Ministru kabineta noteikumi Nr. 443

Rīgā 2023. gada 8. augustā (prot. Nr. 38 79. §)

Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.4.i. investīcijas "Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t. sk. vēsturiskajās ēkās" īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar
Likuma par budžetu un finanšu vadību
19.³ panta pirmo un otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – Atveseļošanas fonds) plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.4.i. investīcijas "Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t. sk. vēsturiskajās ēkās" (turpmāk – investīcija) īstenošanas un uzraudzības kārtību, tai skaitā:

1.1. investīcijai pieejamo finansējumu;

1.2. investīcijas mērķi un mērķa grupu;

1.3. prasības projekta iesniedzējam un piesaistes nosacījumus projekta īstenošanas partnerim;

1.4. investīcijas atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.5. projekta iesnieguma iesniegšanas, vērtēšanas un vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu slēgšanas kārtību.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. projekts – ar vērtēšanas komisijas lēmumu šajos noteikumos noteiktajā kārtībā apstiprināts projekta iesniegums un tam pievienotie dokumenti;

2.2. projekta iesniedzējs – tiešās pārvaldes iestāde vai privāto tiesību juridiska persona, kas pārvalda un apsaimnieko valsts nekustamos īpašumus vai ēku (ēku grupu) (​pielikums), kurā tiek nodrošināta kultūras funkcija;

2.3. finansējuma saņēmējs –  projekta iesniedzējs, kura projekta iesniegums šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir apstiprināts ar vērtēšanas komisijas lēmumu;

2.4. valsts sektora ēkas – nekustamie īpašumi neatkarīgi no to piederības, kuri tiek izmantoti kultūras funkcijas īstenošanai;

2.5. ēka (ēku grupa) – šo noteikumu izpratnē projekta iesniedzēja īpašumā vai uz normatīvā akta, līguma vai iestādes lēmuma pamata projekta iesniedzējam lietošanā, pārvaldīšanā vai valdījumā nodota ēka, tai skaitā ēka, kas atrodas vēsturisko ēku kompleksā (korpuss, ēkas piebūve) un ir būvēta pēc 1945. gada. Ēku grupa ir vairākas ēkas, kuras atrodas vienā adresē vai dažādās adresēs un kurām ir kopīga enerģijas uzskaite;

2.6. vēsturiska ēka – šo noteikumu izpratnē ēka, kas būvēta pirms 1945. gada un iekļauta kultūras pieminekļu sarakstā.

3. Investīcijas mērķis ir veikt ieguldījumus energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem valsts sektora ēkās, kurās tiek nodrošināta kultūras funkcija, tai skaitā vēsturiskajās ēkās, lai panāktu kopējās primārās enerģijas patēriņa samazinājumu, veicinātu pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ražošanā, kā arī panāktu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu.

4. Investīcijas mērķa grupa ir valsts sektora ēku, tai skaitā vēsturisko ēku, īpašnieki un lietotāji.

5. Investīcijas ietvaros jāsasniedz: 

5.1. atskaites punkts – valsts un vēsturisko ēku energoefektivitātes uzlabošanas atbalsta programmas stāšanās spēkā;

5.2. uzraudzības rādītāji:

5.2.1. līdz 2023. gada 31. decembrim nosūtīti paziņojumi par vienošanās vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu projektiem par vismaz 8 384 600 euro;

5.2.2. līdz 2025. gada 31. decembrim projektu īstenošanas rezultātā sasniegts kopējās primārās enerģijas patēriņa samazinājums valsts ēkās ar uzlabotu energoefektivitāti vismaz 891 MWh gadā;

5.3. mērķi:

5.3.1. līdz 2024. gada 30. septembrim nosūtīti paziņojumi par vienošanās vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu projektiem par vismaz 16 769 200 euro;

5.3.2. līdz 2026. gada 1. jūnijam projektu īstenošanas rezultātā sasniegts kopējās primārās enerģijas patēriņa samazinājums valsts ēkās ar uzlabotu energoefektivitāti vismaz 4456 MWh gadā;

5.4. nacionālais rādītājs – izstrādāta tehniskā dokumentācija deviņām ēkām (ēku grupai).

6. Investīcijas ietvaros saskaņā ar Komisijas 2021. gada 28. septembra Deleģētās regulas Nr. 2021/2106, ar kuru, nosakot atveseļošanas un noturības rezultātu pārskata kopējos rādītājus un detalizētos elementus, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulu ES 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, pielikumu "Kopējo rādītāju saraksts" ir noteikts kopējais rādītājs – gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums megavatstundās (MWh/gadā). 

7. Kopējais finansējums investīcijai ir 28 735 222 euro, tai skaitā Atveseļošanas fonda finansējums ir 23 956 000 euro un valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa segšanai – ne vairāk kā 4 779 222 euro.

