos pārsteidz. Vai mēs tiešām dalīsim Latvijas iedzīvotājus pilsētu un lauku iedzīvotājos? Lauku iedzīvotājiem mēs dosim par nopostītajām mājām... Kā šeit teica, nav tik daudz šo lauku māju... Pilsētas arī cieta. Padomāsim par to!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas runāt?

R.Jonītis. Jā, es tiešām varbūt vēlreiz vērstu Saeimas uzmanību uz to. Mēs šajā jaunajā likuma redakcijā esam jau mainījuši arī nedaudz pantu par represijām. Mēs nevaram uzskatīt, ka Latvija būtu atbildīga par citu valstu veiktajām represijām pret citu valstu pilsoņiem... Par citu valstu represijām mēs sertifikātus vairs nedodam. Tieši tāpat mēs nevarētu atbildēt ne par PSRS, ne arī par Vācijas nodarītajiem kara postījumiem, jo šie postījumi ir nodarīti visiem un viņu atmaksāšana ar sertifikātiem... Skaidrs, ka mani pārsteidza Seiles kundzes arguments, ka mēs viņus dalām pa labi un pa kreisi, un, ja mēs sāksim dalīt vēl vairāk klāt, tad viņu segums un viņu vērtība palielināsies. Tas ir pilnīgi pretēji. Es aicinu noraidīt to.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātes Seiles priekšlikumu izteikt 9.panta 1.punkta sākumu šādi: "Sertifikātus par nacionalizētajiem un karadarbības rezultātā no 1940. līdz 1945.gadam zaudētajiem..." un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 32, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk!

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums — 9.panta otrajā daļā ir tīri redakcionāls labojums. Vārdu "izmaksāt" aizvietot ar vārdu "sniegt".

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir par 9.panta trešo daļu. Deputāta Jonīša priekšlikums. Tas praktiski tikai ir mainījis redakciju, un šajā gadījumā ir daudz precīzāk visur lietots jau pašreiz pieņemtais termins "īpašuma kompensācijas sertifikāti", kā arī tiek atrunāts, kā tie ir atzīmējami sertifikātu grāmatiņās. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Paldies, pieņemts!

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir par 11.panta otro daļu. Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu izteikt 11.panta otro daļu jaunā redakcijā. Un komisija to izskatījusi un atzinusi, ka tas pēc būtības atbilst šī likuma nostādnēm un ka jebkurā gadījumā mēs jau iepriekš bijām paredzējuši, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, aicina atbalstīt šo Juridiskā biroja ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem?

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums — 12.panta trešās daļas pēdējais teikums ir mainīts tīri redakcionāli. Atkal tiek lietots šis termins "īpašuma kompensācijas sertifikāti". Tā ir vienīgā atšķirība no iepriekšējā teksta.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu? Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir 13.panta otrajā daļā. Tieši tāds pats redakcionālas dabas labojums... Vārdi "īpašuma kompensācijas sertifikāti".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir 14.pantā – "Kompensācija par politiski represētajām personām atņemto mantu". Šeit ir vairāki priekšlikumi. Pirmais ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums svītrot pirmās daļas palīgteikumu. Tautsaimniecības komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums pirmajā daļā ir tīri redakcionālas dabas. Tātad ir atkal lietoti šie vārdi "īpašuma kompensācijas sertifikāti". Es aicinu arī šeit atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu?

R.Jonītis. Tieši tāds pats redakcionālas dabas labojums ir 14. panta otrajā daļā. Es aicinu arī šo atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu? Tālāk!

R.Jonītis. 14.panta trešās daļas pēdējā teikumā atkal tiek lietoti šie paši vārdi "īpašuma kompensācijas sertifikāti". Un es aicinu arī šeit atbalstīt šo maiņu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

R.Jonītis. Juridiskais birojs iesaka 14.1. pantu numurēt kā pamatpantu, un komisija uzskatīja, ka tas ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikums šī panta otrās daļas pirmo teikumu izteikt jaunā redakcijā. Komisija aicina atbalstīt šeit priekšlikumu par to, kas pieņem lēmumu par īpašuma kompensācijas sertifikātu lietojumu.

Otru priekšlikumu par šo 2.punktu iesniedzis Ministru kabinets, un ir arī papildus zemkopības ministra priekšlikums izslēgt šī 2.punkta pēdējo teikumu. Komisijas slēdziens bija neatbalstīt, bet izteikt punktu jaunā redakcijā, kas redzama trešajā ailītē.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Atklājam debates par šo priekšlikumu.

