Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums Nr. 5

Rīgā 2023. gada 3. augustā

Par sociāldemokrātiskā partijas "Saskaņa" iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē"

[1] 2023. gada 1. jūnijā sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa", reģ. Nr. 40008153670, juridiskā adrese: Rīga, Jēkaba iela 20/22 - 1A (turpmāk – Iesniedzējs), Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza iesniegumu par iniciatīvas grupas reģistrēšanu ar mērķi organizēt parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" (turpmāk – Likumprojekts) un tā anotāciju.

[2] Ar Centrālās vēlēšanu komisijas 2023. gada 6. jūlija lēmumu Nr. 4 "Par sociāldemokrātiskā partijas "Saskaņa" iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē"", Centrālā vēlēšanu komisija nolēma, ka Iesniedzējam līdz 2023. gada 3. augustam ir jānovērš likumprojektā šā lēmuma 19. punktā konstatētie trūkumi.

[3] 2023. gada 27. jūlijā Iesniedzējs iesniedza precizētu likumprojektu (šā lēmuma 1. pielikums) un likumprojekta anotāciju (šā lēmuma 2. pielikums).

[4] Saskaņā ar likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta ceturto daļu Centrālā vēlēšanu komisija 45 dienu laikā pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) reģistrēt likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu;

2) noteikt termiņu iesniegumā un likumprojektā vai Satversmes grozījumu projektā konstatēto trūkumu novēršanai;

3) atteikt likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos.

Šā panta piektā daļa noteic, ka Centrālā vēlēšanu komisija atsaka likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju, ja:

1) iniciatīvas grupa neatbilst šā panta otrās daļas prasībām;

2) likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts.

[5] Iesniedzējs ir politisko partiju reģistrā (2010. gada 10. februārī, ar reģistrācijas Nr. 40008153670), reģistrēta politiskā partija. Atbilstoši likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta otrās daļas 1. punktam iniciatīvas grupa var būt politiskā partija. Tādējādi Likumprojekta Iesniedzējs atbilst likuma prasībām un ir tiesīgs iesniegt likumprojektu reģistrācijai ar mērķi uzsākt parakstu vākšanu.

[7] Izvērtējusi Likumprojektu un noklausījusies Iesniedzēja pārstāvju argumentus, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē:

[8] Latvijas Republikas Satversmes 64. pants noteic, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros. Savukārt 78. pants paredz, ka "ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai". Satversmes 73. pantā ir noteikts, kādus jautājumus nevar nodot tautas nobalsošanā – "tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm".

[9] Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" ceturtā nodaļa "Likumu ierosināšana" nosaka kārtību, kā tauta īsteno likumdošanas tiesības.

[10] Centrālās vēlēšanu komisijas pienākumi un tiesības ir noteikti likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju". Minētā likuma 4. pants nosaka, ka Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Pašvaldības domes vēlēšanu likuma un likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" izpildi, kā arī šo likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu un kontrolē šo likumu precīzu izpildi. Veicot savus pienākumus un realizējot tiesības, Centrālā vēlēšanu komisija rīkojas spēkā esošo normatīvo aktu ietvaros. Minētā likuma 6. pantā ir noteikts starp citiem pienākumiem un tiesībām, ka Centrālā vēlēšanu komisija ir tiesīga izskatīt jebkuru ar vēlēšanu vai tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas sagatavošanu un vadīšanu saistītu jautājumu.

[11] Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāpārliecinās, ka iesniegtais Likumprojekts pēc formas un satura ir pilnībā izstrādāts. Ja tas kaut vai kādā daļā neatbilst jēdzienam pilnībā izstrādāts, tad šo trūkumu novērst nav iespējams un jāatzīst, ka likumprojekts kopumā neatbilst Satversmes 78. panta prasībām. Tādējādi likumprojekta saturam un kvalitātei jau sākotnēji jābūt tādai, ka tas ir tiesiski derīgs, lai par to balsotu Saeima vai tauta.¹ Pilsoņu kopuma iniciēts likuma vai Satversmes grozījumu projekts ir likumprojekts. Tādēļ tam jāatbilst tiem pašiem kritērijiem, kuriem jāatbilst jebkuram normatīvajam aktam, lai tas būtu piemērojams.² Vajadzība jau sākotnēji ievērot likumprojektam nepieciešamās formas un satura prasības ir pamatota ar to, ka pēc likumdošanas iniciatīvas nodošanas Centrālajai vēlēšanu komisijai tā negrozītā veidā tiek nodota parakstu vākšanai turpmākajai likumprojekta virzībai. Likumdošanas iniciatīvas īstenošanas kārtība demokrātiskā un tiesiskā valstī ir nepieciešama, lai nodrošinātu tautas gribas izteikuma īstumu un derīgumu, samazinot iespēju prettiesiskā veidā ietekmēt tautas likumdošanas procesu un tādējādi aizsargājot demokrātiskas valsts iekārtu.

