Stenogramma. 23.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Turpinām Saeimas sēdi! Un turpinām izskatīt likumprojektu "Saeimas vēlēšanu likums" otrajā lasījumā. Lūdzu referentu Aivaru Endziņu — Juridiskās komisijas priekšsēdētāju! Izskatām 7. pantu.

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Pie 7. panta nevienu priekšlikumu neesam saņēmuši un grozījumi nekādi nav izdarīti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

A.Endziņš. Pie 8. panta šinī sakarībā ir Juridiskā biroja ierosinājums pārcelt likumprojekta pirmā lasījuma 9. pantu uz 1. nodaļu "Vispārīgie noteikumi", jo 9. pantā paredzētās normas īsti neiederas 2. nodaļā "Kandidātu sarakstu iesniegšana". Juridiskā komisija akceptēja šo priekšlikumu, pārcēla 9. pantu par pēdējo pantu šajā 1. nodaļā un izteica šo pantu jaunā redakcijā, iestrādājot visus iesniegtos priekšlikumus. 9. pantu jūs redzat 9. lapaspusē ar priekšlikumiem, kas tur ir izteikti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Tālāk tad būtu 8. pants. 8. pantā ir tikai redakcionāla rakstura labojumi. Priekšlikumi no deputātu puses saņemti netika.

Sēdes vadītājs. Pret 8. pantu nav iebildes? Nav. Tālāk.

A.Endziņš. Tālāk būtu pirmā lasījuma 8. pants jeb otrā lasījuma 9. pants un tā ir jauna nodaļa "Kandidātu sarakstu iesniegšana". Man būtu arī priekšlikums izskatīt šo, jaunās redakcijas 9. pantu jeb pirmā lasījuma 8. pantu pa daļām un arī iesniegtos priekšlikumus, analizēt pa daļām. Un šinī sakarībā šā panta...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Godātie deputāti, Prezidijs saņēma jau otru protestu pret skaļumu zālē. Pirmā protestētāja bija Inese Birzniece. (No zāles: "Otrā?") Lūdzu turpinām!

A.Endziņš. No šī panta pirmās daļas Juridiskais birojs ierosina izslēgt vārdu "arī". To komisija atbalstīja, precizējot arī šo redakciju.

Pie otrās daļas arī bija Juridiskā biroja priekšlikums — otrās daļas trešo teikumu pēc vārda "partija" papildināt ar vārdu "kopīgi". Šis priekšlikums arī tika akceptēts un otrā daļa redakcionāli precizēta Citu priekšlikumu šeit pie šīs daļas nebija.

Sēdes vadītājs. Par pirmo un otro daļu ir kādas iebildes deputātiem? 9. pants.

A.Endziņš. Pie trešās daļas ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Trešajā daļā vārdu "astoņdesmito" aizstāt ar vārdu "sešdesmito" un vārdu "sešdesmito" — ar vārdu "četrdesmito". Tātad sarakstu iesniegšanas termiņi. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo uzskatīja, ka līdz ar to sarakstus iesniedzējām partijām tiek dots vairāk laika, lai varētu organizēt vēlēšanu aģitāciju, vairāk tikties ar vēlētājiem un līdz ar to arī vēlētājiem rastos lielāks priekšstats par tām personām, kuras ir ietvertas sarakstos.

Sēdes vadītājs. Zemnieku savienības frakcijas biedri piekrīt šim skaidrojumam? Citiem deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemta komisijas redakcija.

A.Endziņš. Lai novērstu iespējamo pretrunu ar Satversmi tajā gadījumā, bet Saeima tiek atlaista un notiek vēlēšanas citā laikā, ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums par šā panta papildināšanu ar jaunu ceturto daļu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalsta, tikai izdarīja šajā priekšlikumā redakcionāla rakstura grozījumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Pirmā lasījuma 9. pants, mēs jau viņu akceptējām. Šeit visi priekšlikumi bija iestrādāti. Un līdz ar to 10. lapaspuse — 10. pants. Šeit arī man būtu priekšlikums analizēt šo pantu pa daļām, jo mēs esam saņēmuši priekšlikumus, kas ir adresēti tieši konkrēti atsevišķām panta daļām vai punktiem. Un vispirms 10. panta pirmā daļa. Šeit ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums par to, kas ir norādāms kandidātu sarakstā un Juridiskā komisija daļēji iestrādāja šo priekšlikumu, papildinot pirmo daļu ar vārdiem "ārvalsts pilsonība, ja tāda ir", un otro daļu iestrādājusi 11. pantā, papildinot to ar jaunu punktu. Kā arī ir papildināta šī daļa ar vārdiem iekavās "rajons vai pilsēta". Tas norāda uz dzīvesvietu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Ameriks, Tautas saskaņas partija!

A.Ameriks (TSP). Cienījamie kolēģi! Es piekrītu Endziņa kunga teiktajam par to, ka tas ir iestrādātjams tajā autobiogrāfijā, ko būs nepieciešams uzrādīt katram Saeimas deputāta kandidātam. Bet tajā pašā laikā autobiogrāfija var būt tāda, ka tur var uzrakstīt dzimšanas gadu, pāris vietas, kur ir iegūta izglītība, dažus darbus, bet Tautas saskaņas partijas viedoklis ir, ka sarakstā ir jānorāda uz to brīdi, kad deputāts piesakās kandidēt, visi viņa amati. Tie ir visi amati, kurus, vai tie ir sabiedriskajās organizācijas vai uzņēmējsabiedrības, šis cilvēks ieņem tanī brīdī, kad viņš piesakās kandidēt. Autobiogrāfijā praktiski to var arī nenorādīt. Bet mēs gribētu, lai cilvēki, kas balso par konkrēto kandidātu, zinātu, kas viņš ir, lai mēs atklāti varētu pateikt, ka viņš ir vai nu tādas firmas prezidents, vai viņš ir tāda fonda vai tādas sabiedriskās organizācijas amatpersona. Un šajā gadījumā tas arī atvieglotu tomēr vēlētājiem izvēli, jo viņi zinātu par šo cilvēku vairāk. Autobiogrāfija šajā gadījumā nedod pilnīgu priekšstatu... Tas varētu būt kā versija, bet tas varētu būt arī papildus autobiogrāfija, jo tā dod izvērstu materiālu par to, kad cilvēks dzimis, kur mācījies, kādu izglītību guvis, bet tomēr nav tās idejas bāze, ko mēs šeit likām iešā. Un es gribētu aicināt atbalstīt šo Tautas saskaņas partijas piedāvāto versiju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents, lūdzu!

A.Endziņš. Cienījamais Amerika kungs! Es jūs lūdzu, pievērsiet uzmanību nākošajā lapaspusē 11. panta 4. punktam, kur ir tieši tas, ko jūs teicāt, — "katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstītas īsas biogrāfiskās ziņas", kur ir apmēram uzrādīts, kas būtu jānorāda. Un tas ir jauns, ko ierosina šinī sakarībā Juridiskā komisija. Un es aicinātu deputātus, gatavojot trešajam lasījumam šo likumprojektu, varbūt dot ierosmi, kādas ziņas vēl šeit vajadzētu iekļaut iekšā. Sarakstā īsuma dēļ tas vienkārši nebūs pārskatāms vēlētājiem. Šinī sakarībā ir tikai tās īsās ziņas un tad nāk šie biogrāfiskie dati, kas ir jāpievieno klāt un kam ir jābūt pieejamiem visiem vēlētājiem.

Sēdes vadītājs. Vai Tautas saskaņas partijas frakcijas biedri piekrīt? Lūdz balsot. Lūdzu, zvanu! Lūdzu balsosim par Tautas saskaņas partijas frakcijas 10. panta redakciju: kandidātu sarakstā norādāms katra kandidāta vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas gads, citas valsts pilsonība, ja tāda ir, dzīvesvieta, izglītība, visas darbavietas un ieņemamie amati.

