Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. RD-23-209-sn

Rīgā 2023. gada 29. jūnijā (prot. Nr. 92, 38. §)

Eksportostas dienvidu daļas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi

Izdoti saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma
25. panta pirmo daļu

1. Saistošie noteikumi nosaka Eksportostas dienvidu daļas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus (1. pielikums), kā arī grafisko daļu – funkcionālo zonējumu (2. pielikums), transporta un apbūves attīstības shēmu (3. pielikums).

2. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_27526 izstrādātā Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa.

3. Lokālplānojuma teritorijā esošo nekustamo īpašumu īpašnieki pēc pašvaldības pieprasījuma sniedz informāciju un datus, kas nepieciešami monitoringa ziņojuma sagatavošanai par lokālplānojuma īstenošanas radīto tiešo vai netiešo ietekmi uz vidi, atbilstoši prasībām, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums.

Rīgas domes priekšsēdētājs M. Staķis

Apstiprināts
ar Rīgas domes 29.06.2023.
saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-209-sn

Rīgas valstspilsētas pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90011524360
Rātslaukums 1, Rīga, LV-1539
riga@riga.lv  http://www.riga.lv

Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojums

Redakcija 2.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

2.3. Inženiertehniskā sagatavošana

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

3.6. Prasības krastmalu teritoriju izmantošanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1. Saistošie noteikumi nosaka Eksportostas dienvidu daļas teritorijas (turpmāk – lokālplānojuma teritorija) izmantošanas un apbūves prasības grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums" norādītajā lokālplānojuma teritorijā.

2. Funkcionālās zonas lokālplānojuma teritorijā tiek noteiktas saskaņā ar grafiskās daļas karti "Funkcionālais zonējums". Transporta infrastruktūras attīstība un ieteicamais apbūves izvietojums tiek noteikts saskaņā ar grafiskās daļas karti "Transporta un apbūves attīstības shēma". Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro Rīgas domes 2006. gada 7. februāra saistošo noteikumu Nr. 38 "Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" prasības tiktāl, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi.

1.2. Definīcijas

3. Atklāts metu konkurss ar uzaicinātiem dalībniekiem – anonīms konkurss, kurā var piedalīties ikviens, kurš izpilda konkursa noteikumu prasības, un pasūtītāja uzaicināti dalībnieki. Konkursa rīkotājs konkursa nolikumā norāda uzaicinātos dalībniekus – fiziskas vai juridiskas personas. Uzaicinātie konkursa dalībnieki saglabā anonimitāti attiecībā uz projektu iesniegšanu, un uz tiem attiecināmas visas konkursa nolikuma un programmas prasības.

4. Dižstāds – vismaz trīs vai četras reizes kokaudzētavā pārstādīts koka stāds ar simetrisku vainagu, vienmērīgi izretinātiem skeletzariem un vienu izteiktu galotni, tā stumbra apkārtmērs 1 m augstumā no sakņu kakla ir vismaz 16 cm, stumbrs taisns, bez bojājumiem, ar labi attīstītu sakņu sistēmu.

5. Ķieģeļu stils – viens no eklektisma formālajiem novirzieniem, kad fasādes veidotas tikai kā ķieģeļu mūrējums un tām apkārt ir figurāli izmūrētas dzegas. Šim stilam raksturīgs skulpturālo rotājumu trūkums, jo tie nav veidojami no ķieģeļiem, un, no otras puses, mūrējuma ornamentālo detaļu bagātība ar plākšņu strukturēšanu, mijoties glazētiem un matētiem ķieģeļiem. Ēkas fasāde tiek izcelta ar apmesto un neapmesto elementu miju.

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

Nenosaka

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

6. Teritorijā nav pieļaujamas beramkravu un lejamkravu operācijas.

2.3. Inženiertehniskā sagatavošana

7. Lokālplānojuma teritorijas zemes vienībās veic inženiertehniskos teritorijas sagatavošanas darbus.

8. Inženiertehniskā teritorijas sagatavošana lokālplānojuma teritorijā jārealizē pa kārtām tādā apjomā, kas nodrošina konkrētā apbūves kvartāla vai objekta būvniecības procesa realizācijas iespējas, un tā var ietvert šādus pasākumus:

8.1. esošo inženiertīklu pārbūvi vai jaunu izbūvi ielu sarkano līniju un piebrauktuvju teritorijās;

8.2. jaunas ēkas būvniecības vai esošas ēkas pārbūves gadījumā nodrošina centralizētu vai pie pilsētas inženiertīkliem pieslēgtu ēkas ekspluatācijai nepieciešamo inženiertīklu izbūvi;

8.3. plānotās transporta infrastruktūras būvniecību, nodrošinot publisku piekļuvi apbūves teritorijai.

9. Projektējot ēkas un citas būves, visā lokālplānojuma teritorijā atļauts veikt reljefa izmaiņas, ievērojot Aizsargjoslu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, un veikt nepieciešamos lietusūdens savākšanas un novadīšanas pasākumus.

10. Apbūvei paredzētās teritorijas uzbēršanai un/vai grunts nomaiņai aizliegts izmantot nereģenerētus ražošanas atkritumus.

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

11. Piekļuvi lokālplānojuma teritorijai organizē no Eksporta ielas:

11.1. no Eksporta ielas un Ūmeo ielas plānotā krustojuma saskaņā ar grafiskās daļas karti "Transporta un apbūves attīstības shēma";

11.2. no Eksporta ielas, Lugažu ielas un Katrīnas dambja plānotā krustojuma zonas saskaņā ar grafiskās daļas karti "Transporta un apbūves attīstības shēma";

11.3. lokālplānojuma teritorijas daļai starp Eksporta ielu, lokālplānojuma teritorijas robežu, teritoriju ar īpašiem noteikumiem "Gājēju un velosatiksmes kustības koridors" (TIN134) un "Eksportostas līča krastmalas gājēju promenāde" (TIN130) papildus atļauts organizēt piekļuvi no plānotās Mastu ielas (ārpus lokālplānojuma teritorijas) saskaņā ar Andrejsalas detālplānojuma risinājumiem (apstiprināts ar Rīgas domes 2009. gada 31. marta lēmumu      Nr. 4889 "Par Andrejsalas detālplānojuma apstiprināšanu" un Rīgas domes 2009. gada 31. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 161, turpmāk – Andrejsalas detālplānojums.