[12] No Satversmes 78. panta izrietošais pienākums izvērtēt vēlētāju iesniegtu likumprojektu nenozīmē, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai būtu tiesības vērtēt šo projektu pēc tā, vai tas atzīstams "par labu un vēlamu". Šajā ziņā likumprojekta iesniedzējiem "ir pilnīga brīvība". Tajā pašā laikā uzsvērts, ka Centrālā vēlēšanu komisija "nav vis tīri tehniska darba birojs vai starpniecības iestāde, kura katru iesniegto projektu tīri mehāniski virzītu tālāk, bet gan tā ir augstākā vadošā iestāde, kurai stingri jālūkojas uz to, lai visi uz Saeimas vēlēšanām, likumu ierosināšanu no tautas un tautas nobalsošanu attiecošies likumi tiktu pareizi pielietoti un pildīti".³ Tādējādi no tiesiskā regulējuma izriet, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai ir kompetence izvērtēt, vai iesniegtais likumprojekts ir pilnīgi izstrādāts. Atbilstoši šādai interpretācijai Centrālās vēlēšanu komisijas kompetence vērtēta Senātā arī citās lietās par komisijas atteikumu reģistrēt iesniegtu likumprojektu⁴.

[13] Kritērijs tam, ka Likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam pēc formas, saprotams tādējādi, ka Satversmes grozījumu projektam jābūt noformētam likumprojekta veidā. To paredz arī Saeimas kārtības ruļļa 79. panta pirmās daļas 5. punkta otrais teikums. Tādējādi likumprojektam ir jābūt noformētam atbilstoši likumprojekta noformēšanai izvirzītajām prasībām. Vienlaikus jāņem vērā, ka formālajām prasībām ir jābūt tikai tik augstām, lai izslēgtu tādus projektus, kuru piemērojamība formālu trūkumu dēļ nav iespējama (piemēram, projekts nav noformēts kā likumprojekts, projekta teksts saturiski ir nesaprotams, tekstā ir loģikas kļūdas u.tml.).⁵ Juridiskās tehnikas prasības, sagatavojot normatīvo aktu projektus, ietvertas Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumos Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi". Tātad vēlētāju iesniegts Satversmes grozījuma vai likuma ierosinājums, kurš nav noformēts likumprojekta veidā, būtu atzīstams par tādu, kas nav pilnīgi izstrādāts no formas viedokļa.⁶

[14] Vērtējot, vai Likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc formas, Centrālā vēlēšanu komisija neatrod būtiskas nepilnības, kuru dēļ Likumprojektu nevarētu uzskatīt par pilnīgi izstrādātu pēc formas.

[15] Kritērijs, ka likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam pēc satura, skaidrojams šādi – lai tiesību sistēma varētu funkcionēt, tā būtu efektīva un varētu tikt piemērota, tā nedrīkst būt pretrunīga. Tai jābūt iekšēji saskanīgai.⁷ Tādēļ jebkuram likumam pēc sava satura ir jāiekļaujas tiesību sistēmā. Tas nozīmē, ka likumam, pielietojot atzīto tiesību piemērošanas, it sevišķi interpretācijas metodoloģiju, ir jābūt piemērojamam, neradot pretrunu ar juridiskā spēka hierarhijā augstākām vai prioritāri piemērojamām tiesību normām. Pilsoņu kopums, arī izmantojot savas likumdošanas iniciatīvas tiesības saskaņā ar Satversmes 78.pantu, var virzīt tālāk tikai tādus likumprojektus, kuri pēc sava satura nav pretrunā ar tiesību normu hierarhijā augstākām vai prioritārām normām. Tikai šādi projekti var tikt uzskatīti par pilnīgi izstrādātiem šā panta izpratnē.⁸ Satversme ir vienots veselums, un tajā ietvertās normas tulkojamas sistēmiski.⁹ Augstākā tiesa ir atzinusi, ka projekts nav pilnīgi izstrādāts, ja tas radītu pretrunu tiesību sistēmā, jo īpaši, ja tas neatbilstu Satversmes normām (ne vien Satversmes tekstam, bet arī nerakstītajiem vispārējiem tiesību principiem un pamatvērtībām, uz kurām Satversme balstās).¹⁰

