Saeimas ziņas

Par ārkārtas sēdi 22.martā

Pamatojoties uz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un Juridiskās komisijas ierosinājumu, Saeimas Prezidijs vakar nolēma trešdien, 22.martā, pulksten 14 sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi.

Tās darba kārtībā iekļauta divu likumprojektu izskatīšana 2.lasījumā: "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju" un "Saeimas vēlēšanu likums".

Irīna Korņiļjeva, Saeimas ziņu dienests

Ministru prezidenta atbilde

Dokuments nr.273a

Par jaunas (nacionālās) aviokompānijas izveidošanu

Latvijas Republikas Saeimai

Latvijas Zemnieku savienības frakcijai

Godātie kungi,

Atbildot uz Jūsu 1995.gada 9.marta pieprasījumu, sniedzam šādu informāciju:

1. Latvijas Republikas likumā "Par aviāciju" jēdziens "nacionālā aviokompānija" nav skaidrots. Jēdziens "nacionālā aviokompānija" starptautiskajās aviācijas tiesībās ir definēts tā, ka parasti ar to saprot kādas valsts lielāko (-ās) aviokompāniju (-as) (dažos gadījumos - arī vienīgo, kurai piešķirtas tiesības reprezentēt valsti starptautiskos aviācijas pārvadājumos). Līdzšinējā prakse ir bijusi tāda, ka šādas aviokompānijas baudīja vispusīgu valsts labvēlību un atbalstu - pat tiešas susbsīdijas.

Šobrīd Eiropas Savienības likumi, kas regulē aviācijas darbību, noraida šāda veida protekcionismu.

Runājot par Latvijā reģistrētajām aviokompānijām, nebūtu mērķtiecīgi lietot jēdzienu "nacionālā aviokompānija."

2. Jaunās aviokompānijas izveides pamatā pieņemti šādi pamatprincipi:

* Latvijai nepieciešami regulāri un droši starptautiskie gaisa pārvadājumi tādos maršrutos, pēc kuriem ir pieprasījums, kas nodrošina pakalpojumu rentabilitāti.

* Gaisa pārvadājumu pakalpojumiem jāatbilst visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem lidojumu drošības, precizitātes un pakalpojumu kvalitātes ziņā.

* Latvijas aviācijas transporta attīstībai jābūt saskaņotai ar Eiropas Savienības aviācijas attīstības politiku.

* Gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniedzējam jāizmanto Latvijas valsts rīcībā esošie resursi visefektīvāk.

* Jaunizveidotās jeb reorganizētās aviokompānijas pārvaldes struktūrai jānodrošina Latvijas valsts interešu aizsardzība.

3. Jaunās aviokompānijas izveidošana notiks saskaņā ar likumu "Par aviāciju" un likumu "Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu."

Pielikumā: Slēdziens par aviācijas projektiem (3 lapas).

1995.gada 16.martā Ministru prezidents M.Gailis

Slēdziens par aviācijas projektiem

Ar Ministru prezidenta 1994.gada 29.septembra rīkojumu nr.429-r izveidotā darba grupa, izvērtējot divus iesniegtos aviācijas attīstības projektus un ņemot vērā auditorfirmas "ACS" ekspertu slēdzienus, konstatē:

1. Realizējot jebkuru no projektiem, Lidosta "Rīga" saglabā prioritāras tiesības apspriest jautājumus par aviosabiedrību zemes apkalpošanu (ground-handling).

2. Tāda mēroga aviosabiedrības, kādas piedāvā abi projekti, nevar sekmīgi strādāt, nestājoties stratēģiskā aliansē ar kādu no spēcīgākām aviosabiedrībām.