12. Visi piebraucamie ceļi un ielas ierīkojami ar cieto segumu. Pieļaujami tādi cietie segumi kā betons, asfaltbetons, betona plāksnes, bruģis u. c.

13. Lokālplānojuma teritorijā jānodrošina sabiedriskā transporta apgriešanās iespēja, ja teritorija tiek izmantota kā maršruta galapunkts.

14. Transportlīdzekļu novietņu skaitu ēkām un citām būvēm nosaka būvprojekta izstrādes laikā. Transportlīdzekļu novietnes izvieto zemes vienības robežās ārpus ielu teritorijas starp sarkanajām līnijām.

15. Pasažieru kuģu (t. sk. prāmju un kruīza kuģu) un ro-ro pasažieru kuģu (ro-pax kuģu) piestātnes apkalpošanai plānotais kopējais autonovietņu skaits nedrīkst būt mazāks par 100, papildus paredzot nepieciešamās stāvvietas kravas autotransportam, pasažieru autobusiem un velosipēdiem, kā arī īslaicīgās stāvvietas operatīvajam transportam un vieglajiem taksometriem. Lokālplānojumā atļautajām citām izmantošanām kopējais autonovietņu skaits nedrīkst būt mazāks par 30 % no Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas (turpmāk – RVC AZ) teritorijā noteiktā (normatīvā) autonovietņu skaita, vienlaikus nepārsniedzot kopējo normatīvo autonovietņu skaitu.

16. Pasažieru kuģu (t.sk. prāmju un kruīza kuģu) un ro-ro pasažieru kuģu (ro-pax kuģu) piestātnes apkalpošanai plānoto transportlīdzekļu novietni nodrošina ar elektrotransporta kontakttīklu un publiski pieejamām tualetēm, kā arī paredz atkritumu konteineru (tvertņu) novietni dalītās atkritumu savākšanas un šķirošanas tvertņu izvietošanai.

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

17. Projektējot kanalizācijas tīklus un būves, lokālplānojuma teritorijā jāparedz dalītā sistēma – sadzīves un ražošanas notekūdeņu tīkls, kas atdalīts no lietusūdens tīkla.

3.3. Prasības apbūvei

18. Veicot esošo ēku pārbūvi vai projektējot jaunas ēkas, jāsaglabā teritorijas industriālās apbūves arhitektoniskais raksturs. Ieteicams izmantot ķieģeļu stila iezīmes. Ēku apdarē atļauts izmantot vēsturiskos vai tiem analogus apdares materiālus, piemēram, dzeltenos vai sarkanos ķieģeļus, apmetumu, stiklu. Būvniecībā maksimāli jāizmanto materiāli ar zemāku siltuma absorbcijas spēju.

19. Projektējot jaunu apbūvi lokālplānojuma teritorijā, būvprojekta sastāvā jāizvērtē ēku izvietojums, augstums un arhitektoniskā kompozīcija, veicot vizuālās ietekmes izvērtējumu no šādiem skatu punktiem:

19.1. Andrejsalas ziemeļu gals;

19.2. Eksportostas līča dienvidu gals;

19.3. Eksporta ielas un Katrīnas dambja krustojums.

19.4. Eksporta ielas un Mastu ielas krustojums;

19.5. Eksporta ielas un Pētersalas ielas krustojums;

19.6. Ūmeo ielas un Katrīnas dambja krustojums;

19.7. Ūmeo ielas un Eksporta ielas krustojums;

19.8. Eksporta ielas un plānotā Gājēju un velosatiksmes kustības koridora (TIN134) krustojums;

19.9. Daugava lejpus Rīgas vēsturiskā centra.

20. Apbūves izvietojums:

20.1. posmā no Lugažu ielas līdz lokālplānojumā noteiktās Tramvaja infrastruktūras attīstības teritorijas (TIN73) robežai jāievēro būvlaide 9 m attālumā no Eksporta ielas sarkanās līnijas;

20.2. posmā no Mastu ielas līdz lokālplānojumā noteiktās Tramvaja infrastruktūras attīstības teritorijas (TIN73) robežai jāievēro būvlaide 3 m attālumā no Eksporta ielas sarkanās līnijas, to saskaņojot ar Andrejsalas detālplānojumā noteikto būvlaidi;

20.3. plānotā apbūve, kas paredzēta gar Andrejsalas detālplānojumā plānoto piebraucamo ceļu L1, jāizvieto tieši gar lokālplānojuma teritorijas robežu;

20.4. apbūvi atļauts izvietot līdz Tramvaja infrastruktūras attīstības teritorijas (TIN73) robežai, bet pēc tramvaja trases precizēšanas (būvprojekta izstrādes/būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildes) – līdz tramvaja infrastruktūrai un tās ekspluatācijai nepieciešamās teritorijas robežai.

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

21. Teritorijas labiekārtojumā jāsaglabā teritorijas industriālās apbūves labiekārtojuma raksturs. Teritorijas apstādījumu vai gājēju ceļu zonā kā labiekārtojuma elementu atļauts izmantot vēsturisko akmens bruģi, to kombinējot ar mūsdienīgiem ceļu seguma materiāliem.

22. Pasažieru termināļa priekšlaukuma, kuģu piestātnes un gājēju promenādes teritorijas labiekārtojums risināms būvprojektā, nodrošinot gan vienota dizaina pielietojumu, gan teritorijas daudzfunkcionālu izmantošanu.

23. Zemes vienības un to daļas, kas paredzētas kā publiskā ārtelpa, aizliegts nožogot, izņemot piestātnes EO6 teritoriju, kas attēlota grafiskās daļas kartē "Transporta un apbūves attīstības shēma".

24. Ierīkojot apstādījumus, jāizvēlas bioloģisko daudzveidību uzturoši un ainavu veidojoši koku un krūmu stādījumi, veidojot ventilējošās zaļo "ķīļu" struktūras. Izvietot strūklakas un citus ūdens objektus apstādījumu struktūrā. Iekārtot maksimāli plašas atpūtas vietas pagalmos, veicinot labvēlīga mikroklimata veidošanos un teritorijas vēdināšanu.

25. Jaunu koku stādījumiem gar ielu un publiskā laukuma teritorijā jāizmanto dižstādi, stādāmo koku sugas un stādīšanas attālumi jānosaka būvniecības dokumentācijā.

