16. marta sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr.42.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

A.Piebalgs (finansu ministrs). Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Tad, kad sākotnēji radās šis ieraksts likumā, bija runa par to, ka aprēķini rādīja, ka šāda summa būtu tikai 70 tūkstoši latu, un tāpēc tika izmainīta vispārējā kārtība un ierakstīts šis teikums par naudu. Budžeta apspriešanas gaitā un arī tā budžeta izskatīšanas gaitā, kuru varētu varbūt uzskatīt par privatizācijas fonda budžetu, izrādījās, ka faktiski lielākā daļa naudas ieiet pamatbudžetā un daļa aiziet investīcijām. Tādēļ radās šis priekšlikums, kuru iesniedza Ministru kabinets un zemkopības ministrs. Ja izņemam ārā šo pēdējo teikumu, tad acīmredzot pārejam pie vispārējās kārtības. Es pilnīgi atbalstītu to, bet es gribu pārrunāt šo jautājumu ar Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas priekšsēdētāju Zaščerinska kungu. Un te ir, protams, viena būtiska lieta. Likums jau tomēr paredzēja šo kompensāciju naudā, un tiešām dažādu, teiksim, likumdošanas nepilnību dēļ tas tika mainīts un secība tika mainīta. Tāpēc manā skatījumā šobrīd tomēr reālais variants ir tikai tas, ko ierosināja Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija, jo tomēr cilvēki nav vainīgi, ka iepriekšējā likumdošanas aktā ir paredzēta atlīdzība naudā, bet piepeši kaut kādu apstākļu dēļ tas netiek izdarīts. Es nesolu, ka mēs atradīsim uzreiz šo naudu, tas tomēr ir miljons, bet es domāju, ka līdz gada beigām, veidojot reālu grafiku, vēlreiz pārbaudot

aprēķinus, mums būs tas jāizdara. Vienkārši mums nav citas alternatīvas. Tāpēc komisijas variants ir faktiski tas kompromisa variants, kas, no vienas puses, uzliek par pienākumu to izdarīt, bet, no otras puses, mums tomēr ļauj to darīt līdz gada beigām. Un atkarībā no tā, cik mums ātri pildīsies, teiksim, privatizācijas fonds, mēs varētu pieņemt šo jautājumu un atrisināt pēc iespējas ātrāk, bet tāds reāls termiņš, protams, varētu būt gada beigas. Es ceru, ka kādu daļu izņems sertifikātos. Tas, protams, samazinās šo spiedienu tieši uz naudas pusi, un tomēr atrisinājums, es domāju, principā ir reāls. Lai arī es uzskatu, ka nevajadzēja sākotnēji pieņemt tādu variantu, tomēr šobrīd vairs mums nav izvēles. Tāpēc es aicinātu atbalstīt šoreiz komisijas priekšlikumu, it īpaši tāpēc, ka es pārrunāju šo jautājumu arī ar komisijas priekšsēdētāju un tas ir tāds būtisks komisijas viedoklis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Pirms Piebalga kungs uzsāka savu runu, es biju izlēmusi, ka es runāšu par to, ka šis likums jau bija spēkā, sastādot budžetu. Un tāpēc es ļoti pateicos Piebalga kungam par pareizo skaidrojumu. Jā, šis likums tiešām bija spēkā jau tad, kad mēs izskatījām budžetu, bet šī naudas summa netika iekļauta. Daļēji šeit vaina ir jāuzņemas arī iepriekšējam zemkopības ministram un viņa parlamentārajam sekretāram Bērziņa kungam, kuri jau toreiz boikotēja šo atlīdzības saņemšanu naudā. Un tāpēc es tomēr iesaku, šoreiz izvērtējot visu šo situāciju, atzīt: jā, naudas ir maz, bet nevar cilvēkiem atņemt mantu, ir sevišķi, ja tā ir nekustamā manta, ja tā ir ēkas, nami un varbūt arī vēl cits īpašums, visvairāk, ja tas ir nekustamais īpašums, tad nevar viņu vienkārši atņemt, samaksājot par viņu sertifikātos. Arī zemi jau tagad nodod zinātniski pētnieciskajām saimniecībām, atsavinot īpašniekiem un samaksājot viņiem.atlīdzību naudā. Šai kārtībai ir jābūt vienotai. Un tomēr, meklējot šo kompromisu, arī es varu atbalstīt Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu, ka tad, ja cilvēks nespēj sagaidīt, kad viņam par viņa mantu piešķirs naudu, viņam ir tiesības brīvprātīgi piekrist saņemt sertifikātus, pie tam rakstiski izsakot šo savu piekrišanu. Tātad aicinu atbalstīt Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Voldemārs Novakšānovs, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS). Labrīt, godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jūs tīri labi atceraties, kā trīs gadus atpakaļ gāja cīņa, lai saglabātu Latvijā lauku zinātni, lai saglabātu tehnikumus, izglītību lauku bērniem. Un, lūk, vislielākais akmens bija šīs bijušo īpašnieku zemes un arī samaksa par tām. Un jāsaka godīgi – ja šodien mēs neatbalstīsim Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu ieviest labojumu šajā likumā, tad pēc diviem vai trijiem gadiem es personīgi Latvijā neredzu vairs iestādes, kas nodarbosies praktiski ar Latvijas lauku zinātni. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu un aicinu arī valdību mēģināt ne uzreiz, bet iespēju robežās norēķināties ar šiem bijušajiem zemes īpašniekiem par tām zemēm, ko pašreiz izmanto šīs saimniecības. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas?... Nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, lūdzu, 18.lappuse! Mums būs divi balsojumi. Pirmais balsojums – izslēgt 14.1. panta 2. punkta pēdējo teikumu: "Ministru kabinets un zemkopības ministrs".

Otrs balsojums būs par Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu otrās daļas pēdējo teikumu izteikt šādā redakcijā: "Atlīdzību par valsts vajadzībām nodoto sākotnēji apvienoto mantu izmaksā naudā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņos vai sertifikātos, ja saņēmējs tam rakstiski piekrīt." Divi balsojumi.

Lūdzu, balsosim par pirmo priekšlikumu! Ministru kabinets, zemkopības ministrs Ūdris. Izslēgt 14.1. panta 2. punkta pēdējo teikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 35, atturas – 26. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad par komisijas priekšlikumu. "Atlīdzību par valsts vajadzībām nodoto sākotnēji apvienoto mantu izmaksā naudā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņos vai sertifikātos, ja saņēmējs tam rakstiski piekrīt." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – nav. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu tālāk!

R.Jonītis (LC). Nākamais priekšlikums šai pašā pantā trešajā daļā praktiski iesniegts, lai saskaņotu ar likumu "Par pašvaldībām". Vārdi "pagasta valde" aizvietots ar vārdiem "pagasta padome" sakarā ar to, ka pagasta valžu vairs nav.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. 15. pants. Frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums sākt šo pantu ar tekstu "Latvijas Republikā pilsoņu rīcībā esošo sertifikātu...". Tautsaimniecības komisija to neatbalstīja savā sēdē, jo pilsoņi no nepilsoņiem jau tiek nedaudz dalīti pie sertifikātu aprēķināšanas sākotnēji. Pilsoņiem šie sertifikāti jau iedoti vairāk nekā nepilsoņiem, un tāpēc vēlreiz papildus nebūtu jāievieš kaut kāds dalījums, kā izmantojami šie sertifikāti.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija piekrīt vai uzstāj uz balsojumu? Lūdzu zvanu! Frakcija uzstāj uz balsojumu. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu sākt 15.panta tekstu ar vārdiem: "Latvijas Republikā pilsoņu rīcībā esošo sertifikātu..." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 34, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Jonītis. Arī nākamais ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums par tiem, kuri vēlas atsavināt savus sertifikātus, repatriējoties no Latvijas. Tautsaimniecības komisija izskatīja arī šo priekšlikumu, un papildus tam iedalījumam pilsoņos un nepilsoņos nekļuva skaidrs, kāpēc gan nepilsonim, izbraucot no valsts, būtu jāsaņem sertifikātu segums naudā pēc to nominālvērtības, tas ir, pilnā apmērā, ja pašreizējā brīdī no pilsoņiem valsts sertifikātus neatpērk. Tāpēc tautsaimniecības komisija aicina neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija lūdz balsojumu? Frakcija lūdz balsojumu par savu priekšlikumu. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu "Personas, kas nav Latvijas Republikas pilsoņi, likumdošanā paredzētajā kārtībā var atsavināt savus sertifikātus vai izmantot tos repatriācijas izdevumu segšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Gadījumā, ja persona, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, pārceļas uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs, valsts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atpērk viņam 4.panta kārtībā piešķirtos sertifikātus par to nominālvērtību." Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 27, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Jonītis. Nākamie divi priekšlikumi, es atvainojos, viens priekšlikums ir 15.panta pirmās daļas otro rindkopu izslēgt. Iesniedzis deputāts Jonītis, un Tautsaimniecības komisija to atbalstīja tā iemesla dēļ, ka mēs jau pašreiz esam īpašuma kompensācijas sertifikātus atdalījuši un arī atzīmējam savādāk nekā parastos. Par šiem īpašuma kompensācijas sertifikātiem — pašreiz tikai par tiem — ir pērkama zeme Latvijas Republikā, un vairs aprakstīt šajā likumā, kā Privatizācijas aģentūrai vai pašvaldībai noteikt izsoles kārtību, nebūtu nepieciešams. Vēl jo vairāk — dot 50 procentu atlaidi.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebilžu deputātiem? Lūdzu! Deputāti pieprasa balsot. Runa ir par deputāta Jonīša priekšlikumu izslēgt 15.panta pirmās daļas otro rindkopu. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 14, atturas — 10. Priekšlikums pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais — 15.panta otrajā daļā Juridiskais birojs iesaka precizēt nodošanas un ieguldīšanas kārtību. Tas arī ir pants, par kuru mēs otrajā lasījumā pagājušajā reizē diezgan ilgi debatējām. 20.lappusē jūs redzat redakciju, kuru piedāvā deputāts Jonītis. Tautsaimniecības komisija to atbalstīja, un šeit ir arī tās normas, kā katrs statūtsabiedrības dalībnieks savus sertifikātus nodod sabiedrībai un iegūst attiecīgu kapitāla daļu un arī balsu skaitu. Es aicinu akceptēt to redakciju, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Arī par šo pantu bija iesniegts mans priekšlikums, un es, iepazīstoties komisijā, šo priekšlikumu noņēmu, jo principā tas pamatā risina visas šīs problēmas, kas bija saistītas ar šo privatizācijas sertifikātu izmantošanu statūtsabiedrībās, ar to, ka otrajā lasījumā nobalsotajā redakcijā cilvēki zaudēja šīs īpašuma tiesības uz savu daļu, ko viņi ieguldīja šajā statūtsabiedrībā. Tāpēc principā šis priekšlikums ir atbalstāms. Komisijā bija vismaz četri, ja nemaldos, priekšlikumi, un tie tika salikti varbūt šajā vienā priekšlikumā, kas principā aptver visus šos jautājumus. Tāpēc es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu kā kompromisa variantu starp visiem iesniegtajiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt vēl par šo priekšlikumu? Nevēlas. Iebilžu nav pret tā redakciju? Nav. Tad ir pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums... Divi priekšlikumi. 15.panta trešo daļu... Tātad faktiski tie abi divi ir tīri redakcionālas dabas labojumi un arī varbūt... Es iepriekš paskaidrošu. Vārds "uzņēmējsabiedrība" tiek aizvietots ar vārdu "statūtsabiedrība", lai tīri juridiski sakārtotu šo likumu. Arī turpmāk uz priekšu ir līdzīga veida redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Pret šiem labojumiem deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemti.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums — 15.panta piekto daļu izteikt jaunā redakcijā. Šī jaunā redakcija atšķiras tikai ar šo "uzņēmējsabiedrības" aizvietojumu ar vārdu "statūtsabiedrība". Šajā gadījumā es aicinu atbalstīt komisijas viedokli — pieņemt šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums. 15.panta septītā daļa. Deputāta Jonīša priekšlikums. "Sertifikātus var pieņemt samaksai par nekustamo īpašumu, ko pārdod uzņēmumi, kuros valsts (pašvaldību) daļa pamatkapitālā vai balsu skaits dalībnieku pilnsapulcē nepārsniedz 25 procentus. Iegūtos sertifikātus šiem uzņēmumiem ir tiesības izlietot valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijā." Un šeit Tautsaimniecības komisijā lēmums netika pieņemts. Atšķirība no pašreiz esošās redakcijas ir tikai tā, ka vai nu var iegādāties īpašumu vai šie sertifikāti ir obligāti izlietojami privatizācijā un nekā savādāk. Tas būtu šeit balsojams...

Sēdes vadītājs. Vai debatēs nav pieteikušies deputāti? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Jonīša priekšlikumu, kuru viņš tikko pats nolasīja! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 4, atturas - 14. Pieņemts priekšlikums.

R.Jonītis. Paldies! Šis Tautsaimniecības komisijas priekšlikums attiecīgi jau pašreiz ir īstenots deputāta Jonīša priekšlikumā. Tas vairs nav jauns.

Nākamais priekšlikums — par 16.panta trešo daļu. Juridiskais birojs ierosināja precizēt, kādā kārtībā notiks mantoto sertifikātu pārdošana un dāvināšana. Deputāts Jonītis savā priekšlikumā ir mēģinājis šo precizāciju veikt. Komisija atbalstīja šo jauno redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums — 16.pantā ceturtajā daļā vārdus "nodošanu uzņēmējsabiedrībām" aizvietot ar vārdiem "nodošanu statūtsabiedrībām". Tas ir tīri redakcionāli. Mēs iepriekš jau lēmām par šāda veida aizvietošanu. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir šajā pašā ceturtajā daļā izslēgt 3.rindkopu, jo šī rindkopa norāda, kā ir atzīmējami sertifikātu grāmatiņā un privatizācijas kontā šie īpašuma kompensācijas sertifikāti. Tas ir izslēgts tikai tāpēc, ka 3.panta divpadsmitajā daļā vispārīgajos noteikumos mēs jau noteicām, ka visos gadījumos tie ir atzīmējami atsevišķi gan sertifikātu grāmatiņā, gan privatizācijas kontā. Šeit atkārtoties nebūtu nepieciešams. Es aicinu atbalstīt šos izslēgumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Tālāk!

R.Jonītis. Par 16.panta ceturtās daļas 4.rindkopu. Tiek piedāvāta nedaudz mainīta redakcionāli šī rindkopa, kur konkretizēti šie vārdi "īpašuma kompensācijas sertifikāti", kā arī precīzāk nosaukti fondi. Tātad es aicinu atbalstīt šo precizēto redakciju.

Vēl papildus tam ir precizēts, ka dokumenti ir jāuzrāda nevis Ministru kabineta noteiktajās visās bankās, bet gan tikai tajā bankā, kurā tiek atvērts rēķins, un nevienā citā bankā nav tiesību pieprasīt kaut kādus papildu dokumentus.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Akceptēts.

R.Jonītis. Tātad vēl ir... Es saprotu, tas ir atbalstīts šajā redakcijā, kas redzama lapas apakšējā daļā. Tas precīzi atkārto. Tas nebūtu balsojams otrreiz.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

R.Jonītis. 16.panta piektā daļa. Juridiskais birojs ierosina izslēgt vārdiņu "tikai" no šīs daļas un dot atsauci uz 15.panta septīto daļu. Tātad abi šie priekšlikumi ir atbalstīti un komisijas piedāvātā redakcija ir redzama trešajā ailītē.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!

R.Jonītis. Par 16.panta piektās daļas otro rindkopu — izslēgt vārdiņu "piešķirt". Tas ir redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

R.Jonītis. 16.panta septīto daļu papildināt ar jaunu teikumu, ka šos sertifikātus dzēš institūcija, kura veic privatizāciju. Precīzāk pateikts, ka sertifikāti pēc valsts un pašvaldību īpašuma pārdošanas tiek dzēsti.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

R.Jonītis. 16.panta astotajai daļai frakcija "Tēvzemei un brīvībai" piedāvā savu redakciju, kā veicama privatizācija un sertifikātu izmantošana uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija lūdz balsojumu? Zvanu lūdzu! Balsosim par priekšlikumu, ka uzņēmumiem (un uzņēmējsabiedrībām), kurās valsts un pašvaldību daļa pamatkapitālā vai balsu skaits dalībnieku pilnsapulcē ir mazāks par 25 procentiem un kurās pārējā pamatkapitāla daļa pieder Latvijas Republikas pilsoņiem, ir tādas pašas tiesības izmantot sertifikātus kā sertifikātu īpašniekiem un fiziskajām personām. Zemes pirkšanas tiesības juridiskajām personām ierobežotas arī ar nosacījumiem, kas paredzēti likumdošanas aktos par zemes privatizāciju pilsētas un lauku apvidos. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 27, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Jonītis. Vēl par šo pašu 16.panta astoto daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums pēdējo teikumu izteikt kā palīgteikumu. Arī Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija, tā kā bija tik daudz priekšlikumu un šis ir diezgan būtisks pants, ir piedāvājusi savu redakciju, kurā diezgan precīzi pateikts, kā tad ir veicams šis privatizācijas process, kādas ir tiesības pirkt sertifikātus kredītiestādēs un kā tās ir izmantojamas privatizējot bankas vai arī akciju sabiedrību īpašumu. Un papildus tātad šeit ir ietverts šis Juridiskā biroja priekšlikums - konkretizēt, kā ir pērkama zeme. Es aicinātu komisijas variantu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir 16.panta devīto daļu. Tautsaimniecības komisija to ir nedaudz redakcionāli sakārtojusi, un es aicinu atbalstīt komisijas piedāvāto variantu, tikai ar šo balsojumu, kas mums bija pagājušajā reizē, tātad par citām Ministru kabineta noteiktām kredītiestādēm, mums būtu jāpapildina.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums — 16.panta divpadsmito daļu tīri redakcionāli sakārtot un paskaidrot, ka īpašuma tiesības uz sertifikātiem pieder tai personai, kuras privatizācijas sertifikātu kontā tie atrodas. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums — 27.lapaspusē 19.pantā izslēgt vārdu "apzināti", un komisija pati arī aicina atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

R.Jonītis. Nākošie priekšlikumi ir par noslēguma jautājumiem, pirmkārt, tātad izteikt sadaļas nosaukumu "Pārejas noteikumi". Tas ir komisijas ierosinājums.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

R.Jonītis. 1. punkta izslēgšana ir pamatota ar to, ka Saeima nevarētu uzdot kādai ministrijai veikt šos darbus, un otrs pamatojums ir tas, ka šie darbi, kas bija jāveic mēneša laikā, jau sen ir arī padarīti. Un tāpēc šis 1.punkts ir izslēdzams. Komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu. Tālāk!

R.Jonītis. Un šeit es lūgtu paņemt dokumentu nr.270. Tur ir nākošie priekšlikumi. Sakarā ar to, ka šie pārejas noteikumi bija jāsaskaņo vēl ar jauno likumu par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemamo aktu izsludināšanas, publicēšanas un spēkā stāšanās kārtību, izmantot tagad tikai šo dokumentu nr.270. Tur ir šī 28.lapaspuse.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vai esat sameklējuši šo dokumentu? nr. 270. Tas ir atsevišķs, tas nebija pielikts klāt, bet kā atsevišķs komisijas iesniegts dokuments. Varam turpināt?

R.Jonītis. Jā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

R.Jonītis. Tātad pirmais priekšlikums - papildināt 3.punktu ar šādiem vārdiem "Ministru kabineta noteikumi nr.179". Komisija to atbalsta, jo sakarā ar šī likuma pieņemšanu mums būtu šie Ministru kabineta noteikumi jāatzīst par spēku zaudējušiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

R.Jonītis. Tālāk ir priekšlikums papildināt ar jaunu daļu. Noteikt, ka līdz šī likuma spēkā stāšanās dienai statūtsabiedrības pamatkapitālā ieguldītie sertifikāti jāizlieto valsts (pašvaldību) īpašuma objektu privatizācijā ne vēlāk kā gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas. Līdz šim termiņam privatizācijā neizmantoto sertifikātu ieguldījumu statūtsabiedrības pamatkapitālā novērtē atbilstoši vidējai tirgus cenai Latvijā, sertifikātu ieguldīšanas brīdī izdarot attiecīgas izmaiņas, ja tas nepieciešams, statūtsabiedrības pamatkapitālā likumā paredzētajā kārtībā. Es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ievēro gan likumu par sabiedrību dibināšanu, ka gada laikā pamatkapitāls ir jāsasniedz, gan arī praktiski īsteno debatēs pieminētos jautājumus, lai netiktu fiktīvi palielināti šie pamatkapitāli ar sertifikātiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā: "Normatīvos aktus, ko nepieciešams izstrādāt, izstrādā līdz 1995.gada 1.maijam. Līdz jaunu normatīvo aktu pieņemšanai piemērojami līdzšinējie normatīvie akti, ja tie nav pretrunā ar šo likumu." Komisija aicina atbalstīt šāda veida redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu. Pieņemts.

