Ķekavas novada pašvaldības domes lēmums Nr. 21

2023. gada 9. augustā (prot. Nr. 16)

Par Ķekavas novada domes saistošo noteikumu Nr. SN- TPD-5/2023 "Grozījumi Ķekavas novada domes 2023. gada 22. marta saistošajos noteikumos Nr. SN-TPD-2/2023 "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa"" apstiprināšanu

Izvērtējot Ķekavas novada pašvaldībā (turpmāk – Pašvaldība) 2023. gada 28. jūnijā saņemto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – Ministrija) vēstuli Nr. 15-2/3661 (reģistrēta ar lietvedības reģistrācijas numuru 1-6.1/23/3531) par Ķekavas novada (administratīvai teritorijai līdz 2021. gada 1. jūlijam) teritorijas plānojumu (turpmāk – Plānojums), kas 2023. gada 22. martā apstiprināts ar Ķekavas novada domes (turpmāk – Dome) saistošajiem noteikumiem Nr. SN-TPD-2/2023 "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa"¹ (turpmāk – Saistošie noteikumi), Dome konstatē turpmāk minēto.

I. Plānojuma izstrādes procesa virzība

1.1. Plānojuma izstrādes nepieciešamība un izstrādes uzsākšana

Vienota teritorijas plānojuma izstrādi bija nepieciešams uzsākt visai Ķekavas novada teritorijai, jo Baložu pilsētai, Ķekavas pagastam un Daugmales pagastam ir savi spēkā esoši teritorijas plānojumi ar atšķirīgām prasībām teritorijas izmantošanai un apbūvei, kā arī ar atšķirīgiem darbības termiņiem. Bez tam Daugmales pagasta teritorijas plānojuma darbības termiņš ir līdz 2019. gadam, Baložu teritorijas plānojuma darbības termiņš ir līdz 2020. gadam, bet Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma darbības termiņš ir līdz 2021. gadam.

Ar Domes 2016. gada 8. decembra lēmumu Nr. 2. § 5. "Par Ķekavas novada teritorijas plānojuma 2018.–2030. gadam izstrādes uzsākšanu" tika uzsākta Ķekavas novada teritorijas plānojuma izstrāde un izdots darba uzdevums Nr. TP-2016-1 (turpmāk – Darba uzdevums).

Plānojuma un tā Vides pārskata (stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma veicējs) izstrādātājs ir SIA "METRUM", ar kuru Ķekavas novada pašvaldība 2017. gada 21. jūnijā noslēdza līgumu Nr. 21-22/17/63 par Ķekavas novada teritorijas plānojuma 2018.–2030. gadam izstrādi.

Ar Domes 2019. gada 7. marta lēmumu Nr. 2. "Par grozījumu Ķekavas novada domes 2016. gada 8. decembra lēmumā Nr. 2. § 5 "Par Ķekavas novada teritorijas plānojuma 2018.–2030. gadam izstrādes uzsākšanu" tika grozīts lēmums par Plānojuma uzsākšanu un Darba uzdevums, svītrojot skaitļus un vārdu "2018.–2030. gadam".

1.2. Plānojuma izstrādes process un apstiprināšana

Ar Domes 2019. gada 7. marta lēmumu Nr. 3. "Par Ķekavas novada teritorijas plānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai" Ķekavas novada teritorijas plānojuma redakcija un Vides pārskata projekts tika nodoti publiskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai. Publiskās apspriešanas termiņš tika noteikts no 2019. gada 18. marta līdz 29. aprīlim. Publiskās apspriešanas laikā tika organizētas 8 publiskās apspriešanas sanāksmes (2019. gada 21. martā, 26. martā, 27. martā, 28. martā, 2. aprīlī, 3. aprīlī, 9. aprīlī un 11. aprīlī). Publiskās apspriešanas gaitā saņemtie priekšlikumi un institūciju atzinumi tika izvērtēti un secināts, ka nepieciešams Plānojumu pilnveidot.

Ar Domes 2019. gada 1. augusta lēmumu Nr. 21. "Par Ķekavas novada teritorijas plānojuma redakcijas pilnveidošanu" tika nolemts pilnveidot sagatavotā Plānojuma 1. redakciju.

Ar Domes 2019. gada 7. novembra lēmumu Nr. 1. "Par Ķekavas novada teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai" Plānojuma pilnveidotā redakcija un precizētais Vides pārskata projekts tika nodoti publiskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai. Publiskās apspriešanas termiņš tika noteikts no 2019. gada 19. novembra līdz 18. decembrim. Publiskās apspriešanas laikā tika organizētas 4 publiskās apspriešanas sanāksmes (2019. gada 2. decembrī, 3. decembrī, 4. decembrī un 5. decembrī).

Ar Vides pārraudzības valsts biroja 2017. gada 29. marta lēmumu Nr. 12 "Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu" Plānojumam tika piemērota Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. 2020. gada 11. februārī saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums Nr. 4-03/4 Par Ķekavas novada teritorijas plānojuma Vides pārskatu, kurā secināts, ka Ķekavas novada teritorijas plānojuma Vides pārskats kopumā atbilst normatīvo aktu prasībām.

Pamatojoties uz Ministrijas 2020. gada 8. jūlija rīkojumu Nr. 1-2/6197 "Par Ķekavas novada domes 2020. gada 2. aprīļa saistošo noteikumu Nr. 11/2020 "Ķekavas novada teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" darbības apturēšanu", ar Ķekavas novada domes 2020. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 1 "Par Ķekavas novada domes 2020. gada 2. aprīļa saistošo noteikumu Nr. 11/2020 "Ķekavas novada teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa " atcelšanu" nolemts:

• pieņemt saistošos noteikumus Nr. 19/2020 "Par Ķekavas novada domes 2020. gada 2. aprīļa saistošo noteikumu Nr. 11/2020 "Ķekavas novada teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" atcelšanu";

• veikt Ķekavas novada teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas (2.1. redakcijas) pilnveidošanu, novēršot neatbilstību normatīvo aktu prasībām.

Ar Domes ārkārtas sēdes 2022. gada 24. novembra lēmumu Nr. 1. "Par Ķekavas novada teritorijas plānojuma (administratīvai teritorijai līdz 2021. gada 1. jūlijam) pilnveidotās redakcijas 3.0 nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai" Ķekavas novada teritorijas plānojuma pilnveidotā redakcija tika nodota publiskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai. Publiskās apspriešanas termiņš tika noteikts no 2022. gada 13. decembra līdz 2023. gada 12. janvārim (ieskaitot). Publiskās apspriešanas laikā tika organizētas 4 publiskās apspriešanas sanāksmes (2022. gada 19. decembrī, 20. decembrī, 21. decembrī un 22. decembrī).

Paziņojumi par Plānojuma izstrādes uzsākšanu, izstrādāto redakciju nodošanu publiskajai apspriešanai, kā arī par Plānojuma redakcijas pilnveidošanu tika publicēti Ķekavas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.kekavasnovads.lv, Ķekavas novada pašvaldības informatīvajā biļetenā "Ķekavas Novads" un Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (TAPIS).