26. Stādot koku vietā, kur apstādījumiem paredzētā ielas daļas bez komunikācijām ir mazāka par normatīvo vai nepieciešamo konkrētās koka sugas optimālu augšanas apstākļu nodrošināšanai, atļauts pielietot metodes un materiālus, kas nodrošina koka sakņu sistēmai atvēlētajai augsnei gaisa apmaiņu un nesablīvēšanu, koka sakņu sistēmas novadīšanu dziļāk, zem ietves vai brauktuves, kā arī jānorobežo koka sakņu sistēma no plānotajām pazemes inženierkomunikācijām.

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

27. Plānojot jaunu apbūvi vai pārbūvējot esošos objektus, novērtē trokšņa samazināšanas pasākumu nepieciešamību, veicot trokšņa līmeņa aprēķinus. Pasākumi projektējami atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Prettrokšņa pasākumus realizē atbilstoši šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām. Pasākumu nepieciešamību un parametrus pamato un nosaka būvprojektā atkarībā no objekta izvietojuma un konstatētā trokšņa avota.

28. Daudzdzīvokļu māju apbūvi (11006), izglītības un zinātnes iestāžu apbūvi (12007), tūrisma un atpūtas iestāžu apbūvi (12003) un kultūras iestāžu apbūvi (12004) atļauts izvietot, ja ir konstatēts, ka piesārņojošo objektu ietekme nepārsniedz normatīvajos aktos piesārņojuma jomā noteiktos piesārņojuma robežlielumus, vai arī tiek nodrošināti nepieciešamie pasākumi trokšņa piesārņojuma mazināšanai.

3.6. Prasības krastmalu teritoriju izmantošanai

29. Publiski pieejamo krastmalu, kas noteikta kā teritorija ar īpašiem noteikumiem "Eksportostas līča krastmalas gājēju promenāde" (TIN130), aizliegts nožogot vai ar citiem labiekārtojuma elementiem traucēt brīvu gājēju pārvietošanos gar krastmalu un piekļuvi ūdensmalai.

30. Kā ierobežotas publiskās pieejamības teritorija noteikta teritorija ar īpašiem noteikumiem "Kuģu piestātne" (TIN146).

31. Atļauts atjaunot esošos vai izbūvēt jaunus krastmalas stiprinājumus lokālplānojuma teritorijā saskaņā ar lokālplānojuma ietvaros izstrādātajiem principiālo šķērsprofilu variantiem vai Rīgas domes 2006. gada 7. februāra saistošo noteikumu Nr. 38 "Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" 5. pielikumā "Krastmalu krastu stiprinājumu šķērsprofili" noteiktajiem krastmalu stiprinājuma veidiem:

31.1. pasažieru kuģu (t. sk. prāmju un kruīza kuģu) un ro-ro pasažieru kuģu (ro-pax kuģu) piestātnes EO6 teritorijā, kas noteikta kā teritorija ar īpašiem noteikumiem "Kuģu piestātne" (TIN146), atļauts atjaunot esošo vertikālo krasta stiprinājumu vai izbūvēt jaunu, nodrošinot esošās kuģu piestātnes darbību;

31.2. publiski pieejamās krastmalas posmā, kas noteikts kā teritorija ar īpašiem noteikumiem "Eksportostas līča krastmalas gājēju promenāde" (TIN130), atļauts ierīkot slīpi stiprinātu krastmalu ar cieto segumu vai terasveida nogāzi, stiprinot nogāzi un tās apakšējo daļu. Slīpo nogāzi atļauts stiprināt ar dabīgo akmeņu segumu (vēsturisko bolverka konstrukciju);

31.3. papildus ņem vērā Andrejsalas detālplānojuma nosacījumus attiecībā uz krastmalas stiprināšanu.

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

Nenosaka

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.4. Publiskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC67)

4.5.1.1. Pamatinformācija

Nenosaka

4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

32. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

33. Biroju ēku apbūve (12001).

34. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, t. sk. minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas), degvielas uzpildes stacijas un gāzes uzpildes stacijas.

35. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes, un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

36. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

37. Sporta būvju apbūve (12005).

38. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): apbūve, ko veido policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienests un ugunsdzēsēju depo, muita un citas valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās ēkas un inženierbūves.

39. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko veido profesionālās ievirzes, speciālās, interešu izglītības, augstākās, pieaugušo un tālākizglītības vai zinātniskās pētniecības iestāžu, t. sk. zinātniski pētniecisko institūtu, meteoroloģisko staciju, darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

40. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, dzīvnieku viesnīcas, izņemot lauksaimniecības dzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku turēšanai vai audzēšanai paredzētas būves.

41. Labiekārtota ārtelpa (24001): publisko ēku pagalmi, krastmalas, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (t. sk. nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

42. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): apbūve un infrastruktūra, t. sk. noliktavas, kas nepieciešamas preču un produkcijas ražošanai, kuru veikšanai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām nav nepieciešams saņemt atļauju piesārņojošas darbības veikšanai un nav nepieciešama C kategorijas piesārņojošās darbības reģistrācija.

43. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves sauszemes un ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, t. sk. dzelzceļa pasažieru stacija, pasažieru kuģu (t. sk. prāmju un kruīza kuģu) un ro-ro pasažieru kuģu (ro-pax kuģu) terminālis un piestātne, garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas.

4.5.1.4. Apbūves parametri

4.5.1.5. Citi noteikumi

56. Atļauts pārbūvēt esošās piestātnes EO6, kas attēlota grafiskās daļas kartē "Transporta un apbūves attīstības shēma", infrastruktūru, nodrošinot iespēju apkalpot visa veida pasažieru kuģus (t. sk. prāmjus un kruīza kuģus) un ro-ro pasažieru kuģus (ro-pax kuģus), kā arī vienlaicīgi nodrošinot nepieciešamo labiekārtojumu un gājēju ceļu ierīkošanu, kas nepieciešami pasažieru ērtai nokļūšanai krastā un līdz sabiedriskajam transportam.

57. Jauktas centra apbūves teritorijas (JC67) dienvidu daļā starp Eksporta ielu, teritoriju ar īpašiem noteikumiem "Gājēju un velosatiksmes kustības koridors" (TIN134) un Eksportostas līča krastmalu jāveido apbūve ar kvartālu plānojuma raksturu, kas nodrošina Andrejsalas detālplānojumā plānotās apbūves turpinājumu un apbūves kompozicionālu sasaisti ielu perspektīvās. Teritorijā atļauta pasāžu izbūve. Pasāžas atļauts veidot arī ēku otrajā, trešajā un augstākos stāvos.

