Informācija

Par Saeimas Prezidija 1995. gada 13. marta sēdi

 

1. Saeimas Prezidija sēdē izskatīja trīs saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas sēdē.

2. Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1995. gada 16. marta sēdes darba kārtību.

3. Prezidijs pieņēma zināšanai deputāta Z.Tomiņa atskaiti par komandējumu uz ASV laikā no 1995. gada 4. februāra līdz 15. februārim.

4. Prezidijs pieņēma zināšanai informāciju, ko Latvijas vēstniecība Vašingtonā sniegusi sakarā ar deputāta Z.Tomiņa lietu.

5. Prezidijs nolēma lūgt Saeimas Kanceleju līdz nākamajai sēdei apkopot iesniegtos priekšlikumus par grozījumiem "Noteikumos par caurlaižu režīmu Saeimas ēkās Jēkaba ielā 10/12, 11 un 16", kā arī nodrošināt, lai nerastos starpgadījumi caurlaižu režīma ievērošanā.

6. Prezidijs pieņēma zināšanai informāciju par to, ka saimnieciskās komisijas sēdē 14. martā tiks izskatīti jautājumi par darba telpu piešķiršanu pie frakcijām nepiederošiem deputātiem un Izmeklēšanas komisijai, kas izmeklēs cēloņus, kuri radījuši finansu krīzi komercbankās un līdz ar to apdraud valsts finansu sistēmas stabilitāti.

7. Prezidijs pieņēma zināšanai frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" vadītāja M.Grīnblata iesniegumu par Saeimas delegācijas sastāvu Eiropas parlamentā.

Prezidijs nolēma lūgt frakcijas savlaicīgi iesniegt deputātu kandidatūras gadījumā, ja frakciju vadītāji paši nevarēs iekļauties minētās delegācijas sastāvā.

8. Prezidijs nolēma atbalstīt un nodot Ārlietu birojam Ārlietu komisijas priekšsēdētāja A.Kiršteina priekšlikumu par sestdienu iekļaušanu turpmāk piešķiramo komandējumu laikā, jo visas aviosabiedrības šādā gadījumā piedāvā biļetes ar ievērojamu atlaidi un rezultātā tiktu ietaupīti Saeimas līdzekļi.

9. Piešķīra komandējumus:

1) Latvijas Republikas delegācijas loceklim Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Zinātnes un tehnoloģijas komitejā J.Sinkam laikā no 19. marta līdz 21. martam uz Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Zinātnes un tehnoloģijas komitejas sēdi Parīzē (Francija);

2) Latvijas Republikas delegācijas loceklim Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Kultūras un izglītības komitejā un Komitejā attiecību uzturēšanai ar Eiropas Padomē nepārstāvētajām valstīm J.Jurkānam laikā no 19. marta līdz 26. martam uz sēdēm, ko Parīzē (Francija) rīko Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Komiteja attiecību uzturēšanai ar Eiropas Padomē nepārstāvētām valstīm un Kultūras un izglītības komiteja:

3) Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja biedram E.Inkēnam laikā no 22. marta līdz 26. martam uz Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas organizētu semināru Parīzē Francijas Senātā par masu informācijas līdzekļu ietekmi uz demokrātijas principiem;

4) Latvijas Republikas delegācijas loceklei Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Sociālo, veselības aizsardzības un ģimenes lietu komitejā I.Birzniecei laikā no 25. marta līdz 28. martam uz Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Sociālo, veselības aizsardzības un ģimenes lietu komitejas sēdi Briselē (Beļģija).

10. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus: 1) J.Jurkānam (Saeimas 9. marta sēdes daļā); 2) A.Rozentālam (Saeimas 9. marta sēdes daļās); 3) L.Kuprijanovai (Saeimas 16. marta sēdē); 4) P.Elfertam (Saeimas 16. marta sēdē); 5) M.Budovskim (Saeimas 16. marta sēdē); 6) A.Prēdelei (Saeimas 16. marta sēdē); 7) G.Resnajam (Saeimas 16. marta sēdē); 8) A.Saulītim (Saeimas 16. marta sēdē); 9) A.Berķim (Saeimas 16. marta sēdē); 10) A.Žīguram (Saeimas 16. marta sēdē).