R.Jonītis. Un pēdējais priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt visā likuma tekstā likumu pieņemšanas datumus un atsauces uz "Ziņotājiem" sanumurēt. Es aicinātu arī šo priekšlikumu atbalstīt kā tīri redakcionālas sakārtošanas darbu.

Sēdes vadītājs. Iebilžu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par privatizācijas sertifikātiem" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 5. Likums pieņemts.

 

Tagad sākam izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību, deputātu priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā, kuru izsludinājis Saeimas Prezidijs.

Pirmais iesniegšanas secībā ir Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Aivara Endziņa iesniegums. Juridiskā komisija lūdz izdarīt Saeimas sēdes darba kārtībā izmaiņas, pārceļot par steidzamu atzīto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" otrajā lasījumā, darba kārtības 46.punkts, tūlīt jeb "uzreiz", kā šeit rakstīts, aiz darba kārtības sadaļas "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata" kā 12.punktu. Vai deputātiem ir iebildes pret šo priekšlikumu? Nav. Līdz ar to priekšlikums ir pieņemts.

Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas deputāti lūdz uzņemt darba kārtībā jautājumu par deputātes Irēnas Folkmanes ievēlēšanu par Latvijas Republikas Saeimas sekretāra biedri un izskatīt šo jautājumu sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata".

Ir arī desmit deputātu iesniegts priekšlikums: "Izvirzām par kandidātu Latvijas Republikas Saeimas sekretāra biedra amatam deputātu Uldi Lakševicu, šo jautājumu iekļaujot darba kārtības sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata" kā pirmo". Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

Tālāk ir desmit deputātu iesniegums: "Pamatojoties uz deputāta Gundara Bērziņa iesniegumu, atsaukt deputātu Gundaru Bērziņu no "Lattelekom" izmeklēšanas un darbības izvērtēšanas komisijas." Deputātiem nav iebilžu par šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā? Nav. Iekļauts darba kārtībā.

Vienpadsmit deputātu iesniegums - izveidot Latvijas Republikas Uzbekijas Republikas parlamenta atbalsta grupu. Vai ir iebildes pret iekļaušanu darba kārtībā? Nav. Ir iekļauts.

Ir vēl jautājumi un pieprasījumi, kurus, kā vienmēr, nolasīsim sadaļā "Jautājumi un pieprasījumi".

Godātie deptutāti! Šeit papīros mums bija iesniegts, bet diemžēl es nenolasīju. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 1995.gada 16.marta sēdes darba kārtībā izdarīt šādas izmaiņas – likumprojektus "Grozījumi Pilsonības likumā" un "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"", lēmuma projektu "Par dokumentu "Latvijas Republikas ārpolitikas pamatvirzieni līdz 2005.gadam"", likumprojektus "Par pašvaldību budžetu" un "Grozījumi likumā "Par īpašuma nodokli"" izskatīt pēc ceturtās sadaļas – "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Par Pilsonības likumu jau mēs esam lēmuši pēc komisijas ierosinājuma. Tagad par pārējiem priekšlikumiem. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav iebilžu. Tad šis priekšlikums ir pieņemts.

Vai visi iesniegtie grozījumi darba kārtībā vai papildinājumi darba kārtībai, kurus izsludinājis Saeimas Prezidijs, ir izskatīti? Vēl viena neprecizitāte, es atvainojos... Pie dokumentiem par atsaukšanu no "Lattelekom" izmeklēšanas un darbības izvērtēšanas komisijas bija arī Saeimas lēmuma projekts, ko 10 deputāti iesnieguši, - "Lattelekom" izmeklēšanas un darbības izvērtēšanas komisijā iecelt Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputātu Mārtiņu Ādamu Kalniņu. Arī to es lūdzu iekļaut darba kārtībā, lai varam izskatīt. Nav iebilžu? Nav. Iekļauts.

 

Sākam izskatīt darba kārtību. Prezidija ziņojumi. Pirmais – likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē". Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija. Andrejs Krastiņš, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Krastiņš (LNNK). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Jūsu priekšā ir Saeimas Prezidija piedāvātais variants par šī likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijās. Arī Prezidija sēdē es nebalsoju par šī likumprojekta nodošanu komisijām, un gribētu paskaidrot, ka sekojošu iemeslu dēļ. Es aicinātu arī godājamos Saeimas deputātus balsot pret šāda likumprojekta nodošanu komisijām sekojošu iemeslu dēļ. Mums pastāv 1922. gada Latvijas Satversme. Un tas ir vairāk nekā dokuments vai likums, tas praktiski ir mūsu valsts neatkarības pamats. Satversme pastāvēja visā Latvijas okupācijas laikā un bija par pamatu mūsu inkorporācijas Padomju Savienības sastāvā neatzīšanai. Satversme bija par pamatu mūsu misiju darbam ārzemēs. Satversme bija tas dokuments, uz kura pamata darbojās arī mūsu trimdas organizācijas, cīnoties par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Satversme ir viens no mūsu valsts neatkarības garantiem. Liekās, ka tas nav nekas būtisks – tiešām papildināt ar vēl vienu nodaļu Satversmi, ierakstot tur divus absolūti neko neizsakošus un negarantējošus pantus par pašvaldībām. Es pilnīgi piekrītu, ka mūsu pašvaldību sistēma Latvijā ir jānostiprina ar ļoti labiem likumiem, jāgarantē visas nepieciešamās pašvaldību tiesības, tajā skaitā tās, kas saistītas gan ar budžetu, gan ar pašvaldību patstāvību, gan ar viņu attiecībām ar valsts varas un pārvaldes institūcijām valsts līmenī, un tā tālāk un tā tālāk. Bet, godājamie kolēģi, neaiztiksim Satversmi! Ir ļoti vienkārši Satversmi sākt grozīt, papildināt un izmainīt. Kā mēs zinām, ir iesniegti un pat ļoti plaši tiek diskutēti projekti par Satversmes grozīšanu tik tālu, ka tiek mainīts mūsu valsts konstitucionālais pamats, tiek sagrauta Latvijas valsts kā parlamentāra demokrātija un tiek ierosināts izveidot prezidentālu republiku, kas ir tālākais ceļš uz alternatīvu varu valstī ar visām no tā tālāk izrietošajām sekām. Vienreiz Latvija jau ļoti neveiksmīgi piedzīvoja 1940. gadā, līdz kam tas noved.

Tāpēc, godājamie kolēģi, es domāju, ka šādu it kā nevainīgu Satversmes labojumu uzsākšana — un tie liktos ļoti lietderīgi, — Satversmes labošana un grozīšana ir tālākais ceļš, ar kuru tiek pavērtas durvis, lai tālāk, grozot ļoti vienkārši mūsu Latvijas Republikas Satversmi, varētu izdarīt visplašākās izmaiņas ne tikai šajā mūsu likumā, bet arī pašā mūsu valsts būtībā. Tāpēc es aicinu savus kolēģus neuzsākt šādu procesu vispār. Regulēsim valstiski ļoti svarīgus jautājumus ar konstitucionāliem likumiem, kādi jau pastāv Latvijas Republikā! Mēs varam tos regulēt, pievienojot, kā tas ir citu valstu konstitūcijās, kaut kādus atsevišķus dokumentus, kuros tiek nosacīts... Bet neaiztiksim mūsu Satversmi, kas ir mūsu valsts neatkarības garants un valstiskās iekārtas garants! Mūsu Satversme ir kaut kas vairāk nekā to valstu Satversmes, konstitūcijas, kas tiek mainītas no gada uz gadu, pakārtojoties saimnieciskām vai politiskām interesēm vai personiskām interesēm, un tā tālāk. Mūsu valsts Satversmei būtu jābūt tiešām katra mūsu mūsu valsts ierēdņa un katra valstsvīra un politiķa darba vietā rāmītī pie sienas kā neaizskaramam dokumentam, kā mūsu valsts simbolam. Un es aicinu neķerties klāt mūsu valsts simbolam, tāpat kā neķerties klāt mūsu valsts karogam un ģerbonim, un himnai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš — Valsts parvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts!

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Andrejs Krastiņš izteica ļoti būtiskus apsvērumus par to, cik uzmanīgi vajadzētu mums grozīt Satversmi, mūsu valsts pamatlikumu. Es lielā mērā pievienojos viņa izteiktajiem argumentiem, bet es gribētu lūgt godātos kolēģus deputātus vērst uzmanību uz to, ka diemžēl mūsu valstī ir politiskie spēki, kuri izvirzījuši vai taisās izvirzīt referendumā grozījumus Satversmē, tajā skaitā arī daļā par pašvaldībām. Un grozījumi daļā par pašvaldībām neapšaubāmi ir juridisks jautājums, nevis politisks jautājums. Es teikšu atklāti, tas ir mans personīgais viedoklis, — lai šis juridiskais jautājums netiktu pieņemts referendumā, mūsu komisija izvirza šādu nelielu grozījumu apspriešanu Saeimā konceptuālai izvērtēšanai. Jo, manuprāt, tas būtu absurds — grozīt Satversmi daļā par pašvaldībām referendumā, jo tas ir juridisks jautājums. Tāda bija mūsu komisijas motivācija, un mēs ierosinām konceptuāli nodot izvērtēšanai Saeimā šo jautājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība!

G.Bērziņš (LZS). Runājot par Satversmi, manuprāt, būtiskākais ir tas, ka varbūt netiek prasīts grozīt vai ātri un steidzīgi kaut ko darīt, bet apspriest šo jautājumu. Apspriest jautājumu varbūt visplašākajā, tātad visdemokrātiskākajā formā — tautas apspriešanā.

Otrs, kas tomēr... Satversme neapšaubāmi ir šīs valsts pamats, bet uz šī pamata tika būvēta arī cita likumdošana, kaut vai, piemēram, par šīs politiskās likumdevējas varas realizāciju. Tātad, piemēram, vēlēšanu likums. Šobrīd, ja nemaldos, mēs jau esam mainījuši šo vecuma cenzu — no kāda vecuma piedalās. Otrs — mēs esam būtiski izmainījuši, vēlēšanu likumā, kurš bija tanī laikā spēkā un realizēja šo vēlēšanu sistēmu, ir tā demokrātiskā forma. Pirmais būtiskākais — ieviešot procentu barjeru. Protams, tas it kā ir vajadzīgs , bet tas ievērojami maina situāciju šinī likumdevējā orgānā un maina šo partiju attieksmi. Tātad mazajām partijām nav iespēju, parādās 20 vai 30 procenti cilvēku, kuri, balsojot par šīm partijām, un nav pārstāvēti šeit, Saeimā.

Otrs būtiskākais ir tas, ka mēs esam atteikušies no grozāmajiem sarakstiem. Un es te Juridiskās komisijas slēdzienu zinu, ka arī šobrīd negrasāmies no tā atteikties. Tātad grozāmo sarakstu nebūs. Tas bija viens no pamatiem. 30 procenti Latvijas iedzīvotāju tanī laikā izvēlējās šos grozāmos sarakstus, bet šobrīd mēs viņiem šo iespēju esam lieguši. Tātad, ja jau ir būvēts uz pamatiem, tad vismaz tiem ķieģelīšiem, kas ir tuvāk pamatiem, arī jābūt ir tiem pašiem, uz kuriem tas ir būvēts. Ja mēs tik būtiskas lietas esam mainījuši un arī šobrīd negrasāmies atgriezties pie šīs kārtības, tad ir jāsāk šī diskusija, vai ir nepieciešamas, piemēram, dažas izmaiņas šinī Satversmē. Satversmi mainīt neapšaubāmi nav tik viegli. Tam ir nepieciešamas tātad divas trešdaļas Saeimas deputātu balsu vai arī tautas nobalsošana. Tas nav tik viegli iespējams. Tātad arī šis process, mūsuprāt, ir jāvirza un jāiet tieši pats demokrātiskākais ceļš. Šobrīd pašai tautai jāizlemj, kāda šajos izvirzītajos jautājumos ir tās pozīcija. Un tāpēc varbūt es pieļauju, ka šī redakcija, kas ir piedāvāta, šie divi teikumi neatrisina šo problēmu, jo principā jau nereglamentē, vismaz pamatā, kas ir šīs pašvaldības, kādas ir, vai tās ir vēlēti orgāni, kādā veidā šos vēlētos orgānus regulē izpildorgāni, tātad Ministru kabinets, kas regulē pašvaldības... Šobrīd jūs zināt tādu paradoksālu situāciju — Valsts reformu ministrija ap simt gadījumos ir iejaukusies pašvaldībās un nevienu reizi nav iejaukusies augstāko valsts ierēdņu nepamatoti izdotajos rīkojumos. Tātad praktiski ar šo iestādi izpildvara ir radījusi institūciju, ar ko cīnīties pret pašvaldībām.

Otrs. Skatieties budžetus, un tā tālāk! Kādas ir pašvaldību iespējas? Šobrīd valdošās koalīcijas izpildvara bieži vien pieņem tādus lēmumus, kas neļauj pašvaldībām realizēt savas funkcijas, pieņem izmaiņas likumdošanā, kas attiecas uz pašvaldībām, nekonsultējoties, neņemot vērā pašvaldību viedokļus. Tā ka šie jautājumi, mūsuprāt, vienkārši ir apspriežami, un tad, kad būs šis viedoklis izkristalizējies būs zināms varbūt šobrīd visaugstākais, visbūtiskākais viedoklis, būs zināms, kāds ir cilvēku viedoklis, kāds ir pilsoņu viedoklis. Un tam ir jābūt. Es tomēr nepieņemu to argumentu, kas izskanējis no daudziem Satversmes apspriešanas oponentiem, ka tauta nav pietiekami gudra, lai izšķirtos, ka tautu šeit var apmānīt. Nē, kungi, es domāju, ka to nevar izdarīt! Un tomēr ir jāizšķiras pilsoņiem, un tad, kad pilsoņi būs izšķīrušies, tad arī viņi pieņems lēmumu par vienu vai otru no piedāvātajiem variantiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Bērziņš (LC). Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Īstenībā man ļoti tuva ir Andreja Krastiņa argumentācija, un mana attieksme šajā gadījumā pret Satversmi ir tāda pati kā Krastiņa kungam. Īstenībā "Latvijas ceļam", kam bieži vien ir domstarpības gan ar "Tēvzemei un brīvībai", gan ar LNNK, šeit principiālu domstarpību nav. Tas vienkārši izriet no mūsu programmām. Un ne tikai no programmām.

Precedents, par ko runāja mans uzvārda brālis Bērziņa kungs, ir laba lieta. Bet parasti tajās valstīs, kur tiek izmantots precedents, tas tiek izmantots savādāk. Šobrīd Bērziņa kungs gribēja, teiksim, ar sīku huligānismu, kas ir noticis kaut kur, — un tā es varētu pat atļauties, ja mēs runājam žurnālistu valodā, traktēt to, kas nodarīts mūsu Satversmei, izdarot nelielas, bet nepieciešamas izmaiņas, — attaisnot slepkavību. Šajā gadījumā — valsts slepkavību, Tā ir mana visdziļākā pārliecība, jo šādas izmaiņas agri vai vēlu novedīs pie vistraģiskākajiem rezultātiem — pie Latvijas valsts noslepkavošanas. Un tiem, kam tas nav skaidrs, es iesaku skatīties — es ceru, krievu valodu šeit neviens vēl nav aizmirsis, kas to ir zinājis iepriekš, — tādu pārraidi kā "Vremja". Tur ir tāda jauka mūzika atkal atpakaļ, pulksten astoņos tur stāsta par bijušajām mūsu brāļu valstīm — pašlaik neatkarīgajām NVS valstīm — un par to, kas tur notiek prezidentu vadībā. Bet tas ir tikai tā... Es nācu šeit oponēt savam uzvārda brālim, jo viņš runāja tieši par to un par precedentu, un par to, ka ir ienesti šie labojumi.

Un šajā gadījumā es negribētu piekrist tam, kas izteikts arī šodien "Neatkarīgajā Cīņā", ka varbūt Zemnieku savienība grib atkārtot to, ko tā vienreiz jau izdarīja, — no sākuma iesniegt labojumus un pēc tam izdarīt valsts apvērsumu. Man tādu faktu nav, lai "Neatkarīgā Cīņas" žurnālisti paši atbild par to, bet es gribētu teikt vienu. Kas attiecas uz konkrēto labojumu un diskusiju, tad man liekas, ka šī diskusija varbūt ir vajadzīga un pieļaujama tikai tādēļ, ka tas, ko ierosina šajā gadījumā Lagzdiņa kungs un komisija, nav pretrunā ar Satversmi un īstenībā neko nemaina tajā situācijā, kas jau ir Latvijā. Tas vienkārši formalizē to, kas jau ir, jeb pasaka Satversmē to, kas jau ir un pret ko neiebilst šajā gadījumā pat Zemnieku savienība, kurai ir ļoti individuāls viedoklis citos jautājumos. Tātad mēs šajā gadījumā nelabojam Satversmi, bet to papildinām un nemainām praktiski neko pašreizējā situācijā. Un tomēr, ar ko es jau sāku savu runu, ar to es gribu beigt. Man ļoti tuvi ir Andreja Krastiņa argumenti, un tāpēc es tomēr personīgi pats balsojot par to, lai šo jautājumu izskata komisijās, un aicināšu arī savu frakciju, "Latvijas ceļu", nopietni apsvērt šo jautājumu, kad šis jautājums atgriezīsies pirmajā lasījumā Saeimā. Bet ir liela tautas daļa un, pirmkārt, pašvaldību cilvēki, kas gribētu redzēt, lai Saeima nopietni šo jautājumu apsver un izdiskutē. Tā ka šo konkrēto jautājumu, es domāju, mēs varētu diskutēt, bet vai pieņemt vai nepieņemt — pie tā mums tiešām vēlreiz vajadzētu atgriezties pēc tam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Bunkšs, lūdzu! Septiņas minūtes.

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Principā vienīgie iebildumi, kas man varētu būt pret šodienas procedūru, ir tas, ka mums jau, manuprāt, vairākas reizes atkārtojās tāda pieredze, ka mēs likumprojektus apspriežam četros lasījumos. To mēs darījām iepriekšējā reizē, un arī šodien, teiksim, zināmā mērā arī piedāvātais likumprojekts draud pārvērsties par tādu atsevišķu apspriešanu. Manuprāt, apspriešanu vajadzētu veikt tad, kad būs šis likumprojekts komisijās izskatīts un izdiskutēts un piedāvāts pirmajā lasījumā. Tas būtu pirmais. Otrs - neapšaubāmi komisija ir ņēmusi vērā to, kad šie piedāvātie grozījumi Satversmē attiecībā uz pašvaldībām ir aktualizēti tieši šobrīd, un tam, kā jau te tika minēts, ir divi iemesli. Viens iemesls varbūt ir šīs atsevišķu politisko partiju aktivitātes — piedāvāt tautas apspriešanai lietas, kas leģitimē, kā teica Indulis Bērziņš, situāciju, vai kas gluži vienkārši ir acīm redzamas no juridiskā viedokļa. Tas pēdējo trīs gadu laikā ir atzīts gan no mūsu pašmāju ekspertu puses, ka šie pašvaldību jautājumi nav pietiekoši atspoguļoti šobrīd Satversmē, gan arī, tāpat no to ekspertu puses, kas ir iepazinušies ar mūsu Satversmi ārpus mūsu valsts robežām. Viens no tādiem ļoti būtiskiem jautājumiem, kāpēc vajadzētu nodot šo projektu apspriešanai komisijām, ir arī tas, ka, kā jūs varbūt esat pamanījuši, pirms divām nedēļām notika Pašvaldību savienības sanāksme, kur galvenais jautājums bija tieši veltīts šiem grozījumiem. Un pašvaldību cilvēki, kuri bija plaši pārstāvēti šajā sanāksmē, uzdeva jautājumu, kāpēc tie priekšlikumi, kuri jau Saeimas komisijām ir iesniegti, netiek izskatīti Saeimā. Ir acīm redzami, ka arī pašvaldību cilvēki, tātad pašvaldību politiķi, pašvaldību deputāti, aktīvi šobrīd atbalsta šos grozījumus. Ir šobrīd pieejami vairāk nekā seši dažādi risinājumi, kādā veidā Satversmi varētu grozīt, un tāpēc man liekas, ka vajadzētu šos jautājumus noteikti vēl vienu reizi izdiskutēt un izšķirties par to juridisko formu, kādā šis pašvaldību jautājums būtu ietverams Satversmē. Tāpēc es aicinu vēl vienu reizi varbūt nediskutēt par to — vajag vai nevajag, bet šobrīd, šodien nodot šo mūsu komisijas sagatavoto likumprojektu komisijām, komisijās izvērtēt varbūt ne tikai mūsu priekšlikumu, bet visus tos priekšlikumus, kuri šobrīd ir pieejami, gan komisijās, gan arī valdībā, un apspriest šo jautājumu konceptuāli pēc tam pirmajā lasījumā Saeimā vai noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vēl ir pieteikušies runātāji, un mēs šo jautājumu nevaram izskatīt līdz pārtraukumam. Tāpēc tagad būs paziņojumi iesniegšanas secībā. Vārds deputātam Imantam Daudišam - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - deputāts Lambergs.

