Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 9

Liepājā 2023. gada 15. jūnijā (prot. Nr. 7, 22. §)

Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma
8. panta pirmās daļas 3. punktu

1. Liepājas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi (turpmāk – saistošie noteikumi) nosaka:

1.1. sadzīves atkritumu (turpmāk – atkritumi), tai skaitā sadzīvē radušos bīstamo un videi kaitīgo preču atkritumu, dalīti vākto, liela izmēra atkritumu un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanas kārtību Pašvaldības administratīvajā teritorijā (turpmāk – Pašvaldības teritorija);

1.2. Pašvaldības teritorijas dalījumu atkritumu apsaimniekošanas zonās;

1.3. prasības atkritumu savākšanai, tai skaitā arī minimālo sadzīves atkritumu savākšanas biežumu, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai;

1.4. kārtību, kādā veicami maksājumi par atkritumu apsaimniekošanu.

2. Saistošo noteikumu mērķis ir:

2.1. organizēt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds;

2.2. samazināt atkritumu rašanos;

2.3. noteikt atkritumu apsaimniekošanas kārtību, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī personu mantu;

2.4. veicināt atkritumu apsaimniekošanu, tajā skaitā atkārtotu izmantošanu, atkritumu dalītu vākšanu un šķirošanu, pārstrādi, reģenerāciju, lai samazinātu poligonā apglabājamo atkritumu daudzumu.

3. Saistošie noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajam personām Pašvaldības teritorijā.

4. Saistošajos noteikumos lietotie termini atbilst terminiem, kuri noteikti atkritumu apsaimniekošanas jomu regulējošos normatīvajos aktos.

5. Papildu normatīvajos aktos noteiktajiem terminiem, saistošajos noteikumos lietoti šādi termini:

5.1. Atkritumu apsaimniekotājs – komersants, ar kuru Pašvaldība ir noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu Pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas attiecīgajā zonā;

5.2. Atkritumu konteiners – īpaša tvertne ar paceļamu vāku, kas paredzēta nešķirotu sadzīves vai dalīti vākto atkritumu savākšanai un īslaicīgai uzglabāšanai vai pazemē iebūvējama tvertne;

5.3. Atkritumu poligons – Dienvidkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģiona atkritumu apglabāšanas poligons "Ķīvītes", kas ir speciāli ierīkota un aprīkota vieta sadzīves, inerto un azbesta atkritumu apglabāšanai uz zemes vai zemē, kur nodrošināti normatīvajos aktos noteiktie vides aizsardzības pasākumi;

5.4. Atkritumu savākšanas maiss – atkritumu apsaimniekotāja piedāvāts speciāls marķēts maiss sadzīves vai dalīti vākto atkritumu (stikla vai plastmasas, papīra, metāla iepakojuma) savākšanai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas līguma noteikumiem;

5.5. Dalīti savācamo atkritumu veidi – atbilstoši tiem atkritumu veidiem, kas minēti normatīvajos aktos par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju;

5.6. Dalīti vākto atkritumu savākšana – dalīti vāktu atkritumu savākšana tiek veikta, izmantojot speciālus konteinerus un maisus, kuru marķējums atbilst valstī noteiktām vadlīnijām un noteikumiem;

5.7. Konteiners stikla iepakojumam – konteiners, kurā drīkst ievietot stikla iepakojumus;

5.8. Konteiners vieglajam iepakojumam – konteiners, kurā drīkst ievietot plastmasas, papīra, metāla iepakojumus;

5.9. Liela izmēra atkritumi – tādi sadzīvē radušies atkritumi, kurus to izmēra dēļ nav iespējams ievietot klienta lietošanā nodotajā atkritumu konteinerā (mēbeles, matrači, sadzīves priekšmeti u.c.);

5.10. Mājsaimniecībās radītie būvniecības atkritumi – to būvdarbu veikšanas procesā radušies atkritumi, uz kuriem neattiecas normatīvie akti par būvniecībā radušos atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtību;

5.11. Atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs – atkritumu poligona "Ķīvītes" apsaimniekotājs SIA "Liepājas RAS", kas veic Pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus, īstenojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā un Dienvidkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā plānā noteiktos atkritumu apsaimniekošanas mērķus.