8. Investīcijas ietvaros izdevumi ir attiecināmi, ja tie radušies līdz 2026. gada 1. martam.

9. Investīciju īsteno Latvijas Republikas teritorijā.

10. Investīcijas īstenošanas veids ir ierobežota projektu iesniegumu atlase.

11. Investīcijas ietvaros atbalsts tiek sniegts granta veidā.

12. Investīcijas ietvaros Atveseļošanas fonda finansējuma intensitāte ir līdz 100 % no projekta kopējā finansējuma bez pievienotās vērtības nodokļa. Pievienotās vērtības nodoklis finansējams no valsts budžeta līdzekļiem.

13. Par investīcijas ieviešanu atbildīgā nozares ministrija ir Ekonomikas ministrija (turpmāk – nozares ministrija).

14. Nozares ministrija nodrošina, ka projektu īstenošanas rezultātā vidēji investīcijas ietvaros tiek sasniegts 30 % kopējās primārās enerģijas ietaupījums ar vidēju restaurācijas, pārbūves vai atjaunošanas pamatīguma pakāpi ēkai (ēku grupai).

II. Prasības projekta iesniedzējam un piesaistes nosacījumi projekta īstenošanas partnerim

15. Nekustamais īpašums, kurā projekta īstenošanas ietvaros plānots veikt ieguldījumus, ir projekta iesniedzēja īpašumā vai ilgtermiņa nomā uz vismaz 10 gadiem no projekta īstenošanas sākuma brīža vai projekta iesniedzējam ir apbūves tiesība visā projekta īstenošanas laikā un vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas, vai nekustamais īpašums nodots projekta iesniedzēja pārvaldīšanā, ko apliecina attiecīgs līgums, vai valdījumā. Īpašumtiesības, lietošanas tiesības vai apbūves tiesību apliecina ieraksts zemesgrāmatā.

16. Projekta iesniedzējs projekta īstenošanas laikā ievēro principu "Nenodarīt būtisku kaitējumu", paredzot atbilstošas prasības līgumos ar piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem (ja attiecināms):

16.1. valsts sektora ēku, kurās tiek nodrošināta kultūras funkcija, tai skaitā vēsturisko ēku, energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti, neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējo klimatu un nākotnes klimatu,  uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (tai skaitā infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo ēku uzlabošanas pasākumos paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi;

16.2. ēkas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu procesā paredz (ja attiecināms):

16.2.1. veicot ēkas atjaunošanu, lietus notekūdens sistēmu risinājumu un hidroizolācijas ieviešanu atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā;

16.2.2. atbilstošus telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumus;

16.2.3. atkārtoti izmantot vai nodot attiecīgā atkritumu veida pārstrādātājiem 70 % no radītajiem būvniecības (ne bīstamajiem) vai demontāžas atkritumiem;

16.2.4. trokšņu, putekļu un piesārņotāju emisiju samazināšanas pasākumus būvniecības procesa laikā;

16.2.5. azbesta un azbestu saturošu izstrādājumu apstrādi un pārvadāšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā;

16.3. ja projekta ietvaros veicama investīcija biomasas apkures katlā, kura jauda pārsniedz 20 MW, vai biogāzes apkures katlā, kura jauda pārsniedz 2 MW, jānodrošina izmantotā biokurināmā vai biogāzes atbilstība 2018. gada 11. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu 29. pantā noteiktajiem kritērijiem.

17. Projekta iesniedzējs projekta īstenošanā var iesaistīt projekta īstenošanas partneri, kas ir privāto tiesību juridiska persona vai atvasināta publiska persona, kura pārvalda un apsaimnieko valsts vai pašvaldības nekustamos īpašumus, ievērojot šādus nosacījumus:  

17.1. projekta iesniedzējs noslēdz sadarbības līgumu ar projekta īstenošanas partneri (ja attiecināms) pirms projekta iesnieguma iesniegšanas;

17.2. projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekta ieviešanā tiek iesaistīti nodarbinātie, kuriem ir atbilstoša kvalifikācija un profesionālās iemaņas attiecīgajā jomā, kas ļauj profesionāli veikt projektā paredzētās darbības;

17.3. projekta īstenošanas partneris nodrošina, ka ar projekta īstenošanu saistītās tiesības un pienākumi netiks nodoti tālāk citai personai, tai skaitā noslēdzot pakalpojuma līgumu.

