16. marta sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr.42, 43.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti un deputātes! Arī es aicinu deputātus un deputātes nepieņemt šo labojumu. Es negribu atkārtot to, ko jau iepriekšējie divi runātāji ir teikuši, jo tad man tiešām būtu jāatkārtojas. Ko es būtu gaidījis no jebkura runātāja — pateikt man un arī citiem, kāpēc vienam 60 gadus vecam pilsonības pretendentam nevajadzētu zināt šīs valsts valodu. Neviens to nav pateicis. Kāpēc viņam nevajadzētu zināt? It sevišķi, ja viņš šai zemē ir audzis, dzimis un veidojies? Arī es piekrītu Kiršteina kungam, deputātam Kiršteinam attiecībā uz invalīdiem. Es jau cīnījos pret šiem cenziem, kad likumprojekts tika veidots pirmajā lasījumā. Kā, manuprāt, būtu jāpieiet šai situācijai? Nevis atvieglot valodas un citus cenzus, bet ņemt vērā attiecīgos indivīdus, kad viņi griežas naturalizācijas departamentā vai attiecīgajā iestādē. Un tad varētu tikt arī apsvērts, vai tai situācijā viņam varētu dot izņēmumus. Bet nekādā gadījumā nevar iedomāties, es arī nevaru iedomāties, tāpat kā iepriekšējie runātāji, — ja viņš ir 10 gadus dzīvojis kopā ar pilsoni, kāpēc valodu nav iemācījies, vai visu mūžu šai zemē ir dzīvojis, kāpēc nav iemācījies valodu? Kāpēc? Es runāju arī par eksāmenu. Kides kungs, atnāciet un pasakiet, kāpēc eksāmenā, par kuru jūs arī runājat, nebūtu 60 gadu vecam cilvēkam jāzina latviešu valoda. Pēdējo reizi. Taisni eksāmenā attiecīgajai eksaminēšanas komisijai vai iestādei ļaut izvērtēt. Ļaut izvērtēt, vai tas cilvēks zina šo valodu vai nezina šo valodu, nevis dot automātiski atvieglojumus. Vai tas ir invalīds, vai tas ir 60 gadu vecs cilvēks. To noteiks cilvēks. Mēs nedrīkstam sarunāties šeit, Kides kungs! Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāte Kreituse, Demokrātiskās partijas frakcija. Lūdzu!

I.Kreituse (DP). Es tikai, lai mazliet izlādētu šo atmosfēru, vispirms gribu teikt, Tupeša kungs, ka mēs nevaram iedot nekādus atvieglinājumus, ja jūs tik ļoti aizstāvat latviešu valodu un gribat eksaminēties. Bet es cienījamos deputātus gribētu lūgt ieskatīties Demokrātiskās partijas priekšlikumā. Nevis šeit tagad visām sievām, kas iebraukušas no Krievijas, piešķirt pilsonību, un visiem vīriem un visiem militāristiem un okupantiem, un visiem pārējiem. Mēs atvainojamies, ka mēs neesam ierakstījuši un izklāstījuši, kā tas punkts skan 13.pantā. Mēs cerējām, ka jūs būsiet bijuši tik laipni un, atšķīruši atpakaļ pāris lapaspušu un paņēmuši 13.pantu, izlasījuši tos punktus, par ko mēs runājam. Un tāpēc es atvainojos, ka es aizkavēšu jūsu laiku un atgādināšu, kam Demokrātiskās partijas frakcija lūdz atļaut nekārtot rakstisku valodas eksāmenu. Un tāpēc es jums atļaušos nolasīt. Tas ir 3.punkts: "Personas, kuras bija legāli iebraukušas Latvijā un tur pastāvīgi dzīvoja 1940.gada 17.jūnijā." 6.punkts: "Kuras 1940.gada 17.jūnijā bija Lietuvas vai Igaunijas pilsoņi, un šo personu pēcnācēji." Pēcnācējiem pensijas vecums ir ļoti tālu. Tātad iet runa, nevis iet runa, bet mēs runājam tikai par šīm personām mūsu frakcijas priekšlikumā. Mēs šodien ļoti daudz runājam par Baltijas vienotību, Baltijas Asambleja darbojas. Man žēl, ka zālē nav Budovska kunga. Kāpēc tiem Lietuvas un Igaunijas pilsoņiem, kuri šeit nonāca vēl pirms padomju okupācijas, šiem vecajiem cilvēkiem, mēs gribam likt rakstīt latviešu valodā atstāstījumu? Varbūt mēs padomāsim mazliet par to, vai šīs poļu laukstrādnieces, kuras ir visu mūžu strādājušas lauksaimniecībā, tagad, būdamas pensionāres, maz var noturēt rokā rakstāmo, lai uzrakstītu šo atstāstījumu. (No zāles deputāts Tupešu Jānis: "Mutisko eksāmenu!") Tupeša kungs, jums ar to mutisko runāšanu iet reizēm arī visai grūti, un man ir šaubas, vai jūs nokārtotu mutisko latviešu valodas eksāmenu. Un tāpēc es lūdzu zālē vēlreiz izlasīt Demokrātiskās partijas priekšlikumu, vēlreiz pārdomāt to, kas šeit ir minēts. Tātad tie ir ne Latvijas pilsoņi, kuri šeit atradās 1940.gada 17.jūnijā, un tātad mēs atbalstām šo priekšlikumu — sasniedzot pensijas vecumu. Jo man nav skaidrs, kāpēc 60 gadi? Šodien 60 gadi valstij ar likumu nav nekāds kritērijs, ja neskaita vīriešus, kuri tanī vecumā var saņemt pensiju. Tāpēc man ir lūgums balsot par Demokrātiskās partijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to, godātie deputāti, arī tālāk debatējot, ja frakcija pieprasa savu priekšlikumu balsot, tad tas ir balsojams, kaut gan es aicināju visus izteikt savu viedokli un pirms tam visi piekrita, ka viss ir iekļauts šajos trijos priekšlikumos, komisijas priekšlikumos. Divi ir nobalsoti. Tagad mēs apspriežam trešo komisijas priekšlikumu. Demokrātiskā partija lūdz balsot arī tās priekšlikumu par 3.apakšpunktu. Mēs apspriežam 3.apakšpunktu. Ir Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums, ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums, ir komisijas priekšlikums. Demokrātiskā partija lūdz balsot arī viņas priekšlikumu. Tas par procedūru.

