Skatiens uz iepriekšējo nedēļu

Ministru prezidents Māris Gailis — Latvijas valsts radiofonā vakarrīt, 21. martā

Labrīt, godājamie radioklausītāji!

Šodien es gribētu runāt par tematu, kas tiek apspriests laikrakstu pirmajās lappusēs, proti, par valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" padomes nomaiņu un par darba līguma laušanu ar uzņēmuma vadītāju. Jāsaka tas, ka viedokļi šajā jautājumā ir atšķirīgi. Tas ir saprotami, ja šo jautājumu aplūko no dažādiem skatu punktiem. Pirmais ir skatījums no valsts interešu puses. Tas ietver visas mūsu sabiedrības interešu kopumu un arī valdības atbildību. Otrais skatījums ir vērtējums no uzņēmuma iekšpuses, kuru pārstāv daļa uzņēmuma darbinieku.

Kā premjers es runāšu tikai par valsts interešu ievērošanu, kuras šajā gadījumā ir un būs prioritāras. Valdība uzsāka savu darbu ar apņemšanos vērsties pret interešu konflikta situācijām, korupciju, ar to apņemoties sakārtot ekonomiskās un saimnieciskās attiecības. Energosektors tieši vai netieši ietekmē visu Latvijas tautsaimniecību. Tāpēc šajā nozarē atklātībai un attiecību kultūrai, to sakārtošanai ir vislielākā nozīme.

Jāpiebilst, ka valsts intereses un atklātība netika pilnā mērā ievērotas, gan gatavojot "Latvenergo" privatizācijas plānu, gan izvērtējot Valsts kontroles priekšlikumus "Latvenergo" darbības uzlabošanai. Valsts intereses netika ņemtas vērā, arī iezīmējot uzņēmuma nākotnes plānus. Tā, piemēram, mūsdienu pasaulē vairāk domā un runā par ieguldījumiem enerģijas resursu taupīšanā, lai nebūtu jābūvē jaunas spēkstacijas. Tas tiek darīts, piedāvājot dažādus enerģijas resursu taupības pasākumus.

Arī sadarbība Baltijas reģiona ietvaros piedāvā mums šādas iespējas. Taču "Latvenergo" attīstības plānos dominēja jaunu spēkstaciju celtniecība. Bet tas nozīmē, ka visi ieguldījumi agri vai vēlu atspoguļosies enerģijas cenās, kuras tiktu paceltas nesamērīgi augstu. Manuprāt, "Latvenergo" attīstības plāniem turpmāk ir jābūt reāliem un tiem ir jākalpo tautas interesēm.

Aizvadītās nedēļas nogalē savu 370 gadu jubileju atzīmēja Liepāja, pilsēta, kam Latvijas vēsturē nenoliedzami ir bijusi ievērojama loma. Liepājas reidā uz tvaikoņa "Saratova" patvērumu rada pirmā neatkarīgās Latvijas valdība. Arī trešās tautas atmodas kustības aizsākumi meklējami Liepājā ar grupas "Helsinki — 86" nodibināšanos.

Tagad pēc Krievijas armijas aiziešanas pilsēta beidzot atbrīvojusies no smagās nastas. Tomēr daudzas problēmas vēl paliek. Galvenā no tām — ostas sakopšana un tālāka attīstīšana, kas gan prasīs daudz laika, pūļu un līdzekļu, tomēr būs arī garants veiksmīgai pilsētas attīstībai nākotnē un radīs jaunas darba vietas. Tāpēc novēlēsim, lai liepājniekiem pietiek enerģijas visu ieceru paveikšanai.

Godājamie radioklausītāji!

Šīs nedēļas nogalē, 25. martā, pieminēsim tos, kam pirms 46 gadiem tika nolaupīts lielākais dārgums, kāds vien latvietim var būt — mājas un dzimtene. Toreiz cirstās brūces nav pilnīgi sadzijušas vēl patlaban. Tūkstošiem mūsu tautiešu guļ svešos kapos Sibīrijas plašumos, daudzi joprojām nav atgriezušies Latvijā. Lai šī piemiņas diena dod mums visiem spēku un gudrību dzīvot, strādāt un stiprināt savu valsti tā, lai traģiskie pagātnes notikumi vairs nekad neatkārtotos!