18. Projekta īstenošanas partneris projekta dzīves ciklā veic šādas darbības:

18.1. projekta iesnieguma sagatavošana, tai skaitā projekta darbību noteikšana un laika grafika izstrāde;

18.2. projekta vadības nodrošināšana saskaņā ar šiem noteikumiem un vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu;

18.3. projekta organizatoriskās shēmas un grāmatvedības organizācijas apraksta izstrāde;

18.4. plānoto maksājuma pieprasījumu iesniegšanas grafika sastādīšana un aktualizēšana;

18.5. iepirkuma plāna izstrāde un aktualizēšana, iepirkuma dokumentācijas izstrāde, iepirkuma procedūru veikšana;

18.6. projekta finanšu plānošana un budžeta sastādīšana, budžeta izlietojuma kontrole;

18.7. projekta grozījumu pamatojuma sagatavošana;

18.8. projekta kvalitātes un risku vadība;

18.9. projekta ietvaros noslēgto līgumu izpildes kontrole un izmaksas attaisnojošās dokumentācijas pārbaude;

18.10. progresa pārskatu un maksājuma pieprasījumu sagatavošana;

18.11. projekta dokumentācijas uzglabāšana;

18.12. komercdarbības atbalstu izslēdzošo nosacījumu ievērošana;

18.13. informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas ES 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – Regula Nr. 2021/241), 34. pantu un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10. pantu;

18.14. finansējuma saņēmēja interešu pārstāvēšana citās institūcijās saskaņā ar deleģējumu.

III. Projekta iesnieguma iesniegšanas, vērtēšanas un vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu slēgšanas kārtība

19. Nozares ministrija sadarbībā ar Kultūras ministriju mēneša laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas uzaicina projekta iesniedzēju iesniegt Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – vadības informācijas sistēma) projekta iesniegumu, norādot aizpildāmos projekta iesnieguma datu laukus.

20. Projekta iesniedzējs divu mēnešu laikā pēc uzaicinājuma saņemšanas iesniedz projekta iesniegumu par ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu vadības informācijas sistēmā, iekļaujot tajā šādu informāciju:

20.1. aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu;

20.2. informāciju par minimālo kopējās primārās enerģijas ietaupījumu, kas nav mazāks par šo noteikumu ​pielikumā norādīto;

20.3. informāciju par projekta kopējo finansējumu atbilstoši šo noteikumu ​pielikumā norādītajam finansējumam, kas nav lielāks par 10 % no paredzamās būvdarbu līguma summas (ar pievienotās vērtības nodokli) un kuru paredzēts izlietot atbilstoši šo noteikumu 30.1. un 30.2. apakšpunktam;

20.4. projekta iesniedzēja informāciju par kopējo attiecināmo izmaksu segšanas avotiem;

20.5. projekta iesniedzēja apliecinājumu, ka projekta iesniegumā norādītās attiecināmās izmaksas ir nepieciešamas, lai īstenotu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, sasniegtu noteiktos rādītājus un nodrošinātu ieguldījumu ilgtspēju;

20.6. projekta iesniedzēja apliecinājumu, ka projekta ietvaros ēkā (ēku grupā), kurā plānots veikt investīcijas, tiek nodrošināta kultūras funkcija;

20.7. projekta iesniedzēja apliecinājumu, ka visā projekta īstenošanas laikā tiks ievēroti normatīvajos aktos noteiktie interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas un dubultā finansējuma novēršanas nosacījumi. Ja minētie nosacījumi netiek ievēroti, pret finansējuma saņēmēju atbilstoši normatīvajiem aktiem par Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību var tikt piemērotas attiecīgas korektīvās darbības;

20.8. projekta iesniedzēja apliecinājumu, ka ieņēmumi no saimnieciskās darbības projekta dzīves cikla laikā ir mazāki par 50 % no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta konkrētajā infrastruktūrā (ja attiecināms);

20.9. projekta iesniedzēja apliecinājumu, ka projekta īstenošanas laikā tiks nodrošināta šo noteikumu 16. punktā minētā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" nosacījumu ievērošana; 

20.10. parakstītu sadarbības līgumu starp projekta iesniedzēju un projekta īstenošanas partneri (ja attiecināms);

20.11. projekta iesniedzēja pilnvaru par projekta iesniedzēja pilnvarotās personas paraksta tiesībām (ja attiecināms).

21. Projektu iesniegumu vērtēšanu veic atbilstoši šādiem kritērijiem:

21.1. projekta iesniedzējs atbilst šajos noteikumos izvirzītajām prasībām:

21.1.1. projekta iesniedzējs ir norādīts šo noteikumu ​pielikumā;

21.1.2. projekta iesniegumā plānotais minimālais kopējās primārās enerģijas ietaupījums nav mazāks, kā norādīts šo noteikumu ​pielikumā;

21.1.3. projekta iesniegumā norādītais kopējais finansējums atbilst šo noteikumu ​pielikumā norādītajai avansa summai vai priekšfinansējumam, kas nav lielāks par 10 % no paredzamās būvdarbu līguma summas (ar pievienotās vērtības nodokli) un kuru paredzēts izlietot atbilstoši šo noteikumu 30.1. un 30.2. apakšpunktam; 

21.2. projekta iesniedzējs ir reģistrēts Latvijas Republikā;

21.3. projekta iesniedzējam  saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu vai nodevu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru segšanai piešķirts samaksas termiņa pagarinājums;

21.4. projekta iesniegums iesniegts vadības informācijas sistēmā noteiktajā termiņā un formā;

