• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas okupāciju arī angliski un krieviski. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.03.2000., Nr. 111/112 https://www.vestnesis.lv/ta/id/3443

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas priekšsēdētājs: - vēstulē Krievijas Valsts domes spīkeram

Vēl šajā numurā

28.03.2000., Nr. 111/112

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas okupāciju arī angliski un krieviski

Piektdien, 24.martā, dienu pirms Komunistiskā terora upuru piemiņas dienas, Latvijas Valsts arhīva telpās notika pērngad iznākušā dokumentu krājuma "Okupācijas varu politika Latvijā 1939–1991" angļu un krievu izdevuma atvēršanas svētki. Par krājuma nozīmi, tā veidotāju un atbalstītāju lielo darbu, apkopojot aptuveni trīssimt dokumentu par komunistiskā un nacistiskā režīma politiku Latvijā, "Latvijas Vēstnesis" jau rakstīja pagājušā gada 10. un 15.jūnija numuros. Toreiz izskanēja doma, ka šis dokumentālo rakstu krājums jātulko un jāizdod arī krievu un angļu valodā, jo tam būtu lielāka starptautiska nozīme.

Un nu — pagājušajā piektdienā — uz šo notikumu bija aicināti ne tikai krājuma veidotāji (atbildīgais redaktors vēsturnieks Elmārs Pelkaus), bet arī izdevēji, Saeimas deputāti, justīcijas iestāžu vadītāji, ārvalstu vēstnieki un starptautisko organizāciju pārstāvji.

Valsts arhīva direktore Daina Kļaviņa, atklājot svinīgo pasākumu, pauda gandarījumu par kuplo dalībnieku pulku, pateicās valdībai par finansiālo atbalstu krājuma izdošanā, kā arī visiem tiem, kas sekmējuši šī latviešu tautai nozīmīgā darba publicēšanu.

Tieslietu ministrs Valdis Birkavs, uzrunājot klātesošos, minēja iepriekšējā dienā Saeimā izvērsto diskusiju par 17.jūnija kā Latvijas okupācijas atceres dienas atzīmēšanu kalendārā:

— To, ka mūsu sirdis vēl asiņo, apliecina vakardienas (23.marta — R.B. ) debates Saeimā. Šogad mēs svinēsim savas valsts atjaunošanas desmito gadadienu, un jāteic: daudz kas padarīts nākotnei un arī daudz, lai izvērtētu pagātni. Pērn atzīmējām 50.gadadienu kopš 1949.gada 25.marta deportācijas, un tika izdots pirmais šāda veida dokumentu krājums latviešu valodā. Nākamgad atzīmēsim 60.gadskārtu kopš komunistiskā režīma pirmās deportācijas Latvijā 1941.gada 14.jūnijā. Taču deportācijas, genocīds nav vienīgā brūce, kas joprojām sūrst. Arī otrā — nacistiskā — okupācijas vara nodarīja daudz ļaunuma latviešu tautai. Dokumentālais krājums stāsta par šīm ciešanām, un tagad par to var izlasīt plašākā pasaulē — angļu un krievu valodā.

V.Birkavs pateicās vēsturniekiem Elmāram Pelkauam, Jānim Riekstiņam, Heinriham Strodam, visiem, kas atbalstījuši un koordinējuši šī izdevuma nākšanu tautā.

— Var, protams, dažādi vērtēt šo grāmatu, taču šeit apkopotas spilgtas vēsturiskas liecības, ko svarīgi izprast mums un visai pasaulei. Šis krājums dod spēku un apņēmību veidot mūsu dzīvi labāku. Kas pagātni vētī, tas nākotni svētī, — ar šiem vārdiem savu uzrunu beidza V.Birkavs.

Svinīgajā pasākumā īsas runas teica gan Saeimas deputāti Juris Sinka un Juris Dobelis, kas bija šī izdevuma projekta koordinators, gan Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš un Valsts arhīvu ģenerāldirektors Valdis Štāls. Viņš izteica cerību arī turpmāk sadarboties ar politiķiem un vēsturniekiem, sekmējot nepieciešamo dokumentu kopiju saņemšanu no Krievijas arhīviem, lai nākotnē izdotu jaunus dokumentālus krājumus par mūsu valsts vēsturi.

Dzejnieks Andrejs Eglītis pauda prieku un gandarījumu par to, ka dokumentu krājums "Okupācijas varu politika Latvijā 1939–1991" izdots angļu un krievu valodā, jo nu grāmatai ir spārni, tā var iet pasaulē, un to var droši nolikt blakus Bībelei un mūsu dainām.

Kā angļu, tā krievu valodā šī grāmata iespiesta tūkstoš eksemplāros, un pirmos no tiem saņēma klātesošie ārvalstu vēstnieki un vēstniecību pārstāvji, Rīgas un Latvijas virsrabīns Nātans Barkans, dzejnieks Andrejs Eglītis, kā arī vairāki citi sabiedriskie darbinieki un Latvijas Ārlietu ministrijas darbinieki.

Rita Belousova, "LV" nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!