Bet tagad nākamajam vārds deputātam Krasohinam - "Līdztiesība". Un pēc tam — deputāte Birzniece.

N.Krasohins (L). Godājamie deputāti! Liela vecākā gadagājuma iedzīvotāju grupa, kas vēlas tiesības iziet naturalizāciju, nacionālo radikāļu dēļ ir nostādīta pazemoto un apvainoto lomā. Pirmkārt, ģimeņu saglabāšanas nolūkā es runāju par Latvijas Republikas pilsoņu dzīvesbiedriem. Un tie nav tikai krievi vai citu tautību cilvēki, tie ir arī latvieši. Ja cilvēks visā savas dzīves laikā nav runājis sadzīves līmenī latviski, vai tad viņš varēs 70 gadu vecumā — es runāju par 70 gadu vecumu — iemācīties valodu tā, lai varētu nolikt eksāmenu? Katram skaidrs, ka vecs, slims cilvēks to nevar izdarīt. Un tā nav šo cilvēku vaina, bet nelaime, ko radījis agrākais valsts režīms. Pavisam apzināti Nacionālais bloks rada šādu iedzīvotāju grupu, jo vecajiem cilvēkiem ir bērni un mazbērni, kas nav apmierināti ar pastāvošo varu. Es šaubos, vai tas var nākt par labu mūsu valstij. Savā darbības laikā Saeimā esmu pārliecinājies, ka katru frakcijas "Līdztiesība" saprātīgu priekšlikumu nacionālie radikāļi, kas pirms tam ir bijuši īsteni komunisti, obligāti izgāž. Valda acīm redzama nepatika pret tiem pilsoņiem, kas ievēlējuši parlamenta deputātus no kustības "Līdztiesība" saraksta. Domāju, ka mums šeit vajadzētu darīt visu, lai noņemtu spriedzi sabiedrībā, nevis tracināt un lieki pazemot cilvēkus tur, kur varētu atrast nekaitīgu un saprātīgu kompromisu. Vai Latvijai būs kāds sliktums, ja vecu un slimu cilvēku, kas visu mūžu godīgi strādājis Latvijas labā, nesauks pie eksāmenu galda, kur viņš varētu savos gados pat dabūt galu, kā tas dažreiz jau šajos valodas eksāmenos ir bijis. Pateicos par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Birzniece (LC).Es aicinātu neatbalstīt priekšlikumu, pielikt vēl vienu kategoriju šajā 21.pantā, arī Demokrātiskās partijas frakcijas ierosinājumu vai kādas citas frakcijas ierosinājumu, sekojošu iemeslu dēļ. Es esmu apskatījusies, ka mēs esam nobalsojuši 12.panta ceturtajā daļā par jaunu otro teikumu, kas tagad ir šādā redakcijā: "No Latvijas Republikas Satversmes un konstitucionālā likuma "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi" pamatnoteikumu, Valsts himnas un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudes atbrīvojamas šā likuma 21.pantā minētās personas." Tas nozīmē, ka kategorijas, kas parādās 21.pantā, atbrīvotas ne tikai no latviešu valodas eksāmena, bet arī no pārējiem. Tādēļ es uzskatu, ka mums ir kārtīgi jāapsver, ko mēs darām ar to cilvēku kategoriju, kuri ir pensijas vecumā, kas šodien Latvijā sievietēm ir 55 gadi un vīriešiem 60 gadi, vai arī ar cilvēkiem, kam pašlaik ir 60 vai 65 gadi. Es arī esmu izlasījusi Eiropas Padomes ekspertu ieteikumus, un pastāv atvieglojumi, ka varbūt var atbrīvot cilvēku no atstāstījuma, bet tomēr ir šī prasība pēc kaut kādām latviešu valodas zināšanām. Es tikai gribu atgādināt, kā es tagad saprotu, mēs esam nobalsojuši par priekšlikumu papildināt šo likumu ar to, ko mēs iebalsojām 21.pantā kā kategoriju, kura arī tiek vienlaicīgi atbrīvota no visām pārējām pārbaudēm. Tātad es aicinātu neatbalstīt tagadējo 3.apakšpunktu un nevienu citu papildu apakšpunktu. Mēs varam to mierīgi pārdomāt un varbūt noteikt, ja vajag, atvieglojumus veciem cilvēkiem, teiksim pāri par 65 gadiem, bet ne šādā veidā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai ir runājuši visi deputāti, kuri ir pieteikušies? Debates pabeigtas. Komentējiet arī procedūru, jo šeit ir dažādi priekšlikumi! Katrā ziņā Demokrātiskā partija paziņoja, ka viņa lūdz balsot viņas priekšlikumu. Citas partijas vai frakcijas nav lūgušas. Kā es sapratu no frakcijas "Līdztiesība" deputāta runas, tad tā lūdz balsot šo priekšlikumu "kuras dzimušas pirms 1930.gada 1.janvāra". Bet vai tas ir saistīts ar 13.panta noteikto kārtību? No šejienes tas neizriet. Katrā ziņā varbūt jūs komentētu.