6. Pašvaldības teritorijā ir noteiktas šādas atkritumu apsaimniekošanas zonas:

6.1. atkritumu apsaimniekošanas 1. zona – Pašvaldības teritorija no Tirdzniecības kanāla līdz pilsētas ziemeļu robežai;

6.2. atkritumu apsaimniekošanas 2. zona – Pašvaldības teritorija no pilsētas dienvidu robežas līdz Tirdzniecības kanālam.

7. Atkritumu savākšana Pašvaldības teritorijā tiek veikta, izmantojot šādu atkritumu savākšanas infrastruktūru:

7.1. nešķiroto sadzīves atkritumu konteineru novietnes;

7.2. sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktus, kur izvietoti šādi konteineri:

7.2.1. konteineri vieglajam iepakojumam – dzeltenā krāsā;

7.2.2. konteineri stikla iepakojumam – zilā krāsā;

7.2.3. konteineri bioloģiskajiem atkritumiem – brūnā krāsā;

7.3. šķiroto atkritumu savākšanas laukumus;

7.4. marķētus maisus:

7.4.1. maisi nešķirotiem atkritumiem – zaļā krāsā;

7.4.2. maisi vieglajam iepakojumam – dzeltenā krāsā;

7.4.3. maisi stikla atkritumiem – zilā krāsā;

7.4.4. maisi parku un dārzu atkritumiem – brūnā krāsā;

7.5. atsevišķi novietots atkritumu konteiners, kas paredzēts konkrētai atkritumu plūsmai (piemēram, tekstila atkritumiem, sadzīvē radītajiem bīstamajiem atkritumiem, bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem un pārtikas atkritumiem).

8. Nešķiroto sadzīves atkritumu konteineru iztukšošanas, marķēto maisu izvešanas biežums tiek noteikts atbilstoši faktiski radītajam atkritumu daudzumam (apjomam), bet ne retāk kā:

8.1. individuālās dzīvojamās mājās (brīvi stāvošas savrupmājas, villas, mežsargu mājas, lauku mājas, vasarnīcas, dārza mājas u. tml., kā arī savienotas (dvīņu un rindu) mājas, kurās katrai dzīvojamo telpu grupai ir sava ieeja) – vienu reizi četrās nedēļās un minimālais konteinera tilpums vai tā ekvivalents marķētos maisos ir 0,12 m³;

8.2. divu un trīs dzīvokļu mājās (brīvi stāvošas vai savienotas (dvīņu, rindu vai sekciju tipa) dzīvojamās mājas ar divām vai trīs dzīvojamo telpu grupām) – vienu reizi četrās nedēļās un minimālais konteinera tilpums vai tā ekvivalents marķētos maisos ir 0,12 m³;

8.3. daudzdzīvokļu mājās (dzīvojamā māja, kurā ir četri un vairāk dzīvokļi, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas) – divas reizes nedēļā;

8.4. sezonāli izmantojamos īpašumos (īpašumi, ko izmanto noteiktā laikā vasaras sezonā no 1. maija līdz 30. septembrim vai ziemas sezonā no 1. novembra līdz 31. martam – vasarnīcās, mazdārziņos, viesu namos, atpūtas bāzēs u.c.) – atkritumu izvešanas biežums ir pielāgojams īpašumu aktīvas izmantošanas sezonai, šajā sezonā atkritumu izvešanu nodrošinot vienu reizi četrās nedēļās;

8.5. juridiskajām personām – vienu reizi četrās nedēļās.

9. Dalīti savāktie atkritumi (t.sk. papīrs, kartons, plastmasa, metāls, stikls, dārza un parka atkritumi), mājsaimniecībās radītie būvniecības atkritumi, liela izmēra atkritumi pēc to savākšanas nonāk atkritumu apsaimniekotāja īpašumā.

10. Pašvaldības teritorijā savāktie nešķirotie atkritumi, kurus nav iespējams reģenerēt, nogādājami atkritumu poligonā "Ķīvītes".

11. Pašvaldība organizē un kontrolē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tās administratīvajā teritorijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, saistošajiem noteikumiem, ievērojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānus un Dienvidkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu, nodrošinot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību.

