Mūsu attiecības attīstās sekmīgi

Vakar, 21.martā, Saeimas namā Valsts prezidentam Guntim Ulmanim savu akreditācijas rakstu iesniedza Norvēģijas Karalistes jaunais vēstnieks Latvijā Knuts Torsens.

Viņa ekselence Knuts Torsens, Norvēģijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā, dzimis 1938. gada 26.oktobrī. Vispirms viņš 21 gada vecumā ieguva militāro izglītību, bet 1966. gadā sāka strādāt ārlietu dienestā. Pēc trim gadiem Knuts Torsens ieguva zinātnisko grādu politikas zinātnēs un 1970. gadā tika norīkots par atašeju Norvēģijas vēstniecībā Bonnā (VFR). No 1972. gada Knuts Torosens vienu gadu strādāja par pirmo sekretāru Norvēģijas Ārlietu ministrijā, pēc tam tika norīkots par Eiropas Padomes pastāvīgo pārstāvi. No 1977. līdz 1980. gadam Knuts Torsens bija Norvēģijas pastāvīgās misijas Ženēvā pirmais sekretārs, bet pēc tam piecus gadus strādāja Norvēģijā Ārlietu ministrijā par padomnieku un nodaļas vadītāju, pēc tam par Attīstības ministrijas nodaļas vadītāju. No 1987. gada Knuts Torosens divus gadus strādāja EDSA īpašajā misijā Vīnē, bet no 1989. gada — Ārlietu ministrijas politiskā departamenta īpašajā misijā. No 1990. gada Knuts Torsens bija Ārlietu ministrijas politiskā departamenta nodaļas vadītājs, bet no 1992. gada — Norvēģijas Karalistes vēstnieks Lagosā, Nigērijā.

Tūlīt pēc akreditācijas raksta iesniegšanas un sarunas ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani Knuts Torsens sniedza pirmo īso interviju "Latvijas Vēstnesim".

— Kādi būs jūsu pirmie soļi jaunajā amatā?

— Es tikai pāris dienas kā esmu ieradies Rīgā, un man ar sievu vispirms ir jānokārto savi praktiskie sadzīves jautājumi. Taču domāju, ka jau samērā drīz ķeršos pie dažādu praktisko darba jautājumu kārtošanas. Viena no jomām, kurā es ceru ļoti aktīvi darboties, ir sadarbība tirdzniecības jomā. Tas ir arī viens no pašiem pirmajiem jautājumiem, ko es gribu Latvijā pārrunāt.

— Kādus jautājumus jūs tikko pārrunājāt ar Latvijas Valsts prezidentu?

— Protams, šī bija pati pirmā mūsu saruna, tradicionālā saruna pēc akreditācijas raksta iesniegšanas. Taču arī šī saruna, kā jau jūs to varējāt pamanīt, bija visai gara. Vispirms mēs atzīmējām ļoti pozitīvā abu mūsu valstu attiecības, kas aizsākās 1991. gadā. Kā zināms, Norvēģija bija viena no pirmajām valstīm, kas izveidoja Rīgā savu vēstniecību. Tas bija ļoti nozīmīgs solis abu mūsu valstu attiecībās. Kopš tā laika mūsu sadarbība ir attīstījusies visnotaļ pozitīvi. Domāju, ka šī attīstība turpināsies un mūsu sadarbība padziļināsies arī turpmākajā laikā kā politiskās, tā arī ekonomiskās un kultūras sadarbības ziņā.

Manuprāt, tās būs trīs galvenās sfēras, kurās koncentrēšu uzmanību mūsu sadarbības padziļināšanai. Protams, mēs apspriedām arī integrācijas procesu Eiropas struktūrās, kā arī sadarbību starp Ziemeļu valstīm un trim Baltijas valstīm. Tas ir ļoti svarīgs mūsu ārpolitikas aspekts. Īpaši Norvēģijai, kas nav Eiropas Savienības locekle.

Es jūsu Valsts prezidentam teicu, ka Norvēģijas un Latvijas tautas ir ļoti tuvas — gan ģeogrāfiski, gan vispār tradicionāli. Atcerieties, jau senos laikos uz šejieni kuģoja vikingi. Iespējams, ka tas būtu jāvērtē kā negatīvs fakts (smejas), taču tā nu tas bija: mūsu senči uz šejieni kuģoja jau pirms tūkstoš gadiem. Tādējādi mūsu kontakti ir patiešām tradicionāli un pietiekami cieši.

— Paldies, Jūsu ekselence, par interviju! Vēlreiz novēlu sekmes jūsu atbildīgajā darbā!

— Paldies par labajiem vēlējumiem!

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"