Saeimas sekretārs I.Daudišs

 

Deputātu pieprasījumi

Dokuments nr.299

Par Vaiņodes lidlauku

 

Ministru prezidentam M.Gailim,

satiksmes ministram A.Gūtmanim,

aizsardzības ministram A.Trapānam,

ārlietu ministram V.Birkavam

Mēs, apakšā parakstījušies deputāti, iesniedzam šo pieprasījumu kā steidzamu.

Sakarā ar Ministru kabineta rīkojumu nr.4 (03.01.1995) "Par Vaiņodes lidlauka dzelzsbetona plātņu nodošanu pašvaldību īpašumā" paredzēts demontēt lidlauka skrejceļu un izmantot plāksnes Liepājas ostas rekonstrukcijai. Aizsardzības ministrija nodeva lidlauku Satiksmes ministrijas pārziņā un aizsardzībā ar 1992.gada 11.septembra lēmumu nr.390, kurš paredz:

"... 2. Satiksmes ministrijai kopīgi ar Aizsardzības ministriju un Lauksaimniecības ministriju, iesaistot pašvaldību un Zemessardzes štāba pārstāvjus, līdz 1992.gada 1.oktobrim izveidot komisiju visu Latvijas Republikas lidlauku tālākās izmantošanas lietderības novērtēšanai.

3. Visu Latvijas Republikas lidlauku īpašniekiem un lietotājiem aizliegt lidlauku, to skrejceļu un pārējo būvju, tehniskā aprīkojuma un citu komunikāciju iznomāšanu, pārdošanu un pirkšanu, kā arī to nojaukšanu, postīšanu vai pārbūvēšanu, ja tas nav nepieciešams lidojumu nodrošināšanai un drošības garantēšanai.

Izņēmuma gadījumos visu Latvijas Republikas lidlauku skrejceļus, pārējās būves, tehnisko aprīkojumu un citas komunikācijas drīkst iznomāt, pārdot, pirkt, nojaukt vai pārbūvēt citiem mērķiem pēc saskaņošanas ar Satiksmes ministriju un Aizsardzības ministriju."

Lidlauks iznomāts uz 5 gadiem Liepājas Aviācijas sporta centram, kuram viens no pienākumiem ir saglabāt un apsargāt skrejceļus un iekārtas. Līgums vēl joprojām ir spēkā.

Baltijas valstu gaisa telpas kontroles jautājums Viduseiropas iniciatīvas kontekstā pašreiz ir aktuāls, jo tas attiecas uz citu valstu līdzdalību un atbalstu.

Latvijas izredzes kļūt par pilntiesīgu NATO dalībvalsti lielā mērā būs atkarīgas no tā, vai kopējā drošība būs sekmēta, uzņemot Latviju.

Kā gaisu telpas kontrole, tā arī līdzdalība kopējās drošības struktūrās prasa rūpīgu Vaiņodes lidlauka jautājuma novērtēšanu:

1. Kāda ir Latvijas gaisa telpas kontroles koncepcija?

2. Kāda ir Latvijas militārās aviācijas koncepcija?

3. Vai ir apsvērts, kā lidlauku saglabāšana vai iznīcināšana iespaidos Latvijas izredzes kļūt par NATO dalībvalsti?

4. Ko Satiksmes ministrijas Aviācijas departaments darījis, lai veicinātu šo objektu pārstrukturēšanu Latvijas civilās aviācijas vajadzībām?