Plānojuma izstrādes gaitā nodrošināta sabiedrības viedokļa uzklausīšana, izvērtēti saņemtie priekšlikumi, sniegtas rakstveida atbildes uz saņemtajiem iesniegumiem. Pavisam Plānojuma izstrādes gaitā saņemti 737 iesniegumi ar priekšlikumiem un/vai iebildumiem. Lai uzklausītu novada iedzīvotāju un uzņēmumu viedokli, tika rīkotas informatīvās sapulces par Plānojuma izstrādes procesu un sabiedrības iesaistīšanās iespējām (2017. gada 21. februārī, 22. februārī, 23. februārī, 28. februārī, 1. martā, 2. martā, 7. martā un 9. martā), un darbnīcas, lai iepazīstinātu ar Plānojuma darba redakciju (2018. gada 27. februārī, 1. martā, 5. martā, 7. martā, 19. martā, 22. martā, 26. martā un 28. martā).

Plānojuma pilnveidotās redakcijas publiskās apspriešanas laikā saņemti 37 atzinumi, no kuriem 13 – pozitīvi, 16 – ar norādēm par nepieciešamajiem precizējumiem (sniegts pamatojums par vērā neņemšanu vai ņemšanu vērā), 2 – ar norādi, ka nesniedz atzinumu Plānojuma redakcijai, kā iemeslu norādot to, ka atzinuma sniegšana nav institūcijas kompetencē (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests) un novada teritorijā neatrodas institūcijas pārziņā esošo objektu (VAS "Latvijas dzelzceļš"). Savukārt, 7 institūcijas atzinumus par Plānojumu nav sniegušas.

Plānojuma pilnveidotās redakcijas publiskās apspriešanas gaitā saņemtie priekšlikumi un institūciju atzinumi tika izvērtēti un secināts, ka atbilstoši normatīvo aktu regulējumam, Plānojuma pilnveidotajā redakcijā ir veicami labojumi, kas pēc būtības uzskatāmi par precizējumiem vai redakcionāliem labojumiem. Tie bija veicami Plānojuma pilnveidotās redakcijas Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos un Paskaidrojuma rakstā. Veiktie labojumi neskāra privātpersonu tiesiskās intereses, līdz ar ko, atkārtota Plānojuma redakcijas apspriešana nebija nepieciešama. Labojumi uzskaitīti izstrādes vadītāja pamatojumā redakcionālu labojumu veikšanai Plānojuma pilnveidotajā redakcijā.

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 11. panta pirmo daļu, ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojoties uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā ir noteikta ciema robeža un pamatota ciema izveides nepieciešamība. Lēmumu par ciema statusa piešķiršanu vai atcelšanu novada pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam, savukārt 13. panta pirmā daļa noteic, ka [..] ciemus un to robežas reģistrē Valsts zemes dienests Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā (turpmāk – adrešu reģistrs), pamatojoties uz normatīvajiem aktiem vai attiecīgās pašvaldības domes lēmumu. Plānojuma redakcijā ciema robežas netiek noteiktas adrešu reģistrā esošajiem ciemiem – Katrīnmuiža, Lielvārži, Misas, Riesti un Ziedonis. Līdz ar ko, uzskaitītajiem ciemiem bija atceļams ciema statuss.

Rīgas rajona Baložu pilsētas dome 1995. gada 7. februāra pieņēma lēmumu Nr. 72 "Par pilsētas teritoriālplānojumiem" ar kuru nolēma:

• Pagarināt 1987. gadā apstiprinātā Baložu pilsētas ģenplāna darbības termiņu.

• Līdz 1997. gada 31. decembrim izstrādāt ģenplāna papildinājumu 1992. gadā pilsētai klāt pievienotajai teritorijai.

• Pagarināt d/s "Titurga" – 724 dārza gabali, d/s "Buras" – 587 dārza gabali, d/s "Ainava" – 120 dārza gabali, detaļplānojumu darbības termiņu.

• Līdz 1997. gada 31. decembrim izstrādāt Lakstīgalu ielas I (40 apbūves gabali) un II (11 apbūves gabali) parcelācijas projekta grozījumus.

• Pagarināt Lakstīgalu ielas III (31 apbūves gabals) parcelācijas projekta darbības termiņu.

• Pagarināt Rīgas ielas (9 apbūves gabali) parcelācijas projekta darbības termiņu.

• Līdz 1997. gadam izstrādāt Kāpu ielas (16 apbūves gabali) parcelācijas projekta grozījumus.

• Pagarināt Kalnu ielas I (25 apbūves gabali) un II (6 apbūves gabali) parcelācijas projekta darbības termiņu.

• Pagarināt Zaļumu prospekta I (50 apbūves gabali), II (4 apbūves gabali) un III (2 apbūves gabali) parcelācijas projekta darbības termiņu.

• Pagarināt Skolas ielas (15 apbūves gabali) parcelācijas projekta darbības termiņu.

• Pilnvarot pilsētas arhitektu augšminētajās teritorijās izsniegt arhitektūras plānošanas uzdevumus ģimenes un dārzu māju projektēšanai.

• Rezervēt 1995. un 1996. gadā pilsētas budžetā līdzekļus augšminēto projektu grozījumu un papildinājumu izstrādei.

Ar minēto lēmumu uzskaitītie detālplānojumi ir spēkā. Ņemot vērā Ķekavas novada teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 6. pielikumu "Esošās apbūves individuāli noteiktās būvlaides un apbūves līnijas atsevišķās zemes vienībās", būtu jāveic izmaiņas minētajos detālplānojumos.

Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmo daļu vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un lokālplānojumu apstiprina ar saistošajiem noteikumiem. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc attiecīgā paziņojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Ministru kabineta noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" (turpmāk – Noteikumi) 91. punkts noteic, ka dome ar saistošajiem noteikumiem apstiprina teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus un grafisko daļu un paziņojumu par saistošo noteikumu pieņemšanu publicē sistēmā, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un pašvaldības tīmekļa vietnē.

Noteikumu 92. punkts paredz, ka saistošo noteikumu par teritorijas plānojuma apstiprināšanu noslēguma jautājumos var noteikt lokālplānojumus un detālplānojumus, kuri zaudē spēku, savukārt Noteikumu 92.¹ paredz, ka ja teritorijas plānojumā iekļauj iepriekš izstrādāto lokālplānojumu risinājumus, tad saistošie noteikumi, ar kuriem lokālplānojumi ir apstiprināti, zaudē spēku ar teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdi. Tika izvērtēti spēkā esošie lokālplānojumi un detālplānojumi un sagatavots priekšlikums to saglabāšanai kā spēkā esošus (saskaņā ar 2. pielikumu).

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ar Domes 2023. gada 22. marta sēdes lēmumu Nr. 13 "Par Ķekavas novada teritorijas plānojuma (administratīvai teritorijai līdz 2021. gada 1. jūlijam) pilnveidotās redakcijas 3.1 apstiprināšanu" (protokols Nr. 6) Dome pieņēma Plānojumu kā Saistošos noteikums.

