Ministru kabineta rīkojums Nr. 423
Rīgā 2023. gada 6. jūlijā (prot. Nr. 35 30. §)
Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma
plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju
virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija"
2.1.2.1.i. investīcijas "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas"
projekta "Vienotā saziņas platforma, dokumentu krātuve un dokumentu pārvaldības
platformu integrācija" pases, centralizētās funkcijas vai koplietošanas
pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu
1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna
2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena
"Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija"
2.1.2.1.i. investīcijas "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas"
(turpmāk – 2.1.2.1.i. investīcija) projekta "Vienotā saziņas platforma,
dokumentu krātuve un dokumentu pārvaldības platformu
integrācija" (turpmāk – projekts) pasi (1. pielikums) un centralizētas funkcijas
vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plānu par pakalpojumu "Droša
elektroniskā piegāde vienotās saziņas platformā" (2. pielikums).
2. Apstiprināt projekta izmaksas ne vairāk kā 5 396 160 euro apmērā,
tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu
investīcijai 4 620 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu
pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai ne vairāk kā 776 160 euro
apmērā.
3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzaicināt
finansējuma saņēmēju – Valsts reģionālās attīstības aģentūru – iesniegt projekta
iesniegumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.
komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena
"Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.2.r.
reformas "Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas
paaugstināšana" un 2.1.2.1.i. investīcijas nolūka "Digitālo pakalpojumu
koplietošanas platformas attīstība, vienotās saziņas platformas attīstība un
dokumentu pārvaldības platformu integrācija, Valsts un pašvaldības vienotā
klientu apkalpošanas centru tīkla izvēršana un pakalpojuma sniegšanas atbalsta
paplašināšana" ietvaros.
4. Projektu finansēt 2.1.2.1.i. investīcijas ietvaros, ja projekta iesniegums
atbilst Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 435 "Eiropas
Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā
transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai
skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem
nosacījumiem.
5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas
ne vairāk kā 391 314 euro apmērā 2026. gadā un ne vairāk kā 670 824
euro apmērā katrā nākamajā gadā. Nepieciešamo finansējumu pieprasīt
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot Likuma par budžetu un finanšu
vadību 9.1 panta otro daļu.
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs M. Sprindžuks
1. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 6. jūlija
rīkojumam Nr. 423
Projekta pase
|
Investīcijas |
2.1.2.1.i |
projekta |
Vienotā saziņas platforma, dokumentu krātuve un
dokumentu pārvaldības platformu integrācija |
pase |
| |
(numurs) |
|
(projekta nosaukums) |
|
1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu
| 1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno
projektu (institūcija) |
Valsts reģionālās attīstības aģentūra
(turpmāk – VRAA) |
| 1.2. Projekta īstenošanas partneri |
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija
Ventspils pilsētas pašvaldības iestāde "Ventspils digitālais centrs"
VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs"
Kultūras informācijas sistēmu centrs |
2. Saistīto projektu programma
| 2.1. Programmas nosaukums |
Valsts pakalpojumu platformu attīstības
programma |
| 2.2. Saistība ar citiem projektiem |
Turpināt projektos iesāktās aktivitātes un
nodrošināt mērķtiecīgu ilgtermiņa Vienotās saziņas platformas (iepriekš
– Drošas elektroniskās piegādes platforma) jeb oficiālo elektronisko
adrešu (turpmāk – e-adrese) informācijas sistēmas attīstīšanu, kas
izstrādāta un attīstīta ES struktūrfondu projektos: 1.
Nr. 2.2.1.1/16/I/001 "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikāciju
tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma".
Projekta ietvaros veiktās darbības un sasniegtie rezultāti:
• Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas
sistēmas (turpmāk – VIRSIS) izveide un ieviešana (1. kārta);
• Datu publicēšanas platformas (turpmāk – DPP) izveide un ieviešana
(1. kārta);
• funkcionāli pilnveidots drošas elektroniskas piegādes risinājums,
ieviešot e-adreses centralizēto risinājumu;
• izstrādāts centralizēto koplietošanas platformu projektējums
(turpmāk – DEPP) (2. kārta);
• DPP (2. kārta), VIRSIS (1. un 2. kārta);
• sabiedrības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju
izmantošanas veicināšana.
2. Nr. 2.2.1.1/17/I/015 "Pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības
platforma".
Projekta virsmērķis ir uzlabot pakalpojumu daudzkanālu pieejamību,
efektivitāti un lietojamību un samazināt administratīvo slogu, attīstot
drošas elektroniskās piegādes platformu (turpmāk – DEPP) un ieviešot
pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platformu (turpmāk – PSPP).
Projekta rezultātā izstrādāta, ieviesta un attīstīta PSPP, uzsākta DEPP
2. kārtas izstrāde un ieviešana, nodrošinot e-adreses risinājuma
atbilstību sabiedrības un valsts pārvaldes vajadzībām, uzlabojot
e-adreses risinājuma lietojamību un mērogojamību, kā arī ievērojot
PIKTAPS projektā izstrādāto DEPP 2. kārtas projektējumu. Veikta
sabiedrības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju
izmantošanas veicināšana.
3. Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/007 "Publiskās pārvaldes
dokumentu pārvaldības sistēmu integrācijas vides izveide (EDOK)".
Projekta ietvaros izstrādāta publiskās pārvaldes dokumentu
pārvaldības sistēmu integrācijas vide, lai nodrošinātu standartizētu
e-dokumentu apmaiņu starp dažādām valsts pārvaldes dokumentu vadības
sistēmām un atbalstītu izstrādāto e-dokumenta standartu.
Projekta īstenotājs, ja nepieciešams, nodrošina šī projekta darbību
salāgošanu ar VRAA īstenotā projekta "Nacionālā digitālo pakalpojumu
koplietošanas centrālā platforma klientcentrētiem un proaktīviem
e-pakalpojumiem sabiedrībai (Latvija.lv)" saistītajām darbībām.
Šī projekta ietvaros netiks īstenotas darbības un aktivitātes, kas
tikušas vai tiek īstenotas citu projektu un to finansējuma ietvaros.
Projekta ietvaros plānotais tvērums nerada dubultā finansējuma risku
ar iepriekš īstenotajiem projektiem, jo aktivitātes un sistēmas
funkcionalitāte nepārklājas ar iepriekšējos projektos izstrādāto un
ieviesto funkcionalitāti. |
3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi
| 3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs
|
Virsmērķis ir modernizēt
publiskās pārvaldes sniegtos pakalpojumus, uzlabojot un attīstot vienoto
saziņas platformu. Modernizēt privātā sektora savstarpēju oficiālo
elektronisko saziņu, kā arī radīt priekšnoteikumus, lai oficiālās
elektroniskās saziņas pakalpojumu sniegšanā iesaistītu privātā sektora
pakalpojuma sniedzējus.