A.Endziņš. Tā ir tikai panta pirmā daļa, tas nav viss 10. pants

Sēdes vadītājs. Rezultātu! Par — 35, pret — 14, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Pie šī panta otrās daļas priekšlikumu nebija. Pie panta trešās daļas ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums — papildināt trešo daļiem ar vārdiem "kandidātu saraksti". Šis priekšlikums ir pieņemts un iestrādāts trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts. Tālāk.

A.Endziņš. Pie panta ceturtās daļas ir Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums, kura jēga ir būtībā jautājuma veidā, ka ceturtajā daļā pretrunīgi formulēts jautājums, kādam jābūt kandidātu saraksta nosaukumam, tāpēc ierosina svītrot 10. panta ceturtās daļas pēdējo teikumu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet, saprotot šīs bažas, tekstu ir redakcionāli precizējusi, un, mūsuprāt, vairs šādu neskaidrību šajā ceturtajā daļā jaunajā redakcijā nav.

Sēdes vadītājs. Demokrātiskās partijas frakcijas deputāti? Iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Piektā daļa ir tikai redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais ir 11. pants: kandidātu sarakstam jāpievieno šādi dokumenti. Man būtu priekšlikums arī šo pantu izskatīt pa punktiem. Pie 1. punkta priekšlikumu nebija. Pie 2. punkta ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru Juridiskā komisija ir akceptējusi un iestrādājusi 2. punktā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

A.Endziņš. Trešo daļu Juridiskā komisija ierosina papildināt ar vārdiem "viņš atbilst šā likuma 4. panta prasībām". Citu priekšlikumu pie šī 3. punkta nebija.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

A.Endziņš. Un tālāk Juridiskā komisija ierosina papildināt šo 11. pantu ar 4. punktu, tātad "katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstītas īsas biogrāfiskās ziņas (kandidāta vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas gads, ārvalsts pilsonība, ja tāda ir, dzīvesvieta (rajons vai pilsēta), visas darbavietas un ieņemamie amati, kādas mācību iestādes beidzis, Saeimas Kārtības ruļļa 10. panta ceturtajā daļā norādītās ziņas, ģimenes stāvoklis". Un es atkārtoju vēlreiz, ka es lūdzu deputātus izteikt savu viedokli un, ja ir priekšlikumi, pilnveidot šo punktu uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Par 4. punktu nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 5. punkts. Juridiskā komisija ierosina šeit papildināt ar vārdiem "vai divplūsmas skolas latviešu plūsmu". Tas skar personas, kas ir beigušas latviešu mācībvalodas skolu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

A.Endziņš. Līdz ar to pirmā lasījuma 5. punkts jeb tagad jau tas būtu akceptētais otrā lasījuma 6. punkts. Šeit ir Tautas saskaņas frakcijas priekšlikums papildināt šo punktu ar tekstu "un trīs mēnešu laikā izstāties no citas valsts pilsonības". Tas ir būtībā priekšlikums, kurš jau bija izteikts un par kuru pie cita panta mēs jau balsojām vakar. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Šis priekšlikums nav balsojams, jo tas jau attiecīgos citos pantos izteikta attieksme pret to.

A.Endziņš. Pirmā lasījuma 6.punkts jeb otrā lasījuma 7.punkts. Pie šā punkta priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem?

A.Endziņš. 12.pants. Pie 12.panta komisija saņēma četrus priekšlikumus, kuru visu būtība ir samazināt drošības naudas apmēru no 2000 latiem uz 1000 latiem. Juridiskā komisija atbalstīja deputātu Gundara Bērziņa, Kides, Staša un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu šajā sakarībā, kā arī redakcionāli precizēja šo 12.pantu.

Sēdes vadītājs. Par 12.pantu ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts komisijas redakcijā.

A.Endziņš. 13.pants. Šeit Juridiskais birojs ierosināja papildināt šo pantu ar teikumu "Kandidātu saraksti, kas iesniegti, ievērojot šā likuma prasības, tiek reģistrēti." Juridiskā komisija šo priekšlikumu akceptēja un ielika to kā pirmo teikumu šajā 13.pantā. Citu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Iebilžu nav. Pieņemts redakcijas... es atvainojos, Juridiskās komisijas redakcijā.

A.Endziņš. 14.pants. Šeit arī man būtu lūgums izskatīt šo pantu pa daļām. Pie 14.panta pirmās daļas ir vairāki priekšlikumi. Viens priekšlikums, kuru iesniegusi frakcija "Tēvzemei un brīvībai", būtībā ir tāds, ka lozēšana nenotiek par tādu kandidātu sarakstu, kura iesniedzēji rakstiski paziņo, ka vēlas paturēt numuru, kas bija sarakstam ar tādu pašu nosaukumu iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Un šādam sarakstam jāpiešķir numurs, kas bija iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Tad ir divos variantos līdzīgi priekšlikumi, ko dod deputāts Gundars Bērziņš. Un ir arī Juridiskā biroja priekšlikums papildināt pirmās daļas 3.teikumu pēc vārda "nodrošina" ar vārdu "kandidātu". Juridiskā komisija akceptēja šo Juridiskā biroja priekšlikumu, bet frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", kā arī deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu Juridiskā komisija neakceptēja, jo iepriekšējās vēlēšanās bez politiskajām partijām bija iespējams piedalīties arī vēlētāju kopu izvirzītajiem kandidātu sarakstiem un līdz ar to uzskatām, ka pašreiz šāda kārtība nebūtu attiecināma uz šīm nākamajām Saeimas vēlēšanām.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Protams, iepriekšējās vēlēšanās startēja gan partijas, gan saraksti, un daudziem sarakstiem, kas startēs šajās vēlēšanās, nosaukumi būs mainīti. Līdz ar to tiem arī nebūs tiesību paziņot šo numuru saglabāšanu. Tāpēc man arī ir iesniegti divi varianti, un, manuprāt, pieņemamākais būtu šis brīvprātības princips. Piemēram, ja šis saraksts iesniegts ar tādu pašu nosaukumu kā iepriekš, numuru, ja vēlas saglabāt, jo varētu būt, ka citi, piemēram, nevēlas. Varbūt nebūs šoreiz tuvu pie 30 šo sarakstu un skaitlis, piemēram, pāri par 20 ir par lielu, un šis saraksts izvēlēsies jaunu lozēšanas kārtību. Bet šis likums jau vairs nav kā iepriekšējais - 5.Saeimas vēlēšanām. Šis likums ir Saeimas vēlēšanu likums. Un tur tiek teikts "iepriekšējās vēlēšanas". Tātad šīs, kas būs rudenī, būs pirms nākamajām vēlēšanām iepriekšējais, un tad šī sistēma ietu tālāk. Šīs lielās stabilās kustības, kas startē visās šajās vēlēšanās, iegūtu zināmu stabilitāti, zinot šo savu numuru, ja viņas brīvprātīgi šo numuru izvēlēsies. Gribu teikt, ka arī brīvvalsts laikā, tātad divdesmitajos gados, šajā likumā, kas tika divreiz labots, bija vairākas piezīmes attiecībā uz 28.pantu, kurš noteica šo lozēšanas kārtību. Šis likums bija būvēts tā, ka bija pants, un bija četras piezīmes un bija pat vairāki kritēriji, kādos gadījumos sarakstu numuri var tikt saglabāti. Es piedāvāju vienu no tiem, tas ir otrais variants. Tā ir tieši pirmā šā likuma šīs brīvprātības princips. Manuprāt, tas būtu pieņemams, varbūt nesarežģījot pārāk tālāk šīs lietas.

