Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 6 Pēdējās nedēļas laikā 19 Visi
Ministru kabineta rīkojums Nr. 524
Rīgā 2023. gada 15. augustā (prot. Nr. 40 31. §)
Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Tehniskā nodrošinājuma un digitālo risinājumu ieviešana izmeklēšanas procesa efektīvai darbībai, sabiedriskās kārtības un drošības monitoringa uzlabošanai" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plānu apstiprināšanu
1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Tehniskā nodrošinājuma un digitālo risinājumu ieviešana izmeklēšanas procesa efektīvai darbībai, sabiedriskās kārtības un drošības monitoringa uzlabošanai" (turpmāk – projekts) pasi (1. pielikums) un noteikt, ka par tajā norādīto plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 435) 28. punktam ir atbildīgs finansējuma saņēmējs, apstiprināt divus centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plānus – "Kriminālprocesa informācijas sistēma" (2. pielikums) un "Tehnoloģiskā platforma transportlīdzekļu valsts numura zīmju atpazīšanai un uzkrāšanai" (3. pielikums), kā arī apstiprināt projekta izmaksas ne vairāk kā 3 337 856 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 2 807 280 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai ne vairāk kā 530 576 euro apmērā.
2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzaicināt finansējuma saņēmēju – Iekšlietu ministrijas Informācijas centru – iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.1.1.i. investīcijas "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" (turpmāk – 2.1.1.1.i. investīcija) ietvaros.
3. Projektu finansēt 2.1.1.1.i. investīcijas ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst Ministru kabineta noteikumos Nr. 435 iekļautajiem nosacījumiem.
Ministru prezidents,
ārlietu ministra pienākumu izpildītājs A. K. Kariņš
Iekšlietu ministrs M. Kučinskis
1. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 15. augusta
rīkojumam Nr. 524
2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Tehniskā nodrošinājuma un digitālo risinājumu ieviešana izmeklēšanas procesa efektīvai darbībai, sabiedriskās kārtības un drošības monitoringa uzlabošanai" pase
1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu
1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) | Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (turpmāk – IeM IC) |
1.2. Projekta īstenošanas partneri |
Valsts policija VSIA "Latvijas valsts ceļi" (turpmāk – LVC) |
2. Saistīto projektu programma
2.1. Programmas nosaukums | E-lietas programma |
2.2. Saistība ar citiem projektiem |
Saistība ar pabeigtajiem un
īstenošanā esošajiem projektiem: 1. Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gadam darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" investīcijas projekts "E-lietas programma – izmeklēšanas un tiesvedības procesu pilnveide – 1. posms". 2. Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gadam darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" projekts Nr. 2.2.1.1/19/I/010 "Jaunās paaudzes Integrētā iekšlietu informācijas sistēma". 3. Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gadam darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" investīcijas projekta "E-lietas programma – izmeklēšanas un tiesvedības procesu pilnveide – 1. posms" projekts "Prokuratūras IS attīstība". Saistība ar plānotajiem projektiem: 1. Tiesu administrācijas E-lietas 2. posma projekts "E-lietas programma – izmeklēšanas un tiesvedības procesu pilnveide – 2. posms" 2023. gada I cet.–2026. gada I cet. 2. IeM IC mākoņdatošanas pakalpojumu attīstība valsts federētā mākoņa ietvaros. 3. Prokuratūras informācijas sistēmas attīstība (E-lietas 2. posms). Finansējuma saņēmējs apliecina, ka nepastāv dubultā finansējuma risks ar plānotajiem un īstenotajiem projektiem |
3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi
3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs |
Projekta "Tehniskā
nodrošinājuma un digitālo risinājumu ieviešana izmeklēšanas procesa
efektīvai darbībai, sabiedriskās kārtības un drošības monitoringa
uzlabošanai" (turpmāk –
projekts)
mērķi ir:
1. Attīstīt vienotu koplietošanas tehnoloģisko platformu transportlīdzekļu valsts numura zīmju atpazīšanai un uzkrāšanai (turpmāk – tehnoloģiskā platforma), lai uzkrātu informāciju par transportlīdzekļu pārvietošanos Latvijas valsts teritorijā, nodrošinot ātrāku informācijas saņemšanu Valsts policijā (ar laiku – arī citās izmeklēšanas iestādēs). Tas veicinās noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, sabiedriskās kārtības un drošības monitoringa uzlabošanu, kā arī radīs iespējas fiksēt informāciju par iespējamiem pārkāpumiem aptuveni 100 vietās uz LVC pārvaldītajiem autoceļiem. Lai sasniegtu mērķi, tiks izmantotas jau esošās videonovērošanas kameras, tiks iegādātas un uzstādītas papildu videonovērošanas kameras un tiks attīstīta lietošanā jau esošā programmatūra, kas fiksēs un saglabās informāciju par Latvijas Republikā pa autoceļiem braucošo transportlīdzekļu, to valsts reģistrācijas numura zīmju un citu kustīgu objektu (transportlīdzekļu bez valsts reģistrācijas numura zīmēm) atrašanās vietu, kā arī saglabās datumu, laiku, fotogrāfiju u. c. parametrus, kas iegūti videonovērošanas kameru darbības rezultātā. Papildus minētās informācijas fiksēšanai LVC izmantos videonovērošanas kameru tīklu, lai nodrošinātu un ievērojami uzlabotu ceļu seguma stāvokļa monitoringu. 2. Kriminālprocesa informācijas sistēmas (turpmāk – KRASS) izstrādes un ieviešanas 1. kārta. Tās ietvaros tiks nodrošināta iespēja uzsākt izmeklēšanas procesa īstenošanu elektroniskajā vidē, datu apmaiņu Tieslietu ministrijas elektronisko lietu katalogā, lietu izsekojamību, informācijas pieejamību un atklātību. Projekta mērķis ir publiskās pārvaldes darbības efektivitātes uzlabošana, pamatdarbības procesu modernizācija, dokumentu plūsmas elektronizācija un kvalitatīvu datu pieejamība, tiesībaizsardzības institūciju sadarbspējas uzlabošana ātrākai kriminālprocesa mērķu sasniegšanai |
||
3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) |
Nākotnē būs iespēja
tehnoloģiskajai platformai
pieslēgt arī citu valsts institūciju, kapitālsabiedrību un
pašvaldību rīcībā esošās tehniski savietojamās un funkcionāli
atbilstošās videonovērošanas kameras un sistēmas
–
tas ļaus uzkrāt un analizēt datus par transportlīdzekļu kustību
valstī. Papildu videokameru pieslēgšanai tiks noteikti tehniskās
savietojamības parametri.