21.5. plānotie informācijas un publicitātes pasākumi atbilst Regulas Nr. 2021/241 34. pantā un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10. pantā noteiktajām prasībām;

21.6. projekta iesniedzējs apņemas nodrošināt sasniegto rezultātu uzturēšanu un līdzekļus rezultātu uzturēšanai pēc projekta īstenošanas pabeigšanas atbilstoši šiem noteikumiem;

21.7. projekta iesnieguma veidlapā ir ietverta informācija par plānoto demarkāciju ar citiem līdzīgiem projektiem (projekta pieteicēja vai citu subjektu īstenotiem) vai atbalsta pasākumiem;

21.8. uz projekta iesniedzēju un projekta īstenošanas partneri (ja attiecināms) nav attiecināms neviens no izslēgšanas kritērijiem, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom)  Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Regula Nr. 2018/1046), 136. pantā.

22. Par katru ēku vai kopēju ēku grupu, kas atrodas vienā adresē, vai ēku grupu dažādās adresēs, ja tās ir funkcionāli saistītas un tām ir kopēja enerģijas uzskaite, projekta iesniedzējs var iesniegt vienu projekta iesniegumu.

23. Projektu iesniegumu vērtēšanai nozares ministrija izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju (turpmāk – vērtēšanas komisija), kurā iekļauj pārstāvjus no nozares ministrijas un Kultūras ministrijas.

24. Vērtēšanas komisija izvērtē šo noteikumu ​pielikumā iekļauto projektu iesniedzēju projektu iesniegumus šādā kārtībā:

24.1. vispirms vērtē projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu prasībām un to, vai uz projekta iesniedzēju un projekta īstenošanas partneri (ja attiecināms) ir attiecināms kāds no Regulas Nr. 2018/1046  136. pantā minētajiem izslēgšanas kritērijiem;

24.2. ja projekta iesniegums atbilst šo noteikumu prasībām un uz projekta iesniedzēju vai projekta īstenošanas partneri nav attiecināms neviens no Regulas Nr. 2018/1046  136. pantā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem, pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu;

24.3. ja projekta iesniegums neatbilst šo noteikumu 24.1. apakšpunktā minētajām prasībām, pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, lūdzot projekta iesniedzēju mēneša laikā veikt projekta iesnieguma veidlapā iesniegtās informācijas papildinājumus un precizējumus; 

24.4. papildināto un precizēto projekta iesniegumu atkārtoti izvērtē mēneša laikā no precizētā projekta iesnieguma iesniegšanas brīža;  

24.5. ja uz projekta iesniedzēju vai projekta īstenošanas partneri nav attiecināms neviens no Regulas Nr. 2018/1046  136. pantā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem un precizētais projekta iesniegums atbilst lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu noteiktajiem nosacījumiem, pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu; 

24.6. ja projekta iesniedzējam lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu izvirzītie nosacījumi nav izpildīti vai nav izpildīti noteiktajā termiņā, projekta iesniegums uzskatāms par noraidītu un vērtēšanas komisija pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu. Nozares ministrija var atkārtoti uzaicināt projekta iesniedzēju iesniegt projekta iesniegumu. 

25. Pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu nozares ministrija apstiprina projekta iesniegumu vadības informācijas sistēmā un 10 darbdienu laikā elektroniski informē Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (turpmāk – aģentūra) par apstiprinātajiem projektu iesniegumiem. Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas projekta iesniedzējs tiek uzskatīts par finansējuma saņēmēju.

26. Vērtēšanas komisijas lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu var apstrīdēt nozares ministrijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. 

27. Mēneša laikā pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas aģentūra ar finansējuma saņēmēju noslēdz vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu, kurā nosaka:

27.1. tehniskās dokumentācijas izstrādes un iesniegšanas nosacījumus;

27.2. finansējuma saņēmēja un aģentūras tiesības un pienākumus;

27.3. nosacījumus par projektam piešķirtā finansējuma pārvaldīšanu, tā piešķiršanas, izlietošanas, uzraudzības kārtību un noteikto rādītāju uzskaiti un datu ievadīšanu vadības informācijas sistēmā;

27.4. nosacījumus par pārbaudēm, tai skaitā datu ticamības pārbaudēm un pārbaudēm finansējuma saņēmēja un projekta īstenošanas partnera līmenī, lai investīcijas īstenošanas laikā novērstu interešu konfliktu, korupciju, krāpšanu un dubultfinansējuma risku;

27.5. plānoto maksājumu pieprasījumu iesniegšanas grafiku, iepirkumu plāna iesniegšanas kārtību, maksājuma pieprasījumu un noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas kārtību;

27.6. avansa maksājuma piešķiršanas kārtību;

27.7. nosacījumu, ka gadījumā, ja šo noteikumu 42. punktā minētais nozares ministrijas un Kultūras ministrijas atzinums par iespēju turpināt projekta  īstenošanu ir negatīvs, vienošanās vai līgums tiek izbeigts 18 mēnešus pēc tā noslēgšanas;

27.8. projekta īstenošanas kārtību;

27.9. nosacījumus vienošanās vai līguma grozījumu veikšanai par projekta kopējo finansējumu un projekta sasniedzamajiem rādītājiem un mērķiem pēc tehniskās dokumentācijas izvērtēšanas un šo noteikumu 42. punktā minētā nozares ministrijas un Kultūras ministrijas atzinuma par iespēju turpināt projekta  īstenošanu saņemšanas.