G.Bērziņš (LZS). Šis 14.1. pants, kas tagad jau ir iekļauts 14.pantā, tika pieņemts 1994.gadā, un pārejas noteikumos tika noteikts, ka līdz 1994.gada 1.jūlijam jāizstrādā kārtība, kādā izmaksājama šī kompensācija. Ministru kabinets 81.panta kārtībā pieņēma šo likumu un pārejas noteikumus izsvītroja. Diemžēl toreiz, kad notika debates Saeimā par 81.panta kārtībā pieņemto noteikumu atzīšanu, tikai ar 2 balsu pārsvaru guva virsroku šis Ministru kabineta variants, kaut gan te ir acīm redzams Satversmes pārkāpums, jo tika izslēgts tas, kas tika pieņemts šīs Saeimas laikā pārejas noteikumos, kuri noteica termiņus. Un termiņš tātad bija 1994.gada 1.jūlijs. Līdz šim brīdim šie noteikumi nav pieņemti, un šeit ir viens galvenais iemesls. Noteikumus, kā šeit ir uzdots, Zemkopības ministrija izstrādājusi sen un iesniegusi Ministru kabinetam, bet sakarā ar to, ka nav skaidri finansēšanas avoti un naudu nevienam negribas dot, – summa kopumā ir apmēram miljons latu, protams, pastāv vairākas finansēšanas iespējas, bet neviens no līdzekļu avotiem šo naudu negrib šim mērķim piešķirt – šis pants tā arī līdz šim nav īstenots. Kad Saeima balsoja par budžetu, bija Zemnieku savienības priekšlikums atbilstoši spēkā esošajam likumam paradzēt šo summu, pie tam jau šis pants nenosaka, ka uzreiz tas miljons jāsamaksā. Jāsāk ir varbūt aprēķināt, un varētu kādu daļu maksāt šogad, bet citu — pēc tam. Saeima noraidīja šo priekšlikumu, manuprāt, nepamatoti, jo tas tomēr pamatojās uz likumu par sertifikātiem.

Pie kā tas ir novedis? Šobrīd situācija ir ļoti nopietna, varētu teikt, pat traģiska. Šajās zinātniskajās saimniecībās, kur palikusi šī valsts daļa, pārveides process ir principā visu šo laiku apstājies, jo likumā ir rakstīta šī naudas kompensācija. Atklāti sakot, tanī laikā, kad viņu rakstīja iekšā, es personīgi biju tam pretī tikai viena apstākļa dēļ — mēs varbūt vienkārši mānām cilvēkus un nespēsim to īstenot. Bet, ja jau Saeima lēma, likumdevējs lēma, tad tomēr likums ir jāīsteno. Protams, tagad situācija ir ļoti kutelīga. Jautājums ir, kas risinās šīs problēmas, kuras ir radušās šajās zinātniskajās saimniecībās, ja praktiski šobrīd šis process ir iegājis strupceļā un no šī strupceļa izejas tikpat kā nav. Tāpēc varbūt es, šo pantu apspriežot, gribētu dzirdēt zemkopības ministra, Ministru prezidenta vai finansu ministra, vai ekonomikas ministra viedokli, kā tomēr būs, vai valdība grasās šo pantu pildīt vai vispār negrasās. Jo tas tomēr ir diezgan paradoksāli, ka ir likums un noteikta kārtība, bet valdība šo pantu pilnīgi ignorē. Tātad šajā variantā arī, ko atbalstījusi komisija, ir it kā meklēts kompromiss starp šiem abiem ceļiem — maksāt naudā vai nemaksāt, tātad pa vidu radīt cilvēkiem iespēju izvēlēties — saņemt naudu vai arī sertifikātus. Protams, varētu būt, ka tas risinājums ir kaut kāds visspieņemamākais, bet jebkurā gadījumā, ja šeit šīs brīvās izvēles nav, ja šī nauda netiek dota ne santīma, tad tā arī uzreiz ir jāpasaka, nevaram mēs mānīt cilvēkus un šo procesu bremzēt. Tāpēc es tiešām gribētu dzirdēt ne tikai Zemkopības ministrijas viedokli, jo tas man ir diezgan skaidrs, — protams, situācija ir sarežģīta, ja naudu nedod, process šajās saimniecībās ir pilnīgi paralizēts, — bet tieši finansu institūcijas viedokli, kā šis jautājums tiks risināts. Vai privatizācijas fonds vai budžets, vai īpašuma fonds? Jo principā šeit notiek vienas valsts īpašuma formas nomaiņa ar otru, tas ir īpašums, kas šobrīd tiek paturēts zinātnes vajadzībām zinātniskajās saimniecībās. Un gribu teikt, ka jautājums ir ļoti nopietns, tomēr cilvēki ir ļoti neapmierināti ar šo neskaidrību, jo viņi zina, ka ir šis likums, viņi gaida šo kompensāciju, bet kompensācijas nav. Un šeit, zālē, manuprāt, nevienam nav arī skaidrības, kad tā varētu būt un kādā veidā varētu būt. Tāpēc pirms tik būtiskas izšķiršanās, lai pēc tam laiks nebūtu jātērē jautājumos un pieprasījumos, es tomēr gribētu pirms balsošanas dzirdēt kādu no finansu institūcijas vai Ministru kabineta ministriem, tātad finansu ministra vai Ministru prezidenta viedokli, kā tomēr šis jautājums tiks risināts, jo mums tomēr ir jāzina, par ko mēs balsosim un kā valdība grasās, ja šis lēmums tiek pieņemts, viņu pildīt vai nepildīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Dainis Viesturs — Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu! Pēc tam — Andris Piebalgs.