Mērķis ir paplašināt valstī kritiski svarīgas informācijas
sistēmas, vienotās saziņas platformas un e-adreses (kuras pamatuzdevums
ir drošas un uzticamas savstarpējas saziņas nodrošināšana starp
privātpersonām un valsti) izmantošanu, nodrošinot oficiālu elektronisku
saziņu arī starp privātpersonām, tai skaitā privātpersonu izņēmuma
statusa pārvaldība, sistēmas arhitektūras modernizācija un darbības
atbilstības nodrošināšana aktuālām valsts vajadzībām.
E-adrese kā valsts pārvaldē vienots risinājums ir ieviests, lai
elektroniskajā vidē nodrošinātu drošu un ērtu oficiālo saziņu starp
valsts iestādēm, t. sk. pašvaldībām un privātpersonām, vienotas sistēmas
ietvaros. E-adreses pārzinis ir VRAA, un tās sistēmas pieejamība tiek
nodrošināta valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv (turpmāk
– portāls Latvija.lv) un citā veidā, izmantojot programmsaskarni.
Kopš 2016. gada 2. novembra e-adreses ietvarā:
• izveidots lietotāju autentifikācijas mehānisms portālā Latvija.lv;
• izveidota lietotāja darba vieta;
• nodrošināta ziņojumu saņemšana un apstrāde sistēmā;
• ieviesta elektronisko dokumentu aprite.
Kopš e-adrešu informācijas sistēmas darbības sākuma – 2016. gada 2.
novembra – līdz 2022. gada 30. jūnijam ir nosūtīti vairāk nekā 4,3 milj.
ziņojumu (2019. gadā vidēji aptuveni 44 tūkst. mēnesī, 2020. gadā –
84 tūkst., 2021. gadā – 124 tūkst.), bet līdz 2022. gada 30. jūlija
beigām e-adrese ir aktivizēta 3,2 tūkst. valsts iestāžu, 4,5 tūkst.
reģistros reģistrēto tiesību subjektu un 46,5 tūkst. fizisko personu.
Lai pilnveidotu e-adresi un nodrošinātu saistīto normatīvo aktu
atbilstību, nepieciešams īstenot e-adreses otrās kārtas tehnisko
risinājumu (Informatīvais ziņojums "Par oficiālās elektroniskās adreses
ieviešanas progresu" (tiesību akta projekts 22-TA-3220)). Tas atrodas
starpiestāžu saskaņošanas procesā, un to plānots iesniegt Ministru
kabinetā (turpmāk – MK) 2023. gada 3. ceturksnī.
Lai īstenotu e-adreses tehnisko risinājumu, projekta ietvarā plānots
ieviest:
a) privātpersonām un publiskās pārvaldes institūcijām paredzētus
e-adreses attīstības un modernizācijas risinājumus, kas balstās uz
klienta darba vietas funkcionalitāti un portāla Latvija.lv klientu darba
vietas risinājumu;
b) privātpersonām (komersantiem), kas nodrošina piekļuvi oficiālās
elektroniskās saziņas pakalpojumam privātpersonām, paredzētu
lietojumprogrammas saskarni saistītajām koplietošanas komponentēm,
saskarnēm, e-pakalpojumiem, integrācijas paplašināšanu un lietotāju
pārvaldību. E-adreses modernizēšana uz atvērtajām tehnoloģijām ietekmēs
visu e-adreses sistēmu kopumā, izveidojot to par modernāku savstarpējās
saziņas sistēmu valstī |
3.2. Projekta pamatojums
(aktualitāte/nepieciešamība/
risināmā problēma) |
Saskaņā ar Digitālās
transformācijas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam (apstiprinātas ar MK
2021. gada 7. jūlija rīkojumu Nr. 490) un atbilstoši Latvijas
Nacionālajam attīstības plānam 2021.–2027. gadam kā viena no
būtiskākajām tendencēm publisko pakalpojumu attīstībā ir fiziskās un
digitālās vides pieejamības palielināšana valsts un pašvaldību
infrastruktūrā, kā arī digitālo risinājumu izmantošanas veicināšana,
paaugstinot iedzīvotāju digitālās prasmes un veicot valsts pārvaldes un
pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras un
atbalsta procesu optimizāciju un centralizāciju. Lai varētu realizēt
stratēģijā minētos uzdevumus, VRAA darbības mērķis ir elektroniskās
pārvaldes attīstība. Elektroniskā pārvalde ir pieeja valsts pārvaldes
pakalpojumu sniegšanai un valsts pārvaldes realizēšanai, kas pamatojas
uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un risinājumu iespējām un
biznesam raksturīgiem darbības principiem, nodrošinot valsts pārvaldes
pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes uzlabošanu, kā arī sabiedrības
līdzdalības palielināšanu valsts pārvaldē. Attīstot elektroniskos
pakalpojumus, tiek veicināta efektīva, ekonomiska, atklāta, iekļaujoša
un demokrātiska valsts pārvaldes un informācijas sabiedrības attīstība,
t. sk. valsts pārvaldes pakalpojumu elektronizācija, uzlabojot publiskās
informācijas un elektronisko pakalpojumu pieejamību un kvalitāti,
veicinot valsts reģistru attīstību un integrāciju, samazinot
administratīvo slogu iedzīvotājiem, komersantiem, valsts un pašvaldību
iestādēm, kā arī palielinot iespējas iedzīvotājiem piedalīties valsts
pārvaldes darbā un iekļauties citos sabiedrības dzīves procesos. Kā
viens no elektroniskās pārvaldes informācijas sistēmas attīstības
virzieniem ir e-adreses informācijas sistēmas attīstība. Tā nodrošina
funkcionalitāti, kas noteikta Oficiālās elektroniskās adreses likumā un
kas ir spēkā no 2018. gada 1. marta. E-adreses ieviešanas termiņš
atsevišķām lietotāju grupām ir noteikts atsevišķi. Šobrīd e-adrese ir
obligāta valsts iestādēm, rezerves karavīriem, karavīriem, zemessargiem,
Nacionālo bruņoto spēku civilajiem darbiniekiem, atvaļinātajiem
karavīriem, Aizsardzības ministrijai un tās padotībā esošajām iestādēm
(izņemot Militārās izlūkošanas un drošības dienestu), kā arī reģistros
reģistrētajiem tiesību subjektiem, savukārt no 2027. gada tā būs
obligāta visām fiziskajām personām (plānots iesniegt Oficiālās
elektroniskās adreses likuma grozījumus MK 2023. gada 3. ceturksnī. Šis
datums tiks precizēts tiesību akta projektā 22-TA-3220 "Informatīvais
ziņojums "Par oficiālās elektroniskās adreses ieviešanas progresu"").