3. SAS/BI USA projekts (nosaukums nosacīts, jo projektā piedalās arī Dānijas Investīciju fonds un Swedfund) biznesa priekšlikumu ziņā ir vairāk pamatots un aprēķini reālistiskāki. Tā realizēšana nodrošinātu kvalitāti, aviosabiedrības menedžmentu, personāla apmācību. Tomēr eksperti norāda uz būtiskiem trūkumiem priekšlikumos, bez kuru precizēšanas turpmāko sarunu gaitā projekts nav pieņemams, t.i.:

a) jautājums par aviosabiedrības efektīvu kontroli no Latvijas puses (pārvaldes institūciju izveidošana, to kompetence, lēmumu pieņemšana utt.);

b) aviosabiedrības vieta (respektīvi atkarība) SAS satiksmes sistēmā.

Jāatzīmē, ka šī projekta pilnīgu izstrādāšanu detaļās kavē arī principiālu lēmumu trūkums valdības līmenī par šādiem jautājumiem:

c) Latvijas valsts līdzdalību jaunas aviosabiedrības veidošanā kopā ar ārvalstu partneriem laikā, kad valsts akciju sabiedrība "Latavio" ir nodota privatizācijai;

d) valsts nekustamā īpašuma un valstij piederošās daļas BIA ieguldīšanu jaunajā aviosabiedrībā;

e) Skandināvijas valstu finansiālā atbalsta pieņemšanu.

Projekta tālākai virzībai, ja valdība to akceptēs, nepieciešams nodibināt t.s. "Latvijas pusi" ar attiecīgām valdības pilnvarām vest tiešas sarunas par aviosabiedrības dibināšanas nosacījumiem.

4. "Latavio" iesniegto attīstības projektu eksperti novērtē kā mazāk reālistisku dažos aspektos, ņemot vērā iepriekšējās darbības zemo efektivitāti, pat pārāk optimistisku (attiecībā uz pasažieru skaita pieaugumu, spēju uz līzinga pamata iegūt un apmaksāt jaunas lidmašīnas, nerēķināties ar kreditoriem bez valsts nekustamā īpašuma pārdošanas).

Aviosabiedrībai nav arī skaidru mērķu attiecībā uz stratēģisko partneru izvēli (ir sarunas ar "Aeroflot", "Transaero", "Lufthansa-Counsulting", Azerbaidžānas valsts aviokompāniju). Tomēr darba grupa saskata, ka šī aviosabiedrība varētu attīstīties, meklējot sadarbības partnerus austrumu virzienā.

Bankas "Baltija" piedāvātais parāda kapitalizācijas variants gan atrisina parāda jautājumu, bet nedod reālas iespējas aviosabiedrībai attīstīties, bez tam atklāts paliek jautājums par norēķiniem ar citiem kreditoriem.

Saskaņā ar Privatizācijas aģentūras lēmumu "Latavio" tiks privatizēts, izsludinot starptautisku piedāvājumu konkursu. Tādēļ valdībai ir jālemj par to, vai valsts vēlas saglabāt savu daļu šajā avoisabiedrībā. Darba grupa uzskata, ka "Latavio" kā aviosabiedrību likvidēt nav vēlams.

Bez tam darba grupa atzīmē, ka saskaņā ar Aviācijas likuma 19., 78,. 80., 82.pantu tiesības uz lidojumiem piešķir valsts un tas notiek konkursa kārtībā.

Pēc vispārējas prakses, mainoties aviosabiedrības īpašniekam, spēku zaudē iepriekš izdotie ekspluatantu sertifikāti un licences. Līdz ar to jautājums par līniju sadali starp jaunizveidotajām aviosabiedrībām, ja tādas tiks izveidotas, jārisina no jauna, atkarībā no aviosabiedrību spējām nodrošināt pienācīgu lidojumu drošību, apkalpošanas līmeni utt.

Darba grupas vadītājs U.Pētersons

Locekļi: Dz.Galvenieks, J.Kosītis, A.Muižnieks, Dz.Pomers, I.Sers, A.Tiknuss, I.Verpakovska, I.Ruduša, V.Vasiļjevs

(ar atzīmi: "komisijas darbā nepiedalījās")

Saeimā pirmdien, 20.martā