Ļoti analogs ir arī "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums, tie principā pēc būtības ir vienādi. Es domāju, ka tomēr vajadzētu atbalstīt šādu sistēmu, ka stabilajām partijām ir brīva izvēle saglabāt šo numuru. Tas tomēr būtu varbūt kaut kāds arī stimuls , lai šīs kustības, partijas nepārtraukti nepārveidotos. Protams, normāla situācija varbūt būtu tāda, ka attiecībā uz šīm lielākajām partijām, piemēram, varētu vēl runāt par izlozes kārtību. Tātad partijas, kas tādā pašā sastāvā startēja iepriekšējās vēlēšanās visos piecos apgabalos, startē nākošajās vēlēšanās visos piecos. Varbūt arī izlozēšanas kārtība būtu maināma — šie saraksti būtu pirmajā kārtā lozējami un tad nāktu tālāk visi tie saraksti, kuri nepārtraukti mainās un kurus cilvēkiem ir grūti atšķirt, kas ir bijis. Jo šeit arī, piemēram, daudz tika runāts par politisko atbildību. Kāda politiskā atbildība, ja šis saraksts startēja ar vienu numuru, bet pēc tam "tie paši vēži citā kulītē". Trešajās vēlēšanās — atkal "citā kulītē". Kāda šeit ir politiskā atbildība iespējama, ja partijas nepārtraukti mainās, transformējas. Paliek tie paši cilvēki, bet izrādās, jauna partija. Bet, ja parēķinām, tad, piemēram, no iepriekšējās Augstākās padomes ir vislielākais procents deputātu. Jaunā partija atkal saka, ka viss iepriekšējais bija slikts, kaut gan principā tai pašai būtu visvairāk jāatbild par tām negācijām, kas radās iepriekšējās Augstākās padomes laikā. Tāpēc šeit arī principā ir jautājums, kādā veidā tiek izprasta šī politiskā atbildība un kāds ir šīs politiskās atbildības mehānisms. Jo pirmais, manuprāt, ir atbildība vēlētāju priekšā ar šo vēlētāju attieksmi pret veiktajiem darbiem. Kā tie vēlētāji var izšķirties? Cilvēks jau it kā labs, bet tā partija, redz, nebija īstā. Bija viena, uztaisījām divas. Vēl uztaisām jaunu, pēc tam vēl savienojamies kopā. Kāda šeit var būt runa par politisko atbildību! Manuprāt, tā ir nepārtraukta vēlētāju krāpšana. Tāpēc es ierosinu vismaz iet šo pirmo ceļu, dot iespēju saglabāt šos vēlēšanu numurus partijām, kas stabili startē. Otrs — dot vismaz brīvu izvēli, nepiespiežot. Ņemot vērā, ka tiešām bija sarakstu skaits liels, varbūt šajās vēlēšanās tas būs mazāks. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Zvanu! Lūdzu referentu!

A.Endziņš. Cienījamie kolēģi! Cienījamais Bērziņa kungs! Es tiešām apsveicu jūs par jaunatklāsmi. Es tiešām nezināju, ka vēlētāji identificē deputātus vai kandidātus pēc sarakstu numuriem, nevis pēc partiju nosaukumiem. Jo tas, kā jūs visu šeit skaidrojāt un kā tas viss var notikt...Vai tad tiešām Zemnieku savienība var identificēties tikai ar numuriem vai ar savu nosaukumu? (No zāles deputāts Ābiķis: "Kolhozā govīm arī bija numuri.") Vai "Tēvzemei un brīvībai" var identificēties ar savu nosaukumu vai ar saraksta numuru? (No zāles deputāts Bērziņš: "Tad vajag atcelt pavisam — nevajag numurus.")

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par visiem priekšlikumiem! Pirmais ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums 14.panta pirmo daļu pēc otrā teikuma papildināt ar šādu tekstu: "Lozēšana nenotiek par tādu kandidātu sarakstu, kura iesniedzēji rakstiski paziņo, ka viņi vēlas paturēt numuru, kurš tāda paša nosaukuma sarakstam bija iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Šādam sarakstam jāpiešķir numurs, kurš tam bija iepriekšējās Saeimas vēlēšanās." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 35, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts.

Gundara Bērziņa priekšlikumā ir divi varianti. Pirmais variants — ar jaunu rindkopu. "Vēlēšanu kandidātu sarakstiem, kuri reģistrēti visos piecos apgabalos un kuru iesniedz reģistrēta politiskā organizācija, kas iepriekšējās Saeimas vēlēšānās piedalījusies ar sarakstiem visos piecos vēlēšanu apgabalos, tiek saglabāts iepriekšējās vēlēšanās piešķirtais numurs."

Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 32, atturas — 14. Nav pieņemts priekšlikums.

Otrais variants — par lozēšanu. "Lozēšana nenotiek par tādu kandidātu sarakstu, kurš iepriekšējās Saeimas vēlēšanās bija iesniegts piecos vēlēšanu apgabalos un kura iesniedzēji paziņo, ka tie vēlas paturēt numuru, kurš bija iepriekšējās vēlēšanās." Balsojam, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 32, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

Vai redakcija ir izmainīta?

A.Endziņš. Ir ievērots tikai Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir pasvītrots tekstā tālāk.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par 14.pantu ar Juridiskā biroja redakcionālajām izmaiņām! Balsojam par 14.pantu ar Juridiskā biroja piedāvātajām izmaiņām, kuras akceptējusi komisija. Rezultātu, lūdzu! Par — 57, pret — 3, atturas — 12. Pieņemts pants.

A.Endziņš. 14.panta otrā daļa. Pie 14.panta otrās daļas ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums pēdējo teikumu papildināt ar vārdiem "vārdam un uzvārdam". Proti, tātad vēlēšanu zīmē pretī katra kandidāta uzvārdam ir vieta vēl vēlētāju atzīmes izdarīšanai. Vārdam, uzvārdam un tamlīdzīgi. Tas ir, piedošanu, vēlēšanu zīmē pretim katra kandidāta vārdam un uzvārdam ir vieta vēl vēlētāju atzīmes izdarīšanai. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja šādu iemeslu dēļ: ja izsvītro vārdu, tad nākamais ir uzvārds. Bet tuvāk vietai, kur var izdarīt šo atzīmi, ir tieši uzvārds. Tāpēc arī šeit tas nebūtu vajadzīgs . Un vēl otrajā daļā Juridiskais birojs liek priekšā vārda "jānorāda" vietā likt vārdu "norāda". To Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Pret 14.panta otro daļu nav iebilžu? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. 15.pants. Pie 15.panta arī mēs esam saņēmuši vairākus priekšlikumus. Pirmais ir deputāta Gundara Bērziņā priekšlikums. "Ne vēlāk kā 10 dienas" — šo termiņu aizstāt ar vārdiem "ne vēlāk kā 20 dienas". Vēl ir arī Gundara Bērziņa ierosinājums papildināt šo 15.pantu ar teikumu "Ne vēlāk kā septiņas dienas pirms vēlēšanām katram vēlētājam piesūta pa vienam eksemplāram no katra apgabala uzstādītā saraksta." Ir Juridiskā biroja priekšlikumi. Juridiskā komisija neatbalstīja deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumus, bet atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumus, papildinot ar vārdiem "ārvalsts pilsonim, ja tāda ir..." Kāpēc Juridiskā komisija neatbalstīja Gundara Bērziņa priekšlikumus? Pirmām kārtām, jau šis termiņš "ne vēlāk kā 20 dienas". Tas ir saistīts ar to, ka vēlēšanu komisijas, iecirkņu vēlēšanu komisijas savu darbību uzsāk tikai 10 dienas iepriekš. Tātad, kam sūtīsim ... Tad mums ir vajadzīgi papildu asignējumi, lai varētu jau vēlēšanu komisijas uz vietām uzsākt savu darbību 10 dienas ātrāk. Tas prasīs papildu finansu līdzekļus.