E-adreses risinājums produkcijas vidē tika ieviests 2018. gada
1. jūnijā. Katras informācijas sistēmas dzīves cikls tiek iedalīts 6
attīstības posmos. Pašlaik e-adrese ir uzturēšanas fāzē. Lai sistēma
nenonāktu likvidācijas fāzē, nepieciešams veikt atjauninājumus esošo
tehnoloģisko risinājumu ietvaros (t. sk. pārejot uz jaunām versijām),
tādējādi pagarinot atlikušo ekspluatācijas resursu vai arī plānojot
daļēju vai pilnīgu tehnoloģisko risinājumu nomaiņu.
Saskaņā ar Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam
(apstiprinātas ar MK 2021. gada 7. jūlija rīkojumu Nr. 490), lai
ieviestu inovatīvu un efektīvu maksājumu infrastruktūru, nepieciešams
e-adresē nodrošināt funkcionalitāti e-rēķinu apmaiņai. Sagaidāms, ka
e-rēķinu funkcionalitātes nodrošināšana e-adresē padarīs ērtāku un
ātrāku valsts pakalpojumu saņemšanu, kā arī tas paver iespējas
publiskajā sektorā attīstīt jaunus un mūsdienīgus maksājumu pakalpojumus
– zibmaksājumu pieprasījumus un e-rēķinus. Tādējādi sabiedrībai būtu
pieejami efektīvāki pakalpojumi un maksājumu veikšanai būtu jāpatērē
mazāk laika. E-rēķinu saņemšanas un nosūtīšanas funkcionalitāte ir
izstrādāta un ieviesta 2020. gadā, kā arī ieviesta e-rēķina izveides
forma klienta darba vietā Latvija.lv, kur, aizpildot formu, tiek
ģenerēta rēķina paplašināmās iezīmēšanas valodas (turpmāk – xml) datne
vai ir iespēja ielādēt rēķinu jau no eksistējošas xml datnes.
Lai veicinātu digitalizācijas procesus valstī un e-adreses
integrāciju, plānots ieviest vienotu dokumentu pārvaldības sistēmu
(vienots, centralizēts risinājums) vismaz 20 Kultūras ministrijas resora
iestādēs, to lieto vismaz 2000 lietotāju un visas institūcijas izmanto
sistēmas e-adreses pieslēgumu. Centralizētā risinājuma attīstības
scenārijs paredz sistēmas izmantošanas iespēju ārpus resora iestādēm.
Risinājuma ieviešana nodrošinās vienādotu lietvedības elektronisko
dokumentu aprites organizāciju vienotā formātā un nodrošinās e-adreses
integrāciju visās iestādēs. Papildus ieguvumus nodrošinās centralizēta
sistēmas pārraudzības (datu drošības, sistēmas veiktspējas,
funkcionalitātes attīstības, atbilstības regulējošo institūciju prasībām
u. c.) organizācija.
Lai nodrošinātu e-adreses darbību un drošu saziņu, garantētu
dokumentu piegādi un elektronisko dokumentu apriti starp valsts pārvaldi
un privātpersonām, tiks veikti informācijas resursa lietojamības un
funkcionalitātes uzlabojumi un modernizācija, kas ietver šādus galvenos
darba uzdevumus:
1) uzlabojumi un modernizācija sistēmā – nepieciešams pārstrādāt vai
nomainīt tehnoloģiski novecojušo arhitektūras elementu risinājumus uz
aktuālākām, veiktspējīgām un ilgtspējīgām tehnoloģiskajām platformām, kā
arī tehnisko risinājumu migrēt uz koplietošanas skaitļošanas pakalpojumu
sniedzēju nodrošinātu pakalpojumu izmantošanu (valsts federētā mākonī).
Ieviest iespēju modificēt (palielināt/samazināt) ziņojumu apjomu.
Pārstrādes ietvaros izvērtēt risinājuma atbilstību edelivery
principiem;
2) saziņas paplašināšana starp juridiskām un fiziskām personām –
nepieciešams veikt izmaiņas gan e-adreses informācijas sistēmas pusē,
gan portāla Latvija.lv e-adreses klienta programmatūrā, lai iespējotu
saraksti starp fiziskām un juridiskām personām, tai skaitā pieslēdzot
ārējos datu avotus juridisko personu identificēšanai, kam pieejama šādas
sarakstes iespēja;
3) lietojamības paplašināšana un uzlabošana – portāla Latvija.lv
e-adreses WEB klienta programmatūras lietojamības uzlabošana un
pilnveidošana atbilstoši lietotāju vajadzībām;
4) ziņojumu saglabāšana – izmaiņas e-adreses informācijas sistēmas
ziņojumu glabāšanas laika palielināšanai, nodrošinot garantētu dokumentu
piegādi (neatļaujot oficiālās elektroniskās adreses sistēmas pārzinim
sekmīgi iesūtīto dokumentu dzēšanu), un tam nepieciešamās
infrastruktūras nodrošināšana, paredzot ka jebkurai sistēmai, kas nosūta
dokumentus (arī ziņojumus) uz oficiālo elektronisko adresi, par katru
nosūtāmo dokumentu ir obligāti jāsaņem oficiālās elektroniskās adreses
sistēmas atbilde, ka dokumenta (arī ziņojuma) iesūtīšana oficiālajā
elektroniskajā adresē ir notikusi, kā arī paredzot, ka dokuments
(ziņojums) ir juridiski nosūtīts uz oficiālo elektronisko adresi tikai
tad, ja sistēmā, kas nosūtīšanu ir veikusi, ir reģistrēta oficiālās
elektroniskās adreses sistēmas atbilde par veiksmīgu dokumenta
(ziņojuma) iesūtīšanu. E-adreses ziņojumu glabāšanas principu, statusu
mehānisma un tehnoloģiju modernizēšana, t. sk. darbības ar
neaizsūtītajiem un neizgūtajiem ziņojumiem, ja to nosūtīšanai vai
izgūšanai ir radušās tehniskas problēmas, kuras nevar atrisināt noteiktā
laikposmā;
5) e-adreses statusa piešķiršana – nepieciešamas izmaiņas e-adreses
sistēmā, kas nodrošina speciālas pazīmes uzturēšanu fiziskām personām
(nedigitālo personu reģistrs), kurām ir attaisnojošs iemesls nelietot
e-adresi, kā arī nedigitālo personu reģistra datu izguves pakalpē valsts
un pašvaldību informācijas sistēmās;
6) e-formu attīstība – e-formu risinājuma tehnoloģijas maiņa uz
