Domājot par sadarbību ar Baltkrieviju

Turpinājums no 1.lpp.

Piemēram, pārstrādes uzņēmumam tiek piešķirta ilgtermiņa kredīta daļa iekārtu iegādei, bet nav izsniegts ilgtermiņa kredīts apgrozāmo līdzekļu veidošanai, līdz ar to uzņēmums nokļūst vēl lielākās finansiālās grūtībās.

Šo kredītu sadalei lietderīgāk veidot ciešāku sadarbību ar bankām, kurām jau ir attīstīts reģionālais tīkls, jo veidot patstāvīgu tīklu kredīta apkalpošanai izmaksā ļoti dārgi. Pasaules Banka nav noteikusi Latvijai prioritārās lauksaimniecības nozares, kurās būtu jāspecializējas.

— Kādas sadarbības iespējas abas puses paredzējušas?

— Latvijas puse piedāvāja šķirnes dzīvnieku eksporta iespējas. Latvija savulaik uz Baltkrieviju eksportēja šķirnes dzīvniekus. Ganāmpulka atjaunošanai LR Zemkopības ministrijas Ciltslietu nodaļa piedāvājusi iespēju iegādāties 1000 Latvijas brūnās šķirnes teles, 5000 Latvijas baltās šķirnes cūkas un 600 kuiļus, 800 "Latvijas braucamos" un Hanoveras šķirnes zirgus, kā arī aitas un kazas. Iespējams iegādāties arī šķirnes dzīvnieku biomateriālu.

Baltkrievijai izveidojusies laba sadarbība ar Holandes kartupeļu šķirņaudzētāju firmām. Problēmas rada tas, ka Baltkrievijas meristēmu laboratorijas līmenis ir zems un ne vienmēr spēj nodrošināt selekcijai nepieciešamo kvalitāti. Kartupeļu šķirņu meristēmu pavairošanā Latvijai un Baltkrievijai varētu būt reāla sadarbība.

Tas pats sakāms par nepieciešamību turpināt sadarbību lauksaimniecības mehanizācijas jomā. Piemēram, Minskas traktoru rūpnīcas traktoru MTZ oficiālais izplatītājs Latvijā ir Gulbenes Lauktehnikas apvienība, kas nodrošina šo traktoru remontu. Protams, Baltkrievijā ir ieinteresēti, lai šī sadarbība būtu stabila, jo traktori ir viena no eksporta precēm.

Veiksmīga sadarbība ir starp Baltkrievijas uzņēmumu "Belšina" un Latvijas firmu "Neman", kas tirgo autoriepas Latvijā un norēķinās ar Daugavpils rūpnīcu par korda diegu piegādēm Baltkrievijas riepu rūpnīcai.

Baltkrievijas puse izteica nepieciešamību saskaņot lauksaimniecības mašīnu ražošanu un strādāt, lai turpmāk ražotu unificētas lauksaimniecības mašīnas.

Baltkrievijas lauksaimniekus interesēja iespēja iegādāties zivju miltus lopbarībai. Tā kā Latvijai nav iespējams uzturēt okeāna zvejas floti, tā atrodas privatizācijas stadijā, un arī zivju miltu ražošana patlaban nenotiek. Sadarbības līgumā paredzēts veidot kopuzņēmumus, kāds no tiem varētu būt arī zivju pārstrādē.

Abas puses vienojās arī par nepieciešamību Silaines muitas punktā nodrošināt veterināro un fitosanitāro dienestu darbību.

Līgums paredz sadarbību arī profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanā, piemēram, studentu un pasniedzēju apmaiņā starp Latvijas un Baltkrievijas augstskolām, Zinātņu akadēmiju.

Nule noslēgtais sadarbības līgums sekmēs konkrētu līgumu slēgšanu visās iepriekš minētajās jomās.

Ingrīda Rumbēna,

"LV" nozares redaktore