12. Atkritumu radītājam un valdītājam ir šādi pienākumi:

12.1. iekļauties Pašvaldības organizētajā atkritumu apsaimniekošanas, tai skaitā dalītas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas, sistēmā, savākt un sašķirot savus radītos sadzīves atkritumus, tai skaitā mājsaimniecībā radītos būvniecības atkritumus, videi kaitīgās preces un sadzīvē radušos bīstamos atkritumus;

12.2. segt visas izmaksas, kas saistītas ar viņa radīto sadzīves atkritumu, tai skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un mājsaimniecībā radīto būvniecības atkritumu, apsaimniekošanu, bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu, izņemot normatīvajos aktos noteiktos izņēmumus (piemēram, dalīti vāktos atkritumus – papīrs, kartons, plastmasa, metāls, stikls, tekstils);

12.3. nodrošināt, ka nešķirotie sadzīves atkritumi tiek ievietoti atkritumu konteineros vai maisos un konteinera vāks aizvērts. Asos priekšmetus ievietot tā, lai izvairītos no kaitējuma cilvēku veselībai, kā arī atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un šķirošanas iekārtu bojājumiem.

13. Atkritumu radītājam, kas ir saimnieciskās darbības veicējs, ir pienākums vienoties ar nekustamā īpašuma, kurā tas veic saimniecisko darbību, īpašnieku vai pārvaldnieku par kārtību, kādā tiks veikta sadzīves atkritumu apsaimniekošana un maksājumu veikšana par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu vai patstāvīgi slēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par tās darbības rezultātā radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

14. Atkritumu radītājiem un valdītājiem ir aizliegts:

14.1. izvietot (izmest) atkritumus tam neparedzētās un nepiemērotās vietās;

14.2. ierīkot patvaļīgas atkritumu izgāztuves, apglabāt atkritumus, piegružot vai aizbērt grāvjus un ūdenstilpnes;

14.3. nesaskaņojot ar atkritumu apsaimniekotāju, iznest ārpus sava nekustamā īpašuma visa veida sadzīves atkritumus, tai skaitā bioloģiskos atkritumus, kā arī novietot tos ielas braucamās daļas malā;

14.4. jebkādā veidā dedzināt sadzīves atkritumus, tai skaitā atkritumu konteineros, urnās, ugunskuros un dārza kamīnos;

14.5. novietot (pastāvīgi) atkritumu konteinerus uz ielas braucamās daļas vai braucamās daļas malā (izņemot vietās, kur tas ir vienīgais iespējamais risinājums un ir saskaņots ar Pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju);

14.6. ievietot sadzīves atkritumu konteineros kvēlojošus, degošus, viegli uzliesmojošus un eksplozīvus priekšmetus, šķidrus atkritumus, infekcijas slimības izraisošus atkritumus, liela izmēra atkritumus, mājsaimniecībā radītos būvniecības atkritumus, ražošanas atkritumus, atkritumus, kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem klasificējami kā bīstamie atkritumi, kā arī videi kaitīgās preces;

14.7. ievietot sadzīves atkritumu konteineros ārstniecības vai veterinārās iestādēs radušos atkritumus;

14.8. ievietot savus atkritumus konteineros, kas ir nodoti lietošanā citiem atkritumu radītājiem vai kas ir citu personu īpašumā;

14.9. cieši sablīvēt vai iesaldēt atkritumus atkritumu konteineros, ievietot lielāku atkritumu tilpumu nekā paredzēts, kas neļauj aizvērt konteinera vāku;

14.10. jebkādā veidā bojāt atkritumu konteinerus;

14.11. ievietot nešķirotus sadzīves atkritumus dalīti savākto atkritumu konteineros;

14.12. veikt darbības ar atkritumiem, kas jau ir ievietoti atkritumu konteineros;

14.13. veikt darbības, kas ir pretrunā ar saistošajos noteikumos un citos normatīvajos aktos ietverto regulējumu attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu un vides piesārņojumu;

14.14. piesārņot ar atkritumiem daudzdzīvokļu māju kāpņu telpas, pagrabus, bēniņus, citas koplietošanas telpas, pagalmus un mājām pieguļošās teritorijas. Uzkrāt mājokļos no atkritumiem iegūtus materiālus, ja tas apdraud cilvēku veselību vai piegružo apkārtējo vidi.

15. Nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam, lietotājam, pārvaldniekam vai citai pilnvarotai personai, papildus šo saistošo noteikumu II. nodaļā noteiktajam, ir šādi pienākumi:

15.1. noslēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu apsaimniekošanu. Atkritumu apsaimniekošanas līgums ir jāslēdz par katru īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošo nekustamo īpašumu, ja tajā atrodas dzīvojamā māja vai notiek saimnieciskā darbība;

15.2. iegūstot nekustamo īpašumu, kurā atrodas dzīvojamā māja vai tiek veikta saimnieciskā darbība, kuras rezultātā rodas atkritumi, 1 (viena) mēneša laikā no nekustamā īpašuma iegūšanas dienas noslēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu apsaimniekošanu;

15.3. pēc Pašvaldības vai atkritumu apsaimniekotāja pieprasījuma sniegt ziņas par iedzīvotāju skaitu, kas dzīvo attiecīgajā nekustamajā īpašumā, nomniekiem, kā arī komersantiem un citām personām, kas veic saimniecisko darbību attiecīgajā nekustamajā īpašumā, saistībā ar radītajiem atkritumu veidiem un daudzumu;

15.4. vienoties par nešķiroto atkritumu savākšanai nepieciešamo konteineru skaitu un tilpumu, ņemot vērā radīto atkritumu daudzumu un izvešanas biežumu, ne retāk kā noteikts saistošo noteikumu 8. punkta apakšpunktos;

15.5. liela izmēra, mājsaimniecībā radītos būvniecības atkritumus, atsevišķi vienojoties, nogādāt atkritumu apsaimniekotāja norādītajā vietā personīgi vai izmantojot atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumus atbilstoši saistošo noteikumu 25. punkta nosacījumiem. Ja noslēgtais līgums ar atkritumu apsaimniekotāju paredz regulāru šāda veida atkritumu izvešanu, persona atkritumus novieto to savākšanas vietā ne ātrāk par 24 (divdesmit četrām) stundām pirms noteiktā savākšanas laika;

15.6. nepieciešamības gadījumā veikt izmaiņas līgumā ar atkritumu apsaimniekotāju, nodrošinot regulāru atkritumu izvešanu, lai pie atkritumu konteineriem neveidojas atkritumu kaudzes vai konteineri netiek pārpildīti;

15.7. uzturēt lietošanas kārtībā nodotos atkritumu konteinerus, nepasliktinot to stāvokli, un nodrošinot šādu prasību izpildi:

15.8. nodrošināt šādas konteineru izvietošanas prasības:

15.8.1. sadzīves atkritumu konteineru izvietošanai paredzētās vietas izveidot atbilstoši normatīvo aktu (tajā skaitā Pašvaldības apbūves noteikumu) prasībām, kā arī uz cietas pamatnes, lai nodrošinātu konteinera pārvietošanu ripinot;

15.8.2. konteineriem, lielākiem par 240 litriem izvēlēties atkritumu konteinera pastāvīgo vietu tā, lai pie tās netraucēti varētu piebraukt specializētais atkritumu savākšanas transportlīdzeklis;

15.8.3. ja nav iespējams nodrošināt brīvu specializētā transportlīdzekļa piekļūšanu atkritumu konteineru novietošanas vietās novietotajiem atkritumu konteineriem, dienās, kad tiek veikta atkritumu savākšana, pārvietot atkritumu konteinerus no atkritumu konteineru novietošanas vietām specializētajam transportlīdzeklim pieejamā vietā, kur netiek traucēta gājēju un transportlīdzekļu satiksme vai vienoties ar atkritumu apsaimniekotāju par citu kārtību, kas nodrošina specializētā transportlīdzekļa piekļūšanu atkritumu konteineriem. Pēc atkritumu izvešanas, konteinerus novietot atpakaļ to pastāvīgajās atrašanās vietās;

15.8.4. gadījumos, kad nav iespējams nodrošināt specializētā transportlīdzekļa piekļuvi atkritumu konteineru novietošanas vietās novietotajiem atkritumu konteineriem, vienoties ar blakus esošo nekustamo īpašumu īpašniekiem, par to, kā tiks nodrošināta piekļuve, par to informējot atkritumu apsaimniekotāju;

15.8.5. uzturēt kārtībā pievedceļus un konteineru atrašanās vietas, lai jebkurā gadalaikā nodrošinātu specializētā transportlīdzekļa netraucētu un brīvu piekļuvi atkritumu konteineriem un konteinera pārvietošanu līdz specializētajam transporta līdzeklim, nepieļaujot konteinera iestigšanu dubļos vai sniegā, kā arī iesalšanu.