atvērtā koda produktiem un e-formu veidošanas risinājuma liberalizācija;
7) e-rēķinu attīstība – portāla Latvija.lv e-adreses WEB klienta
programmatūras e-rēķinu moduļa lietojamības uzlabošana un darbības
piemērošana mobilajām ierīcēm. Tiks veikta e-rēķinu formas Latvija.lv
mobilās versijas pielāgojumi;
8) pašapkalpošanās portāls nodrošinās iespēju juridiskām personām
pašām izveidot un pārvaldīt slēgumus pie e-adreses informācijas sistēmas
tajos gadījumos, kad juridiska persona e-adreses pieslēgumam izmantos
savu dokumentu vadības sistēmu |
| 3.3. Projekta ieguvumi1 |
Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode
un mērāmais rādītājs2 |
Vērtība |
Sasniegšanas laiks (gads) |
| 3.3.1. Palielinājies e-adreses lietotāju
skaits |
Lietotāju uzskaites monitorings, kurā
automātiski tiek reģistrēti visi jaunie lietotāji. Uzskaite tiek veikta
ar pārlūkprogrammu www.dati.gov.lv. (palielinājies lietotāju skaits par
vismaz 169 297 lietotājiem, salīdzinot ar 30.06.2022.) |
+ 80 % (procentuālais palielinājums) jeb
223 560 pieslēgtu lietotāju |
2026 |
| 3.3.2. Uzlabota e-adreses funkcionalitāte
un paplašinātas funkcijas |
Nosūtīto ziņojumu uzskaites monitorings,
kurā automātiski tiek reģistrēti visi nosūtītie ziņojumi. Uzskaite tiek
veikta ar pārlūkprogrammu www.dati.gov.lv. (palielinājies nosūtīto
ziņojumu skaits par vismaz 3 013 350 ziņojumiem, salīdzinot ar
30.06.2022.) |
+ 70 % (procentuālais palielinājums)
jeb 7 318 135 nosūtītu sūtījumu |
2026 |
| 3.3.3. Centralizēta dokumentu pārvaldības
sistēma Kultūras ministrijas resorā |
Kultūras ministrijas resora iestādēs tiks
novērsta decentralizēta pieeja dažādu risinājumu izmantošanā (vērtība uz
01.12.2022. – 0) |
100 %
Ieviests vienots dokumentu pārvaldības sistēmas
modulis Kultūras ministrijas resorā |
2024 |
4. Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām
iznākumu sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem
| 4.1. Atveseļošanas fonda plāna finansējums
(kopā) |
4.2. Plānotais pievienotās
vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana3,
un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt4 |
|
4 620 000 EUR |
Plānotais PVN apmērs, ja tiks pieprasīts,
776 160,00 EUR
(tiks pieprasīts no valsts budžeta līdzekļiem) |
Avanss – 0,00 EUR
(netiks pieprasīts) |
| |
|
|
|
Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu
veidu raksturojošs apzīmējums |
Izmaksu apmērs (indikatīvi) |
Maksimālais apmērs5 |
Darbības iznākums |
| 4.3. E-adreses modernizācija uz
atvērtajām tehnoloģijām atbilstoši lietotāja vajadzībām |
2 696 000 EUR |
4 196 000 EUR |
Modernizēta e-adrešu informācijas sistēma
atbilstoši lietotāja vajadzībām |
| 4.4. Vienotās dokumentu pārvaldības
sistēmas ieviešana Kultūras ministrijas resorā |
1 000 000 EUR |
1 000 000 EUR |
Ieviesta vienota dokumentu pārvaldības
sistēma (vienots, centralizēts risinājums) vismaz 20 Kultūras
ministrijas resora iestādēs |
| 4.5. Projekta vadība, kuras ietvaros
tiks nodrošināta projekta darbību plānošana un pārvaldība, projekta
administratīvo dokumentu sagatavošana un uzglabāšana, projekta
publicitātes obligāto pasākumu īstenošana |
924 000 EUR |
924 000 EUR |
Projekts realizēts atbilstoši projekta
plānam |
Finansējuma sadalījums starp aktivitātēm ir provizorisks un var mainīties
atbilstoši attiecīgo iepirkumu rezultātiem.
Norādītais izmaksu maksimālais apmērs iespējams tikai tādā gadījumā,
ja citā projekta izmaksu pozīcijā būs izmaksu samazinājums un netiks pārsniegts
projektam paredzētais kopējais finansējums.
Īstenojot projektu, netiks pārsniegts kopējais projektam piešķirtais
Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējums 4 620 000 EUR.
5. Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā
5.1. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi
|
Skaits |
IKT risinājuma nosaukums |
Īss apraksts6 |
Valsts mākonī
(jā/nē) |
IKT risinājumu attīstības saskaņošanas termiņš7
(gads, ceturksnis) |
Ieviešanas termiņš (gads, ceturksnis) |
Risinājuma lietotāji (skaits) |
|
2 |
5.1.1. E-adrešu informācijas sistēma
|
E-adrese ir ieviesta valsts un pašvaldību
iestāžu drošai saziņai ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī iestāžu
saziņai savā starpā. E-adrese ir kā specializēts, valsts nodrošināts
e-pasts, kas valsts un pavalstnieku saraksti nodrošina elektroniski. Tas
ļauj ekonomēt laiku un līdzekļus iestādēm, kā arī iedzīvotāji var saņemt
valsts pārvaldes sūtītās ziņas no jebkuras vietas pasaulē, kur pieejams
interneta pieslēgums un ir iespēja autentificēties ar kādu no
kvalificētiem identifikācijas līdzekļiem – eParaksts mobile, eParaksts,
eID. Portālā Latvija.lv ir nodrošināta darba vieta klienta
programmatūras e-adreses informācijas sistēmai, kas pilda e-adreses
pastkastītes funkcijas fiziskām un juridiskām personām atbilstoši
Oficiālās elektroniskās adreses likumam (pieņemts Saeimā 2016. gada 16.
jūnijā, stājās spēkā 2018. gada 1. martā) |
Jā
LVRTC |
2023. gada 1. cet. |
2026. g. 1. cet. |
223 560
e-adreses lietotāji, (valsts, juridiskas un fiziskas personas,
statistikas dati no 01.10.2022.)
