Ministru kabineta noteikumi nr. 58

(prot. nr. 15, 5.§) Rīgā 1995.gada 21. martā

Meža apsaimniekošanas un izmantošanas sanitārie noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma
"Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu" 29. pantu

I. Noteikumos lietotie termini

Ciršanas atliekas — koksnes atliekas, kas veidojas pēc koku gāšanas, atzarošanas, sagarumošanas un izvešanas (skaidas, zari, galotnes, skujas, lapas, mizas, stumbru atlūžņi) un kam nav preču produkcijas vērtības.

Ciršanas vietu satīrīšana — ciršanas atlieku aizvākšana, sadedzināšana, izkliedēšana, sakraušana kaudzēs vai vālos tā, lai tās netraucētu meža atjaunošanu, paliekošo koku augšanu, neizraisītu ugunsgrēku, augsnes eroziju, slimību vai kaitēkļu savairošanos.

Feromonu slazdi — speciālas konstrukcijas slazdi kukaiņu uzskaitei vai apkarošanai, kuros feromoni kalpo par kukaiņu pievilinātāju.

Kaitēkļu un slimību ligzda — vienkopus koncentrētas kaitēkļu invadētas vai slimību inficētas koku grupas.

Krafta klase — mežzinātnieka Krafta izveidotās klasifikācijas grupē—jums koku raksturošanai pēc ieņemtās vietas mežaudzē:

IV klase — nomāktie koki,

V klase — stipri nomāktie koki.

Ķeramkoki — dzīvi, bet novājināti, ar sliktu stumbra formu, dažādiem defektiem, arī izgāzti vai nolauzti koki, kurus izmanto kaitēkļu pievilināšanai un iznīcināšanai.

Risas — transportlīdzekļu ritošās daļas radīti padziļinājumi augsnē.

Sanitārā izlases cirte — cirte, ar kuras palīdzību no audzes izvāc atsevišķus vēja gāztos un lauztos, nokaltušos, kaitēkļu invadētos, slimību inficētos un citu iemeslu dēļ bojātos kokus, kuriem zudusi augtspēja, kā arī IV un V Krafta klases kokus.

Sanitārā kailcirte — cirte, ar kuras palīdzību novāc kaitēkļu, slimību ligzdas, meža dzīvnieku un abiotisku (ūdens, vēja, uguns u.c.) faktoru dēļ augtspēju zaudējušas audzes.

Tehnoloģiskais koridors — mežaudzē speciāli izveidota stiga, kas kalpo sagatavotās koksnes treilēšanai vai pievešanai.  

II. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka vispārējo kārtību, kādā izpildāmas un ievērojamas meža apsaimniekošanas un izmantošanas sanitārās prasības, lai novērstu mežam kaitīgo kukaiņu un slimību parādīšanos un izplatīšanos, kā arī kārtību un veidu, kādā likvidējamas vai lokalizējamas dabā konstatētās kaitēkļu un slimību ligzdas.

2. Šie noteikumi ir saistoši visiem Latvijas Republikas meža apsaimniekotājiem un izmantotājiem.  

III. Atveseļošanas pasākumi mežos

3. Visiem meža apsaimniekotājiem šajos noteikumos minētajos termiņos jāveic sanitārās izlases cirtes, izcērtot stumbra kaitēkļu invadētos, slimību inficētos, vējgāzēs, vējlauzēs, snieggāzēs un snieglauzēs gāztos, lauztos un bojātos kokus.

4. Mizgraužu savairošanās gadījumos jāizliek ķeramkoki vai feromonu slazdi.

Ķeramkokus lieto pret lielo un mazo priežu lūksngrauzi, priežu divpadsmitzobu mizgrauzi un to pavadītājsugām, kā arī pret egļu astoņzobu mizgrauzi un tā pavadītājsugām. Ķeramkoku lietošanas kārtību nosaka Valsts meža dienests.

Egļu audzēs, ko bojājis egļu astoņzobu mizgrauzis, pēc sanitāro kailciršu izpildes tā lidošanas laikā izcirtumā jāizvieto feromonu slazdi, kuru lietošanas kārtību nosaka Valsts meža dienests.

5. Sakņu un stumbru trupes, mizas rūsas bojātie atsevišķie koki jāizcērt krājas kopšanas vai sanitāro izlases ciršu kārtībā.

6. Sakņu trupes un celmenes bojātajās audzēs reizē ar nokaltušajiem un kalstošajiem kokiem jāizcērt arī stipri novājinātie koki. Izdarot sanitārās kailcirtes, sakņu trupes tālākas izplatīšanās ierobežošanai jāizcērt 10 metru plata aizsargjosla šķietami nebojātajā audzes daļā — koki ar bālām, īsām skujām un daļēji dzeltējošu vainagu. No 1. maija līdz 1. septembrim, izcērtot kokus sakņu trupes ligzdās, celmi obligāti ķīmiski jāapstrādā Valsts meža dienesta noteiktajā kārtībā.