15.9. nešķirotos un bioloģiskos atkritumus ievietot tikai tajos atkritumu konteineros, kas saskaņā ar noslēgto līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju ir paredzēts konkrētā nekustamā īpašuma apkalpošanai;

15.10. savlaicīgi vienoties par atkritumu izvešanas biežuma vai atkritumu konteineru skaita vai tilpuma maiņu, gadījumā, ja mainās radīto atkritumu apjoms;

15.11. pēc atkritumu ievietošanas tam paredzētajos atkritumu konteineros, aizvērt atkritumu konteineru vāku. Ja atkritumu konteiners ir pārpildīts par vairāk nekā 15% no atkritumu konteinera tilpuma vai pie atkritumu konteinera ir novietoti papildus atkritumi, apmaksāt papildus savākto atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar atkritumu apsaimniekotāja veikto novērtējumu un fotofiksāžu.

16. Publisko pasākumu organizētājam pirms pasākuma rīkošanas ir jāslēdz līgums ar atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu konteineru izvietošanu pasākuma vietā un pasākuma laikā radīto atkritumu savākšanu no izvietotajiem konteineriem. Publiskos pasākumos, kuru plānotais dalībnieku skaits pārsniedz 200 cilvēkus, ir izvietojami arī konteineri dalīti vāktiem atkritumiem.

17. Pasākumu organizatori nodrošina attiecīgās teritorijas sakopšanu 4 (četru) stundu laikā pēc pasākuma noslēguma, ja pasākuma rīkošanas atļaujā nav norādīts cits laiks.

18. Lai mazinātu atkritumu radīšanu, publisku pasākumu organizatori iespēju robežās nodrošina dzērienu tirdzniecību atkārtoti lietojamās depozīta glāzēs vai pasākuma teritorijā organizē depozīta iepakojuma savākšanas vietas.

19. Atkritumu apsaimniekotājs veic atkritumu apsaimniekošanu Pašvaldības teritorijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu, Dienvidkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu, saistošajiem noteikumiem un noslēgto līgumu starp Pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju.

20. Atkritumu apsaimniekotājam ir šādi pienākumi:

20.1. slēgt līgumus ar atkritumu radītāju vai valdītāju par sadzīves atkritumu savākšanu un izvešanu, piemērojot normatīvajos aktos paredzētā kārtībā noteikto maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, uz termiņu, kas nav garāks par līguma termiņu, kas noslēgts starp atkritumu apsaimniekotāju un Pašvaldību;

20.2. nodrošināt dalītu atkritumu vākšanu saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un noslēgto līgumu starp Pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju;

20.3. slēgt līgumus ar publisko pasākumu organizētājiem par publisko pasākumu laikā radušos atkritumu apsaimniekošanu;

20.4. saskaņot ar Atkritumu apsaimniekošanas reģionālo centru atkritumu savākšanas konteineru un maisu dizainu, norādot apsaimniekotāja nosaukumu, kontakttālruni un ievietojamo atkritumu veidu. Norādot atkritumu veidu, izmantot piktogrammu simbolus un to rakstisku nosaukumu;

20.5. nodrošināt visu apkalpoto atkritumu savākšanas konteineru un maisu atbilstošu marķēšanu;

20.6. nodrošināt atkritumu radītājus ar atkritumu konteineriem pietiekamā tilpumā un daudzumā;

20.7. nodrošināt atkritumu radītājiem iespēju iegādāties priekšapmaksas maisus nešķiroto sadzīves atkritumu savākšanai un nodrošināt bezmaksas maisus dalīti vāktajiem (stikla, plastmasas, papīra, metāla iepakojuma) atkritumiem;

20.8. izvest atkritumu savākšanas konteinerus un maisus saskaņā ar grafiku;

20.9. savākt konteineru iztukšošanas laikā uz zemes nokritušos atkritumus;

20.10. uzstādīt, labot un nomainīt atkritumu konteinerus, ja minētie konteineri nav citas personas īpašums, kā arī veikt konteineru dezinfekciju atbilstoši līguma nosacījumiem;

