Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par pievienotās vērtības nodokli

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) prece — jebkura lieta (īpašums), kuru īpašnieks maina pret atlīdzību, ja šajā likumā nav noteikts citādi;

2) preču piegāde — darījums, kas izpaužas kā īpašuma tiesību nodošana par atlīdzību citai personai, lai tā varētu rīkoties ar lietu (īpašumu). Par preču piegādi tiek uzskatīta arī nelietota nekustamā īpašuma pirmā pārdošana pēc celtniecības darbu veikšanas;

3) pakalpojumu sniegšana — darījums, kas izpaužas nevis kā preču piegāde, bet kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai pieļautu kādu darbību, kā arī preču noma. Par pakalpojumu sniegšanu tiek uzskatīta arī nekustamā īpašuma nodošana īpašniekam pēc celtniecības darbu veikšanas;

4) atlīdzība — preču un pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs saņem no pircēja vai citas personas kā samaksu vai kura tam būtu jāsaņem kā samaksa (ieskaitot akcīzes nodokli un citus nodokļus un nodevas) par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, neatkarīgi no tā, vai samaksa izdarīta pilnīgi vai daļēji;

5) pašpatēriņš — preču nodošana un pakalpojumu sniegšana uzņēmējam, viņa ģimenes locekļiem un citām personām, to skaitā darbiniekiem, bez atlīdzības, kā arī nesaņemtā vērtības daļa, kas zemāka par preču un pakalpojumu tirgus vērtību;

6) saimnieciskā darbība — jebkura darbība par atlīdzību;

7) uzņēmējdarbība — regulāra saimnieciska darbība ar mērķi gūt peļņu;

8) iekšzeme — Latvijas Republikas teritorija, izņemot teritorijas, uz kurām attiecas īpaši muitas noteikumi;

9) priekšnodoklis — summa, ko preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs samaksājis kā pievienotās vērtības nodokli par precēm un pakalpojumiem, ko tas iegādājies vai saņēmis, lai nodrošinātu savu saimniecisko darbību;

10) starpnieks — persona, kas veic preču piegādi, nekļūstot par šo preču īpašnieku, vai sniedz pakalpojumus citu personu vārdā, lai īstenotu šo personu intereses preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas darījumos;

11) budžeta institūcijas — valsts un pašvaldību iestādes un organizācijas, kuru uzturēšana tiek finansēta no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem;

12) tirgus vērtība preču piegādes, pašpatēriņa vai pakalpojumu sniegšanas gadījumā — atlīdzība par precēm vai pakalpojumiem, pieņemot, ka preces ir piegādātas vai pakalpojumi sniegti, lai gūtu peļņu;

13) muitas vērtība — vērtība, kas noteikta saskaņā ar likumu "Par muitas nodokli (tarifiem)" un Muitas kodeksu;

14) maiņas (bārtera) darījumi — preču apmaiņas darījumi bez norēķiniem skaidrā naudā; — bezskaidras naudas norēķini par pārdotām (iepirktām) precēm, vērtspapīriem vai pakalpojumiem, pamatojoties uz prasījumu dzēšanu ar pretprasījumu.

2. pants. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamais objekts

(1) Ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk arī — nodoklis) apliek visu ar šo nodokli apliekamo darījumu vērtību, kurus iekšzemē veikusi ar šo nodokli apliekamā persona, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi ir:

1) preču piegāde;

2) pakalpojumu sniegšana;

3) preču imports;

4) pašpatēriņš.

(3) Ar nodokli apliekamā preču piegādes vai sniegto pakalpojumu vērtība ir par preču piegādi vai pakalpojumiem maksājamā atlīdzība naudas izteiksmē bez pievienotās vērtības nodokļa. Sniedzot starpniecības pakalpojumus, par vērtību, kas apliekama ar nodokli, uzskatāma starpniecības atlīdzība.

(4) Ja ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona, pārstāvot ārvalstu juridisko vai fizisko personu, piedalās preču piegādes vai pakalpojumu nodrošināšanā, tiek uzskatīts, ka šī persona pati ir piegādājusi preces vai sniegusi pakalpojumus, un ar nodokli ir apliekama visa iekšzemē sniegto pakalpojumu un preču piegādes vērtība.

(5) Ja starpnieks saņem pilnu samaksu par preču piegādi, šis starpnieks tiek uzskatīts par preču piegādātāju un piegādāto preču vērtība ir apliekama ar nodokli.

(6) Preču piegādes vērtībā ietilpst atlīdzība, kas maksājama, iegādājoties preci, vai muitas vērtība, kā arī visi papildu maksājumi par preču piegādes starpniecību, apdrošināšanu, iesaiņošanu un transportēšanu, akcīzes un muitas nodoklis, kas samaksāts par preču piegādi, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

(7) Ar nodokli apliekamā vērtība bārtera un klīringa darījumos vai tajos preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas gadījumos, kad paredzēta daļēja atlīdzība naudā, ir šādu preču vai pakalpojumu tirgus vērtība preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī.