Otrs priekšlikums. "Ne vēlāk kā septiņas dienas pirms vēlēšānām katram vēlētājam piesūta pa vienam esksemplāram no katra apgabala uzstādītā saraksta." Tas nozīmē, ka mums ir jāveido vēlētāju saraksti, jo kam tad mēs sūtīsim? Mums nav vēlēšanās vēlētāju sarakstu. Katrs vēlētājs var izvēlēties, kurā apgabalā, kurā iecirknī viņš balsos, uzrādot savu Latvijas pilsoņa pasi. Tāpēc arī Juridiskā komisija šos abus Gundara Bērziņa priekšlikumus neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Tātad par 1.punktu. — 10 un 20 dienas — Endziņa kungs nebija precīzs. Ne vēlāk kā 10 dienas publicē "Latvijas Vēstnesī". Es tomēr neredzu problēmas publicēt 20 dienas pirms vēlēšanām. Jo iesniegšana beidzas... Mūsu priekšlikums, kuru mēs piedāvājam, ir samazināt uz 40 dienām, tātad iesniegšana beidzas 60 dienas pirms vēlēšanām. Vai tiešām 40 dienas ir nepietiekami, lai sagatavotu publikāciju "Vēstnesī"? Man šķiet tas absolūti nesaprotami. Pirms septiņām dienām piesūtāms. Tātad iepriekšējā likuma 31.pantā, tātad divdesmitajos gados to izdarīt varēja. Šobrīd mēs to nevaram izdarīt. Ir paradoksāla situācija, principā lielākā daļa vēlētāju pirmo reizi iepazīstas ar uzstādīto sarakstu tieši vēlēšanu iecirkni un viņiem tomēr nav pietiekami laika iepazīties ar šo vēlētāju sarakstu. Cik liels procents izvēlas balsot citā vēlēšanu apgabalā? Tas tomēr ir ļoti mazs, un tā ir viņu brīva izvēle, bet tie cilvēki, kas ies vēlēt savā tuvākajā vēlēšanu iecirknī, un tomēr ievērojama daļa cilvēku, lielākā daļa, es domāju, varētu mierīgā garā iepazīties ar šo sarakstu un jau iepriekš pieņemt lēmumu par sev pieņemamo risinājumu. Jo "Latvijas Vēstnesi" diemžēl lielākā daļa cilvēku nepasūta, un nebūs viņiem mājās "Latvijas Vēstneša". Daži preses izdevumi publicēs, daži publicēs varbūt tikai kaut kādu daļu, bet šiem cilvēkiem jābūt pieejamai oficiālai informācijai. Runājot par vēlēšanu sarakstiem. Es arī iepriekšējā vēlēšanu likumā neatradu šādus vēlēšanu sarakstus, bet arī iepriekšējā likumā, tātad arī pēdējā, 1928.gada redakcijā, ir šī norma — piesūtīt. Tātad, protams, pieļaujot, ka šeit varētu būt kaut kādas neprecizitātes, bet piesūtīt, piemēram, pēc dzīves vietām, caur pastu vai kā, caur pastu tātad, visiem šajā apgabalā dzīvojošiem. Es tomēr šeit neredzu mūsu, kā saka, modernajā laikā problēmas, ja to mēs varējām mierīgi izdarīt divdesmitajos gados. Tāpēc es domāju, ka tas būtu varbūt tāds solis, kas ļautu cilvēkiem mierīgā atmosfērā, varbūt mājas atmosfērā, iepazīties ar šiem sarakstiem, izdarīt šo izvēli daudz izsvērtāk, lai pēc tam varbūt nebūtu jānožēlo, kad, piemēram, pirmais iespaids, paņemot sarakstus un varbūt ieraugot galvgalī kādu spilgtu personību, pēc tam pārvēršās par tādu, nu, sāpīgu vilšanos, redzot, kā strādā šīs saraksts, par kuru šis cilvēks ir nodevis savu balsi. Tāpēc es šeit neredzu nekādas lielas ne tehniskas, ne arī juridiskas problēmas, es redzu tikai šeit plusus šādai pieejai. Paldies par uzmanību! (Starpsauciens no zāles: "Pareizi! Atbalstām!")

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents, lūdzu!

A.Endziņš. Man ir jāatvainojās Gundaram Bērziņam par pirmo motivāciju. Pilnīgi pareizi, es šeit kļūdījos, bet lieta jau ir tāda, ka laikam jau tomēr tam vēlētājam pēdējā informācija ir svarīgāka. Protams, šeit varētu būt arī šīs ne vēlāk kā 20 dienas, bet laikam jau diez vai vēlētājs pēc 20 dienām atcerēsies, tāpēc arī varbūt šis termiņš būtu labāks. Bet par otro priekšlikumu, tomēr, Gundar Bērziņ, kas maksās? Tie ir pasta izdevumi. Un, ja jūs runājat par divdesmitajiem gadiem, trīsdesmitajiem gadiem— tad mums nebija 750 vai 700 tūkstošu nepilsoņu. Kam jūs sūtīsiet? Pēc visām adresēm? Kas maksās? Cik mums ir paredzēti līdzekļi vēlēšanu organizācijai? Tas sadārdzinatu šo procesu, un es tāpēc arī aicinātu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim par deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu 15.pantā vārdus "ne vēlāk kā 10 dienas" aizstāt "ne vēlāk kā 20 dienas". Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 25, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts. Nākamais priekšlikums - 15.pantu, papildināt ar tekstu "Ne vēlāk kā septiņas dienas pirms vēlēšanām katram vēlētājam piesūta pa vienam eksemplāram no katra apgabala uzstādītā saraksta." Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 31, atturas - 12. Nav pieņemts priekšlikums.

Tagad vajadzētu nobalsot par 15.pantu Juridiskās komisijas redakcijā,. Tur ir izmaiņas?

A.Endziņš. Ir ņemti vērā Juridiskā biroja priekšlikumi, un tie ir...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par 15.pantu Juridiskās komisijas redakcijā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 5, atturas - 11. Pieņemts 15.pants. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Nākamais ir 16.pants. Pie 16.panta ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kā arī Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskā komisija abus šos priekšlikumus ir iestrādājusi un 16.pantu redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Līdz ar to pieņemta komisijas redakcija.

A.Endziņš. 17.pants. 17.pantu Juridiskā komisija ierosina papildināt ar vārdiem "pēc vietējā laika". Vēlēšanas notiek no pulksten 8.00 rītā līdz pulksten 8.00 vakarā pēc vietējā laikā, ņemot vērā, ka vēlētāji — Latvijas pilsoņi var dzīvot dažādās laika joslās. Tātad lai vienlaicīgi pēc laika tas varētu notikt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Pie 18.panta priekšlikumi nav saņemti. 19.pants. 19.pantā ir saņemti priekšlikumi no Zemnieku savienības frakcijas un no Juridiskā biroja. Juridiskā komisija ierosina izslēgt vārdus "vai sekretārs", tādējādi daļēji pieņemot Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu, jo likumā vēlēšanu komisijās tāda amatpersona kā vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja vietnieks vispār netiek paredzēta.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

A.Endziņš. 20.pants. Šeit arī būtu lūgums 20.pantu analizēt pa daļām. Pie pirmās daļas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kā arī Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Juridiskā komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu, daļēji pieņemot arī Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu. Un līdz ar to pirmā daļā būtu tāda, ka vēlēšanu telpās pie to ieejas viens no vēlēšanu komisijas locekļiem pārliecinās, vai ieradušies pilsoņi ir vēlētāji, kas nav vēl piedalījušies vēlēšanās.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebilžu? Nav. Pieņemta komisijas redakcija.