[16] Lai noteiktu vai Likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc satura, Centrālajai vēlēšanu komisijai cita starpā jāpārbauda, vai Likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nenonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām. Pašreizējā tiesiskajā situācijā ir efektīvāk, ka sākumā savu likumā noteikto kompetenci pilnīgi izmanto Centrālā vēlēšanu komisija, kuras lēmumu tad vispārējā kārtībā var pārbaudīt tiesa.

[17] Satversme kā valsts galvenais politiskā procesa un ideoloģijas dokuments nosaka valsts fundamentu, augstāko konstitucionālo orgānu kompetences apjomu, personas pamattiesības. Satversme ir vienots veselums, un jebkurš no Satversmes normu grozījumiem pēc būtības var ietekmēt visu valsts pamatu un Satversmes sistēmu kopumā.

[18] Centrālās vēlēšanu komisijas kompetence neaprobežojas ar iespēju likumdošanas iniciatīvu apturēt tikai acīmredzamas neatbilstības gadījumā. Satversmes tiesa arī norāda, ka lēmumu par to, vai vēlētāju iesniegts likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts var kļūt par likumu, pieņem pats suverēns – tauta – Satversmē un likumā noteiktajā kārtībā. Paužot savu viedokli, tauta pati izlemj, vai iesniegtais likumprojekts ir saderīgs ar demokrātiskas un tiesiskas valsts vērtībām. Līdz ar to, arī norādot uz Centrālās vēlēšanu komisijas kompetenci likumprojekta saturiskā vērtēšanā, Satversmes tiesa lielu nozīmi piešķir demokrātiskam likumdošanas procesam.¹¹

[19] Izvērtējot Likumprojektu, Centrālā vēlēšanu komisija nekonstatē, ka Likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām. Latvijas starptautiskās saistības Likumprojekts neskar.

[20] Iesniedzējs ir izvērtējis nepieciešamību likumprojektā noteikt, kāds tiesiskais regulējums attiecas ne tikai uz kārtējām Valsts prezidenta vēlēšanām, bet arī citiem gadījumiem (piemēram, ja Valsts prezidents atsakās no amata, vai citiem gadījumiem, kad viņa amata pilnvaru laiks vēl nav izbeidzies), kā arī nepieciešamo balsu skaitu Valsts prezidenta ievēlēšanai gadījumos, kad Valsts prezidentu ievēlētu Saeima (ja tādi gadījumi būtu).

[21] Iepazinusies ar atkārtoti iesniegto likumprojektu, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē, ka likumprojekts pēc formas un satura ir pilnībā izstrādāts.

Saskaņā ar likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta ceturtās daļas 1. punktu Centrālā vēlēšanu komisija

nolemj:

1. Reģistrēt iniciatīvas grupas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē"".

2. Piešķirt likumprojektam iniciatīvas numuru 20230803-005.

Pielikumā:

1) likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē"";

2) likumprojekta anotācija.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja K. Saulīte

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs R. Eglājs

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē

Izdarīt Latvijas Republikas Satversmē šādus grozījumus:

1. Izteikt 35. pantu šādā redakcijā:

"35. Valsts Prezidentu ievēl tauta uz četriem gadiem vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās. Valsts Prezidenta ievēlēšanas kārtību nosaka atsevišķs likums."

2. Izteikt 36. pantu šādā redakcijā:

"36. Ja Valsts Prezidentu piecdesmitā, piecdesmit pirmā, piecdesmit otrā panta kārtībā ievēlē Saeima, vēlēšanas notiek, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu."

Likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" anotācija

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Latvijas Republikas Satversme ir juridiskās domas piemineklis, kas papildināms un labojams ar lielu atbildību un piesardzību. Tomēr Satversmes burts un gars balstās uz priekšstatu par Latvijas tautu kā augstāko varas nesēju, visu valsts institūciju varas avotu. K.Dišlers, vērtējot Satversmes kodolu, atzina, ka "reālais tiesību subjekts, kam pieder Latvijas valsts suverēnā vara, ir visa Latvijas tauta, kura dzīvo savu organizēto valstisko dzīvi Latvijas teritorijas robežās; un suverēnais tautas (un arī valsts) orgāns, Latvijas tautas suverēnās varas nesējs, ir politiski pilntiesīgo pilsoņu kopums, ko arī dažreiz sašaurinātā nozīmē apzīmējam par tautu (piemēram, tauta ievēl Saeimu, tautas nobalsošanā pieņem likumu)." (Sk. "Jurists", 1930, Nr.2)

Valsts prezidenta amats nedrīkst būt politiska tirgus priekšmets, iedzīvotājiem ir jābūt tiesībām patstāvīgi izvēlēties vispiemērotāko cilvēku, autoritāti, kas spēs efektīvi vadīt valsti. Šajā amatā jābūt cilvēkam, kuram ir zināšanas, iemaņas, prasmes un priekšstats par to, kā mazināt sabiedrības sašķeltību un uzlabot iedzīvotāju labklājības līmeni.

Valsts prezidenta pilnvaru apjoms nav jāvērtē kopsakarā ar ievēlēšanas procedūras izmaiņām. Tautas vēlētam prezidentam plašākas pilnvaras nav nepieciešamas. Gudri izmantojot Satversmē piešķirtās pilnvaras, valsts vadītājam ir visas iespējas rīkoties efektīvi un atbildīgi.

Tautas vēlēta prezidenta pienākumus noteiks viņa paša pārliecība, atbalstītāju vēlmes, viņa mugurkauls un enerģija, spēja izmantot tos varas rīkus, kas prezidentam ir, lai virzītu savas idejas.

Valsts prezidentam ir lielāka iespēja izteikt savu viedokli un būt sadzirdētam nekā jebkuram citam valstī. Tautas izraudzītam Valsts prezidentam tauta arī vairāk uzticētos nekā parlamenta ievēlētam.

Tautas vēlēts Valsts prezidents veicinātu demokrātijas nostiprināšanu Latvijā, iedzīvotājiem sniedzot tiesības ne tikai ievēlēt prezidentu, bet arī novērtēt viņa darbu.

Atzīstot un respektējot Satversmes normu sistēmiskumu un loģisko sakārtotību, likumprojekta iesniedzēji pievērš uzmanību ne tikai kārtējo vispārīgo Valsts prezidenta vēlēšanu tiesiskam regulējumam, bet arī gadījumiem, kuru saturs un jēga ir noteikti Satversmes 50., 51. un 52. pantā, ja Valsts prezidents ir uzskatāms par atlaistu, atsakās no amata, nomirst vai tiek atsaukts pirms viņa amata laiks izbeidzies. Minētie gadījumi attiecas uz izņēmuma, ārkārtas stāvokļiem, kad jālemj jautājums par Valsts prezidenta ievēlēšanu uz iepriekšējā Prezidenta atlikušo pilnvaru laiku. Šādos gadījumos būtiski ir nodrošināt valsts iekārtas un pārvaldes stabilitāti un nepārtrauktību, piekritību demokrātijas principiem un vērtībām. Spēkā esošā Satversmes redakcija šo tiesību piešķir Saeimai.

Izņēmuma un ārkārtas situācijām nepieciešams atsevišķs speciāls tiesiskais regulējums, kas nosaka kārtību, kādā Saeima ievēlē Valsts prezidentu uz iepriekšējā Prezidenta atlikušo pilnvaru laiku. Iesniedzamais likumprojekts paredz, ka Satversmes 50., 51. un 52. pantā noteiktajos gadījumos Saeima ievēlē Valsts prezidentu uz iepriekšējā Prezidenta atlikušo pilnvaru laiku, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Satversmes 2. panta gars un burts noteic, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Tautas vēlēts Valsts prezidents palīdzēs atgūt sabiedrībai interesi par politiku un pārliecību, ka tauta ir noteicēja savā valstī. Politiski aktīva tauta nozīmē politiski izglītotu tautu, stipru un saliedētu politisko nāciju.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Šobrīd likuma ietekme uz valsts budžetu nav aprēķināma. To precīzi var noteikt tad, kad tiks gatavots Valsts prezidenta vēlēšanu likumprojekts.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošu tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Tiešas konsultācijas ar iestādēm un organizācijām nav notikušas.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību. Jaunu institūciju izveide likuma izpildei nav nepieciešama.