58. Apbūves raksturs jauktas centra apbūves teritorijas (JC67) dienvidu daļā, starp Eksporta ielu, teritorijām ar īpašiem noteikumiem "Publiskais laukums" (TIN141), "Tramvaja infrastruktūras attīstības teritorija" (TIN73) un "Eksportostas līča krastmalas gājēju promenāde (TIN130)" un lokālplānojuma teritorijas dienvidu robežu ir bloķētu ēku kvartālu rakstura apbūve. 

59. Jauktas centra apbūves teritorijas (JC67) ziemeļu daļā, kas tieši robežojas ar esošo piestātni EO6 un atrodas starp Eksportostas līci, Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas robežu, Lugažu ielu, Eksporta ielu un teritoriju ar īpašiem noteikumiem "Gājēju un velosatiksmes kustības koridors" (TIN134), atļauta daudzdzīvokļu māju apbūve (11006) un izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007), ja to paredz detālplānojums.

60. Jauktas centra apbūves teritorijas (JC67) dienvidu daļā, starp Eksporta ielu, teritorijām ar īpašiem noteikumiem "Publiskais laukums" (TIN141), "Tramvaja infrastruktūras attīstības teritorija" (TIN73) un "Eksportostas līča krastmalas gājēju promenāde" (TIN130) un lokālplānojuma teritorijas dienvidu robežu nav atļauts realizēt lokālplānojuma teritorijā atļautos papildizmantošanas veidus – vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūvi (13001) un transporta apkalpojošo infrastruktūru (14003), izņemot atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas un daudzstāvu autostāvvietas.

61. Gāzes uzpildes staciju teritorijā atļauts izvietot vienīgi tad, ja tā nepieciešama termināļa funkciju nodrošināšanai (uz kuģa vai prāmja uzbraucošā un nobraucošā autotransporta apkalpošanai).

62. Jauna vai esoša ar vieglās rūpniecības uzņēmumiem saistīta objekta būvniecību vai pārbūvi var atļaut tad, ja:

62.1. stacionāras ražošanas iekārtas ir izvietotas iekštelpās;

62.2. darbības teritorija ir inženiertehniski sagatavota un nodrošināta ar centralizētajiem notekūdeņu un lietusūdens kanalizācijas tīkliem;

62.3. darbības radītais trokšņa līmenis ārpus uzņēmuma teritorijas tiek izvērtēts, t. sk. pie ēku fasādēm, tādos relatīvajos augstumos, kas atbilst esošajam apbūves augstumam un nepārsniedz trokšņa robežlielumus, ja 100 m rādiusā ap attiecīgo uzņēmumu izvietota apbūve, kurai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir piemērojami vides trokšņa robežlielumi;

62.4. darbības rezultātā objekts nekļūst par paaugstinātas bīstamības objektu;

62.5. darbība nerada smaku emisijas.

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR35)

4.7.1.1. Pamatinformācija

Nenosaka

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

63. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes un pazemes inženiertīkli, siltumenerģijas­, elektroenerģija­s, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

64. Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002).

65. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki.

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

66. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido degvielas uzpildes stacijas un minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas).

67. Noliktavu apbūve (14004).

4.7.1.4. Apbūves parametri

4.7.1.5. Citi noteikumi

69. Transporta infrastruktūras teritorijā (TR35) atļauti noteiktie papildizmantošanas veidi - tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002) un noliktavu apbūve (14004), ja to paredz detālplānojums.

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

Nenosaka

4.10. Mežu teritorija

Nenosaka

4.11. Lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

4.12. Ūdeņu teritorija

4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū9)

4.12.1.1. Pamatinformācija

Nenosaka

4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

70. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes, pazemes un zemūdens inženierkomunikācijas un inženiertīkli, hidrobūves (piemēram, moli un viļņlauži), ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

71. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, t. sk. ostas hidrotehniskās būves, piestātnes, navigācijas iekārtas u. c. inženierbūves.

72. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.12.1.4. Apbūves parametri

4.12.1.5. Citi noteikumi

74. Atļauta visa veida pasažieru kuģu (t. sk. prāmju un kruīza kuģu) un ro-ro pasažieru kuģu (ro-pax kuģu) apkalpošana un tās nodrošināšanai nepieciešamā teritorijas izmantošana.

75. Teritorijā atļauta esošo hidrotehnisko būvju, t. sk. kuģu piestātnes EO6, pārbūve un izmantošana.

4.12.2. Ūdeņu teritorija (Ū10)

4.12.2.1. Pamatinformācija

Nenosaka

4.12.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

76. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes, pazemes un zemūdens inženierkomunikācijas un inženiertīkli, hidrobūves, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

77. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, laivu un jahtu osta, t. sk. ostas hidrotehniskās būves, piestātnes, navigācijas iekārtas u. c. inženierbūves.

78. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

79. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.12.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.12.2.4. Apbūves parametri

4.12.2.5. Citi noteikumi

81. Eksportostas līča akvatorijā, funkcionālajā zonā (Ū10) veido laivu un jahtu ostu.

82. Līdz laivu un jahtu ostas izbūvei pieļaujama šāda izmantošana:

82.1. piestātnes ierīkošana kuģošanas līdzekļiem;

82.2. specializētu piestātņu izbūve peldošu būvju ar publiskām funkcijām izvietošanai.

83. Peldbūves vai uz pāļiem stiprinātas būves izvietošana atļauta tikai lokālplānojumā noteiktajā Peldbūvju izvietošanas teritorijā (TIN131).

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.1.1. Eksportostas līča krastmalas gājēju promenāde (TIN130)

5.1.1.1. Pamatinformācija

84. Plānotā gājēju promenāde gar Eksportostas līča (Daugavas) krastmalu ir publiskās ārtelpas teritorija ar prioritāti gājējiem un velosipēdiem, kas rezervēta, lai nodrošinātu piekļuvi Daugavas Eksportostas līcim, un noteikta kā tehniskās publiskās infrastruktūras attīstības un būvniecības vajadzībām nepieciešamā teritorija.