I.Daudišs (LC). Godātie kolēģi! Godātie deputāti! Es esmu pārliecināts, ka katrs no mums NTV-5 raidījumos ir pamanījis sižetus, kas stāsta par mūsu Latvijā ļoti iecienītiem māksliniekiem, kuri tagad ir pensijā un kuru dzīves apstākļi ir ļoti smagi un ļoti kritiski. Un nesen vienā no mūsu sēdēm Olga Dreģe par to runāja ļoti aizkustinoši un ļoti pārliecinoši. Es aicinātu šodien mūsu deputātus atsaukties uz šo NTV-5 ierosmi "Mēs atceramies jūs". Un to mēs varētu izdarīt jebkurā brīdī, sākot no šī starpbrīža, Dzeltenajā zālē, kur ir nolikta neliela kastīte, kurā mēs katrs varētu pēc savām iespējām atstāt kādu nelielu naudas summu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs, Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Gribu atzīmēt, ka šodien ir Latvijas leģionāru diena. Mēs atzīmējam cīņu pret Padomju Savienību, pret sarkano varu, cīņu, ko izcīnīja mūsu Latvijas leģions. Šai varonībai, ko parādīja latviešu leģions, nav paralēles Otrā pasaules kara vēsturē. Pāri par 50 tūkstošiem leģionāru zaudēja savas dzīvības kaujās un pēc tam Padomju Savienības "gulagos". Pateicoties leģionāru varonībai un izturībai Kurzemes cietoksnī, radās izdevība ap 200 tūkstošiem latviešu izkļūt uz Rietumiem. Es gribētu, izmantot šo iespēju, — es un mana ģimene bija vieni no tiem, kam radās izdevība paglābties no šīs varas, jo mūsu ģimene bija deportējamo listē 1941.gada 14.jūnijā un, paliekot Latvijā, mums draudēja vai nu deportācija vai arī nāve, — šodien pateikties visiem tiem leģionāriem, kas zaudēja dzīvību, un šo leģionāru ģimenēm, šajā gadījumā no manis personīgi un no manas ģimenes par radīto iespēju mums tikt brīvībā un dzīvot brīvībā. Paldies par šo izdevību!

Sēdes vadītājs. Tālāk, godātie deputāti, šodien Jānim Ritenim ir 70 gadu jubileja. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

Pusstundas pārtraukums, bet pirms tam reģistrējamies. Reģistrācija! Imantu Daudišu lūdzu nolasīt deputātus, kuri nepiedalās sēdē!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Saeimas sēdē nepiedalās: Aivars Berķis, Māris Budovskis, Igors Bukovskis, Pēteris Elferts, Raimonds Jonītis, Ludmila Kuprijanova, Uldis Osis, Andrejs Panteļējevs, Aleksandrs Pētersons, Aida Prēdele, Gunārs Resnais, Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Juris Sinka, Dainis Stalts, Anita Stankēviča, Alfrēds Žīgurs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums pusstundu.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Turpinām sēdi. Izskatām Prezidija atzinumu par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē", ko iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, tālāknodošanu izskatīšanai komisijās. Mārtiņš Virsis, "Latvijas ceļš"! Pēc tam - Andris Rozentāls.

M.Virsis (LC). Godātie kolēģi! Godātais Prezidij! Es nebūtu atņēmis jūsu dārgo laiku, runājot par šo jautājumu, — es ceru, ka mēs runāsim arī par citiem jautājumiem, kas varbūt man vairāk ir saistoši un arī obligāti, — ja vien nebūtu šeit pašvaldību sakarā dažas īpatnējas vēsturnieciskas un tomēr nepilnīgas interpretācijas par Satversmes reformām un tā tālāk. Un, klausoties kolēģa Bērziņa, Gundara Bērziņa, uzstāšanos, es tomēr nonācu pie tādas varbūt diezgan vienkāršas, triviālas domas, ka ir tomēr mums viena problēma, kas saistīta ar vēstures izvērtējumu. Un tās partijas, sauksim viņas relatīvi par jaunajām partijām, teiksim, vecākā acīmredzot mums šajā periodā ir LNNK, bet tādas ir arī "Latvijas ceļš" un pārējās, atbild par tagadni. Par to relatīvi īso vēstures periodu, kurā viņas aktīvi iesaistījušās attiecīgi visās šajās lietās. Bet, cik es saprotu, grūti ir tiem, kas vēl nav tikuši skaidrībā ar pagātni un savas idejas politisko priekšteču dažādajiem mantojumiem. Un faktiski es gribētu tomēr aicināt Zemnieku savienību kā partiju atklāti definēt, kāds tad viņas skatījums, protams, ne vienveidīgs, bet skatījums uz 1934.gada maija notikumiem. Savādāk, klausoties šeit, man rodas tāda pārliecība, ka 15.maija apvērsums jeb, precīzāk, apvērsums naktī no 15.uz 16.maiju, ir vairāk vēsturnieku galvās noticis, nekā tas ir bijis realitātē. Bet kopumā es atbalstu Lagzdiņa kungu un komisijas sagatavotos priekslikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Rozentāls, Latvijas Zemnieku savienība! Pēc tam - Gundars Bērziņš otrreiz.

A.Rozentāls (LZS).Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Man ir jāsaka gluži tāpat kā teica iepriekšējais runātājs — cienījamais Virša kungs, ka es arī nebūtu šeit nācis diskutēt par it kā vienkāršu jautājumu, tas ir, par Pašvaldības komisijas ierosinājumu Satversmē iekļaut pašvaldību koncepciju un nodot to komisijām un spriest. Protams, tas ir loģiski un vajadzīgi. Bet es nāku tamdēļ, lai nomierinātu tos cilvēkus, kas klausās, un jūs, šeit zālē sēdošos, ka Zemnieku savienība netaisās gatavoties valsts apvērsumam, netaisās ieviest prezidentālu republiku, un es domāju, ka cilvēki par to nav uztraukušies Latvijā. Man vakar bija līdz vēlai tumsai, līdz pulksten 10 vakarā tikšanās ar vēlētājiem pilnā zālē, un viņi ar dziļu izpratni un interesi, un pat atbalstu uzņēma šīs Satversmes reformas, jo mēs nevaram uzskatīt, ka 1922. vai 1919.gada vai pagājušā gadsimta normas, kas ņemtas par parauga šī brīža Satversmei, ir pilnība un Satversmē nekas nav jāpielabo vai japapildina. Es neesmu šādas domas piekritējs. Mums nav jānorēķinās ar vēsturi, mēs arī domājam par tagadni, un lai tie, kuri absolūti grib pieturēties pie šīs vēstures, varbūt tie lai izvērtē 1934.gadu. Mēs domājam par Latvijas šodienu un par Latvijas nākotni. Un tāpēc ir vajadzīgi Satversmē labojumi. Tie ir iestrādāti mūsu likumprojektā, kuru, es ceru, ir izlasījuši visi deputāti, jo to ir jau izlasījusi ļoti liela tautas daļa, vēlētāji un cilvēki, un ir jādod tautai iespēja izteikties, cienījamie kolēģi un kungi! Nevajag domāt, ka šeit ir salasījušies visi Latvijas gudrākie prāti un ka citiem nav nekādu tiesību pat vairs domāt, vai Satversmi vajag reformēt, kā vajag, kā tas būtu labāk un kā mēs sakārtosim Latviju nākotnē. Es domāju, ka mūsu ierosinātais Satversmes reformas variants ir jāturpina. Tur ir arī sadaļa par pašvaldībām paredzēta, ir nepieciešama Satversmes tiesa. Un, lai diskutētu, — ir vajadzīga kā daudzās demokrātiskās valstīs arī sadaļa par iedzīvotāju sociālajām garantijām. Bet to lai izšķir vēlētāji — tauta un pilsoņi! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 52.pantu, ierosinām pārtraukt debates par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē". Lūdzu zvanu! Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nē.

Lūdzu, balsojam! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 13, atturas — 6. Debates pārtraucam. Lūdzu zvanu! Balsosim par Prezidija atzinumu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsosim par šo Prezidija priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 52 — par, 6 — pret, 6 — atturas. Priekšlikums pieņemts. Nododam Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, un Juridiskā komisija tiek noteikta kā atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"". Iesniedz deputāti Gundars Bērziņš, Rozentāls, Kokins, Resnais, Berķis. Par Saeimas Prezidija atzinumu ir kādas iebildes vai citi priekšlikumi deputātiem? Nav. Pieņemts. Līdz ar to šo likumprojektu nododam Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosakām, ka tā ir atbildīgā komisija.

Tālāk — likumprojekts "Par Latvijas Republikas pievienošanos starptautiskajai konvencijai par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu". Iesniedz Ministru kabinets.Deputātiem nav iebilžu? Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā.

 

Atbildes uz deputātu jautājumiem. Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa un Monopoldarbības uzraudzības komitejas vadītājas Rudušas atbilde uz Saeimas deputātu Mārtiņā Ādama Kalniņa, Kokina, Grīga, Putniņa un Dāliņa jautājumiem par Latvijas nacionālās aviokompānijas izveidošanu.

Lūdzu, satiksmes ministrs Andris Gūtmanis!

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Man ir Ministru prezidenta pilnvara atbildēt uz šo jautājumu. Es atgādināšu jautājuma būtību.

"Lūdzam sniegt atbildi uz šādiem jautājumiem:

1) Latvijas nacionālās aviokompānijas termina skaidrojums;

2) Uz kādiem principiem tiks izveidota Latvijas nacionālā aviokompānija?

3) Kā Latvijas nacionālās aviokompānijas izveidošana ir saskaņota ar likumiem "Par aviāciju" un "Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu"?"

Godājamās dāmas un kungi! Atbildot uz jūsu 9.marta pieprasījumu, varam sniegt šādu informāciju: Latvijas Republikas likumā "Par aviāciju" jēdziens "nacionālā aviokompānija" nav skaidrots. "Nacionālā aviokompānija" ir jēdziens, kas starptautiskajās aviācijas tiesībās netiek stingri definēts. Parasti ar to saprot kādas valsts lielāko aviokompāniju, dažos gadījumos arī vienīgo, kurai tiek piešķirtas tiesības reprezentēt valsti starptautiskajos aviācijas pārvadājumos. Līdzšinējā praksē šādas aviokompānijas baudīja vispusīgu valsts labvēlību un atbalastu līdz pat tiešām subsīdijām. Šobrīd Eiropas Savienības likumi, kas regulē aviācijas darbību, noraida šāda veida protekcionismu. Runājot par Latvijā reģistrētajām aviokompānijām, nebūtu vietā un mērķtiecīgi lietot jēdzienu "nacionālā aviokompānija". Par jaunās aviokompānijas izveides pamatu tiek pieņemti šādi pamatprincipi: Latvijai nepieciešami regulāri, droši starptautiskie gaisa pārvadājumi maršrutos, kur ir pietiekams pieprasījums, lai nodrošinātu pakalpojumu rentabilitāti. Šādiem gaisa pārvadājumu pakalpojumiem ir jāatbilst visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem, lidojuma drošības, precizitātes un pakalpojumu kvalitātes ziņā. Latvijas aviācijas transporta attīstībai ir jābūt saskaņotai ar Eiropas Savienības aviācijas attīstības politiku. Gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem visefektīvākajā veidā jāizmanto Latvijas valsts rīcībā esošie resursi. Jaunizveidotās jeb reorganizētās aviokompānijas pārvaldes struktūrai jānodrošina Latvijas valsts interešu aizsardzība.

Pilnīgākai šā jautājuma ilustrācijai pievienojam darba grupas dokumentu, kurā ir apkopoti abu projektu materiāli, par kuriem es šeit no tribīnes nerunāšu.

Kas attiecas uz atbilstību likumiem, tad jaunā aviokompānija tiks izveidota saskaņā ar likumu "Par aviāciju" un likumu "Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu". Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Saeimas Prezidijs saņēmis iesniegumu. "Lūdzam atklāt debates!" Desmit deputātu paraksti. Mārtiņš Ādams Kalniņš, Jānis Kokins, Gundars Bērziņš, Zigurds Tomiņš, Oskars Grīgs, Voldemārs Novakšānovs, Andris Rozentāls, Pauls Putniņš, Andris Grots, Ilmārs Dāliņš. Viens runā "par", viens — "pret". Ja ir tāda nepieciešamība un ja vēlas deputāti, tad par šo priekšlikumu balsojam. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo priekšlikumu — atklāt debates par atbildi uz jautājumu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 30, atturas — 8. Debates netiek atklātas. Līdz ar to jautājums ir izskatīts.

Tagad lūdzu Imantu Daudišu — Saeimas sekretāru— nolasīt pieprasījumus un jautājumus.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Steidzams deputātu pieprasījums "Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas lauksaimniecības finansu sabiedrība" darbību. Uz Ministru kabineta 1993.gada 28.decembra rīkojuma nr. 171-r pamata tika nodibināta Valsts akciju sabiedrība "Latvijas lauksaimniecības finansu sabiedrība" (turpmāk — "Laukkredīts"). Pasaules bankas kredīta daļas (11,9 miljoni ASV dolāru) apkalpošanai, tās pamatkapitālā ieguldīti valsts budžeta līdzekļi 250 000 latu apmērā.

Kā izriet no Latvijas Republikas Valsts kontroles Valsts budžeta revīziju departamenta kolēģijas lēmuma, akciju sabiedrība "Laukkredīts" darbojas ar zaudējumiem, ko radījuši sadārdzinātie transporta izdevumi 14 vieglo automobiļu uzturēšanā un ekspluatācijā, paaugstinātas izmaksas darba algās (36 darbinieku vidējā mēnešalga bija 192 lati, tai skaitā, ģenerāldirektoram E.Blūmam — 937,50 lati, kredītdaļas vadītājai M.Treijai — 750 lati, galvenajai grāmatvedei A.Laicānei — 650 lati), kā arī paaugstināti saimnieciskie izdevumi.

Akciju sabiedrības "Laukkredīts"saimnieciskās darbības plāns paredz zaudējumus arī 1995. un 1996. gadā un darbību bez peļņas līdz 1998.gadam.

Akciju sabiedrības "Laukkredīts" darba efektivitāte zemnieku saimniecību kreditēšanai ir zema. (1994.gadā piešķirts tikai 161 kredīts par kopējo summu 948 770 latu), turklāt pretēji likuma "Par uzņēmējdarbību" prasībām" tā veic kredītdarbību bez Latvijas Bankas licences. Sabiedrība nav arī nomaksājusi apgrozījuma nodokli par pakalpojumu sniegšanu zemnieku saimniecībām, kas pēc pēdējās bilances datiem uz 1994.gada 1.jūniju sastādīja 4 082,35 latus.

Pieprasām paskaidrot, kādēļ apstākļos, kad valsts budžetā nepietiek līdzekļu izglītībai, kultūrai, veselības aprūpei, sociālajām vajadzībām, tiek pieļauta faktiska valsts līdzekļu izšķērdēšana un nesaimnieciskums, Pasaules bankas kredīta izlietošanā, un kādēļ situācijā, kad pastāv pietiekami liels kredītbanku skaits ar plašu filiāļu tīklu, bija nepieciešams radīt jaunu kredītiestādi, tās statūtu kapitālu veidojot no budžeta līdzekļiem, un kuras amatpersonas ir atbildīgas par to, ka akciju sabiedrība "Laukkredīts" pretlikumīgi turpina darboties kā kredītiestāde bez Latvijas Bankas licences." Iesniedz Saeimas deputāti Grīnblats, Pētersons, Straume, Sinka, Dāliņš, Grīgs, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Kiršteins, Grots, Brūvers.

Sēdes vadītājs. 126.pants... Es atvainojos, 127.pants, pirmais apakšpunkts. "Saeima lemj, vai pieprasījums atzīstams par steidzamu, ja iesniedzēji to atzinuši par steidzamu un tas iesniegts Saeimas Kancelejai līdz pulksten 12.00 iepriekšējā dienā pirms Saeimas sēdes un bijis pieejams frakcijām un deputātiem ne vēlāk kā līdz pulksten 14.00 šajā pašā dienā."

Tātad vispirms mums ir jālemj par steidzamību. Viens runā "par" viens — "pret". Lūdzu, Andris Piebalgs — finansu ministrs!

A.Piebalgs (finansu ministrs). Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es runāšu pret steidzamību, lai gan Finansu ministrija, ciktāl tas attiecas uz viņas kompetenci, par "Laukkredītu" ir gatava runāt. Tajā pašā laikā jautājums uz lauku kredītu ir daudz kompleksāks un par to nevar runāt steidzamības kārtā. Tas ir jāizskata manā skatījumā Pieprasījumu komisijā, kā jau tika skatīts kopīgi Budžeta un finansu (nodokļu) un Tautsaimniecības komisijas sēdē, un tad varēs atbildēt uz tiem aspektiem, kas izvirzīti šajā pieprasījumā. Tie ir faktiski jauni aspekti, kas izvirzīti, un, protams, runāt par tiem būtu speciāli arī jāgatavojas. Bez tam zemkopības ministra šobrīd nav, mēs varētu runāt arī tieši no zemkopības puses par šo jautājumu. Tā ka es ierosinu neatbalstīt steidzamību, bet pašu pieprasījumu, protams, iesniegt Pieprasījumu komisijai. Un, ja Pieprasījumu komisija to uzskatīs par nepieciešamu, un es domāju, ka viņa tā darīs, tad to arī apspriest Saeimā, bet jau ļoti sagatavotu, jo tas skar ļoti plašu jautājumu loku. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Grīnblats, "Tēvzemei un brīvībai". Lūdzu!

M.Grīnblats (TB). Godātie deputāti! Deputātu grupa, kas iesniedz šo pieprasījumu, pievērš uzmanību vairākiem apstākļiem. Pirmām kārtām tam, ka jau ir izveidota Saeimas izmeklēšanas komisija sakarā ar "Lata International" darbību, kur valstij rodas nopietnas grūtības atgūt daudzus miljonus lielos zaudējumus un pat pie visoptimistiskākajām prognozēm izdosies varbūt atgūt 30 vai 40 procentus. Un šeit ir ļoti līdzīga parādība, kur arī potenciālie zaudējumi ir mērāmi diemžēl padsmitos miljonu. Tomēr, par laimi, šoreiz sabiedrība ir pievērsusi uzmanību tam agrāk, un es domāju, ka arī Saeimas deputātiem ir jāpieliek visas pūles, lai vērstu valdības uzmanību uz to, ka šis process radikāli jāpārtrauc vai jāreorganizē, kamēr šie zaudējumi ir minimāli, nevis pārāk lieli.

Otrām kārtām, Valsts kontrole ir devusi savu atzinumu. Arī šajā atzinumā ir ietverta bēdīgā tēze, ka vēl pāris gadu "Laukkredīts" gatavojas darboties bez peļņas vai ar zaudējumiem. Tātad šīs potenciāli bēdīgās sekas ir jau šobrīd prognozējamas. Tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ šāds pieprasījums ir iesniegts un ierosināta tā steidzamība, par ko mēs aicinām balsot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par pieprasījuma steidzamību! Balsojam. Lūdzu rezultātu! 31 — par, 29 — pret, 11 — atturas. Steidzamība nav pieņemta.

"Ja steidzamība tiek noraidīta, pieprasījums nododams Pieprasījumu komisijai." Līdz ar to šis pieprasījums ir nodots Pieprasījumu komisijai.

Lūdzu tālāk!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). "Pieprasījums Latvijas Republikas Ministru kabinetam. Lai, apspriežot ārpolitisko koncepciju, varētu noteikt turpmākos galvenos valsts sadarbības principus, lūdzam iesniegt visu dalībnieku sarakstu un izmaksas Gunta Ulmaņa kunga un Māra Gaiļa kunga 1994.gadā vadītajām delegācijām uz Ķīnas Tautas Republiku." Saeimas deputāti Kiršteins, Krastiņš, Imants Kalniņš, Seile, Berklavs, Puriņa, Tabūns, Lambergs, Žīgurs, Karnups.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Turpmāk lūdzu iesniegt pieprasījumus precīzi atbilstoši Kārtības rullim. Kārtības rullis neparedz iesniegt pieprasījumus Ministru kabinetam, bet paredz iesniegt pieprasījumus Ministru kabineta locekļiem. Bet šeit acīmredzot iesniedzēji ir domājuši Ministru prezidentu. Šeit steidzamība nav prasīta. Līdz ar to mēs nododam šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai, un tad Pieprasījumu komisija ziņos un Saeima balsos par šo pieprasījumu. Vai jautājumi ir?

Lūdzu turpiniet!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Latvijas Republikas Ministru prezidentam Māris Gailim, satiksmes ministram Gūtmanim, aizsardzības ministram Trapānam, ārlietu ministram Birkavam. Deputātu pieprasījums par Vaiņodes lidlauku.

"Mēs, apakšā parakstījušies deputāti, iesniedzam šo pieprasījumu kā steidzamu.

Sakarā ar Ministru kabineta rīkojumu par Vaiņodes lidlauka dzelzsbetona plākšņu nodošanu pašvaldību īpašumā paredzēts demontēt lidlauka skrejceļu un izmantot plāksnes Liepājas ostas rekonstrukcijai. Aizsardzības ministrija nodeva lidlauku Satiksmes ministrijas pārziņā un aizsardzībā ar 1992.gada 11.septembra lēmumu, kurš paredz: "...2. Satiksmes ministrijai kopīgi ar Aizsardzības ministriju un Lauksaimniecības ministriju, iesaistot pašvaldību un Zemessardzes štāba pārstāvjus, līdz 1992.gada 1.oktobrim izveidot komisiju visu Latvijas Republikas lidlauku tālākās izmantošanas lietderības novērtēšanai.