28. Finansējuma saņēmējs 18 mēnešu laikā pēc vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas iesniedz vadības informācijas sistēmā tehnisko dokumentāciju, ja tā nav iesniegta kopā ar projekta iesniegumu.

IV. Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmība

29. Investīcijas ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

29.1. ēkas energoefektivitātes paaugstināšana atbilstoši energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, kas noteikti ēkas energosertifikācijas dokumentācijā:

29.1.1. būvdarbu veikšana ēku norobežojošajās konstrukcijās, ēku inženiertehnisko, tai skaitā apkures, ūdensapgādes, ventilācijas un dzesēšanas sistēmu, atjaunošana, pārbūve vai izveide;

29.1.2. atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana;

29.1.3. ēku un inženiertehnisko sistēmu automatizētās vadības un kontroles sistēmu iegāde un uzstādīšana;

29.2. projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošana;

29.3. ēkas restaurācijas un iekšējās apdares darbi (ja, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tiek skarta ēkas iekšējā apdare, attiecas tikai uz to daļu, kas tiek skarta), lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko un iekštelpu apdares detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli;

29.4. ēkas konstrukciju atjaunošanas un restaurācijas darbi (ja, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tiek skarta ēkas konstrukcija, attiecas tikai uz to daļu, kas tiek skarta);

29.5. projekta vadības un uzraudzības nodrošināšana;

29.6. informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.

30. Investīcijas ietvaros projekta attiecināmās izmaksas ir:

30.1. izmaksas, kas saistītas ar energosertifikācijas, tehniskās apsekošanas (kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvu jomā veikta būves ekspluatācijas laikā atbilstoši periodiskās tehniskās apsekošanas prasībām), būvniecības izmaksu tāmes, būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, paskaidrojuma raksta dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, ēkas fasādes apliecinājuma kartes izstrādāšanu, kā arī būvprojekta ekspertīzes izmaksas;

30.2. kultūrvēsturiskās, arheoloģiskās un arhitektoniski mākslinieciskās izpētes un kultūrvēsturiskās inventarizācijas izmaksas;

30.3. projekta būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;

30.4. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma, rīkojuma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, nepārsniedzot 5 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

30.5. būvdarbu izmaksas, kas paredzētas ēkas energosertifikātā energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai:

30.5.1. būvdarbu veikšana ēkas norobežojošajās konstrukcijās (tai skaitā pārseguma pilna vai daļēja nomaiņa vai pastiprināšana, kas  saistīta ar ēku konstruktīvo stiprību);

30.5.2. pagraba un augšējā stāva pārseguma siltināšana;

30.5.3. logu un ārdurvju nomaiņa vai restaurācija;

30.5.4. vēdināšanas sistēma;

30.5.5. apgaismojums, tai skaitā skatuves apgaismojums, kas nodrošina ēkas energoefektivitātes uzlabošanu;

30.5.6. ēkas inženiertehnisko sistēmu (tai skaitā elektroinstalācijas, apkures sistēmas) atjaunošana, pārbūve vai izveide;

30.5.7. ēkas restaurācijas un iekšējās apdares darbi (ja, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tiek skarta ēkas iekšējā apdare, attiecas tikai uz to ēkas daļu, kas tiek tieši skarta), lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko un iekšējās apdares detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli;

30.6. ēkas konstrukciju atjaunošanas un restaurācijas darbi vides pieejamības prasību nodrošināšanai (ja, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tiek skarta ēkas konstrukcija, attiecas tikai uz to ēkas konstrukcijas daļu, kas tiek tieši skarta);

30.7. izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā un noteiktas atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi" 8. sadaļai "Pieņemšana ekspluatācijā un atsevišķu darbu pabeigšana";

30.8. atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana, kas paredzēti ēkas energosertifikātā;

30.9. ēku un inženiertehnisko sistēmu automatizētās vadības un kontroles sistēmu uzstādīšana, kuras nodrošina sistēmu pareizu un efektīvu darbību un enerģijas patēriņa kontroli un samazinājumu, kas paredzēts ēkas energosertifikātā;

30.10. ar projekta darbībām tieši saistīto informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas, kas nepārsniedz 1 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

31. Šo noteikumu 30.1. un 30.2. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz 10 % no būvdarbu līguma summas. Ierobežojumu var nepiemērot, ja projekta iesniedzējs pamato, ka šīs prasības piemērošana nav iespējama.

