Ministru prezidents — Aizkraukles novadā
Piektdien, 24. martā, Ministru prezidents apmeklēja Skrīverus, Neretu, Sēreni, Jaunjēlgavu, Aizkraukli un Pļaviņu HES
Ministru prezidenta M.Gaiļa vizīte piektdien, 24.martā, Aizkraukles rajonā sākās, apmeklējot Zemkopības institūtu "Agra" Skrīveros. Pēc iepazīšanās ar institūtu un izaudzēto kultūru paraugiem M.Gailis tikās ar zinātnieku kolektīvu. Kā pastāstīja institūta direktors Gedemins Siliņš, institūta lielākā problēma ir līdzekļu trūkums, kas neļauj atjaunot institūta materiāli tehnisko bāzi. Tomēr institūta speciālisti konsultācijas citiem sniedz bez maksas, jo vairākums zemkopju par to nespēj samaksāt. No valsts piešķirtās subsīdijas joprojām nav saņemtas, un tas institūta speciālistiem neļauj uzsākt pilnvērtīgus pavasara izmēģinājuma darbus. Kooperācijas valsts ministrs Vilnis Edvīns Bresis apsolīja atrisināt šo jautājumu, Zemkopības ministrijai sadarbojoties ar Finansu ministriju. M.Gailis atzīmēja, ka turpmāk institūta speciālistiem tomēr vajadzētu sniegt maksas pakalpojumus, tādējādi nodrošinot sev papildu ienākumus.
Par vispārējām lauksaimniecības attīstības perspektīvām Latvijā tikšanās laikā runāja kooperācijas valsts ministrs V.E.Bresis. Šobrīd galvenais ir radīt zemniekos ražošanas nepieciešamības motivāciju. Pēc ministra domām, valdība jau to ir daļēji paveikusi, veicot iekšējā tirgus aizsardzības mehānisma pasākumus. Turpmāk katru gadu tiks sastādīta lauksaimniecības produkcijas ražošanas un pārstrādes bilance, uz kuras pamata valsts regulēs iekšējā tirgus aizsardzības mehānisma darbību.
Pieskaroties kredītu resursu trūkuma problēmai, V.E.Bresis pastāstīja, ka nākamgad paredzēts izveidot ap simt krājaizdevumu sabiedrību, ar kuru palīdzību zemnieki varētu gūt nepieciešamos kredītu resursus.
Pēc institūta apmeklējuma Ministru prezidents devās uz Latvijas un Lietuvas robežu, kur apskatīja Neretas un Suvainišķu robežkontroles punktu. Ministru prezidents izteicās par to, ka vajadzētu apsvērt pirms diviem gadiem likvidētā muitas kontroles punkta atjaunošanas iespējas un tā ekonomisko lietderību. Šī muitas punkta darbības atjaunošana varētu ievērojami sekmēt Aizkraukles rajona ekonomiku, jo patlaban tā trūkums kavē attīstību. Tuvākie muitas kontroles punkti atrodas Subatē un Grenstālē.
Neretā Māris Gailis apmeklēja pienotavu, kuras īpašnieki ir astoņas piensaimnieku kooperatīvās biedrības. Pēdējā gadā pienotavas finansiālais stāvoklis ir uzlabojies un nostabilizējies. Pērn iegūtā peļņa sasniegusi 77 tūkstošus latu. Pienotavas galvenie produkcijas veidi ir piens un sviests, kas galvenokārt realizēti Rīgā. Šobrīd notiek sarunas par produkcijas eksportu uz Maskavu un citām Krievijas pilsētām. Par to visu Ministru prezidentu informēja šīs sabiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Voitkēviča.
Turpinājums no 1.lpp.
Māris Gailis tikās ar Neretas pagasta vadību, iepazinās ar pagasta problēmām un atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem par pensijām, ekonomisko stāvokli un par kredītiem zemniekiem.
Ministru prezidents devās uz Sērenes pagastu un apmeklēja zemnieku saimniecību "Lubeņiecas". Pēc zemnieku saimniecības apskates Māris Gailis apmeklēja Jaunjelgavu, kur tikās ar iedzīvotājiem un pārrunāja pensijas indeksācijas problēmu. Ministru prezidents paskaidroja, ka ar 1.aprīli šī indeksācija nenotiks. Tā ir nepatiesa informācija, un par to atbildība jāuzņemas pensiju fonda vadītājam Nikolajam Baranovskim. Ar 1.aprīli paredzēts, ka tiks atcelts darba stāža ierobežojums, jo līdz šim maksimālais stāžs, par kuru saņēma pensiju, bija 38 gadi. Jaunjelgavā M.Gailis tikās ar pilsētas domes deputātiem un uzņēmumu vadītājiem. Visās tikšanās reizēs Ministru prezidents uzsvēra, ka iniciatīvai jānāk no pašiem un ka, uzlabojoties vispārējam stāvoklim lauksaimniecībā, pieaugs arī pieprasījums pēc viņu rajonā esošā Zemkopības institūta zinātniskajām izstrādēm.
Vēl M.Gailis apmeklēja Aizkraukles lauktehnikas apvienību, iepazinās ar tās privatizējamiem objektiem, tāpat arī Aizkraukles sākumskolu, iepazinās ar skolas jaunceltni, tikās ar Aizkraukles rajona padomes vadību un deputātiem, kā arī apskatīja Pļaviņu HES.
Valdības preses dienests