A.Endziņš. Vispirms es gribētu komentēt Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikumu. Manuprāt, šis priekšlikums nav balsojams sekojošu apsvērumu dēļ. Priekšlikums te ir par personu laulātajiem, kas naturalizējas saskaņā ar šā likuma 2.panta 6.apakšpunktu. Šāda apakšpunkta 2.pantā vispār nav, jo šis priekšlikums pieņemts netika, balsots netika. Jo tas runāja jūsu priekšlikumā par latviešiem un līviem vai arī pat latviešiem vai līviem, kuri repatriējās. Un tālāk nāk šī 13.panta 3. un 6.apakšpunkts. Bet atkal tādā tekstā, kā jums tas ir, runa ir nevis par tām personām, kurām ir tiesības, tātad igauņiem un lietuviešiem, bet tikai igauņu vai lietuviešu laulātajiem. No jūsu teksta tas neizriet. Tur tā lieta, ka, ja mēs šādā veidā viņu balsojam un galu galā pieņemam, tad šeit ir pilnīga pretruna, kas tiek ielikta šajā likumā. Un "Līdztiesības" frakcijas priekšlikums... Ja ir runa par šo 3.punktu, tad tas nav saistīts ar 13.pantu, jo tas attiecas tādā gadījumā gan uz ārpuskārtas naturalizāciju, gan arī uz vispārējo naturalizāciju, kura varēs sākties nākošā gada 1.janvārī. Un praktiski šīs kategorijas varētu sākt pretendēt pēc 2003.gada. Bet tomēr, īsumā runājot par šo priekšlikumu, ko atbalstīja Juridiskā komisija, teikšu, ka es nezinu kāpēc, taču lielākoties visi uzsver, ka latviešu valodu nezina, ka mēs līdz ar to latviešu valodu kaut kā degradējam. Mana svētākā pārliecība ir tāda, ka lielākā daļa, absolūtais vairākums, no viņiem māk un runā latviski. Te runa ir tieši par šo tīri morālo pusi, ka mēs viņiem liekam izturēt šo pārbaudījumu. Un, lai kā es cienītu Inesi Birznieces kundzi, es atvainojos, bet es stingri šaubos par to, ko jūs teicāt, ka jūs spētu izpildīt 20.panta 3. un 4.punkta prasības, tas ir, proti, tekoši lasīt un uzrakstīt atstāstījumu par sadzīves rakstura tēmu tīrā, perfektā latviešu valodā. Un laikam jau šiem vecajiem cilvēkiem arī tas ir grūti. Un diemžēl šāda veida priekšlikumu, kas paredzētu atvieglojumus tieši attiecībā uz eksāmeniem, nav. Te vienīgais transformējums, kas varētu būt, ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums attiecībā uz personām, kuras ir vecākas par 60 gadiem, ka viņas tiek atbrīvotas no šā likuma 20.panta 3. un 4.punktā norādītajām pārbaudēm.

Sēdes vadītājs. Par sešdesmit pieciem tur ir.

A.Endziņš. Jā, tas ir par sešdesmit pieciem gadiem. Un 3.punkts: ".. tekoši lasīt un saprast jebkurus sadzīves rakstura tekstus, likumus un citus normatīvos aktus, sadzīves rakstura instrukcijas un pamācības." Un 4.punkts: ".. prot uzrakstīt atstāstījumu par sadzīves rakstura tēmu." Jo pirmie divi punkti ir "pilnībā saprast sadzīves un oficiāla rakstura informāciju" un "brīvi stāstīt, sarunāties un atbildēt uz jautājumiem par sadzīves rakstura tēmām". Tieši šis 3. un 4. punkts ir vissmagākais šiem padzīvojušajiem cilvēkiem. Es nekādā gadījumā negribu izpelnīties Tabūna kunga suminājumu kā Ābiķa kungs un tomēr aicinātu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāte Kreituse, jūs par procedūru gribat runāt, ja? Lūdzu, par procedūru!

I.Kreituse (DP). Es atvainojos, ka es aizkavēju jūsu uzmanību! Loģiski, ka no Demokrātiskās partijas priekšlikuma 2.panta 6.punkts tiek izņemts ārā, jo tas ir nobalsots citā vietā un par to vispār runas nevar būt. Bet es vēlreiz gribu atkārtot, par ko iet runa 13.pantā, ko mēs lūdzam balsot. Tas ir... Es vēlreiz atkārtoju, tas nav ne par laulātajiem, ne par kādu citu, tas ir par personām, kas ir iebraukušas legāli Latvijā līdz 1940.gada 17.jūnijam, un par Lietuvas un Igaunijas pilsoņiem, kas ir iebraukuši līdz 1940.gada 17.jūnijam. Ne par ko citu tur neiet runa. Un ja noraida visus, tad... Tas ir nobalsots, Endziņa kungs, es runāju par 13.pantu. Atstāt priekšlikuma otro daļu Es runāju tikai par 13.panta diviem apakšpunktiem, jo 2.pants ir nobalsots un no mūsu priekšlikuma automātiski iet ārā. Ja pat Lagzdiņa kungs, burta kalps, krata galvu, ka tā ir pareizi, tad man liekas, ka man tomēr ir taisnība juridiskajos jautājumos. Šoreiz.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos! Tad lūdzu, deputāte Kreituse! Nāciet atpakaļ uz tribīni, lūdzu! Tad pasakiet ļoti konkrēti, bez komentāriem, ko jūs lūdzat balsot no jūsu priekšlikuma, ņemot vērā iepriekšējos balsojumus!

I.Kreituse. Sākot pēc vārdiņa "vai" 13.panta 3. un 6.punktā... Man nav uz vietas teksta.