32. Šo noteikumu 30.5.7. apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 30 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām un 30 % no būvdarbu līguma summas.

33. Projektu izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām, ko paredz vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu, ir radušās ne agrāk par 2020. gada 1. februāri, darbības nav pabeigtas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas dienas un izmaksas ir tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu darbībām, kas noteiktas ēkas energosertifikācijas dokumentācijā, ir izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem, kā arī ir ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi.

34. Veicot energoefektivitātes pasākumus atbilstoši šo noteikumu attiecināmajām izmaksām, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka par katriem 5376,12 euro Atveseļošanas fonda finansējuma tiek nodrošināts kopējās primārās enerģijas ietaupījums vidēji 1 MWh gadā investīcijas ietvaros īstenojamos projektos.

35. Projektu iesniegumu atlases ietvaros var plānot attiecināmās izmaksas atbilstoši šo noteikumu 30. punktam. Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, kuras finansējuma saņēmējs norāda projekta iesniegumā (projekta iesnieguma 2.1. punkta "Īstenošanas apraksts" sadaļa "Finanšu kapacitāte") un kuras radušās projekta ietvaros, nav attiecināmas finansēšanai no Atveseļošanas fonda finansējuma.

36. Finansējuma saņēmējam, kas ir tiešās pārvaldes iestāde vai privāto tiesību juridiska persona, pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, kas radušās, īstenojot projektā atbalstāmās darbības un ir saistītas ar attiecināmajām izmaksām, sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

37. Ja projekta īstenošanas laikā rodas izdevumi, kas netika iekļauti projektā, vai sadārdzinās projekta plānotās attiecināmās izmaksas, finansējuma saņēmējs papildu izmaksas sedz no tā rīcībā esošajiem līdzekļiem.

38. Pasākuma ietvaros ir atbalstāmi tādi ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, ko pārskatā par ekonomiski pamatotiem energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem paredzējis neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā. Minēto pārskatu izstrādā saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes aprēķina jomā.

39. Finansējuma saņēmējs vai projekta īstenošanas partneris nodrošina, ka būvkomersants, autoruzraugs, būvuzraugs un citi piegādātāji atbilst normatīvajiem aktiem būvniecības jomā, un iepirkumus, kas nepieciešami projekta īstenošanai, veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, ievērojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru.

40. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno  līdz 2026. gada 1. martam un visus dokumentus, kas apliecina projekta īstenošanas pabeigšanu un visu uzņemto saistību izpildi, iesniedz aģentūrā ne vēlāk kā 2026. gada 1. jūnijā.

V. Projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas kārtība

41. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:

41.1. nodrošina plānotos informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Regulas Nr. 2021/241 34. pantu un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10. pantu;

41.2. nodrošina datu uzkrāšanu par horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" rādītāju "Objektu skaits, kuros Atveseļošanas fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība" (ja attiecināms);

41.3. ne retāk kā reizi pusgadā tīmekļvietnē ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanas gaitu;

41.4. nodrošina savlaicīgu ar projekta īstenošanu saistītā finansējuma uzskaiti un datu ievadi vadības informācijas sistēmā divas reizes gadā – līdz 9. janvārim un 9. jūlijam –, iesniedzot plānoto maksājuma pieprasījumu iesniegšanas grafiku un maksājuma pieprasījumus (kopā ar maksājuma pieprasījumu par veiktajām darbībām jāiesniedz projektā iekļautās izmaksas pamatojošā dokumentācija);

41.5. iesniedz vadības informācijas sistēmā iepirkumu plānu, tiklīdz ir zināma informācija par iepirkumu izsludināšanas brīdi, par visiem investīcijas ieviešanai plānotajiem iepirkumiem, kuru rīkošanai paredzēts piemērot publisko iepirkumu regulējumu;

41.6. nodrošina projekta iesniegumā paredzēto rādītāju uzskaiti un datu ievadi, kas sekmē šo noteikumu  5.2.2., 5.3.2.  un 5.4. apakšpunktā un 6. punktā minētā rādītāja sasniegšanu, un sasniegtos rādītājus pamatojošo dokumentu iesniegšanu vadības informācijas sistēmā divas reizes gadā;

41.7. finansējumu, kas saistīts ar interešu konflikta, korupcijas, krāpšanas un dubultfinansējuma pārkāpumiem, atmaksā saskaņā ar  Regulas Nr. 2021/241 22. panta 5. punktu, nodrošinot, ka:

41.7.1. iesaistītie nodarbinātie informēti par korupcijas un interešu konflikta novēršanas jautājumiem un krāpšanas pazīmēm;

41.7.2. iesaistītie nodarbinātie parakstījuši apliecinājumus par pienākumu ziņot par konstatētajiem vai iespējamajiem pārkāpumiem un interešu konflikta neesību;

41.7.3. iepirkumus, kas nepieciešami projekta īstenošanai, veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, ievērojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru;

41.8. sniedz aģentūrai, nozares ministrijai, Latvijas Republikas un Eiropas Komisijas finansēšanas nolīgumā par Atveseļošanas un noturības mehānismu minētajām iestādēm un citām Atveseļošanas fonda plāna uzraudzībā iesaistītajām institūcijām visu nepieciešamo informāciju saistībā ar projekta ieviešanu un investīcijas mērķu sasniegšanu, nodrošinot datu un informācijas pieejamību;

41.9. vienošanās vai  līgumā par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā un kārtībā iesniedz aģentūrā ziņojumu par šo noteikumu 58. punktā  minētā nosacījuma iestāšanos;

41.10. nodrošina atsevišķu projekta izmaksu, tai skaitā pievienotās vērtības nodokļa izmaksu, uzskaiti un nodalīšanu. 

42. Nozares ministrija sadarbībā ar Kultūras ministriju mēneša laikā no iesniegšanas dienas izvērtē un pieņem lēmumu par finansējuma saņēmēja iesniegto tehnisko dokumentāciju un sniedz atzinumu par iespēju turpināt projekta  īstenošanu. Ja projekta īstenošana investīcijas ietvaros var tikt turpināta, atzinumā norāda kopējo projekta finansējumu un projekta ietvaros sasniedzamo šo noteikumu 5.2.2. apakšpunktā noteikto uzraudzības rādītāju un 5.3.2. apakšpunktā noteikto mērķi.

43. Finansējuma saņēmējs mēneša laikā pēc atzinuma saņemšanas par projekta īstenošanas turpināšanu iesniedz aģentūrā attiecīgus vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu grozījumus. Aģentūra, pamatojoties uz šo noteikumu 42. punktā minēto atzinumu, vienošanās vai līgumā par projekta īstenošanu veic grozījumus.

44. Šo noteikumu ​​pielikumā minētā projekta iesniedzēja valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālā opera un balets" (projekta īstenošanas adrese – Aspazijas bulvāris 3, Rīga) un projekta iesniedzēja valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" (projekta īstenošanas adrese – Amatu iela 6, Rīga) tehniskā dokumentācija tiek izvērtēta, tiklīdz tā iesniegta vadības informācijas sistēmā. 

45. Ja visu apstiprināto projektu kopējās izmaksas pārsniedz šo noteikumu ietvaros investīcijai pieejamo finansējumu, aģentūra atļauj turpināt projekta īstenošanu tiem pozitīvu nozares ministrijas un Kultūras ministrijas atzinumu saņēmušajiem projektiem, kuriem ir visaugstākais kopējās primārās enerģijas ietaupījums attiecībā pret finansējumu. Šis nosacījums neattiecas uz projekta iesniedzēja valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālā opera un balets" projekta iesniegumu (projekta īstenošanas adrese – Aspazijas bulvāris 3, Rīga) un projekta iesniedzēja valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" projekta iesniegumu (projekta īstenošanas adrese – Amatu iela 6, Rīga), kuri tiek īstenoti kā augstākās gatavības projekti neatkarīgi no pārējo projektu iesniedzēju tehniskās dokumentācijas izvērtēšanas rezultātiem.

46. Finansējuma saņēmējs līgumu par būvniecības veikšanu noslēdz 18 mēnešu laikā pēc tam, kad ar aģentūru noslēgta vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu.

47. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka netiek pārsniegts tam aprēķinātais pieejamais publiskais finansējums.

48. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta īstenošanu.

49. Finansējuma saņēmējs pēc projekta īstenošanas projekta dzīves ciklā:

49.1. nodrošina līdzekļus projektā sasniegto rezultātu uzturēšanai un uztur sasniegtos rādītājus;

49.2. nodrošina ar projektu saistīto dokumentu uzglabāšanu un pēc pieprasījuma sniedz informāciju aģentūrai, nozares ministrijai, Latvijas Republikas un Eiropas Komisijas finansēšanas nolīgumā par Atveseļošanas un noturības mehānismu minētajām iestādēm un citām Atveseļošanas fonda plāna uzraudzībā iesaistītajām institūcijām;

49.3. nodrošina, ka ēkā (ēku grupā) tiek īstenoti valsts deleģētie pārvaldes uzdevumi kultūras jomā;

49.4. nodrošina komercdarbības atbalstu izslēdzošo nosacījumu ievērošanu.

50. Finansējuma saņēmējs, kas ir tiešās pārvaldes iestāde, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var saņemt valsts budžeta  priekšfinansējumu projekta īstenošanai. Pārējie finansējuma saņēmēji, kas ir privāto tiesību juridiskās personas, var saņemt avansu projekta īstenošanai.

51. Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā var saņemt:

51.1. avansa maksājumu vairākos maksājumos, ievērojot, ka nākamo avansa maksājumu var saņemt pēc tam, kad iepriekšējais apgūts pilnā apmērā:

51.1.1. līdz 100 % no līguma vai vienošanās kopējā finansējuma tehniskās dokumentācijas izstrādes nodrošināšanai, bet ne vairāk par 10 % no paredzamās būvdarbu līguma summas (ar pievienotās vērtības nodokli), kā norādīts šo noteikumu ​pielikumā;

51.1.2. līdz 30 % no kopējā projekta finansējuma pēc šo noteikumu 42. punktā minētā atzinuma saņemšanas par projekta īstenošanas turpināšanu un līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu grozījumu veikšanas ar aģentūru;

51.2. starpposma maksājumus;

51.3. noslēguma maksājumu, sasniedzot projektā plānotos rezultātus.

52. Šo noteikumu 51.1. apakšpunktā minēto avansa maksājumu un šo noteikumu 51.2. apakšpunktā minēto starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 100 % no projektam piešķirtā finansējuma.

53. Noslēguma maksājumu finansējuma saņēmējam izmaksā saskaņā ar šo noteikumu 51.3. apakšpunktu, ko apliecina projekta ietvaros restaurētās pārbūvētās vai atjaunotās ēkas pagaidu energosertifikāts, kas izstrādāts atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju.

54. Aģentūrai ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtās vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

54.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt  investīcijas vai šo noteikumu 5.2.2. apakšpunktā minētā uzraudzības rādītāja, 5.3.2. apakšpunktā minētā mērķa un 6. punktā minētā kopējā rādītāja sasniegšanu;

54.2. finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā apzināti sniedzis aģentūrai nepatiesu informāciju;

54.3. citos gadījumos, ko paredz vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu.

55. Nozares ministrija šo noteikumu 5.2.1. un 5.2.2. apakšpunktā  minēto uzraudzības rādītāju un šo noteikumu 5.3.1. un 5.3.2. apakšpunktā minēto mērķu uzskaiti, kā arī datu ievadi vadības informācijas sistēmā nodrošina vismaz divas reizes gadā – līdz 25. janvārim un 25. jūlijam.

56. Finansējumu šo noteikumu 29. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, paredzot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus ēkās, kuras paredzēts ekspluatēt atbilstoši kultūras funkcijai, finansējuma saņēmējam piešķir, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

56.1. netiek konstatēta  saimnieciskā darbība kultūras jomā – ieņēmumi no saimnieciskās darbības konkrētajā infrastruktūrā ir mazāki par 50 % no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta;

56.2. ēkā ne mazāk kā 85 % gadījumu ir paredzēta kultūras pakalpojumu sniegšana Latvijas Republikas teritorijā esošajiem pakalpojuma lietotājiem.

57. Atbalstītajā objektā ir pieļaujams sniegt papildpakalpojumus, kuriem nebūtu ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Papildpakalpojumi ir pieļaujami tikai šo noteikumu 56.1. apakšpunktā minētajā gadījumā.

58. Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts vai projekts, kas saistīts ar tādu saimniecisko darbību, kurai sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, ieviešanas gaitā vai projekta dzīves ciklā kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisko darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējs no finansējuma, kura avots nav publiskie līdzekļi, atmaksā aģentūrai visu nelikumīgi saņemto atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.

59. Kultūras ministrija projekta dzīves ciklā uzrauga, vai tiek izpildīts šo noteikumu 56.1. un 56.2. apakšpunktā minētais nosacījums, un par tā izpildi rakstiski informē aģentūru.

60. Investīcijas ietvaros tiek īstenoti stratēģiski svarīgi projekti, kuru informācijas un publicitātes pasākumi tiek veikti saskaņā ar šo noteikumu 41.1. apakšpunktu, un nozares ministrija sadarbībā ar Kultūras ministriju nodrošina proaktīvus sabiedrības informēšanas pasākumus par uzsāktajiem un pabeigtajiem projektiem.

Ministru prezidents,
ārlietu ministra pienākumu izpildītājs A. K. Kariņš

Ekonomikas ministre I. Indriksone

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

Pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 8. augusta
noteikumiem Nr. 443

Projekta iesniedzēja valsts nekustamo īpašumu vai ēku (ēku grupu) saraksts

*Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu apakšpunktiem 30.1., 30.2.:

30.1. izmaksas, kas saistītas ar energosertifikācijas, tehniskās apsekošanas (kas veikta atbilstoši periodiskās tehniskās apsekošanas, kas ir veicama būves ekspluatācijas laikā, prasībām, saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvu jomā), būvniecības izmaksu tāmes, būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, ēkas fasādes apliecinājuma kartes izstrādāšanu, kā arī būvprojekta ekspertīzes izmaksas;

30.2. kultūrvēsturiskās, arheoloģiskās un arhitektoniski mākslinieciskās izpētes un kultūrvēsturiskās inventarizācijas izmaksas.