A.Endziņš. Pie otrās daļas arī ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums aizstāt vārdu "personu" ar vārdu "personas". Juridiskā komisija šo Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu neatbalstīja, jo nav "vēlētāju personas", bet "vēlētāju personu", mēs vēl konsultējāmies šajā sakarībā ar filologiem.

Sēdes vadītājs. Iebilžu nav? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 21.pants. Pie 21.panta ir Juridiskā biroja priekšlikums izteikt 21.panta tekstu jaunā redakcijā, proti, ka, izņemot šā likuma 25.pantā paredzētos gadījumus, vēlētājs var balsot tikai personiski. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemta komisijas redakcija.

A.Endziņš. 22.pants. Šeit arī būtu priekšlikums analizēt šo 22.pantu pa daļām. Šeit gan ir tehniska kļūda, jo te sākas jau ar otro daļu, kas nav pareizi. Pie pirmās jeb, kā jums tekstā uzrādīts, otrās daļas, ir Juridiskā biroja priekšlikums panta otrās daļas otro teikumu izteikt šādā redakcijā: atsevišķu vēlēšanu zīmju izsniegšana ir aizliegta. Juridiskā komisija ierosina no savas puses mainīt otro un trešo daļu vietām, izsakot tās jaunā redakcijā un līdz ar to arī pieņemot Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēlreiz par šo tehnisko kļūdu, es neizpratu viņu.

A.Endziņš. Tehniska kļūda ir, ka šis 22. pants, piedošanu, pirmā daļa ir tāda, balsošana vēlēšanās ir aizklāta, es pats to nepamanīju, bet šeit ir priekšlikums pārcelt, samainīt vietām otro un trešo daļu salīdzinājumā ar pirmo lasījumu un tās precizēt, ņemot vērā Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Līdz ar to akceptējam komisijas redakciju.

A.Endziņš. Pie ceturtās daļas priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Endziņš. 23.pants. Šeit arī būtu priekšlikums izskatīt šo pantu pa daļām. Pie pirmās daļas ir Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt vārdu "nepieciešamās" ar vārdu "vēlamās". Šo biroja priekšlikumu Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Pie 23.panta otrās daļas ir vairāki priekšlikumi, tie ir izkārtoti jums 16.lappusē, kur ir redzams Gundara Bērziņa priekšlikums, Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, un 17.lappusē ir vēl LNNK frakcijas priekšlikums par šī panta papildināšanu ar jaunu trešo daļu un arī Gundara Bērziņa priekšlikums par šī panta papildināšanu ar trešo daļu , kas iet kontekstā ar šiem priekšlikumiem. Gundara Bērziņa un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu būtība šeit ir izmainīt pastāvošo un iepriekšējās Saeimas vēlēšanās bijušo balsošanas kārtību, proti, ka izsvītroto kandidātu vietā tukšajos nodalījumos ir iespēja ierakstīt citu kandidātu vārdus no citiem attiecīgā vēlēšanu apgabala sarakstiem. Līdzīgs ir arī Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, un līdzīgs priekšlikums, tikai jau kā panta jauna daļa ir LNNK frakcijas priekšlikums ka pretī svītrotā kandiāta uzvārdam vēlētājam ir tiesības ierakstīt citu kandidātu no cita attiecīgajā apgabalā pieteiktā saraksta. Tā kā vienu un to pašu kandidātu no cita saraksta var ierakstīt vēlēšanu zīmē tikai vienu reizi. Šos un tālākos priekšlikumus LNNK uzskata par kompleksu priekšlikumu. Tas būtībā nozīmē, ka mēs ar šādiem priekšlikumiem atteiktos no iekšēji grozāmiem sarakstiem un padarītus šos sarakstus par ārēji grozāmiem sarakstiem. Cienījamo deputātu informācijai — šāda prakse vēlēšanās uz šo brīdi pastāv tikai vienā pasaules valstī, un tā ir Monako. Acīmredzot ierosinātāji grib mūs arī pietuvināt Monako šajā ziņā, un, kā saka, šāda motivācija arī ir par iemeslu tam, kāpēc Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, bet ne tikai. Otra motivācija ir, ka jau tā mums vēlēšanu process ir pietiekami sarežģīts, pastāvot tikai iespējai izsvītrot kandidāta uzvārdu un vārdu un izdarīt pozitīvu atzīmi. Tas ir sarežģīti pie balsu skaitīšanas — šāda sarakstu sajaukšana vai sarakstu atmiekšķēšana ar kandidātiem no citiem sarakstiem. Tas radītu vēl sarežģītāku šo visu procesu, un man tādā gadījumā, ja mēs, cienījamā Saeima, šādus priekšlikumus akceptēsim, atliks tikai izteikt dziļu līdzjūtību tiem cilvēkiem, kuri strādās vēlēšanu komisijās.

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis, "Latvijas ceļš"! Pēc tam - Aleksandrs Kiršteins. Atklājam debates par 23.panta otro daļu.

A.Līgotnis (LC). Jā, kolēģi, šie priekšlikumi nozīmē pāreju, uz citu vēlēšanu sistēmu uz ārēji grozāmajiem sarakstiem. Un man jāsaka, ka tāda sistēma vēstures gaitā nav attaisnojusies nedz Latvijā, nedz citur pasaulē. Savulaik, Latvijas brīvvalsts, laikā arī Zemnieku savienības vadonis Kārlis Ulmanis to atzina par nederīgu un šī iemesla dēļ, šī nederīgā vēlēšanu likuma dēļ izdarīja arī valsts apvērsumu. (Zālē smiekli, aplausi.) Arī citur pasaulē ir gājusi cauri līdzīgai vēlēšanu sistēmai un, kā jau minēja Endziņa kungs, atzinuši to par nederīgu. Un tātad tāda pastāv šodien tikai vienā pasaules valstī, šajā pundurvalstiņā Monako, kur vēlētāji praktiski pazīst cits citu vaigā, salīdzināt ar Latviju to ir grūti. Citi iemesli, kāpēc es noraidu šādu pieeju vēlēšanu sistēmai. Mūsu Satversmes 6.pants paredz, ka vēlēšanām jābūt vienlīdzīgām, tātad katram vēlētājam ir viena balss un ne vairāk. Pie šādas sistēmas mēs radām situāciju, ka tiem vēlētājiem, kas vēlēsies izmantot šo doto iespēju, būs praktiski vairāk balsu, pusotras vai citos gadījumos vēl vairāk. Kā tas praktiski izskatīsies? Viņi nodos savu balsi gan par savu mīļoto sarakstu, gan arī, iekļaujot šajā sarakstā kandidātus no citiem sarakstiem, nodos zināmu savas balss daļu par cita saraksta noteiktu daļu. Pie tam var tikt kandidāti no vairākiem sarakstiem iekļauti šajā konkrētajā vēlētāja izraudzītajā sarakstā.