Sēdes vadītājs. Tātad jūs, ņemot vērā iepriekšējos balsojumus, lūdzat, lai tiktu balsots priekšlikums likuma 21.pantu papildināt ar 3.apakšpunktu šādā redakcijā. 13.panta 3.un 6.punkts ... Esiet tik laipna un lasiet pati!

I.Kreituse. Kas naturalizējas 13.panta 3.un 6.apakšpunkta kārtībā, ja viņi ir sasnieguši ar likumu noteikto pensijas vecumu.

Sēdes vadītājs. Tātad papildināt likuma 21.pantu ar 3.apakšpunktu šādā redakcijā: kas naturalizējās saskaņā ar 13.panta 3.un 6.punktu...

I.Kreituse. ...punkta noteiktajā kārtībā, ja viņi ir sasnieguši likumā noteikto pensijas vecumu. Tātad 3.un 6.punkta kārtībā, ja viņi ir sasnieguši likumā noteikto pensijas vecumu, jo mani Endziņa kungs izlaboja, ka apakšpunkta neesot likumā. Mēs atvainojamies par šādu neprecizitāti.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, es varu ierosināt vienu! Tātad, kā jūs saprotat, šī redakcija izriet no iepriekšējiem balsojumiem, un frakcijai ir tiesības pieprasīt balsot to, kas tur ir palicis pāri, es tā saprotu. Bet atkal man liekas, ka tomēr ir ļoti grūti, ja šeit ir jāmaina galotnes un jādara daži svītrojumi. Es tad katrā ziņā varētu aicināt... Es nezinu, ko darīt, vienīgais, ko var darīt, manuprāt, tas ir, ja Saeima tam piekrīt, ir pārtraukums 10 minūtes. Un, ja tiek noformulēts tādā veidā, ka tas tiek uzrakstīts, tad jūs varat lemt, jo citādi ir, manuprāt, diezgan sarežģīti. Kaut gan es saprotu, ka frakcijai ir tiesības pieprasīt, jo šeit jau netiek nekas jauns darīts — ir tas, kas šeit ir frakcijas priekšlikumā, un tas, kas izriet no iepriekšējiem balsojumiem.

I.Kreituse. Jo tur, Juridiskās komisijas priekšlikumā, nāk tikai klāt pie 13.panta 3.un 6.punkts, un tas ir viss, un pensijas vecums, nevis 60 gadi. Nav jau nekāds jauns teksts. Vienkārši nevis viss 13.pants, bet 3.un 6. punkts.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Sēdes vadītājam ir tiesības ierosināt pārtraukumu uz 10 minūtēm, ja Saeima to atbalsta. Un šis priekšlikums, vēlreiz es saku — nevis jauns priekšlikums, bet tas, kurš šeit jau ir, ja viņš tiek uzrakstīts un deputāti var iepazīties ar viņu, tad var arī balsot, bet bez rakstiska teksta es negribētu, ka mēs balsojam par tādu priekšlikumu. Un tāpēc sēdes vadītājs ierosina 10 minūšu pārtraukumu. Bet tas ir jāizlemj pašai Saeimai balsojot. Vēl necelieties augšā, lūdzu, izsakiet savu viedokli balsojot! Vai jūs esat par to, ka ir 10 minūšu pārtraukums sēdes darbā? Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 4, atturas - 10. Lūdzu, 10 minūšu pārtraukums, un tālāk pārtraukums būs saskaņā ar mūsu grafiku, jo mēs vienreiz esam tā vienojušies — ja mēs pa starpām izdarām kādus pārtraukumus, vienalga, ja nāk mūsu kārtējais pārtraukums, tad... Ā, nebūs pārtraukuma, tad ir pavisam labi. Kas to zina, varbūt vēl pagarinās kāds sēdi. 10 minūšu pārtraukums.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti! Diemžēl dokumenta pavairošana drusciņ aizkavējas. Tūlīt būs. Sekretariāt, palīdziet izdalīt! Cienījamie deputāti, pirms balsojuma es jums nolasīšu arī attiecīgo likuma pantu, lai jums būtu pilnīga skaidrība, ko iekļauj attiecīgie apakšpunkti. Vai visi deputāti ir saņēmuši Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikumu? Ir saņēmuši. Tautas saskaņas partijas frakcija arī pieprasa balsot tās iesniegto priekšlikumu. Lai aina būtu pilnīgi skaidra, lūdzu uzmanību! Apsēdieties tie, kuri vēlas piedalīties balsošanā un klausīties! Mums ir trīs balsojumi. Iesniegšanas secībā acīmredzot.

Pirmais — Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums. Papildināt likuma 21.pantu ar 3.punktu šādā redakcijā: "personas, kuras naturalizējas šā likuma 13.panta 3.un 6.punkta noteiktajā kārtībā, ja viņas sasniegušas ar likumu noteikto pensijas vecumu." Paskaidroju jeb atgādinu jums, ka 13.panta 3.apakšpunkts ir sekojošs: "kuras bija legāli iebraukušas Latvijā un tur pastāvīgi dzīvoja 1940.gada 17.jūnijā, kā arī šo personu pēcnācēji, ja viņi šā likuma spēkā stāšanās brīdī pastāvīgi dzīvoja Latvijā (šā punkta nosacījumi neattiecas uz personām, kuras iebraukušas Latvijā saskaņā ar 1939.gada 5.oktobra savstarpējās palīdzības paktu starp Latviju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību)." Tāds ir 3.punkts. Un 6.punkts ir: "kuras 1940.gada 17.jūnijā bija Lietuvas vai Igaunijas pilsoņi, un šo personu pēcnācēji, ja šīs personas vai to pēcnācēji līdz naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienai ne mazāk kā piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā." Tāds ir Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums.

