Domājot par sadarbību ar Baltkrieviju

Pavisam nesen — pirms nedēļas, 23. martā — Braslavā Latvijas zemkopības ministrs Ā.Ūdris tikās ar Baltkrievijas Republikas lauksaimniecības un pārtikas ministru V.Ļeonovu. Sarunu nobeigumā tika parakstīts abu valstu sadarbības līgums.

Tuvāk par šo tikšanos stāsta Zemkopības ministrijas Ārējo sakaru departamenta vecākais referents Ivars Gaiļuns:

— Sarunas gaitā ministri vispirms aplūkoja Pasaules Bankas (PB) un PHARE programmas.

Baltkrievijas lauksaimniecībai nepieciešams 200 miljonu dolāru kredīts. Pasaules Banka neuzstāj uz lielo pārstrādes uzņēmumu un kolhozu sadalīšanu un privatizēšanu. PB izvirzījusi tikai vienu noteikumu — uzņēmumi nedrīkst piederēt valstij. Pārstrādes uzņēmumus veidos par akciju sabiedrībām, kur puse akciju piederēs kolhoziem, 10 procenti — valstij, 40 procenti — uzņēmumā strādājošiem un brīvajā tirgū par vaučeriem. Kolhozus un lielsaimniecības iecerēts pārveidot pēc līdzīgas shēmas. PB nepieprasa obligātu zemes privatizāciju, zeme var piederēt arī pašvaldībai. Izvirzīts vēl viens nosacījums — iespēja neefektīvam uzņēmumam bankrotēt. Šī kredīta apkalpošanai tiks dibināta agrofinansu korporācija. PB par vienu no prioritārajām nozarēm ir atzinusi linkopību. 1994. gadā Baltkrievijai lini ir bijuši veiksmīga eksporta kultūra; tās cena — 500 dolāru par tonnu īso šķiedru un 1500 dolāru par tonnu garo šķiedru. Lini ir vienīgā kultūra Baltkrievijā, kuras iepirkuma cena indeksēta pēc dolāru kursa.

Pasaules Banka kredītu saņemšanai Latvijai izvirzījusi daudz stingrākus nosacījumus, kuru ievērošana sagādā daudz problēmu, un ne visiem nosacījumiem bija pozitīvs efekts. PB kredīts paredzēts lauku attīstībai un pārstrādes uzņēmumiem. Uzņēmuma kredītam jābūt sabalansētam ar biznesa plānu, jo nepilns vai daļējs kredīts uzņēmumu vēl vairāk apgrūtina.

Piemēram, pārstrādes uzņēmumam tiek piešķirta ilgtermiņa kredīta daļa iekārtu iegādei, bet nav izsniegts ilgtermiņa kredīts apgrozāmo līdzekļu veidošanai, līdz ar to uzņēmums nokļūst vēl lielākās finansiālās grūtībās.

Šo kredītu sadalei lietderīgāk veidot ciešāku sadarbību ar bankām, kurām jau ir attīstīts reģionālais tīkls, jo veidot patstāvīgu tīklu kredīta apkalpošanai izmaksā ļoti dārgi. Pasaules Banka nav noteikusi Latvijai prioritārās lauksaimniecības nozares, kurās būtu jāspecializējas.

— Kādas sadarbības iespējas abas puses paredzējušas?

— Latvijas puse piedāvāja šķirnes dzīvnieku eksporta iespējas. Latvija savulaik uz Baltkrieviju eksportēja šķirnes dzīvniekus. Ganāmpulka atjaunošanai LR Zemkopības ministrijas Ciltslietu nodaļa piedāvājusi iespēju iegādāties 1000 Latvijas brūnās šķirnes teles, 5000 Latvijas baltās šķirnes cūkas un 600 kuiļus, 800 "Latvijas braucamos" un Hanoveras šķirnes zirgus, kā arī aitas un kazas. Iespējams iegādāties arī šķirnes dzīvnieku biomateriālu.

Baltkrievijai izveidojusies laba sadarbība ar Holandes kartupeļu šķirņaudzētāju firmām. Problēmas rada tas, ka Baltkrievijas meristēmu laboratorijas līmenis ir zems un ne vienmēr spēj nodrošināt selekcijai nepieciešamo kvalitāti. Kartupeļu šķirņu meristēmu pavairošanā Latvijai un Baltkrievijai varētu būt reāla sadarbība.

Tas pats sakāms par nepieciešamību turpināt sadarbību lauksaimniecības mehanizācijas jomā. Piemēram, Minskas traktoru rūpnīcas traktoru MTZ oficiālais izplatītājs Latvijā ir Gulbenes Lauktehnikas apvienība, kas nodrošina šo traktoru remontu. Protams, Baltkrievijā ir ieinteresēti, lai šī sadarbība būtu stabila, jo traktori ir viena no eksporta precēm.

Veiksmīga sadarbība ir starp Baltkrievijas uzņēmumu "Belšina" un Latvijas firmu "Neman", kas tirgo autoriepas Latvijā un norēķinās ar Daugavpils rūpnīcu par korda diegu piegādēm Baltkrievijas riepu rūpnīcai.

Baltkrievijas puse izteica nepieciešamību saskaņot lauksaimniecības mašīnu ražošanu un strādāt, lai turpmāk ražotu unificētas lauksaimniecības mašīnas.

Baltkrievijas lauksaimniekus interesēja iespēja iegādāties zivju miltus lopbarībai. Tā kā Latvijai nav iespējams uzturēt okeāna zvejas floti, tā atrodas privatizācijas stadijā, un arī zivju miltu ražošana patlaban nenotiek. Sadarbības līgumā paredzēts veidot kopuzņēmumus, kāds no tiem varētu būt arī zivju pārstrādē.

Abas puses vienojās arī par nepieciešamību Silaines muitas punktā nodrošināt veterināro un fitosanitāro dienestu darbību.

Līgums paredz sadarbību arī profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanā, piemēram, studentu un pasniedzēju apmaiņā starp Latvijas un Baltkrievijas augstskolām, Zinātņu akadēmiju.

Nule noslēgtais sadarbības līgums sekmēs konkrētu līgumu slēgšanu visās iepriekš minētajās jomās.

Ingrīda Rumbēna,

"LV" nozares redaktore