D.Viesturs (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Deputāts Bērziņš situāciju raksturoja ļoti izsmeļoši, un es gribētu piedāvāt vēl dažus apsvērumus, lai jums būtu vieglāk izšķirties par balsojumu. Zemkopības ministrijas un valdības piedāvātā izeja no stāvokļa par atlīdzības izmaksu sertifikātos it kā pārkāpj likuma sākumā doto privatizācijas sertifikātu definīciju un būtību. Tas ir, ka sertifikāts ir atlīdzība par valsts un pašvaldību privatizējamo īpašumu. Taču uzskatu, ka arī komisijas priekšlikums neatbild uz galveno jautājumu — vai un kad būs iespējams saņemt atlīdzību naudā. Tā ka acīmredzot šajā balsojumā būs jāizšķiras par kompromisu. Ja tomēr Saeima nobalsos par komisijas atbalstīto priekšlikumu, tas ir, ka varēs saņemt naudu vai sertifikātus pēc izvēles, tad ar šo balsojumu faktiski Zemkopības ministrijai tiks uzlikts par pienākumu paredzētajā kārtībā griezties pie valdības ar lūgumu izdarīt labojumus budžetā. Tāpēc es gribētu vērts deputātu uzmanību uz to un lūgt atcerēties, ka tiem deputātiem, kuri šobrīd nobalsos par komisijas priekšlikumu, līdz ar to morāls pienākums būs balsot par izmaiņām budžetā, šos 1,02 miljonus, tātad vienu miljonu 20 tūkstošus latu, kas ir vajadzīgi šī īpašuma kompensācijai, pēc tam atņemot kādām citām vajadzībām budžetā, citam budžetā paredzētam mērķim. Nobeigumā es gribētu lūgt deputātus izšķirties šajā jautājumā par kompromisu un atbalstīt kabineta un Zemkopības ministrijas priekšlikumus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Piebalgs‚ finansu ministrs. Lūdzu!

Turpinājums nākamajā numurā

A.Piebalgs (finansu ministrs). Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Tad, kad sākotnēji radās šis ieraksts likumā, bija runa par to, ka aprēķini rādīja, ka šāda summa būtu tikai 70 tūkstoši latu, un tāpēc tika izmainīta vispārējā kārtība un ierakstīts šis teikums par naudu. Budžeta apspriešanas gaitā un arī tā budžeta izskatīšanas gaitā, kuru varētu varbūt uzskatīt par privatizācijas fonda budžetu, izrādījās, ka faktiski lielākā daļa naudas ieiet pamatbudžetā un daļa aiziet investīcijām. Tādēļ radās šis priekšlikums, kuru iesniedza Ministru kabinets un zemkopības ministrs. Ja izņemam ārā šo pēdējo teikumu, tad acīmredzot pārejam pie vispārējās kārtības. Es pilnīgi atbalstītu to, bet es gribu pārrunāt šo jautājumu ar Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas priekšsēdētāju Zaščerinska kungu. Un te ir, protams, viena būtiska lieta. Likums jau tomēr paredzēja šo kompensāciju naudā, un tiešām dažādu, teiksim, likumdošanas nepilnību dēļ tas tika mainīts un secība tika mainīta. Tāpēc manā skatījumā šobrīd tomēr reālais variants ir tikai tas, ko ierosināja Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija, jo tomēr cilvēki nav vainīgi, ka iepriekšējā likumdošanas aktā ir paredzēta atlīdzība naudā, bet piepeši kaut kādu apstākļu dēļ tas netiek izdarīts. Es nesolu, ka mēs atradīsim uzreiz šo naudu, tas tomēr ir miljons, bet es domāju, ka līdz gada beigām, veidojot reālu grafiku, vēlreiz pārbaudot