|
| 5.1.2. Vienotā dokumentu pārvaldības
sistēma |
Risinājuma ieviešana nodrošinās vienādotu
lietvedības elektronisko dokumentu aprites organizāciju vienotā formātā
un nodrošinās e-adreses integrāciju visās iestādēs. Risinājums
paplašināms ārpus resora ar iespēju sistēmu izmantot arī citām iestādēm |
Jā
LNB |
2023. gada 1. cet. |
2024. gada 4. cet. |
20 Kultūras ministrijas resora iestādes,
kurās ieviesta vienota dokumentu pārvaldības sistēma |
5.2. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumi
|
Skaits |
Pakalpojums (pakalpojumu grupa) |
Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas) |
Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu8 |
Ieviešanas termiņš (gads, ceturksnis) |
|
1 |
5.2.1. Droša elektroniskā piegāde vienotās
saziņas platformā |
Tiešā pārvaldes iestāde,
valsts institūcija, kas nav padota Ministru kabinetam, atvasināta
publiska persona un tās iestāde, tiesu iestāde, prokuratūra, zvērināts
tiesu izpildītājs un maksātnespējas procesa administrators, kā arī
privātpersona, kurai deleģēts valsts pārvaldes uzdevums. Tiesību
subjekts, kas reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra reģistros
(turpmāk – reģistri), reģistros nereģistrēta persona vai fiziskā
persona, kurai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts |
Tiek iesniegts vienlaikus ar projekta pasi |
2026. gada. 1. cet. |
5.3. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas
|
Skaits |
Saturu raksturojošs nosaukums |
Piekļuves nodrošināšanas termiņš (gads, ceturksnis) |
| |
|
|
6. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte9
| Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāti veidos
šādas projekta organizatoriskās struktūras: • Projekta uzraudzības
padome – projekta uzraudzības struktūra, kas tiek izveidota uz
projekta īstenošanas laiku, lai nodrošinātu projekta mērķa sasniegšanu.
Projekta uzraudzības padome ir atbildīga par projekta rezultātiem, tā
uzrauga projekta aktivitāšu īstenošanu un projekta rezultātu atbilstību
galalietotāju un sadarbības partneru vajadzībām, kā arī apstiprina ārēju
faktoru ietekmē radušos izmaiņu nepieciešamību projektā. Projekta
uzraudzības padomes sastāvā tiks iekļauti finansējuma saņēmēja vadības,
projekta sadarbības partneru, nozares ministrijas, programmas padomes
vadītāja (ja attiecināms) un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju
pārvaldības organizācijas pārstāvji. Projekta uzraudzības padome tiks
izveidota pēc projekta īstenošanas līguma noslēgšanas atbilstoši MK
14.07.2022. noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un
noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija"
2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai
skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi"
22. punktam.
• Projekta vadības grupa – projekta vadības struktūra, kas
tiek izveidota uz projekta īstenošanas laiku noteiktu projekta
aktivitāšu rezultātu sasniegšanai. Tā ir atbildīga par projekta darbību
īstenošanu, dod uzdevumus projekta vadītājam un projekta komandai, lemj
par nepieciešamajām izmaiņām projekta darbību īstenošanā, atbild par
projektu rezultātu sasniegšanu projekta uzraudzības padomei, kā arī
sniedz tai priekšlikumus. Projekta vadības grupas sastāvā tiks iekļauti
finansējuma saņēmēja un atbildīgo struktūrvienību vadītāji, projekta
vadītājs, sadarbības partneru pārstāvji, var tikt pieaicināti projekta
komandas pārstāvji un projektā iesaistīto trešo pušu pārstāvji
(piemēram, komersantu pārstāvji, eksperti u. c.). Projektā var tikt
veidotas vairākas projekta vadības grupas dalījumā pa loģiskiem projekta
apgabaliem (piemēram, projekta darbībām vai izstrādājamiem
risinājumiem). Projekta vadības grupa tiek veidota ar VRAA direktora
rīkojumu.
• Projekta vadītājs – projekta vadības personāls, kas
atbildīgs par projekta īstenošanu saskaņā ar projekta iesniegumu un
projekta īstenošanu reglamentējošajiem iekšējiem un ārējiem normatīviem
aktiem. Projekta vadītājs ar rīkojumu un/vai vienošanos tiks norīkots no
VRAA projektu vadītāju vidus vai nolīgts jauns darbinieks uz projekta
īstenošanas laiku (viena līdz divas amata vietas uz pilnu slodzi).
Projekta vadītāja darba uzdevumi un pienākumi tiks noteikti amata
aprakstā.
• Projekta komanda – projekta īstenošanas
organizatoriskā struktūra projekta darbību īstenošanai un ieviešanai.
Projektā var tikt veidotas vairākas projekta komandas dalījumā pa
loģiskiem projekta apgabaliem. Projekta komandu veido:
• projekta darba grupa – VRAA un sadarbības partneru deleģētie
pārstāvji, kas uz rīkojuma pamata piesaistīti projektam un atbildīgi par
konkrētu darbu izpildi saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu un
projekta vadības grupas noteiktajiem uzdevumiem. Projekta darba grupas
sastāvā ir projekta īstenošanas personāls – 4–5 VRAA un viens VARAM kā
sadarbības partnera darbinieks vai ierēdnis, no kuriem daļa tiks
norīkota no esošo darbinieku vidus, bet daļa – nolīgstot jaunus
darbiniekus un izveidojot papildu amata vietas uz projekta īstenošanas
laiku, par to slēdzot darba līgumu. Šis projekta īstenošanas personāls
tiks nodarbināts, pamatojoties uz darba līgumu, vienošanos un/vai
rīkojumu, un tā pienākumi tiks noteikti amata aprakstā. Projekta darba
grupu atkarībā no projekta specifikas vada projekta vadītājs vai
norīkots atbildīgais speciālists. Projektā var tikt veidotas vairākas
projekta darba grupas dalījumā pa loģiskiem projekta apgabaliem
(piemēram, projekta darbībām vai izstrādājamiem risinājumiem);
• ārējie izstrādātāji – ja nepieciešams, piesaistīti
informācijas sistēmu un risinājumu izstrādes un ieviešanas, kā arī
pilnveides pakalpojumu sniedzēji, kas projekta īstenošanā darbojas uz
līgumu pamata;
• pieaicinātie eksperti – piesaistīti pēc
nepieciešamības, nosakot to pienākumus rīkojumā vai līgumā, ja tie ir
trešās puses pārstāvji.
Citas projekta īstenošanā un uzraudzībā iesaistītās puses
• Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas pārvaldības
organizācija – Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības
mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un
investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā
transformācija" īstenošanas uzraudzību nodrošinošā institūcija – VARAM
–, ar ko slēdzama vienošanās par projekta īstenošanu, kad finanšu
saņēmējs ir tiešās pārvaldes iestāde, kas atbilst VRAA.
• Nozares ministrija – Eiropas Savienības Atveseļošanas un
noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija"
2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā
pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas uzraudzību nodrošinošā
institūcija – VARAM –, ar ko slēdzama vienošanās par projekta
īstenošanu, kad finanšu saņēmējs ir tiešās pārvaldes iestāde, kas
atbilst VRAA.
