Ministru kabineta noteikumi Nr. 356

Rīgā 2023. gada 27. jūnijā (prot. Nr. 34 34. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi"

Izdoti saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma 
11.¹ panta pirmās daļas 3. punktu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 120. nr.; 2013, 246. nr.; 2014, 174. nr.; 2016, 161. nr.; 2018, 157., 212. nr.; 2019, 119. nr.; 2022, 160. nr.) šādus grozījumus:

1.1. izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

"3. Šķirnes novērtēšana ir šķirnes audzēšanas, izmantošanas un no tās iegūtā produkta kvalitātes salīdzināšana ar standartšķirni. Sugai var būt noteiktas vairākas novērtēšanas grupas, un katrā no tām var būt viena vai vairākas standartšķirnes. Standartšķirņu sarakstu atbilstoši noteiktajām novērtēšanas grupām pēc Nacionālās augu šķirņu padomes priekšlikuma izveido un aktualizē Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.";

1.2. izteikt 11. punktu šādā redakcijā:

"11. Šķirnes novērtēšanu nodrošina Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.";

1.3. izteikt 13. punktu šādā redakcijā:

"13. Iesniegumu par augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanu (turpmāk – iesniegums) saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē var iesniegt viena no šādām personām (turpmāk – iesniedzējs):
13.1. selekcionārs;
13.2. selekcionāra tiesību īpašnieks – fiziska vai juridiska persona, kas ieguvusi selekcionāra tiesības;
13.3. šķirnes uzturētājs – fiziska vai juridiska persona, kas nodrošina šķirnes uzturēšanu;
13.4. selekcionāra, selekcionāra tiesību īpašnieka vai šķirnes uzturētāja pilnvarotais pārstāvis (turpmāk – pilnvarotais pārstāvis).";

1.4. izteikt 14. punktu šādā redakcijā:

"14. Iesniegumu Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē iesniedz:
14.1. par vasarāju labību, lopbarības augiem, eļļas augiem, izņemot ziemāju formas, šķiedraugiem, kartupeļiem un biešu šķirnēm – līdz 1. martam;
14.2. par ziemas rapsi un ziemas ripsi – līdz 10. jūlijam;
14.3. par ziemāju labību – līdz 1. augustam.";

1.5. izteikt 15. punktu šādā redakcijā:

"15. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte saņemto iesniegumu reģistrē šķirņu novērtēšanas iesniegumu reģistrācijas žurnālā. Ja iesniegums aizpildīts saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu un norādīta visa nepieciešamā informācija, divu nedēļu laikā iesniedzējam paziņo par pieteiktās šķirnes iekļaušanu šķirņu lauku izmēģinājumu plānā. Iesniedzēju var informēt, nosūtot minēto informāciju uz viņa norādīto elektroniskā pasta adresi.";

1.6. izteikt 16. punktu šādā redakcijā:

"16. Ja iesniegums nav aizpildīts saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte pieteikto šķirni neiekļauj šķirņu lauku izmēģinājumu plānā un lūdz iesniedzēju 20 darbdienu laikā iesniegt precizētu iesniegumu. Minēto informāciju var paziņot iesniedzējam, nosūtot to uz viņa norādīto elektroniskā pasta adresi.";

1.7. izteikt 18. punktu šādā redakcijā:

"18. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam nodrošina šķirnes novērtēšanas lauka izmēģinājumu vietas.";

1.8. izteikt 19. punktu šādā redakcijā:

"19. Pēc iesnieguma reģistrēšanas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte nodrošina šķirnes novērtēšanu šādā kārtībā:
19.1. noslēdz ar iesniedzēju līgumu par šķirnes novērtēšanu, tajā norādot:
19.1.1. sugu;
19.1.2. šķirni;
19.1.3. šķirnes lauku izmēģinājumu vietas;
19.1.4. nepieciešamo sēklas materiāla daudzumu;
19.1.5. sēklu piegādes kārtību un laiku;
19.1.6. novērtēšanas rezultātu iesniegšanas kārtību un termiņus;
19.1.7. maksāšanas kārtību par šķirnes novērtēšanu;
19.2. šķirni iekļauj šķirņu lauku izmēģinājumu plānā, kurā norāda sugu, šķirni, laiku, kad sākta šķirnes novērtēšana, šķirnes lauku izmēģinājumu vietas, šķirnes novērtēšanas gadus, iesniedzēju, selekcionāru un valsti, kurā šķirne izveidota.";

1.9. izteikt 21.¹ punktu šādā redakcijā:

"21.¹ Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte no sēklu paraugu iesniedzēja saņem rapša un ripša sēklas, kas kodinātas ar Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu augu aizsardzības līdzekli sēklu apstrādei (turpmāk – kodne), un nekodinātas pārējo sugu sēklas. Lauka izmēģinājumu veicēji tās kodina ar kodni, kas reģistrēta Latvijā un saskaņota ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti.";

1.10. izteikt 23. punktu šādā redakcijā:

"23. Izmēģinājumus veic saskaņā ar izmēģinājumu shēmu, kurā ir ne mazāk kā četri atkārtojumi, labībai – ne mazāk kā seši atkārtojumi, tai skaitā divi labības slimību izturības novērtēšanai. Shēmās norāda šķirņu secību. Šķirnes atkārtojumus izvieto randomizēti.";

1.11. papildināt ar 23.¹ punktu šādā redakcijā:

"23.¹ Šķirnes piemērotību bioloģiskajā lauksaimniecībā pārbauda bioloģiskās ražošanas apstākļos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulas (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (turpmāk – regula 2018/848), noteikumiem, tostarp tās 5. panta "d", "e", "f" un "g" punktā noteiktajiem vispārīgajiem principiem un 12. pantā ietvertajiem augkopības noteikumiem, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli.";

1.12. papildināt ar 23.² punktu šādā redakcijā:

"23.² Bioloģiskā šķirne ir bioloģiskajai ražošanai piemērota lauksaimniecības augu sugu – miežu, kukurūzas, rudzu un kviešu – bioloģiska šķirne regulas 2018/848 3. panta 19. punkta izpratnē (turpmāk – bioloģiska šķirne). Gan konvencionālās augu šķirnes, kuras iesniedzējs ir pieteicis pārbaudei bioloģiskajos audzēšanas apstākļos, gan bioloģiskās šķirnes novērtē pēc vienādiem kritērijiem.";

1.13. papildināt ar 23.³ punktu šādā redakcijā:

"23.³ Ja iesniedzējs ir iesniedzis iesniegumu pārbaudīt tikai labības šķirnes piemērotību bioloģiskajiem audzēšanas apstākļiem, konkrēto šķirni pārbauda tikai bioloģiskajos audzēšanas apstākļos.";

1.14. izteikt 30. punktu šādā redakcijā:

"30. Katras sugas novērojumus, uzskaiti un novērtēšanas datu apstrādi nodrošina Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.";

1.15. izteikt 33. punktu šādā redakcijā:

"33. Lauka izmēģinājumos šķirni novērtē atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem rādītājiem, kā arī veic uzskaiti un mērījumus (izņemot kvalitātes analīzes) saskaņā ar šo noteikumu 7., 7.¹, 7.², 7.³, 7.⁴, 7.⁵​​​​​​​, 7.⁷​​​​​​​ un 7.⁸ pielikumā minētajām metodēm. Mērījumiem un svērumiem izmanto iekārtas, kas vismaz vienu reizi kalendāra gadā ir verificētas.";

1.16. izteikt 34. punktu šādā redakcijā:

"34. Ja slimību vai kaitēkļu parādīšanos konstatē uz vienas vai vairākām šķirnēm, uzskaites žurnālā norāda datumu un šķirnes attīstības fāzi un lieto augu aizsardzības līdzekļus visam izmēģinājumam, izņemot atkārtojumus, kuros nosaka šķirnes izturību pret slimībām.";

1.17. izteikt 35. punktu šādā redakcijā:

"35. Ja augi šķirnes novērtēšanas izmēģinājumā daļēji vai pilnībā ir gājuši bojā, sagatavo aktu. Aktā norāda bojāejas iemeslus un tās platības lielumu, par kuru samazina uzskaites platību. Akta sagatavošanai izveido komisiju triju cilvēku sastāvā. Šķirnes novērtēšanas izdevumu atmaksas kārtību nosaka, savstarpēji vienojoties Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei un iesniedzējam.";

1.18. izteikt 40. punktu šādā redakcijā:

"40. Lai novērtētu šķirnes atbilstību šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem šķirņu novērtēšanas rādītājiem, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte nodrošina kvalitātes analīzes saskaņā ar šo noteikumu 7.⁶ pielikumā minētajām metodēm kādā no šo noteikumu 41. ​​​​​​​punktā minētajām laboratorijām.";

1.19. izteikt 42. punktu šādā redakcijā:

"42. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte apkopo šķirnes novērtēšanas lauku izmēģinājumos iegūtos datus, kvalitātes analīžu rezultātus, analizē tos, veic datu matemātisko apstrādi, kā arī novērtē šķirnes ballēs saskaņā ar šķirņu novērtēšanas rādītājiem, ņemot vērā šķirņu saimniecisko īpašību vērtēšanas metodes (7.¹, 7.²​​​​​​, 7.³​​​​​, 7.⁴, 7.⁵​​​​​​​, 7.⁶​​​​​​​, 7.⁷​​​​​​​, 7.⁸ ​​​​​​​un 8. pielikums).";

1.20. izteikt 47. punktu šādā redakcijā:

"47. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte iesniedzējam paziņo šo noteikumu 1. pielikumā minētos pilnus šķirņu novērtēšanas rezultātus:
47.1. par attiecīgo sugu, izņemot kukurūzu, soju, kaņepes, linus un kartupeļus, – līdz kārtējā gada 15. oktobrim, bet ne vēlāk kā līdz 25. oktobrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi;
47.2. par kukurūzu, soju, kaņepēm, liniem un kartupeļiem – līdz kārtējā gada 1. novembrim, bet ne vēlāk kā līdz 10. novembrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi.";

1.21. izteikt 48. punktu šādā redakcijā:

"48. Ja iesniedzējam ir radušās šaubas par šķirnes novērtēšanas rezultātu pareizību, tas divu nedēļu laikā pēc šķirnes novērtēšanas rezultātu paziņošanas ar pamatotiem iebildumiem var vērsties Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, lai pārskatītu minētos rezultātus.";

1.22. izteikt 49. punktu šādā redakcijā:

"49. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte pēc vienošanās ar dienestu par piegādājamo dokumentu tehnisko noformējumu iesniedz dienestā iekļaušanai augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas datubāzē šo noteikumu 1. pielikumā minētos visus šķirņu novērtēšanas rezultātus par katru izmēģinājuma vietu:
49.1. par attiecīgo sugu, izņemot kukurūzu, soju, kaņepes, linus un kartupeļus, – līdz kārtējā gada 20. oktobrim, bet ne vēlāk kā līdz 30. oktobrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi;
49.2. par kukurūzu, soju, kaņepēm, liniem un kartupeļiem – līdz kārtējā gada 5. novembrim, bet ne vēlāk kā līdz 15. novembrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi.";