20.11. gadījumos, ja atkritumu apsaimniekotājs konstatē, ka savstarpēji noslēgtajā līgumā nolīgtais atkritumu konteineru iztukšošanas reižu skaits noteiktajā laika periodā neatbilst faktiski radītajam atkritumu daudzumam, vienoties ar atkritumu radītāju vai valdītāju par tādu konteineru iztukšošanas vai maisu savākšanas reižu skaitu, kas atbilst faktiski radīto atkritumu apjomam, bet ne mazāk kā noteikts saistošo noteikumu 8. punktā;

20.12. saskaņot ar Pašvaldību šķiroto atkritumu savākšanas sistēmas jautājumus, tai skaitā atkritumu dalītās savākšanas punktu izveidošanas vietas;

20.13. atkritumu izvešanu veikt laikā no plkst. 6.00 līdz plkst. 20.00, izņemot gadījumus, kad tehnisku apsvērumu vai avārijas apstākļu dēļ nav iespējams atkritumu savākšanu veikt šajā laikā;

20.14. ziņot Pašvaldībai un atbildīgajiem dienestiem, par gadījumiem, kad atkritumu radītāj vai valdītāji neievēro saistošos noteikumus vai savstarpēji noslēgtos līgumus par atkritumu apsaimniekošanu;

20.15. sadarbībā ar Pašvaldību un Atkritumu apsaimniekošanas reģionālo centru izglītot atkritumu radītājus, tajā skaitā veikt iedzīvotāju apmācību, un izplatīt informatīvos materiālus par atkritumu apsaimniekošanu, īpaši par sadzīves atkritumu dalītu vākšanu, saskaņā ar Pašvaldības noslēgtā līguma prasībām.

21. Atkritumu apsaimniekotājs nodrošina atkritumu radītājiem iespēju iesaistīties atkritumu dalītās vākšanas sistēmā, izveidojot un apsaimniekojot dalītās savākšanas punktus un laukumus atbilstoši normatīvajos aktos un reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā noteiktajam. Dalīti savāktos atkritumus izved pēc atsevišķa grafika nekā nešķirotos atkritumus.

22. Atkritumu radītāji šķiro atkritumus un nogādā tos speciāli tam paredzētos atkritumu dalītās savākšanas punktos, konteineru novietnēs vai šķiroto atkritumu savākšanas laukumos.

23. Atkritumu apsaimniekotājs, uzsākot jauna dalīti vācama, pārstrādei vai otrreizējai izmantošanai derīga atkritumu savākšanas veida ieviešanu, 1 (vienu) mēnesi pirms pakalpojuma uzsākšanas, par to informē atkritumu radītājus un atkritumu valdītājus.

24. Sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un videi kaitīgo preču radītājs vai valdītājs:

24.1. atdala šos atkritumu veidus no citu veidu atkritumiem;

24.2. uzglabā tā, lai tie neapdraudētu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī trešo personu mantu;

24.3. nogādā tos speciāli paredzētās bīstamo atkritumu apsaimniekošanas vietās vai slēdz līgumu ar personu, kura ir saņēmusi attiecīgu atļauju veikt bīstamo atkritumu un videi kaitīgo preču apsaimniekošanu;

24.4. sedz visas ar sadzīves bīstamo atkritumu apsaimniekošanu saistītās izmaksas, ja tādas paredzētas, t.i., ja to apsaimniekošana netiek segta ražotāja atbildības sistēmas ietvaros.

25. Liela izmēra atkritumu īslaicīga novietošana pie sadzīves atkritumu konteineriem vai citā šim nolūkā paredzētā vietā atkritumu radītājam ir atļauta tikai ar nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju, lietotāju vai pārvaldnieku saskaņotā vietā un laikā.

26. Liela izmēra atkritumi, tai skaitā Ziemassvētku eglītes, kā arī mājsaimniecībā radīti būvniecības atkritumi, jāsavāc atsevišķi no citiem atkritumiem, izvešanu individuāli saskaņojot ar atkritumu apsaimniekotāju.

27. Aizliegts mājsaimniecībā radušos būvniecības atkritumus un liela izmēra atkritumus ievietot sadzīves atkritumu konteineros, kā arī tos novietot citās tam neparedzētās vietās.

28. Atkritumu apsaimniekotājs mājsaimniecībā radīto būvniecības atkritumu un liela izmēra atkritumu konteinerus novieto tā, lai netraucētu gājēju un transporta līdzekļu kustību.