3. Visu Latvijas Republikas lidlauku īpašniekiem un lietotājiem aizliegt lidlauku, to skrejceļu un pārējo būvju, tehniskā aprīkojuma un citu komunikāciju iznomāšanu, pārdošanu un pirkšanu, kā arī to nojaukšanu, postīšanu vai pārbūvēšanu, ja tas nav nepieciešams lidojumu nodrošināšanai un drošības garantēšanai.

Izņēmuma gadījumos visu Latvijas Republikas lidlauku skrejceļus, pārējās būves, tehnisko aprīkojumu un citas komunikācijas drīkst iznomāt, pārdot, pirkt, nojaukt vai pārbūvēt citiem mērķiem pēc saskaņošanas ar Satiksmes ministriju un Aizsardzības ministriju.

Lidlauks iznomāts uz pieciem gadiem Liepājas aviācijas sporta centram, kuram viens no pienākumiem ir saglabāt un apsargāt skrejceļus un iekārtas. Līgums vēl joprojām ir spēkā.

Baltijas valstu gaisa telpas kontroles jautājums Viduseiropas iniciatīvas kontekstā pašreiz ir aktuāls, jo tas attiecas uz citu valstu līdzdalību un atbalstu. Latvijas izredzes kļūt par pilntiesīgu NATO dalībvalsti lielā mērā būs atkarīgas no tā, vai kopējā drošība būs sekmēta, uzņemot Latviju.

Kā gaisa telpas kontrole, tā arī līdzdalība kopējās drošības struktūrās prasa rūpīgu Vaiņodes lidlauka jautājuma novērtēšanu. Pirmkārt — kāda ir Latvijas gaisa telpas koncepcija? Otrkārt — kāda ir Latvijas militārās aviācijas koncepcija? Treškārt — vai ir apsvērts, kā lidlauku saglabāšana vai iznīcināšana iespaidos Latvijas izredzes kļūst par NATO dalībvalsti? Ceturtkārt — ko Satiksmes ministrijas Aviācijas departaments darījis, lai veicinātu šo objektu pārstrukturēšanu Latvijas civilās aviācijas vajadzībām. Un piektkārt — vai Vaiņodes lidlauka jautājums ir novērtēts no reģionālās attīstības un vides aizsardzības viedokļa?" Parakstījuši Saeimas deputāti Mārtiņš Ādams Kalniņš, Putniņš, Kokins, Gundars Bērziņš, Tomiņš, Novakšānovs, Grots, Kiršteins, Puriņa, Karnups.

Sēdes vadītājs. Par steidzamību viens runā "par", viens — "pret". Saeima balso. Runātāji nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Balsosim! (No zāles: "Ir!") Ir pieteicies Mārtiņš Ādams Kalniņš. Lūdzu! Latvijas Zemnieku savienība. Par steidzamību runājam.

M.Ā.Kalniņš (LZS). Godātais Prezidij! Godājamie deputāti! Ja kādreiz ir bijis jautājums, kurš ir steidzams, tad šis ir viens no tiem. Runa ir ne tikai par kādu plākšņu izmantošanu ostas uzlabošanai, kas ir pats par sevi ir vērtīgs pasākums, bet runa ir par stratēģiskiem jautājumiem. Runa ir par to, vai Latvijas līdzdalību vai uzņemšanu NATO sekmētu tas vai lidlauki būtu pasargāti jeb vai tie būtu nopostīti. Tad arī vēl ir jautājums par to, vai gaisa telpas kontrole Baltijas zonā tiktu sekmēta, ja lidlauki būtu pataupīti vai nebūtu pataupīti. Atcerēsimies, ka neilgu laiku atpakaļ Krievija piedāvāja gaisa telpas kontroli, kurā būtu ieskaitītas arī Baltijas valstis. Tajā pašā laikā mūsu Satiksmes ministrijas Aviācijas departaments strādā, lai sāktu, vai, pareizāk sakot, turpinātu šī lidlauka nojaukšanu. Kāds tur ir aprēķins? Vai tad nebūtu prātīgāk izvērtēt šo lidlauka vajadzību un nozīmi, pirms viņus nojaucam? Un tas mani noved pie vēl viena jautājuma — vai nav laiks pienācis mums izbeigt šo postīšanu un šo laupīšanas procesu un sākt radošu valsts jaunuzbūves procesu? Kā mēs palielinām savu valsts kopproduktu, ja mēs to ņemam no vienas vietas un pārvadājam uz otru? Vai nebūtu laiks sākt celt un radīt kaut ko jaunu? Tādēļ, ja kādreiz ir bijis kaut kas steidzams, šis pieprasījums ir steidzams, jo tā postīšana, kura tika pasākta jau pagājušajā vasarā, var kuru katru dienu atsākties un padarīt šī lidlauka pasargāšanu neiespējamu. Tādēļ es lūdzu atbalstīt šī pieprasījuma steidzamību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Gūtmanis — satiksmes ministrs. Lūdzu!

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Latvijas iedzīvotāji! Man jums jāsaka — guliet mierīgi! Latvijas gaisa telpa ir kārtībā. Viss ir izsvērts, mums no PSRS impērijas ir vairāk lidlauku nekā kara lidmašīnu. Jautājums ir saskaņots ar Aizsardzības ministriju, un notiek nevis postīšana, bet būvēšana. Liepājā tiek būvēta osta, kurā pagājušogad izgāja pirmais miljons tonnu kravas. Un, lai reģions attīstītos, ir nepieciešams, lai Liepāja attīstītos kā ostas pilsēta. Liepājā līdzās Vaiņodei ir Liepājas lidlauks, kurš funkcionē, tiek uzturēts. Vaiņodes lidlaukā divi skrejceļi ir kārtībā, un Latvijai šodien nekādas briesmas nedraud. Tāpēc, protams, jautājums ir skatāms, bet es šeit neredzu iespēju steidzamībai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par šī pieprasījuma steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 31, atturas — 13. Steidzamība ir noraidīta, un pieprasījums tiek nodots izskatīšanai Pieprasījumu komisijai.

Lūdzu tālāk!

I.Daudišs. Jautājums Latvijas Republikas aizsardzības ministram Trapāna kungam. "Cienījamais Trapāna kungs! Ņemot vērā, ka Amerikas Savienoto Valstu EDA programmas ietvaros ir iespējas iegādāties M—14 šautenes ar noteikto cenu 3 procentu apmērā no to vērtības, jautājam — vai Aizsardzības ministrija ir spērusi soļus šī jautājuma risinājumā, kādas ir Zemessardzes un aizsardzības spēku vajadzības pēc šiem ieročiem? Deputāti Grots, Grīgs, Brūvers, Lakševics, Mārtiņš Ādams Kalniņš."

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots aizsardzības ministram Trapāna kungam. Tālāk!

I.Daudišs. Deputātu jautājums Ministru prezidentam Mārim Gailim, Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram Jānim Naglim. "Esam saņēmuši daudzas vēstules un uzklausījuši telefona zvanus, kas liecina, ka daudzos valsts uzņēmumos no darba tiek atbrīvoti strādnieki, par kuriem šie uzņēmumi jau ilgāku laiku — daudzos gadījumos jau no 1992.gada augusta, — pārkāpjot likumu, nav maksājuši sociālo nodokli, kuriem nav maksājuši algas. Piemēram, rūpnīcas "Alfa" un "Straume", Valmieras stikla šķiedras rūpnīca un citas. Saskaņā ar pastāvošajiem likumiem darba devējam, atbrīvojot strādniekus no darba, ar viņiem ir jānorēķinās. Diemžēl visos šajos gadījumos tas netiek darīts, aizbildinoties ar to, ka uzņēmumam nav naudas. Rezultātā strādnieki tiek izmesti uz ielas bez jebkāda sociālā nodrošinājuma, jo bezdarbnieka pabalstu viņi nevar saņemt tāpēc, ka nav nomaksāts sociālais nodoklis. Arī pensiju viņiem neaprēķinās par to laiku, par kuru šie uzņēmumi nav samaksājuši sociālo nodokli. Iznāk, ka šie strādnieki tiek izmantoti kā kredītdevēji šiem uzņēmumiem, lai tos mākslīgi uzturētu pie dzīvības, jo citādi tie jau sen būtu bankrotējuši. Situācija veidojas līdzīga, kāda tā jau šodien dažkārt ir lauksaimniecībā, kad zemnieki, nesaņemot samaksu par savu produkciju, finansē pārstrādes uzņēmumus. Šis process strauji iet plašumā, un sociālā nodokļa parādi valstī pēc avīžu ziņām jau sasniedz 56 miljonus latu. Arī neizmaksāto algu parādi nav mazie. Nesaprotam, kāda jēga ir uzturēt pie dzīvības šos uzņēmumus un mānīt cilvēkus, kas tajos par velti strādā. Šajā sakarībā lūdzam Ministru prezidentu Gaiļa kungu un Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru Nagļa kungu atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1) Ko Ministru kabinets domā darīt, lai pārtrauktu sociālā nodokļa un algu parādu uzkrāšanos valsts uzņēmumos?

2) Kas un no kādiem līdzekļiem nomaksās strādniekiem nemaksātās algas un sociālo nodokli?

3) Kā konkrēti tiks risināts jautājums par norēķināšanos ar valsts akciju sabiedrības "Straume" strādniekiem, kura pašreiz ir Privatizācijas aģentūras valdījumā, bet kuras privatizācijas mēģinājumi ir nesekmīgi un strādnieki tiek atlaisti, taču sociālā nodokļa un algas parādus neviens netaisās maksāt?

Saeimas deputāti Berķis, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Kokins, Rozentāls, Putniņš."

Sēdes vadītājs. Deputātu jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Mārim Gailim un Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram Jānim Naglim.

I.Daudišs. Deputātu jautājums Latvijas Republikas aizsardzības ministram Trapānam. "Lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1) Kuriem Saeimas deputātiem, ieskaitot Saeimas Prezidija locekļus, ir norīkota Drošības dienesta darbinieku apsardze?

2) Cik Drošības dienesta darbinieku ir norīkoti konkrētu deputātu apsardzē?

3) Cik izmaksā apsardzes nodrošinājums konkrēti katram deputātam, un no kādiem budžeta līdzekļiem tas tiek apmaksāts?

4) Kāds ir pamatojums šādas apsardzes nepieciešamībai katram konkrētam deputātam?"

Parakstījuši deputāti Brūvers, Čepānis, Kreituse, Jurkāns, Ritenis.

Sēdes vadītājs. Deputātu jautājumu nododam aizsardzības ministram Trapānam.

Tālāk mums jāizskata jautājums par Saeimas sekretāra biedra vēlēšanām. Kārtības ruļļa 25. un 26.pants. "Kandidatūras Prezidija locekļu, Valsts prezidenta un valsts kontroliera amatiem deputāti iesniedz Prezidijam rakstveidā. Kandidatūras iesniedzēja paraksts nozīmē, ka izvirzītais kandidāts piekritis savas kandidatūras izvirzīšanai. Par katru no 25.pantā minētajiem amatam izvirzītajiem kandidātiem balso vienlaikus aizklātā balsošanā ar vēlēšanu zīmēm." Atgādinu, ka 19.janvārī Saeimas priekšsēdētāja paziņojumā par Saeimas lēmumu teikts sekojošais: "Saeima šā gada 19.janvāra sēdē ir ievēlējusi par balsu skaitītājiem Aleksandru Bartaševiču, Andri Grotu, Kārli Leiškalnu, Andri Liepiņu, Aleksandru Pētersonu, Veltu Puriņu, Gunāru Resno un Leonardu Stašu".

Godātie deputāti! Par procedūru. Vai deputāti nebūtu tik laipni — mēs piecas minūtes, ne vairāk kā piecas minūtes šeit pagaidītu zālē, un tikmēr balsu skaitītāji mums darītu zināmu balsošanas kārtību. Un balsu skaitītājus es lūdzu tad blakus telpā sapulcēties! Ir iesniegtas Prezidijā divas kandidatūras — Irēna Folkmane un Uldis Lakševics. Citas kandidatūras nav iesniegtas? Nav.

Godātie deputāti! Lūdzu uzmanību paziņojumam balsu skaitītājiem! Andris Grots, Kristīgo demokrātu savienība!

A.Grots (KDS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Balsu skaitīšanas komisija ir sagatavojusies. Mūsu lūgums ir tāds — nākt Prezidija zālē iekšā pa aizmugures durvīm, pienākt pie galda, tur būs zīmītes, jums zīmīti izsniegs, jūs vārdu atzīmēs, tad, ja jūs gribat, jūs varat iet aiz aizkara un savu izvēli taisīt. Ja ne, tad iemest vienkārši urnā un iet pa priekšdurvīm ārā. Bet viss cits ir gatavs. Mēs varam sākt.

Sēdes vadītājs. Varbūt precizējiet!

A.Grots. Balsojuma zīmītē ir divi vārdi — Folkmanes kundzes un Lakševica kunga vārdi. Nevajadzīgo svītrot.

Sēdes vadītājs. Var izrietēt no jūsu teiktā tāda sakarība, ka, ja vienkārši iemet, tad šis biļetens nav derīgs.

A.Grots. Bet tāpēc jau iet aiz tās gardīnes, lai varētu attiecīgi svītrot.

Sēdes vadītājs. Paldies! Mēs sapratām jūs. Lūdzu kolēģi! Tagad pārtraukums balsošanai, un, līdzko jūs dzirdat zvanu, lūdzu, nākam atpakaļ zālē, lai turpinātu sēdi!

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieņemiet vietas! No balsu skaitītājiem vārds deputātam Grotam, Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Grots (KDS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nolasīšu jums 5.Saeimas balsu skaitīšanas komitejas protokolu nr.1. "Piedalījās komisijas locekļi Bartaševičs, Grots, Liepiņš, Leiškalns, Puriņa un Stašs. Par priekšsēdētāju ievēlēts Andris Grots, par sekretāri ievēlēta Velta Puriņa. Balsu skaitīšanas komisija sagatavoja 122 vēlēšanu zīmītes, no kurām tika izdotas 76 vēlēšanu zīmītes un dzēstas neizlietotās 46 vēlēšanu zīmītes. No vēlēšanu urnas tika izņemtas 76 vēlēšanu zīmītes, un visas bija derīgas. Par Irēnu Folkmani balsoja 46 deputāti, par Uldi Lakševicu nobalsoja 21 deputāts. Pret abiem nobalsoja 9 deputāti. Un saskaņā ar Kārtības ruļļa 27.panta pirmo daļu ievēlēta Saeimas sekretāra biedra amatā ir Irēna Folkmane. Komisijas locekļi Stašs, Bartaševičs, Leiškalns, Liepiņš, Puriņa un Grots." (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani ieņemt savu vietu Prezidijā, un vēlam sekmīgu darbu!

Godātie deputāti! Nākamais jautājums, kuru izskatām, ir lēmuma projekts par Kurzemes apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumu par dažu Kurzemes apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu un pirmām kārtām izskatīja Ulda Brikmaņa kandidatūru apstiprināšanai par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi. Jums ir izdalīti materiāli, kur ir šī rekomendācija, kur ir raksturojums, ko parakstījis ģenerālprokurors, Augstākās tiesas kvalifikācijas kolēģijas atzinums, kā arī izziņa par iepriekšējā darba gaitām. Un Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai apstirpināt Uldi Brikmani par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo Juridiskās komisijas ierosinājumu! Aizklāta balsošana. Lūdzu, nospiediet pogu pēc tam, kad būs signāls! Lūdzu, balsojiet! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas - 6. Uldis Brikmanis apstiprināts par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra iesniegumu par Pētera Opincāna iecelšanu, piedošanu, apstiprināšanu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Liepājas rajona tiesas tiesneša amata. Tāpat jums ir izdalīts materiāls, kur ir tieslietu ministra priekšlikums, pašreizējā Liepājas rajona tiesas priekšsēdētāja Pētera Opincāna raksturojums, ko parakstījis Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Augstākās tiesas kvalifikācijas kolēģijas atzinums un izziņa par viņa darba gaitām. Juridiskā komisija, uzklausījusi Pēteri Opincānu, vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai apstiprināt Pēteri Opincānu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 2, atturas - 8. Pēteris Opincāns apstiprināts par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Ināras Rozītes apstiprināšanu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Kuldīgas rajona tiesas tiesneses amata. Jums ir izdalīti materiāli par Ināru Rozīti — viņas raksturojums, Augstākās tiesas kvalifikācijas kolēģijas atzinums, kā arī izziņa par darba gaitām. Arī Ināru Rozīti Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai apstiprināt par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 6. Ināra Rozīte apstiprināta par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi. Vēlam sekmes Kurzemes apgabaltiesas tiesnešiem viņu darbā!

Nākamais ir lēmuma projekts "Par Latgales apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu".

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumu par Annas Biksinieces apstiprināšanu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rēzeknes rajona tiesas tiesneses amata. Jums ir izdalīti attiecīgie materiāli — gan iesniegums, gan viņas raksturojums, gan kvalifikācijas kolēģijas atzinums, gan arī izziņa par darba gaitām. Un arī Annu Biksinieci Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē apstiprināšanai par Latgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rēzeknes rajona tiesas tiesneses amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 4. Anna Biksiniece apstiprināta par Latgales apgabaltiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Ilgas Zalužinskas apstiprināšanu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rēzeknes rajona tiesas tiesneses amata. Arī ir analoģiskie materiāli jums visiem izdalīti, un Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai apstiprināt Ilgu Zalužinsku par Latgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rēzeknes rajona tiesas tiesneses amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 2, atturas - 3. Ilga Zalužinska apstiprināta par Latgales apgabaltiesas tiesnesi. Vēlam sekmīgu darbu Latgales apgabaltiesas tiesnešiem un pārejam pie nākamā jautājuma — par Vidzemes apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Zentas Krūmiņas apstiprināšanu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Madonas rajona tiesas tiesneses amata. Tāpat jums ir izdalīti viņu raksturojošie materiāli, un Juridiskā komisija arī vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai apstiprināt Zentu Krūmiņu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Madonas rajona tiesas tiesneses amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 2, atturas - 6. Zenta Krūmiņa apstiprināta par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Modra Lapiņa apstiprināšanu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi. Modris Lapiņš nāk no Prokuratūras sistēmas. Arī viņam ir pozitīvs raksturojums, ir Augstākās tiesas kvalifikācijas kolēģijas pozitīvs atzinums, kā arī izziņa par viņa darba gaitām. Arī Modri Lapiņu Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē apstiprināt par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas - 6. Modris Lapiņš apstiprināts par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi. Vēlam sekmīgu darbību Vidzemes apgabaltiesas tiesnešiem un pārejam pie nākamā jautājuma — par dažu pilsētu tiesu tiesnešu iecelšanu. Četras minūtes vēl.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumu par Ingas Akmeņlaukas iecelšanu par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas pilsētas tiesas administratīvās tiesneses amata. Jums arī ir izdalīti nepieciešamie materiāli. Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē iecelt Ingu Akmeņlauku par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas pilsētas tiesas administratīvās tiesneses amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 3, atturas - 6. Inga Akmeņlauka ir iecelta par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Ingūnas Marikas Celmas iecelšanu par Ventspils pilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Ventspils pilsētas tiesas administratīvās tiesneses amata. Jums ir izdalīti visi materiāli, un Juridiskā komisija lūdz atbalstīt tās priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 2, atturas 6. Ingūna Marika Celma iecelta par Ventspils pilsētas tiesas tiesnesi. Vēlam pilsētu tiesu tiesnesēm sekmīgu darbu un pārejam pie nākamā jautājuma. Lēmuma projekts "Par dažu zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku vietnieku iecelšanu".

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Olitas Bičinskas iecelšanu par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci. Jums ir izdalīti nepieciešamie materiāli, un Juridiskā komisija viennozīmīgi un vienbalsīgi aicina cienījamo Saeimu iecelt Olitu Bičinsku par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītājs. Balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 3, atturas — 7. Olita Bičinska iecelta par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Sandras Jakušenokas iecelšanu par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci. Tāpat jums ir izdalīti visi materiāli. Juridiskā komisija, iepazinusies ar Sandru Jakušenoku, vienbalsīgi rekomendē Saeimai iecelt Sandru Jakušenoku par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 3, atturas — 6. Sandra Jakušenoka iecelta par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Sarmītes Stūrmanes iecelšanu par Siguldas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci. Jums ir izdalīti visi nepieciešamie materiāli, un Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē iecelt Sarmīti Stūrmani par Siguldas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 2, atturas — 6. Sarmīte Stūrmane iecelta par Siguldas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci. Vēlam visām zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku vietniecēm, kuras šodien ir ieceltas ar Saeimas lēmumu, sekmīgu darbu un pārejam pie nākamā jautājuma. Lēmuma projekts "Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses I.Šultiņas—Šulcas pirmstermiņa atbrīvošanu no amata".