Otrs, nākamais moments. Mūsu Satversmes 6.pants paredz, ka vēlēšanām jābūt proporcionālām, kas nozīmē nevis personību, bet ideju cīņu. Es atkārtoju — ideju cīņu. Ar šī labojuma pieņemšanu praktiski mums radīsies situācija, ka vēlētāji, nu, teiksim, tie, kas balsos par partiju, kuras veidotāji ir iestājušies kaut vai par Haritonova kunga atbrīvošanu, šie paši vēlētāji tajā pašā sarakstā varēs iekļaut arī tās partijas pārstāvjus, kuras veidotās valdības struktūras ir panākušas šī kunga arestu. Nu, tas būs vismaz dīvaini, ja ne vairāk. Tā nebūs ideju cīņa, tās nebūs proporcionālas vēlēšanas, tā ir šo jēdzienu perversa interpretācija, piedodiet par stipru vārdu. Mums, kolēģi, no vēstures kļūdām jāmācās un, ja negribam tās atkārtot, jābalso pret šiem priekšlikumiem. Es esmu par to variantu, kuru ir izstrādājusi Juridiskā komisija, es balsošau par to un aicinu jūs darīt tāpat.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Pēc tam — Andris Ameriks.

A.Kiršteins (LNNK). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es šeit negribētu piekrist iepriekšējā runātāja teiktajam, ka Latvijas pirmskara pieredze bija neveiksmīga. Latvijas pirmskara parlamentārās pieredzes nelaime bija tieši varbūt šīs procentuālās barjeras trūkums, kas ļāva ievēlēt ļoti daudz partiju, kuras nevarēja izveidot nopietnas koalīcijas. Šeit pašreizējā situācijā mēs bieži vien atsaucamies uz to, kas mums ir izdevīgs, un noliedzam to, kas patīk mūsu vēlētājiem. Es nebūt neesmu no tiem, kas cenšas izdabāt kaut kādiem populistiskiem virzieniem vai piemēroties tiem. Un es vienmēr domāju, ka esmu teicis nepatīkamas lietas. Bet šeit es gribētu uzsvērt vienu lietu. Ja cilvēkam ir lielāka iespēja izvēlēties starp divām lietām, nevis vienu, tad skaidrs, ka viņš dos priekšroku šīm divām lietām. Pašreizējā sistēmā — pilnīgi pareizi Līgotņa kungs teica — vēlētājam ir iespēja izvēlēties starp idejām. Bet kas ir politika? Politika ir politiska procesa rezultāts, kompromiss starp divām lietām, starp ideju un starp personību, kas šo ideju spēj realizēt. Nav neko vērtas tās idejas, kuras nespēj realizēt attiecīgi ievēlētie deputāti, un nav neko vērtas spilgtas personības, ja viņām nav ideju. Tas bija ideāli ietverts Latvijas laika vēlēšanu likumā. Un šeit, ja ir ideja un ir cilvēki, kas to spēj realizēt, tad vēlētājs var sameklēt jeb izvēlēties to sarakstu, kas viņam ir vistuvākais pēc viņa politiskajiem uzskatiem, un tajā pašā laikā viņš var sameklēt Latvijā trīs, četrus vai piecus cilvēkus, kuri var stāvēt pāri šauras politiskas kliķes vai šauras politiskas partijas uzskatiem un kuru idejām ir vispārnacionāla vērtība. Tātad šiem vēlētājiem ir tiesības divus vai trīs cilvēkus pavirzīt arī augstāk citos sarakstos. Jo tas viņus neuztrauc. Teiksim, būs viņa saraksts, ko viņš grib vai ko viņš ir ievēlējis un būs trīs, četri cilvēki, bez kuriem, kā viņš uzskata, šī Saeima jeb nākošā sastāva Saeima būs nabadzīga. Mēs šeit gribam pēkšņi viņiem šo lietu liegt. Un ir speciāli jāapskata, kāpēc tad parādās... Lai gan es domāju, ja būtu aptauja, 100 procenti vēlētāju, protams, atbalstītu iespēju izmantot šīs divas izdevības, nevis vienu. Tas ir mans pieņēmums. Apskatīsim, kāpēc tad tik ļoti pretojas šim priekšlikumam dažas politiskās partijas. Mums ir divu, faktiski trīs veidu politiskās partijas pašreiz Latvijā. Es domāju, pirmkārt, nevienam nav nekāds noslēpums, un to jau rāda arī aptaujas, ka nākošajās vēlēšanās tātad 75 procentus balsu varētu savākt — pieci procenti vairāk vai mazāk — trīs lielas, nopietnas politiskās partijas: Zemnieku savienība, LNNK un "Latvijas ceļš", vai arī citādā kombinācijā. Vēl divas, trīs partijas varētu pārvarēt šo piecu procentu barjeru, teiksim, savākt kaut kur no 5 līdz 7 vai pat līdz 10 procentiem un, sadarbojoties ar šīm trim galvenajām politiskajām partijām, izveidot pirmo reizi, es domāju Latvijas vēsturē, nopietnu politisku koalīciju Saeimā ar 53—55 procentiem balsu, kas ļautu stabili veikt gan ekonomiskās, gan sociālās reformas valstī. Starp šīm lielajām partijām ir atkal divu tipu partijas. Viena — kā Latvijas Nacionālā neatkarības kustība, kurai ir, es domāju, stabils vēlētāju loks un stabila, es domāju, samērā stabila programma, un to jūs arī vakar redzējāt gandrīz visos jautājumos, un šo vēlētāju loku neietekmē vienas, divu vai trīs spilgtu personību parādīšanās vai pazušana no politiskās dzīves skatuves.

Otra grupa — kā "Latvijas ceļš", kam ir raksturīgs, teiksim, viens, divi vai trīs spilgti līderi, kuri cenšas ievilkt aiz sevis veselu virkni maz pazīstamu vai pelēku personību. Tas arī netraucē pārāk, es domāju, tas netraucē pārāk "Latvijas ceļam", jo šeit varētu runāt varbūt par piecu sešu, vai septiņu procentu samazinājumu, kuru varētu, teiksim, zaudēt šī partija, ja vēlētājiem būtu tiesības paņemt LNNK vai mazturīgo sarakstu un pierakstīt tur klāt Bojāra kungu, Gorbunova kungu, Ādamsona kungu un vēl kādu. Mēs viņiem šo iespēju gribam liegt.

Bet manā izpratnē visbīstamākā ir tā saucamā trešā grupa. Es negribu lietot šeit vārdus "šarlatānu vai kādu hipnotiķu partijas", bet pārsvarā tās ir viena cilvēka izveidotas mazas politiskas grupas, kuras nespēj izstrādāt normālas programmas un kurām parasti visa vēlēšanu programma balstās uz trim, četriem skaistiem lozungiem. Nu, es varētu te vienu nocitēt. Tātad: "Kādai ir jābūt armijai? Armijai ir jābūt kā kaktusam, kas ilgi iztiek bez dzeršanas." Skaidri un skaisti, un visiem ir saprotams uzreiz. Viens, divi lozungi, kādai jābūt lauksaimniecībai. Lauksaimniecībai ir jābūt tādai, lai visi būtu pārēdušies. Un visas atbildes tiek sniegtas īsi un skaidri. Vēlētājiem vajadzētu pirmkārt divas lietas saprast. Tie, kas atdos par kādu 20 — 30 cilvēku gtrupām, mazām politiskās grupām savas balsis, zaudēs šīs balsis. Otrkārt, tie, kas nopietni grib ietekmēt šo politisko procesu, lai pēc tam nav jāveido atkal, teiksim, 15 kreisā virziena grupas, nebalsos par tām, un šeit atkal ir viens piemērs. Kāpēc ir maznodrošināto partija, kāpēc ir sociāldemokrātu partija, kāpēc ir vesela rinda partiju, kuras uzdodas, kā viņas deklarē, par "mazā cilvēka aizstāvēm". Tāpēc, ka klasiskā sociāldemokrātu partija Latvijā nav spējusi apvienot visus vienā lielā politiskā grupā, lai realizētu visas šīs sociālās aizsardzības programmas vai paziņotu, kā paziņoja Dinēviča kungs, ka valsts saimniekošana sevi nav izsmēlusi, ar to laikam domādams to, ka ir izsaimniekoti 12 miljoni pagājušajā gadā. Tā ir vienīgā atbilde. Priekš tā taču nav vajadzīgas 20 partijas, kas aizstāv valsts saimniecības pastāvēšanu un valsts ieceltu direktoru. Pietiek taču apvienoties visām kreisajām grupām, izveidot vienu spēcīgu sociālistisku strāvojumu un iekļūt Saeimā. Ja to nevar, tad, lūk, tiek veidotas šīs daudzās nenopietnās politiskās grupas.