Tehnoloģiskās platformas darbības rezultātā iegūtie dati, ņemot vērā ar datu aizsardzību saistītos nosacījumus, tiks izmantoti likumpārkāpumu un noziedzīgu nodarījumu analītiskajiem izmeklēšanas procesiem, paātrinot to norises laiku ne tikai Valsts policijā, bet – ar laiku – arī citās izmeklēšanas iestādēs. Iegūtos datus varēs izmantot lēmumu pieņemšanā attiecībā uz saistīto operatīvo plānu īstenošanu un normatīvā regulējuma izmaiņām, kā arī sabiedriskās kārtības un ceļu satiksmes drošības speciālo plānu efektīvākā izstrādē. Izmantojot risinājumu, tiks nodrošināta automatizēta datu pārbaude sistēmā definētos transportlīdzekļu sarakstos (piemēram, meklēšanā izsludināto transportlīdzekļu sarakstos), attiecīga paziņojuma un citu loģisko kontroļu paziņojumu nodošana operatīvās vadības struktūrvienībām, kā arī automatizētu paziņojumu sagatavošana un nosūtīšana. Ar tehnoloģiskās platformas starpniecību būs iespēja veikt informācijas pārbaudi Ceļu satiksmes drošības direkcijas (turpmāk – CSDD) reģistros, kā arī nodot fiksētos datus transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā protokola sastādīšanai gadījumos, kad transportlīdzeklis fiksēts, piedaloties ceļu satiksmē bez derīgas tehniskās apskates vai obligātas civiltiesiskās apdrošināšanas polises vai neievērojot autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas noteikumus. Tehnoloģisko platformu paredzēts izmitināt IeM IC datu centros (federētajā mākonī), pārņemot šim mērķim jau izmantojamu un gatavu specializēto programmatūru (nodrošina numura zīmju atpazīšanu, to pārbaudi CSDD reģistros) un pieslēdzot tai kopumā aptuveni 100 kameras. Projektā plānots veikt izvērtējumu par tehnoloģiskās platformas izveidošanas un ieviešanas atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulā (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), noteiktajām prasībām un izvērtējumu par nepieciešamo normatīvo regulējumu, lai noteiktu datu apstrādi, sistēmas pārzini un turētāju. Paredzams, ka fiziskās infrastruktūras (videokameras un to elektrības un datu pārraides pieslēgumi) uzturēšanu nodrošinās LVC un citi attiecīgo ceļu pārvaldītāji. E-KRASS izstrādes un ieviešanas 1. kārtā tiks iekļautas šādas komponentes: - IeM e-lietas platformas lietu reģistra papildināšana ar kriminālprocesa veidu, lietas meklēšanas, filtrēšanas iespējas; - e-lietas KRASS lietotnes izstrāde; - KRASS lietas lēmumu un dokumentu ievades un apskates lietotnes izstrāde; - procesuālo dokumentu izstrāde; - lēmumu un dokumentu pēcapstrāde un publicēšana; - e-lietas KRASS integrācija ar TM elektronisko lietu katalogu, datu apmaiņas modeļu izstrāde; - personu tiesību ierobežojumu termiņu kontrole (drošības līdzekļa kontrole, mantas aresta termiņu kontrole); - KRASS lomu izstrāde; - IeM e-lietā pieejamo koplietošanas komponenšu integrācija KRASS (tiešsaistes meklētājs, audio-video risinājums AVIAR); - koplietošanas komponentes – Krimināllikuma pantu klasifikatora – publicēšana |
||
3.3. Projekta ieguvumi1 | Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2 |
Vērtība |
Sasniegšanas laiks (gads) |
Ieguvumi no tehnoloģiskās platformas izveides |
2026. gads |
||
1. Tehnoloģiskās platformas infrastruktūru izmantošana valsts institūcijās to funkciju nodrošināšanai |
Kameru skaits Esošā vērtība: 66 |
100 |
|
2. Potenciālas iespējas fiksēt pārkāpumu skaitu saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu un Autoceļu lietošanas nodevas likumu |
Pārkāpumu skaits Esošā vērtība: 0 |
7500 (gadā) |
|
Ieguvumi no E-KRASS izstrādes un ieviešanas 1. kārtas |
2026. gads |
||
1. Ietaupīti institūciju resursi saistībā ar datu un dokumentu elektronisku apriti un pieejamību. |
Dokumentu aprites nodrošināšana elektroniski
Esošā vērtība: 0 % |
10 % |
4. Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem
4.1. Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā) | 4.2. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt4 | |
2 807 280 euro | Plānotais PVN apmērs 530 576 euro | Avanss – 0,00 euro (netiks pieprasīts) |
Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums |
Izmaksu apmērs (indikatīvi) |
Maksimālais apmērs5 |
Darbības iznākums |
1. Tehnoloģiskās platformas projektēšana, izstrāde, kvalitātes kontrole un ieviešana |
700 000 euro |
N/A |
Ieviesta vienota tehnoloģiskā platforma |
2. E-KRASS 1. kārtas projektēšana, izstrāde, kvalitātes kontrole un ieviešana |
1 826 552 euro |
N/A |
Ieviesta KRASS
lietojumprogramma IeM e-lietas platformā |
3. Projekta administrēšanas izmaksas (projekta ieviešanas personāla izmaksas) |
280 728 euro |
N/A |
Īstenots projekts |
5. Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā
5.1. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi
Skaits |
IKT risinājuma nosaukums |
Īss apraksts6 |
Valsts mākonī |
Termiņš IKT risinājumu attīstības saskaņošanai7 (gads, ceturksnis) |
Termiņš ieviešanai produkcijā (gads, ceturksnis) |
Risinājuma lietotāji (skaits) |
2 |
Vienota tehnoloģiskā platforma transportlīdzekļu valsts numura zīmju atpazīšanai un uzkrāšanai | Tehniskā nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana izmeklēšanas procesa efektīvai norisei, sabiedriskās kārtības un satiksmes drošības uzlabošanai |
Jā |
2023. gada IV cet. |
2026. gada I cet. |
Valsts policijas amatpersonas, LVC un citu institūciju lietotāji (50) |
KRASS pilnveidošana (E-KRASS izstrādes un ieviešanas 1. kārta) |
E-KRASS izstrādes un ieviešanas 1. kārtas īstenošana, kas nodrošinās iespēju uzsākt izmeklēšanas procesa īstenošanu elektroniskajā vidē, datu apmaiņu Tieslietu ministrijas elektronisko lietu katalogā, lietu izsekojamību, informācijas pieejamību un atklātību |
Jā |
2023. gada IV cet. |
2026. gada I cet. |
Izmeklētāji, izmeklētāju tiešie priekšnieki, izmeklētāju palīgi (4000) |
5.2. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumi
Skaits |
Pakalpojums (pakalpojumu grupa) |
Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas) |
Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu8 |
Termiņš ieviešanai (gads, ceturksnis) |
2 |
Informācijas uzkrāšana par transportlīdzekļu pārvietošanos Latvijas teritorijā | Valsts policija, ar laiku – arī Valsts robežsardze un ārējie lietotāji | Attīstības plāns tiek saskaņots kopā ar projekta pasi |
2026. gada I cet. |
Elektroniskas kriminālprocesa pārvaldības sākotnējo pakalpojumu grupa | Izmeklēšanas iestādes, Prokuratūra, tiesas, Valsts probācijas dienests, Ieslodzījuma vietu pārvalde | Attīstības plāns tiek saskaņots kopā ar projekta pasi |
2026. gada I cet. |
5.3. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas
Skaits |
Saturu raksturojošs nosaukums |
Termiņš piekļuves nodrošināšanai (gads, ceturksnis) |
1 |
Transportlīdzekļu pārvietošanās (Latvijas teritorijā) datu kopa (galvenokārt transportlīdzekļa numurzīmes, fotogrāfijas, atrašanās vietas un laiki un ceļu monitoringa rezultātā iegūtā informācija par ceļu stāvokli) |
2026. gada I cet. |
6. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte9
Projekta īstenošana un
uzraudzība tiks īstenota saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 14.