A.Endziņš. Juridiskā komisija saņēma tieslietu ministra priekšlikumu un pašas Šultiņas—Šulcas lūgumu atbrīvot viņu pirms termiņa no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses amata pēc pašas vēlēšanās. Juridiskajai komisijai nekas cits neatliek, kā aicināt Saeimu to atbalstīt un viņu atbrīvot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 6, atturas — 5. Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Šultiņa—Šulca pirms termiņa atbrīvota no amata.

A.Endziņš. Paldies cienījamai Saeimai!

Sēdes vadītājs. Pirms pārtraukuma Gundars Bērziņš lūdz vārdu paziņojumam par Pieprasījumu komisijas sēdi. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Sakarā ar to, ka komisijai šodien nodoti trīs pieprasījumi, lūdzu pulksten vienos, tātad pusstundu pēc pārtraukuma sākuma, uz komisijas sēdi Pieprasījumu komisijas telpās. Pulksten 13.00.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrāciju! Reģistrējamies! Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās Saeimas sēdē! (No zāles: "Daudišs smaida...")

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Nav reģistrējušies: Aivars Berķis, Māris Budovskis, Pēteris Elferts, Ludmila Kuprijanova, Andrejs Panteļējevs, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Aida Prēdele, Gunārs Resnais, Andris Saulītis, Juris Sinka, Dainis Stalts, Anita Stankēviča, Alfrēds Žīgurs. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 14.30.

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrēsimies! Reģistrējamies! Lūdzu rezultātu! 46...47...48... 50. Godātie deputāti, man ir jāatvainojas! Tas laikam notika sakarā ar izmaiņām Prezidija sastāvā, bet es tiešām kļūdījos teikdams, ka pārtraukums būs līdz pulksten 14.30. Es to pats nejutu, bet man sacīja, ka tā es esot pateicis, un paldies, ka jūs esat ieradušies laikā un neticējuši tam, ko es jums esmu teicis. Zālē ir kvorums, tāpēc mēs varam turpināt. Es, protams, atsaucu šo teikto un atvainojos par kļūdu, bet mēs turpinām sēdi.

Nākamais jautājums ir par Saeimas lēmuma projektu — atsaukt deputātu Gundaru Bērziņu no "Lattelekom" izmeklēšanas un darbības izvērtēšanas komisijas un pēc tam "Lattelekom" izmeklēšanas un darbības izvērtēšanas komisijā iecelt Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputātu Mārtiņu Ādamu Kalniņu. Katrs no lēmuma projektiem atsevišķi balsojams. Lūdzu zvanu! Atsaukšana ir aizklāta un ievēlēšana — atklāta. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu atsaukt deputātu Gundaru Bērziņu no "Lattelekom" izmeklēšanas un darbības izvērtēšanas komisijas! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 13, atturas — 6. Nav kvoruma... Godātie deputāti, lūdzu visus balsot. Lūdzu balsošanas režīmu vēlreiz, un balsojam par priekšlikumu atsaukt deputātu Gundaru Bērziņu no "Lattelekom" izmeklēšanas un darbības izvērtēšanas komisijas! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 18, atturas — 6. Gundars Bērziņš atsaukts no "Lattelekom" izmeklēšanas un darbības izvērtēšanas komisijas.

Tagad, lūdzu, balsosim par priekšlikumu "Lattelekom" izmeklēšanas un darbības izvērtēšanas komisijā iecelt Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputātu Mārtiņu Ādamu Kalniņu. Balsojam, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 5, atturas — 8. Mārtiņš Ādams Kalniņš ir iecelts "Lattelekom" izmeklēšanas un darbības izvērtēšanas komisijā... ievēlēts... Lūdzu lēmumu projektus rakstīt saskaņā ar Kārtības rulli!

Nākamais ir dienas kārtības 46. jautājums — likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā". Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Tas ir dokuments nr. 173a, komisijas sagatavotais likumprojekts otrajam lasījumam "Grozījumi Pilsonības likumā". Un es lūgtu izmantot arī dokumentu nr. 173b — tā ir precizēta redakcija, kura mums tehniskas kļūdas dēļ ieviesusies, un es lūgtu ņemt viņu tad, kad mēs pie šīs normas nokļūsim.

Un vispirms tātad likumprojekta 1. pants, kā tas tika nobalsots pirmajā lasījumā, — par likuma otrā panta papildinājumu ar 1.1. punktu un 1.2. punktu. Par šo tekstu, ko apstiprināja cienījamā Saeima pirmajā lasījumā, mēs esam saņēmuši, kā jūs redzat trešajā ailītē, veselu virkni priekšlikumu. Ir LNNK frakcijas priekšlikums, deputāta Grīnblata priekšlikums, deputāta Ābiķa priekšlikums, deputāta Stalta priekšlikums un Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikumi. Juridiskā komisija neatbalstīja LNNK frakcijas priekšlikumu, neatbalstīja arī deputāta Grīnblata priekšlikumu un papildināja šo redakciju, kāda bija pirmajā lasījumā, ar vārdiem "līdz 1996. gada 31. martam", līdz ar to daļēji iestrādājot deputāta Ābiķa, deputāta Stalta un Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikmus, kā arī aizstāja vārdus "izņemot personas, kuras pēc 1990. gada 4. maija ieguvušas citas valsts pilsonību, pavalstniecību" ar vārdiem "un kurām nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības) vai kuras ir saņēmušas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi". To redakciju, ko piedāvāja Juridiskā komisija, līdz ar to jūs redzat pēdējā ailītē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Runātāji nav pieteikušies. Par balsošanas secību kādi priekšlikumi ir? Iesniegšanas kārtībā?

A.Endziņš. Jā.

Sēdes vadītājs. Ir iebildumi? LNNK frakcija lūdz balsot tās priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu izteikt 2. panta 1. 1. punktu šādā redakcijā: "latviešu vai līvu izcelsmes personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija, ja dokumentāli pierādāms, ka vismaz viens no viņu pirmās pakāpes augšupejošiem radiniekiem ir latvietis vai līvs, un kuras reģistrējušās likumā noteiktajā kārtībā, izņemot personas, kuras pēc 1940. gada 4. maija ieguvušas citas valsts...

A.Endziņš. 1990. gada...

Sēdes vadītājs. ...1990. gada 4. maija ieguvušas citas valsts pilsonību (pavalstniecību)." Balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 26, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts.

Deputāts Grīnblats lūdz balsot par viņa priekšlikumu. Papildināt 1.1. punkta redakciju pēc vārda "kārtība" ar vārdiem: "kuri prot latviešu valodu un uz kuriem neattiecas kāds no 11. panta pirmajā daļā minētajiem ierobežojumiem". Lūdzu balsojam! Rezultātu! Par — 14, pret — 26, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.

Dzintara Ābiķa priekšlikums ir zināmā mērā ņemts vērā, un deputāts nelūdz balsot.

Deputāts Stalts... Frakcija lūdz balsot par viņa priekšlikumu. "Latvieši un līvi un viņu pēcnācēji, kuri prot latviešu valodu un kuru pamata dzīvesvieta ir Latvija vai kuri atgriezušies uz pastāvīgu dzīvi Latvijā un kuru rīcībā ir vecāku vai vecvecāku nacionālās izcelsmes dokumentāri pierādījumi un kuri ir reģistrējušies likumā noteiktajā kārtībā, izņemot personas, kuras pēc 1990. gada 4. maija ieguvušas citu valstu pilsonību (pavalstniecību)". Balsojam! Rezultātu! 15 — par, 21 — pret, 20 — atturas. Nav pieņemts.

Tagad, lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas redakciju šim pantam, par kuru jau runāja referents. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 4, atturas — 7. Juridiskās komisijas redakcija ir pieņemta.

Lūdzu tālāk!

A.Endziņš. Pie otra pirmajā lasījumā nobalsotā priekšlikuma par grozījumu Pilsonības likumā, tas ir, pie 1.2. punkta — "sievietes, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kuras saskaņā ar Latvijas Republikas 1919. gada 23. augusta likuma "Par pavalstniecību" 7. punktu bija zaudējušas Latvijas pavalstniecību, un viņu pēcnācēji, ja šīs personas reģistrējušās likumā noteiktajā kārtībā, izņemot personas, kuras pēc 1990. gada 4. maija ieguvušas citas valsts pilsonību (pavalstniecību)" — mēs arī esam saņēmuši trīs priekšlikumus. Pirmais ir deputāta Grīnblata priekšlikums, otrais ir deputāta Stalta priekšlikums, un trešais ir LNNK frakcijas priekšlikums. Visi šie trīs priekšlikumi būtībā ir... Tātad būtība ir tāda, ka, ja sievietei arī ir atņemta šī pilsonība saskaņā ar 1919. gada pavalstniecības likumu, tad atkal tās atgūšanu saistīt ar latviešu valodu. Juridiskā komisija nevienu no šiem priekšlikumus neatbalstīja un saglabā to pašu redakciju, kāda tika pirmajā lasījumā akceptēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu? Lūdzu, balsosim par deputāta Grīnblata priekšlikumu: pēc vārda "kārtībā" punktu papildināt ar vārdiem "prot latviešu valodu un ja uz tām neattiecas kāds no 11. panta pirmajā daļā minētajiem ierobežojumiem". Lūdzu rezultātu! 16 — par, pret — 25, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Deputāta Stalta priekšlikums: pēc vārdiem "ja šīs personas" tekstu papildināt ar vārdiem "prot latviešu valodu un ir". Un tālāk kā tekstā. Balsojam! Rezultātu! 20 — par, pret — 23, atturas — 15. Nav pieņemts.

LNNK frakcijas priekšlikums.

A.Endziņš. Un trešais ir tāds pats priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Neuzstāj frakcija uz balsojumu? Vārdu "likumā noteiktajā kārtībā"... ar vārdiem "prot latviešu valodu". No frakcijas atskan komentārs, ka tas ir tomēr citā vietā.

A.Endziņš. Citā vietā, bet tas ir tas pats teksts, ar kuru liek papildināt, proti, latviešu valoda.

Sēdes vadītājs. Nu bet...

A.Endziņš. Saeima tikko to jau noraidīja.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, ja frakcija uzskata, ka citā vietā tam ir nozīme, tad jābalso. Neuzstāj? Frakcija noņem, ņemot vērā, ka ir jau balsots.

Tagad, lūdzu, balsosim par komisijas...

A.Endziņš. Komisija nav mainījusi redakciju, kas tika akceptēta pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamo!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja deputāta Lagzdiņa priekšlikumu papildināt šo likumprojektu ar jaunu 1.3. pantu, kura pareizais teksts jums ir dokumentā nr. 173b, proti, tātad papildināt likumprojekta 1. panta 1. punktu ar šādu tekstu: "Personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, kuras reģistrējušās likumā noteiktajā kārtībā un kuras apguvušas pilnu mācību kursu latviešu mācībvalodas vispārizglītojošās skolās vai divplūsmu vispārizglītojošo skolu latviešu plūsmā, iegūstot šajās skolās pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību, ja šīm personām nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības) vai viņas saņēmušas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi." Juridiskā komisija atbalstīja šo Lagzdiņa kunga priekšlikumu un aicina to pašu darīt arī cienījamo Saeimu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Iebilžu nav pret šo redakciju, kuru piedāvā komisija? Nav. Līdz ar to ir pieņemta šī redakcija. Tālāk!

A.Endziņš. Komisija saņēma deputāta Stalta priekšlikumu papildināt pašreiz spēkā esošā Pilsonības likuma 2.panta 3.punktu ar vārdiem "ja pēc šo bērnu likumīgo aizbildņu vai aizbildniecības iestādes lūguma to apstiprinājusi tiesa un nav pierādīts, ka bērns ir citas valsts pilsonis". Tas ir pie panta, kura nosaukums ir "Bērnu pilsonība", ja ... Piedošanu, pie 2. panta "Piederība pie Latvijas pilsonības." "Bērni, kuri atrodas Latvijas teritorijā un kuru vecāki nav zināmi" — pie tā punkta. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo, ja kādi apstākļi atklāsies, tad arī šeit ir iespēja tiesas ceļā tādu lietu darīt. Šāda atruna likumā ir lieka.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk!

A. Endziņš. Tālāk ir saņemts priekšlikums no Zemnieku savienības frakcijas. papildināt pirmo nodaļu, tas ir, Pilsonības likuma pirmo nodaļu, ar 9.1. pantu, kura nosaukums ir "Latvijas pilsonības iegūšana latviešiem un līviem." Teksts ir tāds, ka likuma 3.pantā minētie latvieši un līvi iegūst Latvijas pilsonību, ja viņi prot latviešu valodu un var tekoši lasīt un saprast jebkuru sadzīves rakstura tekstus, likumus un citus normatīvos aktus, sadzīves rakstura instrukcijas un pamācības. Pirmā daļa. Otrā daļa "Latviešu valodas prasme un pārbaude šā likuma noteiktajā kārtībā". Kā cienījamā Saeima redz, tad šis priekšlikums jau ir pretrunā ar to, ko Saeima nobalsoja. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Juridisko komisiju izbrīnīja fakts, šāda priekšlikuma fakts, jo mēs, kā redzat, atrodamies tādā neizpratnē, par kādu grozījumu šeit ir runa. Likuma 3.pants, kurš ir pašreiz spēkā, ir "Bērna pilsonība, ja viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis". Ja mēs gribētu skatīties likumprojektu, kuru Saeima akceptēja pirmajā lasījumā, tad tā 3.punktā bija teksts "izslēgt 13.panta pirmās daļas 1. punktu". Ko grib cienījamā Zemnieku savienība papildināt, Juridiskajai komisijai nav skaidrs. Līdz ar to arī šis teksts "saprast likumus un citus normatīvos aktus" man rada šaubas, vai pati Zemnieku savienība un Rozentāla kungs, kurš parakstījis to, pats saprot normatīva rakstura aktus un likumus. (No zāles deputāts A.Rozentāls: "Bišķi jau saprot, tik daudz ne kā Endziņš!") Nu, bet tad vismaz jūs neparakstītu tādu dokumentu!

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par šo ierosinājumu? Arī iebildumu nav. Neviens nelūdz balsot par šo priekšlikumu? Līdz ar to varam izskatīt nākamo.

A.Endziņš. Nākamo priekšlikumu komisija saņēma no deputāta Stalta. Viņš ierosina 11.panta pirmās daļas 1. punktu pēc vārda "vērsušās" papildināt ar vārdiem "vai darbojas". Acīmredzot , ja tas viss tiek konstatēts ar tiesas spriedumu, tad jau persona vairs darboties nevar. Un tāpēc šis formulējums, kāds jau ir pašreiz spēkā esošajā likumā, ir pilnīgi pietiekošs un šeit vēl vērst kaut ko uz nākotni nav vajadzīgs. Jo saukt pie atbildības un tiesāt var tikai par to, kas jau ir izdarīts, nevis par to, kas varētu būt. Tāpēc arī komisija neatbalstīja šo Stalta kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Frakcija nelūdz balsot šo priekšlikumu. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Otrs priekšlikums ir par šā paša panta pirmās daļas 2.punktu. Tas arī ir deputāta Stalta kunga priekšlikums, kur viņš ierosina pēc vārda "nacionālo" punktu papildināt ar vārdu "reliģisko". Šeit tātad šis punkts ir "pēc 1990.gada 4.maija paudušas fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musinājušas uz nacionālo..." — šeit viņš grib vēl punktu papildināt ar vārdu "reliģisko" — vai "rasu naidu", un tālāk kā tekstā. Juridiskā komisija neuzskatīja par nepieciešamu šādu papildinājumu šajā pantā ielikt. Liekas, ka mums nav problēmu ar reliģisko naidu, šādu fanātismu. Šādas normas nav atbilstošajos pantos Kriminālkodeksā, un tāpēc komisija neuzskatīja par vajadzīgu to atbalstīt.

 

Sēdes vadītājs. Frakcija nelūdz balsot. Vai deputātiem nav iebilžu? Jūs lūdzat balsot? Deputāts Kiršteins lūdz balsot šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! 11.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārda "nacionālo" papildināt ar vārdu "reliģisko". Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret -15, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Nākamais arī ir deputāta Stalta priekšlikums — no 11.panta pirmās daļas 5.punkta izslēgt šīs pirmās daļas 1.punkta pieminējumu. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu, tikai precizējot redakciju. Principā tātad izslēgt. Atbalstām izslēgt no 11.panta pirmās daļas 5.punkta skaitli "1".

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Nākamo priekšlikumu pie 11.panta pirmās daļas 6.punkta ir iesnieguši deputāti Kreituse, Čepānis, Dreģe, Jurkāns un Kide. Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. (No zāles deputāts E.Kide: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji lūdz balsot? Lūdz balsot. Lūdzu zvanu!

Balsosim par papildinājumu "Uz pārējām ar minētajām organizācijām saistītajām personām ierobežojumi attiecināmi tikai tajos gadījumos, kad tiesa viņu darbību ir atzinusi par noziedzīgu." Rezultātu! Par - 16, pret - 24, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Par šā paša 11.panta pirmās daļas 7.punktu mēs saņēmām arī deputāta Stalta priekšlikumu, kuru jūs redzat trešajā ailītē. Viņš ierosina papildināt punktu pēc vārdiem "likuma spēkā stāšanās brīdī" ar vārdiem "un nav attaisnoti sakarā ar piespriesto sodu, kā arī personas, kuras sodītas atkārtoti par apzināti veiktiem kriminālnoziegumiem". Šeit jau pats 7.punkts visu to nosaka — ja persona ir bijusi notiesāta ar brīvības atņemšanu ilgāk par gadu un par tīšu noziegumu, kurš ir noziegums arī Latvijā ar šā likuma spēkā stāšanās brīdī, tad attaisnojums ir, ja tiesa ir attaisnojusi. Tātad persona nevar tikt uzskatīta par sodītu, jo pats par sevi to nosaka Kriminālkodekss . Un persona, kura ir sodīta atkārtoti par apzināti veiktiem kriminālnoziegumiem, — tas jau arī ir ietverts iekšā, tad persona ir sodīta. Tāpēc arī Juridiskā komisija neuzskata, ka šāds papildinājums šeit ir vietā.

Sēdes vadītājs. Frakcija nelūdz balsojumu. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Arī par šā paša 11.panta pirmās daļas 8.punktu ir deputāta Stalta priekšlikums - šā punkta nobeigumu ar papildināt vārdiem "vai turpina darboties minētajām līdzīgās pretvalstiskās organizācijās". Šeit jau ir uzskaitītas tās konkrētās organizācijas, kuras ar likumu tika aizliegtas. To izdarīja Augstākā padome savulaik. Un šāds formulējums ir līdzīgs. "Pretvalstiskas organizācijas" – tas juridiski korekts. Tāpēc arī Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Frakcija nelūdz balsojumu. Vai deputātiem nav iebižu? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamie priekšlikumi ir par Pilsonības likuma 12.pantu, kura nosaukums ir "Naturalizācijas vispārīgie noteikumi". Konkrēti par šā 12.panta ceturto daļu. Saeima akceptēja jau pirmajā lasījumā piedāvātos grozījumus šajā daļā. Mēs esam saņēmuši arī deputāta Grīnblata priekšlikumu - svītrot, piedošanu, papildinājumā aizstāt vārdus "21.pantā" ar vārdiem "21.panta otrajā punktā". Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Otrs priekšlikums ir Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums. Juridiskā komisija daļēji šo priekšlikumu ir iestrādājusi jau likumprojekta pirmajā pantā un līdz ar to aicina Saeimu saglabāt pirmajā lasījumā akceptēto redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Grīnblats savu priekšlikumu lūdz balsot? (No zāles deputāts M.Grīnblats: "Jā!") Lūdzu, balsosim par deputāta Grīnblata priekšlikumu 12.panta ceturtās daļas papildinājumā aizstāt vārdus "21.pantā" ar vārdiem "21.panta 2.punktā"! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 23, atturas - 16. Demokrātiskās partijas frakcijas deputātiem nav iebilžu pret redakciju, kuru komisija ir piedāvājusi. Vai pārējiem deputātiem ir pret to iebildes? Nav. Līdz ar to ir akceptēta komisijas redakcija. Lūdzu tālāk!

A.Endziņš. Nākamais pants, par kuru ir saņemti priekšlikumi, ir Pilsonības likuma 13.pants — "Naturalizācija ārpus kārtas". Pirmajā lasījumā cienījamā Saeima nobalsoja par 13.panta pirmās daļas 1.punkta izslēgšanu. Juridiskā komisija, kā jūs redzat trešajā ailītē, ir saņēmusi trīs priekšlikumus — no Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas no deputāta Ābiķa, no Cilvēktiesību komisijas. Juridiskā komisija nolēma izteikt šo likumprojekta pantu jaunā redakcijā, daļēji pieņemot Tautas saskaņas partijas, es atvainojos, frakcijas un deputāta Ābiķa priekšlikumu. Proti, tā ierosina izteikt 13.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā: "... kuras ir latvieši vai līvi, kas repatriējas uz Latviju pēc 1996.gada 31.marta". Jo 1.pantā cienījamā Saeima akceptēja šo laiku - vienu gadu, līdz kuram tātad, ja kādi atgriezīsies atpakaļ, viņi jau uzreiz tiek atzīti par pilsoņiem, ja viņi ir latvieši vai līvi. Te ir pārējais, kas jau saistīts ar iespējamo repatriāciju.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no iesniedzējiem pēc šā komisijas skaidrojuma un piedāvātas redakcijas lūdz balsojumu par savu redakciju? Nelūdz. Vai deputātiem nav iebilžu pret komisijas redakciju? Arī nav. Līdz ar to tā ir pieņemta.