Nākamais tiks balsots Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums papildināt 21.pantu ar šāda satura otro daļu: "Personas, kuras ir vecākas par 65 gadiem, tiek atbrīvotas no šā likuma 20.panta 3.un 4.punktā norādītajām pārbaudēm." 20.pantu atļaujiet jums nolasīt!

20.pants. "Latviešu valodas prasmes līmenis." 3.punkts: "Var tekoši lasīt un saprast jebkurus sadzīves rakstura tekstus, likumus un citus normatīvos aktus, sadzīves rakstura instrukcijas un pamācības." 4.punktā norādīts: "prot uzrakstīt atstāstījumu par sadzīves rakstura tēmu." Tātad tas attiecas uz visiem pilsonības pretendentiem, kuri ir vecāki par 65 gadiem.

Un trešais ir Juridiskās komisijas priekšlikums: "personas, kuras naturalizējas šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā un ir vecākas par 60 gadiem." Vai ir vajadzīgi vēl kādi paskaidrojumi? Vai referents uzskata, ka mēs varam sākt balsot? Tad lūdzu zvanu! Balsosim par Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikumu papildināt likuma 21.pantu ar 3.punktu šādā redakcijā: "personas, kuras naturalizējas šā likuma 13.panta 3.un 6.punkta noteiktajā kārtībā, ja viņas ir sasniegušas ar likumu noteikto pensijas vecumu." Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 7, atturas - 9. Priekšlikums pieņemts.

Tagad, lūdzu, balsojam par Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu papildināt 21.pantu ar šāda satura otro daļu: "personas, kuras ir vecākas par 65 gadiem, tiek atbrīvotas no šā likuma 20.panta 3.un 4.punktā norādītajām pārbaudēm." Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 34, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

Un tagad balsojam par Juridiskās komisijas priekšlikumu: "personas, kuras naturalizējas šā likuma...

A.Endziņš. Mēs jau pieņēmām Demokrātiskās partijas frakcijas ierosināto 3.punktu, tad mums būs divi 3.punkti, tātad šis balsojums atkrīt.

Sēdes vadītājs. Es mīļuprāt tam pievienojos, bet es biju domājis, ka tur ir tikai 3.un 6.apakšpunkts. Taču 13.pantam ir arī citi apakšpunkti, bet, ja komisijas vadītājs uzskata, ka tas līdz ar to ir lieki, tad, protams, mēs nebalsojam.

A.Endziņš. Bet viens un tas pats. Mēs jau par vienu punktu... Tie ir divi alternatīvi priekšlikumi. Ja mēs jau par vienu esam lēmumu pieņēmuši, tad par otru vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Piekrītu komisijas priekšsēdētājam. Lūdzu tālāk!

A.Endziņš. Nākamie priekšlikumi ir iesniegti par 23.pantu, kura nosaukums ir "Atteikšanās no Latvijas pilsonības". Šeit ir deputāta Stalta priekšlikums 23.panta pirmo daļu pabeigt ar vārdiem: "iesniedzot oficiālu atteikšanās rakstu, kurš adresēts valsts pilnvarotai iestādei vai kādai no Latvijas ārvalstu pārstāvniecībām, ja persona pastāvīgi dzīvo citā valstī." Juridiskā komisija šo priekšlikumu noraidīja sekojošu motīvu dēļ. Pilsonības likuma 26.pants nosaka, ka pilsonības zaudēšanas un tās atjaunošanas dokumentēšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Un līdz ar to šis priekšlikums šeit ir lieks.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija uztur balsojumu? Neuztur. Tālāk, lūdzu! Un deputātiem nav iebilžu? Nav.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums arī ir par 23.pantu, tikai par otro daļu. Arī deputāta Stalta priekšlikums. Viņa priekšlikums ir otro daļu, sākot ar 1.punktu, sekojošā redakcijā: "tā rezultātā persona var kļūt par bezvalstnieku." Tātad 1.punkts un 2.punkts - "atrodas aktīvajā dienestā Latvijas armijā." Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija arī šo priekšlikumu, ko iesniedza deputāts Stalts, noraida sekojošu motīvu dēļ. Pirmām kārtām, ja mēs gribam vēlreiz šeit rakstīt "tā rezultātā persona var kļūt par bezvalstnieku", tad tas jau skaidri un gaiši ir pateikts šī paša panta pirmajā daļā, ka persona, kurai ir citas valsts pilsonība vai kurai citas valsts pilsonība tiek garantēta, ir tiesības atteikties, un šajā gadījumā šis 1.punkts ir pilnīgi lieks.

Otrais - atrodas aktīvajā dienestā Latvijas armijā. Arī šeit otrajā daļā 1.punktā jau ir izteikts skaidri un gaiši: personai ir neizpildītas saistības pret valsti. Tātad, kamēr viņa atrodas armijā, viņa pilda savas saistības, un līdz ar to arī šāds punkts ir lieks. Tāpēc Juridiskā komisija šos papildinājumus, ko iesniedza deputāts Stalts, neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemam komisijas slēdzienu. Tālāk!

A.Endziņš. Nākamais - 24.pants, kura nosaukums ir "Latvijas pilsonības atņemšana". Arī šeit ir trīs deputāta Stalta priekšlikumi, un vispirms jau par 24.panta pirmās daļas 1.punkta redakciju: lauzusi parakstīto solījumu un darbojusies pret Latvijas Republikas Satversmi un likumiem; otrais — ir vērsusies pret Latvijas valsts neatkarību, vardarbīgi mēģinādama mainīt Latvijas konstitucionālo valsts iekārtu. Juridiskā komisija arī šo priekšlikumu neatbalsta, jo tas ir pretrunā ar konstitucionālo likumu. Latvija savējiem, kā saka, pilsonību neatņem, pilsonības atņemšana kā sods, kriminālsods arī nav paredzēta. Tāpēc arī šo priekšlikumu Juridiskā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo komisijas slēdzienu? Nav. Pieņemam.