• Sadarbības partneri – projekta ietvaros kā sadarbības
partneri tiks iesaistīti VARAM, Ventspils pilsētas pašvaldības iestāde
"Ventspils digitālais centrs", Kultūras informācijas sistēmu centrs un
VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs". Informācija par
projekta sadarbības partneriem un tā plānotajām projekta darbībām un
izmaksām tiks iesniegta līdz ar projekta iesniegumu. Ar projekta
sadarbības partneri tiks slēgts sadarbības līgums. Sadarbības partnerim
VARAM paredzēts no projekta budžeta piešķirt finansējumu projekta
īstenošanas personāla apmaksai – 1 amata vieta uz pilnu slodzi visu
projekta īstenošanas laiku.
• Programmas padome – Valsts pakalpojumu platformu attīstības
programmas padome, kuru izveido VARAM.
Aprakstītā projekta organizācija tiks izveidota, VRAA parakstot
vienošanos par projekta īstenošanu.
Projekta ietvaros būs nepieciešami 6 esošie VRAA darbinieki:
viens produkta portfeļa vadītājs;
divi sistēmu un biznesa procesu analītiķi;
viens DevOps vadītājs;
viens vadošais informācijas sistēmu uzturētājs;
viens projekta vadītājs.
Minētais attiecībā uz cilvēkresursu nepieciešamību nozīmē, ka
projekts tiks īstenots no paredzētā budžeta, slēdzot terminētus līgumus
ar speciālistiem uz projekta īstenošanas laiku. Pēc projekta beigām
jaunas štata vietas VRAA netiks veidotas.
Projekta īstenošanas laikā tiks ievērota VARAM kā nozares ministrijas
izstrādāta iekšējās kontroles sistēma, tai skaitā finanšu pārvaldības
iekšējās kontroles sistēma, un tiks nodrošinātas vismaz šādas kontroles
darbības:
• interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas nepieļaušana projekta
ietvaros;
• dubultfinansējuma nepieļaušana projekta ietvaros un sasaistē ar
pārrobežu un daudzvalstu projektiem, kur attiecināms;
• komercdarbības atbalsta nepieļaušana projekta ietvaros |
7. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku
skaitu
| Projekts ir vērsts uz e-adreses attīstīšanu. To
īstenojot, radīsies būtiski sociālekonomiskie ieguvumi gan valsts
iestādēm, gan plašākai sabiedrībai. Sociālekonomiskie ieguvumi
aprēķināti, izmantojot eksperta metodi, iepriekšējo VRAA pieredzi
līdzīgos projektos un pieņēmumus par iespējamajiem ieguvumiem.
E-adreses pilnveidošana ļaus iestādēm ietaupīt finanšu resursus,
samazinot papīra dokumentu plūsmu un ietaupot pakalpojumu sniedzošo
iestāžu darbinieku laiku – pusstundu uz vienu pakalpojumu. Pieņemot, ka
gadā katrs no esošajiem e-adreses lietotājiem (līdz 61 000 lietotāju)
saņems vismaz par 2 sūtījumiem vairāk nekā pašreiz (5 132 376 sūtījumu),
iestāžu ietaupījumi projekta pārskata periodā sasniegs vismaz 5,89 milj.
euro (diskontētā vērtība).
E-adresē nosūtīto pakalpojumu rezultātu saņemšana elektroniski
sabiedrībai sniegs ieguvumu, ietaupot laika un finanšu resursus, kuri
tērēti ceļā uz pakalpojumu saņemšanas iestādi un no tās, kā arī
pakalpojumu rezultātu saņemšanas laikā. Paredzēts, ka projekta pārskata
perioda ietvaros sabiedrības ieguvums sasniegs vismaz 4,51 milj. euro
(diskontētā vērtība) |
8. Cita būtiska informācija
| Projekta īstenošanai VARAM izstrādā grozījumus Ministru
kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumos Nr. 546 "Oficiālo
elektronisko adrešu informācijas sistēmas noteikumi", Oficiālās
elektroniskās adreses likumā un citos normatīvajos aktos pēc
nepieciešamības, ietverot šādus aspektus:
1. Paredzēt oficiālās elektroniskās adreses sistēmā sekmīgi iesūtīto
dokumentu (arī ziņojumu) izgūšanas obligāto kritēriju un termiņu
ievērošanu, kā arī noteikt, ka jebkurai sistēmai, kas veic dokumentu
(arī ziņojumu) nosūtīšanu uz oficiālo elektronisko adresi, ir obligāti
jāsaņem par katru nosūtāmo dokumentu oficiālās elektroniskās adreses
sistēmas atbilde, ka dokumenta (arī ziņojuma) iesūtīšana oficiālajā
elektroniskajā adresē ir notikusi. Noteikt, ka dokuments (ziņojums) ir
juridiski nosūtīts uz oficiālo elektronisko adresi tikai tad, ja
sistēmā, kas nosūtīšanu ir veikusi, ir reģistrēta oficiālās
elektroniskās adreses sistēmas atbilde par veiksmīgu dokumenta
(ziņojuma) iesūtīšanu. Grozījumos paredzēt arī rīcību ar neaizsūtītajiem
un neizgūtajiem ziņojumiem, ja to nosūtīšanai vai izgūšanai ir radušās
tehniskas problēmas, kuras nevar atrisināt noteiktā laikposmā.
2. Izstrādāt Nedigitālo personu reģistra regulējumu, iestrādājot to
Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumos Nr. 546 "Oficiālo
elektronisko adrešu informācijas sistēmas noteikumi", paredzot noteikumu
iesniegšanu Ministru kabinetā līdz 2023. gada 30. decembrim, vai citā
normatīvajā aktā.
3. Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteikt, ka uz oficiālo
elektronisko adresi netiek sūtīti sistēmu paziņojumi, bet jebkurš valsts
pārvaldes izdots dokuments, kas attiecas uz konkrēto personu, ir
pieejams arī oficiālajā elektroniskajā adresē. Grozījumos paredzēt arī
obligātu pienākumu visām fiziskajām personām lietot oficiālo
elektronisko adresi, izņemot personas, kas iekļautas Nedigitālo personu
reģistrā, kā arī paredzot šāda obligātā pienākuma pārejas noteikumus.
Kā viens no iespējamiem riskiem projekta īstenošanas periodā ir
izmaiņas normatīvajos aktos, kas paredzētu e-adreses sistēmas
integritāti privātā tiesību jomā, nodrošinot saziņu starp uzņēmējiem
(uzņēmējs uzņēmējam).