A.Endziņš. Nākamie priekšlikumi ir pie 13.panta pirmās daļas 4.punkta, kuru deputāts Stalts ierosina noslēgt ar vārdiem " un prot latviešu valodu". Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo tas jau ir pats par sevi saprotams. Šīs personas netiek atbrīvotas no valodas pārbaudes, ja vien viņas nav beigušas mācību iestādi latviešu valodā. Līdz ar to šāda piebilde šeit ir lieka.

Sēdes vadītājs. Frakcija neuzstāj uz balsojumu. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Tad ir pieņemts komisijas slēdziens.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir pie šā paša 13.panta pirmās daļas 5.punkta, kuru Saeima akceptēja pirmajā lasījumā, — papildināt punktu ar vārdiem "vai divplūsmu skolas latviešu plūsmā". Kā jūs redzat 3.ailītē, ir saņemts Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums. Juridiskā komisija daļēji pieņēma šo priekšlikumu un iestrādāja to gan šajā redakcijā, gan arī jau piedāvā tālāk. Jūs redzēsit vēl papildinājumus, kādi ir ierosināti šajā sakarībā. Līdz ar to ierosinu izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā: "... kuras beigušas latviešu mācībvalodas vispārizglītojošās skolas vai divplūsmu vispārizglītojošās skolas latviešu plūsmā, iegūstot šajās skolās pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

A.Endziņš. Par šā paša 13.panta pirmās daļas 7.punktu arī ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums — papildināt šo punktu ar jaunu teikumu. Juridiskā komisija daļēji pieņēma šo priekšlikumu, to mazliet redakcionāli precizējot. Proti, ka šis punkts piemērojams arī tiem laulātajiem, kuru laulība izbeigusies ar otra laulātā — Latvijas pilsoņa — nāvi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāte Kreituse, Demokrātiskās partijas frakcija!

I.Kreituse (DP). Es šo priekšlikumu aicinātu atbalstīt tikai tanī gadījumā, ja varētu iesniegt tam vēl papildinājumu — "ja nav noslēgta atkārtota laulība ar citas valsts pilsoni" vai "ne Latvijas valsts pilsoni vai citas valsts pilsoni". Ja nav atkārtota laulība. Jo savādāk var būt absurda situācija, ka persona, kura nodzīvojusi zināmu laiku laulībā ar Latvijas pilsoni, kas ir miris, bet šobrīd ir laulībā ar citas valsts pilsoni, uz tā pamata, ka ir bijusi laulībā ar Latvijas pilsoni, var kļūt par Latvijas pilsoni.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Deputātes Gravas uzstāšanās jau pierādīja, ka jaunā redakcija nav sevišķi veiksmīga. Es personīgi atbalstītu veco redakciju, par ko mēs nobalsojām pirmajā lasījumā un kas, manuprāt, ir daudz izsvērtāka un veiksmīgāka. Un aicinātu neatbalstīt šo jauno redakciju, noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti ir pieteikušies runāt? Nav. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu!

A.Endziņš. Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka Ābiķa kungs šeit mazliet kļūdās. Pašreiz spēkā esošā Pilsonības likuma 13.panta pirmās daļas 7.punkts skan sekojoši: "kuras vismaz desmit gadus ir laulībā ar Latvijas pilsoni un kuras līdz naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienai ne mazāk kā piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā". Šo normu tiek piedāvāts papildināt, lūk, ar šo teikumu vēl. "Šis punkts piemērojams arī tiem laulātajiem, kuru laulība izbeigusies ar otra laulātā Latvijas pilsoņa nāvi". Jo mums ir diezgan daudz šādu gadījumu. Nupat, tikko es esmu saņēmis vēl vienu vēstuli, kur ir septiņi bērni, visi pilsoņi, bet pilsone māte ir nomirusi, palicis tēvs — nepilsonis. Es domāju, ka šeit diez vai mums būtu vajadzīgas milzīgas problēmas. Desmit gadi laulībā — tad jau arī tas būtu apstrīdams fakts. Redzams no dzīves realitātēm, ka tāda situācija var rasties, un tas lielākoties skar tieši padzīvojušus cilvēkus. Es domāju, ka vajadzētu piekrist šādam labojumam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim! Vispirms, es atvainojos, Tautsaimnieku politiskā apvienība, nē, Tautas saskaņas partija. Jūs komisijas redakciju pieņemat? Jā. Tad, lūdzu, balsosim par papildinājumu, ko iesaka komisija! Papildināt pirmās daļas 7.punktu ar teikumu šādā redakcijā: "Šis punkts piemērojams arī tiem laulātajiem, kuru laulība izbeigusies ar otra laulātā (Latvijas pilsoņa) nāvi." Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu. Par — 35, pret — 7, atturas — 18. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Nākamie priekšlikumi ir saņemti par šī paša 13.panta pirmās daļas 8.punktu, kura teksts ir: "kuras atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātam nolikumam izcili prot latviešu valodu". Šeit piedāvājums ir viens no visiem šiem trijiem deputātiem, kas šeit ir tabulā norādīti. Ar šādu pašu priekšlikumu nāk arī Valsts valodas centrs un Naturalizācijas pārvalde. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu par pirmās daļas 8.punkta izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Atbalstām. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk ir priekšlikumi par 13.panta trešo daļu, tas ir, uzņemot Latvijas pilsonībā šā panta pirmajā daļā minētās personas, uz tām nav attiecināmi... Un tālāk ir uzskaitīti 11.panta punkti. Šeit ir Grīnblata kunga priekšlikums izslēgt 13.panta trešo daļu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Grīnblata ierosinājumu izslēgt 13.panta trešo daļu! Lūdzu rezultātu. Par — 12, pret — 31, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Tālāk Juridiskā komisija saņēma divus deputāta Lagzdiņa priekšlikumus. Pirmais priekšlikums ir pie šī paša panta piektās daļas, kuras teksts ir: "Personu, kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, var uzņemt Latvijas pilsonībā ar Saeimas lēmumu, kas tiek publicēts oficiālā laikrakstā." Lagzdiņa kungs piedāvā papildināt šo daļu ar tekstu, kuru jūs redzat trešajā ailītē. Juridiskā komisija atbalstīja Lagzdiņa kunga priekšlikumu ar redakcionālu grozījumu, proti, papildināt piekto daļu ar tekstu šādā redakcijā: "Uzņemot pilsonībā personu par īpašiem nopelniem Latvijas labā, uz to netiek attiecināti šā likuma 12.panta, izņemot pirmās daļas 7.punktu, noteikumi. Ja par īpašiem nopelniem Latvijas labā pilsonībā tiek uzņemts bijušās PSRS pilsonis, kuram nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības), uz to netiek attiecināti arī 12.panta pirmās daļas 7.punkta noteikumi". 7.punkts runā par nepieciešamību, ja ir otras valsts pilsonība, atteikties no tās vai iesniegt ekspatriācijas atļauju, ja tādu prasa šīs valsts likumi. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Otrs Lagzdiņa kunga priekšlikums ir papildināt 13.pantu ar jaunu sesto daļu, kuru arī Juridiskā komisija atbalstīja, pieņemot šo priekšlikumu ar redakcionāliem grozījumiem. Un tekstu jūs redzat ceturtajā ailītē. Proti, sestā daļa: "Persona, kura tiek uzņemta pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, iesniedz Saeimai iesniegumu uzņemt to pilsonībā. Iesniegumam pievienojami attiecīgās personas autobiogrāfija un paziņojums, ka nav faktu, kas varētu liecināt, ka uz to būtu attiecināms kāds no šā likuma 11.pantā minētajiem ierobežojumiem".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts. Tālāk!

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums pie pašreiz spēkā esošā 13.panta piektās daļas ir deputāta Stalta priekšlikums papildināt šo pantu ar jaunu sesto daļu, proti, ka Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem var piešķirt ne vairāk kā septiņiem cilvēkiem vienā gadā. Juridiskā komisija šādu priekšlikumu neatbalstīja. Jo acīmredzot šāda reglamentācija nevar būt, ka iepriekš mēs paredzēsim, ka mums būs septiņas, bet ne vairāk un ne mazāk personu, kuras uzņems Saeima, šeit diskutējot un lemjot. Līdz ar to komisija šādu priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu? Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu, balsosim par... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Es gribētu uzstāties!" "Nevajag!") Debates atklājam. Dzintars Ābiķis, "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mēs par šo tēmu esam runājuši arī Pilsonības likuma izpildes komisijā. Un kāpēc Dainim Staltam šāds priekšlikums radās? Jā, igauņi šobrīd ir Pilsonības likumā izdarījuši labojumu un šādu normu ieviesuši. Tiesa gan, nevis septiņi, bet pieci cilvēki gadā. Bet Dainis Stalts neievēro to, ka Igaunijā līdz šim jau ir uzņemti pilsonībā par īpašiem nopelniem vairāki simti cilvēku. Un igauņi pilnīgi pareizi nonāca pie secinājuma, ka šī ideja tiek diskreditēta, ja tik masveidīgs kļūst šis process. Bet jāatceras vēl viena lieta, proti, ka Igaunijā to darīja nevis augstākā valsts varas institūcija - parlaments, bet Igaunijā šīs tiesības bija deleģētas izpildvarai - Ministru kabinetam. Un līdz ar to tik tiešām šī ideja Igaunijā tika degradēta, un tikai pēc tam, kad vairāki simti bija uzņemti, viņi ieviesa šo normu - pieci cilvēki gadā tagad. Tā ka mums Latvijā situācija ir pilnīgi atšķirīga. Mēs, augstākā valsts varas institūcija - Saeima, 100 tautas vēlēti priekšstāvji, taču varam ļoti rūpīgi izsvērt katru kandidatūru, jo, protams, šeit tās atšķirības parlamentā ir daudz lielākas 100 deputātu starpā nekā tur, teiksim, Igaunijas valdībā. Es aicinu nepieņemt Daiņa Stalta priekšlikumu, tas vienkārši ir neloģisks. Kāpēc tieši septiņus? Bet varbūt mums būs tiešām astoņi cilvēki, kas būs pelnījuši šo pilsonību par īpašiem nopelniem, vai deviņi Es aicinu noraidīt. (No zāles: "Septiņi ir laimīgs skaitlis! Kompromiss ir trīspadsmit!")

Sēdes vadītājs. Larisa Laviņa, "Līdztiesība". Lūdzu!

L.Laviņa (L). Cienījamie kolēģi! Es, protams, domāju, ka 7 vai 12, vai 5 katrā gadījumā nav nekāds kritērijs. Taču es gribēju vērst uzmanību, ka es arī neatbalstu Daiņa Stalta priekšlikumu, kaut gan es šo priekšlikumu uzskatu zināmā mērā par simbolisku, jo... Vai jums dažkārt neliekas, vismaz man, strādājot Pilsonības likuma uzraudzības komisijā, liekas, ka mēs aizraujamies ar īpašiem nopelniem, kas ir ļoti subjektīvs kritērijs. Un vai kāds ir iedomājies, cik tad mūsu valsts nepilsoņu, izejot likumīgo pilsonības iegūšanas ceļu vispārējā naturalizācijas kārtībā būs tikuši galā ar mūsu veidoto Pilsonības likumu un saņems pilsoņa pasi vispārējā kārtībā? Es domāju, ka daudzi no tiem, kuriem mēs šeit lemjam un drīzumā lemsim piešķirt pilsonību par īpašiem nopelniem, faktiski ir tieši tie cilvēki, kuriem būtu jānostājas pirmajiem šajā naturalizācijas pārvaldes rindā un pirmajiem arī jāparāda sava pilsoņa pase. Tad varbūt arī likumdevēji saprastu, ka daudz kas mūsu pieņemtajā likumā ir šķērsām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents vēlas runāt? Nē. Lūdzu balsosim. Papildināt 13.pantu ar jaunu sesto daļu: "Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem var piešķirt ne vairāk kā septiņiem cilvēkiem vienā gadā." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 11... Es atvainojos, viss ir citādi. Par - 11, pret - 43, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Nākamie priekšlikumi, ko saņēma Juridiskā komisija, ir pie 15.panta, kura nosaukums ir "Bērnu naturalizācija". Šeit pirmais priekšlikums ir LNNK frakcijas priekšlikums, ka uz nepilngadīgajiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem attiecas 12.panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punktu nosacījumi. Un tālāk ir divi deputāta Stalta priekšlikumi. Pirmais priekšlikums ir līdzīgs, tikai ar diferenciāciju attiecībā uz vecumu no 14 līdz 16 gadiem un vecumu no 16 līdz 18 gadiem. Tie ir pie šī panta pirmās daļas. Juridiskā komisija neatbalstīja šos abus priekšlikumus - LNNK un deputāta Stalta priekšlikumus, jo šī panta pirmā daļa nosaka, ka vienlaikus ar naturalizēto personu Latvijas pilsonību iegūst arī šīs personas nepilngadīgie bērni, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā. Un šie bērni mācās skolā, un līdz ar to, teiksim, arī visām šīm prasībām, tam visam jau ir jābūt skolu programmā iekšā. Un nekur pasaulē nepilngadīgo bērnu naturalizācijai, kuri seko līdzi saviem vecākiem, līdzīgas prasības izvirzītas netiek.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu! Atklājam debates par šo priekšlikumu.

A.Kiršteins (LNNK).Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Šis labojums ir vienkārši radies, lai saskaņotu iepriekš pieņemtās normas, jo mums taču pašiem ir ierakstīts Pilsonības likumā, ka iesniegumu uz pilsonības saņemšanu Naturalizācijas birojā var sākt iesniegt tie, kam paliek 16 gadi. Parādās viens skaitlis - 16.gadi. Tagad tiek runāts par nepilngadīgiem. Pilngadība oficiāli sākas ar 18 gadiem, tātad mēs paši, ja mēs izvairāmies šeit no šīs LNNK normas, esam aizmirsuši, ko mēs jau šeit esam pieņēmuši iepriekšējā lēmumā. Kāpēc mēs nerakstām — sākot ar 18.gadiem? Mēs esam ieviesuši jau šo 16 gadu termiņu savā likumā, no kura var dot iesniegumu un pieprasīt pilsonību. Līdz ar to šeit parādās otra lieta. Ja vecāki, piemēram, naturalizējas, bet bērni var kaut kādā mērā būt arī, teiksim, saistīti varbūt nevis ar Latvijas skolu, bet ar kādu citu skolu, kā tad viņi automātiski var kļūt par Latvijas pilsoņiem šajā gadījumā? Te iet runa par tiem, kas ir jau tādā vecumā, teiksim, 16, 17, 18 gadu vecumā. Tāpēc šeit ir ierosināts 15.pantā tomēr atstāt, ka uz nepilngadīgajiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem attiecas 12.panta attiecīgo punktu nosacījumi, jo 14 gadi faktiski jau ir pietiekams vecums, tas nav nekāds mazais bērns. Un visi šie noteikumi, kas ir saistīti ar izglītību, ar skolām, ar valodu, būtu jāpiemēro tomēr tiem, kam jau ir pašreiz 14 gadi. Tā mēs uzskatām. Sliktākajā gadījumā, protams, var būt arī no 16 gadiem, bet šeit ir iesniegts no 14, tāpēc mēs lūdzam atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents vēlas runāt? Lūdzu zvanu! Balsosim par Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcijas priekšlikumu izteikt 15.panta pirmās daļas trešo teikumu tādā redakcijā, ka uz nepilngadīgajiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem attiecas 12.panta pirmās daļas 2.,3.un 4.punkta nosacījumi. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 24, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts. (No zāles: "Par — 28!") Atvainojos, "par" bija 28. Priekšlikums nav pieņemts. Par nākamajiem jūs jau komentējāt?

A.Endziņš. Otrs priekšlikums ir deputāta Stalta priekšlikums, kur ir diferenciācija — no 14 līdz 16 un pēc tam no 16 līdz 18 gadiem. Būtība ir tā pati.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija lūdz balsojumu? Frakcija lūdz balsojumu. Izteikt 15.panta pirmās daļas 3.teikumu šādi: "Uz nepilngadīgiem bērniem vecumā no 14 līdz 16 gadiem uzņemot tos Latvijas pilsonībā ir attiecināmi 12.panta pirmās daļas 2.,3.un 4.punktu noteikumi, uz bērniem vecumā no 16 līdz 18 gadiem attiecināmi 12.panta pirmās daļas 2.,3.,4.un 6.punkta noteikumi. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 24, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums pie šī 15.panta - "Bērnu naturalizācija" - ir deputāta Stalta priekšlikums, kura teksts skan: "Ja naturalizējamo personu nepilngadīgie bērni ir izdarījuši krimināli sodāmus noziegumus Latvijā vai kādā citā valstī un notiesāti nosacīti vai ar brīvības atņemšanu, tad šo bērnu vecāku (adoptētāju), iesniegumu izskatīšana par uzņemšanu Latvijas pilsonībā tiek atlikta līdz soda izciešanas termiņa beigām, ņemot vērā arī iespējamo attaisnošanu vai amnestiju." Šeit Juridiskā komisija arī šo priekšlikumu neatbalstīja, tas nav juridiski korekti formulēts, jo principā krimināli sodāmu var saukt pie atbildības tikai vecumā no 14 gadiem. Pēc šī teksta iznāk, ka faktiski pietiek jau arī, ja krimināli sodāmu noziegumu ir izdarījusi varbūt pat jaunāka persona, par kuru nevar iestāties, bet kura ir pārkāpusi likumu. Tad arī varētu atlikt šo vecāku iesniegumu izskatīšanu. Un acīmredzot tomēr jāpiemēro princips — ne vecāki atbild par savu bērnu grēkiem, ne bērni atbild par savu vecāku grēkiem. Laikam katram ir jāatbild pašam par savu konkrēto nodarījumu, un tāpēc Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu? Arī runāt jūs vēlaties? Lūdzu, Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

A.Kiršteins (LNNK). Jā, tas bija, godājamie deputāti, ārkātīgi interesants atklājums, ko tikko paziņoja Endziņa kungs un ko ir izdarījusi Juridiskā komisija. Ja 14 gadu vecumā kāds ir izdarījis trīs vai četras, vai piecas slepkavības, tad mēs saprotam, ka vecāki neatbild par bērniem. Es saprotu, ka vecāki neatbild par pieaugušiem bērniem. Un pieaugušie bērni neatbild, teiksim, par saviem vecākiem. Bet šādā fantastiskā paziņojumā...Un, kā mēs pašreiz redzam arī tiesu praksē Latvijā, un es domāju, ka Endziņa kungs zina to pat vairāk nekā citi, ir vesela rinda smagu slepkavību, kuras ir izdarītas tieši tāpēc, ka vecāki nav absolūti nekādu uzmanību pievērsuši šo savu bērnu audzināšanai vai pat tieši ir mudinājuši viņus, teiksim, iet uz ielas un nav par viņiem rūpējušies. Un tas man ir tiešām atklājums. Ja vecāki neatbild par saviem mazajiem bērniem, mazie bērni var, teiksim, laupīt, var slepkavot, jo skaidrs, ka viņiem par to nekas nopietns nedraud, bet pieaugušie vecāki rindā vien stājas un saņem Latvijas pilsonību. Tas vispār ir man liels atklājums. Tāpēc es tomēr aicinu šeit atstāt deputāta Stalta priekšlikumu, ka, ja šie nepilngadīgie ir izdarījuši smagus noziegumus, tad varbūt vajadzētu pagaidīt kamēr viņi tiek no cietuma ārā. Es domāju, ka vecākiem ir daudz citu rūpju šajā gadījumā, kā palīdzēt saviem bērniem, nevis iet un, teiksim, kārtot šos pilsonības dokumentus. Tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt šo deputāta Stalta priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par deputāta Stalta priekšlikumu: "Ja naturalizējamo personu nepilngadīgie bērni ir izdarījuši krimināli sodāmus noziegumus Latvijā vai kādā citā valstī un notiesāti nosacīti vai ar brīvības atņemšanu, tad šo bērnu vecāku (adoptētāju) iesniegumu izskatīšana par uzņemšanu Latvijas pilsonībā tiek atlikta līdz soda izciešanas termiņa beigām, ņemot vērā arī iespējamo attaisnošanu vai amnestiju." Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 19, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Nākamie priekšlikumi ir saņemti par likuma 17.pantu - "Naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība". Šeit ir deputāta Ābiķa priekšlikums aizstāt 17.panta pirmajā daļā vārdus "Iekšlietu ministrija" ar vārdiem "Naturalizācijas pārvalde" un arī šā panta trešo daļu izteikt citādā redakcijā, arī "Iekšlietu ministriju" apmainīt ar "Naturalizācijas pārvaldi". Juridiskā komisija atbalstīja šo deputāta Ābiķa priekšlikumu, to redakcionāli precizējot, proti, aizstājot 17.pantā vārdus "Iekšlietu ministrija" attiecīgā locījumā ar vārdiem "Naturalizācijas pārvalde" attiecīgā locījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Ir pieņemts komisijas priekšlikums.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums, ko ierosina Juridiskā komisija būtībā pēc Valsts valodas centra un Naturalizācijas pārvaldes priekšlikuma, ir papildināt tekstu 18.pantā— "Solījums par uzticību Latvijas Republikai, iegūstot Latvijas pilsonību" otrajā daļā, kur ir rakstīts — "Es (vārds uzvārds), dzimis (dzimšanas vieta, datums)..." un tā tālāk —, aiz vārda "dzimis" ierakstīt vārdu "dzimusi", tātad lai tas attiektos ne tikai uz vīriešu dzimtes pārstāvjiem,bet arī sievietēm. Tātad precizējums.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Endziņš. Nākamie priekšlikumi ir pie Pilsonības likuma 21.panta. Šeit, jūs redzat, ir vesela virkne priekšlikumu. Pirmais priekšlikums ir Lagzdiņa kunga priekšlikums izslēgt panta 4.punktu līdzšinējā redakcijā un tālāk viņš jau ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 6.punktu. Priekšlikumu par 21.panta 1.punkta izslēgšanu Juridiskā komisija neatbalstīja, bet tā ierosina izteikt šo pantu jaunā redakcijā, daļēji pieņemot deputāta Stalta, Demokrātiskās partijas frakcijas, Tautsaimnieku politiskās apvienības, Tautas saskaņas partijas un frakcijas "Līdztiesība" priekšlikumus. Redakciju jūs redzat pēdējā ailītē. Un tātad vispirms jau izteikt 21.panta 1.punktu sekojoši: "Personas, kuras ieguvušas vispārējo, vidējo speciālo, augstāko vai arodizglītību (arodvidusskolu, arodģimnāziju, arodskolu) latviešu mācību valodā." Tas būtu pie pirmās daļas.