Un pēdējais. Es domāju tā, ka mēs paši esam vainīgi, ka parādās šie spēcīgie strāvojumi pēc tautas vēlētiem prezidentiem, jo cilvēki grib ņemt tiešu dalību. Viņiem ir apnicis, teiksim, balsot par trim cilvēkiem un pēc tam konstatēt, ka tur ir 20 vai 30 cilvēki tādi, kurus viņi nav gribējuši. Pēc trim vai četrām dienām vai pēc trim vai četriem mēnešiem iet un piketē un prasa neiespējamas lietas no tās partijas, kuru viņi ir ievēlējuši, jo viņi nemaz nav kārtīgi izlasījuši šīs partijas programmu. Viņi ir nobalsojuši par kādu kinoaktieri, viņi ir bijuši savaldzināti un pēc tam ir ļoti vīlušies. Ja mēs piekritīsim atjaunot šo demokrātisko sistēmu, tad cilvēkiem būs divas iespējas. Iespēja ļoti rūpīgi izanalizēt katras partijas politisko programmu un nobalsot tieši par šo programmu un arī iespēja izanalizēt katra kandidāta spējas, ierakstīt vēlamo sev nevēlamā kandidāta vietā un pastumt viņu attiecīgajā sarakstā uz augšu. Tātad šeit ir demokrātijas divkāršais modelis — gan savu sarakstu, gan arī, teiksim, divus, trīs cilvēkus, kurus viņi ļoti vēlas. Un es, domāju, liela daļa cilvēku tad atteiksies no saviem aicinājumiem pēc kāda stingra saimnieka, kurš te nāks un ievedīs kārtību un kuru viņi varētu ievēlēt tiešās vēlēšanās. Šāda veida vēlēšanu likuma ieviešana ļautu būtiski uzlabot Latvijas politisko situāciju un pirmo reizi ievēlēt Saeimu, kura varbūt tiešām atspoguļotu reālo spēku samēru jeb katras partijas ideju atbilstību vēlētāju gribai. Neviens vairs nevarētu pārmest, ka, lūk, viens politiskais vadonis ir ievilcis aiz sevis 20 vai 30 cilvēkus. Un es domāju, ka vispirms tas nāktu par labu pašam "Latvijas ceļam". Un es gribēju šeit teikt arī "Latvijas ceļa" deputātiem: nu, nebaidieties, nebūs tā, ka jums būs problēma ar piecu procentu barjeras pārvarēšanu! Gan jau jūsu atbalstītāji jūs ievēlēs. Nu, ko jūs uztraucieties! Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks, Tautas saskaņas partija. Lūdzu! Pēc tam — deputāts Rozentāls.

A.Ameriks (TSP).Pēc Kiršteina kunga garās uzstāšanās ir pilnīgi skaidrs, ka LNNK jau šodien ir pārliecināta, ka tā uzvarēs nākošajās Saeimas vēlēšanās, ka viņiem nav nekādu problēmu, ka tur pāris cilvēku no citām partijām būs ierakstīti viņu sarakstā. Un tādā gadījumā nekas cits viņiem neatliks, kā realizēt viņu problēmas un viņu nostādnes. Bet runa jau ir par citu. Runa ir tik tiešām par koncepciju. Par to, kādā veidā mēs organizējam šīs vēlēšanas un kas nes atbildību. Pašvaldību vēlēšanās jau bija šī pati pieeja un ja nemaldos, tad liels daudzums to cilvēku biļetenu, kas gribēja izteikt savu vēlēšanos, bija nederīgi. Tātad vēlreiz ir tāda situācija, ka, no vienas puses, pastāv šī vēlēšanās ievēlēt personību, no otras puses — uzticība kādam konkrētam politiskajam spēkam jeb šajā gadījumā kādai politiskai idejai, kā šeit Līgotņa kungs teica. Tā ir tā sadursme, kas jebkurā veidā un jebkuros apstākļos būs spēkā. Arī Augstākajā padomē, kura darbojās kādu laiku atpakaļ, bija tieši tāda pati situācija, ka cilvēki bija ievēlējuši personības. Tās nesa atbildību par savu darbu tikai pret sevi. Bet kādā veidā tās nesa atbildību pret to ideju, pret programmu, ar kuru tās bija ievēlētas Augstākajā padomē, uz to vēl šobrīd neviens nevar atbildēt. Līdz ar to man arī gribētos aizstāvēt šo ideju, ko piedāvā arī komisija, komisijas variantā, ka mums tomēr primāra ir šī programma, šī cilvēku kopa, kas ir gatava realizēt to vai citu programmas sadaļu. Un no tā, cik lielu tautas atbalstu saņems šī programma, šī cilvēku kopa, būs atkarīga arī šīs programmas popularitāte nākotnē. Ja no šīs programmas tiek izrauts konkrēts cilvēks, viņš tiek ierakstīts, pieņemsim, "Tēvzemei un brīvībai" vai "Līdztiesības", vai Demokrātiskās partijas sarakstā, tiek zaudēta šī saikne. Mēs nevaram praktiski atbildēt. Šie cilvēki, ja viņi vēl būs partijas biedri, tad kādā veidā jūs stādāties priekšā, kā būs, ja viens Tautas saskaņas partijas biedrs tiks ielikts citā sarakstā — kādu atbildību un pret ko viņš nesīs? Es arī aicinātu atbalstīt šo komisijas variantu. Mēs varam tik tiešām ilgi šeit diskutēt par to, kā ir labāk, kā ir demokrātiskāk. Bet mēs ejam ar zināmu kolektīvu, ar zināmu ideju, un šo ideju realizē konkrēti cilvēki. Un nesadalīsim viņus atsevišķās personās un pēc tam nespiedīsim viņus darīt to, ko viņi patiesībā paši nevēlas darīt.

Sēdes vadītājs. Andris Rozentāls, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

Turpinājums nākamajos numuros

A.Rozentāls (LZS).Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man atkal jāsāk ar to pašu, ko teicu iepriekšējo reizi, šeit uzstājoties. Patiešām nebaidiet tautu un nebaidieties paši! Zemnieku savienība netaisa apvērsumu, lai ierosinātu prezidenta vēlēšanas vai arī nedotu tautai iespēju izteikties demokrātiskā ceļā, par saviem deputātiem. Un tāpēc es gribu pavisam īsi paskaidrot to, ko es ļoti labi dzirdēju šeit no Kiršteina kunga. Viņš ir tik daudz pateicis, ka praktiski es varēju šeit arī nenākt, bet gribu tomēr nomierināt, ka Zemnieku savienība neierosina izdarīt uzlabojumus demokratizācijas virzienā vēlēšanu likumā, lai grautu demokrātijas pamatus Latvijā. Tā ir demagoģija, uz kuru man ir jums godīgi jāatbild. Kas tad ir mūsu priekšlikumā? To ļoti labi jau analizēja šeit, bet es vēl tomēr gribu tam pieskarties. Tā ir tautas vēlme. Vēlētāji grib gan balsot par programmu, gan redzēt iespēju papildus nodot savu balsi tiem cilvēkiem no citiem sarakstiem, kurus viņi varbūt šinī novadā pazīst personīgi un tieši tic un ir pārliecināti, ka tie realizēs viņu vēlmes. Jo ne jau tik atšķirīgas ir programmas un ne jau tik atšķirīgas ir šo cilvēku nostādnes. Ja mēs gribam pamācīt un teikt, ka tā nav brīv, ka cilvēki tā nedrīkst darīt, ka tas ir kaut kas, tikai Monako pieņemams, tad latviešu tautai ir vienalga, kā vēlē Francijā vai Amerikā, vai Dānijā, vai Beļģijā. Viņi grib balsot par sarakstu un grib arī iespēju šinī sarakstā ierakstīt sev patīkamus, vēlamus kandidātus, kuriem viņi uzticas. Kāpēc tad mēs gribam ar dažādām juridiskām runām un sevis apliecināšanu tautai liegt šo iespēju? Es aicinu balsot par mūsu priekšlikumu, cienītie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Māris Graudiņš, "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam — Indulis Bērziņš.

M.Graudiņš (LC).Cienījamie kolēģi! Es te skatos uz šī vēlēšanu likuma grozījumiem. Es atkal te lasu — Gundars Bērziņš, viens priekšlikums, Gundars Bērziņš, otrs priekšlikums. Drošs paliek drošs laikam. LNNK grozāmie saraksti — svītrot, grozīt. Es domāju, ir pienācis brīdis mums tomēr ar vēsu prātu atskatīties uz to, kas ir noticis vēsturē — gan mūsu pagātnē, gan arī mūsu nesenajā vēsturē. Visi šie grozījumi, svītrojumi, kas ir ierosināti, tie visi ved uz vienu parādību. Uz vienu parādību, kas noveda mūs pie nestabilākas demokrātijas divdesmitajos un trīsdesmitajos gados. Pie partiju sadrumstalotības. Vadošās partijas toreiz bija spiestas vest sarunas ar mazākajām vieninieku un divnieku partijām, lai iegūtu atlikušās balsis, kas bija nepieciešamas, lai izveidotu koalīciju. (No zāles deputāts Kiršteins: "To jau "Latvijas ceļš" dara tagad.") Un es teikšu jums un arī deputātam Kiršteinam tā, ka toreiz tāpat nacionālās partijas, kā Zemnieku savienība, atradās tādās situācijās, kad bija spiestas ieiet ļoti, ļoti nelabvēlīgos kompromisos ar baltvāciešu, ar ebreju partijām tikai tālab, lai sagrabinātu šīs pēdējās balsis, lai uztaisītu koalīciju. Un pat Ulmaņa sabiedrisko lietu ministrs atzinās, ka nereti bija spiesti nopirkt balsis, lai kabinetu izveidotu. Un tauta toreiz izgudroja vārdu šādai parādībai. Proti, tā nosauca to par "govju andeli". Ja mēs gribam pie šādām "andelēm" atgriezties, ka var grozīt, svītrot, ka var noteikt otro partiju, pret kuru ir simpātijas, tad mums tikai vajag atgriezties pie šīs vecās kārtības, kura galu galā noveda pie Kārļa Ulmaņa uzskatiem, ka ir nepieciešams iztaisīt bruņotu apvērsumu, likvidēt Zemnieku savienību un citas partijas un ieviest kārtību ar stingru roku valstī. Ja mēs gribam šodien kārtību un stingru roku, tad šie divi jēdzieni "grozāmie saraksti" un "izvirzīt otru simpātisko partiju", kā Gundars Bērziņš ierosina, ar to nav nesavienojami. Ja mēs gribam stingru valdību, ja mēs gribam stabilu demokrātiju, tad mums ir jābalso par stipru vadītāju, par stipru komandu un par prognozējamu programmu. Arī mūsu nesenajā vēsturē ja mēs paraugāmies, ar visu cieņu pret mūsu priekšgājējiem, Augstākajā padomē kur bija spožu personību komanda, mēs tomēr redzam, ka trūka organizatoriskās vienprātības, ka trūka vienotības, ko var ieviest ar spēcīgu vadību, ar spēcīgu programmu, bet nevis ar grozāmiem sarakstiem. Tātad es šobrīd gribētu ieteikt mūsu vēlētājiem Latvijā rūpīgi raudzīties, kur ir šīs spēcīgās personības, un balsot tā, lai viņas spēj vadīt komandu, kas ieviesīs kārtību ar prognozējamu programmu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš, "Latvijas ceļš", lūdzu! Pēc tam — Jānis Lagzdiņš.

I.Bērziņš (LC).Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Ar milzīgu uzmanību es noklausījos Kiršteina kunga un Rozentāla kunga runas. Bet par nožēlu es tā arī nedzirdēju atbildi uz visvienkāršāko jautājumu, ko jums uzdeva Līgotņa kungs. Kāpēc tikai Monako? Tātad, Kiršteina kungs, tomēr vajadzētu nedaudz cienīt vēlētājus. Jūs apgalvojāt savā runā, ka tur jau nekas nemainīsies, vai mēs dosim tās iespējas ierakstīt vai nedosim, ja to vēlētāju vairāk sanāks un nobalsos par mums, gudrajiem politiķiem. Redziet, es personīgi cienu vēlētājus un neuzskatu, ka viņi ir muļķi, un tieši tāpēc es domāju ka viņiem, kā gudriem cilvēkiem vajag iedot normālu vēlēšanu likumu, kas ļauj viņiem izvēlēties kā normāliem, gudriem cilvēkiem. Tas ir, izvēlēties ideju, partiju, izvēlēties komandu un pēc tam attiecīgi izdarīt šinī komandā ar svītrojumiem un plusiem tās izmaiņas, kuras viņi grib izdarīt.

Otrais. Iesim tālāk! Ja jau mēs ejam pa šo... Gorbunova kungs teica, ka ļoti lielas nepieciešamības gadījumos var lietot vārdu "demagoģija". Tātad, ja ejam pa šo ceļu, tad iesim tālāk. Un pilnīgi atklāti. "Latvijas ceļa" biedrs Leiškalna kungs vakar izdomāja ļoti brīnišķīgu variantu. Nu, ļausim tautai tiešām izvēli, ja te visu laiku atsaucas uz tautu. Tauta grib. Nu, ļausim izvēlēties! Tātad attiecīgajā sarakstā, piemēram Kurzemes sarakstā, kur ir 14 vietas, publicēsim visus kandidātu sarakstus. Katra partija drīkst tur uzstādīt 14 kandidātus, un vēlētāji saņems vienu tukšu listi, kurā ir 14 tukšas vietas. Un lai katrs cilvēks ieraksta tur savus kandidātus. Varbūt rīkosim visas tautas referendumu? Es gan varētu plānot, ka principā piekristu šādam variantam. Tas nekas, ka vēlēšanu komisijas pēc tam sajuktu prātā un šī Saeima varētu turpināt darboties līdz nākošajai vēl trīs gadus. Vai to jūs gribat, kungi no Zemnieku savienības un LNNK? Es domāju, ka ne. Es domāju, ka ir vajadzīgas vēlēšanas, kurās tauta kārtējo reizi izdara izvēli.

Un beigās es vēlreiz gribētu uzdot jautājumus, jo es redzu, ka šeit piesakās oponenti, kuri runās pret to, ko es teicu. No Zemnieku savienības, no LNNK laikam Karnupa kungs aizgāja pieteikties. Tad kāpēc tikai Monako karaliste? Atbildiet uz šo elementāro jautājumu! Un vēl viena valsts, Latvijas Republika, kas par nožēlu, es uzskatu, cieta sakāvi, demokrātiskā Latvijas Republika, kas