5.1.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.1.3. Citi noteikumi

85. Eksportostas līča krastmalas posms ir daļa no vienotas gājēju promenādes RVC AZ teritorijā gar Daugavu, ko veido, izbūvē un labiekārto kā publiski pieejamu, nepārtrauktu ārtelpas joslu bez nožogojuma. Lokālplānojuma teritorijas dienvidu daļā jāparedz tās savienojums un vienots labiekārtojums ar Andrejsalas detālplānojumā plānoto gājēju promenādi, bet lokālplānojuma teritorijas vidusdaļā jāparedz tās savienojums un vienots labiekārtojums ar plānoto publisko laukumu (TIN141).

86. Plānotajai gājēju promenādei gar visu Eksportostas līča krastmalu izstrādājams vienota dizaina būvprojekts, nodrošinot publiski pieejamas un labiekārtotas krastmalas izveidi, ne mazāk kā 15 m platumā, tostarp gājēju un velosipēdu ceļa minimālais platums – 6 m (neietverot sānu drošības telpas un teritoriju, ko aizņem labiekārtojuma elementi). Gājēju promenādi aizliegts nožogot vai ar labiekārtojuma elementiem traucēt brīvu gājēju pārvietošanos gar krastmalu un piekļuvi ūdensmalai.

87. Jāveido labiekārtotas noejas pie ūdens. Publiski pieejamās krastmalas posmā jāierīko tauvošanās vieta, nodrošinot iespējas pietauvoties un izkāpt krastā.

88. Eksportostas līča krastmalas gājēju promenādes (TIN130) teritorijā atļauts izbūvēt dažādus, bet savstarpēji saskanīgus krastmalas labiekārtojuma veidus, izvietot atpūtas solus, sezonas kafejnīcas un apgaismojuma elementus, saglabājot no labiekārtojuma elementiem brīvu gājēju un velosipēdu kustības zonu ne mazāk kā 6 m platumā.

89. Teritorijā jānodrošina iespēja pārvietoties operatīvajam transportam, t. sk. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta transportam.

90. Eksportostas līča pusē plānotā apbūve zemes līmenī izvietojama ne tuvāk par noteikto Eksportostas līča krastmalas gājēju promenādi (TIN130), bet augstumā, sākot no 6 m no promenādes gājēju zonas līmeņa, atļauts veidot pārkari, kas projicējas virs Eksportostas līča krastmalas gājēju promenādes (TIN130), bet ne vairāk kā 5 m platumā.

91. Gadījumā, ja netiek īstenota plānotā pasažieru kuģu (t. sk. prāmju un kruīza kuģu) un ro-ro pasažieru kuģu (ro-pax kuģu) termināļa attīstība lokālplānojuma teritorijā, izstrādājot detālplānojumu, jāizvērtē iespēja un nepieciešamība pagarināt plānoto gājēju promenādi gar Eksportostas līča (Daugavas) krastmalu ziemeļu virzienā.

5.1.2. Peldbūvju izvietošanas teritorija (TIN131)

5.1.2.1. Pamatinformācija

92. Peldbūvju, laivu un jahtu ostas izvietošanai vai izbūvei paredzētā Eksportostas līča ūdens teritorija.

5.1.2.2. Apbūves parametri

5.1.2.3. Citi noteikumi

94. Teritorijā atļauts:

94.1. ierīkot vai pietauvot stacionāri vai īslaicīgi noenkurotas peldošas platformas un peldošus labiekārtojuma elementus;

94.2. veikt specializētu piestātņu izbūvi peldbūvju ar publiskām funkcijām (viesnīca kuģošanas līdzeklī, kultūras objekts, sabiedriskās ēdināšanas un tirdzniecības objekts, baseins, sporta objekts, kas tieši saistīts ar ūdens izmantošanu) izvietošanai;

94.3. ierīkot vai izbūvēt laivu un jahtu ostu kā daļu no Ekportostas līča laivu un jahtu ostas.

95. Stacionāro un peldošo objektu aizņemtā akvatorijas daļa nedrīkst traucēt kuģu, laivu un jahtu kuģošanas iespējas Eksportostas līcī, kā arī piestātnes EO6 darbību un apkalpošanu.

96. Prasības peldbūvju izvietošanai:

96.1. peldbūvi pieslēdz centralizētajam ūdensvada, kanalizācijas un elektroapgādes tīklam;

96.2. ja peldbūvei paredz sezonālu izmantošanu, projektā ņem vērā pavasara palu un vasaras–rudens plūdu ietekmi (palielināts straumes ātrums, ūdens līmeņa svārstības u. tml.) un norāda sezonas infrastruktūras novietnes;

96.3. projektā raksturo vizuālo stāvokli visām paredzētajām darbībām ūdens teritorijā vasaras un ziemas sezonā. Nosacījumus ietver attiecīgā objekta ekspluatācijas noteikumos;

96.4. peldbūvi nostiprina pie pāļiem vai atbilstošiem krasta balstiem.

97. Kopējā peldbūvju un uz pāļiem stiprināto būvju aizņemtā akvatorijas daļa (peldbūvju kopējais laukums) nedrīkst pārsniegt 30 % no teritorijas (TIN131) platības.

98. Maksimālais peldbūvju augstums – līdz 8 m, mērot no ūdens līmeņa.

5.1.3. Gājēju un velosatiksmes kustības koridors (TIN134)

5.1.3.1. Pamatinformācija

99. Plānotais gājēju un velosatiksmes kustības koridors ir publiskās ārtelpas teritorija, kas rezervēta, lai nodrošinātu piekļuvi Daugavas Eksportostas līcim, un noteikta kā tehniskās publiskās infrastruktūras attīstības un būvniecības vajadzībām nepieciešamā teritorija.

5.1.3.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.3.3. Citi noteikumi

100. Plānotais gājēju un velosatiksmes kustības koridors ir daļa no vienotas gājēju promenādes RVC AZ teritorijā gar Daugavu ar noslēgumu pie Eksporta ielas, ko veido, izbūvē un labiekārto kā publiski pieejamu, nepārtrauktu publiskās ārtelpas joslu bez nožogojuma.

101. Plānotā gājēju un velosatiksmes kustības koridora brīvtelpas platums ir ne mazāks kā 6 m, ietverot gājēju ietvi un velosipēdu ceļu.

102. Plānotajā gājēju un velosatiksmes kustības koridorā atļauts ierīkot pazemes inženiertīklus, ja tie nepieciešami Eksportostas līča krastmalas gājēju promenādes un ūdensmalas inženiertehniskajai nodrošināšanai vai piegulošo apbūves kvartālu attīstībai.