Šis projekts ir sasaistīts ar Nacionālo digitālo pakalpojumu
koplietošanas centrālo platformu klientcentrētiem un proaktīviem
e-pakalpojumiem sabiedrībai (Latvija.lv) un Eiropas Reģionālās
attīstības fonda līdzfinansēto projektu Nr. 2.2.1.1/21/I/001 "Datu
izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)", jo no šī projekta tiek
izgūti e-adreses dati, kā arī šis projekts ir saistīts ar informācijas
sistēmu "Vienotās pieteikšanās modulis". Abu projektu īstenojamās
aktivitātes nepārklāsies, un tiks novērsts dubultā finansējuma risks.
Apliecinām, ka sadarbības partneri projekta ietvaros iegādātās
vērtības un izveidoto programmatūru izmantos tikai un vienīgi projektā
paredzētajiem mērķiem, savukārt Ventspils pilsētas pašvaldības iestāde
"Ventspils digitālais centrs", Kultūras informācijas sistēmu centrs un
VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" nodrošinās projektā
sasniedzamo rezultātu uzturēšanu un sistēmu tehnisko darbību. Ar
izveidotajām vērtībām netiks veikta saimnieciskā darbība. Projekta
ietvaros modernizētie tehnoloģiskie risinājumi nebūs tiešā veidā
pieejami komersantiem un investīciju projekta īstenošanas rezultātā
komersanti nevarēs gūt labumu vai priekšrocības attiecībā pret citiem
Eiropas Savienības komersantiem.
VRAA kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā
komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts deleģētas
funkcijas veikšanai |
Lietotie saīsinājumi:
IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz
divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta īstenošanas laikā. Šajā
sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav
jānorāda iznākumi – ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.
mērķa rādītāju sasniegšanā, ko norāda 5. punktā.
2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla
administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt, piemēram,
tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto, vērtība, piemēram, 10000, un
sasniegšanas laiks – 2026. gads.
3 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem,
kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt to
attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot to ar Finanšu ministriju.
4 Avansa maksājumi ir
attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes
institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu
kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.
5 Apmērs, ko nedrīkst
pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz
konkrēto pozīciju nav attiecināmi, tad norāda "n/a".
6 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta
2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts informācijas sistēmu attīstības
projektu uzraudzības kārtība" (tai skaitā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma
"Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes apraksts" 6.1. apakšpunktā.
7 Tai skaitā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā
VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts.
8 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns
tiek vienlaikus iesniegts ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta atlases
kārtu, par to pievieno norādi.
9 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī
finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.
2. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 6. jūlija
rīkojumam Nr. 423
Centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu
attīstības plāns
1. Centralizētā funkcija vai koplietošanas pakalpojums (turpmāk –
pakalpojums)
| Norāda pakalpojuma saturu atspoguļojošu nosaukumu un
īsu satura aprakstu, kas obligāti ietver pakalpojuma sniegšanas un
saņemšanas galvenos nosacījumus |
| Droša elektroniskā piegāde vienotās saziņas platformā,
kas nodrošina uzticamu un identificējamu privātpersonu un valsts iestāžu
savstarpēju saziņu 24/7 režīmā. Pamatojums –
https://likumi.lv/ta/id/283229-oficialas-elektroniskas-adreses-likums
https://likumi.lv/ta/id/293497-oficialo-elektronisko-adresu-informacijas-sistemas-noteikumi |
2. Pakalpojuma sniedzējs
| Institūcijas – centralizētās funkcijas
nodrošinātājas vai pakalpojuma sniedzējas nosaukums |
| Pakalpojuma pārzinis un turētājs ir Valsts reģionālās
attīstības aģentūra (turpmāk – VRAA) |
3. Pakalpojuma rādītāji (pakalpojuma līmeņa vienošanās līmeņi (SLA))
| Norāda pakalpojuma kvalitātes, apjoma un līmeņa
rādītāju īsus aprakstus un plānotās vērtības |
| E-adreses informācijas sistēmas (turpmāk – IS)
pakalpojums tiek nodrošināts katru dienu, 24 h diennaktī. Pakalpojuma
pieejamības rādītājs:
• darba dienās darba laikā no plkst. 8.30 līdz 17.00 – 99,0 % mēnesī
no paredzētā pakalpojuma sniegšanas laika;
• visā pārējā laikā – 97,0 % mēnesī no paredzētā pakalpojuma
sniegšanas laika.
Reakcijas laiki:
• pieteikuma apstrāde lietvedībā pēc sākotnējās saņemšanas iestādē un
pirms nodošanas ekspertam – 3 darba dienas;
• pieteikuma apstrādes uzsākšana pie eksperta pēc tā saņemšanas
lietvedībā – 1 darba diena;
• atbalsta sistēmas uzdevuma izpildes uzsākšana atbalsta sistēmā no
pieteikuma saņemšanas brīža darba laikā – 2 h;
• atbalsta sistēmas uzdevuma izpilde atbalsta sistēmā (ja nav
atliktais izpildes datums) – 14 darba dienas;
• atbildes sniegšana e-pasta konsultācijā – 48 h.