(8) Ja ar nodokli apliekamā persona muitas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā no iekšzemes izved priekšmetus, lai tos pārstrādātu vai apstrādātu citā valstī, un pēc tam atkal ieved, preču vērtība tiek noteikta pēc atlīdzības, kas samaksāta par priekšmetu apstrādi, vai pēc vērtības, kura aprēķināta kā starpība starp preces vērtību, to ievedot pēc apstrādes, un tās vērtību izvešanas brīdī.

(9) Preču piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem, kuri pašražotās vai iepirktās preces vai pakalpojumus izmanto pašpatēriņam, nodod tos bez atlīdzības vai par daļēju atlīdzību citiem ražotājiem vai patērētājiem, ar nodokli apliekamā vērtība nosakāma kā preču un pakalpojumu tirgus vērtība.

3. pants. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas un to reģistrācija

(1) Ar nodokli apliekamā persona (turpmāk arī — apliekamā persona) ir fiziskā vai juridiskā persona un šādu personu ar līgumu vai norunu saistītas grupas vai to pārstāvji, kas veic šā likuma 2.panta otrajā daļā minētos darījumus un ir reģistrēti vai tiem vajadzēja reģistrēties šā panta noteiktajā kārtībā.

(2) Apliekamā persona ir arī budžeta institūcija, ja tā veic preču piegādes un sniedz pakalpojumus citām personām.

(3) Fiziskajām vai juridiskajām personām un šādu personu ar līgumu vai norunu saistītām grupām vai to pārstāvjiem, kuriem ar nodokli apliekamā preču piegādes un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā sasniedza vai pārsniedza 10 000 latu, ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šīs summas sasniegšanas vai pārsniegšanas kā apliekamajām personām.

(4) Fiziskajām vai juridiskajām personām un šādu personu ar līgumu vai norunu saistītām grupām vai to pārstāvjiem ir tiesības reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamām personām, ja to preču piegādes un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā (jaundibinātam uzņēmumam — turpmāko 12 mēnešu laikā) sasniedz vai pārsniedz 75 procentus no šā panta trešajā daļā noteiktās summas.

(5) Tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem ir apliekamajām personām.

(6) Persona, kas reģistrējusies saskaņā ar šā panta trešo un ceturto daļu, iegūst tiesības uz tiem priekšnodokļa atskaitījumiem, kurus tā samaksājusi pēc tam, kad persona reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona.

(7) Apliekamā persona var griezties Valsts ieņēmumu dienestā ar iesniegumu par tās izslēgšanu no apliekamo personu reģistra ne ātrāk kā pēc gada no reģistrācijas brīža, ja šajā pantā nav noteikts citādi. Šādām apliekamām personām pamatlīdzekļu atlikusī vērtība, kā arī atlikumā esošo preču materiālās vērtības, par kurām ir nomaksāts un no budžeta atmaksāts priekšnodoklis, tiek uzskaitītas un par tām no budžeta izmaksātais priekšnodoklis jāiemaksā atpakaļ budžetā. Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības lemt par personas izslēgšanu no apliekamo personu reģistra ātrāk par gadu no reģistrācijas brīža, ja notikusi šā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidācija vai reorganizācija.

(8) Ievedot preces iekšzemē, pievienotās vērtības nodokli uz robežas maksā gan apliekamā persona, gan jebkura cita persona, kas ieved preces.

(9) Ja ārvalstu fiziskā vai juridiskā persona iekšzemē sniedz 4.pantā minētos pakalpojumus, tai ir jāreģistrējas kā apliekamai personai, jāaprēķina un jānomaksā nodoklis budžetā šajā likumā noteiktajā kārtībā. Ja Latvijas fiziskā vai juridiskā persona izmanto nereģistrētas ārvalstu fiziskās vai juridiskās personas ar nodokli apliekamus pakalpojumus, nodokli maksā starpnieks, kurš nodrošina šo pakalpojumu sniegšanu iekšzemē vai, ja tāda nav, — pakalpojuma saņēmējs.

4. pants. Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas vieta

(1) Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas vieta ir kritērijs, pēc kura nosaka, vai preču piegāde un pakalpojumu sniegšana notikusi iekšzemē vai ne.

(2) Preču piegādes vieta ir vieta, kur preces atrodas brīdī, kad sākas to nosūtīšana vai piegāde pasūtītājam.

(3) Par pakalpojumu sniegšanas vietu uzskatāma pakalpojumu sniedzēja juridiskā adrese vai dzīvesvieta.

(4) Šādiem pakalpojumiem —

1) kultūras, mākslas, izglītības, zinātnes, sporta un līdzīgi pakalpojumi;

2) šā panta sestajā daļā minētie ar preču pārkraušanu un uzglabāšanu, kā arī ar transportēšanu saistītie pakalpojumi;

3) ar lietu novērtējumu un ekspertīzi saistītie pakalpojumi — sniegšanas vieta ir tā vieta, kur tie tiek sniegti.

(5) Ar nekustamo īpašumu saistītu pakalpojumu (ieskaitot ekspertu, būvdarbu sagatavošanas un koordinācijas darbu, būvdarbu uzraudzības un arhitektu firmu pakalpojumus) sniegšanas vieta ir tā vieta, kur šis īpašums atrodas.

(6) Transporta pakalpojumu sniegšanas vieta ir tā vieta, kur noris preču vai pasažieru pārvadāšana.

(7) Ja pakalpojumu sniedzējs nav Latvijas Republikā reģistrēta persona, tad šādiem pakalpojumiem —

1) patentu, autortiesību, preču zīmju un līdzīgu tiesību piešķiršana, nodošana citu rīcībā un kontrolē;

2) ar reklāmu vai sabiedrisko darbību saistīti pakalpojumi, ieskaitot reklāmas aģentu un reklāmas aģentūru darbību;

3) advokātu, patentu valdes, nodokļu konsultantu, uzņēmēju saimnieciskās darbības kontrolieru, tulkotāju, tulku, ekspertu, inženieru darbība, kā arī juridiska, saimnieciska, tehniska un citāda rakstura konsultācijas ar citu uzņēmumu palīdzību;

4) datu apstrāde;

5) informācijas sniegšana, arī pieredzes apmaiņa, — to sniegšanas vieta ir tās apliekamās personas juridiskā adrese vai dzīvesvieta, kura ir pakalpojuma saņēmēja un maksā nodokli budžetā.

(8) Īrējot (nomājot) preci no ārvalstu fiziskās vai juridiskās personas, pakalpojumu sniegšanas vieta ir tā vieta, kur prece tiek izmantota.

5. pants. Nodokļa likmes

(1) Nodokļa likme tiek noteikta 18 procentu apmērā no preču (arī importēto preču) piegādes, pakalpojumu un pašpatēriņa vērtības, kas apliekama ar nodokli.

(2) Nodokļa likme 0 procentu apmērā tiek noteikta eksporta piegādēm, starptautiskajam transportam un ar eksporta preču piegādi saistītiem pakalpojumiem atbilstoši šā likuma 7.pantam.

  II nodaļa

Izņēmumi un atvieglojumi

6. pants. Izņēmumi

(1) Ar nodokli neapliek:

1) veco ļaužu pansionātu pakalpojumus;

2) mazbērnu novietņu un bērnudārzu pakalpojumus;

3) ēdināšanas izdevumus labošanas darbu iestādēs;

4) ar izglītības procesu tieši saistītos izglītības iestāžu pakalpojumus, arī mācību maksu valsts un pašvaldību mākslas un mūzikas skolās;

5) lauksaimniecības mācību iestāžu mācību saimniecību pakalpojumus šīm iestādēm audzēkņu ēdināšanā;

6) bibliotēku pakalpojumus;

7) mācību maksu valsts akreditētās privātās mācību iestādēs;

8) teātru, kino (izņemot video), cirka izrādes, koncertdarbību, sarīkojumus kultūras iestādēs, muzeju, izstāžu, zooloģisko dārzu un botānisko dārzu apmeklējumus, bērniem domātus un labdarības mērķiem veltītus sarīkojumus, pašdarbības mākslas kolektīvu un sporta sarīkojumus;

9) medicīnas pakalpojumus, medikamentu un medicīnas preču piegādes pēc Labklājības ministrijas apstiprināta un ar Finansu ministriju saskaņota saraksta;

10) zelta, monētu un banknošu piegādes Latvijas Bankai;

11) derības, izlozes (loterijas) un cita veida azartspēles;

12) apbedīšanas un Latvijas Republikā reģistrēto reliģisko organizāciju reliģiskos, rituālos un citus pakalpojumus, kuru mērķis nav sistemātiski gūt peļņu;

13) apdrošināšanas sabiedrību sniegtos apdrošināšanas pakalpojumus atbilstoši likumam "Par apdrošināšanu";

14) iedzīvotāju maksājumus par noslēgtajiem dzīvojamo telpu īres līgumiem, izņemot maksājumus par viesnīcu, moteļu un tamlīdzīgu iestāžu izīrēšanu;

15) specializētos produktus zīdaiņiem pēc Labklājības ministrijas apstiprināta un ar Finansu ministriju saskaņota saraksta;

16) zinātniskos pētījumus, kuri tiek veikti par sabiedrisko fondu, valsts budžeta un pašvaldību budžetu vai starptautisko institūciju līdzekļiem;

17) šādas preces un finansiālos pakalpojumus:

a) kredītu piešķiršanu un kontroli, kā arī pakalpojumus, kas saistīti ar kredītu vai citu galvojuma naudu garantijām un to uzraudzību, izņemot parādu piedzīšanu,

b) kredītiestāžu pakalpojumus, kas saistīti ar depozīta, tekošo kontu operācijām, samaksām, pārskaitījumiem, parādiem, čekiem un citiem maksāšanas līdzekļiem,

c) maksāšanas līdzekļus un pakalpojumus, kas saistīti ar apgrozībā esošo maksāšanas līdzekļu pirkšanu un pārdošanu, izņemot lietas (nauda, monētas), kas tiek piegādātas kolekcionēšanai vai satur dārgmetālu,

d) vērtspapīrus un ieguldījumus kapitālā, kā arī pakalpojumus, kas tiek sniegti, pērkot un pārdodot vērtspapīrus un ieguldījumus kapitālā;

18) humānās palīdzības sūtījumus un dāvinājumus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, bet, ja preces tiek pārdotas, nodoklis maksājams likumā paredzētajā kārtībā;

19) konsulāros pakalpojumus;

20) mācību un zinātnisko literatūru, oriģinālliteratūras darbu pirmizdevumus latviešu valodā un bērniem domātos izdevumus, kas izdoti un iespiesti Latvijā, saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātiem sarakstiem;

21) Latvijas Republikā reģistrētos masu informācijas līdzekļus;

22) lauksaimniecības un zvejniecības ražojumu kopīgas pārstrādes un realizācijas sabiedrību, kā arī lauksaimniecības tehnikas, mašīnu un citu darbarīku kopīgas lietošanas un apkopes sabiedrību (turpmāk — lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības) pakalpojumus zemnieku saimniecībām, kas nav apliekamās personas;

23) nekustamā īpašuma pārdošanu, izņemot nelietota nekustamā īpašuma pārdošanu vai nodošanu īpašniekam pēc celtniecības darbu veikšanas;

24) importa preču piegādes, kas netiek apliktas ar muitas nodokli saskaņā ar likuma "Par muitas nodokli (tarifiem)" 6. un 7.nodaļu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, izņemot tās preču piegādes, kurām tiek piemērota muitas nodokļa 0 procentu likme;

25) ugunsdrošības pakalpojumus, ko sniedz Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departaments, iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju ugunsdrošības dienesti, brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības un brīvprātīgie ugunsdrošības formējumi.

(2) Persona, kas sniedz šajā pantā minētos pakalpojumus (piegādā preces), tos var aplikt ar nodokli, reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā.

(3) Pamatlīdzekļus, kurus Latvijas Republikā ieved apliekamā persona, uz robežas ar nodokli neapliek. Ja ievestie pamatlīdzekļi nerada konkurences izkropļojumus valstī, piemēram, sakarā ar analogu pamatlīdzekļu ražošanu Latvijā, nodoklis tiek dzēsts. Pretējā gadījumā atliktais nodoklis tiek iekasēts no personas, kura pamatlīdzekļus ievedusi. Nodokļa dzēšanas un iekasēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi. Ja apliekamā persona veic preču piegādes un sniedz pakalpojumus, kas nav aplikti ar nodokli saskaņā ar šā panta pirmo daļu, tad nodokli var dzēst tikai par to nodokļa daļu, kas atbilst 10.panta piektajā daļā noteiktajai proporcijai.

7.pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana eksportam un starptautiskajam transportam

(1) Nodokļa 0 procentu likme tiek piemērota:

1) preču piegādēm ārpus Latvijas Republikas robežām;

2) pakalpojumiem, kas saistīti ar šīs daļas 1.punktā minētajām preču piegādēm;

3) pakalpojumiem, kas netiek sniegti iekšzemē;

4) preču piegādēm un pakalpojumiem, kas saistīti ar to kuģu apgādi un apkopi, kuri:

a) kursē starptautiskajās līnijās,

b) veic avārijas un glābšanas darbus vai palīdzības darbus uz jūras;

5) šīs daļas 4.punktā minēto kuģu piegādei, pārbūvei, remontam, apkopei, nolīgšanai un īrēšanai un ar tiem saistītām piegādēm un pakalpojumiem;

6) lidmašīnu piegādei, pārbūvei, remontam, apkopei, nolīgšanai un izīrēšanai starptautiskajās līnijās un ar tām saistītām piegādēm un pakalpojumiem;

7) šīs daļas 1.— 6.punktā minēto transportlīdzekļu aģentēšanai un ar kravu apkalpošanu saistītajiem pakalpojumiem;

8) uz paritātes principa pamata — preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti ārvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām Latvijā, to diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem un viņu nepilngadīgajiem ģimenes locekļiem, kas dzīvo kopā ar viņiem, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Ja starpnieks, pārstāvot Latvijas fizisko vai juridisko personu, nodrošina preču piegādes ārpus Latvijas Republikas robežām, preču piegādēm šim starpniekam tiek piemērota nodokļa 0 procentu likme Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Lai saņemtu samaksāto priekšnodokli, Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēta apliekamā persona uzrāda dokumentāru pierādījumu, ka ir notikusi šā panta pirmajā daļā minētā preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana.

(4) Nodokli, ko fiziskās personas samaksājušas par precēm (ja to vērtība pārsniedz 100 latu), kuras tiek izvestas no iekšzemes, atmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(5) Ja apliekamā persona, kas piegādājusi preces vai sniegusi pakalpojumus atbilstoši šā panta pirmajai daļai, nevar uzrādīt eksportu apliecinošus dokumentus, tā maksā nodokli par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši 5.panta pirmajā daļā noteiktajai likmei.

III nodaļa

Nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība

8. pants. Pievienotās vērtības nodokļa rēķins

(1) Preču piegāde ir notikusi, ja preces ir nosūtītas un ir izrakstīts pievienotās vērtības nodokļa rēķins (turpmāk — nodokļa rēķins) vai atlīdzība par piegādi ir saņemta pirms preču nosūtīšanas.

(2) Pakalpojuma sniegšana ir notikusi, ja pakalpojums ir sniegts pasūtītājam un ir izrakstīts nodokļa rēķins vai atlīdzība par pakalpojumu ir saņemta pirms pakalpojuma sniegšanas.

(3) Pašpatēriņš ir noticis, ja preces ir nodotas vai citādi kļuvušas pieejamas vai pakalpojumi ir sniegti saņēmējpersonai. Apliekamās personas pienākums šajā gadījumā ir izrakstīt nodokļa rēķinu un veikt pašpatēriņa uzskaiti grāmatvedībā.

(4) Apliekamai personai nodokļa rēķins saskaņā ar šā panta sesto daļu jāizsniedz par jebkuru ar nodokli apliekamu preču piegādi vai pakalpojumu ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no darījuma brīža.

(5) Nodokļa rēķinu drīkst izsniegt tikai apliekamā persona. Jebkura pievienotās vērtības nodokļa summa, kas samaksāta saskaņā ar nodokļa rēķinu, kura izsniedzējam nav tiesību tādu izsniegt, personai, kura ir izsniegusi rēķinu, šī summa jāiemaksā valsts budžetā.

(6) Nodokļa rēķinā jānorāda:

1) preču nosūtītāja vai pakalpojumu sniedzēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds), juridiskā adrese vai dzīvesvieta un ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas kods;

2) preču vai pakalpojumu saņēmēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds), juridiskā adrese vai dzīvesvieta, kā arī Latvijā reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reģistrācijas numurs (fiziskajai personai — personas kods);

3) preču nosaukums un daudzums vai pakalpojumu veids un apjoms;

4) preču cena un vērtība vai atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem;

5) aprēķinātais nodoklis;

6) preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas datums.

(7) Par nodokļa rēķinu var izmantot arī tirdzniecības uzņēmumā saņemto pirkuma čeku, ja tajā sniegta šā panta sestajā daļā minētā informācija. Ja šī informācija nav pilnīga, čekam jāpievieno speciāla parauga kvīts, kurā sniegta trūkstošā informācija.

9. pants. Nodokļa taksācijas periods

(1) Nodokļa taksācijas periods ir viens kalendārais mēnesis.

(2) Ja pirmstaksācijas gadā apliekamās personas samaksātais nodoklis nepārsniedz 1800 latu, nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņš un taksācijas periods pēc apliekamās personas iesnieguma var būt trīs mēneši vai seši mēneši.

(3) Pēc apliekamās personas iesnieguma sakarā ar saimnieciskās darbības sezonalitāti Valsts ieņēmumu dienests var noteikt citu taksācijas periodu.

(4) Kalendārā gada taksācijas periodu summa veido taksācijas gadu.

10. pants. Priekšnodokļa atskaitīšana un budžetā maksājamā nodokļa aprēķināšana

(1) Tikai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā no budžetā maksājamā nodokļa atskaitīt šādas priekšnodokļa summas:

1) saskaņā ar šā likuma 8.pantu sastādītajā nodokļa rēķinā atsevišķi uzrādīto nodokļa summu par precēm un pakalpojumiem, ko apliekamā persona iekšzemē ir iegādājusies no citas personas savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai. Lai varētu veikt minētos atskaitījumus, jābūt samaksātam nodokļa rēķinam;

2) samaksāto nodokļa summu par iekšzemē ievestajām precēm savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai. Lai varētu veikt minētos atskaitījumus, jābūt nodokļa samaksu apliecinošam dokumentam par preču importu, kurā kā pasūtītājs vai importētājs ir norādīta apliekamā persona.

(2) Attiecībā uz precēm (arī importētām precēm) un pakalpojumiem, kas tiek izmantoti šā likuma 6.pantā minēto ar nodokli neaplikto darījumu veikšanai, kā arī attiecībā uz jebkuriem darījumiem, kurus veic personas, kas nav reģistrējušās kā apliekamās personas, priekšnodokļa atskaitījumus nedrīkst veikt.

(3) Apliekamai personai jānodrošina aprēķināto un nomaksāto nodokļa summu grāmatvedības uzskaite.

(4) Ja apliekamā persona ir iekšzemē iegādājusies preces vai saņēmusi pakalpojumus no neapliekamās personas, priekšnodokļa atskaitījumus par šīm precēm un pakalpojumiem nedrīkst veikt, izņemot šā panta septītajā daļā minētos gadījumus.

(5) Ja apliekamā persona izmanto tikai daļu no tai piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, lai veiktu ar nodokli apliekamus darījumus, tad par šo daļu var veikt priekšnodokļa atskaitījumus. Šo daļu (proporciju) nosaka ar šādu novērtējumu:

skaitītājā — apliekamās vērtības summa bez nodokļa tiem darījumiem (arī eksporta darījumiem), kas apliekami ar nodokli, un šā panta septītajā daļā minētajiem gadījumiem;

saucējā — kopējā darījumu vērtības summa bez nodokļa (skaitītājā ietvertie darījumi un darījumi, kuri netiek aplikti ar nodokli).

(6) Juridiskās un fiziskās personas, kas ražo lauksaimniecības produkciju un nav reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamās personas (turpmāk šā panta septītajā, astotajā un devītajā daļā — zemnieku saimniecības), nododot pašu ražoto produkciju lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumiem vai kooperatīvajām sabiedrībām, ja tās ir apliekamās personas, un uzrādot Valsts ieņēmumu dienesta izziņu, saņem no pārstrādes uzņēmuma samaksu, kurā ietverta arī kompensācija par nodokli, kas samaksāts, iegādājoties preces un saņemot pakalpojumus ražošanas vajadzībām šā panta septītajā daļā noteiktajā apmērā. Šīs daļas noteikumi attiecas arī uz lauksaimniecības kooperatīvajām sabiedrībām, ja tās:

1) nav apliekamās personas;

2) saņemto kompensāciju izmaksā zemnieku saimniecībām.

(7) Šā panta sestajā daļā minētā kompensācija zemnieku saimniecībām tiek noteikta 15 procentu apmērā no piegādātās produkcijas vērtības. Lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmums vai kooperatīvā sabiedrība savā nodokļa deklarācijā par attiecīgo taksācijas periodu valsts budžetā maksājamo nodokļa summu drīkst samazināt par šajā daļā noteikto kompensācijas lielumu. Šo uzņēmumu pienākums ir veikt zemnieku saimniecību uzskaiti un sniegt ziņas par nodoto produkciju Valsts ieņēmumu dienesta iestādei, kura sniegusi šā panta devītajā daļā noteikto izziņu.

(8) Ja lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmums vai kooperatīvā sabiedrība iepērk produkciju no zemnieku saimniecībām par vērtību (bez nodokļa kompensācijas), kas ir augstāka vai zemāka par to piegādes vērtību, par kādu tiek iepirkta analoga produkcija no apliekamām personām, tas zaudē tiesības uz šā panta septītajā daļā noteikto atvieglojumu.

(9) Zemnieku saimniecībām produkcijas realizācijai Valsts ieņēmumu dienests izsniedz izziņu, ka attiecīgā saimniecība ir ar pievienotās vērtības nodokli neapliekama persona, kurai ir tiesības šā panta septītajā daļā noteiktajā apmērā saņemt kompensāciju par nodokli, kas samaksāts, iegādājoties preces ražošanas procesa nodrošināšanai saimniecībā. Izziņas saņemšanai attiecīgajai saimniecībai jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam zemnieku saimniecības reģistrācijas apliecība vai attiecīgās pašvaldības apliecinājums par zemes īpašuma vai lietošanas tiesībām.

11.pants. Nodokļa deklarācija

(1) Reģistrētai apliekamai personai jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nodokļa deklarācija ar nodokļa aprēķinu par iepriekšējo taksācijas periodu 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām.

(2) Valsts ieņēmumu dienests var pieprasīt, lai apliekamā persona izpilda nodokļa deklarāciju arī citā laikā, ja uzskata to par nepieciešamu, taču ne biežāk kā reizi ceturksnī.

(3) Reģistrētai apliekamai personai līdz kārtējā gada 1.aprīlim jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nodokļa deklarācija par pirmstaksācijas gadu, kuras formu saskaņā ar šo likumu apstiprina Ministru kabinets.

12.pants. Nodokļa iemaksāšanas kārtība

(1) Apliekamā persona iemaksā nodokli valsts budžetā pirms nodokļa deklarācijas iesniegšanas saskaņā ar šā likuma 11. pantu.

(2) Nodokli, ievedot preces iekšzemē, maksā muitas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Pārdodot iekšzemē ievestās preces (apstrādātas vai neapstrādātas), par kurām nodoklis uz robežas muitas iestādē nav samaksāts, apliekamā persona maksā nodokli šajā likumā paredzētajā kārtībā.

(4) Ievedot preces, deklarants muitas kravas deklarācijā atsevišķā rindā uzrāda nodokļa likmi un summu.

(5) Ja, ievedot preces, tās ir atbrīvotas no nodokļa atbilstoši šā likuma 6.pantam un ja muitas iestāde izdara atzīmi par to, ka nodoklis nav iekasēts, ievedējam nav tiesību uz priekšnodokļa atskaitījumiem par šo summu.

(6) Ja nodokļa deklarācija par taksācijas periodu ir iesniegta savlaicīgi, ir pareizi noformēta un tajā ir norādīts, ka samaksātais priekšnodoklis par šo periodu ir lielāks nekā nodoklis, kas maksājams budžetā par šo periodu, nodokļa starpība attiecināma uz pēctaksācijas periodu.

(7) Valsts ieņēmumu dienests nodokļa pārmaksu (starpību starp maksājamo nodokli un samaksāto priekšnodokli) pēc pamatota pieprasījuma atmaksā reģistrētai apliekamai personai 15 dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas. Atmaksāšanu var veikt tikai tādā gadījumā, ja ir saņemtas un pārbaudītas nodokļa deklarācijas par iepriekšējiem taksācijas periodiem un nav nodokļu parādi.

(8) Nodoklis ir piedzenams, beidzoties noteiktajam taksācijas periodam.

IV nodaļa

Īpašie noteikumi

13.pants. Tūrisma (ceļojumu) firmu un aģentūru pakalpojumi

(1) Nodoklis tiek piemērots tūrisma (ceļojumu) firmu un aģentūru pakalpojumiem, ja tūrisma (ceļojumu) firma vai aģentūra darbojas savā vārdā un izmanto citu personu preču piegādes un pakalpojumus tūrisma pakalpojumu nodrošināšanai.

(2) Visi pasākumi, kurus iekšzemes tūrisma (ceļojumu) firma vai aģentūra veic sakarā ar ceļojumu, tiek uzskatīti par vienu pakalpojumu, ko firma vai aģentūra sniedz ceļotājam. Šis pakalpojums apliekams ar nodokli.

(3) Ar nodokli apliekamā vērtība attiecībā uz tūrisma (ceļojumu) firmu vai aģentūru pakalpojumiem ir starpība starp visu summu (bez nodokļa), ko samaksā pakalpojuma saņēmējs (ceļotājs), un faktiskajām izmaksām par preču piegādēm un pakalpojumiem, kurus tūrisma (ceļojumu) firmām vai aģentūrām nodrošina citas apliekamās personas.

(4) Tūrisma (ceļojumu) firmu vai aģentūru pakalpojumiem tiek piemērota nodokļa 0 procentu likme saskaņā ar šā likuma 7.pantu, ja:

1) ar tūrismu (ceļojumiem) saistītās preču piegādes tiek veiktas un pakalpojumi tiek sniegti ārpus Latvijas Republikas robežām;

2) ar tūrismu (ceļojumiem) saistītie lidmašīnu un jūras kuģu pārvadājumi šķērso robežu;

3) ar tūrismu (ceļojumiem) saistītie lidmašīnu un jūras kuģu pārvadājumi notiek tikai ārpus Latvijas Republikas robežām.

(5) Ja tūrisma (ceļojumu) firmu vai aģentūru pakalpojumi tiek sniegti gan iekšzemē, gan ārpus Latvijas Republikas robežām, ar nodokļa 0 procentu likmi tiek aplikta tikai tā pakalpojumu daļa, kas saistīta ar darījumiem ārpus Latvijas Republikas robežām.

14.pants. Uzņēmuma vai tā daļas īpašnieka maiņa, uzņēmuma likvidācija

(1) Ja, pārdodot individuālo, valsts vai pašvaldības uzņēmumu, tā jaunais īpašnieks saimnieciskās darbības turpināšanai pārņem visas uzņēmuma tiesības un saistības, tā īpašums, arī pārdošanai izgatavotās preces, izejvielas un materiāli, ar nodokli netiek aplikti.

(2) Nododot valsts vai citu uzņēmumu nomā ar izpirkuma tiesībām, nomas maksa par nekustamā īpašuma izmantošanu, kā arī izpirkuma maksa par pamatlīdzekļiem uzņēmējdarbības nodrošināšanai ar nodokli netiek aplikta.

(3) Ja tiek likvidēts uzņēmums, kas savas darbības laikā nav bijis apliekamā persona, tad, pārdodot vai nododot šā uzņēmuma mantu, nodoklis nav jāmaksā.

(4) Ja tiek likvidēts uzņēmums, kas savas darbības laikā bija apliekamā persona (vai kuram bija jābūt apliekamai personai), tad par piegādātajām un pašpatēriņa precēm nodoklis jāaprēķina un jāmaksā saskaņā ar šo likumu. Šajos gadījumos uzņēmuma likvidatoriem vai likvidatoram jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pēc savas atrašanās vietas pievienotās vērtības nodokļa deklarācija. No budžetā maksājamās nodokļa summas uzņēmumam ir tiesības atskaitīt apgrozījuma nodokļa daļu, kas līdz 1993.gada 1. novembrim samaksāta par iegādāto pamatlīdzekļu atlikušo vērtību. Šīs daļas noteikumi neattiecas uz pamatlīdzekļiem, kuri iegādāti, nenomaksājot apgrozījuma nodokli.

V nodaļa

Nobeiguma noteikumi

15.pants. Atbildība par šā likuma pārkāpumiem

(1) Apliekamās personas atbildību par nodokļa pareizu un savlaicīgu nenomaksāšanu nosaka saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

(2) Ja ar nodokli apliekamā vērtība tiek slēpta vai ja nodokļa summa nav aprēķināta un nodokļa deklarācijā nav uzrādīta pareizi, tiek piemērotas soda sankcijas saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(3) Ja apliekamā persona nav reģistrējusies atbilstoši šā likuma 3.panta prasībām, bet veic ar nodokli apliekamus darījumus, tā tiek pakļauta pievienotās vērtības nodokļa un soda naudas maksājumiem no tā brīža, kad tai bija jāreģistrējas šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Ja apliekamā persona nelikumīgi izsniedz nodokļa rēķinu, saņem pievienotās vērtības nodokli, ko tai nav tiesību saņemt, vai ar nodomu veic citas šajā likumā neatļautas darbības, tad nelikumīgi saņemtās nodokļa summas Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības bezstrīdus kārtībā piedzīt valsts budžetā un iekasēt soda naudu 200 procentu apmērā no nelikumīgi saņemtās nodokļa summas.

16.pants. Strīdu izskatīšanas kārtība

Strīdi, kas rodas par nodokļa aprēķināšanu, izskatāmi saskaņā ar likumiem.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums "Par apgrozījuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 2./3., 10., 29./31.nr.; 1993, 1./2., 20./21., 24./25.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 31.nr.; 1994, 2., 12.nr.) un Ministru kabineta, Finansu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta noteikumi, instrukcijas un vēstules, kas reglamentē likuma "Par apgrozījuma nodokli" piemērošanu;

2) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 19.decembra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par apgrozījuma nodokli" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 2.nr.);

3) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 12.februāra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 10.nr.);

4) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 1.jūnija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 24.nr.);

5) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 1.jūnija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli" spēkā stāšanos"" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 24.nr.);

6) Latvijas Republikas Augstākas padomes Prezidija 1992.gada 10.jūlija lēmums "Par Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli" lietotā termina "ekskursiju pakalpojumi " izskaidrojumu";

7) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1992.gada 12.novembra lēmums "Par Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli" lietotā termina "maksas pakalpojumi un darbi" skaidrojumu budžeta organizācijām un iestādēm" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46.nr.).

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētie apgrozījuma nodokļa maksātāji pielīdzināmi ar pievienotās vērtības nodokli apliekamām personām.

3. Tās šā likuma normas, kuru izpildi reglamentē Ministru kabineta noteikumi, nevar piemērot pirms attiecīgo Ministru kabineta noteikumu stāšanās spēkā.

4. Apgrozījuma nodokļa maksātāji, kuriem ir tiesības nereģistrēties kā apliekamām personām saskaņā ar šā likuma 3.pantu, līdz 1995. gada 1.maijam var paziņot par savu atteikšanos no turpmākās nodokļa maksāšanas.

Likums stājas spēkā ar 1995. gada 1. maiju.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 9.martā.

Valsts prezidents G. Ulmanis

Rīgā 1995.gada 30.martā