Eirofakultātes līdzšinējās un turpmākās rosmes Baltijā
Otrdien, 28. martā, Rīgā notika Ārlietu ministrijas organizēta Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) Vecāko amatpersonu komitejas un Eirofakultātes Vadības komitejas kopīga sanāksme. Sanāksmes mērķis bija izvērtēt Eirofakultātes līdzšinējās aktivitātes trijās Baltijas valstīs, kā arī apspriest darbības stratēģiju tuvākajā un tālākajā nākotnē, tajā skaitā iespējamo Eirofakultātes darbības ģeogrāfisku paplašināšanu.
Eirofakultātes Vadības komitejas jaunievēlētais priekšsēdētājs Nikolajs Petersens (Orhūsas Universitāte, Dānija) informēja klātesošos par Vadības komitejas sanāksmē 27. martā pieņemtajiem lēmumiem un priekšlikumiem, to skaitā par Eirofakultātes ziņojumu un stratēģijas plāna gatavošanu BJVP 4. ārlietu ministru sesijai. Vēl sanāksmē tika apspriesti jautājumi, kas saistīti ar Eirofakultātes juridiskā statusa nostiprināšanu un šīs institūcijas finansēšanu.
Eirofakultāte tika nodibināta 1993.gada martā BJVP 2. ārlietu ministru sesijā Helsinkos un praktisko darbību uzsāka 1993.gada vasarā. 1994.gada rudenī Rīgā tika atklāts Eirofakultātes birojs ar filiālēm Tartu un Viļņas universitātēs. Kopš Eirofakultātes dibināšanas šī ir pirmā reize, kad kopīgi tikās BJVP Vecāko amatpersonu komiteja (BJVP lēmējorgāns ārlietu ministru sesiju starplaikā) un Eirofakultātes Vadības komiteja, lai izvērtētu līdz šim paveikto un apspriestu nākotnes perspektīvas Eirofakultātei. Latvijai šis pasākums bija īpaši nozīmīgs, jo 16.martā BJVP Vecāko amatpersonu komiteja apstiprināja Latvijas kandidatūru BJVP prezidēšanai 1996./1997. gadā.
ĀM preses centrs