Oficiālās elektroniskās adreses (turpmāk – e-adrese) pakalpojums tiek
nodrošināts divdesmit četras stundas diennaktī 7 dienas nedēļā |
4. Pakalpojuma saņēmēju loks
| Raksturo pakalpojuma saņēmēju loku, pakalpojuma
izvēršanas gadījumā nodalot esošo, projekta rezultātā plānoto (obligāti)
un turpmākas attīstības perspektīvu |
| Pakalpojumu lieto privātpersonas un tiešās pārvaldes
iestādes, valsts institūcijas, kas nav padotas Ministru kabinetam,
atvasinātas publiskas personas un tās iestādes, tiesu iestādes,
prokuratūras, zvērināti tiesu izpildītāji un maksātnespējas procesa
administratori, kā arī privātpersonas, kurām deleģēts valsts pārvaldes
uzdevums. Pašlaik e-adrese ir pieslēgta 61 274 lietotājiem, bet plānots,
ka lietotāju skaits palielināsies līdz 223 560 pieslēgtiem lietotājiem |
5. Pakalpojuma sniegšanu nodrošinošais IKT risinājums
| Norāda IKT risinājumu (risinājumus), kas pēc būtības
nodrošina pakalpojumu sniegšanu un kuru darbināšana/uzturēšana veido
būtisku daļu no pakalpojumu sniegšanas izmaksām (mazāk nozīmīgus
atbalsta risinājumus nenorāda) Pakalpojumu sniegšanu veic:
• e-adreses sistēma, kura nodrošina integrācijas iespējas ar iestāžu
dokumentu vadības sistēmām un iestāžu biznesa sistēmām;
• portāls Latvija.lv, kas ar kvalificētiem personu elektroniskās
identifikācijas līdzekļiem nodrošina privātpersonu piekļuvi e-adresei;
• datu agregators (DAGR), kas nodrošina datus par fiziskām un
juridiskām personām Oficiālās elektroniskās adreses likuma un Ministru
kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumu Nr. 546 "Oficiālo
elektronisko adrešu informācijas sistēmas noteikumi" izpildei |
6. Pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas tiesiskais regulējums un pakalpojuma
ieviešanas stratēģija
| Norāda esošo un plānoto (projekta īstenošanas laikā)
tiesisko regulējumu. Izskaidro pakalpojumu ieviešanas un saņēmēju loka
izvēršanas stratēģiju, ja tā nav balstīta uz tiesiskā regulējuma
noteiktu obligātu centralizētās funkcijas vai pakalpojuma izmantošanu
|
| E-adreses darbību regulē Oficiālās elektroniskās
adreses likums
(https://likumi.lv/ta/id/283229-oficialas-elektroniskas-adreses-likums)
un Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumi Nr. 546
"Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmas noteikumi"
(https://likumi.lv/ta/id/293497-oficialo-elektronisko-adresu-informacijas-sistemas-noteikumi)
DAGR darbība nav nostiprināta normatīvajos aktos. Projekta ietvaros
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija to nodrošinās kā
DAGR projekta īstenotājs |
7. Pakalpojuma finansēšanas pieeja1
| Norāda, vai pakalpojuma sniegšanas finansēšanā ir
plānots iesaistīt arī pakalpojumu saņēmējus, piemēram, pārdalot no
pakalpojumu saņēmējiem vai ar tiešiem maksājumiem saņemot daļu no
pakalpojuma sniegšanai nepieciešamā finansējuma, vai arī pakalpojums
tiks finansēts no valsts budžeta pakalpojuma sniedzēja izdevumu
programmas. Īpaši norāda (un aizpilda 8. punktu), ja pakalpojumu
sniegšanu nevarēs nodrošināt atbilstoši esošajiem budžeta līdzekļiem
|
| Pakalpojumu plānots attīstīt un uzturēt no
Atveseļošanas un noturības mehānisma projekta un valsts budžeta
līdzekļiem.
Pakalpojuma uzturēšana tiek finansēta no valsts budžeta pakalpojuma
sniedzēja izdevumu programmas, jo, īstenojot ERAF līdzfinansētos
projektus "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju
arhitektūras pārvaldības sistēma" un "Pakalpojumu sniegšanas un
pārvaldības platforma", VRAA ir pieprasījis un saņēmis uzturēšanas
līdzekļus ERAF projektu īstenošanas normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā. Līdz šim e-adreses uzturēšanai tika piešķirti 189 034 euro
gadā:
- projekta Nr. 2.2.1.1/16/I/001 "Publiskās pārvaldes informācijas un
komunikāciju tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma" rezultātu
uzturēšanai tika piešķirti 182 450 euro gadā (preces un
pakalpojumi);
- projekta Nr. 2.2.1.1/17/I/015 "Pakalpojumu sniegšanas un
pārvaldības platforma" rezultātu uzturēšanai tika piešķirti 6 584 euro
gadā (preces un pakalpojumi).
Iesniedzot Ministru kabineta rīkojumu par projekta "Vienotā saziņas
platforma, dokumentu krātuve un dokumentu pārvaldības platformu
integrācija" īstenošanu, anotācijā ir iekļauti projekta rezultātu
uzturēšanas budžeta aprēķini, lai VRAA var uzturēt pakalpojuma
darbināšanai nepieciešamo jauno funkcionalitāti. Papildus jau
piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem pakalpojuma uzturēšanai tiek
pieprasīti līdzekļi 15 % apmērā no projektā radītās sistēmas jaunās
funkcionalitātes izstrādes izmaksām, kas ir ne vairāk kā 670 824 euro
gadā |
8. Pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai vai izvēršanai nepieciešamā papildu
valsts budžeta finansējuma apmērs un pamatojums, ņemot vērā arī ieguvumus un
izmaksas2
| Pamato papildu izmaksas, ņemot vērā ieguvumus.
Konkrēti norāda plānotos ieguvumus un ietaupījumus, kas var ietvert arī
pārvaldes darbinieku skaita samazinājumu, norādot ietaupījumu sadalījumu
pa institūcijām vai resoriem. Ja papildu izmaksas ir saskaņotas,
pieņemot saistīto tiesisko regulējumu, tad atsaucas ar atbilstošām
saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem.
Pamatojumam no izmaksu viedokļa norāda nepieciešamo papildu
finansējumu mēnesī, sadalot to pa būtiskām izmaksu pozīcijām un
pamatojot katru no tām |
| Pakalpojuma sniegšanas nodrošināšanai pēc projekta
beigām, ņemot vērā 7. punktā aprakstīto finansēšanas pieeju, ir
nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums risinājuma uzturēšanai
un darbināšanai.
Projekta īstenošanai nepieciešamie valsts budžeta līdzekļi tiks
pieprasīti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ņemot vērā projekta
pases 3.3. punktā norādītos plānotos ieguvumus un 7. punktā norādītos
plānotos ietaupījumus, kā arī ievērojot sistēmu uzturēšanas principus,
VRAA uzskata par lietderīgu paredzēt līdz 15 % no faktiskajām sistēmas
specializētās programmatūras izstrādes/pilnveides izmaksām. Finansējums
projekta ietvarā izstrādāto risinājumu uzturēšanai tiks pieprasīts
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pēc projekta beigām, kas kopā
nepārsniegs 670 824,00 euro gadā. |
Lietotie saīsinājumi:
SLA –pakalpojuma līmeņa vienošanās (angl. – Service Level Agreement)
IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
Piezīmes.
1. Saskaņā ar informatīvajā ziņojumā "Par valsts pārvaldes informācijas
un komunikācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu attīstības plānošanu un
finansēšanu" (pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2022. gada 7. jūnija sēdē
(prot. Nr. 30 29. §)) definētajām centralizēto funkciju un IKT koplietošanas
pakalpojumu finansēšanas pieejām.
2. Aizpilda, ja 7. punktā norādītā izvēlētā finansēšanas pieeja paredz, ka
pakalpojuma uzturēšanu pakalpojuma sniedzējs nevar nodrošināt atbilstoši
esošajiem budžeta līdzekļiem un ir nepieciešama finansējuma pārdale no
pakalpojuma izmantotājiem (citām valsts budžeta iestādēm) vai ir nepieciešams
papildu valsts budžeta finansējums, kas tiks pieprasīts normatīvajos aktos
noteiktajā kārtībā.