jūlija noteikumiem Nr. 435
"Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.
komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju
virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā
transformācija" īstenošanas noteikumi". Projekta īstenošanas un uzraudzības pasākumu veikšanai tiks piesaistīti IeM IC, Valsts policijas, LVC un IeM pārstāvji, nodrošinot vairāklīmeņu projekta organizācijas formu, kurā ietilps: - Projektu uzraudzības komisija (turpmāk – PUK); - projekta vadītājs; - projekta komanda. PUK ir IeM IC priekšnieka noteikta komisija, kas ir izveidota ar iekšējo rīkojumu, darbojas pastāvīgi un pārrauga visu projektu īstenošanu iestādē kopumā. Komisija lemj par turpmāku sadarbības formu (sanāksmes klātienē vai tiešsaistē, informācijas apmaiņa rakstiskā veidā, to regularitāte utt.), veidu, kādā tā saņem informāciju par projekta īstenošanas gaitu, un citiem ar projektu saistītiem jautājumiem. PUK galvenie uzdevumi: - augsta līmeņa projekta risku pārvaldīšana, problēmsituāciju risināšana un, ja nepieciešams, lēmumu par koriģējošiem pasākumiem pieņemšana; - ikdienas un operatīvu uzdevumu īstenošana; - stratēģisku lēmumu par projekta izpildi un īstenošanu pieņemšana; - projekta mērķu sasniegšanas uzraudzīšana; - projekta īstenošanas un citu projekta aktivitāšu ziņojumu pieņemšana, izskatīšana, apstiprināšana un progresa atbilstības novērtēšana. PUK vadītājs ir IeM IC priekšnieks. PUK darbojas IeM IC priekšnieka vietnieki, kā arī Finanšu vadības nodaļas vadītājs un Projektu un attīstības vadības nodaļas vadītājs. PUK sēdes tiks sasauktas pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi ceturksnī, novērotāja statusā pieaicinot IeM pārstāvjus, tostarp Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes investīciju īstenošanas un uzraudzības funkciju izpildes nodrošināšanas atbildīgo amatpersonu un amatpersonu, kas atbildīga par investīciju vadību un koordināciju IeM saskaņā ar IeM 2023. gada 10. janvāra rīkojumu Nr. 1-2/31 "Par IeM atbildīgajām amatpersonām un struktūrvienībām Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes investīciju īstenošanā un uzraudzībā". Projekta gaitas nodrošināšana atbilstoši PUK izvirzītajām prasībām, lai projektu īstenotu noteiktajās izmaksās un noteiktajos termiņos pilnā apjomā un noteiktā kvalitātē Projekta vadības un administrēšanas nodrošināšanai tiks piesaistīti šādi darbinieki (esošo IeM IC amata vietu ietvaros): - projekta vadītājs (nepilna slodze) (pienākumi: projekta vadības un īstenošanas procesu nodrošināšana, projekta aktivitāšu organizēšana un vadība, projekta darbību un finanšu plūsmas plānošana, projekta pārskatu, atskaišu un maksājumu pieprasījumu sagatavošanas nodrošināšana, dalība projekta informatīvo un publicitātes pasākumu nodrošināšanā); - projekta koordinators (nepilna slodze) (pienākumi: atbalsts projekta vadītājam projekta vadības un īstenošanas procesu nodrošināšanā, projekta aktivitāšu organizēšanā, projekta darbību plānošanā, projekta pārskatu, atskaišu un maksājumu pieprasījumu sagatavošanā, dalība projekta informatīvo un publicitātes pasākumu nodrošināšanā); - projekta grāmatvedis (nepilna slodze) (pienākumi: atsevišķas projekta grāmatvedības uzskaites nodrošināšana atbilstoši tiesību aktiem, ar projektu saistīto grāmatvedības attaisnojuma dokumentu pareiza noformēšana, sistematizācija, projekta maksājumu veikšana, nepieciešamo projekta finanšu atskaišu sagatavošana un iesniegšana noteiktajos termiņos, finanšu plānošana, priekšlikumu sniegšana projekta vadītājam par izmaiņām finansēšanas plānā); - projekta iepirkumu speciālists (nepilna slodze) (pienākumi: projektā paredzēto iepirkumu pārvaldības nodrošināšana un juridiskais atbalsts). Projekta īstenošanā tiek iesaistīti Valsts policijas un LVC pārstāvji kā sadarbības partneri. Papildus tam katrā no projekta pasākumiem tiks paredzētas atsevišķas pasākumu ieviešanas grupas. 1. Tehnoloģiskās platformas sistēmas izveide: • Valsts policijas koordinators, kas koordinē Valsts policijas nodarbināto darbu; • tehniskie eksperti, kas definē prasības ieviešanas brīdī, orientējoties uz pareizāko risinājumu no lietotāju skatpunkta; • datu aizsardzības speciālists, kas nodrošina personu datu aizsardzības prasību izpildi; • jurists(-i), kas nodrošina jaunu normatīvo aktu izstrādi un izmaiņu veikšanu tehniskā risinājuma tiesiskajai nostiprināšanai; • LVC tehniskais vadītājs, kas nosaka iekārtu specifikāciju, saskaņo vietas iekārtām un organizē un vada iekārtu uzstādīšanas un uzturēšanas iepirkumu; • iekārtu uzstādītājs un uzturētājs. Lai īstenotu minēto pasākumu, par plānoto kameru izvietošanu nepieciešama vienošanās ar atbilstošo infrastruktūru turētājiem, uz kurām IeM IC veic uzstādīšanu. 2. E-KRASS izstrādes un ieviešanas 1. kārta: • tehniskie eksperti, kas definē prasības ieviešanas brīdī, orientējoties uz pareizāko risinājumu no lietotāju skatpunkta; • datu aizsardzības speciālists, kas nodrošina personu datu drošības prasību izpildi |
7. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu
Projekta īstenošanas
rezultātā: - tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām samazināsies laiks un finanšu resursi, kas tiek patērēti dažādu lēmumu un pieprasījumu sagatavošanai, saskaņošanai un nosūtīšanai; - tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām samazināsies laiks, kas tiek patērēts, lai pārvaldītu lietā esošos pierādījumus; - tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām samazināsies laiks, kas tiek patērēts informācijas apstrādei, tai skaitā atvieglojot datu ievadi un apstrādi un novēršot dublējošo darbību veikšanu; - veicot datu apmaiņu un sniedzot informāciju no jaunās paaudzes Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas (IIIS2) uz citām IS, kuras integrētas ar IIIS2, tiks ietaupīti resursi, kas nepieciešami datu atkārtotai ievadei; - samazināsies papīra dokumentu aprite, tai skaitā starp izmeklēšanas iestādēm, veicinot efektīvāku apriti kriminālprocesā. Projekta ietvaros paredzēto uzlabojumu izmantošanai netiks palielināts personāla skaits. Projekta investīcijas veido 2 807 280 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa), valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai nepārsniedz 530 576 euro. Sākot ar 2026. gada 1. jūniju, ir plānotas indikatīvās uzturēšanas izmaksas 342 400 euro apmērā katru gadu, kas investīcijas projekta dzīves cikla 10 gadu periodā veido 3 424 000 euro. Kopā investīcijas projekta dzīves cikla (10 gadu) laikā ieviešanas un uzturēšanas izmaksas ir 6 761 856 euro. Projekta ieguvumi: 1. Izmaksu ietaupījums, kas rodas, samazinot papīra dokumentu apriti. Nodrošinot dokumentācijas elektronisku plūsmu starp amatpersonām, kuras veic iesniegumu izskatīšanu, resoriskās pārbaudes, atsaka ierosināt kriminālprocesus un izmeklē kriminālprocesus, un lietas dalībniekiem, kā arī izmeklēšanas stadijā esošās lietas uzraugošajiem prokuroriem, pēc E-KRASS 1. kārtas ieviešanas 2026. gadā papīra dokumentācijas sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksas tiks samazinātas par ~10 %. Pēc pilnvērtīgas E-KRASS ieviešanas papīra dokumentācijas sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksas tiks samazinātas par ~20 %. Ieguvumi projekta dzīves cikla laikā varētu sasniegt aptuveni 1 029 160 euro. 2. Administratīvā sloga samazinājums kriminālprocesos iesaistītajiem lietas dalībniekiem. Nodrošinot e-pakalpojuma ieviešanu un sniedzot lietas dalībniekiem iespēju iepazīties ar procesuālajiem dokumentiem un lietas materiāliem, administratīvā sloga samazinājuma apmērs personām, kuras ir iesaistītas konkrētā kriminālprocesā un kurām saskaņā ar Kriminālprocesa likumu nepieciešams iepazīties ar procesuālajiem lēmumiem vai ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, finanšu izteiksmē varētu sasniegt aptuveni 11,67 euro (aprēķins veikts, pieņemot, ka lietas dalībnieka laika patēriņš iestādes apmeklējumam ir divas stundas un sabiedriskajā sektorā strādājošo mēneša vidējā darba samaksa 2022. gadā10 ir 980,20 euro (neto): mēneša vidējā darba samaksa / darba dienu skaits mēnesī / darba stundu skaits dienā × klienta patēriņš iestādes apmeklējumam = 980,20/21/8 × 2 = 11,67 euro). Saskaņā ar plānotajiem rezultatīvajiem rādītājiem vidējais kopējais personu skaits, kas izmantos konkrētos e-pakalpojumus, būs 4000. Kopā pēc pilnvērtīgas E-KRASS ieviešanas ieguvumi projekta dzīves cikla laikā sasniegs aptuveni 466 800 euro. 3. Soda naudas, kas iegūtas, fiksējot pārkāpumu skaitu saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu un Autoceļu lietošanas nodevas likumu. Pēc projekta ieviešanas pārkāpumu skaits paredzēts aptuveni 7500 pārkāpumi gadā. Soda naudas, kas varētu rasties no 7500 pārkāpumiem gadā, veido provizoriski 290 145 euro (sodu skaits (transportlīdzekļu vinjetes, civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas, tehniskās apskates neesība) × vidējais soda apmērs). Kopā projekta dzīves cikla (10 gadu) laikā iegūtās soda naudas apmērs varētu sasniegt apmēram 2 901 450 euro. 4. Administratīvā sloga samazinājums IeM IC darbiniekiem, apkopojot statistikas rādītājus un veicot datu analīzi. Apkopojot statistisko informāciju, samazināsies patērētais laiks, kuru IeM IC darbinieki patērē statistikas pārskatu izstrādei pēc dažādiem pieprasījumiem (plašsaziņas mediji, sabiedrības pārstāvji, institūcijas u. c.). Pilnvērtīgi īstenojot E-KRASS, tiek sagaidīts, ka IeM IC darbiniekiem būs iespējams ietaupīt līdz pat 4870 stundām no laika, kas patērēts statistikas pārskatu izveidei (800 dažādas informācijas un statistikas atskaites gadā), radot ieguvumu aptuveni 34 700 euro apmērā gadā un kopā projekta dzīves cikla (10 gadu) laikā radot ieguvumu apmēram 347 000 euro apmērā. 5. Administratīvā sloga samazinājums Valsts policijas amatpersonām. Nodrošinot personu un mantu identifikācijas iespēju kā e-pakalpojumu, samazināsies patērētais laiks, ko Valsts policijas amatpersona velta informācijas izvietošanai un pārraudzībai konkrētos kriminālprocesos. Pilnvērtīgi īstenojot E-KRASS, tiks nodrošināta ērta un automatizēta iespēja informācijas izvietošanai publiskajā tīmekļvietnē. Tas procesa virzītājam ietaupīs līdz pat 2 % no patērētā laika un gada laikā radīs ieguvumu aptuveni 120 484 euro apmērā, kā arī sniegs iespēju ātrākai mantu identifikācijai un to īpašnieku atrašanai, kas kopā projekta dzīves cikla (10 gadu) laikā radīs ieguvumu aptuveni 1 204 840 euro apmērā. 6. Administratīvā sloga samazinājums Valsts policijas amatpersonām. Lai Valsts policijas reģionu pārvalžu iecirkņos izmeklētu un nosūtītu uz prokuratūru kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesus, kuros ir noskaidrotas noziegumu izdarījušās personas, vidēji nepieciešamas 13,25 dienas. Lai Valsts policijas reģionu pārvalžu iecirkņos izmeklētu kriminālprocesus, kuros nav noskaidrotas noziegumu izdarījušās personas, vidēji nepieciešamas 6,17 dienas. Pēc pilnvērtīgas E-KRASS ieviešanas, pieņemot lēmumu pāriet pilnībā uz procesu digitalizāciju un no manuālo dokumentu aprites uz elektronisko apriti, cilvēkdienu skaits, kas nepieciešamas noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanai, varētu samazināties par ~0,5 %. Tiktu ietaupīts laiks, kas nepieciešams dokumentu saskaņošanai, nosūtot lietas materiālus uzraugošajam prokuroram, lietas dalībnieku iepazīstināšanai ar manuālajiem lietas materiāliem, sarakstei ar lietas dalībniekiem u. c. Līdz ar to samazinātos izmeklēšanai nepieciešamo dienu skaits gan procesos, kuros ir noskaidrotas noziegumu izdarījušās personas, gan procesos, kuros nav noskaidrotas noziegumu izdarījušās personas. Izmeklēšanas darba izmaksas kriminālprocesos, kuri ir atklāti, kopumā veido 11 951 390 euro gadā, bet kriminālprocesos, kuri atrodas izmeklēšanā, – 20 276 060 euro gadā. Pēc E-KRASS 1. kārtas un turpmāko kārtu ieviešanas izmaksas tiks samazinātas par ~0,5 %, kas veido amatpersonu darba laika ietaupījumu 161 137 euro gadā, kopā projekta dzīves cikla (10 gadu) laikā radot ieguvumu aptuveni 1 611 370 euro apmērā. Kopējais projekta lietderīgums: aprēķināts, no ieguvumiem* (7 560 620 euro) atņemot nepieciešamos uzturēšanas izdevumus (3 424 000 euro) un investīcijas (3 337 856 euro) un iegūstot kopējo projekta lietderīgumu 798 764 euro. * Projekta ietvaros tiek izstrādāta E-KRASS 1. kārta, attiecīgais projekta lietderīgums ir noteikts pēc E-KRASS pilnvērtīgas izstrādes un ieviešanas |
8. Cita būtiska informācija
Projekta aktivitāšu
īstenošanas gaitā jāņem vērā šādu iespējamo risku iestāšanās
varbūtība un nepieciešamība tos laikus novērst: 1. Tehnoloģiskās platformas sistēmas izveide: - iekārtu piegādes termiņu kavēšanās – pastāv iespēja, ka esošajā situācijā tirgū var būt pieejams ierobežots nepieciešamo iekārtu skaits. Risinājums: atbilstošas tehniskās specifikācijas izstrāde, kas precīzi nosaka nepieciešamās pamatprasības, lai potenciāli ir pieejamas pēc iespējas dažādas iekārtas; - iepirkuma termiņu kavēšanās – pastāv risks, ka, organizējot iekārtu un tehnoloģiskās platformas iepirkumu vai tehnoloģiskās platformas pielāgošanas iepirkumu, tas dažādu apstākļu dēļ var noslēgties ievērojami vēlāk nekā ieplānots. Risinājums: lai taupītu laiku un nodrošinātu ātru koncepcijā aprakstīto mērķu sasniegšanu – videonovērošanas risinājuma ieviešanu, izvērtēt Publisko iepirkumu likuma 8. panta septītās daļas 3. punkta (tajā noteikts, ka ārkārtas situācijā var piemērot sarunu procedūru) piemērošanu; - nepieciešamo objektu identificēšanas nepilnības – pirmreizēji identificējot aprīkojamos objektus, pastāv risks novērtējumā neiekļaut būtiskus, iepriekš nezināmus novērtējuma elementus. Risinājums: izstrādāt vadlīnijas, saskaņā ar kurām vienoti novērtēt objekta pieejamību un lietderību iekārtu uzstādīšanai, un izmantot vienotu pieeju; - nepieciešamās infrastruktūras neesība – pastāv risks, ka robežu tuvumā nav konstatējami lietderīgi objekti pilnvērtīgā apjomā. Risinājums: izvērtējot infrastruktūras objektus, ietvert arī loģiski nepieciešamās atrašanās vietas, kas var atrasties arī pakārtoti tālāk no nepieciešamās vietas tieša tuvuma; - esošo iekārtu nesaderība – ņemot vērā plašo tehnoloģiskajā platformā integrējamo iekārtu modeļu skaitu, pastāv risks, ka daļa iekārtu var būt nesavietojama ar minētās platformas iespējām. Risinājums: izstrādājot tehnoloģiskās platformas tehnisko specifikāciju, noteikt prasību minētajai platformai atbalstīt pēc iespējas plašu iekārtu loku un to tehnoloģiskās iespējas; - iekārtu uzstādīšanas izaicinājumi – pastāvot plašam dažādu raksturu objektu klāstam, kas pieejami aprīkošanai ar iekārtām, konstatēts risks, ka var atklāties iepriekš neparedzēti sarežģījumi iekārtu uzstādīšanas procesā. Risinājums: jau sākotnēji izlases kārtībā veikt atsevišķu objektu aprīkošanu ar demoiekārtām, lai laikus identificētu iespējamās problēmas un laikus sarūpētu nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu; - līgumu/starpresoru vienošanās par risinājuma uzstādīšanu noslēgšanas kavēšana, kā arī trīspusējās vienošanās sagatavošana starp IeM, Satiksmes ministriju un LVC. Risinājums: sagatavot un uzraudzīt projekta īstenošanas laika grafiku; - nav pieredzes nodot materiālās vērtības no IeM uz Satiksmes ministriju un otrādi gadījumos, kad LVC ir deleģēti apkalpot autoceļa tīklu. 2. E-KRASS izstrādes un ieviešanas 1. kārta: - lietas materiālu aprites izsekojamības un dokumentu aprites procesa nepilnības. Risinājums: papīra dokumentu veida nomaiņa uz elektronisko dokumentu formu, elektroniska dokumentu parakstīšana, saskaņošana un nosūtīšana digitālā vidē; - ierobežotas lietu uzkrāšanas, uzglabāšanas un apstrādes tehnoloģiskās iespējas. Risinājums: dokumentu glabāšana IeM dokumentu repozitorijā, IeM e-lietas komponentes "Audio-video risinājums AVIAR" integrācija KRASS; - izmeklēšanas procesu nepārtrauktības un savstarpējās mijiedarbības trūkums. Risinājums: vienotas darba vides izveide procesa virzītājiem, e-lietas datu nodošana TM elektronisko lietu katalogam, koplietošanas komponentes – Krimināllikuma pantu klasifikatora – publicēšana; - drošības, ātrdarbības un nākotnes attīstības iespēju ierobežojumi. Risinājums: KRASS pārstrāde uz moderniem risinājumiem, radīta atvērta un elastīga sistēma turpmākai attīstībai un paplašināšanai ilgtermiņā; - iespējamā normatīvā regulējuma izstrādes, saskaņošanas un apstiprināšanas kavēšanās. Risinājums: sagatavot un uzraudzīt projekta īstenošanas laika grafiku, organizēt saskaņošanas sanāksmes, lai, izstrādājot normatīvo aktu projektus, kavēšanās gadījumā operatīvāk pārrunātu iebildumus un saskaņotu izstrādāto projektu. Projekta atbalsta mērķis ir veicināt Valsts policijas, Valsts robežsardzes un citu tiesībaizsardzības iestāžu funkciju izpildi, lai nodrošinātu un pilnveidotu sistēmā pieejamo datu apmaiņu kopīgajā elektronisko lietu katalogā, nodrošinātu un pilnveidotu ieviesto koplietošanas risinājumu izmantošanas un attīstības aktivitātes, kā arī nodrošinātu un nostiprinātu vienotu pieeju datu apmaiņā izmeklēšanas procesu ietvaros, tai skaitā pilnveidojot informācijas sistēmu biznesa funkcionalitāti. Projekta ietvaros atbalsts IeM IC un Valsts policijai tiks sniegts šīm iestādēm valsts deleģēto funkciju ietvaros attiecīgo funkciju veikšanai. Projekta ietvaros komercdarbības atbalsts netiks sniegts |
Lietotie saīsinājumi:
CSDD – Ceļu satiksmes drošības direkcija
IeM – Iekšlietu ministrija
IeM IC – Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs
IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
IS – informācijas sistēma
KRASS – Kriminālprocesa informācijas sistēma
LVC – VSIA "Latvijas valsts ceļi"
PUK – Projektu uzraudzības komisija
TM – Tieslietu ministrija
1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi – ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1. mērķa rādītāju sasniegšanā, ko norāda 5. punktā.
2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto, vērtība, piemēram, 10 000, un sasniegšanas laiks – 2026. gads.
3 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem, kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot to ar Finanšu ministriju.
4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.
5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, tad norāda "n/a".
6 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība" (tā sauktā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma "Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes apraksts" 6.1. apakšpunktā.
7 Tā sauktajā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts.
8 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta atlases kārtu, par to pievieno norādi.
9 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.
10 https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/darbs/alga
2. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 15. augusta
rīkojumam Nr. 524
Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma "Kriminālprocesa informācijas sistēma" attīstības plāns
1. Centralizētā funkcija vai koplietošanas pakalpojums (turpmāk – pakalpojums)
Projekta "Tehniskā nodrošinājuma un digitālo risinājumu ieviešana
izmeklēšanas procesa efektīvai darbībai, sabiedriskās kārtības un
drošības monitoringa uzlabošanai" (turpmāk – projekts)
ietvaros Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (turpmāk – IeM
IC) Elektroniskās kriminālprocesa pārvaldības sākotnējo pakalpojumu
grupā tiks īstenota jaunas IeM IC pārziņā esošas Kriminālprocesa
informācijas sistēmas (KRASS) (turpmāk – E-KRASS) 1. kārtas
izstrāde. E-KRASS ietvaros tiks
nodrošināta iespēja uzsākt izmeklēšanas procesa īstenošanu
elektroniskajā vidē, vienlaikus radot pamatu tehnoloģiskajam
risinājumam, ar kura palīdzību turpmākajās attīstības kārtās būs
iespējams organizēt pilnībā elektronisku kriminālprocesa norisi.
E-KRASS izstrādes 1. kārtas ietvaros paredzēts īstenot
šādus centralizētus koplietošanas pakalpojumus: • krimināllietas numura piešķiršana – nodrošinot iespēju izmeklēšanas iestādēm E-KRASS automatizētā veidā saņemt krimināllietas numuru, kā arī nodrošinot iespēju prokuratūras iestādēm un tiesām to pamatdarbības sistēmās iegūt krimināllietas numuru, izmantojot HTTP bāzēto RESTFUL lietojumprogrammas saskarnes servisu; • procesuālo dokumentu publicēšana Tieslietu ministrijas elektronisko lietu katalogā – nodrošinot E-KRASS lietotnes izstrādi procesuālo dokumentu ievadei un publicēšanai Tieslietu ministrijas elektronisko lietu katalogā; • Krimināllikuma pantu klasifikatora publicēšana – nodrošinot strukturētu Krimināllikuma pantu klasifikatora vērtību uzturēšanu, aktualizēšanu un publicēšanu citām iestādēm (prokuratūrai, tiesai) |
2. Pakalpojuma sniedzējs
IeM IC |
3. Pakalpojuma rādītāji (pakalpojuma līmeņa vienošanās (SLA) līmeņi)
Pakalpojuma nodrošināšanai IeM IC
veic tā pārziņā esošo sistēmu izmitināšanu datu centros un
uzturēšanu, nodrošina to darbības nepārtrauktību,
uzrauga, analizē un novērtē tā
pārziņā esošo IKT tehnisko risinājumu un infrastruktūras stāvokli,
pārvalda lietotājus, sniedz konsultācijas, metodisko un praktisko
palīdzību informācijas sistēmu lietotājiem darbā ar IeM IC pārziņā
esošajām informācijas sistēmām, kā arī īsteno izmaiņu pieprasījumus
sistēmas pielāgošanai normatīvo aktu prasībām. Gan E-KRASS, gan IeM
IC datu centri ir daļa no kritiskās infrastruktūras ar augstām datu
konfidencialitātes un integritātes prasībām un augstām sistēmas
pieejamības prasībām, kas pārsniedz paaugstinātas drošības sistēmām
izvirzītās pieejamības prasības (ne vairāk kā četras
dīkstāves stundas mēnesī)1. Elektroniskās kriminālprocesa pārvaldības sākotnējo pakalpojumu grupas rādītāji: • elektroniskās kriminālprocesa pārvaldības pakalpojumu uzturēšana, darbības nepārtrauktības nodrošināšana, aktualizācija, izplatīšana; • KRASS reģistrēto e-lietas datu nodošana e-lietas sadarbības partneriem; • vienota krimināllietas numura piešķiršanas nodrošināšana KRASS un e-lietas sadarbības partneriem. E-KRASS plānots kā daļa no IeM IC uzturētās e-lietas tehnoloģiskās platformas, kuras arhitektūra ir mērogojama un izmitināta divos datu centros, paredzot darbības režīmu 24/7 un minimizējot plānotās dīkstāves. Visi E-KRASS pieejamie elektroniskie pakalpojumi un funkcionalitāte nekavējoties ir pieejama tiešsaistē |
4. Pakalpojuma saņēmēju loks
Izmeklēšanas iestādes, prokuratūras, tiesas |
5. Pakalpojuma sniegšanu nodrošinošais IKT risinājums
E-KRASS tiks izmitināts IeM IC pārziņā esošajos koplietošanas datu centros, kas balstīti uz x86 arhitektūras skaitļošanas aparatūru, pilnībā virtualizēti, izmantojot kompānijas WMware ražoto programmatūru. E-KRASS paredzēts kā WEB bāzēts lietojumu kopums vienotā e-lietas tehnoloģiskajā platformā, kas ir konteinerizēta, tajā jau šobrīd darbojas vairākas informācijas sistēmas un koplietošanas biznesa domēnu moduļi (personu reģistrs, transportlīdzekļu reģistrs, identitāšu un piekļuves modulis, auditācijas modulis u. tml.), tā ir balstīta uz tādiem atvērtā koda elastīgi mērogojamiem risinājumiem kā, piemēram, Kubernetes, Docker, PostgreSQL, MongoDB, Elastic Stack, RabbitMQ u. c. Izstrādē tiek piemērota DevOps kultūra un automatizēti CD/CI risinājumi Jenkins, Nexus, Helm, Git u. c. |
6. Pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas tiesiskais regulējums un pakalpojuma ieviešanas stratēģija
Kriminālprocesa likuma 18.1 nodaļā (Lietvedības īpatnības
elektroniskajā krimināllietā) iekļautā 317.1 panta
otrā daļa paredz, ka e-krimināllieta sastāv no Kriminālprocesa
informācijas sistēmas, kuras pārzinis un turētājs ir IeM IC, no
Prokuratūras informācijas sistēmas, kuras pārzinis un turētājs ir
Latvijas Republikas Prokuratūra, no tiesu informatīvās sistēmas un
e-lietas portāla, kuru pārzinis un turētājs ir Tiesu administrācija. Pārejas noteikumu 78. pants paredz, ka likuma 18.1 nodaļa stājas spēkā 2021. gada 1. decembrī. Līdz 2026. gada 31. maijam likuma 18.1 nodaļu piemēro atbilstoši tehniskajām iespējām. Laikposmā no 2021. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. novembrim izmeklētājs, pabeidzot izmeklēšanu un nododot lietas materiālus prokuratūrai, papīra formā iegūtos vai sagatavotos krimināllietas materiālus skenē un pievieno arī Kriminālprocesa informācijas sistēmā. Tiesa, saņemot krimināllietu papīra formā, var to izskatīt, nepārvēršot e-krimināllietā. Ministru kabineta 2010. gada 14. septembra noteikumi Nr. 850 "Kriminālprocesa informācijas sistēmas noteikumi". Sadarbībai ar iestādēm plānots slēgt starpresoru vienošanās. Datu apmaiņa ar e-lietā iesaistītajām iestādēm lietu dalībniekiem tiks nodrošināta ar Tieslietu ministrijas elektronisko lietu kataloga un Tieslietu ministrijas publiskā portāla starpniecību |
7. Pakalpojuma finansēšanas pieeja2
Pakalpojumu sniegšanas finansēšana paredzēta centralizēti no valsts budžeta atbilstoši pakalpojuma sniedzēja izdevumu programmai. Pēc projekta īstenošanas tiks pieprasīts atbilstošs finansējums projekta īstenošanas rezultātā iegādāto risinājumu uzturēšanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Pakalpojumu nodrošināt atbilstoši IeM IC esošajiem budžeta līdzekļiem nebūs iespējams |
8. Pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai vai izvēršanai nepieciešamā papildu valsts budžeta finansējuma apmērs un pamatojums, ņemot vērā arī ieguvumus un izmaksas3
Projekta ietvaros tiek būtiski modernizētas/pārbūvētas esošās
sistēmas, kas nodrošina papildu informācijas uzkrāšanu elektroniskā
formā (dokumenti, lietiskie pierādījumi u. tml.). Tas pēc būtības
digitalizē un optimizē biznesa procesus un vienlaikus uzliek papildu slodzi gan to uzturēšanā, gan pielāgošanā, tāpēc
tieši šā projekta
īstenošanas rezultātā darbinieku skaita samazinājums neveidojas.
Vienlaikus,
radot centralizētu informācijas sistēmu vairāku izmeklēšanas
iestāžu, prokuratūru un tiesu vajadzībām, valsts līmenī tiek
centralizēta un elektronizēta kriminālprocesa norises atbalsta
sistēma, kas tiek izmitināta standartizētos koplietošanas datu
centros. Tādējādi kriminālprocesa atbalsta procesu pārvaldība kļūst
krietni efektīvāka no darbietilpības viedokļa salīdzinājumā ar
modeli, ja katra institūcija šo procesu elektronizēšanai veidotu
savas atsevišķas informācijas sistēmas dažādos tehnoloģiskajos
izpildījumos ar dažādu brieduma pakāpi. E-KRASS izstrādes un ieviešanas 1. kārtā tiks iekļautas šādas komponentes: • IeM e-lietas platformas lietu reģistra papildināšana ar kriminālprocesa veidu, lietas meklēšanas, filtrēšanas iespējas; • e-lietas KRASS lietotnes izstrāde; • KRASS lietas lēmumu un dokumentu ievades un apskates lietotnes izstrāde; • procesuālo dokumentu izstrāde; • lēmumu un dokumentu pēcapstrāde un publicēšana; • e-lietas KRASS integrācija ar Tieslietu ministrijas elektronisko lietu katalogu, datu apmaiņas modeļu izstrāde; • personu tiesību ierobežojumu termiņu kontrole (drošības līdzekļa kontrole, mantas aresta termiņu kontrole); • KRASS lomu izstrāde; • IeM e-lietā pieejamo koplietošanas komponenšu integrācija KRASS (tiešsaistes meklētājs, audio-video risinājums AVIAR); • koplietošanas komponentes – Krimināllikuma pantu klasifikatora – publicēšana. Būtiskāko izmaksu pozīciju galvenokārt veidos lietojumu izstrādes darbu izmaksas. Uzturēšanas fāzē izmaksas tiek paredzētas izmaiņu pieprasījumu īstenošanai, kā arī tehnoloģiskajā platformā izmantotās standarta programmatūras versiju atjaunošanai, lai nodrošinātu augstu kiberdrošības līmeni. Ik gadu (no 2026. gada 1. jūnija) nepieciešamais finansējums uzturēšanas izdevumu segšanai provizoriski ir 247 535 euro, kas aprēķināts, ņemot vērā IeM IC uzturēšanas un izstrādes izmaksas informācijas sistēmām un platformām, kas pēc savas funkcionalitātes un apjoma ir līdzīgas |
Lietotie saīsinājumi:
SLA – pakalpojuma līmeņa vienošanās (angl. – Service Level Agreement)
IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
1 Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumi Nr. 442 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām" (likumi.lv).
2 Saskaņā ar informatīvo ziņojumu "Par valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu attīstības plānošanu un finansēšanu" (pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2022. gada 7. jūnija sēdē (prot. Nr. 30 29. §)) definētajām centralizēto funkciju un IKT koplietošanas pakalpojumu finansēšanas pieejām.
3 Aizpilda, ja 7. punktā norādītā izvēlētā finansēšanas pieeja paredz, ka pakalpojuma uzturēšanu pakalpojuma sniedzējs nevar nodrošināt atbilstoši esošajiem budžeta līdzekļiem un ir nepieciešama finansējuma pārdale no pakalpojuma izmantotājiem (citām valsts budžeta iestādēm) vai ir nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, kas tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
3. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 15. augusta
rīkojumam Nr. 524
Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma "Tehnoloģiskā platforma transportlīdzekļu valsts numura zīmju atpazīšanai un uzkrāšanai" attīstības plāns
1. Centralizētā funkcija vai koplietošanas pakalpojums (turpmāk – pakalpojums)
Informācijas uzkrāšana par
transportlīdzekļu pārvietošanos Latvijas teritorijā. Projekta "Tehniskā nodrošinājuma un digitālo risinājumu ieviešana izmeklēšanas procesa efektīvai darbībai, sabiedriskās kārtības un drošības monitoringa uzlabošanai" (turpmāk – projekts) ietvaros Valsts policijai un citām tiesībaizsardzības iestādēm lietošanai tiks nodrošināta vienota koplietošanas tehnoloģiskā platforma Latvijas Republikā pa autoceļiem braucošo transportlīdzekļu valsts numura zīmju atpazīšanai un uzkrāšanai, ar kuras palīdzību būs iespējams noteikt transportlīdzekļu atrašanās vietu un laiku, nodrošinot šo datu iegūšanu no ceļu pārvaldītāju rīcībā esošajām videonovērošanas kamerām un to pieejamību tiesībaizsardzības iestādēm. Papildus paredzētas iespējas veikt transportlīdzekļu reģistrācijas datu pārbaudi un pārkāpumu fiksēšanu, kā arī ceļu seguma stāvokļa monitoringa iespējas |
2. Pakalpojuma sniedzējs
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (turpmāk – IeM IC) |
3. Pakalpojuma rādītāji (pakalpojuma līmeņa vienošanās (SLA) līmeņi)
Tehnoloģiskā platforma
transportlīdzekļu valsts numura zīmju atpazīšanai un uzkrāšanai
(turpmāk – platforma) Valsts policijas un citu iestāžu vajadzībām
fiksēs transportlīdzekļu kustību pa autoceļiem, iekļaujot valsts
reģistrācijas numura lasīšanas un atpazīšanas funkciju, kā rezultātā
visi numuri tiek apkopoti vienā datubāzē, norādot precīzu fiksēto
atrašanās vietu un laiku.
Iestādēm tiešsaistes režīmā būs pieejama platforma, kurā ir pieejami dati par identificētiem un neidentificētiem transportlīdzekļiem, kuri piedalās ceļu satiksmē, un kurā būs iespēja meklēt datus un veikt kontrolsaraksta pārbaudi. Papildus būs iespēja, neapturot transportlīdzekļus, fiksēt pārkāpumus atbilstoši Ceļu satiksmes likumam un/vai Autoceļu lietošanas nodevas likumam. Sistēmas darbība tiek nodrošināta režīmā 24/7. Par sistēmas darbības nodrošināšanu ir atbildīgs IeM IC, par fiziskās infrastruktūras (videokameras un to elektrības un datu pārraides pieslēgumi) uzturēšanu ir atbildīga VSIA "Latvijas valsts ceļi" vai citi attiecīgo ceļu pārvaldītāji |
4. Pakalpojuma saņēmēju loks
Platformas pakalpojumu
provizoriskais saņēmēju loks: • Valsts policija; • Valsts robežsardze; • citas tiesībaizsardzības iestādes (piemēram, Valsts drošības dienests, Iekšējās drošības birojs); • VSIA "Latvijas valsts ceļi"/attiecīgo ceļu pārvaldītāji. Projekta īstenošanas rezultātā pakalpojumu plānots nodrošināt galvenokārt Valsts policijas vajadzībām, vērtējot citu iestāžu tiesības piekļūt platformā uzkrātajiem datiem. Pakalpojuma ietvaros ceļu seguma monitoringa nolūkā attiecīgo autoceļu uzturētājam tiks nodrošināta piekļuve videokameru straumējumam. Paredzams, ka nākotnē platformas kapacitāti varēs paplašināt, pieslēdzot videokameras, kas izvietotas ne tikai uz VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārvaldītajiem autoceļiem, bet arī citu autoceļu pārvaldītāju infrastruktūrā |
5. Pakalpojuma sniegšanu nodrošinošais IKT risinājums
Platforma nodrošina
pakalpojuma saņēmējiem papildu datu kopu izmantošanas iespējas
efektīvākai savu uzdevumu veikšanai.
Pakalpojuma sniegšanu nodrošina IeM IC pārvaldībā esošie galvenokārt Iekšlietu ministrijas vajadzībām izbūvētie datu centri un saistītā infrastruktūra – skaitļošanas, tīklošanas, datu uzglabāšanas aparatūra un atbilstošo ražotāju mākoņdatošanas pārvaldības programmatūra. Platformas uzturēšanas darbus nodrošinās IeM IC |
6. Pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas tiesiskais regulējums un pakalpojuma ieviešanas stratēģija
Projekta ietvaros jaunu
tiesisko regulējumu tieši platformas darbināšanai un
transportlīdzekļu valsts numura zīmju atpazīšanai un uzkrāšanai nav
plānots izstrādāt. Esošais regulējums, kas ļauj apstrādāt
atbilstošus datus, ir Ministru kabineta 2017. gada 21. marta
noteikumi Nr. 153 "Kārtība, kādā policija veic novērošanu,
izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī šādas novērošanas rezultātā
iegūto datu apstrādi", Ceļu satiksmes likuma 437. pants, kā arī
Ministru kabineta 2022. gada 12. aprīļa noteikumi Nr. 224
"Prasības un kārtība tehnisko līdzekļu uzstādīšanai uz ceļiem un
prasības informācijas nosūtīšanai un saņemšanai no tehniskajiem
līdzekļiem apstrādei transportlīdzekļu un to vadītāju valsts
reģistrā". Sadarbība ar iestādēm, kas izmanto un nodrošina pakalpojumus, plānota, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos. Pakalpojums nav plānots publisks, tā izmantošana aprobežosies ar tiesībaizsardzības iestādēm un autoceļu uzturētājiem (sk. 4. punktu). Nākotnē paredzams, ka platformai varētu pieslēgt papildu novērošanas kameras, kas būtu izvietotas uz pašvaldības pārvaldītiem autoceļiem. Ņemot vērā, ka tas no pašvaldībām prasīs zināmu finansiālu ieguldījumu ar platformu savietojamu kameru iegādē, uzstādīšanā un uzturēšanā, dalība platformas izmantošanā būs brīvprātīga |
7. Pakalpojuma finansēšanas pieeja2
Pakalpojuma sniegšanas finansēšana paredzēta centralizēti no valsts budžeta atbilstoši pakalpojuma sniedzēja izdevumu programmai. Pēc projekta īstenošanas tiks pieprasīts atbilstošs finansējums projekta īstenošanas rezultātā iegādāto risinājumu uzturēšanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Pakalpojumu nodrošināt atbilstoši IeM IC un VSIA "Latvijas valsts ceļi" esošajiem budžeta līdzekļiem nebūs iespējams |
8. Pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai vai izvēršanai nepieciešamā papildu valsts budžeta finansējuma apmērs un pamatojums, ņemot vērā arī ieguvumus un izmaksas2
Projektā tiek atkalizmantoti valsts pārvaldē jau pieejamie un
izstrādātie programmatūras produkti, kvantitatīvi palielinot
videokameru skaitu datu ieguvei un līdz ar to būtiski audzējot
uzkrātās informācijas apjomu un skaitļošanas resursus tās apstrādei.
Tas uzliek papildu slodzi un pienākumus gan platformas, gan IKT un
ceļu infrastruktūras uzturēšanas jomā, tādēļ šā projekta īstenošanas
rezultātā darbinieku skaita samazinājums neveidojas.
Paredzams, ka uzturēšanas izdevumu apjoms nepārsniegs ienākumus no administratīvajiem sodiem, kas tiek piemēroti platformas darbības rezultātā. Būtiskāko izmaksu pozīciju veidos projekta ietvaros iegādātās infrastruktūras uzturēšanas (programmatūras ražotāja atbalsts – programmatūras drošības un funkcionālie labojumi, jaunāko versiju piegāde, videokameru periodiska apkope, regulēšana, kā arī datu pārraide) izmaksas. Ik gadu (no 2026. gada 1. jūnija) nepieciešamais finansējums uzturēšanas izdevumu segšanai provizoriski ir 94 865 euro, kas aprēķināts, ņemot vērā IeM IC uzturēšanas un izstrādes izmaksas informācijas sistēmām un platformām, kas pēc savas funkcionalitātes un apjoma ir līdzīgas |
Lietotie saīsinājumi:
SLA – pakalpojuma līmeņa vienošanās (angl. – Service Level Agreement)
IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
1 Saskaņā ar informatīvo ziņojumu "Par valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu attīstības plānošanu un finansēšanu" (pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2022. gada 7. jūnija sēdē (prot. Nr. 30 29. §)) definētajām centralizēto funkciju un IKT koplietošanas pakalpojumu finansēšanas pieejām.
2 Aizpilda, ja 7. punktā norādītā izvēlētā finansēšanas pieeja paredz, ka pakalpojuma uzturēšanu pakalpojuma sniedzējs nevar nodrošināt atbilstoši esošajiem budžeta līdzekļiem un ir nepieciešama finansējuma pārdale no pakalpojuma izmantotājiem (citām valsts budžeta iestādēm) vai ir nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, kas tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.