A.Endziņš. Otrs priekšlikums ir deputāta Stalta priekšlikums šī paša panta pirmās daļas 3. punktā ietvert vārdus "ja tas atklājas piecu gadu laikā pēc uzņemšanas pilsonībā". Arī šo priekšlikumu Juridiskā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

A.Endziņš. Un nākamais priekšlikums, ko iesniedza deputāts Stalts, arī ir par 24. pantu - papildināt to ar pirmās daļas 4. punktu "nodarbojusies ar narkotiku un cilvēku nelegālu ievešanu, slēpusi datus par sodāmību un citās zemēs ieguvusi reģistrācijas dokumentus nelikumīgā ceļā, kā arī nodarbojusies ar ļaunprātīgu personības dokumentu viltošanu". Šeit jau, ja ir viltots kaut kas dokumentā, tad pastāv šī iespēja atņemt pilsonību, to paredz trešā daļa. Ja nodarbojusies ar narkotiku un cilvēku nelegālu ievešanu, tad tā jau arī ir krimināli sodāma lieta. Un tas ir pretrunā arī ar to, kas ir deklarēts Pilsonības likumā un konstitucionālajā likumā, ka visi pilsoņi ir vienlīdzīgi tiesībās neatkarīgi no pilsonības iegūšanas veida. Un Latvijas likumdošana neparedz vispār šādā veidā kā kriminālsodu pilsonības atņemšanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav.

A.Endziņš. Un Juridiskā komisija ierosina šajā pašā 24. panta pirmajā daļā izdarīt sekojošu grozījumu, proti, aizstāt vārdus "Augstākās tiesas" ar vārdiem "Rīgas apgabaltiesas". Tātad "Latvijas pilsonību var atņemt ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu", un tālāk jau kā tekstā. Tas ir, lai cilvēkam, ja jautājums par pilsonības atņemšanu tiek izskatīts tiesā, būtu arī apelācijas iespēja. Līdz ar to, ka Rīgas apgabaltiesai un vispār apgabaltiesām darbs ir jāuzsāk ar 31. martu vai 1. aprīli, būtu loģiski, ja mēs šādu grozījumu izdarītu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Tālāk ir pārejas noteikumi. Pie pārejas noteikumiem Juridiskā komisija saņēma LNNK frakcijas priekšlikumu papildināt šos grozījumus Pilsonības likumā ar pārejas noteikumu, ka personām, kas atbilst 2. panta 1.1. un 1.2. punkta kategorijām, ja tās samaksājušas naturalizācijas nodevu, šī nodeva ir jāatmaksā. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu, savukārt ar nelielu grozījumu papildinot to arī ar 1.3. punktu.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādas iebildes deputātiem?

A.Endziņš. Un vēl Juridiskā komisija ierosina arī noteikt likuma spēkā stāšanās dienu, proti, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu? Pieņemts.

A.Endziņš. Tie ir visi grozījumi, kurus Saeima ir akceptējusi, balsojot atsevišķi par šiem grozījumiem. Lūdzu cienījamo Saeimu nobalsot par šo likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 7, atturas - 6. Likums pieņemts.

A.Endziņš. Paldies cienījamajai Saeimai!

Sēdes vadītājs. Nākamais ir 29. jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"" . Deputāts Seiksts, "Latvijas ceļa" deputāts — komisijas vārdā!

A.Seiksts (LC). Godātie kolēģi! Pirms... Jā, lūdzu, atrodiet 211., 150. un 120. dokumentu! Tie principā ir visi kopā. Pirms mēs sākam strādāt pie šiem dokumentiem, es gribētu griezties pie jums, kolēģi, ar lūgumu nobalsot par šī likumprojekta steidzamību. Argumentācija, manuprāt, ir ļoti vienkārša: šis jautājums ir aktuāls sabiedrībā, šis jautājums ir aktuāls kaut kādā mērā arī starpvalstu attiecībās, un nav nekāda pamata Saeimai, likumdevējam, vilcināties ar šī jautājuma noskaidrošanu un savas nostājas deklarēšanu. Bez tam būtībā tas ir tikai viens teikums, pēc struktūras un pēc apjoma ļoti neliels likumprojekts.

Es ļoti lūdzu, godātais priekšsēdētāj, likt uz balsošanu jautājumu par šī likumprojekta steidzamību! Tāds ir Cilvēktiesību komisijas viedoklis.

Sēdes vadītājs. Pirms atklājam debates par šo likumprojektu pirmajā lasījumā, mums jābalso par ierosinājumu to izskatīt steidzami. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"" pieņemšanu steidzamības kārtā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 8, atturas - 6. Steidzamība pieņemta. Sākam apspriest pirmajā lasījumā!

A.Seiksts. Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Dokumentos ir redzama spēkā esošā likuma redakcija, kur jūs varat lasīt: noteikt par atceres dienu 9. maiju - Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu. Deputātu grupa ierosināja 9. maiju atstāt ar definējumu - "uzvara pār nacismu". Ienāca LNNK deputātu priekšlikums nomainīt 9.maiju ar 8. maiju. Tādēļ arī šā likumprojekta fabula, kura ir ļoti vienkārša.