II. Vēstulē ietvertā Ministrijas viedokļa izvērtējums

2.1. Ministrijas Vēstulē ietvertais lūgums

Ņemot vērā Vēstulē ietverto viedokli par atsevišķu Plānojuma punktu redakciju, Ministrija ar Vēstuli aicina Pašvaldību Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (turpmāk – sistēma) iekļaut izvērstu un argumentētu skaidrojumu, kas pamatotu:

1) prasību izstrādāt detālplānojumu apbūves noteikumos noteiktajos gadījumos;

2) teritorijas ar īpašiem noteikumiem:

2.1. Gājēju ceļš piekļuves nodrošināšanai pie publisko ūdeņu teritorijas (TIN75);

2.2. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums (TIN31);

2.3. Perspektīvo ielu un ceļu attīstības teritorija (TIN73);

3) pašvaldības nozīmes ielas un ceļus;

4) kāpēc Plānojuma 3.0 redakcijas publiskās apspriešanas ietvaros absolūti lielākā daļa saņemto priekšlikumu nav ņemti vērā, bet atsevišķi priekšlikumi ir tikuši atbalstīti;

5) vai ir izvērtētas iespējamās sekas, kuras var rasties, īstenojot dzīvojamo apbūvi teritorijās, kurās iespējama paaugstināta piesārņojošo objektu ietekme;

6) noteiktos sarkano līniju platumus.

2.2. Ministrijas Vēstulē norādītā vērtējums

Valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā. Neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas. Pastarpinātās pārvaldes iestādes, darbojoties jomā, kas ar likumu nodota attiecīgās atvasinātās publiskās personas autonomā kompetencē, pārstāv šo publisko personu (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 5. panta otrā daļa un 6. panta pirmā daļa). Pašvaldības kompetenci nosaka ārējie normatīvie akti [..] (Pašvaldību likuma 3. panta pirmā daļa). Minētais tiesiskais regulējums noteic to, ka Pašvaldība, tai skaitā teritorijas plānošanas jomā, darbojas tai piešķirtās kompetences un tiesiskā deleģējuma ietvaros.

Atbilstoši Teritorijas plānošanas likuma 23. panta pirmo daļu vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu izstrādā atbilstoši vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai un ievērojot citus nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus. Teritorijas plānošanas likums kā speciālais normatīvais akts paredz, ka teritorijas plānojums izstrādājams, ievērojot vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijā plānoto.

Līdz ar minēto, pamatojumam noteikt Vēstulē norādītās prasības Plānojumā jāizriet no ārējo un augstāka juridiskā spēka normatīvajos aktos noteiktā tiesiskā deleģējuma un vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijā plānotā. Pašvaldība ir konstatējusi, ka Plānojums ir izstrādāts un Vēstulē norādītās prasības ir noteiktas, ievērojot minētos priekšnoteikumus un pamato to ar turpmāk minēto.

2.2.1. Detālplānojumu izstrādes nepieciešamība Plānojumā paredzētajās teritorijās

Detālplānojums ir detalizēts vietējās pašvaldības teritorijas daļas plānojums, kuru izstrādā, lai noteiktu prasības konkrētu zemes vienību izmantošanai un apbūves parametriem, kā arī precizētu zemes vienību robežas un aprobežojumus.² Detālplānojumu izstrādā pirms jaunas būvniecības uzsākšanas vai zemes vienību sadalīšanas, ja tas rada nepieciešamību pēc kompleksiem risinājumiem un ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Detālplānojuma izstrādes nepieciešamību un tā detalizācijas pakāpi, ņemot vērā izstrādes pamatojumu, nosaka vietējā pašvaldība darba uzdevumā.³

Atbilstoši Noteikumu 39.1. apakšpunktam detālplānojumu izstrādā teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteiktajos gadījumos. Savukārt, teritorijas plānojums ir vietējās pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi un kuru izstrādā administratīvajai teritorijai vai tās daļai⁴. Noteikumu sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā arī paskaidrots, ka viens no detālplānojuma izstrādes tiesiskajiem pamatiem ir, ja tas ir noteikts konkrētās pašvaldības teritorijas plānojumā.

No speciālā tiesiskā regulējuma – Teritorijas attīstības plānošanas likuma un uz tā pamata izdotajiem Noteikumiem izriet, ka Pašvaldībai ir piešķirts tiesību deleģējums teritorijas plānojumā noteikt teritorijas, kurās, pirms būvniecības uzsākšanas, izstrādājams detālplānojums, kompleksu risinājumu rašanai. Pašvaldība norāda, ka Ķekavas novada teritorija intensīvi tiek attīstīta tieši šobrīd, uz ko norāda skaitliski izmērāms būvniecības aktivitātes pieaugums. Ķekavas novadā pilsētas teritorija izveidota tikai 2022. gadā (sk. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 26. punktu), kas arī ir tikai daļa no pašvaldības teritorijas. Šobrīd pamatā tiek attīstības privātu zemju teritorijas, kas tiek dalītas un veidotas kā apbūves ciemati. Līdz ar to prasība Plānojumā konkrētām teritorijām izstrādāt detālplānojumu izriet no piešķirtā tiesību deleģējuma un teritorijas straujās attīstības specifikas, lai, pie privātas teritorijas attīstības, tiktu nodrošināta visu spēkā esošo normatīvo aktu izpilde.

Tāpat Pašvaldība norāda, ka teritorijas plānojums nenosaka detalizētus teritorijas izmantošanas veidus un izmantošanas prasības katrā īpašumā, kā arī noteikumi ir attiecināmi gan uz esošo apbūvi, gan uz vēl neapbūvētām teritorijām. Līdz ar to dzīvojamās apbūves funkcionālās zonās, kur īpašumā ir plānots realizēt kādu no pieļaujamiem papildizmantošanas veidiem, ir izstrādājams detālplānojums.

Arī Satversmes tiesa ir atzinusi, ka noteiktos gadījumos teritorijas plānojuma izstrādāšana un pieņemšana kā tāda nav pietiekama, lai persona varētu īstenot konkrētu saimniecisku darbību tai piederošajā nekustamajā īpašumā, piemēram, veikt jaunu būvniecību, kā arī sadalīt vai apvienot nekustamos īpašumus. Šādā gadījumā vietējai pašvaldībai ir pienākums konkrētajai administratīvās teritorijas daļai izstrādāt detālplānojumu. Tieši detālplānojums ir atzīstams par vienu no galvenajiem instrumentiem, kas nodrošina to, ka attiecīgās teritorijas izmantošanā sabiedrības un valsts intereses tiek noteiktā kārtībā saskaņotas ar konkrētu nekustamo īpašumu īpašnieku interesēm. Ja kādai teritorijai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir nepieciešams izstrādāt detālplānojumu, tad tās plānošanas process līdz ar teritorijas plānojuma pieņemšanu vēl nav noslēdzies. Šādos gadījumos saimnieciskās darbības, arī būvniecības ieceres īstenošanas, obligāts priekšnoteikums ir spēkā esošs detālplānojums (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 19. punktu un 2008. gada 11. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-24- 03 8.2. punktu).⁵

Minētais nosacījums ir attiecināms gan uz teritorijām, kurām teritorijas plānojumā ir attēlotas teritorijas ar īpašiem noteikumiem – teritorijas, kurām izstrādājami detālplānojumi (noteiktas grafiskajā daļā), kas pēc būtības nekādu ietekmi neatstās, gan uz teritorijām, kurās jau ir realizēta apbūve, kas sarežģī attīstības ieceres realizāciju, tomēr ļauj sabiedrībai piedalīties attīstības priekšlikuma apspriešanā.