103. Plānotajā gājēju un velosatiksmes kustības koridorā atļauts ierīkot dažādus, savstarpēji saskanīgus labiekārtojuma elementus, izvietot atpūtas solus un apgaismojumu. Apstādījumus ierīko plānotā gājēju un velosatiksmes kustības koridora robežās vai ārpus tā, ņemot vērā plānoto ēku un būvju (t. sk. pazemes inženiertīklu) izvietojumu.

104. Teritorijā nodrošina iespēju pārvietoties operatīvajam transportam, tostarp, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta transportam.

5.1.4. Publiskais laukums (TIN141)

5.1.4.1. Pamatinformācija

105. Plānotais publiskais laukums ir publiskās ārtelpas teritorija, kas rezervēta, lai nodrošinātu labiekārtota publiska laukuma izveidi un gājēju piekļuvi Daugavas Eksportostas līcim.

5.1.4.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.4.3. Citi noteikumi

106. Publiskais laukums (TIN141) ir labiekārtojams kā daļa no vienotās publiskās ārtelpas Daugavas krastmalā un gājēju promenādes RVC AZ teritorijā gar Daugavu noslēgums pie plānotā pasažieru kuģu termināļa, ko veido, izbūvē un labiekārto kā publiski pieejamu, labiekārtotu teritoriju.

107. Publiskā laukuma (TIN141) teritorijā aizliegts būvēt ēkas, izņemot sezonas vai īslaicīgas lietošanas mazēkas.

108. Publiskā laukuma (TIN141) teritorijā, kurā atrodas esošā kuģu piestātne EO6, vienlaicīgi jāņem vērā arī teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Kuģu piestātne" (TIN146) noteikumi.

109. Lokālplānojuma grafiskajā daļā attēlotā publiskā laukuma (TIN141) teritorija un novietojums jāprecizē būvprojektā, saglabājot atvērtu skatu uz Daugavu, kā arī tā vizuālo un funkcionālo saikni ar pasažieru termināli, krastmalas gājēju promenādi, tramvaja trasi un tā galapunktu un Eksporta ielu.

110. Publiskā laukuma labiekārtošanā jāievēro šādi principi:

110.1. laukumu iesedz ar kvalitatīvu, nepārtrauktu, vienlīmeņa segumu. Dažādas izmantošanas zonas nodala ar atšķirīga materiāla vai krāsas segumiem;

110.2. galvenos gājēju kustības virzienus ierīko bez šķēršļiem un pakāpieniem, ar līdzenu un neslīdošu virsmu;

110.3. ierīko vienotu laukuma apgaismojumu, kas diennakts tumšajā laikā iezīmē galvenos gājēju kustības virzienus un akcentē ēku galvenās ieejas, izvēloties dzeltenās gaismas spektru;

110.4. ierīko mierīgās atpūtas zonas, tajās izvietojot solus, atkritumu tvertnes un apstādījumus (dabīgā gruntī, kastēs vai podos);

110.5. ierīko velonovietnes, to dizainu saskaņojot ar pārējiem labiekārtojuma elementiem.

5.1.5. Kuģu piestātne (TIN146)

5.1.5.1. Pamatinformācija

111. Kuģu piestātne ir hidrotehniska būve, kas primāri nodrošina kuģu piestāšanas un pietauvošanās iespējas krastā un noteikta kā ierobežotas publiskās pieejamības teritorija, ņemot vērā Rīgas brīvostas piestātņu tehniskās ekspluatācijas un kuģošanas drošības noteikumus.

5.1.5.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.5.3. Citi noteikumi

112. Veicot piestātnes pārbūvi pasažieru kuģu (t. sk. prāmju un kruīza kuģu) un ro-ro pasažieru kuģu (ro-pax kuģu) apkalpošanai, nepieciešams nodrošināt piebraukšanu pie piestātnes, pieslēgumu centralizētajām kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmām, kā arī veikt tās aprīkošanu ar krasta elektroapgādes sistēmām, ja šāds risinājums ir tehniski un ekonomiski pamatots. Pirms piestātnes pārbūves piestātnes īpašniekam un attīstītājam sadarbībā ar pašvaldību un sadales tīkla operatoru jāizvērtē krasta elektroapgādes sistēmu ierīkošana (plānotā darbība) no tehniski ekonomiskā viedokļa, izvērtējumu pievienojot piestātnes pārbūves būvprojektam. Izstrādājot piestātnes pārbūves būvprojektu, jāparedz iespēja ierīkot visus nepieciešamos inženiertīklus, t. sk. krasta elektroapgādes sistēmu, savlaicīgi rezervējot un/vai ierīkojot nepieciešamos inženiertīklu koridorus, kabeļu šahtas u. tml.

113. Kuģu piestātnes (TIN146) dienvidu daļa, kura vienlaicīgi ir daļēji noteikta kā publiskais laukums (TIN141) un robežojas ar Eksportostas līča krastmalas gājēju promenādi (TIN130), ir labiekārtojama kā daļa no vienotās publiskās ārtelpas Daugavas krastmalā.

114. EO-6 piestātnē, apkalpojot kuģi, kura garums pārsniedz 200 m, kuģa apkalpošanas laikā nepieciešamās piestātnes zonas Publiskā laukuma (TIN141) teritorijā norobežošana tiek veikta pēc iespējas izmantojot pārvietojamu/mobilu nožogojumu vai citus labiekārtojuma elementus, kas ļauj nodrošināt nepārtrauktu gājēju kustību no Publiskā laukuma (TIN141) līdz Eksportostas līča krastmalas gājēju promenādei (TIN130), ne mazāk kā     6 m platumā.

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

Nenosaka

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

Nenosaka

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

Nenosaka

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

Nenosaka

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.7.1. Tramvaja infrastruktūras attīstības teritorija (TIN73)

5.7.1.1. Pamatinformācija

115. Plānotās tramvaja trases un tās galapunkta izbūvei rezervētā teritorija, kas noteikta kā tehniskās publiskās infrastruktūras attīstības un būvniecības vajadzībām nepieciešamā teritorija.

5.7.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.1.3. Citi noteikumi

116. Tramvaja trases novietni precizē būvprojektā, novērtējot tramvaja kustības radītā trokšņa piesārņojuma līmeni un, nepieciešamības gadījumā, plānojot pasākumus trokšņa līmeņa samazināšanai.

