• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.03.1995., Nr. 43 https://www.vestnesis.lv/ta/id/34368

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Jauna Eiropas braucienu iespēja

Vēl šajā numurā

21.03.1995., Nr. 43

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Likumprojekts

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāts

un 1995.gada 17.martā iesniegts Saeimas izskatīšanai

Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu

 

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir panākt, lai valsts un pašvaldību finansu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, kā arī ierobežot valsts amatpersonu korupciju.

2.pants. Pienākums likumīgi rīkoties ar valsts un pašvaldību finansu līdzekļiem un mantu

Jebkurai rīcībai ar valsts un pašvaldību finansu līdzekļiem un mantu ir jābūt likumīgai, tas ir, tos drīkst izlietot tikai likumos, ministru kabineta noteikumos, nolikumos un citos normatīvajos aktos, kā arī pašvaldību domju (padomju) pieņemtajos saistošajos noteikumos un citos pašvaldību domju (padomju) pieņemtajos normatīvajos aktos noteiktajiem mērķiem un paredzētajā kārtībā.

3.pants. Pienākums lietderīgi rīkoties ar valsts un pašvaldību finansu līdzekļiem un mantu

Pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības kapitāla daļas atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, jārīkojas ar finansu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir:

1) rīcībai jābūt tādai, lai normatīvajos aktos noteikto mērķi sasniegtu ar mazāko finansu līdzekļu un mantas izlietojumu un ieguvums no šīs rīcības būtu lielāks par izdevumiem;

2) manta atsavināma un nododama lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu;

3) manta iegūstama īpašumā vai lietošanā par iespējami zemāku cenu.

4.pants. Aizliegums piešķirt kredītus un izsniegt aizdevumus

(1) Pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības kapitāla daļas atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, izņemot šā panta otrajā un trešajā daļā paredzētos gadījumus, ir aizliegts piešķirt kredītus, izsniegt jebkāda veida aizdevumus vai dot garantijas.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz likumā noteiktajā kārtībā izveidotām valsts vai pašvaldību kredītiestādēm.

(3) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad pašvaldību domes (padomes) dod garantijas likumā noteiktajā kārtībā.

5.pants. Aizliegums nodot valsts un pašvaldību mantu bezatlīdzības lietošanā

(1) Pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības kapitāla daļas atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, aizliegts valsts vai pašvaldības mantu nodot citām personām bezatlīdzības lietošanā.

(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad:

1) valsts mantu nodod pašvaldībai lietošanā;

2) valsts mantu valsts iestāde nodod citai valsts iestādei lietošanā;

3) pašvaldības mantu pašvaldības iestāde nodod citai pašvaldības iestādei lietošanā;

4) citos likumos vai Ministru kabineta noteikumos ir atļauts valsts vai pašvaldību mantu nodot bezatlīdzības lietošanā.

6.pants. Aizliegums valsts un pašvaldību mantu nodot lietošanā, izmantojot trešo personu starpniecību

Pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības kapitāla daļas atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, aizliegts, izmantojot trešo personu starpniecību, nodot valsts vai pašvaldības mantu lietošanā citām pašvaldībām, valsts vai pašvaldību iestādēm un uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības kapitāla daļas atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus. Nodot valsts vai pašvaldības mantu lietošanā citām personām tās nomnieks drīkst tikai tad, ja viņš nomas tiesības ir ieguvis publiskā izsolē.

7.pants. Aizliegums atsavināt valsts un pašvaldību mantu par pazeminātu cenu

(1) Pašvaldībam, valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības kapitāla daļas atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, aizliegts atsavināt valsts vai pašvaldības mantu par acīm redzami pezeminātu cenu.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad:

1) valsts vai pašvaldības mantu atsavina publiskā izsolē;

2) valsts mantu atsavina pašvaldībai;

3) valsts mantu valsts iestāde atsavina citai valsts iestādei;

4) pašvaldības mantu tās iestāde atsavina citai attiecīgās pašvaldības iestādei;

5) citos likumos vai Ministru kabineta noteikumos ir atļauts valsts vai pašvaldību mantu atsavināt par acīm redzami pazeminātu cenu.

8.pants. Ierobežojumi ieķīlāt valsts un pašvaldību mantu

(1) Aizliegts ieķīlāt valsts iestāžu valdījumā esošu mantu.

(2) Valsts uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību, kurā valsts kapitāla daļa pārsniedz 50 procentus vai arī valsts un pašvaldības kapitāla daļu kopsumma pārsniedz 50 procentus, atļauts ieķīlāt tikai ar finansu ministra atļauju.

(3) Pašvaldībām atļauts ieķīlāt tikai to īpašumu, kurš nav nepieciešams pašvaldības pastāvīgo funkciju realizēšanai vai kura ieķīlāšana nav aizliegta ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem.