Par detālplānojumu īstenošanu tiek slēgts administratīvais līgums atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 31. pantam, kurā tiktu atrunāti realizācijas termiņi un citas būtiskas prasības, kas veido loģisku konkrētās teritorijas attīstības kārtību.

Izņēmums no apraksta – savrupmāju apbūves teritorijas (DzS4) un (DzS5), kurām detālplānojums ir nepieciešams galvenās izmantošanas realizācijai. Šajās teritorijās ir nepieciešams noteikt priekšnoteikumus infrastruktūras attīstībai, pirms apbūves uzsākšanas. Tas ir saistīts ar bijušo d/s "Titurga" un Vimbukroga neapbūvētām teritorijām.

Savukārt, jauktās, rūpniecības un tehniskās apbūves teritorijās detālplānojuma izstrāde nepieciešama, jo teritorijas plānojums nenosaka detalizētus teritorijas izmantošanas veidus un izmantošanas prasības katrā īpašumā, kā arī aktuālas ir jautājums par dažādu funkcionālo zonu mijiedarbību, tai skaitā īstenojot dzīvojamo apbūvi teritorijās, kurās iespējama paaugstināta piesārņojošo objektu ietekme, tai skaitā paredzot buferzonu realizāciju.

Arī Ķekavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam (turpmāk – Stratēģija) Vides pārskatā noteikta detālplānojuma izstrādes nepieciešamība specifiskām teritorijām (sk., piemēram, 98. lpp.).

2.2.2. Atsevišķo teritoriju – TIN 73 un TIN 75 noteikšana

Saistībā ar teritorijas noteikšanu Plānojumā, kam izstrādājams detālplānojums, skaidrojums sniegts pirmajā punktā, savukārt, teritorijas "Gājēju ceļš piekļuves nodrošināšanai pie publisko ūdeņu teritorijas (TIN75)" un "Perspektīvo ielu un ceļu attīstības teritorija (TIN73)" noteiktas, pamatojoties uz Pašvaldībai speciālajos normatīvajos aktos piešķirto tiesību deleģējumu.

Atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumiem Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā ietver vispārīgu transporta attīstības plānu, kurā shematiski attēlo vienotu ielu un ceļu tīklu, tai skaitā plānoto ielu un ceļu trases, perspektīvos pievienojumus, transporta mezglus, kā arī ielu kategorijas. Ja plānotās ielas vai ceļa precīzs izvietojums vēl nav nosakāms, teritorijas plānojumā to grafiski attēlo nosacīti (ar raustītu līniju) kā perspektīvo ielas vai ceļa trasi. Teritorijas plānojumos un lokālplānojumos precizē perspektīvo transporta koridoru un trašu vietas, izvēloties optimālo risinājumu un ņemot vērā pētījumu rezultātus, ja tādi ir veikti.⁶ Līdz ar minēto, "Perspektīvo ielu un ceļu attīstības teritorija (TIN73)" noteikta, ievērojot konkrētajos Ministru kabineta noteikumos noteikto tiesību deleģējumu šādu teritoriju noteikt Plānojumā.

Plānojumā ir noteikti funkcionālie zonējumi apbūvei paredzētām teritorijām, tomēr to attīstība notiek nevienmērīgi. Perspektīvo ielu un ceļu attīstības teritorija (TIN73) mērķis ir noteikt ielu perspektīvos attīstības virzienus un paplašinājumus, kas precizējami turpmākā plānošanas procesā.

Saistībā ar teritoriju "Gājēju ceļš piekļuves nodrošināšanai pie publisko ūdeņu teritorijas (TIN75)" norādāms, ka atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 6. panta pirmajai daļai, lai nodrošinātu piekļuvi iekšzemes publiskajiem ūdeņiem un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru apmeklēšana ir atļauta saskaņā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, vietējā pašvaldība teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā nosaka gājēju ceļu kā nekustamā īpašuma tiesību aprobežojumu par labu sabiedrības iespējai piekļūt šādai teritorijai un organizē gājēju ceļa ierīkošanu. Zemes īpašniekam ir tiesības uz aprobežojuma noteikšanas dēļ radušos zaudējumu atlīdzību.

Minētā normatīvā akta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā izvērtēts šāds tiesību deleģējuma samērīgums, proti, norādīts, ka: "Atbilstoši Civillikuma 1082. pantam īpašuma lietošanas tiesības aprobežojumu var noteikt ar likumu, tiesas lēmumu vai ar privātu gribu (ar testamentu vai līgumu). Šis aprobežojums var attiekties kā uz dažu lietu tiesību piešķiršanu citām personām, tā arī uz to, ka īpašniekam jāatturas no zināmām lietošanas tiesībām, vai arī jāpacieš, ka tās izlieto citi. Šī panta piezīmē norādīts, ka citi īpašuma lietošanas tiesības aprobežojumi tiek noteikti sevišķos likumos. Šai gadījumā Zemes pārvaldības likumā, ievērojot sabiedrības intereses, paredzēts noteikt īpašuma lietošanas tiesības aprobežojumu, kas paredz, ka zemes īpašniekam jāpacieš, ka citas personas lieto tā īpašumā esošus ceļus, lai piekļūtu publiskām teritorijām. Zemes īpašniekiem ir tiesības izteikt savu viedokli un sniegt priekšlikumus, piedaloties teritorijas plānošanas procesā normatīvajos aktos par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un sabiedrības līdzdalību noteiktajā kārtībā. Teritorijas plānojuma, lokālplānojuma un detālplānojumā pārsūdzēšanas kārtība noteikta Teritorijas attīstības plānošanas likumā."

Līdz ar minēto, likumdevējs jau ir pamatojis šāda tiesību deleģējuma pašvaldībai nepieciešamību un ir izvērtējis samērīgumu, proti, jau normatīvā akta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā ir norādīts, ka šāds īpašumu tiesību aprobežojums, ko pašvaldība var noteikt teritorijas plānojumā, ir samērīgs ar kopējās sabiedrības interešu ievērošanu un nodrošināšanu tiesībām uz piekļuvi pie publiskiem ūdeņiem kontekstā.

Arī tiesu praksē ir noteikts, ka teritorijas plānojums, lai arī var ietvert paredzēto publisko funkciju pildīšanas objektu novietojumu telpā, pats par sevi nevar izslēgt pašvaldības politisko rīcības brīvību, kādā veidā attiecīgajā laikposmā īstenot publiskās funkcijas. Šajā gadījumā no teritorijas plānošanas viedokļa ir būtiski, ka, kopumā nemainot telpiskos uzstādījumus, saglabājas paredzētais izmantošanas veids – publiska pakalpojuma nodrošināšana iedzīvotājiem (Senāta 2016. gada 19. septembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-288/2016 (A420562712) 8. punkts).

Plānojumā grafiskajā daļā Pašvaldība ir noteikusi gājēju ceļu piekļuves pie Daugavas un Sausās Daugavas posmā no Katlakalna ciema līdz Ķekavas pilsētai, ievērojot sekojošu principu. Atbilstoši Zvejniecības likumam – gar sauszemes joslu – ūdeņu krastu noteikta tauvas josla, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem. Apkopojot informāciju par pašvaldības īpašumiem, kuri nodrošina piekļuvi pie tauvas joslas, ir redzams, ka ne visās blīvi apdzīvotās vietās piekļuve ir iespējama, kā arī piekļuves vietas kuras agrāk ir tikušas izmantotas vairs nav pieejama.

Ņemot vērā minēto, šajā plānošanas periodā ir noteiktas sekojošas piekļuves vietas, kuras faktiski tiek izmantotas vai ir tikušas izmantotas piekļuvei pie ūdens:

1) Starp Olektes upes ieteku Daugavā un d/s "Ziedonos teritoriju", pie" Baltās kāpas";

2) Starp 26. autobusa galapunktu un Pļavniekkalna skolu, detālplānojumu teritorijās "Zaļlauki" un "Kvatavas, Kvatavas-1, Kvatavas-2", kur jau bija paredzēta piekļuves vietas Sausajai Daugavai;

3) Vimbukroga teritorijā Ābeļu ielas turpinājumā, kur ir bijusi vēsturiskā piekļuve un Kļavu ielas turpinājumā, lai nodrošinātu piekļuvi molam.

Arī Stratēģijā ir atklāta un analizēta gājēju un velo celiņu nepietiekamība Ķekavas novada teritorijā. Tāpat ir aprakstīta nepieciešamība situācija uzlabot. Tāpat pie labiekārtošanas mērķiem paredzēta piekļuve publiskajiem ūdeņiem, kas tiktu savienotas ar gājēju ceļiem, lai veidotu vienotu un loģisku gājēju kustību. Līdz ar to minēto, teritorija noteikšana izriet no Stratēģijā plānotā (sk. 39. lpp.).

2.2.3. Pašvaldības nozīmes ielas noteikšanas tiesiskais pamatojums

Saistībā ar pašvaldības nozīmes ielu un ceļu teritorijas noteikšanu norādāms līdzīgi, kā šīs atbildes vēstules 2. punktā, ka konkrētā teritorija noteikta, ievērojot speciālajā normatīvajā aktā piešķirto tiesību deleģējumu. Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 8.¹ panta pirmo un otro daļu pašvaldības nozīmes ceļš vai iela ir privātā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums nekustamajam īpašumam, kas noteikts sabiedrības interesēs, lai nodrošinātu vienotu ceļu un ielu tīklu pašvaldībā un sabiedrības iespējas un tiesības ikvienam to izmantot. Pašvaldības nozīmes ceļu vai ielu pašvaldība nosaka pašvaldības teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā. [..].

Ņemot vērā minēto, pašvaldības nozīmes ceļa vai ielas statuss ir noteikts sekojošu apsvērumu dēļ:

1. Kaut gan normatīvo aktu regulējums nosaka kārtību, kādā privātpersonas vienojas par privātīpašumā esošo ceļu izmantošanu, tomēr praksē tas tā nav realizējies. Tas ir saistīts ar konkrētā perioda judikatūru vai/kā arī praksi kā normatīvi ir tikuši piemēroti. Šobrīd esošais ceļu tīkls ir dažādu personu īpašumos, tomēr ne visos gadījumos ir iespējams sakārtot ceļa lietošanas tiesības. Faktiski, lai pārtrauktu strīdus par ceļa lietojumu, proti, sakārtotu ceļa lietojuma tiesisko pusi, pašvaldība ir noteikusi Plānojumā pašvaldības nozīmes ceļš vai iela statusu.

2. Ar šādu īpašumu tiesību aprobežojumu Pašvaldība piedalītos privātpersonu īpašumā esošo ceļu uzturēšanā atbilstoši saistošiem noteikumiem, tādejādi uzlabojot esošo ceļu stāvokli. Tomēr vienlaicīgi jāprecizē, ka Pašvaldības nozīmes ceļa vai iela statusa noteikšana pati par sevi nerod līdzekļus ceļu izbūvei, tāpēc statusa noteikšana nenozīmē tūlītēju ceļa izbūvi.

Arī Stratēģijā paredzēts, ka urbānā telpa ir sakārtots ielu tīkls, klasificētas ielas pēc to nozīmes satiksmes plūsmas organizēšanā, veidojot atbilstošus ielu profilus. Šo iespējams panākt tikai ielu tīklā iekļaujot tos posmus, kas iekļaujas privāto īpašumu daļā un kas ar Plānojumu izveidojami kā publiski pieejamas teritorijas (sk. 31. lpp.).

2.2.4. Publiskās apspriešanas laikā saņemto viedokļu izvērtējums

Saistībā ar Plānojuma redakcijas apstiprināšanas kontekstā vērā ņemto un neņemto viedokļu iebildumu apjomu Pašvaldība paskaidro, ka saskaņā ar Noteikumu 86.punktu pēc publiskās apspriešanas beigām izstrādes vadītājs nodrošina publiskās apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu un institūciju atzinumu izvērtēšanu un sagatavo ziņojumu par priekšlikumu vērā ņemšanu vai noraidīšanu, norādot noraidījuma pamatojumu.

Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2017. gada 6. oktobra spriedumā (lieta Nr. 2016-24-03) nolemtajam Pašvaldības teritorijas plānojumam jābūt izstrādātam, kā arī apstiprinātam atbilstošā kārtībā un jāatbilst tiesību normām (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 4. punktu). Satversmes tiesas nolēmumos ir atzīts, ka personas līdzdalības tiesības teritorijas plānošanas procesā neietver pašvaldības pienākumu akceptēt visus izteiktos viedokļus (sk. arī Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 5. punktu). Proti, pašvaldība ir tiesīga nepiekrist ieinteresētās sabiedrības viedoklim, paredzot citu attīstības risinājumu, kas kopumā vairāk atbilst plānojuma izstrādāšanas mērķim. Taču pašvaldības izraudzītajam attīstības risinājumam jābūt argumentētam (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 3. maija sprieduma lietā Nr. 2010-54-03 12.1.1. punktu).

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnešu kolēģijas 2015. gada 11. septembra rīcības sēdes lēmumā norādīts: "Ar likumu noteiktās sabiedriskās apspriešanas galvenais mērķis ir nodrošināt, ka tiek pieņemts vislabākais iespējamais lēmums sabiedrības interesēs un katra cilvēka iebildumi tiek vērtēti un iespēju robežās taisnīgi ņemti vērā."⁷

Līdz ar minēto, Pašvaldība ir izvērtējusi katru iesniegto priekšlikumu un pamatojusi katra priekšlikuma ņemšanu vērā vai pretēji – neņemšanu vērā. Pašvaldība nav vadījusies pēc kvantitatīviem rādītājiem, bet gan katra sniegtā priekšlikuma būtības. Tāpat Pašvaldība ir ņēmusi vērā samērīguma principu, proti, priekšlikumus, kas pēc būtības mainītu Plānojumu, kas nozīmētu Plānojuma atkārtotu publisku apspriešanu, Pašvaldība vērtēja īpaši detalizēti, tai skaitā, pret pārējām Ķekavas novada teritorijas iedzīvotāju interesēm, ņemot vērā, ka sniegtie priekšlikumi pamatā bija uz teritorijas attīstību vērsti, ko var atrisināt arī nākotnes perspektīvā ar cita līmeņa plānošanas dokumentiem, savukārt, vairāki desmiti mājsaimniecību Plānojuma apstiprināšana, ir kā nepieciešamība, lai varētu sakārtot esošo īpašumu, kas, Pašvaldības ieskatā, ir lielāka sabiedrības interese, lai pēc iespējas novērstu vēsturiski izveidojušās situācijas īpašumos efektīvākas nākotnes teritorijas attīstības perspektīvā.

Tāpat Pašvaldība informē, ka pēc apspriešanas termiņa ir veikti redakcionāli papildinājumi/precizējumi (skat. detalizētāku pamatojumu šeit, https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_26747). Saistībā ar personu sniegtiem priekšlikumiem nav veiktas korekcijas teritorijas plānojuma saistošajā daļā, skat. Saņemto priekšlikumu kopsavilkumu skatīt šeit: https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_26747. Apkopojuma tabulā ir divi priekšlikumi, pie kuriem ir atzīme – ņemts vērā, tie ir Ķ-5 un L-4. Pie minētiem priekšlikumiem atzīme ņemts vērā ir nevis tāpēc, ka pēc apspriešanas ir veikti labojumi teritorijas plānojuma saistošajā daļā, bet tāpēc, ka priekšlikumi jau atbilda sagatavotai un apspriestajai redakcijai.

2.2.5. Par ražošanas objektu izbūvi dzīvojamās apbūves tuvumā

Saistībā ar izvērtētām iespējamām sekām kuras var rasties, īstenojot dzīvojamo apbūvi teritorijās, kurās iespējama paaugstināta piesārņojošo objektu ietekme, Pašvaldība Plānojuma izstrādes un apstiprināšanas kontekstā ir aktīvi veikusi visas darbības, lai izvērtētu iespējamo ietekmi un novērstu tās negatīvās sekas. Ir veiktas konsultācijas ar iedzīvotājiem, speciālajām institūcijām, lai pieņemtu samērīgāko un uz visu sabiedrību interešu nodrošināšanu vērstu Plānojuma redakciju. Neviena no rūpnieciska rakstura apbūves teritorijām nevarēs tikt paplašināta tā, lai radīto papildus ietekmi, kas rodas, pie jau esošās apbūves. Pretēji, Plānojuma regulējums ir izstrādāts, paredzot tādus mūsdienīgus risinājumus kā buferzonas ierīkošanas pienākumu, kas efektīvi slāpē iespējamās ietekmes izplatīšanos.

Vienlaikus Pašvaldība vēlas norādīt, ka, pie jebkura jauna objekta izbūves, Pašvaldībai ir Būvniecības likumā noteikti instrumenti vērtēt katru ieceri individuāli, kā arī konkrētos apstākļos veikt konkrētas būvniecības ieceres publisko apspriešanu (sk. Būvniecības likuma 14. panta piekto daļu).

Vienlaikus Pašvaldība informē, ka Plānojuma izstrādes laikā ir veikts "Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskats", par ko Vides pārraudzības valsts birojs atzīst, ka Plānojuma Vides pārskats kopumā atbilst normatīvo aktu prasībām (pieejams šeit: https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_26747). Teritorijas plānojuma izstrādes ietvaros ir vērtēti iedzīvotāju iesniegumi par pieļaujamo objektu veidiem, kuri būtu realizējami ciemu un pilsētu teritorijās. Ciemu un pilsētu teritorijās ir pieļaujama Rūpnieciska objektu apbūve, kuru darbībai nepieciešama B vai C kategorijas atļauja, izņēmums ir esošie objekti.

Plānojumā paredzētā situācija saistībā ar rūpniecisko darbību paredzēta arī Stratēģijā, nosakot, ka darījuma un ražošanas teritorijas novadā tiek diferencētas A, B, C kategorijās. A kategorija ir aizliegta pilsētu un ciemu teritorijās, izņemot Ķekavas putnu fabriku Ķekavā, putnu ferma SIA "Co Priedes" Alejās un daļa rūpniecības teritorijas Daugmalē. Pārējās teritorijās A, B, C kategorijas ražotņu atrašanos izvērtē saskaņā ar likumdošanu un spēkā esošo teritorijas plānojumu (sk. 43. lpp.).

2.2.6. Sarkano līniju platuma noteikšanas pamatojums

Par sarkano līniju platumiem, kas noteikti Plānojumā, Pašvaldība paskaidro, ka atbilstoši Aizsargjoslu likuma 1. panta 13. punktu sarkanā līnija ir līnija, kas norobežo ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas un ko pilsētās un ciemos nosaka vietējā pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumiem Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" ielas, laukumus, autoceļus un dzelzceļus nosaka kā transporta infrastruktūras teritorijas un izdala kā atsevišķas zemes vienības. Ielu teritoriju nosaka starp sarkanajām līnijām atbilstoši katras ielas kategorijai. Jauno zemes vienību robežas sakrīt ar ielas sarkanajām līnijām vai ceļa nodalījuma joslām, izņemot gadījumus, kad iela ir valsts autoceļa posms apdzīvotā vietā vai gar ielu ir blīva esošā apbūve. Ielu tehniskos parametrus nosaka atkarībā no ielas kategorijas, ņemot vērā konkrētās apdzīvotās vietas telpiskās struktūras īpatnības (piemēram, šauras maģistrālās ielas vēsturisko centru apbūvē vai plašas ielu sarkanās līnijas perifērijas teritorijās). Ielu sarkanās līnijas nosaka atbilstoši katras ielas kategorijai. Vienai ielai tās dažādos posmos var būt arī dažādas kategorijas ar atšķirīgu sarkano līniju platumu.⁸ Konkrēto Ministru kabineta noteikumu sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā noteikts, ka noteikumu projekts paredz, ka plānotajām ielām sarkano līniju platumu nosaka apbūves noteikumos, atkarībā no katras ielas kategorijas un mēroga noteiktību.

Līdz ar to minēto, sarkano līniju platumi Plānojumā noteikti, ievērojot Pašvaldībai ar Aizsargjoslu likumu un Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumiem Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" piešķirto tiesisko deleģējumu, ņemot vērā konkrētās apdzīvotās vietas telpiskās struktūras īpatnības (piemēram, šauras maģistrālās ielas vēsturisko centru apbūvē vai plašas ielu sarkanās līnijas perifērijas teritorijās). Pašvaldība ir izmantojusi tai piešķirtos tiesiskos instrumentus plānot sarkanās līnijas atbilstoši konkrētās teritorijas un pat ielas vēsturiskās apbūves struktūras īpatnībām, ņemot vērā, ka esošā apbūve ir veidojusies vēsturiski, savukārt, normatīvās prasības apbūvei un ielu/ceļu izbūvei ir stājušās spēkā vēlāk, kamdēļ Pašvaldībai ar tai piešķirtajiem tiesiskajiem instrumentiem jārod labākais risinājums, lai veidotu sabalansētu un katri konkrētai teritorijai atbilstošu sarkano līniju koridoru.

Kā tika minēts iepriekš, arī Stratēģijā paredzēts, ka urbānā telpa ir sakārtots ielu tīkls, klasificētas ielas pēc to nozīmes satiksmes plūsmas organizēšanā, veidojot atbilstošus ielu profilus. Problemātika ar sarkano līniju apgrūtinājumu noteiktā arī Stratēģijas Vides pārskatā. Šo iespējams atrisināt, tikai veidojot efektīvu ielu tīklu ar sarkano līniju koridori (sk. 31. lpp.).

Tāpat Pašvaldība norāda, ka Plānojumā sarkano līniju platums noteikts atbilstoši ielu kategorijām, proti, Plānojuma 3. pielikumā minētie platumi ir esošo ielu platumi sarkanajās līnijās vai ielu nodalījumu joslu platumi. Baložu pilsētā Uzvaras prospekta esošo sarkano līniju platums svārstās no 23,5–31,3 metriem. Plānojuma apbūves noteikumu 82. punktā minētais sarkano līniju platums nenozīmē visos gadījumos noteikt maksimālos platumus, piemēram, B kategorijas ielām ne vairāk par 200 m un C kategorijas ielām ne vairāk par 60 m. Minētais platums ir saistīts ar valsts autoceļu tīkla platumu, bet tas nenozīmē ka visos gadījumos tāds tiks noteikts.Savukārt, detālplānojumos sarkano līniju platums netiks pārskatīts, pat pie kategorijas maiņas. Šādos gadījumos tā vairāk ir kā informācija par satiksmes intensitātes palielinājumu, jo detālplānojumā esoša iela savieno citus augstākas kategorijas ceļus.

2.3. Pašvaldības izvērtējums par veicamajām darbībām saistībā ar Plānojuma redakciju

Izvērtējot Vēstulē minēto, Pašvaldība ir konstatējusi, ka:

• papildināms Plānojuma Paskaidrojuma raksts saistībā ar teritorijām, kurām izstrādājams detālplānojums, lai pilnībā ievērotu Ministrijas Vēstulē norādīto saistībā ar pamatojuma nepieciešamību šādas teritorijas noteikt;

• dzēšams Plānojuma Apbūves noteikumu 12. punkts un precizējami punkti, kas pieļauj noteikt mazāku jaunizveidojamās zemes platību saistībā ar lauksaimniecības zemēm;

• Pie jaunā teritorijas plānojuma izstrādes Pašvaldība ņems vērā Ministrijas izstrādātās "Vadlīnijas par vēja parku iekļaušanu pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentos – teritorijas plānojumā un ilgtspējīgas attīstības stratēģijā";

• atkārtoti pārskatāma sadaļa par kultūras pieminekļu uzskaitījumu, dzēšot tiesību normas, kas dublē augstāka juridiska spēka tiesisko regulējumu;

• atkārtoti pārskatāms ģimenes dārziņu definīciju regulējumu;

• papildināms Plānojuma paskaidrojuma raksts saistībā ar individuālo būvlaižu noteikšanu;

• papildināms Plānojuma Paskaidrojuma raksts saistībā ar ielas teritorijas noteikšanu, pirms būvniecības uzsākšanas;

• papildināms Plānojuma Paskaidrojuma raksts saistībā ar noteiktajiem ielu platumiem;

• saistībā ar Apbūves noteikumu 251. punktu atkārtoti secināts, ka teritorija perspektīvā ielu tīkla attīstībai un TIN 73 ir atšķirīgas teritorijas, vienlaikus norādot, ka saistībā ar 119.2. apakšpunktu un Vimbukroga teritoriju tiks papildināts Plānojuma Paskaidrojuma raksts;

• dzēšams Plānojuma Apbūves noteikumu 128. punkts;

• papildināms Plānojuma Paskaidrojuma raksts saistībā ar mikrouzņēmumu teritorijas izmantošanas kontekstu;

• redakcionāli precizējams Apbūves noteikumu 662. punkts, kā arī precizējams tam pakārtotais 671. punkts;

• precizējams Plānojuma Apbūves noteikumu 322. punkts, svītrojot punkta daļu, uz ko norādījusi Ministrija tās Vēstulē;

• dzēšams Plānojuma Apbūves noteikumu 811. punkts, savukārt, Plānojuma Paskaidrojuma raksts tiks papildināms saistībā ar Plānojuma grafiskajā daļā attēloto;

• saistībā ar apzīmējumu lietošanu kartēs PDF formātā papildināms Plānojuma Paskaidrojuma raksts;

• Paskaidrojuma raksts papildināms ar informāciju saistībā ar Plānojuma Apbūves noteikumu 18. punktu, proti, ka pie jauna pieslēguma veidošanas tiek prasīti tehniskie noteikumi;

• saistībā ar Vēstules 3. lapaspusē minēto par savrupmājas apbūves teritorijas (DzS) noteikšanu gar Rail Baltica, Pašvaldība konstatē, ka šāda teritorija no jauna ar Plānojumu nav noteikta.

III. Papildus Ministrijas vēstulē ietvertā argumentācija

3.1. Ministrijas lūgums pēc papildus precizējumiem Plānojumā

Vienlaikus Pašvaldība ir saņēmusi Ministrijas 2023. gada 25. jūlija vēstuli Nr. 1-132/4267 (reģistrēta ar lietvedības reģistrācijas numuru 1-6.1/23/4043), lūdzot papildus sniegt pamatojumu par sarkano līniju platumu noteikšanu Plānojumā, jo, Ministrijas ieskatā, nav ņemts vērā Tiesībsarga 2018. gada 18. maija vēstulē "Par sarkanajām līnijām" minētais. Kā arī sniegt pamatotu informāciju un izvērtējumu par iespējamām sekām, kuras var rasties, īstenojot dzīvojamo apbūvi teritorijās, kurās iespējama paaugstināta piesārņojošo objektu ietekme.

3.2. Pašvaldības izvērtējums par Ministrijas papildus vēstulē norādīto

Pie teritorijas plānojuma izstrādes ir pārskatītas esošās sarkanās līnijas, tai skaitā detālplānojumos noteiktās, kā arī noteiktas jaunas sarkanās līnijas. Visi sarkano līniju platumi noteikti, lai pēc iespējas sabalansētu iedzīvotāju intereses un vienlaikus publiskās infrastruktūras attīstības iespējas. Jo īpaša uzmanība tika pievērsta "strīdus" objektiem, kur vēsturiski apbūve izveidojusies pārāk tuvu sarkanai līnijai.

Katrs gadījums tika izvērtēts individuāli, lai pēc iespējas novērstu esošos strīdus un eventuāli rastu risinājumu esošo tiesvedību ietvaros, kā arī novērstu iespējamību par jaunu tiesvedību rašanos. Pamatā esošās strīdus situācijas ir saistītas tieši ar senāk apstiprinātu detālplānojumu teritorijām. Tieši šīm teritorijām teritorijas plānojuma izstrādes procesā pašvaldība pievērsa īpašu uzmanību.

Nosakot sarkano līniju platumus, pēc iespējas tika ņemta vērā esošā situācija, ņemot par pamatu jau apstiprinātos detālplānojumus un lokālplānojumus, kur sarkano līniju platums tiek noteikts savienojot esošo detālplānojumu teritorijas atbilstoši esošajam sarkano līniju platumam un ielu kategorijām. Jo īpaši tika vērtētas teritorijas, kur apbūve veidojusies jau vēsturiski, kas jāvērtē individuāli, pēc nepieciešamības nosakot šaurākas vai platākas sarkanās līnijas. Pašvaldības ieskatā, katrs strīdus un tiesvedības jautājums vērtējams individuāli, skatot konkrētā aprobežojuma samērīgumu, bet teritorijas plānojumā noteiktie sarkano līniju platumi ir izvērtēti un pēc iespējas uz esošo strīdus situāciju novēršanu vērsti.

Pašvaldības ieskatā, nosakot sarkano līniju platumus teritorijas plānojumā, pašvaldības rīcība ir izvēlējusies piemērotu rīcību, lai sabalansētu privāto īpašumu uzturēšanas un infrastruktūras attīstības jautājumu. Esošo sarkano līniju platumu noteikšana ir nepieciešama un konkrēto ielu un infrastruktūras teritoriju attīstību nevar panākt ar citiem, samērīgākiem līdzekļiem. Samērīgi izvērtēts, ka novada teritorijas attīstības kontekstā jebkurš noteiktais sarkano līniju apgrūtinājums (kas katrs ir izvērtēts individuāli) ir noteikts kopējās teritorijas uzlabošanas mērķa sasniegšanai.

Norādāms, ka Plānojuma Apbūves noteikumu 68.1. apakšpunkts noteic, ka gar ielām (sarkanās līnijas) ir noteiktas spēkā esošajos detālplānojumos un lokālplānojumos Baložu pilsētā, Ķekavas pilsētā un novada ciemos, atbilstoši ielu kategorijām, kā arī ielu esošajām un plānotajām funkcijām.

Tāpat Pašvaldība sarkano līniju noteikšanā ir ņēmusi vērā Tiesībsarga 2018. gada 18. maija vēstulē "Par sarkanajām līnijām" minēto. Pašvaldība ar 2022. gada 14. septembra vēstuli atsevišķi informēja Tiesībsargu par Tiesībsarga rekomendāciju ievērošanu Plānojuma izstrādē.

Pastāvot iespējamībai, ka var tikt īstenota dzīvojamā apbūve teritorijās, kurās iespējama paaugstināta piesārņojošo objektu ietekme, pašvaldība izvērtēs katru dzīvojamo apbūves platību veidošanas un attīstības gadījumu individuāli, nosakot pasākumus ietekmes mazināšanai atbilstoši katra gadījuma būtībai un nepieciešamībai.

Ņemot vērā, ka pašvaldība nevar ieguldīt savus resursus privāto teritoriju apbūvē un sakārtošanā, plānošanas dokumentos tiks ietvertas nepieciešamās prasības prettrokšņu pasākumu nodrošināšanai konkrētās teritorijas attīstītājam. Savukārt, ja konkrētais prettrokšņu risinājums skars arī pašvaldībai piederošo teritoriju, pašvaldības vērtēs visus iespējamos pasākumus un resursus, lai piedalītos iespējamās ietekmes novēršanā konkrētās teritorijas iedzīvotāju interesēs.

Vienlaikus, plānojot teritoriju, zonējumi un atļautās izmantošanas veidi pēc iespējas noteikti, lai iespējama paaugstināta piesārņojošo objektu ietekme uz dzīvojamo apbūvi netiktu palielināta vai veidota jauna tieša ietekme. Šāda pieeja nepieciešama, lai pēc iespējas mazinātu iespējamo dzīvojamo apbūves teritoriju iedzīvotāju intereses.

Atkārtoti izvērtējot Plānojuma grafiskās kartes, Pašvaldība atkārtoti konstatē, ka Plānojumā nav paredzēta Rail Baltica teritorijas noteikšana ar tiešu ietekmi uz dzīvojām zonām.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto un izvērtējot Vēstulē norādīto, lai Plānojums būtu piemērojams, nepieciešams veikt Saistošo noteikumu grozījumus, veicot atsevišķu Saistošo noteikumu punktu dzēšanu, kā arī atsevišķos saistošajos noteikumos veikt redakcionālus labojumus.

Pamatojoties uz:

– "Pašvaldību likuma" 4. panta pirmās daļas 15. punktu un 10. panta pirmās daļas 1. punktu;

– Teritorijas attīstības plānošanas likuma 12. panta pirmo daļu un 25. pantu;

– Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 88.1., 91., 92. punktu;

– ņemot vērā Ķekavas novada domes Attīstības komitejas 2023. gada 2. augusta sēdes un atzinumu.

Atklāti balsojot

ar 18 balsīm "Par" (Aigars Vītols, Andris Ceļmalnieks, Andris Vītols, Arnolds Keisters, Edgars Brigmanis, Gatis Līcis, Indra Priede, Inese Jēkabsone, Ineta Lazda, Ineta Romanovska, Ints Vancāns, Juris Jerums, Juris Žilko, Karina Putniņa, Kristīne Hāze, Rihards Gorkšs, Valts Variks, Voldemārs Pozņaks), "Pret" – nav, "Atturas" – nav,

Ķekavas novada dome NOLEMJ:

1. Apstiprināt Ķekavas novada pašvaldības saistošos noteikumus Nr. SN-TPD-5/2023 "Grozījumi Ķekavas novada domes 2023. gada 22. marta saistošajos noteikumos Nr. SN-TPD-2/2023 "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa"" un to paskaidrojuma rakstu (pielikumā), saite ģeolatvijā: https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_27916.

2. Paziņojumu par lēmuma pieņemšanu 5 (piecu) darba dienu laikā pēc šī lēmuma spēkā stāšanās ievietot Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (TAPIS), pašvaldības tīmekļa vietnē www.kekavasnovads.lv, kā arī publicēt informatīvajā biļetenā "Ķekavas Novads".

3. Paziņojumu par saistošo noteikumu pieņemšanu 2 (divu) nedēļu laikā pēc saistošo noteikumu apstiprināšanas publicēt Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (TAPIS), oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", pašvaldības tīmekļa vietnē www.kekavasnovads.lv, kā arī publicēt informatīvajā biļetenā "Ķekavas Novads".

4. Šo lēmumu un ar to saistītos dokumentus ievietot Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (TAPIS) un pašvaldības tīmekļa vietnē www.kekavasnovads.lv, kā arī par šo lēmumu informēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

5. Ķekavas novada pašvaldības Administratīvās pārvaldes speciālistu un Attīstības un būvniecības pārvaldes speciālistu noteikt kā atbildīgos par šī lēmuma 2., 3. un 4.punkta izpildi.

6. Administratīvās pārvaldes speciālistam nosūtīt šo lēmumu Valsts zemes dienesta Rīgas reģionālajai nodaļai uz e-adresi.

Sēdes vadītājs J. Žilko