7. Veicot kopšanas cirtes skuju koku audzēs, gar meža ceļiem un stigām saglabājami atsevišķi lapu koki un dobumainie koki visās audzēs.

8. Priežu tīraudzēs, kurās nav pietiekami daudz skudru, kā arī kukaiņēdāju putnu, jāieved papildu skudru pūžņi un jāizliek putnu būrīši saskaņā ar Valsts meža dienesta norādījumiem.

9. Sanitārajā kailcirtē nocērtamas audzes, kas ugunsgrēkos, vējgāzēs, vējlauzēs, snieggāzēs, snieglauzēs vai pārlieka mitruma un citu faktoru ietekmē zaudējušas augtspēju vai ir slimību, kaitēkļu, meža dzīvnieku bojātas līdz tādai pakāpei, ka veselo koku biezība ir 0,3 un mazāka.

10. Audzes nociršanas vajadzību un termiņus sanitārajā kailcirtē, ja tas nav paredzēts meža apsaimniekošanas projektā, nosaka meža patologs kopīgi ar valsts mežzini un mežsargu, sastādot Valsts meža dienesta noteikta parauga aktu, ko 10 dienu laikā pēc sastādīšanas apstiprina virsmežzinis. Rīkojumu par audzes nociršanu sanitārajā kailcirtē ierīcības starpmeta periodā var dot arī zvērināts meža taksators vai zvērināts mežkopis. Šo rīkojumu nodod apstiprināšanai valsts mežzinim.

11. Vietās, kur savairojušies kaitēkļi, sanitārās cirtes jāizdara un sagatavotie skujkoku un oša kokmateriāli jānomizo vai jāizved no meža līdz 1.jūnijam. Zari un mizas jāsadedzina, ievērojot ugunsdrošības noteikumus. Ja kaitēkļu savairošanās tiek konstatēta pirms minētā termiņa, Valsts meža dienests šo termiņu var mainīt.

12. Slimību inficētajās un kaitēkļu invadētajās audzēs, ko nocērt sanitārajā kailcirtē, ciršanas atliekas obligāti jāsadedzina, ievērojot ugunsdrošības noteikumus.  

IV. Meža izmantošanas sanitārās prasības

13. Cirsmas jāsatīra vienlaikus ar izstrādi, bet ziemā izstrādātās cirsmas, ja nepieciešams, jāpārtīra līdz 1.maijam.

14. Silā, mētrājā un lānī galvenās cirtes cirsmās ciršanas atliekas jāsadedzina vai jāsasmalcina ne vairāk kā metru garos nogriežņos, atstājot tos izklaidus satrupēšanai. Pievešanas un treilēšanas ceļos ciršanas atliekas ieklāt aizliegts.

Pārējo augšanas apstākļu tipu galvenās cirtes cirsmās ciršanas atliekas var izklāt pievešanas un treilēšanas ceļos, sadedzināt, sasmalcināt ne vairāk kā metru garos nogriežņos un atstāt izklaidus satrupēšanai.

15. Starpcirtēs zari un ciršanas atliekas silā, mētrājā un lānī jāatstāj izklaidus vai jāsadedzina (ja tas ir nepieciešams ugunsdrošības nolūkā), pārējo augšanas apstākļu tipu mežos ciršanas atliekas var ieklāt pievešanas ceļos, atstāt izklaidus vai arī sadedzināt.

16. Tehnoloģiskajos koridoros un pārējā cirsmas platībā, kā arī pievedot un treilējot starp augošiem kokiem pieļaujamas risas, kas nav dziļākas par 15 centimetriem. Dziļākas risas pieļaujamas ne vairāk par 20 procentiem no pievešanas un treilēšanas ceļa garuma un ar noteikumu, ka pievešanas un treilēšanas ceļā ir ieklāti visi cirsmā nocirsto koku zari un pārējās ciršanas atliekas.

17. Meža ceļos bez mākslīgā seguma, meža stigās un meža meliorācijas grāvju atbērtnēs pieļaujamas risas, kas nav dziļākas par 25 centimetriem un kas bezsala apstākļos pēc cirsmas izstrādes jāizlīdzina mēneša laikā.  

V. Kokmateriālu uzglabāšanas sanitārās prasības

18. No 1.septembra līdz 1.maijam cirstie skujkoku un oša kokmateriāli izvedami no meža vai nomizojami līdz 1. jūnijam.

Skujkoku un oša kokmateriāli, kas sagatavoti no 1.maija līdz 1.septembrim, izvedami no meža vai nomizojami mēneša laikā pēc to sagatavošanas.