117. Līdz tramvaja trases novietnes precizēšanai un būvniecībai, teritorijā atļauts izbūvēt atklātas virszemes transportlīdzekļu novietnes, piebrauktuves un ierīkot apstādījumus, kā arī teritoriju izmantot cita sabiedriskā transporta nodrošināšanai līdz pasažieru terminālim. Tramvaja trases un galapunkta izbūves gadījumā, ierīkotās transportlīdzekļu stāvvietas pārbūvē vai likvidē.

118. Teritoriju vai tās daļu, kura saskaņā ar noteiktā kārtībā izstrādātu un akceptētu būvprojektu nav nepieciešama tramvaja līnijas un ar to saistītās infrastruktūras būvniecībai, atļauts izmantot atbilstoši funkcionālajā zonā atļautajai izmantošanai.

5.8. Degradēta teritorija

Nenosaka

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

119. Lokālplānojuma īstenošanu veic, izstrādājot būvniecības dokumentāciju un veicot būvniecību, atbilstoši šī lokālplānojuma prasībām un risinājumiem. Ēku un inženierbūvju būvniecību īsteno būvniecības dokumentācijā noteiktā secībā.

120. Gadījumā, ja netiek īstenota plānotā pasažieru kuģu (t. sk. prāmju un kruīza kuģu) un ro-ro pasažieru kuģu (ro-pax kuģu) termināļa attīstība lokālplānojuma teritorijā, teritorijas turpmākās attīstības detalizācijai jāizstrādā detālplānojums. Detālplānojumā risināmie jautājumi:

120.1. plānotās apbūves izvietojuma un funkcionālās izmantošanas detalizācija, izstrādājot papildus prasības ēku arhitektoniskajam risinājumam;

120.2. publiskās ārtelpas, t. sk. gājēju un velosipēdistu kustības plānošana;

120.3. plānotās gājēju promenādes pagarināšana gar Eksportostas līča (Daugavas) krastmalu ziemeļu virzienā;

120.4. inženiertīklu attīstība, t. sk. esošo inženiertīklu pārbūve plānotās apbūves vietās un esošo ielu sarkano līniju zonās;

120.5. esošās kuģu piestātnes un tai piegulošās krastmalas turpmākā izmantošana;

120.6. plānotās apbūves un teritorijas aizsardzība no esošā un prognozētā vides piesārņojuma, atkarībā no plānotās apbūves funkcijas.

121. Pirms pasažieru kuģu (t. sk. prāmju un kruīza kuģu) un ro-ro pasažieru kuģu (ro-pax kuģu) termināļa ēkas un ar to funkcionāli saistītās teritorijas būvniecības procesa uzsākšanas, teritorijas attīstītājs organizē atklātu metu konkursu ar uzaicinātiem dalībniekiem. Konkursa mērķis ir iegūt augstvērtīgu ideju priekšlikumu termināļa ēkas arhitektoniskajam un pilsētplānošanas risinājumam, pielāgojot esošo ostas noliktavas ēku jaunai funkcijai (vai tās vietā īstenojot jaunu ēku) un attīstītājam iegūt sadarbības partneri – konkursa uzvarētāju, tālākai būvprojekta izstrādei. Organizējot konkursu ņem vērā sekojošus nosacījumus:

121.1. konkursa noteikumu un citu sagatavoto materiālu apstiprināšanai, konkursam iesniegto projektu izskatīšanai, vērtēšanai un godalgu piešķiršanai izveido žūrijas komisiju un tehnisko komisiju, kuras nominē pirms konkursa izsludināšanas. Pasūtītājs nominē konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētāju. Konkursa žūrijas komisijā iekļauj pasūtītāja pārstāvjus, kā arī ar padomdevēja tiesībām pārstāvjus no Latvijas Arhitektu savienības (vismaz divus), Pašvaldības, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Rīgas Brīvostas pārvaldes, sabiedrības un apkaimes pārstāvjus. Tehniskajā komisijā piesaista ekspertus meta risinājumu tehnisko rādītāju pārbaudei un citu specifisku uzdevumu risināšanai;

121.2. atklātā konkursā ar uzaicinātiem dalībniekiem tiek uzaicināti vismaz trīs dalībnieki;

121.3. ja konkursa dalībnieki savos meta piedāvājumos paredz atkāpes no normatīvajiem aktiem, lokālplānojuma risinājumiem, programmas un pasūtītāja izvirzītajām prasībām un nosacījumiem vai risinājumus, kas prasa turpmāku saskaņošanu ar trešajām personām (kaimiņu zemes gabalu īpašniekiem, valsts vai pašvaldības institūcijām u.c.), vai nepieciešami lokālplānojuma grozījumi, tad meta skaidrojošajā aprakstā ir jāiekļauj nepārprotami skaidru argumentāciju ar pamatojumu par šādām atkāpēm.

122. Lokālplānojuma teritorijā jāveic sekojoši transporta infrastruktūras uzlabojumi, nodrošinot autotransporta piekļuvi. Transporta infrastruktūras uzlabojumus atļauts realizēt pa kārtām, ņemot vērā konkrētā tā brīža infrastruktūru, plānotos un realizētos objektus:

122.1. jāizbūvē Eksporta ielas un Ūmeo ielas plānotais krustojums un piebrauktuves vieglajam autotransportam un autobusiem;

122.2. jāizbūvē Eksporta ielas, Lugažu ielas un Katrīnas dambja plānotais krustojums un piebrauktuve visu veidu autotransportam, bet gadījumā, ja minētā piebrauktuve nav izbūvēta, tad atļauts izmantot piekļuvi no Eksporta ielas un Ūmeo ielas plānotā krustojuma, papildus organizējot kravas transporta plūsmu ziemeļu virzienā uz Rankas un Uriekstes ielām;

122.3. līdz plānotā Eksporta ielas un Ūmeo ielas krustojuma izbūvei, piekļuvi visai lokālplānojuma teritorijai nodrošina no esošās Eksporta ielas piebrauktuves. Pēc plānotā Eksporta ielas un Ūmeo ielas krustojuma izbūves esošā piebrauktuve likvidējama.