(4) Pašvaldību īpašumu drīkst ieķīlāt tikai ar attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmumu.

9.pants. Ierobežojumi dāvināt (ziedot) finansu līdzekļus un mantu

(1) Valsts un pašvaldību iestādēm ir aizliegts dāvināt (ziedot) finansu līdzekļus un mantu.

(2) Valsts un pašvaldību uzņēmumi, kā arī uzņēmējsabiedrības, kurās valsts vai pašvaldības kapitāla daļas atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, šā likuma 4.pantā noteiktajā kārtībā finansu līdzekļus vai mantu var dāvināt (ziedot) tikai kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības vai veselības aizsardzības veicināšanai. Dāvināt (ziedot) ir atļauts tikai tad, ja dāvināšanas (ziedošanas) brīdī attiecīgais uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība ir samaksājusi valstij vai pašvaldībai visus nodokļus un darbiniekiem izmaksājusi algas vai arī pret to tiesvedībā nav prasības par parāda piedziņu.

(3) Dāvinājums (ziedojums) šā likuma izpratnē ir finansu līdzekļu vai mantas bezatlīdzības nodošana citu fizisko vai juridisko personu īpašumā.

10.pants. Dāvināšanas (ziedošanas) noteikumi

(1) Ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa nepārsniedz 500 latu, lēmumu par tā piešķiršanu var pieņemt attiecīgā valsts vai pašvaldības uzņēmuma vadītājs vai uzņēmējsabiedrības koleģiālās lēmējinstitūcijas vadītājs.

(2) Ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa pārsniedz 500 latu, to drīkst piešķirt tikai ar:

1) finansu ministra atļauju, ja dāvinājumu (ziedojumu) vēlas piešķirt valsts uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, kurā valsts kapitāla daļa pārsniedz 50 procentus;

2) attiecīgās pašvaldības domes (padomes) atļauju, ja dāvinājumu (ziedojumu) vēlas piešķirt pašvaldības uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, kurā attiecīgās pašvaldības kapitāla daļa pārsniedz 50 procentus.

11.pants. Dāvinājuma (ziedojuma) līgums

(1) Ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa pārsniedz 500 latu, dāvināt (ziedot) drīkst tikai, noslēdzot ar dāvinājuma (ziedojuma) saņēmēju rakstveida līgumu, kurā jāparedz dāvinājuma (ziedojuma) mērķis un dāvinātāja (ziedotāja) tiesības piedzīt no dāvinājuma (ziedojuma) saņēmēja finansu līdzekļus gadījumā, ja dāvinājums (ziedojums) netiek izmantots līgumā paredzētajiem mērķiem vai ir pieļauti citi līguma noteikumu pārkāpumi.

(2) Dāvinājuma (ziedojuma) līgums tiek slēgts, pamatojoties uz Ministru kabineta apstiprinātu tipveida līgumu.

(3) Noraksts no dāvinājuma (ziedojuma) līguma, ko noslēdzis valsts uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, kurā ir valsts kapitāls, 10 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas nosūtāms Valsts kontrolei.

(4) Noraksts no dāvinājuma (ziedojuma) līguma, ko noslēdzis pašvaldības uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, kurā ir attiecīgās pašvaldības kapitāls, 10 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas nosūtāms attiecīgās pašvaldības revīzijas komisijai.

12.pants. Ziedoto finansu līdzekļu un dāvinātās mantas izlietošanas kontrole

(1) Valsts kontrolei ir tiesības pārbaudīt, kā fiziskās un juridiskās personas ir izlietojušas finansu līdzekļus vai mantu, ko tām ziedojuši (dāvinājuši) valsts uzņēmumi, kā arī uzņēmējsabiedrības, kurās ir valsts kapitāla daļa.

(2) Attiecīgās pašvaldības domes (padomes) revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt, kā fiziskās un juridiskās personas ir izlietojušas finansu līdzekļus vai mantu, ko tām ziedojuši (dāvinājuši) attiecīgās pašavldības uzņēmumi, kā arī uzņēmējsabiedrības, kurās ir attiecīgās pašvaldības kapitāla daļa.

13.pants. Dāvinājuma (ziedojuma) piešķiršanas publiskums

Ar valsts vai pašvaldību institūciju noslēgtajiem dāvinājuma (ziedojuma) līgumiem, kā arī ar informāciju par dāvinājumiem (ziedojumiem), kas izdarīti šā likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā, ir tiesības iepazīties jebkuram Latvijas iedzīvotājam un masu informācijas līdzekļa žurnālistam.

14.pants. Atbildība par šā likuma noteikumu izpildi

Par šā likuma 2. — 11.panta noteikumu izpildi atbild attiecīgās valsts, pašvaldības iestādes vai uzņēmuma vadītājs vai arī uzņēmējsabiedrības koleģiālās lēmējinstitūcijas vadītājs.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!