Godātie kolēģi! Komisijas viedoklis netapa vienā mirklī, mums bija, manuprāt, ļoti nopietna komisijas sēde, mēs uzaicinājām komisijas sēdē piedalīties akadēmiķi Stradiņu, kura enciklopēdiskās zināšanas un autoritatīvais viedoklis daudzos jautājumos reti kad ir bijis apstrīdams. Komisija vienprātīgi nonāca pie tāda slēdziena, kādu jūs redzat 211. dokumentā. Es ļoti īsi gribu, par cik tas ir pirmais lasījums, argumentēt komisijas viedokli, kāds tas izskanēja komisijas sēdē. Būtībā šeit ir divi jautājumi — datums un definīcija. Kāpēc 8.maijs? Komisija nevadījās ne pēc kādu citu valstu tradīcijas vai pieredzes, ne pēc tā, cik politiski izdevīgi vai neizdevīgi ir šodien atzīmēt šo atceri tajā vai citā dienā. Komisija vadījās tikai no vēsturiski neapšaubāmiem argumentiem. Un šie argumenti ir šādi. Lai izbēgtu plaģiātu, es būšu spiests atgādināt, ka daudz kas no konceptuālā un faktoloģiskā viedokļa ir tas, ko mēs pieņemam arī akadēmiķa Stradiņa izteikumos. Tātad lielā mērā tas kaut kur var sakrist, un tāpēc es atvainojos jau iepriekš, tās ir ne tikai manas, bet arī akadēmiķa domas pirmām kārtām.

Tātad vēsturiski korekti ir šo dienu svinēt 8.maijā. Kādi ir argumenti par labu šim viedoklim?

Vācijas kapitulācijas akts tika parakstīts 8.maijā. Karlshorstē, Berlīnes pievārtē, pareizāk sakot, Berlīnē. Ka Padomju Savienībā vai Krievijā, vai kādā citā valstī līdz šim ir svinēts 9.maijs, tā var būt dažāda interpretācija, kura varbūt šai zemē ir pieņemama, bet nekādā gadījumā neizriet no vēsturiskiem faktiem. Ir argumenti par to, ka Latvijā karš beidzās 9.maijā, jo, lūk, Kurzemes grupējums kapitulējis 9. maijā. Arī šis fakts, kurš padomju vēsturē varbūt nav sevišķi pietiekami izgaismots, neatbilst vēsturiskajai patiesībai visā pilnībā. Jo jau 8.maijā pulksten 12.00 Ezerē Kurzemes grupējuma pavēlnieks parakstīja ar padomju pavēlniecību dokumentu, saskaņā ar kuru ar 9.maiju tiek pārtraukta jebkura pretošanās. Tādējādi arī Latvijā kara darbība faktiski beidzās 8.maijā. Protams, bija iebildumi, ka karš vēl turpinājās, bet tas nav vēsturisks arguments, jo karš varēja turpināties un bieži vien karadarbība — sankcionēta vai nesankcionēta, — kādu citu argumentu vadīta, dažādā veidā turpinājās faktiski vēl ilgus gadus arī Latvijas teritorijā. Bet, ja mēs vadāmies no vēsturiski korektiem argumentiem, tad komisijas viedoklis viennozīmīgi bija tāds, ka Otrā pasaules kara beigas Eiropā, protams, fiksējamas ar 8.maiju.

Godātie kolēģi, pie tā klāt vēl varētu piebilst arī to, — protams, mūs tas varētu neinteresēt,— bet vienkārši tik daudz, ka sdabiedrībā pastāv domas, ka 9. maijs ir tradicionāli pierasts. Var būt, ka kādam arī ļoti gribas to atzīmēt, un nevienam neko nevar aizliegt, kad un ko atzīmēt. Lieta ir arī tāda, ka Padomju Savienības teritorijā bija zināms, kad Keitels parakstīja kapitulācijas aktu sabiedroto priekšā. Lieta ir cita, proti, ka totalitārā valstī neviena ziņa nevar tikt izsludināta par oficiālu, pirms to nav akceptējis šīs valsts, piedodiet par izteicienu, diktators šajā gadījumā. Ir vēsturiski fakti par to, ka Krievija jau zināja, ka Vācija ir kapitulējusi jau 8.maija vakarā, naktī uz 9.maiju. Bet, protams, kamēr Staļins nebija pateicis savu "jā" vārdu vai apstiprinājis šo faktu, tikmēr neviens oficiāli nevarēja to izsludināt. Iespējams, ka sakarā ar to Padomju Savienībā un tagad Krievijā tiek svinēts šis datums, bet mani, piedodiet, kā Latvijas pilsoni, šajā gadījumā kā likumdevēju pārstāvi, neinteresē, kad un kādā valstī un kādā veidā interpretē to vai citu notikumu. Vēsturiskie fakti liecina, ka karš Eiropā beidzās 8.maijā. Karš Eiropā beidzās 8.maijā.