5. Vai Vaiņodes lidlauka jautājums ir novērtēts no reģionālās attīstības un vides aizsardzības viedokļa?

Saeimas deputāti: M.Ā.Kalniņš, P.Putniņš, J.Kokins, G.Bērziņš, Z.Tomiņš, V.Novakšānovs, A.Grots, A.Kiršteins, V.Puriņa, V.P.Karnups

1995.gada 15.martā

Dokuments nr.300

Par Valsts prezidenta un Ministru prezidenta biedra

Ķīnā vadīto delegāciju sastāvu un izmaksām

 

Ministru kabinetam

Lai, apspriežot ārpolitisko koncepciju, varētu noteikt turpmākos galvenos starpvalstu sadarbības principus, lūdzam iesniegt visu dalībnieku sarakstu un izmaksas G.Ulmaņa kunga un M.Gaiļa kunga 1994. gadā vadītajām delegācijām uz Ķīnas Tautas Republiku.

Saeimas deputāti: A.Kiršteins, A.Krastiņš, I.Kalniņš, A.Seile, E.Berklavs, V.Puriņa, P.Tabūns, A.Lambergs, A.Žīgurs, V.P. Karnups

 

Deputātu jautājumi

Dokuments nr.303

Par ASV šauteņu iegādi

 

A.god. LR aizsardzības ministram J.A.Trapāna k-gam

Cien. Trapāna kungs!

Ņemot vērā, ka Amerikas Savienoto Valstu EDA programmas ievaros ir iespēja iegādāties M-14 šautenes ar noteikto cenu 3% no to vērtības, jautājam:

- Vai Aizsardzības ministrija ir spērusi soļus šī jautājuma risinājumā?

- Kādas ir zemessardzes un aizsardzības spēku vajadzības pēc šiem ieročiem?

Deputāti: A.Grots, O.Grīgs, O.Brūvers, U.Lakševics, M.Ā.Kalniņš

1995. gada 13. martā

Dokuments nr.306

Par deputātu individuālo apsardzi

 

Aizsardzības ministram J.A.Trapānam

Lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kuriem Saeimas deputātiem, ieskaitot Saeimas Prezidija locekļus, ir norīkota drošības dienesta darbinieku apsardze?

2. Cik drošības dienesta darbinieku ir norīkoti konkrētu deputātu apsardzē?

3. Cik izmaksā apsardzes nodrošinājums konkrēti katram deputātam, un no kādiem budžeta līdzekļiem tas tiek apmaksāts?

4. Kāds ir pamatojums šādas apsardzes nepieciešamībai katram konkrētam deputātam?

Saeimas deputāti: O.Brūvers, A.Čepānis, I.Kreituse, J.Jurkāns, J.Ritenis

1995. gada 15. martā

Dokuments nr.308

Par Eiropas cilvēktiesību konvencijas realizāciju Latvijā

 

Ārlietu ministram V.Birkava kungam

Lūdzam likumā sniegt noteiktajā kārtībā un laikā informāciju par to, ko LR Ārlietu ministrija plāno darīt, lai Eiropas cilvēktiesību konvencija, kuru Latvijas delegācija parakstīja Strasbūrā 1995.g. 10.februārī, tiktu realizēta pilnā apjomā:

a) ratificēšana,

b) 25. un 46. panta darbības realizēšana.

Lūdzam no Jūsu dienesta, godājamais Birkava kungs, atbildi ar konkrētu plānu.

Deputāti: F.Stroganovs, M.Bekasovs, N.Krasohins, L.Laviņa, G.Fjodorova.

1995.gada 7.februārī

 

 

Amatpersonu atbilde

Dokuments nr.291a

Par Ziemeļu un Eiropas investīciju banku darbību Latvijā

 

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājam Aleksandram Kiršteinam

Godātais Kiršteina kungs!

Atbildot uz jūsu 1.marta vēstuli par likumprojektiem, kas saistīti ar Ziemeļu Investīciju bankas un Eiropas Investīcijas bankas darbību Latvijā, varam paskaidrot sekojošo:

1. Ja Saeima apstiprina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu par Ziemeļu Investīciju bankas un Latvijas Republikas līgumu, tad attiecīgais līgums tiešām iegūst prioritātes spēku pār LR likumiem un Ziemeļu Investīciju banka līdz ar to tiek atbrīvota no nodokļu maksājumiem Latvijas Republikā.

Šādai situācijai, kad starptautiska finansu institūcija Latvijā tiek atbrīvota no nodokļu maksājumiem, jau ir precedenti, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas gadījumā.

Pēc mūsu ziņām analoģisks līgums starp Ziemeļu Investīciju banku un Igaunijas Republiku jau ir apstiprināts Igaunijas Republikas parlamentā.

Acīmredzot Saeimai, izskatot šo jautājumu, ir jāizšķiras par to, kas Latvijai patlaban būtu svarīgāk: vai piesaistīt minētās bankas investīcijas, vai arī saglabāt LR nodokļu politiku bez izņēmumiem (t.i., neattiecināt tos uz Ziemeļu Investīciju banku). Cik varam spriest, pēdējā gadījumā Ziemeļu Investīciju banka atteiktos no darbības Latvijā un novirzītu savus resursus uz citām valstīm.

Saeimas pozitīva lēmuma gadījumā būtu precīzi jānoteic, ka līgumā ietvertais atbrīvojums no nodokļu maksāšanas attiecas tikai uz Ziemeļu Investīciju banku pašu kā kredītresursu devēju, turpretī kredītresursu saņēmējiem, kuri aizdevumus izmantos savai uzņēmējdarbībai, pēc mūsu domām jābūt pilnīgi pakļautiem LR nodokļu likumdošanai.

2. Par kredītiestādi ar nosaukumu "Latvijas Vispasaules aizņēmuma investīciju banka" Latvijas Bankā nav nekādas informācijas. Lai gan mūsu rīcībā nav Latvijas Republikas un Eiropas Investīciju bankas līguma angļu valodā, varam pieļaut, ka šis kuriozs radies, tekstu latviskojot. Piebildīsim, ka līguma tulkojums veikts ārkārtīgi nekvalitatīvi, un, lai par to pietiekami kompetenti spriestu, būtu nepieciešams iepazīties ar līguma versiju angļu valodā.

3. Jautājumā par Latvijas Republikas un Eiropas Investīciju bankas garantijas līgumu pievienojam Latvijas Investīciju bankas vēstuli (skat. pielikumā), kas, mūsuprāt, var palīdzēt noskaidrot situāciju.

Ja saprotam, ka Eiropas Investīciju bankas aizdevuma saņēmējs ir Latvijas Investīciju banka, tad valdības garantija aizdevējam ir loģiska, jo LR valdība ir lielākais Latvijas Investīciju bankas akcionārs. Protams, šāda garantija būtu pieņemama tikai tad, ja tā tiek ietverta ar Saeimas lēmumu apstiprinātā valsts maksimālā ārējā parāda (t.sk. valsts garantiju) limitos.

Patiesā cieņā, -
Einārs Repše	Valentīna Zeile
Latvijas Bankas prezidents	Latvijas Bankas padomes locekle

1995. gada 13. martā

 

Deputāta iesniegums

Dokuments nr.305

Deputāta Gundara Bērziņa iesniegums

par atbrīvošanu no amata

 

LR Saeimas deputāta G.Bērziņa

iesniegums.

Saeimas Prezidijam

Lūdzu atbrīvot mani no "Lattelekom" izmeklēšanas un darbības izvērtēšanas komisijas locekļa pienākumu pildīšanas.

 

1995.gada 15.martā Gundars Bērziņš

 

Iesniegumu atbalsta - deputāti: G.Bērziņš, M.Ā.Kalniņš, O.Grīgs, J.Kokins, P.Putniņš, U.Lakševics, M.Grīnblats, J.Straume, Z.Tomiņš, O.Brūvers

 

Saeimā piektdien, 17. martā

 

10.00	Juridiskās komisijas sēde.
	Likumprojekts "Par bāriņtiesām" (dok.nr.585).
10.00	Cilvēktiesību komisijas sēde
	Likumprojekts "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu
	komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" 3. lasījumam.

 

Saeimas ziņu dienests

Piedalās Saeimas frakciju un sabiedrisko organizāciju pārstāvji.