29. Bioloģiski noārdāmie atkritumi izvedami normatīvajos aktos par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām noteiktos termiņos un kārtībā.

30. Bioloģiski noārdāmie atkritumi atkritumu radītājam ir jānodala no citiem atkritumiem un jāievieto atbilstošos konteineros. Dalīti vāktus bioloģiski noārdāmos atkritumus atkritumu apsaimniekotājs nogādā tam paredzētā pārstrādes iekārtā Atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā centrā vai citā iekārtā, kas saņēmusi atbilstošu atļauju bioloģisko atkritumu pārstrādei, vai nogādā speciāli ierīkotā kompostēšanas laukumā, ja šāds laukums ir izveidots Pašvaldības teritorijā.

31. Publiskās apstādījumu teritorijās ir pieļaujama bioloģiski noārdāmu dārzu vai parku atkritumu, kompostēšana ar Pašvaldību saskaņotās vietās. Bioloģiski noārdāmo dārzu vai parku atkritumu kompostēšana veicama saskaņā ar normatīvajos aktos par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām noteikto.

32. Individuālo dzīvojamo māju, divu un trīs dzīvokļu māju atkritumu radītājiem, ja tie neiesaistās organizētajā bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas sistēmā, ir pienākums kompostēt bioloģiski noārdāmos atkritumus sava īpašuma teritorijā, ievērojot normatīvo aktu prasības un nodrošinot, ka tas nerada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai un videi, kā arī trešo personu mantai.

33. Maksu par atkritumu apsaimniekošanu, kurā tiek ietvertas visas izmaksas par nešķiroto un dalīti savākto atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un citām normatīvajos aktos noteiktajām darbībām, ko veic pirms atkritumu reģenerācijas un kas samazina apglabājamo atkritumu apjomu, nosaka Liepājas valstspilsētas pašvaldības dome ar savu lēmumu.

34. Atkritumu apsaimniekotājs nodrošina sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu, uzglabāšanu, dalītās atkritumu vākšanas, šķirošanas un pārkraušanas infrastruktūras objektu uzturēšanu par vienādu maksu visiem sadzīves atkritumu radītājiem attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas zonā, atbilstoši noslēgtajam līgumam ar Pašvaldību.

35. Kārtību, kādā veicami maksājumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, nosaka normatīvie akti un līgums, kas noslēgts starp atkritumu radītāju vai valdītāju un atkritumu apsaimniekotāju.

36. Atkritumu apsaimniekotājs ir tiesīgs ierosināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņas ne biežāk kā 1 (vienu) reizi gadā, ja mainās atkritumu apsaimniekotāja atkritumu apsaimniekošanas izmaksas un apsaimniekotājs izmaiņu pieprasījumu var pamatot ar attiecīgu maksas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu aprēķinu. Gadījumos, kad maksa mainās saskaņā ar grozījumiem atkritumu apsaimniekošanu regulējošos normatīvajos aktos, attiecīgās izmaiņas tiek piemērotas ar to spēkā stāšanās dienu.

37. Pašvaldība 2 (divu) mēnešu laikā pēc saistošo noteikumu 37. punktā minētā atkritumu apsaimniekošanas maksas aprēķina saņemšanas lemj par atkritumu apsaimniekošanas maksas noteikšanu un lēmumu 3 (trīs) darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē Pašvaldības tīmekļvietnē.

38. Apstiprinātā atkritumu apsaimniekošanas maksa stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc saistošo noteikumu 38. punktā minētā lēmuma publicēšanas Pašvaldības tīmekļvietnē, ja lēmumā nav noteikts vēlāks spēkā stāšanās termiņš.

39. Atkritumu apsaimniekotājs vismaz 30 (trīsdesmit) dienas iepriekš informē atkritumu radītājus vai valdītājus par atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņām.

40. Ar saistošo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Liepājas pilsētas domes 2015. gada 22. janvāra saistošie noteikumi Nr. 5 "Liepājas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi".

41. Saistošo noteikumu 7.2.1., 7.2.2., 7.2.3, 7.4.1., 7.4.2., 7.4.3. un 7.4.4. apakšpunkts stājas spēkā 2025. gada. 1. februārī.

Liepājas valstspilsētas pašvaldības
domes priekšsēdētājs G. Ansiņš

Liepājas valstspilsētas pašvaldības
domes priekšsēdētājs G. Ansiņš