Otrs jautājums, godātie kolēģi! Vai fiksēt likumā šo dienu kā uzvaru pār nacismu vai kā Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu. Cilvēktiesību komisija, dziļi izanalizējusi šo jautājumu, nonāca pie secinājuma, ka abi šie traktējumi ne tikai nav pretrunā viens ar otru, bet abi tie ir dziļi loģiski un, manuprāt un komisijasprāt, pieņemami. Kāpēc? Es nedomāju, ka šeit jādiskutē par upuru piemiņas dienu. Par to vispār nekādas diskusijas ne komisijā, ne arī agrāk nav bijušas. Ir jautājums par to, vai uzvara pār nacismu vai nacisma sakāve Latvijas valsts teritorijā un Latvijas valsts vēsturē ir svinama vai atzīmējama. Piedodiet, par svīnībām šeit varbūt nav korekti runāt. Bet vai ir atzīmējama šī diena? Es domāju, ka šo jautājumu vēsturiskā skatījumā visi klātesošie pietiekami labi zina, un komisijas viedoklis arī bija tāds šajā gadījumā, un godātā akadēmiķa Stradiņa viedoklis bija viennozīmīgs tajā ziņā, ka Vācijas sakāve Otrajā pasaules karā ir vēsturisks fakts. Un ne tikai vēsturisks fakts pēc tā faktoloģiskā traktējuma, bet arī nozīmīgs fakts Eiropas un tai skaitā arī Latvijas tautas vēsturē. Latviešu karavīri cīnījās abās pusēs. Protams, mēs noliecam un mums ir jānolic galvas abu pušu upuru, karotāju upuru priekšā, viņu piemiņas priekšā. Bet lieta ir arī tāda, ka nedrīkst šo jautājumu sīki un šauri politizēt. Būtu ļoti labi, ja mēs izprastu arī tādu lietu, par kuru šodien varbūt nav politiski sevišķi izdevīgi kaut kur skaļi runāt. Bet 201.latviešu strēlnieku divīzijas cīņas lielā mērā paralizēja Staļina gribu izrēķināties ar visu latviešu tautu. Nevienam nav noslēpums, ka šim diktatoram latviešu tauta kā tāda nebija tīkama. Un, ja latviešu tautu lielā mērā neskāra kalmiku un Krimas tatāru, un citu tautu liktenis, tad šeit būtu vietā neaizmirst tādu faktu, ka, lūk, šī latviešu strēlnieku cīņa Austrumu forntē, tas ir, Austrumu pusē, sarkanās armijas pusē, lielā mērā paralizēja šādu zvērisku izrēķināšanos vai mēģinājumu zvēriski izrēķināties ar latviešu tautu.

No otras puses, ļoti labi zināmi un pietiekami labi zināmi ir arī fakti, kuri liecina par to, ka Vācijas okupācijas vara nekad un nevienu brīdi netaisījās šeit atjaunot neatkarīgu valsti. Pašpārvalde bija butaforija. Mēs labi to zinām, un mēs ļoti labi zinām arī to, ka latviešu leģiona cilvēku piemiņa tā sakrīt, ka šodien par to ir jārunā. Šie cilvēki gāja cīnīties, izmantojot vienīgo iespēju, ļoti minimālu, varbūt utopisku iespēju, bet vienīgo iespēju, kādā veidā varbūt varētu atjaunot Latvijas valsti. Bet Vācijas okupācijas varai, Rozenbergam, es nerunāju ne par Himleru, ne pārējiem, nebija un nenāca ne prātā atjaunot Latvijas valsts neatkarību. Tādēļ komisijā neviena balss neatskanēja par to, ka latviešu tautai, Latvijas valstij būtu jāpriecājas vai jāskumst, vai vēl kaut kādā veidā jāatbalsta mēģinājumi kaut kādā veidā glorificēt Vācijas iespējamo uzvaru vai tamlīdzīgi.

Godātie kolēģi, tāpēc Cilvēktiesību komisija liek priekšā redakciju, kura skan šādi: "Noteikt starp citām atceres dienām 8.maiju kā pār nacismu gūtās uzvaras atceres un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu." Es gribētu teikt paldies par uzmanību. Gribētu lūgt atbalstīt jūs šādu nostāju, jo es domāju, ka jautājums ir pietiekoši skaidrs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Mēs turpināsim izskatīt šo jautājumu nākamajā plenārsēdē, jo nav saņemti priekšlikumi par sēdes pagarināšanu. Tagad, lūdzu, vārds Inesei Birzniecei — "Latvijas ceļš" — paziņojumam.

I.Birzniece (LC). Kā Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja es gribētu atgādināt visām frakcijām, ka viņas ir aicinātas atnākt uz mūsu komisijas sēdi rīt desmitos 104.istabā Jēkaba ielā 16, kur mēs kopā ar tām sabiedriskajām organizācijām, kuras ir iesniegušas, izskatīsim priekšlikumus par likumprojekta "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" trešo lasījumu. Es lūdzu visas frakcijas atsūtīt vismaz vienu pārstāvi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pirms mēs reģistrējamies, es jūs gribētu informēt. Lūdzu uzmanību! Gribētu informēt par to, ka Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija ir iesniegusi Prezidijam lūgumu sasaukt ārkārtas sēdi 22.martā pulksten 14.00 un izskatīt piedāvāto likumprojektu "Par dzīvokļu privatizāciju". Es jums to saku tikai zināšanai, jo Prezidijs tādu iesniegumu ir saņēmis un nolēmis savā kārtējā sēdē to izskatīt. Un, kā jūs saprotat, lēmums būs pozitīvs. Tāpēc frakcijas lūdzu orientēties. Es domāju, vienīgais, pret ko varētu iebilst, būtu laiks, varbūt varētu lūgt citu laiku, bet Prezidijam liekas, ka šis laiks — pulksten 14.00 — ir optimāls. Var gan izskatīt jautājumu, gan arī savlaicīgi pabeigt sēdi. Tas jums zināšanai. Kārtējā sēde būs nākamceturtdien. Bet trešdien, 22.martā, tātad Prezidijs plāno ārkārtas sēdi, kura tiks izsludināta Prezidija sēdē.

Bet tagad lūdzu reģistrēties! Reģistrējamies! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani nosaukt deputātus, kuri nepiedalās plenārsēdē!

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Aivars Berķis, Māris Graudiņš, Oskars Grīgs, Jānis Kokins...

Sēdes vadītājs. Deputāts Kokins ir zālē.

I.Folkmane. …Ludmila Kuprijanova, Uldis Osis, Andrejs Panteļējevs, Aleksandrs Pētersons, Andris Piebalgs...

Sēdes vadītājs. Deputāts un ministrs Piebalgs ir zālē.

I.Folkmane. …Aida Prēdele, Gunārs Resnais, Andris Saulītis, Juris Sinka, Dainis Stalts, Anita Stankēviča, Jānis Straume un Alfrēds Žīgurs.

Sēdes vadītājs. Sēde slēgta.