Sēdes vadītājs. Vai jūs domājat, ka mums vajadzētu pa daļām izskatīt šo...

A.Endziņš. Acīmredzot pa daļām, jo tie, ko es nolasīju šeit, ir priekšlikumi, kurus iesniedza un kurus mēs esam būtībā mēģinājuši iestrādāt šajā pirmajā daļā. Tie ir Demokrātiskās partijas frakcijas, Tautas saskaņas partijas frakcijas, kā arī Stalta kunga priekšlikumi attiecībā uz 21.panta 1.punktu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ja ir iespējams, es ļoti lūgtu, ja tas nav pretī procedūrai, balsot par šo pirmo, otro un trešo sadaļu 21.pantā atsevišķi par katru. Tā kā šobrīd mēs runājam par pirmo sadaļu, tad es arī gribētu izteikt savu komentāru. Manā izpratnē vecā redakcija, proti, ka personas, kuras ieguvušas vispārējo izglītību latviešu mācībvalodas skolā, ir daudz pieņemamāka, jo praktiski būs ārkārtīgi sarežģīti piemērot šīs jaunās normas. Piemēram, cilvēks ir mācījies neklātienē... Es mācījos kādreiz Ģeogrāfijas fakultātē, viņi, šie neklātnieki, klausījās lekcijas gan latviešu valodā, gan krievu valodā, kārtoja eksāmenus it kā kopā ar mums, bet kārtoja tos krievu valodā. Tur vispār nav iespējams pateikt, kādu plūsmu viņi ir beiguši. Nav iespējams pateikt. Gluži tāpat ir ar citām profesionālajām mācību iestādēm, teiksim, ar arodskolām. Arī ne vienmēr varēs pateikt īsti, kādā plūsmā tad viņš īsti ir gājis. Tur naturalizācijas pārvaldes ierēdņi tiks nepārtraukti maldināti un viņiem būs ārkārtīgi grūti orientēties tanīs lietās. Un galu galā kāpēc mums būtu jāatbrīvo no valodas eksāmena cilvēks, kurš ir beidzis krievu vispārizglītojošo skolu, bet vienu gadu gājis traktoristu kursos un beidzis viengadīgo arodskolu? Es personīgi aicinātu atbalstīt veco redakciju tādu, kāda bija pirmajā lasījumā, jo es saku, ka ierēdņiem būs praktiski neiespējami piemērot šīs jaunās panta normas dzīvē, tur būs vairāk nelikumību, nekā mēs spējam to šodien izvērtēt. Tā ka es aicinu atbalstīt veco redakciju un noraidīt šo jauno 21.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

E.Kide (TPA). Augsti godājamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tikko kā uzstājās Ābiķa kungs, bet redzams, ka viņš nebija paspējis precīzi izlasīt šī 21.panta pirmo daļu, kurā ir teikts, ka personas, kuras ieguvušas vispārējo vidējo, speciālo, augstāko vai arodizglītību. Un iekavās nav rakstīti ne traktoristu kursi, ne viengadīgās arodskolas, kuras nosauca Ābiķa kungs, bet, lai būtu skaidrība, ir uzrakstīts tieši - arodvidusskolas, kurās apguva un apgūst latviešu valodu, arodģimnāzijas un arodskolas, Ābiķa kungs, kas skaitās, ja jūs likumu labi zināt, skolas, kuras bāzējas uz latviešu vidusskolas bāzes. Tātad šeit tās lietas nevajadzētu jaukt. Tā kā šī 21.panta pirmā daļa izsaka domu daudz precīzāk nekā iepriekšējā redakcija, es aicinātu balsot par šo 21.panta pirmo daļu, kādu piedāvā komisija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Kolēģi deputāti! Mēs pirms neilga brīža pieņēmām divus taisnīgus lēmumus. Pirmkārt, mēs nolēmām, ka automātiski pilsonību iegūst tās personas neatkarīgi no viņu tautības, kuras ir pilnu mācību kursu mācījušās pamatskolās vai vidējās vispārējās mācību iestādēs. Nupat mēs pieņēmām otru, ja tā varētu teikt, priekšrocību personām, kuras ir beigušas latviešu mācībvalodas skolas un ieguvušas vispārējo izglītību. Tātad mācījušās nevis 11 gadus vai 9 gadus, bet mācījušās, piemēram, 5 gadus, 3 gadus vai 1 gadu. Un šīs personas tiek ārpus kārtas naturalizētas. Un saskaņā ar spēkā esošā 21.panta redakciju, kuru mēs pieņēmām tad, kad mēs Pilsonības likuma pamattekstu pieņēmām pirms 6 mēnešiem, šīs personas ir atbrīvotas no latviešu valodas pārbaudes eksāmeniem. Ko ierosina kolēģi deputāti? Piemēram, ja persona ir ieguvusi vispārējo augstāko izglītību latviešu mācībvalodā. Šobrīd mūsu augstākajās mācību iestādēs izglītību iegūst latviešu valodā un krievu valodā viena un tā pati plūsma, arī angļu valodā tiek lasītas lekcijas. Arī eksāmenus kārto daudzviet krievu valodā krievu tautības un citu tautību studenti. Diemžēl mums nav latviešu mācībvalodas augstskolas, mums lasa ļoti dažādās valodās lekcijas mūsu augstskolās. Citādāk tas ir vidējās vispārējās mācību iestādēs. Tur patiešām no pirmās līdz pēdējai klasei mācās latviešu valodā un tas cittautietis mācās un apgūst šo latviešu valodu nepārtraukti.

Arī es, kolēģi, esmu pret to, lai mēs pieņemtu 21. panta 1. punktu Juridiskās komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāte Kreituse, Demokrātiskās partijas frakcija. Lūdzu!

I.Kreituse (DP).Var aizstāvēt dažādus viedokļus, bet nevajag jaukt to, kāda kārtība eksistē izglītības sistēmā. Un mani ļoti pārsteidz Ābiķa kungs, kurš, pats būdams Izglītības ministrijas parlamentārais sekretārs zināmu laiku, nezina, kādas Latvijā eksistē valodas plūsmas vai apmācības sistēma. Es jums pasaku viennozīmīgi: augstskolā ir strikti noteikta, visu laiku bija - vēl divus gadus atpakaļ, latviešu un krievu apmācības plūsma. Un, piemēram, vēstures fakultātē nebija dienas nodaļā krievu apmācības plūsmas. Studentam lekcijas svešvalodā - krievu, angļu, vācu vai kādā citā - lasa tikai tad, ja students ir brīdināts par to, ka viņam šinī valodā šīs lekcijas tiks nolasītas, un ja viņš nepieprasa tulku. Un eksāmenus kārto atbilstoši tam, kā viņš ir brīdināts, vai mācību valodas plūsmai, kādā viņš ir iestājies. Tāpēc nevajag jaukt divas dažādas lietas šeit no tribīnes. Un jūs nevarējāt latviešu plūsmā vēstures nodaļā prasīt, lai jums lasa krievu valodā lekcijas. Tas nekad nenotika un tāpēc jauc... (No zāles deputāts Dz. Ābiķis: "Tā notika Ģeogrāfijas fakultātē, Vēstures varbūt ne!") Ābiķa kungs, ja jums nolasīja vienu lekciju krievu valodā kāds profesors, kam jūs pats piekritāt, tas nenozīmē, ka jūs tikāt apmācīts krievvalodas plūsmā. Taču tik daudz vajadzētu saprast, ja ir beidzis universitāti! Un tāpēc nevajag jaukt šīs lietas kopā. Ja jūs uzskatāt, ka padomju gados, mācoties latviešu valodas apmācības plūsmā, students, kas nebija beidzis latviešu vidusskolu, nebija spējīgs apgūt latviešu valodu tā, lai šodien viņš nekārtotu eksāmenu, tas ir cits jautājums, bet nejauciet lietas būtību un nesāciet šeit rakstīt jaunu vēsturi no šīs tribīnes.

Es aicinu pārdomāt vēlreiz. Nav jau runa par privilēģiju došanu. Ir pavisam cits jautājums - vai mums ir vajadzīga lieka birokrātija, lieka naudas tērēšana un lieks eksāmens šiem cilvēkiem? Iet runa par latviešu valodas atstāstījuma rakstīšanu. Viņš turpina kārtot vēstures eksāmenu un himnas tekstu, kur jūs vēlreiz varat pārliecināties par viņa valodas zināšanām. Bet man vienkārši ir mazliet neērti no dažiem saviem universitātes kolēģiem, kuri ir beiguši krievu vidusskolu, bet augstskolu beiguši latviešu valodā, tagad pasniedz un lasa lekcijas vienam otram no mums, šeit sēdošajiem deputātiem, un viņam ir jāiet kārtot šis latviešu valodas eksāmens. Mazliet tā savādi kļūst, kad par to padomā, bet es vēlreiz lūgtu, Ābiķa kungs, pirms jūs nākat tribīnē un jau kaujas pozīcijā esat sagatavojies, padomājiet vēlreiz, kādi eksistēja likumi, kādi bija noteikumi, un nepiesauciet man to vienu krievu, kas ar jums ir runājis eksāmenā krievu valodā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāt Ābiķi, pirms jūs dodaties uz tribīni, uzklausiet mani! Debatēt, pastaigājoties pa zāli, kā jūs šeit darāt, neviens Kārtības ruļļa pants neparedz.

Lūdzu, vārds Dzintaram Ābiķim, "Latvijas ceļa" deputātam!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Gravas kundze jau ļoti skaisti uzstājās, bet diemžēl es šobrīd neatceros šo studentu uzvārdus, taču bija Ģeogrāfijas fakultātē latviešu plūsmā krievu cilvēki, krievu tautības studenti, jā, kas bija spējīgi klausīties lekcijas arī latviešu valodā, bet diemžēl eksāmenus viņi kārtoja krieviski un pasniedzēji pieņēma no viņiem eksāmenus krieviski. Un sakarīgi latviski runāt viņi neprata diemžēl. Tā ka tādu gadījumu augtskolā bija diezgan daudz. Un es neuzskatu, ka mums būtu jāatbrīvo no latviešu valodas eksāmena šie cilvēki, kas klausījās latviski, bet latviski runāja ar ļoti lielām grūtībām. Kāpēc tas mums būtu jādara, es nesaprotu? (No zāles: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents runās? Lūdzu!

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Man jāizsaka nožēla, ka diemžēl Ābiķa kungs līdz galam komisijas sēdē nepiedalījās tieši tad, kad mēs pēcpusdienā pēc Pilsonības likuma izpildes uzraudzības komisijas sēdes darbu turpinājam. Kides kungs ieradās, ieradās vēl viens otrs deputāts, mēs ļoti nopietni apsvērām visas šīs lietas, jā, arī tieši šos precizējumus, kas skar arodvidusskolas, arodģimnāzijas, arodskolas un tā tālāk. Es tomēr aicinātu cienījamo Saeimu atbalstīt Juridiskās komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vispirms par procedūru! Ir ierosināts katru no šiem Juridiskās komisijas priekšlikumiem...

A.Endziņš. Ir par 21. panta redakciju 1. punkts, 2. punkts, 3. punkts... Par katru....

Sēdes vadītājs. ... balsot atsevišķi. Bet pirms mēs pieņemam to, man būtu jājautā visiem iesniedzējiem - vai deputāti, kuri iesnieguši savus priekšlikumus, neuzstāj uz kādu atsevišķu balsojumu tieši savā redakcijā, ko viņi ir iesnieguši? Vai mēs varam balsot par 21. panta teksta redakciju tā — pirmais, otrais un trešais priekšlikums? Nav iebilžu deputātiem? Nav. Tad lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu: izskatot naturalizācijas iesniegumus, no latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo personas, kuras ieguvušas vispārējo, vidējo speciālo, augstāko vai arodizglītību (arodvidusskolu, arodģimnāziju, arodskolu) latviešu mācībvaldodā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 10, atturas - 12. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais ir...

A.Endziņš. Nākamais ir priekšlikums pie šī paša 21. panta 2. punkta, kuru ir ierosināts izteikt redakcijā: pirmās grupas invalīdus (kā jau tas bija likuma pamattekstā), kuriem invaliditāte piešķirta bez termiņa ierobežojuma. Un papildināt: kā arī otrās un trešās grupas redzes, dzirdes un runas invalīdus... To ierosina Naturalizācijas pārvalde, arī daļēji frakcija "Līdztiesība".

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Vēlreiz nolasu: pirmās grupas invalīdus, kuriem... Tātad - izskatot naturalizācijas iesniegumus, no latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo... Par pirmo mēs esam nobalsojuši, tagad balsojam: pirmās grupas invalīdus, kuriem invaliditāte piešķirta bez termiņa ierobežojuma, kā arī otrās un trešās grupas redzes, dzirdes un runas invalīdus. Vai esat nobalsojuši, lūdzu? Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 2, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts.

Par trešo, lūdzu!

A.Endziņš. Un trešais priekšlikums ir papildināt šo 21. pantu ar 3. punktu, proti, personas, kuras naturalizējas šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā un ir vecākas par 60 gadiem. Tās ir personas, kurām ir tiesības uz ārpuskārtas naturalizāciju, tātad pamatā tie ir lietuvieši, poļi, igauņi, laulātie, tātad arī tādi atbrīvojami... Tas daļēji kaut kur saskan ar Tautas saskaņas partijas priekšlikumu un frakcijas "Līdztiesība" priekšlikumu. Ne precīzi, bet citā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, "Latvijas ceļa" deputāts!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es ļoti augstu vērtēju tādu cilvēku kā profesors Lazovskis, un es domāju, ka arī daļa no jums izlasīja viņa rakstu laikam kādu nedēļu atpakaļ avīzē, kur viņš raksta par to, ka viņu ļoti satrauc tas, vai mēs nepazemināsim Pilsonības likumā šo valodas slieksni, vai mēs neatkāpsimies no savām konsekventajām prasībām. Jo diemžēl šis apakšpunkts paredz naturalizēt cilvēkus, kas nezina latviešu valodu. Jā, mēs esam izdarījuši labu soli pretim latviešiem un līviem, un viņu vidū, starp citu, arī ir ne mazums, kas latviešu valodu nepārvalda, kas tikai dokumentos ir latvieši. Bet mēs esam savas nācijas pārstāvjiem tiešām nākuši pretim un, ja mēs nobalsosim par šiem Pilsonības likuma labojumiem, viņi visi reģistrējoties iegūs pilsonību. Tātad latvieši iegūs. No kurienes tad šie cittautieši, kam ir šie 60 gadi un vairāk, šeit, Latvijā, ir nokļuvuši? Viņi tikko tagad nokrituši no mēness? Pēkšņi viņi šeit Latvijā nokrita no mēness un tagad sēž šeit? Viņi taču visi, lielākā daļa, nospiedošais vairākums, savus pusmūža gadus ir pavadījuši šeit, Latvijā! Un, ja viņi nav iemācījušies latviešu valodu, tas tikai pierāda to, ka viņu cieņa pret Latvijas valsti acīmredzot nav tāda, kādu mēs gribētu. Mēs gribam iegūt Latvijai lojālus pilsoņus. Protams, es pieļauju iespēju, ka viens otrs no cilvēkiem, kas neprot šo valodu, ir lojāls, es pieļauju iespēju, bet likuma koncepcijā, kad mēs spriedām par likumu pirmajā, otrajā un trešajā lasījumā kādreiz Saeimā, nonācām faktiski visi pie vienīgā secinājuma, kas tad ir galvenais lojalitātes kritērijs. Parakstīties dokumentā, ka viņš ir lojāls, var jebkurš. Uz pieres viņam zīmogs nav uzsists, ka viņs ir lojāls vai nelojāls. Kas viņam aiz ādas, to neviens nezina. Parakstīties, ja tā griba ir liela, var jebkurš. Bet valodas zināšanas... Mēs taču nonācām pie secinājuma, ka tas jau ir tas galvenais lojalitātes rādītājs! Tas ir tas galvenais lojalitātes rādītājs, un vēlreiz es atkārtoju: šie 60 gadus vecie un vecākie cilvēki nav nokrituši Latvijā no mēness, viņi šeit ir dzīvojuši vai nu laulībā ar pilsoni vai kā citādāk, bet viņi ir dzīvojuši Latvijā savos spēka gados. Un es uzskatu, ka tomēr, pieņemot šo normu, mēs esam atteikušies šādā gadījumā no tā pamatprincipa, par kuru mēs visi šeit faktiski vienojāmies, ka galvenais lojalitātes rādītājs ir latviešu valodas zināšana, latviešu valodas prasme, jo tas parāda tiešām cilvēka attieksmi pret šo zemi, pret šo tautu, kuras vidū viņš dzīvo. Es kategoriski noraidu šo trešo priekšlikumu un aicinātu deputātus mani atbalstīt. Un nesūroties par tām vecajām krievu tantiņām, kam nu trīcēs roka, kam nu būs jāliek eksāmeni. Šīs krievu tantiņas ir bijušas arī jaunas un dzīvojušas šeit. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Kide izmantos 4 minūtes? Lūdzu!

E.Kide (TPA). Augsti godāto priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es kāpu tribīnē tikai tādēļ, lai dedzīgā Ābiķa kunga runa jūs nespētu maldināt, jo Ābiķa kungs, staigājot pa zāli, nekādi nav ieklausījies Endziņa kunga paskaidrojumā un nav izlasījis arī precīzi šī 21. panta trešo daļu. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Jā, jā, 21.panta trešajā daļā!") Un viņš runā par krievu tantiņām, nelojāliem cilvēkiem un tā tālāk. Bet, Ābiķa kungs, šis pants attiecas uz tiem cilvēkiem, par kuriem jūs nobalsojāt, ka viņi ir priekšrocībnieki, ka tā ir tā daļa, latviešu daļa, lietuviešu un igauņu daļa, kas pēc 13. panta ar mūsu Saeimas atļauju iegūs priekšrocības. Lūk, un tie ir nevis no mēness nokrituši, bet tie, kuriem mēs arī šīs priekšrocības dodam. Un vēl. Mēs ļoti plaši diskutējām par to, ka viņi nezina latviešu valodu, nezina vēsturi un himnu. Viņi varbūt zina tādā, nu, sadzīves līmenī un sarunvalodas līmenī. Iet runa par to, ka atbrīvot no eksāmena, no atstāstījuma, no komatiem, no garumzīmēm... Mēs atbrīvojam šos 60 gadus vecos cilvēkus, kuriem mēs dodam priekšrocības naturalizācijā, no stresa, no veselībai bīstamā stresa, un tas ir humāni. Un, cienītais Ābiķa kungs, jūs neesat izlasījis droši vien vēl tālāk, ka šis punkts faktiski attiecas arī uz 12. pantu, kur šie cilvēki tiek atbrīvoti no zināšanu pārbaudes par vēsturi, par himnu. Tas nenozīmē, ka viņi nezina vēsturi vai nezina himnu, bet mēs vienkārši šos pensionārus un pēcpensijas vecuma cilvēkus nepakļaujam stresam, tas ir humāni. Un es aicinu balsot par šiem cilvēkiem. Es pazīstu lietuviešus, igauņus, šos vecos cilvēkus, kas ir Sibīriju izbraukuši, atgriezušies Latvijā, skaita Latviju par savu Tēvzemi un māk sarunāties latviešu valodā, izaudzinājuši bērnus, kas māk latviešu valodā runāt un mācās latviešu skolās, un mēs vienkārši viņiem neprasīsim kārtot šo atstāstījuma eksāmenu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, 71. pants - starpsaucieni ir atļauti, bet sarunas starp runātāju tribīnē un deputātiem nav pieļaujamas.