1.23. papildināt ar 60. punktu šādā redakcijā:

"60. Tās labības šķirnes, kas pieteiktas saimniecisko īpašību novērtēšanai līdz 2023. gada 1. jūlijam, tiek novērtētas saskaņā ar pieteikšanas brīdī spēkā esošajām prasībām.";

1.24. papildināt ar 61. punktu šādā redakcijā:

"61. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte informē dienestu par  iesniegumu skaitu attiecībā uz bioloģiskajām šķirnēm un iesniedz dienestā šo šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rezultātus.";

1.25. papildināt ar 62. punktu šādā redakcijā:

"62. Dienests līdz 2030. gada beigām katru gadu līdz 31. decembrim ziņo Eiropas Komisijai un pārējām dalībvalstīm par iesniegumu skaitu attiecībā uz bioloģiskajām šķirnēm un šo šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rezultātiem.";

1.26. izteikt informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām punktu šādā redakcijā:

"Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Komisijas 2003. gada 6. oktobra Direktīvas 2003/90/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Padomes Direktīvas 2002/53/EK 7. pantā attiecībā uz obligāti pārbaudāmajām pazīmēm un obligātajiem konkrētu lauksaimniecības augu sugu pārbaudes nosacījumiem;
2) Komisijas 2022. gada 23. septembra Īstenošanas direktīvas (ES) 2022/1647, ar ko Direktīvu 2003/90/EK groza attiecībā uz atkāpi, kura piemērojama bioloģiskajai ražošanai piemērotu lauksaimniecības augu bioloģiskajām šķirnēm;
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulas (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007.";

1.27. izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums);

1.28. izteikt 2. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums);

1.29. izteikt 3. pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums);

1.30. papildināt ar 7.⁷ pielikumu (4. pielikums);

1.31. papildināt ar 7.⁸ pielikumu (5. pielikums);

1.32. izteikt 8. pielikumu jaunā redakcijā (6. pielikums).

2. Noteikumi stājas spēkā 2023. gada 1. jūlijā.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs ‒
iekšlietu ministrs M. Kučinskis

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 27. jūnija
noteikumiem Nr. 356

"1. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

Šķirņu novērtēšanas rādītāji konvencionālajā un bioloģiskajā lauksaimniecībā

1. Labības šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

1.1. Mīksto kviešu (Triticum aestivum L. subsp. aestivum), cieto kviešu (Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren), speltas kviešu (Triticum aestivum L. subsp. spelta (L.) Thell) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.1.1. ziemcietība (ziemāju forma), balles;

1.1.2. augu garums, cm*;

1.1.3. izturība pret veldri, balles**;

1.1.4. graudu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

1.1.5. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.1.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.1.7. 1000 graudu masa, g;

1.1.8. izturība pret slimībām:

1.1.8.1. lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %);

1.1.8.2. vārpu slimībām (slimības izplatība, %);

1.1.9. produktīvo stiebru skaits uz m², % no standartšķirnes**;

1.1.10. augsnes nosegtspēja ar augu, %, starpība ar standartšķirni**;

Kvalitātes rādītāji:

1.1.11. tilpummasa, g l^–1;

1.1.12. proteīna saturs, %;

1.1.13. lipekļa saturs, %;

1.1.14. sedimentācija (Zeleny indekss), cm³*;

1.1.15. krišanas skaitlis, s*;

1.1.16. cietes saturs, %;

1.1.17. krāsa, vienība (cietajiem kviešiem);

1.1.18. stiklainība, % (cietajiem kviešiem).

1.2. Rudzu (Secale cereale L.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.2.1. ziemcietība, balles;

1.2.2. izturība pret veldri, balles**;

1.2.3. graudu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

1.2.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.2.5. augu garums, cm*;

1.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.2.7. 1000 graudu masa, g;

1.2.8. izturība pret slimībām:

1.2.8.1. lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %);

1.2.8.2. vārpu slimībām (slimības izplatība, %);

1.2.9. produktīvo stiebru skaits uz m², % no standartšķirnes**;

1.2.10. augsnes nosegtspēja ar augu, %, starpība ar standartšķirni**;

Kvalitātes rādītāji:

1.2.11. tilpummasa, g l^–1;

1.2.12. proteīna saturs, %;

1.2.13. krišanas skaitlis, s*;

1.2.14. cietes saturs, %.

1.3. Tritikāles (x Triticosecale Wittm. ex A. Camus) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.3.1. ziemcietība (ziemas tritikālei), balles;

1.3.2. izturība pret veldri, balles**;

1.3.3. graudu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

1.3.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.3.5. augu garums, cm*;

1.3.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.3.7. 1000 graudu masa, g;

1.3.8. izturība pret slimībām:

1.3.8.1. lapu slimības (slimības attīstības pakāpe, %);

1.3.8.2. vārpu slimības (slimības izplatība, %);

1.3.9. produktīvo stiebru skaits uz m², % no standartšķirnes**;

1.3.10. augsnes nosegtspēja ar augu, %, starpība ar standartšķirni**;

Kvalitātes rādītāji:

1.3.11. tilpummasa, g l^–1;

1.3.12. proteīna saturs, %;

1.3.13. krišanas skaitlis, s*;

1.3.14. cietes saturs, %.

1.4. Miežu (Hordeum vulgare L.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.4.1. ziemcietība (ziemas miežiem), balles;

1.4.2. izturība pret veldri, balles**;

1.4.3. graudu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

1.4.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.4.5. augu garums, cm*;

1.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.4.7. 1000 graudu masa, g;

1.4.8. kuļamība, % (kailgraudu miežiem);

1.4.9. izturība pret slimībām:

1.4.9.1. lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %);

1.4.9.2. vārpu slimībām (slimības izplatība, %);

1.4.10. produktīvo stiebru skaits uz m², % no standartšķirnes**;

1.4.11. augsnes nosegtspēja ar augu, %, starpība ar standartšķirni**;

Kvalitātes rādītāji:

1.4.12. proteīna saturs, %;

1.4.13. tilpummasa, g l^–1;

1.4.14. cietes saturs, %;

1.4.15. ekstraktivitāte (ekstrakta saturs miežiem sausnā, %, iesala grupai);

1.4.16. graudu frakcijas, %, virs 2,5 mm (iesala grupai).

1.5. Auzu (Avena sativa L.) un kailgraudu auzu (Avena nuda L.) (turpmāk visas kopā – auzas) šķirņu novērtēšana

1.5.1. Graudu grupai:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.5.1.1. graudu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

1.5.1.2. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.5.1.3. izturība pret veldri, balles**;

1.5.1.4. augu garums, cm*;

1.5.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.5.1.6. 1000 graudu masa, g;

1.5.1.7. izturība pret slimībām:

1.5.1.7.1. lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %);

1.5.1.7.2. vārpu slimībām (slimības izplatība, %);

1.5.1.8. produktīvo stiebru skaits uz m², % no standartšķirnes**;

1.5.1.9. augsnes nosegtspēja ar augu, %, starpība ar standartšķirni**;

Kvalitātes rādītāji:

1.5.1.10. tilpummasa, g l^–1;

1.5.1.11. plēkšņainība, %;

1.5.1.12. kuļamība, % (kailgraudu auzām);

1.5.1.13. proteīna saturs, %;

1.5.1.14. tauku saturs, %;

1.5.2. Zaļmasas grupai:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.5.2.1. zaļās masas raža, t ha^–1*;

1.5.2.2. augu garums, cm*;

1.5.2.3. izturība pret veldri, balles**;

1.5.2.4. sausnas raža, t ha^–1*;

1.5.2.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.5.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.5.2.7. izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %);

1.5.2.8. augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni**;

Kvalitātes rādītāji:

1.5.2.9. sausnas saturs, %*;

1.5.2.10. kopproteīna saturs sausnā, %.

1.6. Griķu (Fagopyrum esculentum Moench) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.6.1. graudu (riekstiņu) raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

1.6.2. graudu (riekstiņu) raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.6.3. izturība pret veldri, balles;

1.6.4. augu garums, cm*;

1.6.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.6.6. 1000 graudu (riekstiņu) masa, g;

Kvalitātes rādītāji:

1.6.7. tilpummasa, g l^–1;

1.6.8. plēkšņainība, %;

1.6.9. proteīna saturs, %;

1.6.10. cietes saturs, %.

1.7. Kukurūzas (Zea mays L.) šķirņu novērtēšana (zaļmasas ieguvei)

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.7.1. zaļās masas raža, t ha^–1*;

1.7.2. augu garums, cm*;

1.7.3. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.7.4. izturība pret veldri, balles**;

1.7.5. vālīšu skaits, gab.*;

1.7.6. sausnas raža, t ha^–1*;

1.7.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

1.7.8. sausnas saturs, %;

1.7.9. kopproteīna saturs sausnā, %;

1.7.10. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), %, sausnā;

1.7.11. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), %, sausnā.

2. Lopbarības augu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

2.1. Sējas zirņu (arī ziemas formu) (Pisum sativum L. (partim)) un lauka pupu (arī ziemas formu) (Vicia faba L. (partim)) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

2.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

2.1.3. izturība pret veldri, balles;

2.1.4. augu garums, cm*;

2.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

2.1.6. ziemcietība (ziemas formām), balles;

2.1.7. 1000 sēklu masa, g*;

Kvalitātes rādītāji:

2.1.8. proteīna saturs, %.

2.2. Baltās lupīnas (Lupinus albus L.), šaurlapu lupīnas (Lupinus angustifolius L.) un dzeltenās lupīnas (Lupinus luteus L.) šķirņu novērtēšana

2.2.1. Sēklu ieguvei:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.2.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

2.2.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

2.2.1.3. izturība pret veldri, balles;

2.2.1.4. augu garums, cm*;

2.2.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

2.2.1.6. 1000 sēklu masa, g*;

Kvalitātes rādītāji:

2.2.1.7. proteīna saturs, %;

2.2.2. Zaļmasas ieguvei:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.2.2.1. zaļās masas raža, t ha^–1*;

2.2.2.2. augu garums, cm*;

2.2.2.3. izturība pret veldri, balles**;

2.2.2.4. sausnas raža, t ha^–1*;

2.2.2.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

2.2.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

Kvalitātes rādītāji:

2.2.2.7. sausnas saturs, %*;

2.2.2.8. kopproteīna saturs sausnā, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju).

2.3. Stiebrzāļu (Poaceae (Gramineae)) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.3.1. ziemcietība (izņemot viengadīgo daudzziedu aireni), balles;

2.3.2. zaļās masas raža, t ha^–1*;

2.3.3. dienu skaits līdz pirmajam pļāvumam (līdz plaukšanai), dienas*;

2.3.4. augu garums, cm*;

2.3.5. izturība pret veldri, balles;

2.3.6. sausnas raža, t ha^–1*;

2.3.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

2.3.8. sausnas saturs, %*;

2.3.9. kopproteīna saturs sausnā, %;

2.3.10. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), %, sausnā*;

2.3.11. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), %, sausnā*.

2.4. Sējas vīķu (Vicia sativa L.), smilts vīķu (Vicia villosa Roth), eļļas rutku (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.) un facēlijas (Phacelia tanacetifolia Benth.) šķirņu novērtēšana zaļmasas ieguvei

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.4.1. zaļās masas raža, t ha^–1*;

2.4.2. augu garums, cm*;

2.4.3. izturība pret veldri, balles**;

2.4.4. sausnas raža, t ha^–1*;

2.4.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

2.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

2.4.7. ziemcietība (smilts vīķiem), balles;

Kvalitātes rādītāji:

2.4.8. sausnas saturs, %*;

2.4.9. kopproteīna saturs sausnā, % (eļļas rutkam, facēlijai);

2.4.10. kopproteīna saturs sausnā, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju), vīķiem bioloģiskajā un konvencionālajā lauksaimniecībā.

2.5. Iepriekš neminētu tauriņziežu (Fabaceae (Leguminosae)) sugu šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.5.1. ziemcietība, balles;

2.5.2. zaļās masas raža, t ha^–1*;

2.5.3. dienu skaits līdz pirmajam pļāvumam (ziedēšanas sākumā), dienas*;

2.5.4. augu garums, cm*;

2.5.5. izturība pret veldri, balles;

2.5.6. sausnas raža, t ha^–1*;

2.5.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

2.5.8. sausnas saturs, %*;

2.5.9. kopproteīna saturs sausnā, %;

2.5.10. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), %, sausnā*;

2.5.11. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), %, sausnā*.

3. Eļļas augu un šķiedraugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

3.1. Rapša (Brassica napus L. (partim)) un ripša (Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

3.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.1.3. ziemcietība (ziemas rapsim un ziemas ripsim), balles;

3.1.4. izturība pret veldri, balles*;

3.1.5. augu garums, cm*;

3.1.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

3.1.7. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.1.8. 1000 sēklu masa, g*;

Kvalitātes rādītāji:

3.1.9. tilpummasa, g l^–1*;

3.1.10. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*.

3.2. Sējas linu (Linum usitatissimum L.) šķirņu novērtēšana

3.2.1. Šķiedras linu:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.2.1.1. stiebru raža, t ha^–1*;

3.2.1.2. stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.2.1.3. izturība pret veldri, balles;

3.2.1.4. veģetācijas perioda garums (līdz dzeltengatavībai), dienas*;

3.2.1.5. augu garums, cm;

Kvalitātes rādītāji:

3.2.1.6. vidējais lūksnes garums, cm;

3.2.1.7. netilinātas šķiedras saturs, %;

3.2.2. Eļļas linu:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.2.2.1. sēklu raža, t ha^–1*;

3.2.2.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.2.2.3. izturība pret veldri, balles;

3.2.2.4. veģetācijas perioda garums (līdz sēklu gatavības sasniegšanai), dienas*;

3.2.2.5. augu garums, cm*;

3.2.2.6. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

3.2.2.7. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*.

3.3. Sējas kaņepju (Cannabis sativa L.) šķirņu novērtēšana

3.3.1. Šķiedras kaņepju:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.3.1.1. stiebru raža, t ha^–1*;

3.3.1.2. stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.3.1.3. veģetācijas perioda garums (līdz pilnai ziedēšanas fāzei), dienas*;

3.3.1.4. augu garums, cm;

Kvalitātes rādītāji:

3.3.1.5. netilinātas šķiedras saturs, %;

3.3.2. Eļļas kaņepju:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.3.2.1. sēklu raža, t ha^–1*;

3.3.2.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.3.2.3. veģetācijas perioda garums (līdz sēklu gatavības sasniegšanai), dienas*;

3.3.2.4. augu garums, cm*;

3.3.2.5. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.3.2.6. 1000 sēklu masa, g*;

Kvalitātes rādītāji:

3.3.2.7. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*.

3.4. Balto sinepju (Sinapis alba L.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.4.1. zaļās masas raža, t ha^–1*;

3.4.2. augu garums, cm*;

3.4.3. izturība pret veldri, balles**;

3.4.4. sausnas raža, t ha^–1*;

3.4.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

Kvalitātes rādītāji:

3.4.7. sausnas saturs, %*;

3.4.8. kopproteīna saturs sausnā, %.

3.5. Sojas (Glycine max) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.5.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

3.5.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.5.3. izturība pret veldri, balles;

3.5.4. augu garums, cm*;

3.5.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

3.5.6. 1000 sēklu masa, g*;

3.5.7. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

3.5.8. proteīna saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.5.9. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*.

4. Kartupeļu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

4.1. Agrīno kartupeļu (Solanum tuberosum L.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

4.1.1. bumbuļu raža 45 dienas pēc sadīgšanas, t ha^–1*;

4.1.2. vidējo un lielo bumbuļu (turpmāk – preču bumbuļi) raža 45 dienas pēc sadīgšanas, t ha^–1*;

4.1.3. preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 45 dienas pēc sadīgšanas);

4.1.4. bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas, t ha^–1*;

4.1.5. preču bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas, t ha^–1*;

4.1.6. preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 55 dienas pēc sadīgšanas);

4.1.7. raža veģetācijas perioda beigās, t ha^–1*;

4.1.8. raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

4.1.9. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, t ha^–1*;

4.1.10. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

4.1.11. veģetācijas perioda garums (no sadīgšanas (pilnas sadīgšanas fāzes) līdz lakstu atmiršanai), dienas*;

4.1.12. preču bumbuļa vidējā masa, g*;

4.1.13. garšas īpašības, balles*;

4.1.14. cietes saturs bumbuļos, %*;

4.1.15. izturība pret slimībām:

4.1.15.1. lakstu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.1.15.2. lakstu infekcija ar lapu sausplankumainību (Alternaria solani), %;

4.1.15.3. bumbuļu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.1.15.4. bumbuļu infekcija ar slapjo puvi (Pseudomonas fluorescens, Xanthomonas spp., Clostridium spp.), %;

4.1.15.5. bumbuļu infekcija ar sauso puvi (Fusarium spp. un Phoma foveata), %.

4.2. Vidēji agrīno, vidēji vēlīno un vēlīno kartupeļu (Solanum tuberosum L.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

4.2.1. raža veģetācijas perioda beigās, t ha^–1*;

4.2.2. raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

4.2.3. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, t ha^–1*;

4.2.4. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

4.2.5. veģetācijas perioda garums (no sadīgšanas (pilnas sadīgšanas fāzes) līdz lakstu atmiršanai vai iznīcināšanai), dienas*;

4.2.6. garšas īpašības, balles*;

4.2.7. preču bumbuļu vidējā masa, g*;

4.2.8. cietes saturs bumbuļos, %;

4.2.9. cietes raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*;

4.2.10. sausnas saturs bumbuļos, %*;

4.2.11. izturība pret slimībām:

4.2.11.1. lakstu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.2.11.2. lakstu infekcija ar lapu sausplankumainību (Alternaria solani), %;

4.2.11.3. bumbuļu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.2.11.4. bumbuļu infekcija ar slapjo puvi (Pseudomonas fluorescens, Xanthomonas spp., Clostridium spp.), %;

4.2.11.5. bumbuļu infekcija ar sauso puvi (Fusarium spp. un Phoma foveata), %.

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 27. jūnija
noteikumiem Nr. 356

"2. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24 .jūlija
noteikumiem Nr. 518

Šķirnes novērtēšanas iesniegumā ietveramā informācija

1. Informācija par iesniedzēju:

1.1. juridiskai personai – nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese);

1.2. fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese).

2. Iesniedzējs – selekcionārs, selekcionāra tiesību īpašnieks, šķirnes uzturētājs (šķirnēm, kurām nav selekcionāra), selekcionāra, selekcionāra tiesību īpašnieka vai šķirnes uzturētāja pilnvarotais pārstāvis.

3. Informācija par selekcionāru:

3.1. juridiskai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese);

3.2. fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese).

4. Informācija par šķirnes uzturētāju:

4.1. juridiskai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese);

4.2. fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese).

5. Augu sugas paplašināts nosaukums latīņu valodā, norādot ģinti, sugu, pasugu, varietāti.

6. Augu sugas nosaukums latviešu valodā.

7. Šķirnes nosaukums vai priekšlikums šķirnes nosaukumam (ja tas nav atzīts) un pagaidu apzīmējums.

8. Valsts, kurā šķirne izveidota.

9. Informācija par to, vai šķirne ir ģenētiski modificēta.

10. Informācija par to, kā šķirne ir pieteikta saimniecisko īpašību novērtēšanai:

10.1. konvencionālajā lauksaimniecībā;

10.2. bioloģiskajā lauksaimniecībā;

10.3. kā bioloģiskā šķirne.

11. Informācija par šķirni raksturojošiem rādītājiem (piemēram, labībai – ziemāju vai vasarāju forma, kailgraudu vai plēkšņu forma, miežiem – vārpas kanšu skaits, izmantošanas veids: zaļmasas ieguvei vai graudu ieguvei, miežiem – iesala ieguvei, kartupeļiem – novākšanas gatavība (agrīnums), lupīnai (izņemot daudzgadīgo) – izmantošanas veids: zaļmasas ieguvei vai sēklas ieguvei, liniem – eļļas vai šķiedras ieguvei, kaņepēm – eļļas vai šķiedras ieguvei, atzīme, vai šķirne ir hibrīds (un hibrīda tips)) un par to, kuri tipi jāņem vērā, audzējot šķirni izmēģinājumā. Norāde, kurā sugai atbilstošā grupā saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumu Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" 4.¹ pielikumu šķirne pārbaudāma.

12. Norāde "Visu informāciju vēlos saņemt elektroniski" (norāda, ja iesniedzējs visu ar šķirnes novērtēšanu saistīto informāciju vēlas saņemt uz norādīto e-pasta adresi).

13. Datums, paraksts un zīmogs.

 

3. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 27. jūnija
noteikumiem Nr. 356

"3. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

Vietas šķirnes novērtēšanas lauka izmēģinājumu veikšanai

Nr. p. k.	Suga, šķirņu novērtēšanas grupa (norāda, ja atšķiras izmēģinājuma vietas dažādām novērtēšanas grupām)	Izmēģinājumu vietas
		konvencionālajā lauksaimniecībā		bioloģiskajā lauksaimniecībā
		vietu skaits	vietas	vietu skaits	vietas
1.	Mīkstie kvieši, cietie kvieši, speltas kvieši (ziemas forma)	4	Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (turpmāk – LBTU) mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	3	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
			LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"		Zinātniskā institūta "Agroresursu un ekonomikas institūts" (turpmāk – AREI) Stendes pētniecības centrs
			LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
			AREI Stendes pētniecības centrs		AREI Viļānu nodaļa
2.	Rudzi	3	AREI Stendes pētniecības centrs	3	AREI Stendes pētniecības centrs
			LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"		LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
			AREI Priekuļu pētniecības centrs
					AREI Viļānu nodaļa
3.	Tritikāle	3	Mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			AREI Priekuļu pētniecības centrs		LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
			LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"
4.	Mieži (ziemas forma)	2	AREI Stendes pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"		LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
5.	Mīkstie kvieši, cietie kvieši, speltas kvieši (vasaras forma)	4	LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	3	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
			LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"		AREI Stendes pētniecības centrs
			LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"
			AREI Stendes pētniecības centrs		AREI Viļānu nodaļa
6.	Mieži (visas vasaras formas grupas)	4	LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	3	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
			LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"		AREI Stendes pētniecības centrs
			LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
			Mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"		AREI Viļānu nodaļa
7.	Auzas, kailgraudu auzas	3	AREI Stendes pētniecības centrs	3	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
			LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"		AREI Stendes pētniecības centrs
			LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"		AREI Viļānu nodaļa
8.	Kukurūza	2	LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	2	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
			AREI Priekuļu pētniecības centrs		AREI Priekuļu pētniecības centrs
9.	Griķi	2	LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"		LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
10.	Sējas zirņi, lauka pupas (arī ziemas formas)	2	AREI Stendes pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"		LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
11.	Rapsis (visas ziemas formas grupas), ripsis (ziemas forma)	4	AREI Stendes pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			Mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"		LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
			LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
			LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"
12.	Rapsis (visas vasaras formas grupas), ripsis (vasaras forma)	3	Mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"		LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
			LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"
13.	Kartupeļi	2	AREI Priekuļu pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"		LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
14.	Baltā lupīna, šaurlapu lupīna, dzeltenā lupīna, sējas vīķi, smilts vīķi, eļļas rutki, facēlija	2	LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	2	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
			AREI Priekuļu pētniecības centrs		AREI Priekuļu pētniecības centrs
15.	Stiebrzāles	2	AREI Stendes pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"		LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
16.	Iepriekš neminētās tauriņziežu sugas	2	LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"		LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
17.	Sējas lucerna, hibrīdā lucerna	2	AREI Stendes pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"		AREI Priekuļu pētniecības centrs
18.	Sējas lini	2	LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"		LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
19.	Sējas kaņepes	2	LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"		LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
20.	Baltās sinepes	2	LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	2	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
			AREI Priekuļu pētniecības centrs		AREI Priekuļu pētniecības centrs
21.	Soja	2	AREI Stendes pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"		LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"

 

4. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 27. jūnija
noteikumiem Nr. 356

"7.⁷ pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

Labības šķirņu slimību izturības vērtēšana salīdzinājumā ar standartšķirni

1. Jaunu labības šķirņu un līniju izturību pret slimībām izvērtē lauka apstākļos.

2. Tiek iekārtoti atsevišķi izmēģinājuma lauciņi, kuros nelieto fungicīdus.

3. Pārējos agrotehniskos pasākumus īsteno saskaņā ar šo noteikumu 26. un 27. punktu.

4. Izmēģinājumu lauku izvieto saskaņā ar attiecīgās labības sugas vietu augsekā. Atkārtoti vienā un tajā pašā laukā drīkst audzēt ar triju gadu starplaiku.

5. Starp izmēģinājumiem šķirņu izturības novērtēšanai pret slimībām un jebkuriem citiem izmēģinājumiem labības sējumos jābūt vismaz sešus metrus platai izolācijas joslai, lai izvairītos no fungicīdu iespējamās nokļūšanas uz izmēģinājuma augiem.

6. Izvēloties izmēģinājuma lauciņa lielumu, ievēro prasību, ka kaitīgo organismu bojājumus nevērtē divās malējās rindās un vienu metru platā joslā katrā lauciņa galā.

7. Sējai izmanto sēklas, kas lietotas izmēģinājumā citu saimniecisko īpašību novērtēšanai. Lauka izmēģinājumā sēj kodinātas sēklas.

8. Bioloģiskajai lauksaimniecībai selekcionēto šķirņu sēšanai lieto bioloģiski audzētas sēklas, arī no standartšķirnes, ja tas ir iespējams. 

9. Izmēģinājumā salīdzināšanai un īpašību izvērtēšanai iekļauj standartšķirnes no saraksta, kuru atbilstoši noteiktajām novērtēšanas grupām pēc Nacionālās augu šķirņu padomes priekšlikuma izveido un aktualizē Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.

10. Katru slimību nosaka un novērtē atsevišķi šo noteikumu 3. pielikumā minēto vietu atbildīgie darbinieki.

11. Sniega pelējumu novērtē reizē ar ziemcietību. Sniega pelējuma izplatību nosaka, vizuāli vērtējot bojāto augu daudzumu procentos no visa lauciņa.

12. Citas slimības uzskaita:

12.1. karoglapas plaukšanas fāzē (lapu slimības);

12.2. piengatavības fāzē (lapu un vārpu slimības).

13. Slimību attīstības pakāpi lapu slimībām:

13.1. nosaka vizuāli, novērtējot inficēto lapu virsmu attiecībā pret lapas kopējo laukumu (%);

Piemēram:

 

 

 

 

13.2. aprēķina, saskaitot infekcijas pakāpes uz inficētajām lapām un dalot ar visu apskatīto un pārbaudīto lapu skaitu, atbilstoši šādai formulai:

IP = Σn/a, kur

IP – infekcijas pakāpe;

n – infekcijas pakāpju summa;

a – apskatīto augu (vai augu daļu skaits).

Slimības attīstības pakāpi (%) pielīdzina ballēm:

Augstākā slimības attīstības pakāpe (%)	Balles	Izturības vērtējums
līdz 1	9
2–5	8
6–10	7
11–15	6
16–25	5
26–55	4
56–75	3
76–89	2
Vairāk par 90	1

14. Lauciņā pa diagonāli apskata 50 lapas:

14.1. karoglapas plaukšanas fāzē vērtē karoglapu un divas lapas zem tās;

14.2. piengatavības fāzē vērtē karoglapu un vienu lapu zem tās;

14.3 stingri jāraugās, lai no katra līmeņa būtu vienāds lapu skaits – attiecīgi 17 karoglapu, 17 pirmo lapu un 16 otro lapu; 25 karoglapas un 25 pirmās lapas;

14.4. lapām jābūt pilnīgi attīstītām. Atmirušās lapas ņem vērā tikai tad, ja tas noticis slimību infekcijas dēļ. Citu iemeslu dēļ nokaltušās lapas neuzskaita.

15. Vērtējot lapu plankumainību, jāpievērš uzmanība simptomiem un to tipiskumam. Labībai (īpaši kviešiem, kā arī miežiem) uz lapām reizēm veidojas brūni plankumi, kuru iespējamais iemesls var būt rezistence pret miltrasu, mangāna vai kādu citu barības elementu trūkums, ģenētiski vai fizioloģiski traucējumi.

16. Vārpu slimībām (putošā melnplauka, cietā melnplauka, plēkšņu plankumainība, fuzarioze u. c.) un slimībām, kas izplatās sistēmiski (miežu brūnsvītrainība, stiebru rūsa u. c.), nosaka slimības izplatību. To aprēķina, uzskaitot inficētos augus vai to daļas (atkarībā no konkrētas slimības) un to īpatsvaru izsakot procentos, atbilstoši šādai formulai:

I = b x 100/a, kur

I – izplatība (%);

a – apskatīto augu (vai to daļu skaits);

b – bojāto augu (vai to daļu skaits).

Slimības izplatību (%) pielīdzina ballēm:

Augstākā slimības attīstības pakāpe (%)	Balles	Izturības vērtējums
Nav inficēto	9
1–2	8
3–5	7
6–10	6
11–15	5
16–20	4
21–25	3
26–30	2
Vairāk	1

17. Vārpu slimības noteikšana:

17.1. putošās melnplaukas izplatību nosaka vārpošanas fāzes beigās − ziedēšanas fāzē (59.–65. auga attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas). Divās vietās lauciņā vienu metru garā sējas rindā (kopā divi metri) saskaita visas vārpas (pēc tam aprēķina vārpu skaitu visā lauciņā) un visā lauciņā − ar putošo melnplauku inficētās. Aprēķina inficēto vārpu īpatsvaru procentos no kopējā vārpu skaita lauciņā;

17.2. vārpu plēkšņu plankumainības infekcijas pakāpi nosaka piengatavības fāzē (71.–77. auga attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas). Apskata 50 galvenās vārpas dažādās lauciņa vietās pa diagonāli un aprēķina infekcijas pakāpi;

17.3. cietās melnplaukas izplatību nosaka dzeltengatavības fāzē (83.–89. auga attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas). Divās vietās lauciņā vienu metru garā sējas rindā (kopā divi metri) saskaita visas vārpas, tostarp ar cieto melnplauku inficētās, un aprēķina inficēto vārpu īpatsvaru procentos no kopējā vārpu skaita;

17.4. vārpu fuzariozes izplatību nosaka dzeltengatavības fāzē (83.–89. auga attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas). Skaita un aprēķina tāpat kā cietajai melnplaukai.

Piemērs.

18. Šķirnes salīdzina pēc 2–3 gadu izmēģinājumu izvērtēšanas. Šķirnes izturību salīdzinājumā ar standartšķirni nosaka, ņemot vērā visā periodā un visās uzskaites reizēs augstāko slimību attīstības pakāpi vai izplatību."

 

5. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 27. jūnija
noteikumiem Nr. 356

"7.⁸ pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

Produktīvo stiebru skaita un augsnes nosegtspējas ar augu noteikšana labības šķirnēm novērtēšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā

1. Produktīvo stiebru skaita noteikšana:

1.1. stiebrus skaita šķirņu salīdzināšanas lauka izmēģinājumā pēc ražas novākšanas katrā atkārtojumā divās lauciņa vietās aptuveni vienu metru no katra lauciņa gala 0,1 m² lielā uzskaites platībā;

1.2. skaita visus labības stiebrus, kam redzams tukšs vidus;

1.3. aprēķina vidējo vērtību no abām uzskaites vietām un vidējo no visiem atkārtojumiem;

1.4. pārbaudāmās šķirnes rādītāju izsaka procentos no standartšķirnes.

2. Augsnes nosegtspējas ar augu noteikšana:

2.1. novērtē šķirņu salīdzināšanas lauka izmēģinājumā cerošanas (25.–29. auga attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas) un stiebrošanas fāzes beigās (37.–39. auga attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas) katrā atkārtojumā divās lauciņa vietās ne tuvāk par vienu metru no lauciņa galiem;

2.2. skatoties no augšas, vizualizē divdimensiju attēlu, kurā novērtē labības augu noēnoto augsnes daļu, izsakot to procentos. Par palīglīdzekli ieteicams izmantot 0,25 m² lielu kvadrātveida rāmīti, kura laukums papildus ir sadalīts četros 0,0625 m² lielos kvadrātos un kuram ir regulējams augstums no zemes;

2.3. aprēķina vidējo rādītāju starp abiem vērtējumiem un pārbaudāmajai šķirnei aprēķina starpību ar standartšķirni."

 

6. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 27. jūnija
noteikumiem Nr. 356

"8. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

Šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā