Jūrmalas domes saistošie noteikumi Nr. 11

Jūrmalā 2023. gada 29. jūnijā (prot. Nr. 7, 34. p.)

Izdoti saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma
25. panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra
noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas
attīstības plānošanas dokumentiem" 91. punktu

1. Apstiprināt teritorijas starp 13. līniju, apbūves teritorijām Bulduru prospekta jūras pusē, Vienības prospektu un pludmali, Jūrmalā, lokālplānojuma daļu "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" un grafiskās daļas kartes "Teritorijas funkcionālais zonējums un sarkano līniju plāns" un "Savietotais inženiertīklu plāns un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi", kas ir saistošo noteikumu neatņemamas sastāvdaļas, pieejami valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_27736.

2. Ar šo saistošo noteikumu īstenošanas uzsākšanas brīdi atzīt par izpildītiem Jūrmalas pilsētas domes (turpmāk – Dome) 2012. gada 11. oktobra saistošo noteikumu Nr. 42 "Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu", kuros veikti grozījumi ar Domes 2016. gada 24. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 8 "Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" 21. punktu un 2451.1. apakšpunktu attiecībā uz teritoriju starp 13. līniju, apbūves teritorijām Bulduru prospekta jūras pusē, Vienības prospektu un pludmali, Jūrmalā, un atzīt par spēku zaudējušu grafiskās daļas kartes "Funkcionālais zonējums", "Apgrūtinājumi" un "Sarkano līniju plāns" daļās, kas noteiktas ar lokālplānojuma teritorijai starp 13. līniju, apbūves teritorijām Bulduru prospekta jūras pusē, Vienības prospektu un pludmali, Jūrmalā, grafiskās daļas kartēm "Teritorijas funkcionālais zonējums un sarkano līniju plāns" un "Savietotais inženiertīklu plāns un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi".

3. Papildināt ar Domes 2012. gada 11. oktobra saistošajiem noteikumiem Nr. 42 "Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" apstiprinātā Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumu, kurā veikti grozījumi ar Domes 2016. gada 24. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 8 "Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" ar lokālplānojuma grafiskās daļas kartēm "Teritorijas funkcionālais zonējums un sarkano līniju plāns" un "Savietotais inženiertīklu plāns un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" un Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem.

4. Teritorijas starp 13. līniju, apbūves teritorijām Bulduru prospekta jūras pusē, Vienības prospektu un pludmali, Jūrmalā, teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro ar Domes 2012. gada 11. oktobra saistošajiem noteikumiem Nr. 42 "Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" apstiprinātā Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma, kurā veikti grozījumi ar Domes 2016. gada 24. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 8 "Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" prasības tiktāl, ciktāl šie saistošie noteikumi nenosaka citādi.

Jūrmalas domes priekšsēdētāja R. Sproģe

Apstiprināts ar Jūrmalas domes 2023. gada 29. jūnija
saistošajiem noteikumiem Nr. 11
"Par lokālplānojuma teritorijai starp 13. līniju,
apbūves teritorijām Bulduru prospekta jūras pusē,
Vienības prospektu un pludmali, Jūrmalā, grafiskās daļas
teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000056357
Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV-2015
pasts@jurmala.lv http://www.jurmala.lv

Redakcija 1.1.

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

2.3. Zemes vienību veidošana

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

3.6. Aizsargjoslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk – šie noteikumi) darbības robežas atbilst zemes vienību ar kadastra Nr. 13000071608, 13000071002, 13000071003, 13000070068, 13000071004, 13000040069, 13000041009, 13000040068, 13000041001, 13000041018, 13000041008 13000040070, 13000041103, 13000041005, 13000040031, 13000041007 Jūrmalā robežām (turpmāk – lokālplānojuma teritorija).

2. Šo noteikumu darbības robežas ir noteiktas lokālplānojuma grafiskās daļas kartēs "Teritorijas funkcionālais zonējums un sarkano līniju plāns", "Zemes vienību robežu pārkārtošanas risinājuma priekšlikums", "Savietotais inženiertīklu plāns un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi", "Šķērsprofili" un "Dabas vērtības".

3. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma, kurš apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes 2012. gada 11. oktobra saistošajiem noteikumiem Nr. 42 "Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu", kurā veikti grozījumi ar Jūrmalas pilsētas domes 2016. gada 24. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 8 "Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasības tiktāl, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi.

4. Šajos noteikumos atļauto izmantošanas veidu aprakstam funkcionālajās zonās pievienoti izmantošanas veidu kodi atbilstoši Ministru kabineta noteikumos par vispārīgajiem teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumiem noteiktajiem teritorijas izmantošanas veidu kodiem.

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

5. Zemes vienības atļauts sadalīt atbilstoši šī lokālplānojuma grafiskās daļas kartei "Zemes vienību robežu pārkārtošanas risinājuma priekšlikums".

6. Piekļuvi lokālplānojuma teritorijai organizē no ielām, kas pieslēdzas lokālplānojuma teritorijai – Vienības prospekts, 8. līnija, 9. līnija, 10. līnija, 11. līnija, 12. līnija, 13. līnija, Ernesta Birznieka-Upīša iela.

7. Autotransporta piekļuvi teritorijai organizē no Vienības prospekta, 9. līnijas, 11. līnijas, 13. līnijas un Ernesta Birznieka-Upīša ielas.

8. Ar saistīto segumu veido šādas ielas un ceļus saskaņā ar grafiskās daļas karti "Zemes vienību robežu pārkārtošanas risinājuma priekšlikums": Nr. 18 un Nr. 19 visā garumā, Nr. 20 līdz projektētās zemes vienības Nr. 2 pludmalei tuvākajai robežai, Nr. 23, Nr. 25, Nr. 26, Nr. 27 un Nr. 30.

9. Vienības prospektu, 9. līniju un 13. līniju lokālplānojuma teritorijā veido kā kopīgu ielas telpu gājējiem, velosipēdistiem un autotransportam, atbilstoši principiālajam šķērsprofilam, kas attēlots grafiskās daļas kartē "Šķērsprofili".

10. Operatīvā transporta kustība tiek nodrošināta pa Vienības prospektu, 9. līniju, 11. līniju, 13. līniju un transporta infrastruktūras teritoriju, kas grafiskās daļas kartē "Zemes vienību robežu pārkārtošanas risinājuma priekšlikums" izdalīta ar numuriem Nr. 19, Nr. 23, Nr. 26, Nr. 27, Nr. 4 un Nr. 5.

11. Ielu, ceļu un ēku būvprojektu izstrādē izmanto universālā dizaina principus vides pieejamības nodrošināšanai, tostarp, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām nodrošinot piekļūšanu būvēm un izkļūšanu no tām, pārvietošanās ērtību ārtelpā un ēkās.

12. Zemes vienību Nr. 18 un Nr. 26 noslēgumos paredz piekļuves iespējas pludmalei cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

13. Operatīvā transporta kustības nodrošināšanai izbūvē saistītā seguma ceļu ne šaurāku kā 3,5 m, nodrošinot tā piemērotību operatīvā transporta kustībai. Risinājumu precizē būvprojektā.

14. Grants seguma ceļu ieteicamais platums 3 m, izvērtējot vietas dabiskos apstākļus (koku izvietojumu, reljefu un citus) un apmeklētāju plūsmas un pieaicinot normatīvajos aktos noteiktā kārtībā reģistrētu piejūras un iekšzemes kāpu biotopu jomā sertificētu sugu un biotopu ekspertu.

15. Koka laipu ieteicamais platums ir 2 m, to precizē būvprojektā, izvērtējot vietas dabiskos apstākļus (koku izvietojumu, reljefu un citus) un apmeklētāju plūsmas un pieaicinot normatīvajos aktos noteiktā kārtībā reģistrētu piejūras un iekšzemes kāpu biotopu jomā sertificētu sugu un biotopu ekspertu.

16. Pirms būvdarbu uzsākšanas teritorijā veic teritorijas inženiertehniskās sagatavošanas darbus atbilstoši būvprojekta risinājumiem.

17. Lokālplānojuma teritorijā nodrošina elektroapgādi, tostarp ārējo apgaismojumu, centralizēto ūdensapgādi, centralizēto sadzīves kanalizāciju un gāzes apgādi atbilstoši paredzētajai apbūvei un teritorijas izmantošanai.

18. Inženierkomunikāciju izbūves risinājumu un izvietojumu precizē būvprojektā, atbilstoši principiālajiem risinājumiem, kas noteikti grafiskās daļas kartē "Savietotais inženiertīklu plāns un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi".

19. Būvju atjaunošanu zemes vienībās Nr. 2 un Nr. 9 (saskaņā ar grafiskās daļas karti "Zemes vienību robežu pārkārtošanas risinājuma priekšlikums") atļauts uzsākt pēc būvei nepieciešamo ūdensapgādes, sadzīves kanalizācijas un elektroapgādes tīklu izbūves vai līdztekus to būvniecībai.

20. Saistītā seguma ierīkošanu transporta infrastruktūras teritorijās atļauts veikt pēc visu plānoto inženierkomunikāciju ierīkošanas.

21. Koku sakņu kritiskajā zonā (koka stumbra diametrs x 5) un minimālajā sakņu aizsardzības zonā (koka stumbra diametrs x 10) inženierkomunikācijas izbūvē izmantojot caurdures metodi, ievietojot inženierkomunikācijas aizsargcaurulēs.

22. Inženierkomunikāciju ierīkošanai ieteicams izmantot caurdures metodi, savienojumu vietas paredzot vietās ar mazāk izteiktu reljefu, kur augāju veido dabiskiem biotopiem neraksturīgas augu sugas vai augājs nav izveidojies. Ja caurdures metode nav piemērojama, pieļaujama komunikāciju ieguldīšana tranšejās. Tranšejas aizber ar izrakto grunti. Nav pieļaujama melnzemes uzbēršana un zālienu piesēja.

23. Pirms būvdarbu uzsākšanas teritorijā veic teritorijas inženiertehniskās sagatavošanas darbus atbilstoši būvprojekta risinājumiem. Inženiertehnisko teritorijas sagatavošanu lokālplānojuma teritorijā atļauts realizēt pa kārtām tādā apjomā, kas nodrošina konkrētās būves būvniecības iespējas.

24. Veicot būvdarbus, maksimāli saglabā reljefu un biotopam raksturīgo augsnes virskārtu. Būvdarbus un teritorijas labiekārtošanas darbus veic laika posmā no 15. jūlija līdz 1. martam.

25. Veicot būvdarbus, kravu transportēšanu un citus darbus, darba veicējs nodrošina saglabājamo koku stumbru, sakņu un vainagu aizsardzību.

26. Apbūves tehnisko rādītāju aprēķinam piemēro Jūrmalas pilsētas domes 2012. gada 11. oktobra saistošo noteikumu Nr. 42 "Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu", kuros veikti grozījumi ar Jūrmalas pilsētas domes 2016. gada 24. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 8 "Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasības tiktāl, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi.

27. Atmežošanai paredzamās platības precizē, izstrādājot būvprojektu.

28. Lokālplānojuma teritorijā aizliegts paredzēt pagrabstāvu būvniecību, izņemot zemes vienību Nr. 2 un Nr. 9 izvietoto degradēto ēku vietās, esošajā apjomā saskaņā ar ēku inventarizācijas lietām.

29. Izstrādājot labiekārtojuma risinājumus, ņem vērā grafiskās daļas kartē "Dabas vērtības" noteiktos īpaši vērtīgos kokus: aizsargājamos kokus (Nr. 75173, 75192, 75197, 75405, 75775), potenciālos aizsargājamos kokus (dižkokus) (Nr. 75158, 75162, 75174, 75182, 75186, 75188, 75194, 75199, 75200, 75564, 75574, 75776), ekoloģiski vērtīgos kokus (Nr. 75158 un 75162), ainaviski vērtīgos kokus (Nr. 75183 un 75186), kā arī citus konkrētam biotopam atbilstošos augtspējīgos kokus – priedes.

30. Teritorijas labiekārtojuma risinājumus izstrādā atbilstoši universālā dizaina principiem, ņemot vērā visu iespējamo lietotāju vajadzības. Vides pieejamību teritorijā un būvēs nodrošina saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

31. Gājēju celiņiem izmanto dabas vides kontekstam atbilstošu saistīto vai nesaistīto seguma materiālu.

32. Lokālplānojuma teritorijā paredz estētiski kvalitatīvu funkcionāli nepieciešamo labiekārtojumu (dekoratīvo un funkcionālo apgaismojumu, solus, atkritumu urnas un konteinerus, velonovietnes, bērnu rotaļu aprīkojumu, sporta aprīkojumu, norobežojošus stabus, informācijas stendus, āra dušas, u.tml.) ar izvietojumu, kas pamatots lokālplānojumā ietvertajās "Labiekārtojuma un būvju dizaina risinājumu vadlīnijās".

33. Ārējā apgaismojumā paredz apgaismojuma energoefektīvus LED gaismekļus.

34. Kāpu zonas erozijas novēršanai lokālplānojuma teritorijā atļauts veikt kāpu stiprināšanu atbilstoši ģeoloģijas jomas eksperta rekomendācijām un piesaistot sertificētu sugu un biotopu ekspertu.

Nenosaka

35. Aizsargjoslas lokālplānojuma teritorijā ir noteiktas saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un citu normatīvo aktu prasībām, atbilstoši grafiskās daļas kartē "Savietotais inženiertīklu plāns un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" attēlotajam:

35.1. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija (7311010100);

35.2. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča jūras vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (pludmales) teritorija (7311010200);

35.3. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija (7311010300);

35.4. būvniecības ierobežojumu teritorija, kas noteikta teritorijas attīstības plānošanas dokumentā (Rīgas līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslas daļu bez apbūves) (7313090100);

35.5. aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli pilsētās (7314020102);

35.6. aizsargājama koka (dižkoka) teritorija (7313080300);

35.7. ekspluatācijas aizsargjoslas:

35.7.1. teritorija gar ielu vai ceļu – sarkanā līnija (7312030100);

35.7.2. aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu (7312010101);

35.7.3. aizsargjoslas teritorija gar kanalizācijas spiedvadu (7312010201);

35.7.4. aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu (7312010300);

35.7.5. aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju (7312040100);

35.7.6. aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju (7312050201) un ap elektrisko tīklu gaisvadu līniju pilsētās un ciemos ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem (7312050601);

35.7.7. aizsargjoslas teritorija gar gāzesvadu ar spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem (7312080101).

36. Jaunbūvējamo, pārbūvējamo un esošo inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas nosaka, atbilstoši inženiertīklu faktiskajam izvietojumam, saskaņā ar tehnisko projektu un izpilduzmērījumiem.

37. Esošo ekspluatācijas aizsargjoslu aprobežojumi zaudē spēku līdz ar to demontāžu.

38. Prasības potenciāli aizsargājamo koku (dižkoku), kas attēloti grafiskās daļas kartē "Dabas vērtības" (Nr. 75158, 75162, 75174, 75182, 75186, 75188, 75194, 75199, 75200, 75564, 75574, 75776), aizsardzībai:

38.1. potenciāli aizsargājama koka (dižkoka) teritorijā aizliegts veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt koka augšanu un dabisko attīstību, mainīt vides apstākļus – ūdens režīmu un koka barošanās režīmu. Potenciāli aizsargājama koka (dižkoka) teritorijā ir pieļaujama infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūve vai atjaunošana;

38.2. ja potenciāli aizsargājamo koku (dižkoku) nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, atļauta to izciršana kopšanas vai citā cirtē aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām);

38.3. potenciāli aizsargājamā koka (dižkoka) nociršana (novākšana) pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju.

39. Prasības koku aizsardzībai lokālplānojuma teritorijā:

39.1. veicot būvniecības darbus, kritiskajā (koka stumbra diametrs x 5) un minimālajā (koka stumbra diametrs x 10) sakņu aizsardzības zonā:

39.1.1. aizliegta augsnes (grunts) uzbēršana vairāk kā 5 cm vai 15 cm rupju šķembu maisījumu tieši uz zemes virskārtas (izņemot kokus, kuriem aizsardzības zonā ir esoša ceļa infrastruktūra). Reljefa pacelšanas nepieciešamības gadījumā, kas ir vairāk par 5 cm, koka sakņu sistēmu nodrošina ar papildus aerāciju un izlīdzinātu slodzi. Aizliegts apbērt koka sakņu kaklu;

39.1.2. aizliegta augsnes sablīvēšana (izņemot kokus, kuru aizsardzības zonā ir esoša ceļa infrastruktūra);

39.1.3. aizliegta īslaicīga vai ilglaicīga kravu, būvmateriālu nokraušana vai tehnikas, pagaidu būvju novietošana;

39.1.4. aizliegta ķīmiski vai bioloģiski aktīvu šķīdumu izliešana, izņemot gadījumus, kad tas tiek veikts koka stāvokļa uzlabošanai, atbilstoši sertificēta arborista rekomendācijām vai koku aizsardzības plānam (ieskaitot arī optimālo sakņu aizsardzības zonu (koka stumbra diametrs x 20));

39.1.5. nav pieļaujama augsnes pārmitrināšana/izskalošana, ugunskuru kurināšana un citas darbības, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt koka stāvokli, augtspējas samazinājumu (ieskaitot arī optimālo sakņu aizsardzības zonu).

39.2. būvniecības teritorijā un tiešā tās tuvumā veic pasākumus koku stumbru aizsardzībai, izmantojot individuālos koku aizsardzības vairogus vai pagaidu koka žogus. Darba organizēšanas plānā detalizēti parāda pagaidu koka žoga uzstādīšanas robežas:

39.2.1. pirms būvniecības darbu uzsākšanas ap koku stumbriem veic īpašu individuālo koku aizsardzības vairogu montāžu 3–4 metru augstumā. Izvietojot vairogus, vispirms ap koku spirālveidā apliek gofrēto drenāžas cauruli (diametrs 60–80 mm), pēc tam koka stumbru pa perimetru nosedz ar dēļiem un abas kārtas vismaz 2 vietās savelk ar stiepli vai citu stiprinājumu;

39.2.2. uzsākot būvniecību pie koka, norobežo vismaz kritisko koka sakņu aizsardzības zonu ar 2 m augstu blīvu pagaidu koka žogu. Žoga demontēšanu veic tad, kad labiekārtošanas darbi ir pabeigti. Nožogotajās teritorijās aizliegtas darbības, kas varētu kaitēt koka saknēm un stumbram.

39.3. rakšanas darbus koku minimālajā sakņu aizsardzības zonā veic ar rokām, izmantojot parasto lāpstu vai gaisa lāpstu, pēc iespējas vairāk saglabājot visas koka saknes. Sakni, kuru nav iespējams saglabāt, nozāģē vai apgriež. Aizliegts saknes raut, plēst vai citādi mehāniski bojāt.

39.4. visus darbus koku tuvumā (rakšanas darbus jebkurā no koku sakņu aizsardzības zonām, koku sakņu sagatavošanu un koku laistīšanas sistēmas izveidi, kā arī koku vainaga kopšanu, zaru liekšanu) veic sertificēts arborists – kokkopis. Būvdarbu laikā nodrošina koku aizsardzības pasākumu uzraudzību.

40. Prasības biotopa "(2130) Ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas" teritorijas, kas attēlota grafiskās daļas kartē "Dabas vērtības", aizsardzībai:

40.1. biotopa teritorijā neierīko jaunas un nepaplašina esošās takas un celiņus;

40.2. aizliegts izcirst biotopam raksturīgos kokus un krūmus biotopa teritorijā;

40.3. pieļaujama kārklu apgriešana;

40.4. biotopa platībā saglabā dabisko zemsedzi, aizliegts ierīkot zālienu un apstādījumus.

41. Prasības biotopa "(2180) Mežainas piejūras kāpas" teritorijas, kas attēlota grafiskās daļas kartē "Dabas vērtības", aizsardzībai:

41.1. ārpus apbūves platībām maksimāli saglabā dabisko reljefu, zemsedzi un koku stāvu;

41.2. gājēju celiņu segumu veido no dabiskai videi piemērotiem materiāliem (atsijām, grants, koka);

41.3. biotopa teritorijā aizliegta zālāju vai apstādījumu ierīkošana;

41.4. biotopa kopšanai veic regulāra krūmu stāva retināšanu, prioritāri izcērtot invazīvās krūmus sugas – vārpaino korinti un spožo klinteni, kā arī ekspansīvo koku sugu – parasto kļavu, pēc tam izcērtot vai retinot krūmu stāvā blīvi augošu lapu koku un krūmu audzes;

41.5. veidojami dažāda izmēra atklātas augsnes laukumi līdz 25 m² platībā, līdzenajās vai viegli viļņainajās platībās, kurās izveidojies blīvs graudzāļu apaugums. Laukumu izveides laikā novācama auglīgā augsnes virskārta, atsedzot minerālaugsni;

41.6. biotopa kopšanai veicama zemsedzes pļaušana vietās, kur dominē priežu mežam neraksturīgas augu sugas.

42. Teritorijā ir saglabājamas dabiskiem meža biotopiem raksturīgas struktūras – veci koki, sausokņi, kritalas. Koku ciršana pieļaujama tikai gadījumā, ja tie apdraud cilvēku drošību.

43. Lai veicinātu bioloģisko daudzveidību, (bīstamo) koka stumbrus nozāģē līdz aptuveni 6–7 m augstumam. Ja koki atrodas gājēju celiņu, sporta laukuma vai atpūtas vietas tuvumā, tad kokus zāģē līdz aptuveni 3–4 m augstumam.

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

44. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu lidostu un ostu uzņēmumu darbību un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

45. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

46. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): Būves, ko veido ielas, ceļi, laukumi.

47. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Būves, ko veido transportlīdzekļu novietnes, velonovietnes.

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

48. Dabas un apstādījumu teritorija (DA8) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

49. Labiekārtota ārtelpa (24001): ko veido labiekārtota ārtelpa, izņemot kapsētas un dzīvnieku kapsētas.

50. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

51. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, ar pludmales apkalpi saistīti pakalpojumu objekti.

52. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido atpūtas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

53. Kultūras iestāžu apbūve (12004): Apbūve, ko veido izklaides un atpūtas iestādes, apjumtas vasaras atpūtas būves un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra

54. Sporta būvju apbūve (12005): Apbūve, ko veido sporta un atpūtas būves ar tām nepieciešamo labiekārtojumu.

56. Maksimālais zemes vienībā paredzamo ēku apbūves laukums 110 m².

57. Dabas un apstādījumu teritorija (DA9) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

58. Labiekārtota ārtelpa (24001): ko veido labiekārtota ārtelpa, izņemot kapsētas un dzīvnieku kapsētas.

59. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

Nenosaka

Nenosaka

60. Atļautais labiekārtojums: gājēju un velosipēdistu celiņi, laipas, kāpnes, tiltiņi un takas, soli, galdi, atkritumu urnas, norādes, informācijas zīmes un stendi, lapenes, nojumes, terases, piebrauktuves, vieglas konstrukcijas būves brīvdabas sporta spēlēm un kultūras un izklaides pasākumiem, pludmales sporta spēļu un rotaļu konstrukcijas.

61. Labiekārtojuma izvietojuma zonas noteiktas "Labiekārtojuma un būvju dizaina risinājumu vadlīnijās". Labiekārtojuma izvietošanai piemērotāko vietu izvēlas konsultējoties ar normatīvajos aktos noteiktā kārtībā reģistrētu piejūras un iekšzemes kāpu biotopu jomā sertificētu sugu un biotopu ekspertu.

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

62. Lokālplānojumā esošajiem ceļiem, kas atrodas zemes vienībās Nr. 20, Nr. 22, Nr. 23, Nr. 26, jāveic precīzā uzmērīšana un jāprecizē veiktās mežu zemju inventarizācijas.

63. Lokālplānojuma īstenošanu veic, izstrādājot būvprojektus un veicot būvniecību, atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām un risinājumiem.

64. Lokālplānojuma teritorijā nav nepieciešams izstrādāt atsevišķu teritoriju detālplānojumus.

65. Lokālplānojums nenosaka teritorijas izbūves kārtas. Ēku un būvju būvniecību īsteno būvprojektā noteiktā secībā.

66. Lokālplānojuma teritorijā pirms būvdarbu uzsākšanas, veic teritorijas inženiertehniskās sagatavošanas darbus, atbilstoši būvprojekta risinājumiem, tostarp, esošo nepieciešamo infrastruktūras objektu un būvju demontāžu. Ēku būvdarbus atļauts uzsākt pēc teritorijas inženiertehniskās sagatavošanas darbu veikšanas, nepieciešamās infrastruktūras un inženierkomunikāciju izbūves.

67. Lokālplānojuma teritorijā inženiertīklu izbūves secību precizē būvprojektēšanas stadijā.

Nenosaka