123. Plānotā transporta objekta – pasažieru kuģu (t. sk. prāmju un kruīza kuģu) un ro-ro pasažieru kuģu (ro-pax kuģu) termināļa izbūvi atļauts veikt pa kārtām, primāri izbūvējot Eksporta ielas un Ūmeo ielas plānoto krustojumu un piebraucamo ceļu līdz terminālim, ievērojot sekojošus nosacījumus:

123.1. nodrošinot atbilstošu piekļuvi autotransportam;

123.2. nodrošinot drošas pārvietošanās iespējas gājējiem uz sabiedriskā transporta pieturvietām un citiem objektiem;

123.3. nodrošinot sabiedrisko transportu:

123.3.1. īstermiņā nodrošina pilsētas sabiedriskā autotransporta (autobusa vai trolejbusa) satiksmi Lugažu ielā un Eksporta ielā, ierīkojot jaunas sabiedriskā transporta pieturvietas Eksporta ielas un Ūmeo ielas krustojuma tuvumā;

123.3.2. ilgtermiņā nodrošina tramvaja satiksmi līdz pasažieru termināla ēkai, izbūvējot jaunus sliežu ceļus Eksporta ielā un lokālplānojuma teritorijā;

123.3.3. gadījumā, ja, uzsākot pasažieru prāmju satiksmi, teritorija nav nodrošināta ar sabiedrisko transportu, pasažieru pārvadājumus no pasažieru kuģa līdz pilsētas centram nodrošina, izmantojot autobusu satiksmes komercpārvadājumus.

124. Lai veiktu autotransporta plūsmu un to izmaiņu monitoringu, ielu un piebraucamo ceļu krustojumos ar Eksporta ielu uzstāda inteliģentās transporta sistēmas – (ITS) risinājumi, kas atpazīst un veic kravas transporta plūsmu uzskaiti un kontroli.

125. Līdz brīdim, kamēr tiek veikta Ūmeo ielas posma izbūve no Eksporta ielas līdz Ganību dambim, piestātnē EO-6 un piestātnē, kas robežojas ar piestātni EO6 tās ziemeļu pusē, vienlaicīgi var tikt apkalpoti ne vairāk kā divi ro-ro pasažieru kuģi (ro-pax kuģi) diennaktī ārpus transporta intensitātes rīta un vakara maksimumstundām.

126. Līdz brīdim, kamēr tiek veikta Ūmeo ielas posma izbūve no Eksporta ielas līdz Ganību dambim, no lokālplānojuma teritorijas uz Ganību dambja un Lugažu ielas krustojumu atļauts novirzīt ne vairāk kā 60 kravas automašīnas stundā. Pārējās kravas automašīnas no lokālplānojuma teritorijas jānovirza pa alternatīviem kravas transporta ceļiem uz ziemeļiem no lokālplānojuma teritorijas, cauri Eksporta ostas ziemeļu daļai. Pēc minētā Ūmeo ielas posma izbūves, šajā punktā norādīto kravas autotransporta kustības intensitātes rādītāju var palielināt līdz 100 kravas automašīnām stundā no lokālplānojuma teritorijas, ja atkārtota transporta plūsmu izpēte un ietekmes uz gaisa un trokšņa piesārņojumu novērtējums apliecina, ka var tikt nodrošināts optimāls satiksmes režīms Lugažu ielas un Ganību dambja krustojumā, kā arī nav sagaidāmi vides normatīvu pārsniegumi.

127. Pirms tādu objektu būvprojektu izstrādes, kuri summāri piesaistīs lielākas transporta plūsmas nekā lokālplānojumā aplēsts, t.i., ja sagaidāmās transporta plūsmas kādā diennakts stundā pārsniedz 1000 vienības stundā (gan iebraucošās, gan izbraucošās kopā), ir jāveic atkārtota transporta plūsmu izpēte, nosakot realizētās apbūves ietekmi uz apkārtējo infrastruktūru ar transporta plūsmu modeli. Esošās un prognozējamās transporta plūsmas izpēti un modelēšanu lokālplānojuma teritorijai veic, ņemot vērā tā brīža esošo infrastruktūru, realizētos un iecerētos objektus un informāciju par esošajām un prognozējamām transporta satiksmes plūsmām. Izpētes un modelēšanas rezultātus pievieno būvprojektam.

128. Ūmeo ielas posmā, kas savieno Eksporta ielu ar Ganību dambi, autotransporta satiksme atļauta vienīgi vieglajām automašīnām.

129. Būvniecības dokumentācijas izstrādāšanai teritorijā, kurā atrodas 110 kV kabeļu elektrolīnija, jāsaņem tehniskos noteikumus no AS "Augstsprieguma tīkls".

7. Citi nosacījumi/prasības

130. Aizsargjoslas lokālplānojuma teritorijā ir attēlotas grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums", saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un atbilstoši kartes mēroga noteiktībai:

130.1. vides un dabas resursu aizsargjoslas:

130.1.1. virszemes ūdensobjekta aizsargjosla Daugavai – 10 m plata josla gar virszemes ūdensobjekta krasta līniju;

130.1.2. individuāli noteikta aizsargjosla (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekli – UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nr. 852 "Rīgas vēsturiskais centrs" aizsardzības zona;

130.2. ekspluatācijas aizsargjoslas:

130.2.1. aizsargjosla gar ielu – Eksporta ielas sarkanās līnijas;

130.2.2. gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas kabeļu līnijas katrā pusē 1 m attālumā no kabeļu līnijas ass;

130.2.3. aizsargjosla ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai un citi aprobežojumi - 5 km zona no lidlauka "Spilve" kontrolpunkta, kur nepieciešama VA "Civilās aviācijas aģentūra" atļauja gadījumos, ja tiek būvēti vai ierīkoti objekti ar augstumu, kuru absolūtais augstums par 30 m un vairāk pārsniedz lidlauka "Spilve" kontrolpunkta absolūto augstumu, vai kuri sasniedz vai pārsniedz jebkuru lidlauka šķēršļu ierobežošanas virsmu;

130.3. drošības aizsargjosla gar dzelzceļu, pa kuru pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus – 25 m no sliežu ceļa malējās sliedes.

131. Inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas nosaka turpmākās projektēšanas gaitā atbilstoši inženiertīklu faktiskajam izvietojumam saskaņā ar būvprojektu un izpilduzmērījumiem.

132. Saskaņā ar Zvejniecības likumu attēlota tauvas josla 10 m platumā gar Daugavas Eksportostas līča krastu.