Pusstundas pārtraukums.

 

P ā r t r a u k u m s

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas, deputāti! Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā".

Pēteris Tabūns, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu, jums vārds!

P.Tabūns (LNNK). Cienījamie kolēģi! Bravo! Man jāsaka, Ābiķa kungs šodien ir nepazīstams. Pavisam citā gaismā sevi parāda. Un pat man tas ir jāatzīst. Varbūt sakaunējies beidzot no tā, kādā purvā "ceļiniekus" pamazām ved, ļoti konsekventi ved jaunā "laulība" ar Tautsaimnieku politisko apvienību. Ar tā saucamo Kides partiju. Tas nekas, ka, būdami caur un caur saskaņas cilvēki, viņi ir sadalījušies divās daļās. Bet, kas ir "Saskaņa", to mēs ļoti labi zinām. Drīz vien viņi aizvedīs arī "ceļiniekus" pie "savas ticības", un tā ir - visi ir okupētie un okupanti, kolonizētie un kolonizatori, cietušie un cietēji. Visi ir draugi, visi vienādi, visiem Latvija ir kopīgās mājas, arī 700 tūkstošiem sveštautiešu. Nepilsoņiem dosim pilsonību, visādas privilēģijas un svinēsim 9.maiju. Esiet mierīgs!... Dosim ordeņus un medaļas, un tā tālāk. Lūk, drīz droši vien arī sāksit vilkt uz divvalodību Latvijā. Lai nevajadzētu likumus labot katru nākamo plenārsēdi. Tā kā tas ļoti veiksmīgi aizsākās iepriekšējā reizē, pirms nedēļas, kad uzreiz 12 likumus sākām labot.

Runājot par šiem 60 gadiem. Iznāk, ka 60 gadus sasniedzis cilvēks ir tik vecs, galva viņam ir tik tukša, ka viņš vairs neko nespēj iemācīties. Bet likumā, likumprojektos un koncepcijās par pensiju reformu taču paredzēts, ka līdz 65 gadiem būs jāstrādā. Kā tad viņi varēs strādāt, šie cilvēki? Ja šiem cilvēkiem ir tik tukšas galvas, kā jūs domājat. Es domāju, ka tā tas nav. Lūk, žēl, ka nav šeit Kides kunga, kuru es tieši gribu uzrunāt. Kur tad viņš mēģina novirzīt jūs, "ceļinieki"? Grāvī vien ievedīs, un labi, ka Ābiķa kungs un citi to jau ir sapratuši. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu! Pēc tam - Aleksandrs Kiršteins.

J.Lagzdiņš (LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Nav jau runa šeit par krasi 700 tūkstošiem. Runa šeit ir par tiem pilsoņu laulātajiem, kuru vecums ir lielāks par 60 gadiem. Tādu šobrīd Latvijā ir apmēram 45 tūkstoši. Ir runa par lietuviešiem un igauņiem, kuri nav beiguši latviešu mācībvalodas skolas, un tādu ir diemžēl lielākais vairākums. Un arī tiem, ja viņi ir vecāki par 60 gadiem, kā Juridiskā komisija ierosina, naturalizējoties nav jāliek valodas eksāmens. Es šādai nostājai, kolēģi, nevaru pievienoties. Un es atbalstu tos argumentus, ko izteica deputāts Ābiķis, jo es personīgi uzskatu, ka tam Latvijas iedzīvotājam, kurš ilgstoši ir bijis laulībā ar Latvijas Republikas pilsoni, tieši otrādi, daudz labāk jāpārvalda latviešu valoda. Viņam nebūtu jābaidās no eksāmeniem. Un, ja jau viņš ir dzīvojis 20, 30 vai 40 gadus Latvijā, tad šeit nekādas priekšrocības nevajadzētu izvirzīt. Tieši otrādi. Ja viņš nav iemācījies latviešu valodu, tad jājautā, kas tas ir par Latvijas Republikas pilsoni, ar kuru viņš ir bijis laulībā. Kas tas ir par pilsoni? Varbūt tieši otrādai pieejai vajadzētu būt? Šai kategorijai noteikt stingrākas prasības? Stingrākas prasības šiem pilsoņiem? Pajautāt viņiem, kādēļ viņi nav iemācījuši nākamajiem Latvijas pilsoņiem latviešu valodu? Kā viņi ir pildījuši savu pilsoņa pienākumu? Ko katrs ir darījis, lai integrētos laulātais? Izrādās, viņš nav darījis neko. Vai šie cilvēki ir pelnījuši? Es domāju, ka viņi nav pelnījuši, lai uz atvieglotiem noteikumiem viņiem piešķirtu pilsonību.

Godātie kolēģi! Es domāju, ka mēs būsim pret šo kategoriju tikpat taisnīgi, cik taisnīgi mēs bijām pret tiem krieviem, igauņiem, poļiem, baltkrieviem, kuri ir beiguši latviešu skolas un praktiski ir pierādījuši, ka viņi ir integrējušies. Tas, ka kāds ir laulībā ar pilsoni, tas vien nav pierādījums, ka viņš ir integrējies. Taču šobrīd mēs likumdošanā paredzam veselu rindu priekšrocību šai kategorijai. Un tagad mēs gribam noņemt galveno barjeru, proti, valodas eksāmenu. Es aicinu šo piedāvāto labojumu nepieņemt.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Pēc tam - Tupešu Jānis.

A.Kiršteins (LNNK). Godājamie deputāti! Godājamie Prezidija locekļi! Mēs jūtam, un es arī jūtu, ka faktiski šā likuma apspriešana ir kļuvusi par farsu. Jo no tās pirmajā lasījumā iesniegtās idejas - atvieglot latviešiem un līviem naturalizācijas procesu – faktiski pašreiz viss šis likums tiek pārvērsts par kaut kādu komēdiju. Tātad godājamais Kides kungs paziņoja, ka visi šie bezgala daudzie atbrīvojamie, kuriem nav jāzina latviešu valoda, nez kāpēc attiecoties tikai uz pantu, kur ir minēti ārpus kārtas naturalizējamie. Es gribu atgādināt jums un tai skaitā godājamam Kides kungam, ka tā nu gluži nav. Jo viņa pieminētais 13.pants "Naturalizācija ārpus kārtas" attiecas, piemēram, arī uz tiem, kas kara laikā, tātad no 1941.līdz 1945.gadam, piespiedu kārtā ir atvesti uz Latviju. Un šīs personas Latvijā ir palikušas pēc okupācijas režīma izbeigšanās. Arī šo personu pēcnācēji. Ziniet, ir ārkārtīgi interesanti, ka 50 gados, kas ir pagājuši no šī perioda, cilvēks nav uzskatījis par vajadzīgu iemācīties latviešu valodu, neskatoties uz to, ka viņš šeit ir palicis. Un viņam tiek dota šī priekšrocība ārpus kārtas saņemt Latvijas valsts pilsonību. Es nezinu, kas tas ir par pilsoni, Kides kungs, kas tiešām 50 gados nav izrādījis ne mazāko interesi šo valodu iemācīties!

Otra grupa. Ņemam 7. punktu šajā pašā pantā. "Personas, kuras vismaz desmit gadus ir laulībā ar Latvijas pilsoni un kuras līdz naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienai ne mazāk kā piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā." Tātad desmit gadus kāds ir precējies ar Latvijas pilsoni, bet absolūti nav izrādījis nekādu interesi par latviešu valodu. Desmit gadus cilvēks absolūti nav izrādījis nekādu interesi par latviešu kultūru. Ja jūs nezināt valodu, tad jūs taču nevarat arī izrādīt interesi par kultūru. Desmit gadus šis cilvēks acīmredzot nav izrādījis nekādu interesi par politisko dzīvi. Kā tad jūs varat piedalīties Latvijas politiskajā dzīvē, ja jūs absolūti nezināt valodu? Jūs nevarat piedalīties. Jūs nevarat analizēt, teiksim, šo likumdošanu. Un pēkšņi parādās zibenīga tieksme kļūt par Latvijas pilsoni. Nē, nu tas ir kaut kas vienkārši interesants! Es saprotu, ka var būt valodas atvieglojumi cilvēkiem, un šeit piekrītu. Tātad latviešiem , kuri ir dzimuši varbūt kādus 60 gadus atpakaļ, tātad pirms 60 gadiem, piedošanu, tātad 1935.gadā. 1937. un 1938.gadā Krievijā un Sibīrijā tika likvidētas visas latviešu skolas, skolotāji tika nošauti. Man liekas, ka bija 17 tehniskās skolas un arī augstskola. Ļeņingradā bija Rietumu tautu universitāte, kur mācības notika un arī lekcijas tika lasītas latviešu valodā. Jā, es varu saprast šo cilvēkus. Viņiem arī ir šīs priekšrocības iedotas. Bet, kā jūs, godājamais Kides kungs, izskaidrosit, ka tie cilvēki, kas tiešām 50 gadus dzīvo Latvijā, nav uzskatījuši par vajadzīgu iemācīties šo valodu?

Nākošais. Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas priekšlikums bija papildināt 21.pantu ar otro daļu šādā izklāstā: "Personas, kuras ir vecākas par 65 gadiem, tiek atbrīvotas no šā likuma 20.panta 3. un 4. punktā norādītajām pārbaudēm." Mēs nepieņemtu, bet varētu saprast šo redakciju. Kāpēc? Tāpēc, ka tiem, kam tagad ir 65 gadi, teiksim, piecus gadus atpakaļ, kad tika pieņemta Neatkarības deklarācija, bija 60 gadi. Var būt, ka 60 gadi tiešām ir vecums, kad nav vērts vairs pārāk censties šo valodu mācīties. Bet šeit parādās labojums - uz 60 gadiem. Mums tagad ir iesniegts: "Personas, kuras naturalizējas šā likuma 13.panta kārtībā un ir vecākas par 60 gadiem." Tātad cilvēki, kam toreiz, kad tika atjaunota Latvijas neatkarība, bija 55 gadi un kas nav uzskatījuši par vajadzīgu šajos piecos gados kaut ko iemācīties, tiek nostādīti vienā līmenī ar tiem, kas ir bijuši muļķi, kas svīduši un tiešām šo valodu ir iemācījušies. Cilvēki, kas varbūt ir speciāli ņirgājušies par šo valodu, tagad saņem automātiski šīs Latvijas pilsoņu tiesības.

Un nobeidzot. Valoda faktiski ir valsts aizsargvalnis. Tātad kam ir vajadzīgs mākslīgi to šeit nojaukt pašreizējā brīdi? Jo tas ir vienīgais, kas pasargā mazas valstis, ne tikai Latviju. Mēs zinām, te ir arī Izraēlas piemērs un vesela rinda citu valstu piemēru. Kam ir izdevīgi nojaukt šo aizsargvalni, kā jau es teicu, attiecībā uz personām, kuras nav ne latvieši, ne līvi?

Pēdējais. Runājot par invalīdiem. Ir jau ļoti labi, ka te parādās vesela grupa invalīdu, un es arī piekrītu. Tiem cilvēkiem, kuriem ir redzes vai dzirdes traucējumi, ir zināmas problēmas, tas ir atsevišķs gadījums, ko vajag likumā ierakstīt, kāpēc viņi šo valodu nevar iemācīties. Bet, piedošanu, ja visi kara invalīdi, kuri piketē un trokšņo piecus gadus pret Latvijas valsti pie šī pieminekļa, ar rāvienu tagad kļūs Latvijas pilsoņi... Viņiem nav jāzina valoda, jo viņi visi ir vecāki par 60 gadiem. Viņiem nepatīk šī valsts. Viņiem ir tikai viens sapnis — kā to ātrāk iznīcināt un kā nobalsot šeit par to, ka nevienam šī valsts nav vajadzīga. Tāpēc es uzskatu, ka šis likumprojekts šajā otrajā lasījumā ir pārvērsts par nožēlojamu farsu. Un nav vērts vispār tālāk piedalīties tā apspriešanā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Tupešu Jānis - pie frakcijām nepiederošs deputāts!

Turpinājums nākamajā numurā

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti un deputātes! Arī es aicinu deputātus un deputātes nepieņemt šo labojumu. Es negribu atkārtot to, ko jau iepriekšējie divi runātāji ir teikuši, jo tad man tiešām būtu jāatkārtojas. Ko es būtu gaidījis no jebkura runātāja — pateikt man un arī citiem, kāpēc vienam 60 gadus vecam pilsonības pretendentam nevajadzētu zināt šīs valsts valodu. Neviens to nav pateicis. Kāpēc viņam nevajadzētu zināt? It sevišķi, ja viņš šai zemē ir audzis, dzimis un veidojies? Arī es piekrītu Kiršteina kungam, deputātam Kiršteinam attiecībā uz invalīdiem. Es jau cīnījos pret šiem cenziem, kad likumprojekts tika veidots pirmajā lasījumā. Kā, manuprāt, būtu jāpieiet šai situācijai? Nevis atvieglot valodas un citus cenzus, bet ņemt vērā attiecīgos indivīdus, kad viņi griežas naturalizācijas departamentā vai attiecīgajā iestādē. Un tad varētu tikt arī apsvērts, vai tai situācijā viņam varētu dot izņēmumus. Bet nekādā gadījumā nevar iedomāties, es arī nevaru iedomāties, tāpat kā iepriekšējie runātāji, — ja viņš ir 10 gadus dzīvojis kopā ar pilsoni, kāpēc valodu nav iemācījies, vai visu mūžu šai zemē ir dzīvojis, kāpēc nav iemācījies valodu? Kāpēc? Es runāju arī par eksāmenu. Kides kungs, atnāciet un pasakiet, kāpēc eksāmenā, par kuru jūs arī runājat, nebūtu 60 gadu vecam cilvēkam jāzina latviešu valoda. Pēdējo reizi. Taisni eksāmenā attiecīgajai eksaminēšanas komisijai vai iestādei ļaut izvērtēt. Ļaut izvērtēt, vai tas cilvēks zina šo valodu vai nezina šo valodu, nevis dot automātiski atvieglojumus. Vai tas ir invalīds, vai tas ir 60 gadu vecs cilvēks. To noteiks cilvēks. Mēs nedrīkstam sarunāties šeit, Kides kungs! Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāte Kreituse, Demokrātiskās partijas frakcija. Lūdzu!

I.Kreituse (DP). Es tikai, lai mazliet izlādētu šo atmosfēru, vispirms gribu teikt, Tupeša kungs, ka mēs nevaram iedot nekādus atvieglinājumus, ja jūs tik ļoti aizstāvat latviešu valodu un gribat eksaminēties. Bet es cienījamos deputātus gribētu lūgt ieskatīties Demokrātiskās partijas priekšlikumā. Nevis šeit tagad visām sievām, kas iebraukušas no Krievijas, piešķirt pilsonību, un visiem vīriem un visiem militāristiem un okupantiem, un visiem pārējiem. Mēs atvainojamies, ka mēs neesam ierakstījuši un izklāstījuši, kā tas punkts skan 13.pantā. Mēs cerējām, ka jūs būsiet bijuši tik laipni un, atšķīruši atpakaļ pāris lapaspušu un paņēmuši 13.pantu, izlasījuši tos punktus, par ko mēs runājam. Un tāpēc es atvainojos, ka es aizkavēšu jūsu laiku un atgādināšu, kam Demokrātiskās partijas frakcija lūdz atļaut nekārtot rakstisku valodas eksāmenu. Un tāpēc es jums atļaušos nolasīt. Tas ir 3.punkts: "Personas, kuras bija legāli iebraukušas Latvijā un tur pastāvīgi dzīvoja 1940.gada 17.jūnijā." 6.punkts: "Kuras 1940.gada 17.jūnijā bija Lietuvas vai Igaunijas pilsoņi, un šo personu pēcnācēji." Pēcnācējiem pensijas vecums ir ļoti tālu. Tātad iet runa, nevis iet runa, bet mēs runājam tikai par šīm personām mūsu frakcijas priekšlikumā. Mēs šodien ļoti daudz runājam par Baltijas vienotību, Baltijas Asambleja darbojas. Man žēl, ka zālē nav Budovska kunga. Kāpēc tiem Lietuvas un Igaunijas pilsoņiem, kuri šeit nonāca vēl pirms padomju okupācijas, šiem vecajiem cilvēkiem, mēs gribam likt rakstīt latviešu valodā atstāstījumu? Varbūt mēs padomāsim mazliet par to, vai šīs poļu laukstrādnieces, kuras ir visu mūžu strādājušas lauksaimniecībā, tagad, būdamas pensionāres, maz var noturēt rokā rakstāmo, lai uzrakstītu šo atstāstījumu. (No zāles deputāts Tupešu Jānis: "Mutisko eksāmenu!") Tupeša kungs, jums ar to mutisko runāšanu iet reizēm arī visai grūti, un man ir šaubas, vai jūs nokārtotu mutisko latviešu valodas eksāmenu. Un tāpēc es lūdzu zālē vēlreiz izlasīt Demokrātiskās partijas priekšlikumu, vēlreiz pārdomāt to, kas šeit ir minēts. Tātad tie ir ne Latvijas pilsoņi, kuri šeit atradās 1940.gada 17.jūnijā, un tātad mēs atbalstām šo priekšlikumu — sasniedzot pensijas vecumu. Jo man nav skaidrs, kāpēc 60 gadi? Šodien 60 gadi valstij ar likumu nav nekāds kritērijs, ja neskaita vīriešus, kuri tanī vecumā var saņemt pensiju. Tāpēc man ir lūgums balsot par Demokrātiskās partijas priekšlikumu.

 

Sēdes vadītājs. Līdz ar to, godātie deputāti, arī tālāk debatējot, ja frakcija pieprasa savu priekšlikumu balsot, tad tas ir balsojams, kaut gan es aicināju visus izteikt savu viedokli un pirms tam visi piekrita, ka viss ir iekļauts šajos trijos priekšlikumos, komisijas priekšlikumos. Divi ir nobalsoti. Tagad mēs apspriežam trešo komisijas priekšlikumu. Demokrātiskā partija lūdz balsot arī tās priekšlikumu par 3.apakšpunktu. Mēs apspriežam 3.apakšpunktu. Ir Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums, ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums, ir komisijas priekšlikums. Demokrātiskā partija lūdz balsot arī viņas priekšlikumu. Tas par procedūru.

Bet tagad nākamajam vārds deputātam Krasohinam - "Līdztiesība". Un pēc tam — deputāte Birzniece.

N.Krasohins (L). Godājamie deputāti! Liela vecākā gadagājuma iedzīvotāju grupa, kas vēlas tiesības iziet naturalizāciju, nacionālo radikāļu dēļ ir nostādīta pazemoto un apvainoto lomā. Pirmkārt, ģimeņu saglabāšanas nolūkā es runāju par Latvijas Republikas pilsoņu dzīvesbiedriem. Un tie nav tikai krievi vai citu tautību cilvēki, tie ir arī latvieši. Ja cilvēks visā savas dzīves laikā nav runājis sadzīves līmenī latviski, vai tad viņš varēs 70 gadu vecumā — es runāju par 70 gadu vecumu — iemācīties valodu tā, lai varētu nolikt eksāmenu? Katram skaidrs, ka vecs, slims cilvēks to nevar izdarīt. Un tā nav šo cilvēku vaina, bet nelaime, ko radījis agrākais valsts režīms. Pavisam apzināti Nacionālais bloks rada šādu iedzīvotāju grupu, jo vecajiem cilvēkiem ir bērni un mazbērni, kas nav apmierināti ar pastāvošo varu. Es šaubos, vai tas var nākt par labu mūsu valstij. Savā darbības laikā Saeimā esmu pārliecinājies, ka katru frakcijas "Līdztiesība" saprātīgu priekšlikumu nacionālie radikāļi, kas pirms tam ir bijuši īsteni komunisti, obligāti izgāž. Valda acīm redzama nepatika pret tiem pilsoņiem, kas ievēlējuši parlamenta deputātus no kustības "Līdztiesība" saraksta. Domāju, ka mums šeit vajadzētu darīt visu, lai noņemtu spriedzi sabiedrībā, nevis tracināt un lieki pazemot cilvēkus tur, kur varētu atrast nekaitīgu un saprātīgu kompromisu. Vai Latvijai būs kāds sliktums, ja vecu un slimu cilvēku, kas visu mūžu godīgi strādājis Latvijas labā, nesauks pie eksāmenu galda, kur viņš varētu savos gados pat dabūt galu, kā tas dažreiz jau šajos valodas eksāmenos ir bijis. Pateicos par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Birzniece (LC).Es aicinātu neatbalstīt priekšlikumu, pielikt vēl vienu kategoriju šajā 21.pantā, arī Demokrātiskās partijas frakcijas ierosinājumu vai kādas citas frakcijas ierosinājumu, sekojošu iemeslu dēļ. Es esmu apskatījusies, ka mēs esam nobalsojuši 12.panta ceturtajā daļā par jaunu otro teikumu, kas tagad ir šādā redakcijā: