22.marta ārkārtas sēde

Stenogramma. 22.martā

Nobeigums. Sākums "LV" nr.45., 46., 47., 48.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos referentam! Prezidijā ir iesniegums. "Sakarā ar ieilgušo dienas kārtības izskatīšanu atbilstoši Kārtības ruļļa 49. pantam lūdzam Saeimu lemt par Saeimas ārkārtas sēdes pārtraukšanu no šā gada 22. marta pulksten 23.30 līdz šā gada 23. martam pulksten 9.00." Viens runā "par", viens - "pret". Lūdzu zvanu balsojumam! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu pārtraukt ārkārtas sēdi no 22. marta pulksten 23.30 līdz 23. martam pulksten 9.00. Balsojam! Lūdzu rezultātu! 48 - par, 24 - pret, 6 - atturas. (No zāles: "Pārtraukums!") Sēdi pārtraucam... Lai mūsu sēdē tagad ir pārtraukums līdz pulksten 9 no rīta. Reģistrācija! Es atvainojos... Vēl jau nav 23.30.

Godātie deputāti! Sēdes vadītājs nevar pārtraukt sēdi, ja Saeima ir nolēmusi strādāt līdz pulksten 23.30. Es ļoti atvainojos, es nepaskatījos pulkstenī! Bet pulksten vienpadsmitos ir kārtējais pārtraukums. Vienu sekundīti, man ir jāizrēķina, jo nevar vairāk kļūdīties... Jebkurā situācijā ir jāstrādā līdz pulksten 22.30. Tāpēc tie kolēģi, kuri sauca, ka ir pārtraukums, stipri maldināja sevi un it sevišķi sēdes vadītāju.

Lūdzu, turpinām!

A.Endziņš. Tālāk ir 6. pants. Pie 6. panta arī ir vairāki priekšlikumi. Vispirms ir deputāta Līgotņa priekšlikums svītrot vārdus "tiesnešus, prokurorus" un Juridiskās komisijas priekšlikums papildināt redakciju ar vārdu "militārpersonas". Saskaņā ar iepriekšējo balsojumu tad pats par sevi saprotams, ka šie vārdi "tiesneši un prokurori" ir svītrojami, un arī Juridiskā komisija noņem šo papildinājumu "militārpersonas". Un tālāk tad būtu jau tie priekšlikumi, kuri ir pēc būtības iesniegti. Un šeit ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, LNNK frakcijas priekšlikums, Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums un Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums. Juridiskā komisija šos priekšlikumus neatbalstīja un aicina balsot būtībā par to pašu redakciju, kāda bija pirmajā lasījumā, jo mēs izņemam ārā šo vārdu "militārpersonas".

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tātad ir četri priekšlikumi, un tie ir balsojami... Ja komisijas redakcija ir tāda pati kā pirmajā lasījumā, tad tā, protams, nav balsojama.

Sākam debates! Deputāts Kiršteins, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK). Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Tā kā LNNK ir liela un labsirdīga organizācija, tad es gribētu pateikt, ka mēs esam nolēmuši zināmā mērā atbalstīt arī Demokrātiskās partijas frakcijas ieteikumu. Bet es gribētu tikai pateikt, ka šis pēdējais ieteikums sakrīt ar 1.punktu. Un, ņemot vērā to precedentu, kas šodien bija, mēs ierosinām blakus Līgotņa kunga priekšlikumam svītrot vārdus "tiesnešus un prokurorus" sākt tātad svītrot vārdus "Valsts prezidentu, tiesnešus un prokurorus. Diemžēl es nebiju šeit tad, kad bija pirmais lasījums, un jāsaka, ka Latvija laikam ir vienīgā valsts Eiropā, kas nokļuvusi ļoti komiskā situācijā. Un es jums tūlīt paskaidrošu. Ja Valsts prezidents ir persona, kas nenes politisko atbildību, tad šeit parādās it kā divkārša morāle jeb duālisms. Kā Valsts prezidents viņš nenes politisku atbildību, bet kā atsevišķas jeb sevišķas politiskās partijas saraksta dalībnieks viņš nes politisku atbildību. Vai varbūt viņš ir izņēmums, politiski atbildīgā partijā un sarakstā viņš ir vienīgā persona, kas nenes politisko atbildību? Es domāju, ka to jau nu vajadzētu drusciņ izdomāt. Man ir ārkārtīgi grūti iedomāties, teiksim, kādu valsti, kurā, piemēram, monarhs gribētu piedalīties parlamenta vēlēšanās vai valsts prezidents, izņemot Latviju, gribētu pretendēt uz šādu pasākumu.

Otrs. Cik es saprotu, līdz šim Latvija bija valsts, kurā bija Valsts prezidents, nevis vienas politiskās partijas prezidents. Ja kādam prezidentam ir, teiksim, tieksme kļūt par atsevišķas politiskas partijas prezidentu, tad esošā likumdošana viņam neaizliedz pirms saraksta iesniegšanas nolikt šīs prezidenta pilnvaras un startēt kā vienkāršam deputātam. Ja paliek šādā veidā iesniegts šis 6.pants, kā šeit ir uzrakstīts, tad es jums tūlīt pierādīšu, ka var izveidoties ļoti kurioza situācija. Prezidents pēkšņi paziņo, ka viņš nav Valsts prezidents, bet ir vienas partijas sarakstā, tātad numur 1. Viņš tiek ievēlēts no šā saraksta saskaņā ar šo likumu. Ja mēs pieņemam, teiksim, Demokrātiskās partijas frakcijas labojumu, viņš atsakās vai viņš šo amatu zaudē, bet nekas taču netraucē Saeimu, vēlējot jauno prezidentu, atkal ievēlēt viņu. Un viņš paziņo, ka viņš aiziet atkal no šīs politiskās partijas vai no šī saraksta un kļūst atkal nevis par partijas prezidentu, bet par valsts prezidentu. Es domāju, lai mēs nenokļūtu tik komiskā situācijā, vajadzētu nevis pieņemt šeit šo Demokrātiskās partijas labojumu, kas ir šeit beigās, ka ievēlēšanas gadījumā viņam ir jāatstāj ieņemamais amats viena mēneša laikā pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas Centrālajā vēlēšanu komisijā, bet vienkāršāk un daudz loģiskāk būtu, ja šī norma būtu ielikta jau 6.panta sākumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tādā veidā mēs nevaram svītrot, jo mēs šo praksi norunājām vairs neturpināt. Un tiešām es jūs to lūdzu darīt kaut vai no tā viedokļa, ka deputātiem... Es jau atkārtojos, to es jums teicu iepriekšējā reizē. Deputātiem rakstveidā šis priekšlikums ir jāzina, ir jāapspriež frakcijās un tā tālāk, un tā joprojām. Un tas tiešām neatbilst Kārtības rullim. Mēs esam pielietojuši šo praksi, bet es aicinu no tās atteikties.

Deputāts Ameriks, Tautas Saskaņas partija. Lūdzu!

A.Ameriks (TSP). Cienījamie kolēģi! Jautājums ir tik tiešām atkal diskutējams, un ir dažādi viedokļi. Es gribētu atgriezties pie tā, ka 5.Saeimas sākumā mēs ļoti strikti diskutējām par to, vai Saeimā var būt ar dubultpilsonību vai nevar būt. Vai var būt divu valstu pilsonis šeit vai ne. Un tad mēs lēmām par to, ka likumam nav atpakaļejoša spēka, ka mēs nedrīkstam to darīt, jo 5.Saeimas vēlēšanās šādi noteikumi nebija. Un tad daudzi atbalstīja domu, ka principā to mēs varam paredzēt uz priekšu. Tagad tas brīdis ir pienācis, kad atkal mums jāizšķiras par to, vai mēs pieļaujam šajā gadījumā kandidēt Saeimas vēlēšanās cilvēkam ar dubultpilsonību. Es pārstāvu viedokli, ka to nevajadzētu darīt, un tam ir pietiekoši nopietni argumenti. Es domāju, ka mums atkal izcelsies liela diskusija par šo jautājumu. Un es sagaidu, ka būs oponenti tam. Bet tiešām Saeimā ir 100 deputāti, un mēs lemjam par Latvijas likteni. Un šajā gadījumā tiem cilvēkiem, kas ir izvēlējušies Latviju un kas grib šeit strādāt, un kas grib ne tikai strādāt, bet arī lemt Latvijas likumus, vajadzētu būt vienai pilsonībai. Un šai pilsonībai ir jābūt Latvijas pilsonībai. Ne Amerikas, ne Austrālijas, ne Krievijas un ne arī kādas citas valsts otrai pilsonībai. Ir jābūt pilnīgai atbildībai par to, ka, šeit dzīvojot un strādājot, mēs lemjam par savu tautu. Bez šaubām, te ir arī pretēji argumenti tam. Tas ir atkal tiesību ierobežojums. Bet es tomēr aicinātu vēlreiz padomāt, varbūt tas šeit būtu ētiski, vai arī dažām frakcijām, piemēram, "Latvijas ceļam" vai "Tēvzemei un brīvībai", vai kādai citai frakcijai var būt cits viedoklis. Bet mēs iesniedzam arī priekšlikumu tomēr izšķirties šobrīd, jau otrajā lasījumā, par šo priekšlikumu un nobalsot to. Ja nemaldos, ir priekšlikums iesniegts par jautājumu — konkrēti, vai var vai nevar kandidēt ar dubulto pilsonību — sarīkot aizklātu balsošanu.

Sēdes vadītājs. Nav vairs pieteikušies deputāti runāt? Nav. Līdz ar to pabeigtas debates par visiem 6.panta papildinājumiem un labojumiem. Lūdzu referentu!

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Acīmredzot vispirms ir balsojams pirmais Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums un tad ir 6.panta redakcija, ko dod Demokrātiskā partija. Jo LNNK un Tautas saskaņas partijas priekšlikumi ir papildināt šo 6.panta redakciju ar jaunu otro daļu. Līgotņa priekšlikums jau pats par sevi iebalsots jau iepriekš, līdz ar to no tās redakcijas, ko dod komisija, tiek svītroti ārā vārdi "tiesneši, prokurori, militārpersonas". Tas ir automātiski, ja.

Sēdes vadītājs. Bet... Par procedūru? Anna Seile, lūdzu!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Par procedūru. Es ierosinu Demokrātiskās partijas priekšlikumā, kurā ir izteikti veseli trīs apakšpunkti 6.pantam, balsot par katru punktu atsevišķi, un tā būtu izeja no situācijas.

Sēdes vadītājs. Pirmais ir Zemnieku savienības priekšlikums. Otrais — Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums. Deputāte Seile ierosināja balsot katru apakšpunktu atsevišķi. Pēc tam LNNK priekšlikums un Tautas Saskaņas partijas frakcijas priekšlikums, kurā ir deputātu paraksti un pieprasīts noteikt aizklātu balsošanu ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību. Tas nebija jābalso? Ir jābalso. Tas priekšlikums vēl papildus ir jābalso. Vai pret procedūru ir kādas iebildes? Lūdzu! Andrejs Panteļējevs, "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (LC).Es tikai gribēju aizrādīt, ka Demokrātiskās partijas priekšlikuma trešā daļa faktiski ir analoģiska Tautas saskaņas partijas priekšlikuma trešajai daļai. Ja tiek nobalsota viena trešā daļa, tad netiek balsota tā atkal savukārt. Tur ir savstarpēja saistība.

Sēdes vadītājs. Deputāts Bukovskis, lūdzu! Tautas saskaņas partija.

I.Bukovskis (TSP).140.punktā Kārtības rullī ir noteikts, ka aizklātai balsošanai ir dodama priekšroka. Tur nav vērts balsot. Tas taču ir Kārtības rullī pateikts. Es varu saprast, ka ir jābalso, vai ar vēlēšanu zīmēm vai elektroniski, bet ir konkrēti pateikts: "Aizklātai balsošanai dodama priekšroka." Ko tur balsot?

Sēdes vadītājs. Deputāt Bukovski! Par šo problēmu mums bija ar jums diskusija jau otrajā Saeimas sanākšanas dienā. Es to ļoti labi atceros, jo jūs pasvītrojāt, ka jūs esat jurists, un man tas ir palicis atmiņā. 140.pants. "Ne mazāk kā desmit deputāti var pieprasīt, lai balsošana būtu aizklāta — ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību vai ar vēlēšanu zīmēm." Un iekavās ir 54.pants. Un 54.pants, kā mēs arī toreiz strīdējāmies ar jums, vienmēr norāda uz to, ka viens runā "par", viens - "pret", un Saeima izlemj. Un, ja tas tur ir norādīts, nu, tad lai runā Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Es katrā ziņā varu piekrist jebkuram variantam.

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamā Saeima! Mēs otrreiz esam nokļuvuši pie šī panta. Un tad es gribu atsaukt atmiņā balsojumu par šo pantu, kad mēs pieņēmām Kārtības rulli. Mēs nobalsojām pirmo, un pēc tam man ir manā tekstā pasvītrots ar dzeltenu "aizklātai balsošanai dodama priekšroka". Jūs neklausījāties manā komentārā, bet atbalstījāt Tomiņa kunga šedevru, kur absolūti nebija ņemts vērā, kāds bija viens balsojums un pēc tam otrs. Ir tagad jau iesniegti un akceptēti, mēs nododam pirmajam lasījumam grozījumus Kārtības rullī. Bet te ir ielikta iekšā pretruna, to Saeima pati ir izdarījusi. Jo 54.pants tieši norāda, ka runā viens "par", viens - "pret", un Saeima balso. Un, ja šeit ir šis teikums tālāk, ka aizklātai balsošanai dodama priekšroka, tad tā ir pretruna, kas jālikvidē. Un tas tiks izdarīts. Atklāti sakot, es gaidīju šos gadījumus, kad Saeimā tas parādīsies atklāti un tad šo absurdu visi sapratīs un bez liekām diskusijām nobalsos, kad mēs dosim šo priekšlikumu - izslēgt šo teikumu ārā no šī panta. (No zāles deputāts I.Bukovskis: "Kamēr nav izslēgts, aizklāti jābalso!)

Sēdes vadītājs. Kā jūs saprotat, tad taisnība ir visiem.

A.Endziņš. Taisnība ir tāda, ka šajā pantā ir pretruna, ko ir ielikusi pati Saeima ar savu balsojumu. Principā Saeimai ar savu balsojumu šeit ir jāizlemj.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Protams, te katrs var tulkot dažādi šo lietu. Bet ko nozīmē vārds "priekšroka"?

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Varbūt mums nav loģiski tagad turpināt šo disputu. Ja cienījamā Saeima vēlas, es paņemšu un pavairošu lasījuma redakciju, kur bija priekšlikumi un balsojumi, un tad Saeimai būs acīm redzama tā kļūda, ko savulaik pielaida, pieņemot Kārtības rulli.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu uzmanību! Man katrā ziņā liekas tā, ka to, kas ir uzrakstīts stingrāk un saprotamāk, to vajag ņemt vērā. (Smiekli zālē.) Es pabeigšu domu, un tad jūs varēsiet komentēt. Jo, redziet, tā pirmā doma tiešām, es gribu teikt bez kādiem jokiem, ir ļoti skaidra. Ne mazāk kā desmit deputāti var pieprasīt, lai balsošana būtu aizklāta — ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību vai ar vēlēšanu zīmēm. Klāt 54.pants - viens runā "par", viens - "pret" un Saeima lemj. Viss ir pilnīgi skaidrs. Nākamais teikums tik skaidrs nav. Tas ir izteikts vēlējuma izteiksmē. Un šeit ir uzrakstīts: "Aizklātai balsošanai dodama priekšroka." Tāpēc es tomēr uzskatu, ka šeit ir jāizlemj tādā veidā, kā uzrakstīts. Viens runā "par", viens - "pret", un tad balso. Lūdzu, deputāts Bukovskis!

I.Bukovskis (TSP). Redziet, kas par lietu. Es varu pateikt. Es tūlīt nocitēšu iepriekšējo Kārtības rulli, kur vārdi ir izlaisti. Redziet, tur uzreiz būs redzams, ka Endziņa kungs nepareizi interpretēja iepriekšējo Kārtības rulli un gribēja pēc idejas pārtaisīt. Lūdzu! Es lasu: "Ne mazāk kā desmit deputāti var pieprasīt nobalsošanu aizklāti vai izsaucot deputātus vārdā. (54.punkts)". Tālāk: "Priekšlikumiem saduroties, aizklātai balsošanai dodama priekšroka." Ļoti konkrēti uzrakstīts. Iepriekš 54.punkts nebija interpretēts citādi, bet te, konkrēti mūsu Kārtības rullī, arī ir pateikts, ka aizklātai balsošanai dodama priekšroka. Nav pateikts, ka priekšlikumiem saduroties. Tātad 54.punktu mēs varam attiecināt uz to, kas nav konkrēti izskaidrots. Kas šajā brīdī, šajā punktā nav konkrēti izskaidrots? Nav izskaidrots, vai elektroniskā balsošana vai ar vēlēšanu zīmēm. Tātad 54.punkts attiecināms uz izlemšanu, kādā veidā aizklāti balsot. Vai elektroniski vai ar zīmēm. Bet vai aizklāti vai ne, tālāk ir konkrēti izskaidrots.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).Par procedūru. Ja balsošana arī ir aizklāta, tad es tomēr gribētu, tā kā ir bijuši gadījumi, kad deputāti neatzīst savus parakstus, lai nosauktu tos desmit, kas desmit ierosina. Arī citos gadījumos, kad ir atsauce uz desmit deputātiem, lai zinātu tos, kas ierosina. Tātad tas it kā nekur Kārtības rullī nav reglamentēts, bet, atsaucoties uz desmit deputātu ierosinājumu, nosaukt konkrētos deputātus, kas to ierosina.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tāda prasība ir pamatota, jo sēdes vadītājam acīmredzot vienmēr ir jānosauc visi deputāti, kuri ierosina, lai būtu pilnīga skaidrība un nebūtu nekādu pārpratumu. Ir ierosinājuši deputāti Ameriks, Bukovskis, Urbanovičs, Stašs, Kuprijanova, Dreģe, Kostanda, Saulītis, Bekasovs un vēl viens paraksts, ja es pareizi esmu sapratis, vai tas varētu būt deputāts Leiškalns? Jā. Mēs jau varēsim nobalsot tikai Latvijas Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu, un tad būs pārtraukums. Lūdzu zvanu! Es nolasīšu. Zemnieku Savienības frakcijas priekšlikums - pēc vārdiem "deputātu kandidātiem" turpmāko tekstu izteikt šādā redakcijā: "un ievēlēšanas gadījumā viņi līdz jaunievēlētās Saeimas pirmajai sēdei Centrālajai vēlēšanu komisijai paziņo savu izvēli par domes (padomes) deputāta mandāta un ieņemamā amata saglabāšanu vai zaudēšanu". Lūdzu rezultātu. Par - 15, pret - 46, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts. Pulkstenis ir 23 un 30 minūtes. Vai varam nobalsot visus pārējos priekšlikumus? Varam.

Nākamais ir Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums. Deputāte Seile ierosināja katru panta daļu atsevišķi balsot. Par pirmo daļu, lūdzul balsojam! Vajag nolasīt? Balsojam! Par Demokrātiskās partijas priekšlikuma pirmo apakšpunktu. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 5, atturas - 5. Pieņemts priekšlikums.

Otrais apakšpunkts "Pilsētas domes, rajona padomes vai pagasta padomes deputātus var pieteikt par Saeimas deputātu kandidātiem, taču ievēlēšanas gadījumā viņi zaudē domes deputāta mandātu". (No zāles: "Jābalso! Tas ir pieņemts!")Balsošanas laikā lūdzu bez starpsaucieniem! Lūdzu rezultātu. Par - 71, pret - 3, atturas - 4. Pieņemts.

Nākamais. Personas, kam vienlaicīgi ir Latvijas Republikas un kādas ārvalsts pilsonība, var pieteikt par Saeimas deputātu kandidātiem, taču ievēlēšanas gadījumā viņām jāatsakās no ārvalsts pilsonības. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 35, atturas — 19. Nav pieņemts.

Tagad LNNK priekšlikums.

A.Endziņš. LNNK priekšlikums jau ir saistībā ar Kārtības rulli, tas ir atrisināts vispār. Un šeit tas vispār ir neloģisks.

Sēdes vadītājs. LNNK frakcija noņem. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Un tagad Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums — Latvijas Republikas pilsoni, kurš vienlaicīgi ir arī kādas citas valsts pilsonis, var pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu, bet ievēlēšanas gadījumā viņam trīs mēnešu laikā jāizstājās no citas valsts pilsonības. Godātie deputāti, te tomēr varbūt ir jāizšķiras par šo aizklāto balsošanu. Tiešām, ja personīgi man ir jālemj kā sēdes vadītājam pēc visas šīs varbūt polemikas un diskusijas ar deputātu Bukovski, tad es izlemtu tādā veidā, ka tomēr es piekristu kā sēdes vadītājs aizklātai balsošanai dot priekšroku. Bet nevis sakarā ar tiem argumentiem, kurus izteica Bukovskis, bet citiem, varbūt papildinot un varbūt arī nepapildinot. Es tomēr likumus izprotu tādā veidā, ka, ja, piemēram, ir rakstīts viens pants, kurš nosaka vienu normu, bet aiz tā seko cita norma, kas kaut kādā veidā groza iepriekšējā pantā teikto, tad es tomēr ņemu tiešām to, kas ir rakstīts pēc tam. Protams, var arī pēc teikumu secības, kā es teicu sākumā, bet tad atkal man tiešām lai pasaka juristi, varbūt jūs man atļaujat uzprasīt juristiem. Ja nākamais pants kaut kādā veidā ierobežo vai paplašina iepriekšējā pantā teikto, vai tomēr nav jāņem vērā nākamais pants, vai secīgi vispirms teiktais? Juridiskās komisijas priekšsēdētāj, jūs varat komentēt?

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, es vēlreiz atkārtoju, es uz nākamo sēdi pavairošu un izdalīšu deputātiem stenogrammu , attiecīgā panta redakciju un priekšlikumus, kādi bija, un tad acīmredzot visiem būs skaidrs, kā šis ieraksts, kā šī kļūda te radās.

Sēdes vadītājs. Bet es jums prasu, kā tagad rīkoties.

A.Endziņš. Šajā gadījumā es jums nevaru pateikt ne jā, ne nē, jo šeit ir pretruna pašā likumā ielikta iekšā, un tiešām iznāk tā, ka šis teikums "Priekšroka dodama aizklātai balsošanai" izsvītrots ārā no likuma pašreiz nav.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, atvainojiet, mēs tik ilgi to lietu debatējām, bet tad tiešām iesim to demokrātiskāko ceļu un lai izlemj pati Saeima. 54.pants. Lūdzu, balsojiet par desmit deputātu priekšlikumu noteikt Tautas saskaņas partijas priekšlikumam, kurš tika nolasīts, aizklātu balsojumu. Lūdzu, izlemiet to ar balsojumu! Lūdzu, balsojiet par Tautas saskaņas partijas priekšlikumu noteikt aizklātu balsošanu ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 36, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to jūs visi piedalījāties gan šī panta skaidrošanā, gan izlemšanā. Tagad, lūdzu, balsosim par Tautas saskaņas partijas priekšlikumu — Latvijas Republikas pilsoni, kurš vienlaicīgi ir arī kādas citas valsts pilsonis, var pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu, taču ievēlēšanas gadījumā viņam trīs mēnešu laikā jāizstājas no citas valsts pilsonības. Balsojums atklāts. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 37, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Vai komisijas priekšlikums ir jābalso līdz ar to?

A.Endziņš. Tas jau ir iekļauts citā redakcijā, šajos nobalsotajos divos pantos. Nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu par 6.pantu kopumā ar tiem labojumiem, kurus Saeima ir pieņēmusi! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 6, atturas — 9. Panta redakcija ir pieņemta.

Lūdzu reģistrāciju! Reģistrējamies! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Aivars Berķis, Vilnis Edvīns Bresis, Māris Budovskis, Gaļina Fjodorova, Andris Grots, Andris Gūtmanis, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Ēriks Kaža, Ojārs Kehris, Edvīns Kide, Janīna Kušnere, Jānis Lucāns, Gunārs Meierovics, Roberts Milbergs, Aija Poča, Andrejs Siliņš, Dainis Stalts, Anita Stankēviča un Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 9.00.