19. Sausokņu (vējgāzti, vējlauzti, snieglauzti vai citu iemeslu dēļ bojāti koki par sausokņiem pārvēršas tad, kad no tiem izlidojuši stumbru kaitēkļi, kas var kaitēt augošiem kokiem) kokmateriālu aizsardzība nav jāveic.

20. Aizliegts atstāt tuvāk par 0,5 kilometriem no mežaudzēm (krautuvēs un kokzāģētavās) nemizotus vai pret kaitēkļu invāziju un bojājumiem neaizsargātus skujkoku un oša kokmateriālus.  

VI. Atsveķošanas un atzarošanas sanitārās prasības

21. Atsveķošana nav pieļaujama skuju grauzēju un stumbru kaitēkļu ligzdās līdz šo kaitēkļu apkarošanai, slimību ligzdās, kā arī audzēs, kas cietušas snieglauzēs, vējlauzēs, vējgāzēs, ugunsgrēkos vai no pārlieka mitruma. Pamatojoties uz patoloģiskās pārbaudes aktu, valsts mežzinim atsveķošana šādās audzēs nekavējoties jāpārtrauc. Atsveķošanu var atsākt tikai pēc meža patologa norādījuma.

22. Atsveķošanai nodotajās audzēs līdz darba uzsākšanai un atsveķošanas laikā jāizcērt kaitēkļu invadētie, kalstošie un sausie koki. Ciršanas vietas jāsatīra atbilstoši galvenās cirtes noteikumiem.

23. Augošu koku atzarošana ir aizliegta slimību, kaitēkļu, trupes, sniega un vējgāžu bojātās audzēs.  

VII. Meža atjaunošanas kārtība un sanitārās prasības

24. Valsts mežos līdz meža kultūru tehniskajai pieņemšanai aizsardzības pasākumus pret slimībām un kaitēkļiem veic kultūru ierīkotājs. Pēc meža kultūru tehniskās pieņemšanas aizsardzības pasākumus veic valsts mežniecība.

Citos mežos meža kultūru aizsardzības pasākumus visos gadījumos veic meža apsaimniekotājs.

25. Meža kultūru aizsardzība pret priežu lielo smecernieku un tam radniecīgām sugām, kā arī sakņgraužiem veicama saskaņā ar Valsts meža dienesta noteikto kārtību.

26. Izcirstajās skujkoku vēža ligzdās priede jāatjauno sējot.

27. Aizsardzības pasākumu ievērošanu kontrolē Valsts meža dienesta institūcijas.  

VIII. Atbildība par sanitāro noteikumu neievērošanu

28. Ja meža apsaimniekotājs nepilda sanitāro noteikumu prasības vai ar savu bezdarbību rada zaudējumus citiem meža apsaimniekotājiem, valsts mežzinis, pieaicinot meža patologu un meža apsaimniekotāju, sastāda aktu par meža sanitāro stāvokli, veicamajiem pasākumiem un to izpildes termiņiem.

29. Ja meža apsaimniekotājs aktā noteiktajā termiņā nav izpildījis nepieciešamos darbus, tad valsts mežniecība izpilda meža aizsardzības darbus par mežsaimniecības attīstības fonda līdzekļiem.

30. Pēc darbu pieņemšanas valsts mežzinis sastāda aktu zaudējuma piedziņai no meža apsaimniekotāja. Aktu sastāda pēc Valsts meža dienesta noteikta parauga trijos eksemplāros. Vienu eksemplāru nosūta meža apsaimniekotājam, otru eksemplāru nosūta virsmežniecībai, trešais eksemplārs paliek valsts mežniecībā.

Zaudējumus aprēķina pēc meža aizsardzības faktiskajām izmaksām.

31. Ja meža apsaimniekotājs neatlīdzina zaudējumus aktā norādītajā termiņā, valsts virsmežniecība likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā ierosina lietu tiesā zaudējumu piedziņai.

IX. Noslēguma jautājumi

32. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus lēmumus:

32.1. Ministru Padomes 1991.gada 29.aprīļa rīkojumu nr.161—r "Par Pagaidu sanitāro noteikumu Latvijas Republikas mežos apstiprināšanu"

32.2. Ministru Padomes 1992.gada 30.marta lēmumu nr.113 "Par grozījumiem Pagaidu sanitārajos noteikumos Latvijas Republikas mežos" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 20./21.nr.).

Ministru prezidents M.Gailis

Zemkopības ministrs Ā.Ūdris